Jaunākais izdevums

Latvijas alus nozare aicina Saeimas deputātus «ļoti rūpīgi izvērtēt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas virzīto ideju aizliegt alus tirdzniecību 2l PET iepakojumā» un piedāvā nosūtīt šo ideju tālākai izdiskutēšanai atbildīgajai Saeimas apakškomisijai.

Kā liecinot citu valstu pieredze, «šāda veida aizliegumi nedod vēlamo rezultātu – alkohola patēriņš nesamazinās, jo patērētāji visbiežāk pārslēdzas uz citiem alkoholisko dzērienu segmentiem. Piemēram, Lietuvas veikalu plauktos, pēc ierobežojumiem tirgot alu 2l iepakojumā, parādījās vīns 2l PET iepakojumā».

«Mūsuprāt, ir nepieciešams rūpīgi izanalizēt un izvērtēt Latvijas alus tirgus tendences, kā arī Lietuvas pieredzi, kas šādu aizliegumu jau ieviesa. Latvijā, piemēram, kopš 2010. gada alus tirgus daļa PET iepakojumam jau tāpat krītas par vidēji 3 - 4% gadā, tādēļ kaut kāda papildu iejaukšanās no malas nav nepieciešama, jo nozare jau pašregulējas. Turklāt, atšķirībā no stiprā alkohola ražotājiem, kuru tirgus daļa un peļņa palielinās, Latvijas alus tirgus jau četrus gadus pēc kārtas konstanti krītas,» uzsver Latvijas Alus darītāju asociācijas vadītāja Ināra Šure.

Alus nozare atbalstot politiķu centienus samazināt pārmērīga alkohola patēriņu, bet tas «noteikti darāms sabalansēti un pārdomāti, lai netiktu nepamatoti ierobežots tikai viens vai daži alkoholisko dzērienu segmenti». Esot jāizvērtē arī citi instrumenti, kas šajā situācijā varot būt daudz efektīvāki, piemēram, rūpīgāku nelegālā alkohola kontroli, kas varētu kļūt vēl aktuālāks jautājums, ja ierobežotu alus tirdzniecību 2l PET iepakojumā, alkohola procentu samazināšanu grādīgajos dzērienos, jauniešu izglītošanu u.c.

«Savukārt, ja politiķiem ir vēlme rūpēties par apkārtējās vides tīrību, tad būtu jādomā par efektīvāku atkritumu savākšanu, jo aizliegums tirgot alu 2l PET iepakojumā, šo jautājumu nerisinātu. 2l PET iepakojumu aizstātu mazāks tilpums un lielāks izmesto vienību skaits,» pauž I. Šure.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstot augstas kvalitātes plastmasa granulu ražošanu, savu darbību paplašinājusi vienīgā PET pudeļu pārstrādes rūpnīca Latvijā un lielākā rūpnīca Baltijā - AS «PET Baltija», informē uzņēmums.

Līdzās jau esošajām ražotnēm, sagaidot rūpnīcas 15. gadskārtu, durvis vērusi jauna PET granulu ražotne. Ražotnē tiek gatavotas augstvērtīgas PET granulas, kas izmantojamas arī pārtikas iepakojuma izgatavošanai.

«PET Baltija» jaunā ražotne, kas atrodas Jelgavā, Aviācijas ielā 18G, darbību uzsāka februārī. Līdz ar jaunās ražotnes darbības uzsākšanu «PET Baltija» PET granulu ražošanas jauda pieaugusi par 50%, ļaujot diennaktī saražot vidēji 20 tonnas augstas kvalitātes produkcijas.

«Jaunās ražotnes izveide ir nozīmīgs solis »PET Baltija« rūpnīcas attīstībā, jo būtiski palielinās ražošanas kapacitāti. Mūsdienu modernās tehnoloģijas daļēji risina darbaspēka deficīta jautājumu un būtiski kāpina produktivitāti. Liela daļa darba šobrīd tiek paveikta automatizēti, nodarbinot mazāk darbinieku un sniedzot iespēju saņemt lielāku atalgojumu,» stāsta «PET Baltija» direktors Kaspars Fogelmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepakojuma ražotāju konkurētspēju gan šogad, gan tuvākajā nākotnē ietekmēs spēja pielāgoties straujajai tirgus dinamikai un elastība klientu prasību apmierināšanā, akcentē Stora Enso Packaging Baltic reģionālā vadītāja Aija Zemribo.

Kādas izmaiņas un vienlaikus tendences iepakojuma tirgū bija vērojamas pagājušajā gadā kopumā gan pasaulē, gan Latvijā un Baltijā?

Uz šo jautājumu var atbildēt, ņemot vērā vairākus aspektus – gan globālās tendences, t.i., stabili augošo pieprasījumu pēc gofrētā kartona un papīra iepakojuma Eiropas un Āzijā tirgos, augošo interesi par videi draudzīgiem risinājumiem, gan arī klientu individuālās vēlmes, piemēram, veselīga dzīvesveida popularizēšana, dzīves kvalitātes uzlabošana, interneta veikalu tīklu aktīva izmantošana. Bet kopumā šīs tirgus tendences es gribētu raksturot ar vienu atslēgvārdu – ātrums. Mūsu uzņēmumā to saprot kā spēju un vēlmi mainīties un nekavējoties pielāgoties situācijai, vienmēr būt gataviem meklēt jaunus risinājumus. Tieši to tirgus un patērētāji no mums pieprasa un novērtē visvairāk. Ātrums, kādā šodien notiek informācijas apmaiņa, nav salīdzināms ar situāciju pat pirms gada, kur nu vēl pieciem. Un varam tikai iedomāties, kas notiks vēl pēc gada vai diviem. Ražotājam ir jābūt tam gatavam un jāpakārto savi ilgtermiņa un arī īstermiņa plāni šai kopējai tendencei – prasībai pēc dinamikas un ātruma gan lēmumu pieņemšanā, gan izpildē. Savā uzņēmumā ātrumu esam definējuši kā galveno vadmotīvu visiem uzņēmuma biznesa procesiem – katram savas atbildības robežās jādomā par to, kā varam strādāt efektīvāk, saīsināt laiku, piemēram, jaunu produktu izstrādei, ražošanai, piegādēm un citiem procesiem, – tas ir nepieciešams mūsu klientiem un ļoti būtiski ietekmē viņu biznesa attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Alus ražotāji Latvijā var būtiski samazināt ražošanas jaudas un darbinieku skaitu

