Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) jaunajā veselības apdrošināšanas sistēmā piedāvās neapdrošinātajiem noteikt mazu, bet obligātu iemaksu, kas faktiski nozīmēs vienota veselības aprūpes pakalpojumu groza ieviešanu Latvijā, sacīja politiķe.

Lai gan patlaban pieņemts lēmums nepieciešamās izmaiņas valsts veselības apdrošināšanas sistēmā veikt kopā ar nodokļu reformas pārskatīšanu 2021.gadā, konceptuāls piedāvājums jau ir gatavs. Kā norādīja Viņķele, tas paredzēs, ka visi, kuri gūst ienākumus no darba, maksās sociālās apdrošināšanas iemaksas veselībai 1% apmērā no sociālās apdrošināšanas iemaksām, ko veic no minimālās algas. Pieaugot minimālajai algai, attiecīgi pieaugs arī maksājums, piebilda ministre.

Viņa norādīja, ka valsts apdrošināto personu sarakstu, kurā ietilpst, piemēram, pensionāri un cilvēki ar pirmās un otrās grupas invaliditāti, plānots papildināt ar cilvēkiem ar trešās grupas invaliditāti, kā arī ar cilvēkiem, kuri kopj cilvēkus ar pirmās un otrās grupas invaliditāti.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Nepieciešamās izmaiņas valsts veselības apdrošināšanas sistēmā plānots veikt kopā ar nodokļu reformas pārskatīšanu 2021.gadā, tādējādi veselības apdrošināšanas sistēmas uzlabojumus atliekot par vienu gadu, pastāstīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Vakar sadarbības sanāksmē Viņķele prezentējusi priekšlikumu atteikties no diviem veselības apdrošināšanas groziem, tā vietā veselības apdrošināšanu veicot caur sociālās apdrošināšanas iemaksām, kā to jau dara vispārējā nodokļu režīmā strādājošie. Tas nozīmē, ka šāda sistēma tiktu attiecināta arī uz alternatīvajiem nodokļu režīmiem, vienlaikus ieviešot jaunu sociālās apdrošināšanas veidu veselības apdrošināšanai cilvēkiem, kas neveic nekādu sociālo apdrošināšanu.

«Šī bija tā reize, kad Veselības ministrija gāja ātrākā tempā un ar radikālāku piedāvājumu nekā valdība kopumā. Tika nolemts, ka šie principi tiek atbalstīti - mēs neieviešam divus grozus, veselības apdrošināšanu veicam caur sociālo apdrošināšanu, un tā ir obligāta. Būtiskākās izmaiņas - valdība grib to skatīt kopā ar alternatīvo nodokļu revīziju, visdrīzāk ar būtiskām mikrouzņēmuma nodokļa režīma izmaiņām. Tas nozīmē, ka šos principus mēs ieviešam vēlāk,» skaidroja ministre.

Darba devējiem Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) piedāvā iespēju ar Eiropas Savienības (ES) finansiālu atbalstu nodarbināt savos uzņēmumos vai organizācijās jauniešus, informē NVA.

Daudzi jaunieši bezdarbnieki, NVA pasākumu ietvaros iegūstot darba pieredzi pie darba devēja un apliecinot savas dotības un profesionālās spējas, vēlāk kļūst par vērtīgu ieguvumu uzņēmumam.

Lai savam uzņēmumam piesaistītu jaunu, izglītotu un perspektīvu darbinieku ar profesionālo vai augstāko izglītību, darba devējam NVA filiālē jāiesniedz pieteikums dalībai ES projekta Jauniešu garantijas atbalsta pasākumā Pirmā darba pieredze jaunietim, bet ja darba devējs vēlas nodarbināt jaunieti subsidētajā darba vietā, viņam jāpiesakās dalībai ES projekta Jauniešu garantijas atbalsta pasākumā Subsidētās darba vietas jauniešiem bezdarbniekiem (pasākumi noteiktām personu grupām). Savukārt biedrībām un nodibinājumiem ES projekts Jauniešu garantijas piedāvā iespēju iesaistīt jauniešus darbā sabiedrības labā, piedaloties atbalsta pasākumā Darbam nepieciešamo iemaņu attīstība nevalstiskajā sektorā.

Tuvāko mēnešu laikā veselības ministre Ilze Viņķele (AP) sola nākt klajā ar jaunu piedāvājumu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai iedzīvotājiem.

Ministre intervijā Latvijas Radio atgādināja, ka līdz 1.jūlijam ir atlikta iepriekšējās ministres laikā izstrādātās valsts obligātās veselības apdrošināšanas sistēmas ieviešana, kas paredz pakalpojumu dalīšanu divos grozos.

Viņķele uzsvēra, ka tagad Veselības ministrijas (VM) uzdevums ir ātri, tie varētu būt pāris mēneši, tikt skaidrībā, ko sabiedrībai un Saeimai piedāvāt tā vietā.

