Pasaulē veidojas «jauns klimata režīms», kuru raksturos līdz šim nepieredzēti karstuma viļņi, secināts šonedēļ žurnālā «Earth’s Future» publicētajā pētījumā.

Pagājušajā vasarā ziemeļu puslodi vienlaicīgi piemeklēja vairāki karstuma viļņi, kuru dēļ dzīvību zaudēja simtiem cilvēku un tūkstošiem tika hospitalizēti. Karstuma dēļ pastiprinājās arī savvaļas ugunsgrēki.

Pētījumā secināts, ka šī karstuma viļņu epidēmija nebūtu sākusies bez cilvēku izraisītām klimata izmaiņām.

Meteorologu prognozes liecina, ka līdzīga situācija var atkārtoties arī šogad, iespējams, signalizējot, ka intensīvi karstuma viļņi kļūst par jauno normu.

Pēdējās dienās apdullinošs karstums skāris vairākas ziemeļu puslodes daļas.

Indijas galvaspilsētā Deli termometra stabiņš pirmdien pakāpās līdz 48 grādiem pēc Celsija, kas ir augstākā Deli jebkad reģistrētā temperatūra jūnijā. Citviet Indijā karstums sasniedzi pat 50 grādus pēc Celsija.

Ceturtdien daudzviet Francijā, Anglijā, Beniluksa valstīs un Vācijā pieredzēta augstākā gaisa temperatūra kopš mērījumu sākuma 18.-19.gadsimtā, lēš sinoptiķi.

Rietumeiropā valdošais karstums gan jūnijā, gan šomēnes saistīts ar svelmaina gaisa ienākšanu no Āfrikas. Spāniju tas sasniedz visai bieži, tādēļ tur šonedēļ nav apdraudēts absolūtais karstuma rekords, savukārt līdz Anglijai, Nīderlandei un Skandināvijai Āfrikas svelme nokļūst reti.

Meteorologi skaidro, ka globālā sasilšana karstuma viļņus padara intensīvākus, kā arī palielina to atkārtošanās biežumu.

Lielbritānijas meteoroloģijas dienests prognozē 60% varbūtību, ka vietām Anglijas dienvidos un austrumos termometra stabiņš pēcpusdienā pakāpsies līdz +39 grādiem, pārspējot Apvienotās Karalistes absolūto karstuma rekordu - 2003.gadā reģistrētos +38,5 grādus.

Grieķija gatavojas ārkārtīgi spēcīga karstuma vilnim un tuvākajās dienās tiek prognozēta temperatūras pakāpšanās līdz 44 grādiem pēc Celsija.

Pirmdien brīdinājumus izdeva gan Grieķijas nacionālais meteoroloģiskais dienests, gan civilās aizsardzības aģentūra, jo karstuma vilnis tiek prognozēts līdz 8.augustam, kas ir neparasti ilgs periods.

Sagaidāms, ka no otrdienas temperatūra naktī nenoslīdēs zem 30 grādiem, kas cilvēkiem būs īpaši smagi, jo ķermenis nespēs atgūties no karstuma.

Pastāv arī bažas par strauju meža ugunsgrēku izplatīšanos, jo tiek prognozēts spēcīgs vējš, bet pēdējās nedēļās bijis maz lietus.

Grieķija no spēcīga karstuma viļņiem cietusi arī agrāk, taču tuvākajām dienām prognozētie laikapstākļi būs bezprecedenta.

1987.gadā līdzīgā karstuma vilnī, kad vēl nebija plaši izplatīta gaisa kondicionieru izmantošana, nomira aptuveni 4000 cilvēku.

Tuvākajās dienās Rietumeiropā gaidāma liela svelme, kas - līdzīgi karstuma vilnim jūnijā - vietām pārspēs absolūtos karstuma rekordus, brīdina sinoptiķi.

Spānijā jau vairākas dienas valda karstums līdz +42 grādiem, pirmdien arī Francijas dienvidos gaidāma gaisa temperatūras paaugstināšanās līdz +40 grādiem. Nedēļas vidū nebijusi svelme sasniegs Francijas ziemeļu daļu un Beniluksa valstis.

Pastāv liela iespēja, ka ceturtdien Parīzē tiks pārspēts Francijas galvaspilsētas absolūtais temperatūras rekords - 1947.gada 28.jūlijā reģistrētie +40,4 grādi.

Iespējams, ceturtdien arī Beļģijā un Nīderlandē gaisa temperatūra pakāpsies līdz augstākajai atzīmei novērojumu vēsturē. Pašreizējais nacionālais karstuma rekords Beļģijā ir +38,8 grādi 1947.gadā, Nīderlandē tie ir +38,6 grādi 1944.gadā. Briselē prognozēta gaisa temperatūras paaugstināšanās līdz +39 grādiem.