Lelde Petrāne, 28.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas deputātu lēmums aizliegt pildīt un tirgot arī vieglo alu (līdz 5,8%) 2l iepakojumā negatīvi ietekmēs Latvijas alus nozari un dos priekšrocības kaimiņvalstu alus darītavām. Rezultātā pastāv ļoti liels risks, ka atsevišķas alus darītavas Latvijā var slēgt savas ražošanas līnijas, samazinot darbinieku skaitu, norāda Latvijas Alus darītāju asociācija.

Latvijas Alus darītāju asociācija atbalstīja deputātu priekšlikumu aizliegt stiprā alus (virs 5,8%) pildīšanu un tirgošanu 2l PET iepakojumā, taču ir kategoriski pret šāda veida ierobežojuma attiecināšanu arī uz vieglo alu. Aizliegums pildīt vieglo alu 2l PET iepakojumā no alus darītājiem prasīs lielas investīcijas, ko tie šā brīža ekonomiskajā situācijā, kad alus tirgus pēdējos četrus gadus krītas no 3% līdz pat 7% gadā, nevar atļauties. Turklāt šāds aizliegums negatīvi ietekmēs arī uzņēmumu darbības efektivitātes rādītājus.

«Deputātiem ir jāsaprot, ka 2l PET iepakojuma pildīšanas līniju pārveide un pielāgošana jaunajām prasībām nav ne vienkārša, ne lēta. Lielākās alus darītavas un darba devēji, kuru īpašnieki ir ārvalstu kompānijas, Baltijas valstis uztver kā vienu tirgu, tādēļ savas investīcijas ražotnēs plāno visām Baltijas valstīm vienoti. Piemēram, Lietuvā jau šobrīd ir PET pildīšanas iekārtas mazāka tilpuma PET iepakojumam un to ražošanas jaudas ir pietiekamas, lai apkalpotu arī Latvijas tirgu. Līdz ar to ir ļoti liela varbūtība, ka alus darītavu īpašnieki izvērtēs iespēju pārcelt alus pildīšanu uz mūsu kaimiņvalsti, jo finansiāli tas ir daudz izdevīgāk,» atzīst Latvijas Alus darītāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ināra Šure. «Rezultātā mēs Latvijā zaudēsim ne tikai ražošanas jaudas, bet arī darba vietas un nodokļu ieņēmumus, jo alu vairs nebrūvēs un nepildīs Latvijā, bet kādā no kaimiņvalstīm, kā rezultātā vēl vairāk palielināsies arī importa alus īpatsvars Latvijas tirgū.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Repharm ziedo 350 000 eiro limfomas pacientu diagnostikas izmeklējumiem

Zane Atlāce-Bistere, 15.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Holdings Repharm ziedos 350 000 eiro limfomas pacientu pozitronu emisijas tomogrāfijas jeb PET/CT diagnostikas izmeklējumiem, informē uzņēmumā.

Programmas ietvaros turpmāko divu gadu laikā ikviens limfomas pacients atbilstoši ārstu norādēm bez maksas varēs veikt PET/CT izmeklējumu, balstoties uz kuru ārsti daudz precīzāk varēs noteikt vēža lokāciju, attīstību un nozīmēt katram pacientam piemērotāko ārstēšanās terapiju.

PET/CT izmeklējums ir pozitronu emisijas tomogrāfija, kas atšķirībā no citām vizuālās diagnostikas metodēm spēj noteikt precīzu audzēja lokāciju, metastāzes un funkcionālo dabu, agresivitātes pakāpi un izplatību ķermenī. Tas 30 % gadījumu ir izšķirīgi precīzas ārstniecības metodes izvēlē. Turklāt pēc PET/CT pielietojuma 30–40 % gadījumu tiek mainīta turpmākā pacientu ārstēšanas taktika, kas kopumā ļauj uzlabot pacienta iespējas uz pilnīgu atveseļošanos. Tāpēc šāds izmeklējums ir vitāli svarīgs, taču, neskatoties uz daudzajām PET/CT izmeklējuma priekšrocībām un ekonomisko efektivitāti, netiek apmaksāts no valsts budžeta. PET/CT metode ir iekļauta starptautiskās ārstēšanas vadlīnijās, un Latvijā jau šobrīd šos izmeklējumus atsevišķi pacienti saņem par savu naudu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien trešajā jeb galīgajā lasījumā pieņēma ar depozīta sistēmas ieviešanu saistītos grozījumus Iepakojuma likumā, tostarp paredzot, ka depozīta sistēma tiks ieviesta no 2022.gada 1.februāra.

Par likumprojektu balsoja 79 deputāti, savukārt neviens deputāts balsojumā nebalsoja pret un neatturējās.