Ministre esot lūgusi VM «izvilkt» sākotnējos variantus Veselības aprūpes finansēšanas likumam. Pēc viņas teiktā, tie sākotnēji esot balstījušies uz viena groza sistēmu.

Viņa atzina, ka apdrošināšanas iemaksas papildina budžetu, tomēr, viņasprāt, par niecīgu summu. Ja tās iegūšana notiek, «šķirojot» iedzīvotājus priviliģētākos un ne tik priviliģētos, tad tā nav taisnīga, pārliecināta Viņķele.

Latvijā ir pārāk maz nodokļu maksātāju, lai varētu uzturēt tik lielu sistēmu, komentējot situāciju par divu grozu sistēmas atteikšanos veselības nozarē, trešdien intervijā LTV raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš nenoliedza, ka tikai diskusijas ceļā varētu rast pareizo risinājumu, lai pilsoņi varētu saņemt plašu medicīnas pakalpojumu klāstu, un piedāvāja risinājumu meklēt pilsoņu reģistra sakārtošanā, kas ļautu konstatēt, cik un kuri ir Latvijas rezidenti, kas varētu saņemt veselības pamata groza pakalpojumu klāstu.

«Veselības nozarē mēs sistemātiski varam iepludināt naudu un, protams, tā ir vitāli nepieciešama, lai risinātu mediķu algu jautājumu, bet tā pēc būtības neatrisinās sistēmas problēmas kopumā. Diemžēl, bet Latvijā ir pārāk maz nodokļu maksātāju, lai varētu uzturēt tik pamatīgu veselības sistēmu,» sacīja Kariņš.

Tikmēr veselības ministre Ilze Viņķele (AP) vakar pēc valdības sēdes paziņoja, ka arī bez izmaiņām nodokļu režīmos gatavojas likvidēt divu grozu sistēmu.

Cilvēkiem nepietiekami rūpīgi ievērojot esošos Covid-19 ierobežojumus un turpinoties slimības izplatībai, Latvijā var nākties lemt par vēl stingrākiem ierobežojumiem veikaliem un pilnīgu pāreju uz attālinātām mācībām, šādu viedokli šorīt LTV "Rīta panorāmā" pauda veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Ministre vērtēja, ka Latvijas iedzīvotāju attieksme pret Covid-19 salīdzinājumā ar pavasari ir krietni mainījusies un cilvēki atsākuši daudz vairāk pārvietoties. Cilvēki vairs "nespēj baidīties" un daudzi vairs nenovērtējot Covid-19 kā nopietnu slimību.

Pēc politiķes vārdiem, ja šāda tendence turpināsies, tad vienīgā iespēja būšot, piemēram, striktāk vērt ciet veikalus, līdzīgi kā citviet Eiropā, kur strādā tikai pārtikas veikali un aptiekas.

Par to, vai nepieciešami jauni ierobežojumi veikalu darbam brīvdienās, valdība varētu lemt jau rīt, kad Ministru kabinets sanāks uz kopīgu sēdi ar Krīzes vadības padomi. Viņķele izteicās, ka viņai ļoti negribētos, lai valdība īsteno saraustītu pieeju, kad ik pa mirklim pielabo ierobežojumus, bet, ja nebūšot citu iespēju, tad nekas cits neatlikšot.

AS Liepājas metalurgs darbiniekiem pagaidām nav izmaksāta alga, ziņo portāls liepajniekiem.lv.

Kaut arī algu solīts izmaksāt 8. novembrī, darbinieki to aizvien nav saņēmuši, apstiprinājis uzņēmuma arodbiedrības vadītājs Jānis Grava. «Izpilddirektora arī vairs nav, līdz ar to nav kam jautāt,» paudis J. Grava. Uzņēmuma vadītāji solījuši līdz otrdienai algas izmaksāt, taču nav zināms, vai tās izmaksās pilnā apmērā.

Lai norēķinātos ar strādniekiem, uzņēmums cenšas pārdot visu, ko vien var, taču nodrošinātie kreditori lūguši neveikt mantas pārdošanu, jo tas pasliktina viņu stāvokli. «Uzņēmums šobrīd dara to, kas būtu jādara maksātnespējas procesā – pārdod mantu, lai norēķinātos ar parādiem. Tomēr TAP laikā uzņēmumam būtu jāpelna, nevis jātirgo manta,» sacījis administrators Haralds Velmers.

Aptuveni pusei no grūtībās nonākušā uzņēmuma Liepājas Metalurgs darbiniekiem, arī optimistiskā scenārija gadījumā, nāksies meklēt jaunu darbu. Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) esot gatava piedāvāt ātrus risinājumus, un gatavību nodarbināt daļu no metālapstrādes profesionāļiem izteikusi Jelgava, sacīja Labklājības ministre (LM) Ilze Viņķele.