Rekordlielais karstums Krievijā jau tagad varētu būt prasījis aptuveni 15 tūkstošu cilvēku dzīvības un no valsts ekonomikai izmaksājis aptuveni 15 miljardus ASV dolāru, kas ir aptuveni 1% Krievijas iekšzemes kopprodukta (IKP), raksta Bloomberg.

Maskavā vien lielā karstuma dēļ bojā varētu būt gājuši aptuveni 7 000 cilvēku, turklāt bojā gājušo skaits valsts mērogā ir vismaz divas reizes lielāks, sacījis vispasaules laika apstākļu informatīvā dienesta Weather Underground dibinātājs Džefs Masters (Jeff Masters)

«Krievijas populācija, kura cietusi no karstuma ir vismaz divas reizes lielāka nekā Maskavas iedzīvotāju skaits, un nāves gadījumu skaits Krievijā no 2010. gada karstuma viļņa, visticamāk, ir vismaz 15 tūkstoši, un tas varētu būt krietni lielāks,» tā Dž. Masters.

Krievijas rekordlielais karstums varētu būt valsts ekonomikai izmaksājis aptuveni 15 miljardus ASV dolāru, kas ir aptuveni 1% no IKP. Tas noticis, ciešot gan lauksaimniecības nozarei, gan rūpnieciskās ražošanas industrijai, uzskata HSBC Krievijas struktūrvienības galvenais ekonomists Aleksandrs Morozovs.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras mājaslapā internetā publicētas laika apstākļu anomālijas Eiropā šā gada augustā.

1. dekāde

Karstums un sausums

Karstums, kas Pireneju pussalā iestājās jūlija beigās, turpinājās arī augustā. Spānijas Kanāriju salās 40 grādu karstumā dega meži, Portugālē gaiss iesila līdz +38, savukārt Spānijā temperatūras stabiņš vietām pakāpās pat līdz +45 grādiem.

Vairāk nekā 3 nedēļas karsts un sauss bija arī Krievijas dienvidos. 7. augustā maksimālā gaisa temperatūra Saratovas apgabalā sasniedza 40 grādu robežu, bet Stavropoles un Krasnodaras novados bija vēl karstāks. Mēneša pirmās nedēļas laikā vidējā gaisa temperatūra Volgas un Donas lejtecēs, Krasnodaras un Stavropoles novados bija 4-6 grādus virs normas. Karstums Krievijas dienvidos mitējās tikai augusta pirmās dekādes beigās, kad to nomainīja spēcīgas lietusgāzes.

Skarbā cīņā par investīciju piesaisti Latvija zaudē citām Eiropas valstīm ne pirmo gadu. Taču, kad kaimiņvalstīs tiek īstenoti vērienīgi ekonomiskie lēcieni, no savām kļūdām nemācāmies.

Pagājušajā nedēļā sabiedrības vērtējumam tika nodota ziņa: premjers Krišjānis Kariņš liedza ekonomikas ministram Ralfam Nemiro komandējumu uz Londonu. tādējādi atņemot iespēju tikties ar potenciālajiem investoriem no Indijas. Jāatgādina – runa bija par 400 miljonu eiro lielu ieguldījumu Latvijas biznesa vidē. Arī veselības un izglītības nozarēm trūkst simtiem miljonu, lai varētu funkcionēt, pārējām skaitliski mazāk, bet tādēļ ne mazāk akūti.

Latvijas būt vai nebūt labklājības valstij ir atkarīgs no ārvalstu investoriem. Pašmāju budžetā naudas attīstībai nav. Premjers K.Kariņš dižojas, ka naudas valstī ir vairāk kā jebkad, taču, spriežot pēc atvēlētās summas pamatnozarēm - veselības aprūpei, izglītībai, demogrāfiskās situācijas uzlabošanai -, naudas katastrofāli nepietiek.

Par Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdi šodien Aucē notikušajā LPS 24.kongresā atkārtoti tika ievēlēts Andris Jaunsleinis, kurš šo organizāciju vada jau 20 gadus.

Jaunsleinis bija vienīgais kandidāts uz LPS priekšsēža amatu.

Kongresa delegātiem tika izsniegti 170 vēlēšanu biļeteni, no kuriem balsošanas urnā tika iemesti 167 biļeteni, kuri visi tika atzīti par derīgiem. Par Jaunsleiņa kandidatūru nobalsoja 164 kongresa delegāti.

Uzrunājot kongresa delegātus, Jaunsleinis pateicās par milzīgo uzticību un apsolīja to godprātīgi izmantot LPS kopīgo problēmu risināšanā.

Ekstrēmi laikapstākļi Eiropā kopš 1980.gada ir prasījuši gandrīz 195 000 cilvēku dzīvības un nodarījuši ekonomiskus zaudējumus vairāk nekā 560 miljardu eiro apmērā, trešdien paziņoja Eiropas Vides aģentūra (EVA).

"Plūdi, vētras, karstuma un aukstuma viļņi, mežu ugunsgrēki un zemes nogruvumi ir izraisījuši gandrīz 195 000 cilvēku bojāeju" laikā no 1980. līdz 2021.gadam, teikts EVA ziņojumā.

