Aicina pirkt Latvijas pienu globālās sasilšanas dēļ 

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) izplatījusi aicinājumu Pērc vietējo un cīnies pret klimata pārmaiņām pasaulē! Aicinājums pretnostata mazās piena saimniecības lielajām.

Jānis Goldbergs, 01.10.2019

Foto: pixabay

«Klimata pārmaiņu rezultātā aizvien biežāk tiek uzsvērts klimata jautājums piena lopkopības nozarē, kā vienu no lielākajiem piesārņotājiem minot lopkopjus, piena lopkopību, jo CO2 ir galvenais dzinējs pasaules klimata pārmaiņām globālajā sasilšanā,» teikts paziņojumā presei, bet, kā izrādās, tas vismaz daļēji ir nezinošu pilsētnieku radīts mīts.

«Pēc IFCN Piena nozares ziņojuma 2018 (IFCN Dairy Report 2018) datiem, kur informāciju par Latvijas situāciju sniedz Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC), redzam, ka, salīdzinot ģimenes saimniecības, kurās ir 28 un 209 slaucamo govju ganāmpulks, ir būtiska CO2 radīto emisiju starpība. 209 govju ferma rada gandrīz uz pusi mazāku CO2 piesārņojumu vidē nekā 28 govju ferma,» teikts LOSP paziņojumā.

Kā Dienas Biznesu informēja LLKC Lopkopības nodaļas vadītāja Silvija Dreijere, dati ir patiesi, tomēr tos nevajadzētu izmantot šādā veidā. «Ir daudzas un dažādas metodikas, kā valstis aprēķina CO2 izmešus piena liellopiem. Atšķirība Latvijas gadījumā veidojas viena skaitļa dēļ, kas ir izslaukums. Mazajās saimniecībās izslaukums ir 6000 kg/gadā, bet lielajās saimniecībās šis skaitlis ir 11000 kg/gadā. Tieši tādēļ skaitļi gala aprēķinos atšķiras divas reizes. IFCN kā organizācija jau ir teikusi, ka aprēķini, kas veikti par 2017. gadu, ir eksperimentāli un tādēļ vien tos nevajadzētu izmantot šādiem salīdzinājumiem. Korekti būtu veikt salīdzinājumu starp viena mēroga saimniecībām un tad redzēt atšķirības,» par izmantotajiem datiem norādīja S. Dreijere.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Līdzīgi ir ar apgalvojumiem, ka pēc IFCN aprēķiniem mazajās saimniecībās viena kilograma piena saražošanai tērē četras reizes vairāk ūdens. Nav jau pateikts, kam un kā tiek tērēts. Mazajās saimniecībās tas ūdens, ko govis izdzer, neizbēgami nonāk atpakaļ ganībās un, iespējams, kaitējuma nemaz nav.

«Salīdzinājumā ar citiem piena ražotājiem pasaulē Latvijas piena ražotāji rada pat vairākas reizes mazāku CO2 piesārņojumu kā valstis Āfrikā un Āzijā. Salīdzinājumā ar citām pasaules valstīm mēs jau ražojam un strādājam, ievērojot ļoti augstas vides un dzīvnieku labturības prasības, kas mums apgrūtina konkurenci pasaules vienotajā tirgū,» tā LOSP paziņojumā.

Stāsts par piena lopu radīto CO2 piesārņojumu, vienkāršoti runājot, ir stāsts par mēsliem, un tas nav gluži viennozīmīgs. Proti, govis kā atgremotāji ir vienas no nedaudzajām radībām pasaulē, kas spēj sagremot zāli. Tā savukārt ataugot absorbē CO2, bet ataug tad, ja zemē ir mēslojums. Kā norādīja S. Dreijere, ja vien Latvija spētu dubultot bioloģiskā piena, kas top tieši mazajās ģimenes saimniecībās, ražošanu, mums nebūtu problēmu ar izmešiem, tikai pircējs izvēlas lētāko. Lūk, šajā vietā slēpjas tas, ko LOSP tiešām vēlējās pateikt, – lai mēs kā iedzīvotāji pirktu vietējo pienu.

No S. Dreijeres teiktā par govīm pirms secinājumiem par Āfrikas un Āzijas piena lopkopjiem un viņu govju radīto nesalīdzināmi lielāko postu dabai, nekā rada mūsu govis, šķiet, loģiski būtu saprast, kuras govis, kādās saimniecībās postu dabai nenodara vispār, jo pēc būtības tā ir dabiska cikla sastāvdaļa. Kamēr vien govs ir ganos, ir lieki to vainot par piesārņošanu.

Visu rakstu lasiet 1. oktobra laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Tevi varētu interesēt

2020. gada sākumā oficiāli noslēgsies Latvijas un Igaunijas piensaimniecības kooperatīvu Piena...

Lietuvā krītototies svaigpiena iepirkuma cenām, piensaimnieki rudenī iecerējuši rīkot protesta...

Sekojot līdzi plastmasas patēriņa tendencēm, kurām šobrīd tiek pievērsta liela vērība, pašmāju...

Piena produktu ražotāji neatbalsta piena produktu iepakojuma iekļaušanu depozīta sistēmā un ir...

Ar katru gadu piena produktu patēriņš Latvijā sarūk, un tas nelabvēlīgi ietekmē...

Nepalaid garām

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi saredz iespēju darbiniekiem strādāt attālināti, taču ļaut strādāt...

Novembra sākumā Rīgā, Ģertrūdes ielā atklāts salons BG Suits, kas piedāvā gan...

«Dažreiz vajadzīga cita perspektīva, kā uz lietām paskatīties,» par savu nesen gūto pieredzi...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

Izdevniecība Dienas bizness ar 12.novembri izdod iknedēļas biznesa žurnālu, kas aizstās laikrakstu...

Savu eko māju no salmu paneļiem Raiskuma pagastā būvē arī latviešu modele...

No šīs sadaļas

Olu ražotājs «Alūksnes putnu ferma» plāno ieguldīt līdz sešiem miljoniem eiro divās...

Septiņās elektroniskajās izolēs kopsummā par 1 199 261 eiro pārdoti dārzeņu audzēšanas...

Lai mazinātu finansiālo grūtību slogu lauksaimniekiem, kurus skāra nelabvēlīgi laika apstākļi...

Uzņēmums Baltic Bio Grain izveidojis jaunu zaļo griķu produktu līniju «Mana ģimene»,...

Vēl nesen viens no lielākajiem Ziemeļmaķedonijas tomātu un papriku eksportētājiem Vergs Ivanovskis...

Tammes dārzniecība, attīstoties par vienu no vadošajām Igaunijas garšaugu audzētavām, uzņem...

SIA «Nornieki», kas Latvijā nodarbojas ar strausu audzēšanu, saņēmuši 150 000 eiro...

Kembridžas universitātes pētnieki izveidojuši robotu - salātu ražas novācēju, kas nākotnē varētu...

2015. gadā SIA Zeltlejas sāka veidot pirmos smiltsērkšķu stādījumus. Šobrīd platība, kurā...

Izstrādātos purvus var izmantot ne tikai ogu, bet arī citu kultūru audzēšanai,...