Sarunā ar Latvijas Radio ministre norādīja, ka optimistiskā scenārija gadījumā, ja Metalurgs tiks restrukturizēts un turpinās savu darbību, pēc aptuvenām aplēsēm pusei darbinieku būtu jāmeklē jauna darbavieta. Sadarbībā ar Liepājas pašvaldību, NVA varētu palīdzēt cilvēkiem atrast darbu iespējami ātri.

Tāpat risinājumi tiekot meklēti arī ārpus Liepājas, norādīja I. Viņķele. «Mēs runājam ārpus reģioniem Latvijā, kam ir nepieciešami cilvēki. Jelgava ir izteikusi gatavību nodarbināt noteiktu daudzumu ar metālapstrādi saistītu profesionāļu,» sacīja I. Viņķele.

Tāpat ministrija esot gatava pastiprināt NVA kapacitāti Liepājā, lai tādējādi varētu ātrā laikā apkalpot lielu skaitu klientu. Sarunā ar radio ministre atzina, ka arī gadījumā, ja uzņēmums turpinās darbu būdams būtiski pārveidots, vismaz ap tūkstoš cilvēkiem būs jāmeklē darbs.

Jaundzimušo skaita samazinājums šā gada pirmajā pusē varētu būt skaidrojams ar potenciālo jauno vecāku nedrošības sajūtu, uzskata Saeimas deputāte Ilze Viņķele (V).

Viņķele norādīja, ka, vērtējot jaundzimušo skaita samazinājumu, jādomā par ģimeņu stabilitāti un drošības sajūtu, tostarp par darba iespējām. Parlamentāriete pauda, ka, iespējams, iedzīvotājus satrauca nestabilitāte Eiropā, kā arī Krievijas un Ukrainas konflikts, kas vairoja nedrošības sajūtu.

Viņķele uzsvēra, ka nav notikušas būtiskas negatīvas izmaiņas atbalstā ģimenēm. Viņa norādīja, ka patlaban palikusi neskaidrība tikai par bērnudārzu līdzfinansējumu.

Deputāte uzskata, ka arī turpmāk ir jāturpina iesāktie darbi demogrāfijas veicināšanai, bet viens no būtiskākajiem uzdevumiem ir nodrošināt prognozējamu atbalsta sistēmu. Tāpat nepieciešams nodrošināt atbalstu visa veida ģimenēm - gan tām, kuras dzīvo reģistrētās attiecībās, gan tām, kuras tādās nedzīvo. Viņķele uzsvēra, ka daudzi pētījumi pierādīja, ka nevēlēšanos laist pasaulē bērniņu ietekmē nedrošība un prognozējama atbalsta trūkums.

Trūkst esošo Covid-19 pandēmijas dēļ noteikto ierobežojumu kontrole un arī atbalsta mehānismi iedzīvotājiem, kuri zaudējuši ienākumus, intervijā Latvijas Radio atzina veselības ministre Ilze Viņķele (AP), vienlaikus atzīstot, ka redz pēc vēl stingrākiem ierobežojumiem un arī ārkārtējās situācijas pagarināšanas.

Komentējot Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) uzrunu iedzīvotājiem svētdienas vakarā, ministre uzvēra, ka par nepieciešamību pagarināt ārkārtējo situāciju runāja jau pirms nedēļas, uzsverot, ka pēc epidemioloģiskajiem datiem šāda vajadzība ir acīmredzama. Minimālais laiks, lai sajustu kādu efektu, būtu šo periodu pagarināt par divām nedēļām.

Tāpat viņa iepriekš minējusi, ja situācija nestabilizēsies, tad striktāki ierobežojumi būs nepieciešami visas valsts teritorijā. Un šāda aina ir redzama, atzina ministre.

Vaicāta, kādi varētu būt šie ierobežojumi, ministre teica, ka vispirms jāskatās, kā veicies ar esošo ierobežojumu ievērošanu. Viņa minēja, ka "melnās piektdienas" iepirkšanās akcijas laikā veikalos nav tikusi ievērota noteiktā platība vienam cilvēkam un neesot arī bijis nekādas kontroles. Tāpat sociālajos tīklos ir aicinājumi pieteikties dažādiem skaistumkopšanas pakalpojumiem, kuru sniegšana patlaban nav atļauta. Un arī tas, viņasprāt, netiek kontrolēts.

Pensiju sistēma nesabruks, un cilvēki nodzīvos līdz pensionēšanās vecumam, jo šobrīd Latvijā pensionēšanās vecumu ir sasnieguši un pensijas saņem apmēram 500 tūkstoši iedzīvotāju, skaidro Labklājības ministre Ilze Viņķele.