Par likumprojektu atbildīgā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija pirms trešā lasījuma izskatīja virkni priekšlikumu attiecībā uz grozījumiem Iepakojuma likumā, tostarp paredzot, ka iedzīvotāji Latvijā par sistēmā nodoto dzērienu iepakojumu varēs saņemt gan skaidru naudu, gan čekus veikalos. Nododot dzērienu iepakojumus manuāli, par tiem varēs saņemt skaidru naudu, savukārt depozīta automātos - čekus, ko izmantot kā samaksu apmaiņā par precēm jebkurā tirdzniecības vietā, kas pārdod dzērienu depozīta iepakojumā. Tika secināts, ka uzturēt vienīgi skaidras naudas atmaksas sistēmu būtu dārgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Jaunā transportēšanas iepakojuma sistēma ļauj ietaupīt resursus

Andris Skakauskis, SIA BEPCO vadītājs Latvijā, 26.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms daudziem gadiem transportēšanas iepakojuma nozarē bija tik liela neskaidrība, ka tas pat varēja apdraudēt galapatērētāju. Tagad, it īpaši Baltijā, situācija ir pavisam citāda.

Aprites ekonomika vairs nav svešs termins. Kā arī līdz šim dīvainais termins "koplietošanas ekonomika" vairs nešķiet dīvains. Koplietošanas ekonomika ir starptautiski strauji augoša nozare, kas maina tradicionālās ekonomiskās vides darbību un nozīmi. Mobilās ierīces (Uber, Bolt (Taxify)) koplietošana, dzīves telpas koplietošana (Airbnb), līdzfinansējums un citas platformas ir palīdzējušas cilvēkiem pārdot brīvus vai pārpalikušos resursus. Tas ir kā pretējs risinājums tradicionālajai pakalpojumu ekonomikai, kur uzņēmums pārdod pakalpojumu ar saviem līdzekļiem – taksometru uzņēmumiem, viesnīcām, restorāniem, rīkjoslām, bankām u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katru gadu vidē nonāk ap astoņiem miljardiem izlietotu plastmasas maisiņu, veidojot lielāko daļu no visiem plastmasas atkritumiem Eiropas Savienībā (ES). Lai apturētu piesārņojuma draudus, ES dalībvalstis realizē Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2015/720, ar ko groza Direktīvu 94/62/EK attiecībā uz vieglās plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņa samazināšanu.

Aprēķināts, ka Eiropas Savienībā katru gadu tirgū tiek izplatīti 1 620 000 tonnu plastmasas maisiņu. No tām ap 3050 tonnu jeb 3 000 000 plastmasas maisiņu gadā tiek lietoti Latvijā. Tā katrs Eiropas Savienības pilsonis, tai skaitā Latvijā dzīvojošais, gadā vidēji izmanto ap 200 plastmasas maisiņu, turklāt 89% no tiem – tikai vienu reizi.

Atbilstoši direktīvai, ES dalībvalstis veic pasākumus, lai panāktu plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņa samazinājumu savā teritorijā. Iespējas ir dažādas – pielietot ekonomiskos instrumentus, vai arī ieviest samērīgus tirdzniecības ierobežojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Atkritumu apsaimniekošanas nākotnes pieeja

Viktors Valainis, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors, 27.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības izskatīšanai šobrīd ir nodoti Vides un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāti likumu grozījumi, kas būtībā ir pirmais solis uz t.s. depozītu sistēmas ieviešanu iepakojuma atkritumu apsaimniekošanā. Tie, kas regulāri apmeklē mūsu kaimiņvalstis Lietuvu un Igauniju noteikti ir pamanījuši, ka veikalos pastāv iespēja īpašās iekārtās iemest savas tukšās PET pudeles, skārdenes, vai atsevišķu ražotāju stikla pudeles, pretim saņemot par preci iepriekš pārmaksātos 10 centus.

Izskatās jauki, un daudzi Latvijas dabas aizstāvji uz šī ārējā jaukuma diemžēl ir uzķērušies gluži kā uz makšķernieka āķa ar krāšņu vizuli. Taču reāli pastāv virkne būtisku argumentu, kādēļ šī sistēma vairs neder. Tā ir novecojusi.

Pirmkārt, depozīta sistēma attiecas tikai uz aptuveni 10% - 15% no visa iepakojuma un nieka 2 – 5 % no kopējā sadzīves atkritumu apjoma. Sistēmas sākotnējā ieviešana vien pēc visai pieticīgajiem VARAM aprēķiniem prasīs 30 miljonus eiro.

Otrkārt, visa Latvijas atkritumu apsaimniekošana līdz šim ir balstījusies uz citu, proti, atkritumu konteineru šķirošanas pieeju. Šajā sistēmā Latvijā jau ir ieguldītas tuvu pie 100 miljonu eiro lielas investīcijas. Lai atkritumu pārstrādes uzņēmumi segtu izmaksas pārejai uz jauno sistēmu, pēc nozares aprēķiniem cena par 1 kubikmetru sašķiroto atkritumu varētu pieaugt pat divkārtīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ja pašvaldībā ir uzņēmēji, būs arī iedzīvotāji

Kaspars Fogelmanis - AS PET Baltija valdes priekšsēdētājs, 21.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no karstākajām diskusijām jau vairāk nekā desmit gadus ir par to, vai un kā novērst Latvijas iedzīvotāju emigrāciju, ko īpaši skaudri izjūt reģionu novadu pašvaldības. Statistiķi aprēķinājuši, ka no 1991. līdz 2017. gadam darba un labākas dzīves meklējumos no Latvijas aizbraukuši 600 000 iedzīvotāju. Tāpēc ir pamatoti jautājumi, vai un kāda ir valsts un arī pašvaldību loma tajā, lai cilvēkiem būtu iespēja strādāt tepat, Latvijā.