«Pārspīlēta ir prognoze par to, ka cilvēki nenodzīvo līdz pensionēšanās vecumam, un ir pamats domāt, ka mūža ilgums pieaugs. Protams, veselības aprūpes sistēmas pieejamība ir ļoti izšķiroš faktors un tādēļ ir skaidrs, ka valdība papildus finansējumu veselības aprūpei radīs,» LNT raidījumā 900 sekundes saka Viņķele.

Ministre skaidro, ka pensionēšanās vecuma paaugstināšana ir skaidrojama ar nepieciešamību salāgot mūža ilguma pieaugumu ar to sociālās apdrošināšanas slogu, ko mūsu sabiedrība var panest.

Viņķele arī norāda, ka būtu jālūkojas arī izdienas pensijas sistāmas «modernizēšanas» virzienā. «Man rada satraukumu arodbiedrību ārkārtīgi kategoriskā nostāja uz Labklājības ministrijas rosinājumu vispār tikai palūkoties izdienas pensijas virzienā. Ir sacelts tāds troksnis, kura ietekmē pazūd ideja, kāpēc mēs to vispār rosinām. Ja mēs paaugstinam vispārējās pensionēšanās vecumu, tad ir netaisnīgi nelūkoties arī uz to, ka nedaudz ir jāpaugstina arī izdienas pensionēšanās vecums, jo tā būtu nenormāla situācija, ja tie cilvēki, kas neietilpst šajā izdienas pensionēšanās kategorijā, strādās ilgāk, bet izdienas pensijas vecums atšķirsies par 20 un vairāk gadiem,» ministrijas ideju pamato Viņķele.

Darbs labklājības ministra amatā nebūs viegls vēl vismaz nākamos piecus gadus, un Labklājības ministrija nevar pieprasīt līdzekļus uz veselības vai izglītības nozares rēķina, labklājības ministre Ilze Viņķele pauda raidījumā Rīta Panorāma.

Viņa pauda, ka ar aizkustinošiem stāstiem varētu «izplēst» lielāku budžeta sadaļu labklājībai, tomēr tas grautu sistēmu un to varētu darīt tikai cilvēks, kurš nedomātu arī par citām jomām, piemēram, veselību un izglītību, uzskata I. Viņķele.

Jautāta par to, vai viņa varētu turpināt darbu ministres amatā, ja rastos tāda iespēja jaunajā valdībā, I. Viņķele uzsvēra, ka tas ir atkarīgs no jaunā premjera un valdības kursa. «Ne ministra amats, ne Saeimas deputāta mandāts nav manas dzīves mērķis, kas jāsasniedz par katru cenu,» norādīja I. Viņķele.

«Ļoti nozīmīgs būs jaunās valdības kurss. Ja jaunais premjers varēs saglabāt izpratni par cēloņsakarībām – ka varam nopelnīt tik, cik varam, un izdot varam tik, cik varam, tad ir arī cerība, ka nākamās Saeimas sastāvs būs konstruktīvs,» pauda I. Viņķele.

Ja būs nepieciešams, tiks veidota atsevišķa, paralēla sistēma vakcinācijas pret Covid-19 uzskaitei, lai nodrošinātos pret e-veselības darbības pārtraukumiem, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" teica veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Īpaši tiek strādāts pie tā, lai vakcinācijas uzskaite un reģistrācija noritētu bez aizķeršanās, teica Viņķele. "Ir ļoti svarīgi, ka ir iespēja bez bažām par e-veselības darbības pārtraukumiem ievadīt informāciju par vakcinēto cilvēku, lai, veicot atkārtotu vakcinēšanu, būtu pilnīgi skaidrs, kas, kur, kad un ar kādu vakcīnu ir vakcinēts," uzsvēra ministre.

Viņķele teica, ka tas ir viņas kā ministres uzstādījums, ka šajā jautājumā ir jābūt dubultdrošiem.

Lūgta komentēt premjera pausto, ka viņš aizvien no Veselības ministrijas gaida detalizētu Covid-19 vakcīnu pieejamības plānu, Viņķele teica, ka plāns "tiek īstenots pilnā sparā". "Man ir patiess gandarījums un prieks, ka premjers ir ieinteresēts līdz pat šļirču izmēriem un automašīnu numuriem, kas pārvadās vakcīnas ārstniecības iestādēm," ironizēja ministre.

Krimināllietā par iespējamām nelikumībām, piegādājot neatbilstošas dzeloņstieples robežžogam ar Baltkrieviju, apsūdzēta Nodrošinājuma valsts aģentūras (NVA) vadība.

Publiski pieejamais Rīgas pilsētas tiesas kalendārs liecina, ka apsūdzēta NVA direktore Ramona Innusa. Toreizējo Iekšlietu ministrijas amatopersonu par NVA direktori 2021.gada vasarā iecēla iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens ("Republika") pēc tam, kad bez rezultāta noslēdzās konkurss uz NVA direktora vietu.

Tāpat apsūdzēts NVA Infrastruktūras attīstības departamenta vadītājs Oskars Dzirkalis, kurš ir viens no trīs Innusas vietniekiem. Viņš savulaik bijis VAS "Tiesu namu aģentūra" valdes priekšsēdētājs.

Apsūdzēto vidū ir Raimonds Dūcis, kurš patlaban ir NVA Administratīvā un iepirkumu departamenta vadītājs. Publiski pieejamā informācija liecina, ka Dūcis 2000.gadu sākumā bijis galvenais speciālists Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā. Tāpat viņš savulaik strādājis par padomnieku un vecāko ekspertu Aizsardzības ministrijā.

Šā gada 9 mēnešos Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) īstenotajā reģionālās mobilitātes veicināšanas pasākumā ir iesaistījušies 119 nodarbinātie, kas ir atraduši darbu vismaz 20 kilometru attālumā no savas dzīvesvietas, informē NVA.

Kurzemē nodarbināto reģionālās mobilitātes atbalsta pasākumā iesaistīti 44, Latgalē - 36, Vidzemē - 22 un Zemgalē - 17 nodarbinātie. 94% reģionālās mobilitātes atbalsta saņēmēju izvēlas transporta izdevumu kompensāciju un tikai 6% - dzīvojamās telpas īres izdevumu apmaksu.

Ja iepriekšējos gados reģionālās mobilitātes atbalstam varēja pieteikties tikai komersantu nodarbinātās personas, tad šogad to var izdarīt arī tie nodarbinātie, kuri uzsākuši darbu publiskā sektora iestādēs. Darba ņēmējam, kurš vismaz divus mēnešus ir reģistrēts NVA kā bezdarbnieks un ir atradis darbu 20 vai vairāk kilometru attālumā no deklarētās dzīves vietas, jādodas uz savu NVA filiāli un jāiesniedz pieteikums mobilitātes atbalsta saņemšanai. Tas ir jāizdara 10 darba dienu laikā no darba līguma noslēgšanas dienas. Savukārt vakancei, kurā tiks nodarbināts darba ņēmējs, vismaz nedēļu pirms darba attiecību uzsākšanas ir jābūt reģistrētai NVA filiālē vai publicētai NVA CV/Vakanču portālā. Bezdarbnieks var pieteikties NVA filiālē personīgi, pa pastu vai elektroniski ar e-parakstu. Klientu ērtībām, iesnieguma paraugs finanšu atlīdzības saņemšanai atrodams arī NVA mājaslapā. Maksimālā summa, ko nodarbinātais kompensācijā var saņemt četru mēnešu laikā ir 400 eiro. Reģionālās mobilitātes veicināšanas pasākumu NVA īsteno darba vietās Latvijas Republikas administratīvajā teritorijā, izņemot Rīgu.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiāles visā Latvijā no pirmdienas līdz 15.jūnijam pieņems darba devēju pieteikumus vakanču izveidei skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumam, informē NVA sabiedrisko attiecību nodaļā.

Darba vietas varēs sākt veidot no 6.jūlija, ievērojot drošības pasākumus Covid-19 infekcijas izplatības riska novēršanai. Pasākumā tiek iesaistīti jaunieši vecumā no 15 līdz 20 gadiem (ieskaitot), kuri iegūst izglītību vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs.

Darba devējiem, kuri nodarbinās skolēnus, NVA nodrošinās dotāciju skolēna mēneša darba algai un dotāciju darba vadītāja atalgojumam, apmaksās veselības pārbaudi skolēnam, ja to paredz normatīvie akti par obligātajām veselības pārbaudēm, kā arī apdrošinās skolēnu pret nelaimes gadījumiem darba vietā.

Savukārt darba devējam būs jānodrošina līdzfinansējums darba algai, nodokļu nomaksa un kompensācija skolēnam par neizmantoto atvaļinājumu. Skolēna mēneša atalgojumam par pilnu nostrādātu darba laiku jābūt vismaz valstī noteiktās minimālās algas apmērā - 430 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Ģimenes pabalsta reformu, kas paredz pabalsta apjomu noteikt, ņemot vērā ģimenes ienākumus un bērnu skaitu, Labklājības ministrija (LM) virzīs 2015. gadam, norādīja labklājības ministre Ilze Viņķele intervijā Latvijas Televīzijai.

Jau iepriekš rakstīts, ka nākamā gada budžeta ietvaros ģimenes valsts pabalstā, kas pašlaik veido astoņus latus, izmaiņas nav paredzamas, taču nākotnē šis pabalsts varētu kļūt diferencētāks, jau iepriekš pauda I. Viņķele. «Astoņu latu pabalstu varētu veidot tādu, kas ņem vērā ienākumus ģimenē – palielināt pabalstu ar ģimenēm mazākiem ienākumiem un lielāku bērnu skaitu, bet pārtikušām ģimenēm vispār nepiešķirt,» iepriekš norādīja ministre.