Lai būtu darbavietas, nepieciešami uzņēmēji, kuri tās var radīt un nodrošināt arī konkurētspējīgu atalgojumu. Mūsdienīgā sabiedrībā, sevišķi aizbraucēju kontekstā, nebūtu jāskaidro, cik liela nozīme arī pašvaldību izaugsmē ir vietējiem uzņēmumiem un to radītajām darbavietām. Taču ik pa laikam Latvijā dzirdam par gadījumiem, kad uzņēmēji netiek tālāk par pašvaldību durvju priekšu, jo to iniciatīvas, visticamāk, bailēs no nezināmā tiek jau saknē nokautas. Pieņemu, ka tas daļēji saistīts ar to, ka svarīgāks ir nākamo vēlēšanu rezultāts, nevis visa novada ilgtermiņa attīstība.

PET Baltija, kas ir Eco Baltia grupas uzņēmums, jau kopš 2003. gada nodarbojas ar PET pudeļu pārstrādi. Šobrīd PET Baltija strādā 200 darbinieku, un mūsu pārstrādes jauda ir aptuveni 39 000 tonnu PET pudeļu gadā. Turklāt visu saražoto produkciju eksportējam. Mēs, nenoliedzami, esam veiksmes stāsts, taču to nav veidojusi kāda mistiska apstākļu sakritība. Manuprāt, viens no iemesliem, kas palīdzējis PET Baltija kļūt par konkurētspējīgu Eiropas otrreizējo izejvielu tirgus spēlētāju, ir arī veiksmīgā sadarbība un mijiedarbība ar pašvaldību, no kā ieguvēji ir visi. Ja ir sapratne un atbalsts no pašvaldības, tad uzņēmējs var veiksmīgāk strādāt. To mēs redzam arī citas Eco Baltia grupas rūpnīcas Nordic Plast darbībā. Tā atrodas Olainē, kur no pašvaldības puses arī ir izpratne par uzņēmējdarbības nozīmi visa novada attīstībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju sabiedrība «VG Kvadra Pak» saņēmusi «Iepakojuma Ekselences» balvu («WorldStar for Packaging Excellence») par lakricas «LIQ» iepakojumu.

Pasaules Iepakojuma organizācijas (World Packaging Organisation) starptautiskais konkurss «WorldStar for Packaging» norisinājās Prāgā, Čehijā un tajā piedalījās 319 darbi no 35 valstīm. Uzvarētājus noteica starptautiska žūrija – eksperti no pasaules iepakojuma organizācijām, asociācijām un institūtiem.

AS «VG Kvadra Pak» konkursa darbs – lakricas «LIQ» dāvanu kārbu grupa 2017. gadā saņēma «Grand Prix» nacionālajā konkursā «Labākais iepakojums Latvijā», ko organizē Latvijas Iepakojuma asociācija.

Kartona kārbas izgatavotas Somijas uzņēmumu grupai «LIQ». Kārbu komplektu veido lielā kārba, kurā ievietotas 4 mazas kārbas lakricu iepakošanai. Kārbu ārējo tumšo dizainu atdzīvina koši teksti, kā arī dažādās krāsās nodrukātās kārbu iekšpuses, atbilstoši katram lakricas veidam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Labākie iepakojumi Latvijā 2018

Monta Glumane, 23.11.2018

Konkursa «Grand Prix» balvas ieguvējs «Bišu strops» (iesniedzējs - SIA «Austra Pak»).

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies nacionālais konkurss «Labākais iepakojums Latvijā 2018», kurā žūrija produktu iepakojumus izvērtējusi pēc to konstrukcijas, formas, dizaina, funkcionalitātes, kopiespaida, realizācijas un citiem parametriem, informē pasākuma rīkotāji Latvijas Iepakojuma asociācija.

Šogad konkursā piedalījās 15 konkursanti ar 29 iepakojumiem un iepakojumu sērijām. Konkurss tradicionāli norisinās vairākos posmos, kuros darbus vērtē gan patērētāji, gan ekspertu žūrija. Septembrī un oktobrī iesniegtos darbus novērtēja starptautisko izstāžu «Riga Food» un «Design Isle» apmeklētāji, kā arī nozares eksperti, konkursa atbalstītāji un interneta lietotāji.

Konkursa «Grand Prix» ekspertu žūrija piešķīra «Bišu stropam» (iesniedzējs - SIA «Austra Pak»), balva - dalība Pasaules Iepakojuma organizācijas starptautiskajā konkursā «WorldStar For Packaging Excellence 2019».

Savukārt pirmās vietas ieguva sekojoši konkursa darbi - kategorijā «Tirdzniecības iepakojums pārtikas produktiem» - kafijas «Fuse» sērija (iesniedzējs AS «Immer Digital») un sīrupu «Birzī» sērijas iepakojums (iesniedzējs SIA «Kainaiži»).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nozare un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nav mainījusi domas, ka dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas ieviešana sevi neattaisnotu, tomēr ministrijai vēlreiz jāatgriežas pie šī jautājuma izvērtēšanas, valdībai ap to muļļājoties vairāk nekā 15 gadu

Jautājums par to, vai Latvijā būtu jāievieš depozīta sistēma, tiek cilāts ik pa laikam. Vistuvāk šādas sistēmas ieviešanai Latvija bija 2013. gadā, kad Ministru kabinets atbalstīja gan koncepciju depozīta sistēmas ieviešanai, gan likumprojektus, kas tika iesniegti Saeimā. Tomēr līdz pat 2015. gada sākumam Saeima nebija atbalstījusi virzītos normatīvo aktu priekšlikumus depozīta sistēmas ieviešanai Latvijā. Tādēļ tika izveidota darba grupa, apvienojot pašvaldības, uzņēmēju un nozaru asociācijas. Viens no pirmajiem darba grupas uzdevumiem bija atkārtoti izvērtēt sistēmas ieviešanas nepieciešamību. Izvērtējot ieguvumus un zaudējumus, darba grupas locekļi secināja, ka ieviešana prasītu būtisku izdevumu pieaugumu, taču galvenais mērķis – ievērojami samazināt poligonos apglabājamo atkritumu daudzumu – vienalga netiktu sasniegts. Neskatoties uz pirms diviem gadiem secināto, pašlaik VARAM pie šī jautājuma būs jāatgriežas atkal.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepakojumu depozīta sistēmas ieviešana ļaus iedzīvotājiem atgūt 10 centus par vienu iepakojuma vienību, turklāt tas nozīmē, ka atsevišķas preces varētu kļūt dārgākas, žurnālistiem šodien pauda vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL/TB-LNNK).