Runājot par māmiņalgu minimālo apmēru, I. Viņķele atzina, ka tas joprojām ir aktuāli un jautājums ir par palielinājuma soli. Ministre minēja, ka šis solis varētu būt 20 lati.

Ierobežotā budžeta finansējuma apstākļos nākamgad palielinot medicīnas darbinieku algas, pirmā prioritāte būs Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD), intervijā telekanālam LNT uzsvēra veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Ministre atgādināja, ka pašreizējais budžeta piedāvājums paredz brīvu fiskālo telpu 150 miljonu eiro apmērā, no kuriem Veselības ministrija pretendē uz 120 miljoniem eiro. Viņķele esot aptaujājusi koalīcijas partnerus par viņu gatavību novirzīt veselības aprūpei likumā ierakstītos 120 miljonus eiro, taču saņēmusi atbildi, ka partijas neatbalstītu budžetu, ja teju visus brīvos līdzekļus novirzītu tikai vienai jomai, jo arī citām ministrijām ir vajadzības.

Šādos apstākļos pašlaik tiek runāts par papildus 45 miljonu eiro novirzīšanu veselības aprūpei, bet Viņķele esot apņēmības pilna ar argumentiem pacīnīties par lielākas summas iedalīšanu. «Pilnīgi noteikti kāds algu pieaugums nozarē būs,» piebilda politiķe.

Paziņojums par to, ka nākamdgad tiks radīts kompensāciju mehānims tiem, kas pensionējās krīzes laikā, tādējādi solot papildus izdevumus 44 miljonu eiro apmērā, ir nekoleģiāls un sabiedrību tracinošs, norāda Saeimas deputāte, bijusī labklājības ministre Ilze Viņķele.

Viņķele LNT raidījumā 900 sekundes norāda, ka krīze pati par sevi ir negodīga. «Vai godīgi ir dot solījumus, kas skaidri un gaiši ir neizpildāmi? Ir lietas, kas ir darāmas un uzsāktas, lai šāda situācija neatkārtotos,» saka Viņķele, skaidrojot, ka pensijas tiek veidotas, ņemot vērā vairākus rādītājus, un nepieciešams fiksēt attiecīgus koeficientu ekonomisko svārstību robežās.

Šā gada 16. aprīlī Labklājības ministrs Uldis Augulis un tiesībsargs Juris Jansons vienojās izstrādāt kompensācijas mehānismu tiem pensionāriem, kuru pensiju apmēru ietekmējis negatīvais kapitāla indekss jeb apdrošināšanas iemaksu algu indekss. Kā liecina aprēķini, no negatīvo indeksu piemērošanas tiešā veidā ir cietuši cilvēki, kas pensionējušies 2010., 2011. un 2012.gadā, proti 68 019 cilvēki, tāpat tas negatīvi ietekmējis 15 953 pagājušajā gadā pensionējušos cilvēku pensijas.

Latvijas veselības aprūpes sistēmai būtu kritiski, ja slimnīcās nonākušo Covid-19 pacientu skaits pārsniegs 500, šodien pēc valdības ārkārtas sēdes atzina veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Ministre atzina, ka Latvijas slimnīcās pašlaik ir 250 "infekcijas gultas", kas ir pieejamas un specifiski domātas infekcijas slimību pacientu ārstēšanai. "Šobrīd tās ir piepildītas," skaidroja politiķe.

Pēc ministres vārdiem, nākamais solis būs "ar salīdzinoši mazsāpīgiem pārkārtojumiem" paplašināt gultu skaitu, lai minēto gultu skaitu dubultotu. Viņķele skaidroja, ka attiecīgi kritiskais 80% "Covid-19 gultu" piepildījums, kas ir viens no kritērijiem, lai Latvijā ieviestu augstākā, "sarkanā līmeņa" drošības pasākumus, būtu skaitāms, ņemot vērā papildu pieejamās gultas, attiecīgi tas ir 450-500 gultu robežās.

Viņķele norādīja, ka nepieciešams paturēt prātā, ka precīzus aprēķinus ietekmē virkne faktoru, ko grūti paredzēt, piemēram, jārēķinās arī ar personāla pieejamību. Medicīnas personāla skaitu ietekmē, piemēram, tas, cik plaši medicīnas iestādes ir spiestas darbiniekiem piemērot karantīnu.

Šodien Senioru konsultatīvās padomes sēdē Labklājības ministrijas (LM) un Pensionāru organizāciju pārstāvji vienojās šogad indeksēt pensijas, kas nepārsniedz 200 latus, ar indeksu 1,04.

Kā skaidroja labklājības ministre Ilze Viņķele (V), indekss 1,04 atspoguļo patēriņa cenu groza izmaiņas no 2009.gada līdz 2013.gadam. Visas pensijas līdz 200 latiem tiks indeksētas no šā gada septembra. To vidējais pieaugums varētu būt 4,60 lati. Šādam pensiju indeksācijas modelim 2013.gadā nepieciešami papildus nedaudz vairāk kā 10 miljoni latu, savukārt 2014.gadā 30,5 miljoni lati.