Asociācija: Zaudē ES līdzfinansējumu depozīta sistēmas ieviešanai

Ministrs skaidroja, ka preces, uz kurām attiektos iepakojuma depozīta sistēmas ieviešana, būtu ūdens, bezalkoholiskie dzērieni, alus un dzērieni ar zemu alkohola saturu, bet iepakojuma materiāli, kurus iedzīvotāji varētu nodot un saņemt par to atlīdzību, būtu PET, stikls un metāls.

Par sistēmas darbību atbildīgs būs nacionālā līmeņa operators un to veidos dzērienu ražotāju un tirgotāju asociācijas. Operatora pienākumos ietilps organizēt iepakojuma atpakaļ pieņemšanu un tā apsaimniekošanu, un tam jābūt noslēgtiem līgumiem ar dzērienu ražotājiem un tirgotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Savāc 10 000 parakstu par iespēju pret atlīdzību depozītā nodot dažādus iepakojuma veidus

Zane Atlāce - Bistere, 16.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrības iniciatīvu portālā «manabalss.lv» vasarā pieteikto ierosinājumu par iespēju pret atlīdzību pārstrādei nodot dažādus iepakojuma veidus nepilnu trīs mēnešu laikā atbalstījuši vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju, un iniciatīva tiks iesniegta Saeimā.

«Tas ir nepārprotams rādītājs, ka sabiedrība vēlas tādu depozīta sistēmu, kas pieņemtu dažādus iepakojumus, ko citādi ikdienā izmetam mēslainē, un daļa no tiem nonāk vidē. Tas arī apliecina sabiedrības rūpes un līdzdarbošanos depozīta sistēmas ieviešanas procesā. Lai gan sabiedriskajām iniciatīvām, kas tiek iesniegtas Saeimā, normatīvais regulējums paredz īpašu izskatīšanas kārtību, līdz tas nonāk līdz konkrētam rezultātam (piemēram, likumprojektam), uzskatu, ka Saeimai jau šobrīd šī iedzīvotāju vēlme ir jāņem vērā un jāskata kopā ar grozījumiem Iepakojuma likumā, kas tiek virzīti trešajam lasījumam,» pauž Iniciatīvas autors Jānis Ķuze.

Viņš uzsver, ka Latvijā nepieciešama iedzīvotāju vajadzībām atbilstoša un visaptveroša depozīta sistēma, kas pārstrādei pieņemtu dažādus iepakojuma veidus, nevis vien konkrētas pudeles, kā to paredz klasiskā depozīta risinājums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Ražotāji: depozīta sistēmai ir jābūt centralizētai bezpeļņas organizācijai

Zane Atlāce - Bistere, 24.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apliecinot visu dzērienu ražotāju vienošanos par mērķtiecīgu sadarbību un finansiālo gatavību, lai Latvijā ieviestu depozīta sistēmu efektīvai iepakojumu savākšanai un otrreizējai pārstrādei, 24. aprīlī tika parakstīts sadarbības memorands.

Atbalsta memorandu depozīta sistēmai visas dzērienu ražotāju nozares vārdā parakstīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF), Latvijas Bezalkoholisko dzērienu uzņēmumu asociācija, Latvijas Alus Darītāju Savienība un Latvijas Alus Darītāju Asociācija.

Parakstot memorandu, nozares pārstāvji apņemas ne tikai atbalstīt depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā, finansiāli atbalstot sistēmas ieviešanu, bet arī nodrošināt tās darbību, ievērojot depozīta sistēmas pamatprincipus – depozīta sistēmas centralizētu darbību, bezpeļņas principu (visus ieņēmumus reinvestējot sistēmas attīstībā), kā arī uzturēt ciešu sadarbību starp ražotājiem un mazumtirgotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzīgi kā modes nozare no PET pudelēm izgatavo apģērbus, somas un pat juvelierizstrādājumus, autoražotājs "Audi" no otrreizējiem izejmateriāliem izgatavo automobiļu sēdekļu apdari.

Pirmais "Audi" modelis, kurā sēdekļi izgatavoti no pārstrādāta materiāla, ir ceturtās paaudzes "Audi A3".

Līdz pat 89% izmantoto tekstilmateriālu ražoti no pārstrādātām PET pudelēm, kas pārvērstas par dziju, tādējādi nodrošinot gan izskata, gan sajūtu ziņā tādus pašus kvalitātes standartus kā tradicionālā tekstila apdare.