«Vēlos izteikt lielu pateicību gan Pensionāru federācijai, gan citām senioru organizācijām, kas ir pārstāvētas padomē, par ļoti konstruktīvu dialogu, kā rezultātā ir rasts risinājums, kas gan ļauj atsākt indeksāciju šogad, gan vienlaikus neizsmeļ visu nākamā gada pieejamo budžeta finansējumu, kas būtu atvēlams arī tādām prioritātēm kā neapliekamā minimuma un atvieglojumi par apgādājamo palielināšanai,» pauda Viņķele.

Latvijas eksperti un Pasaules veselības organizācijas speciālisti prognozē, ka otrais Covid-19 vilnis ir sagaidāms šā gada rudenī, vienlaikus ar gripas sezonu, trešdien Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē pavēstīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

"Vasara mums ir iedota sagatavošanās laikam, lai rudenī mēs būtu pielāgoti sadzīvošanai ar Covid-19 uz ilgāku laiku," sacīja Viņķele.

Pēc ministres vārdiem, speciālistiem bažas raisa fakts, ka rudenī sākas arī gripas sezona, kas nozīmētu, ka būs jāierobežo divu infekciozu slimību izplatība.

Sniedzot atbildi uz deputātes Andas Čakšas jautājumu, Viņķele norādīja, ka, prognozējot Covid-19 atkārtotu parādīšanos vienlaikus ar gripas sezonu, tiek plānots veikt plašāka mēroga gripas vakcinēšanu.

Infektologs Dumpis norāda uz prognozēm par potenciāli grūtu ziemu 

Ja vasarā varētu būt vērojama situācijas uzlabošanās, tad nākamā ziema pēc lielas...

Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāre Dace Mūrmane-Umbraško piebilda, ka šādos apstākļos būtu nepieciešams stiprināt Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) kapacitāti un izveidot mobilo aplikāciju, kas ļautu efektīvāk atrast saslimušo kontaktpersonas. Tostarp nepieciešams pilnveidot e-veselības sistēmu, lai nodrošinātu attālinātu un efektīvu informācijas apmaiņu.

Pēc valsts sekretāres paustā, tikpat būtiski ir nodrošināt sociālās drošības tīkla stratēģiju attiecībā uz personām ar zemiem ienākumiem, tostarp nodrošinot veselības aprūpes pamata pakalpojumus un pamata medikamentu pieejamību.

Sēdē valsts sekretāre iepazīstināja deputātus ar ministrijas prognozēm par potenciālajiem saslimstības scenārijiem. VM skatījumā, viens no sliktākajiem scenārijiem būtu, ja inficētos 0,5% populācijas, kas nozīmētu, ka būtu aptuveni 10 416 inficēto, no kuriem 2083 atrastos slimnīcās, kamēr 312 slimības gaita būtu smaga. Pie šāda inficēto apmēra tiek prognozēts, ka mirušo pacientu skaits varētu būt no 104 līdz 520 iedzīvotājiem.

Raugoties uz citām Eiropas valstīm, Mūrmane-Umbraško pieļāva, ka šāda scenārija gadījumā pat spējīgākas veselības aprūpes sistēmas tādās valstīs kā Spānijā vai Itālijā saskartos ar problēmām nepietiekamās kapacitātes dēļ. Būtiski ir ņemt vērā, ka patlaban Latvijā ir 395 pieejamās gultas vietas, kas nozīmē, ka pie šāda scenārija būtu ievērojami jāpalielina Latvijas veselības aprūpes kapacitāte.

Latvijas Lielo slimnīcu asociācijas (LLSA) valdes priekšsēdētājs Valts Ābols norādīja, ka, vadoties pēc Vācijā piekoptās prakses, ierobežojumu mīkstināšana būtu jālīdzsvaro ar veselības aprūpes sistēmas kapacitātes celšanu.

Savukārt LM valsts sekretāre atgādināja, ka nepietiekamā finansējuma dēļ Latvijas materiālās rezerves jau infekcijas izplatības agrīnajās stadijās nebija pietiekamas. "Mums faktiski nemaz nebija materiālo rezervju," klāstīja Mūrmane-Umbraško, piebilstot, ka "jau pirmajā mēnesī bija izsīkušas materiālās rezerves".

Tādēļ, lai nodrošinātu gatavību un kontrolētu infekcijas slimību izplatību, būtu nepieciešams nodrošināt pietiekamu intensīvās, reanimācijas un infekcijas gultu skaitu slimnīcās, kā arī uzlabot mākslīgo plaušu ventilācijas iekārtu pieejamību.