Valstīs, kur darbojas depozīta sistēma, nododot pudeles tukšās taras pieņemšanas automātos, iespējams saņemt atlīdzību. Piemēram, Vācijā tie ir 25 centi par pudeli. Kad pudeles ir nogādātas pārstrādes rūpnīcā, tās tiek sašķirotas pēc krāsas, izmēra un kvalitātes, bet vēlāk iekārta tās sasmalcina pavisam smalkos gabaliņos, kurus mazgā, izžāvē un izkausē. No šīs masas tiek izveidoti nepārtraukti plastmasas pavedieni. Kad tie ir izžuvuši, iekārta tos sagriež mazos gabalos un izveido granulas, kas tiek saspiestas tā, lai radītu diegus. Diegus, savukārt, uztin uz spolēm un izmanto noslēguma posmā, lai izgatavotu nepieciešamos materiālus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lolojumdzīvnieku preču tirdzniecība un saistīto pakalpojumu bizness ar katru gadu attīstās

Tā novērojis veterināro veikalu, klīniku un aptieku tīkla SIA Pet City valdes loceklis Aivars Tihane.

«Suņus vairāk skolo un zināmā mērā uztver kā ģimenes locekļus. Vairs nedominē viedoklis, ka suns ir sargs ar konkrētu funkciju, kurš dzīvo būrī un kam divreiz dienā dod ēst. Tie vairāk ir mīļdzīvnieki, ģimenes locekļi,» viņš saka.

Arī kinoloģe un IK Dod man ķepu! vadītāja Kristīne Leja pauž, ka pirms 14 gadiem, kad viņa sāka nodarboties ar suņu pieskatīšanu, Latvijā lielākoties suņi bijuši nesocializēti, neaudzināti un agresīvi. Savukārt pēdējos gados ir tendence, ka suņi kļuvuši vairāk socializēti, draudzīgāki gan pret cilvēkiem, gan citiem suņiem. K. Leja to saista ar to, ka mainījusies daudzu cilvēku attieksme un mūsdienās suns nav vis dusmīgs sargs pie ķēdes, kā tas bija agrāk, bet ir kļuvis par ģimenes locekli, mīluli, bērnu. Par tiem vairāk rūpējas, tos socializē, ved uz apmācībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Ražotājs: Nepastāv ilgtspējīgs produkts neilgtspējīgā iepakojumā

Lelde Petrāne, 13.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kompānija "Mars" (tostarp "Mars Latvia"), kas ražo produkciju ar tādiem zīmoliem kā "Snickers", "Twix", "Dove", "Royal Canin", "Whiskas", "Skittles" un citiem, sekojot tendencēm pasaulē, pārorientē savu darbību, lai tā kļūtu videi draudzīgāka.

"Mars" ražo un pārdod dažādus produktus gan cilvēkiem, gan mājdzīvniekiem. Lai nodrošinātu, ka produkti ir atbilstoši tirgus standartiem, iepakojumam ir liela nozīme. Tas aizsargā izejvielas, kuras tiek pārvietotas no saimniecībām uz rūpnīcām, kā arī gatavos produktus, kad tie tiek aizvesti uz veikalu plauktiem un visbeidzot nonāk pie patērētājiem, skaidro Skaiste Sruogaite, "Mars" Korporatīvās komunikācijas direktore Baltijas, Balkānu un Adrijas jūras valstīs. Iepakojums palīdz produktiem saglabāt svaigumu un sniedz noderīgu informāciju patērētājiem, piemēram, par uzturvērtību un norādījumus par porcijām. Tāpat tas nodrošina ērtības un palīdz izcelt zīmolus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Spēlēšanās ar nodokļu reformu var iznīcināt alus brūvēšanu Latvijā

Pēteris Liniņš, Latvija Alus darītāju savienības izpilddirektors, 20.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija ir izstrādājusi jauno nodokļu politiku, kura alum paredz visstraujāko akcīzes nodokļa pieaugumu – 25%, jo pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem akcīzes nodoklis pieaug vidēji par 15%. Neskatoties uz Finanšu ministrijas priekšlikumu, kurš jau tā alum ir visnelabvēlīgākais, stiprā alkohola pārstāvji ar Imantu Parādnieku priekšgalā lobē vēl lielāku akcīzes pieaugumu alum, ar mērķi faktiski padarīt stipro alkoholu pieejamāku patērētājiem, kas ir pretrunā ar deputātu publiski pausto par alkohola patēriņa samazināšanu valstī.

Būtiski palielinot akcīzi alum, mērķis samazināt alkoholisko dzērienu patēriņu netiks sasniegts, jo daudz straujāk pieaugs citu alkoholisko dzērienu realizētais apjoms. Proti, šī gada pirmajos četros mēnešos patēriņam nodoto stipro alkoholisko dzērienu (degvīns, konjaks, brendijs, liķieris, viskijs) apjoms ir pieaudzis par 10%, bet alum pieaugums ir tikai 1%, kas turklāt ir noticis, pateicoties pierobežas tirdzniecībai ar Igauniju, jo tā veido aptuveni 5% no visa alus tirgus apjoma. Tas nozīmē, ka Latvijā uz vietas patērētā alus kritums ir vismaz 4%.

Nozīmīgs arī ir fakts, ka Saeima, pēc Imanta Parādnieka ierosinājumiem, ir nobalsojusi par PET iepakojuma ierobežojumiem, kā rezultātā nākamgad ir paredzams alus realizācijas kritums par aptuveni 20%. Gadījumā, ja vēl tiks nesamērīgi celts akcīzes nodoklis, kritums būs vēl dramatiskāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nav konstatējis interešu konfliktu zemkopības ministra un SIA Piebalgas alus līdzīpašnieka Jāņa Dūklava (ZZS) rīcībā saistībā ar iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu

Kā DB uzzināja KNAB, lēmums šajā lietā ir pieņemts un KNAB priekšnieks Jēkabs Straume to varētu parakstīt trešdien, 9. maijā. Jau iepriekš KNAB vērsa uzmanību, ka likuma Par interešu konfliktu novēršanu valsts amatpersonu darbībā administratīvo aktu izdošanas ierobežojumi neattiecas uz Ministru kabineta locekļiem, kad tie piedalās ārējo normatīvo aktu vai politisko lēmumu pieņemšanā.