Tāpat būtu jāizveido individuālo materiālo aizsarglīdzekļu rezerves trīs mēnešiem. Pēc ministrijas sniegtās informācijas, patlaban aizsarglīdzekļu rezerves būtu gana vienam mēnesim.

Sniedzot ārstniecības iestāžu redzējumu par ministrijas izstrādāto ilgtermiņa plānu Covid-19 izplatības mazināšanā, Ābols skaidroja, ka, viņaprāt, būtu jābūt gataviem arī iepriekš minētajai 0,5% prognozei, vienlaikus saskaņojot darbības un nodrošinot gatavību arī pārējiem ministrijas Covid-19 izplatības scenārijiem.

"Mēs savā prātā esam pieņēmuši šo 0,5% scenāriju," pauda Ābols. Tādēļ, vadoties pēc šādas prognozes, LLSA priekšsēdētājs mudināja apzināties, kas tieši ir tās medicīnas iekārtas vai resursi, kuri tuvākajā nākotnē trūks. Tāpat būtu jādomā par papildu informētības nodrošināšanu mediķu vidū, kā arī šo darbinieku motivācijas uzturēšanu. Ābols arī rosināja šogad īpašu uzmanību pievērst darbinieku vakcinēšanai pret gripu.

Komisijas sēdē no deputātiem vairākkārt izskanēja jautājumi par to, kā tiktu novērsta esošā medicīnas personāla izdegšana. Atbildot uz šo jautājumu, Viņķele norādīja, ka jau patlaban mediķiem tiek nodrošinātas bezmaksas psihologu konsultācijas. Tomēr viens no iemesliem, kāpēc netiek pilnveidota šādu pakalpojumu pieejamība, pēc ministres paustā, ir tāpēc, ka tam nepietiek līdzekļu, lai gan ir jau vairākas organizācijas, kuras ir izrādījušas interesi sniegt šādu pakalpojumu.

Atbildot uz komisijas deputāta Ivana Klementjeva (S) jautājumu par ierobežojumu mīkstināšanu attiecībā uz sporta aktivitātēm, valsts sekretāre informēja, ka pēc gaidāmajām brīvdienām tiks spriests par turpmāku drošības pasākumu noņemšanu attiecībā uz konkrētām fiziskām aktivitātēm.

Pagājušajā diennaktī Latvijā veikti 3250 Covid-19 testi, no kuriem 13 izrādījušies pozitīvi. Līdz šim Latvijā kopumā veikti 54 811 Covid-19 izmeklējumi un 849 no tiem ir bijuši pozitīvi.

Savukārt no visiem 849 saslimšanas gadījumiem 348 iedzīvotāji ir izveseļojušies, bet 15 - miruši. Vēl otrdien SPKC vēstīja par 267 cilvēkiem, kas izveseļojušies no Covid-19.

Latvijas Nodarbinātības Valsts aģentūras (NVA) sistēmai veikts kiberuzbrukums, un no tās nozagti aptuveni trīs tūkstošu lietotāju dati, Db.lv apstirpināja NVA pārstāvji.

Uzbrukumu valsts aģentūrai veicis hakeris ar lietotājvārdu W1n5t0n, kurš par to NVA paziņojis mikroblogošanas vietnē Twitter.

Personīgā informācija ietver NVA klientu vārdus, e-pasta adreses un paroles. NVA paroles ir glabājusi «brīvā tekstā», proti, tās nav bijušas šifrētas, ziņo Softopedia.

Šī gada septiņos mēnešos Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) pavisam reģistrēti 41,15 tūkstoši darba devēju pieteiktās brīvās darba vietas, liecina NVA dati.

No tām 20,14 tūkstoši publicēti CV/Vakanču portālā, bet 21,02 tūkstoši pieteikti NVA filiālēs.

Pašreiz ir pieejami vairāk nekā 8 tūkstoši brīvu darba vietu, no tām gandrīz puse reģistrētas NVA CV un vakanču portālā.

Pārsvarā ar NVA starpniecību darba devēji šogad meklē strādniekus, dažāda veida pārdevējus, pārdošanas speciālistus un konsultantus, transportlīdzekļu vadītājus, pastniekus, tirdzniecības pārstāvjus un aģentus, celtniecības speciālistus, klientu apkalpošanas speciālistus, pavārus un šuvējus.

Darba devēji parasti izmanto divas iespējas, lai sameklētu sev darbinieku. Viena no tām - patstāvīgi NVA CV/Vakanču portālā ievietot savus darba piedāvājumus, tādejādi sameklējot savam uzņēmumam nepieciešamos darbiniekus. Otra iespēja - darba devējs par vakanci paziņo NVA filiālē. Pastāv arī izvēles iespējas, publicēt šo darba sludinājumu NVA vakanču portālā vai definēt kā daļēji slēgtu, pēc kuras iekšējā NVA reģistrā tiks sameklēts potenciālais darbinieks.