Ierobežojumi neattiecas

Taujājot pēc ministra viedokļa, Zemkopības ministrijas (ZM) preses sekretāre Dagnija Muceniece otrdien norādīja, ka uz ministru nekāds interešu konflikts neattiecas, jo likums Par interešu konfliktu novēršanu valsts amatpersonu darbībā nosaka, ka ierobežojumi neattiecas uz ministriem, kas pieņem politiskus lēmumus un piedalās ārējo normatīvo aktu pieņemšanā. Jāatgādina, ka pret iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu iebilst Jāņa Dūklava vadītā Zemkopības ministrija (ZM), bet ministru iecerētā sistēma varētu tieši skart kā alus rūpnīcas līdzīpašnieku. J. Dūklavs vakar raidījumam Rīta Panorāma noliedza interešu konflikta esamību.Viņš uzsvēra, ka lēmumu par depozīta sistēmas ieviešanu pieņems valdība kolektīvi un viņš balsojumā nepiedalīsies. Turklāt, pēc viņa teiktā, depozīta sistēma Piebalgas alu ietekmēs minimāli, jo PET pudeles aizņem vien 5% no kopējā uzņēmuma iepakojuma apmēra. Der atgādināt, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) valdības izvērtēšanai iesniegusi grozījumus Iepakojuma un Dabas aizsardzības likumā, kuri nepieciešami, lai veicinātu iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu. VARAM norādījusi, ka vienīgā ministrija, kas konceptuāli joprojām nesaskaņo depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā, ir ZZS kontrolētā ZM. Pret šiem grozījumiem Iepakojuma likumā ZM iebilst, jo likumprojektā neesot sniegta detalizēta informācija par plānotās depozītu sistēmas ieviešanas un uzturēšanas izmaksām Latvijā, kā arī pēc būtības nav veikts ietekmes izvērtējums uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, uzņēmējdarbības vidi un inflāciju. «Likumprojekta anotācijā ir prognozēts, ka depozīta sistēmas izveidei Latvijā, līdzīgi kā Lietuvā, būs nepieciešamas sākotnējās investīcijas 30 miljoni eiro. Tomēr ZM skatījumā nevar būvēt sistēmu tikai uz aplēsēm, kas balstās uz citas valsts pieredzi,» norādīja ministrijā. Tāpat likumprojekts paredz, ka ar depozītu sistēmas ieviešanu saistītus 17 būtiskos aspektus, tajā skaitā - uz kādiem dzērieniem attieksies sistēma un citus aspektus, paredzēts pārrunāt vēlāk, izstrādājot vienus vai vairākus valdības noteikumus, kas nedodot iespēju pašlaik izvērtēt depozītu sistēmas ieviešanas ietekmi. Interešu konfliktu J. Dūklava rīcībā saistībā ar atkritumu depozīta sistēmas ieviešanu nesaskata Valsts prezidents Raimonds Vējonis un Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

No kaimiņvalstu pieredzes ir jāmācās

Ilona Kiukucāne, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektores vietniece, politikas plānošanas dokumentu eksperte, 13.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms obligātās depozīta sistēmas ieviešanas Latvijā būtiski mācīties no citu valstu pieredzes, kurās šāda sistēma darbojas jau ilgāku laika periodu. Šobrīd rodas bažas par to, ka piedāvātā sistēma radīs zaudējumus gan uzņēmējiem, gan valstij, tāpēc turpmākai sistēmas ieviešanai Latvijā ir jānotiek gudri un pārdomāti.

Igaunijā obligāto depozīta sistēmu ieviesa 2005. gadā, attīstot tieši dzērienu pudeļu dalītu vākšanu, nevis atkritumu šķirošanas sistēmu. Tas gan nav noticis bez zaudējumiem. Igaunijas valsts dzērienu depozīta sistēmu no valsts līdzekļiem dotē jau vairāk nekā desmit gadus. Savukārt Lietuvā obligātā depozīta sistēma parādījās salīdzinoši nesen – 2016. gadā, kad to ieviesa paralēli dalītajai atkritumu šķirošanas sistēmai. Turklāt Lietuvas pieredze parāda, ka patērētājiem dzērieni ir kļuvuši dārgāki par 15 centiem. Pēc depozīta ieviešanas viena produkta pudeles cena pieauga par aptuveni 4,2 centiem kopā ar PVN, kā arī brīdī, kad patērētājs iegādājas dzēriena pudeli, tam ir papildus jāpiemaksā 10 centi. Turklāt depozīta sistēma Lietuvā pirmajos gados strādājusi ar aptuveni 4,8 miljonu eiro lieliem zaudējumiem. Nereti tiek minēts arguments, ka Lietuvā obligātā depozīta sistēma strādā ar zaudējumiem, jo pierobežā dzīvojošie latvieši nodod savas dzērienu pudeles Lietuvas automātos. Šis arguments gan neiztur nekādu kritiku, jo Latvijas tirgū novietoto pudeļu skaits, ko var atgriezt caur Lietuvas depozītu, ir ļoti šaurs. Pudelēm jau sākotnēji ir jābūt ražotām Lietuvas tirgum un ar Lietuvas tirgus depozīta atpazīšanas zīmēm. Latvijā šīs pudeles ir nonākušas tāpēc, ka, samazinoties dzērienu patēriņam, ražotājs ir spiests vienam tirgum marķēto produkciju tirgot arī citos tirgos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumi, kurus skar ierobežojumi saistībā ar vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu aizliegumu, meklē zaļākus risinājumus.

Eiropas Parlamenta deputāti nule kā atbalstījuši vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu aizliegumu. Tas nozīmē, ka, sākot no 2021. gada aizliegums tiks piemērots no plastmasas darinātiem ēdamrīkiem, vates kociņiem, salmiņiem un maisāmkociņiem. Tāpat Eiropas Parlamenta deputāti aizliegto priekšmetu sarakstā iekļāvuši oksonoārdāmas plastmasas un noteikta veida polistirola izstrādājumus. Tas ir materiāls, ko visbiežāk izmanto līdzņemamo ēdiena trauciņu izgatavošanai, līdz ar to ne tikai atsevišķu plastmasas izstrādājumu ražotājiem, bet arī ēdināšanas uzņēmumiem būs jādomā, kādos iepakojumos jau tuvākajā nākotnē ievietot pircējiem paredzēto produkciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Latvijas uzņēmumi izstrādā depozīta automāta prototipu

Zane Atlāce - Bistere, 09.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekārtu izstrādes un ražošanas uzņēmums SIA Peruza sadarbībā ar informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmumu SIA WeAreDots sākuši darbu pie iepakojuma depozīta iekārtu un IT risinājumu izstrādes, kas spētu atpazīt un pieņemt dažāda veida un materiāla iepakojumus.

Līdz šā gada rudenim plānots izstrādāt jau konkrētu iekārtas prototipu, izmantojot tādus tehnoloģiskos risinājumus kā datorredze, mākslīgais intelekts un robotmanipulatori.

Plānots, ka iekārta, kas pašlaik ir izstrādes posmā, depozītā spēs pieņemt dažāda veida iepakojumu un būs mobila. Šobrīd tirgū pamatā pieejamas iekārtas, kas spēj pieņemt ļoti šauru iepakojumu loku (pamatā saldināto dzērienu un ūdens PET pudeles, skārdenes un alus stikla pudeles), taču mērķis ir Latvijā rādīt pasaules līmenī unikālu iekārtu, kas ar mākslīgā intelekta palīdzību spēj atpazīt un pieņemt depozīta sistēmā arī šampanieša, vīna, stipro alkoholisko dzērienu pudeles, kā arī dažādu citu dzērienu un arī sadzīves ķīmijas, kosmētikas produktu iepakojumus (piemēram, šampūna pudeles). Sistēmā nodot varēs arī visa veida burkas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gruzijas minerālūdens zīmols Borjomi papildinājis iepakojuma klāstu, ūdeni tagad pildot arī 0,33 l tilpuma alumīnija skārdenēs.

Ar šo inovatīvo produktu Borjomi plāno palielināt tirgus daļu, uzrunājot jaunāku auditoriju – aktīvus cilvēkus, kuri ir gatavi ļauties eksperimentiem un ir gatavi izmēģināt ko jaunu.«Izstrādājot ideju par šāda minerālūdens iepakojuma izveidi, galvenais akcents tika likts uz klientu prasībām par produkta un iepakojuma kvalitāti, ērtību un funkcionalitāti.

Borjomi minerālūdens vairumtirdzniecības cena jaunajā iepakojumā saglabāsies līdzīgā līmenī kā stikla un PET pudelēm. Vienlaikus jāņem vērā, ka veikala cena, balstoties uz mazumtirgotāja uzcenojumu, var atšķirties,» saka IDS Borjomi Europe ģenerāldirektors Irakli Bokučava.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Atkritumu kažoku apmet uz otru pusi

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 03.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl pirms dažiem mēnešiem viss liecināja par to, ka dzērienu iepakojumu depozīta sistēmas Latvijā nebūs tikpat droši kā sniega cauru ziemu – ka to ir apglabājušas atkritumu biznesā iesaistīto pušu intereses un arī fakts, ka ļoti liela nauda ir ieguldīta atkritumu šķirošanas līnijās. Depozītā nododamie atkritumi (roka gan neceļas potenciālas izejvielas saukt brutāli par atkritumiem, tāpēc lietošu vārdu «iepakojums») ir tas vērtīgākais, kas atkritumu biznesā ir, tāpēc DB jau rakstīja, ka ar jaunās sistēmas palīdzību no atkritumiem faktiski tiek nosmelts krējums. Nu viss ir mainījies – esot izpētīta kaimiņtautu pieredze un dzērienu iepakojuma depozīta sistēma nu tiek pieteikta kā neizbēgama un ātri – tā sākšot darboties jau 2020. gada 1. janvārī.

Iepriekš likumprojektam nav veicies nedz ministrijā, kura sakās nodarbojamies ar vides jautājumiem, nedz tajā ieskatījās tie, kuru maizes darbs ir izdarīt spiedienu uz Saeimas krēslu polsterējumu. Kamēr no ieceres atkāvās, tā, apsaldējusi pirkstus un ausis, gulēja izmesta nu jau piesauktās ministrijas vārtrūmē. Kad nāvei nolemtajam pulsa vietā skanēja vairs tikai PET pudeļu gurkstēšana, stikleņu sanēšana un bundžiņu strinkšķēšana, to sagrāba aiz padusēm un strauji ievilka siltumā. Nu grasās pamirušajām miesām bāzt mutē treknus cepešus un veldzēt ar sauso sarkanvīnu, lai rekordīsā laikā no putnubiedēkļa izdabūtu pievilcīgu būtni, kas spētu piesaistīt vēlētāju skatienus. Kamēr jautājumā par depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā, sekojot pārējo Baltijas valstu pēdās, bīdīti politiskie «jā», «varbūt», līdz izskanēja arī visai skaidrais «nē», veikti ļoti nopietni ieguldījumi atkritumu šķirošanas infrastruktūrā. Tomēr, izrādās, tas nav arguments, lai strauji nemestu kažoku uz otru pusi.

Komentāri

Pievienot komentāru