No zaudējumiem 650 miljardu eiro apmērā bija apdrošināti tikai 170 miljardi eiro jeb aptuveni 30%, ziņoja EVA, atklājot jaunu tiešsaistes portālu, kurā tiek apkopoti jaunākie dati par ekstrēmu laikapstākļu ietekmi.

"Lai novērstu tālākus zaudējumus, mums vajag steidzami pāriet no reaģēšanas uz ekstrēmu laikapstākļu gadījumiem (..) uz proaktīvu sagatavošanos tiem," sacīja EVA eksperte Aleksandra Kazmerčaka.

Saskaņā ar jaunākajiem datiem karstuma viļņi izraisīja 81% no nāves gadījumiem un 15% no finansiālajiem zaudējumiem.

Karstuma uzplūdiem, pavērsieniem karā un protekcionismam var būt pa spēkam iekustināt vēl vienu pārtikas inflācijas vilni

Šī vasara pasaulē varētu izvērsies pati karstākā vēsturē. Karstuma viļņi nozīmējuši arī sausumu, kas savukārt sev līdzi nesis izaicinošus apstākļus vairāku populārāko kultūraugu labai ražai.

Karsts un sauss laiks ir vērojams ne tikai Eiropā. Tāds tas ir arī ASV un Ķīnā. Rezultātā tas negatīvi ietekmē dažādu augļu, ogu un pat piena izlaidi. Vismaz šobrīd, piemēram, Eiropā tiek runāts par lielu kaitējumu olīvu un tomātu ražai. Karstuma apdegumi gan esot skāruši visu, sākot no vīnogām līdz melonēm un baklažāniem. Vēl tiek norādīts, ka šādi apstākļi negatīvi ietekmē bišu aktivitāti un tai komplektā nākošo apputeksnēšanu. Tiek, piemēram, ziņots, ka laiks ir bijis tik karsts, ka govis Dienvideiropā ražo mazāk piena. Protams, tas, cik liela negatīva ietekme būs šim sausumam, būs atkarīgs no tā, cik ilgi šādi apstākļi turpināsies.

Šodien, 7.aprīlī, tiek atzīmēta Pasaules veselības diena, kura šogad ir veltīta veselības aizsardzības jautājumiem saistībā ar klimata izmaiņām, informēja Veselības ministrija.

Apstākļi, kas no klimata viedokļa apdraud sabiedrības veselību Eiropā ir:

- samazinās aukstuma periods, tomēr pastāv iespēja periodiskiem ekstremāliem aukstuma brīžiem;

- palielinās karstuma periods;

- palielinās karstuma viļņu iespējamība;

- palielinās katastrofālu nokrišņu un citu dabas katastrofu īpatsvars;

- palielinās iespēja ekstremālām ūdens līmeņa svārstībām (plūdu risks.

Karstuma viļņu ietekmei visvairāk ir pakļauti gados veci cilvēki, bērni, nodarbinātie, kuru darba vietas ir ārpus telpām un bezpajumtnieki. Ekstremāla aukstuma gadījumos sociāli neaizsargātās sabiedrības grupas pakļautas arī aukstuma radītiem veselības traucējumiem. Ziemeļeiropā klimatam kļūstot mitrākam palielinās elpošanas orgānu slimību skaits.

Iesaka Ieva Gailuma, The Body Shop (SIA Bodybalt) Baltijas tirgus direktore

Uz Zambiju devos izaicinājuma braucienā Charity Challenge, kuru par godu savai 25. gadu jubilejai organizēja The Body Shop Fondation. Charity Challenge ir ziedojumu vākšanas forma, kas visā pasaulē ir ļoti populāra, – tas ir projekts, kurā tiek vākti līdzekļi konkrētam mērķim, popularizēšanas nolūkiem tiek īstenots kāds izaicinājuma brauciens. Man bija jāsavāc vairāk nekā 3000 eiro ziedojums The Body Shop Foundation izvēlētajiem projektiem: palīdzēt Āfrikā bez pajumtes dzīvojošajiem bērniem, ziloņu populācijas saglabāšanai, kā arī ūdens attīrīšanas ierīcēm, kuru bērni paši spēj iedarbināt skrienot un rotaļājoties. Mans izaicinājums bija nedēļu ilga sevis pārvarēšana Zambijas upē Zambezi un karstajā saulē. Naudas vākšanas process nebija viegls, jo Latvijā cilvēkus ir grūtāk pārliecināt ziedot naudu Āfrikas iedzīvotāju problēmu risināšanai, nevis kādiem lokāliem mērķiem, līdz ar to Charity Challenge ceļojums bija tikai daļa no projekta, kas bija grūts un izaicinājumiem bagāts piedzīvojums.

Koki, "vēsais" asfalts, baltās sliedes un parastais ūdens – šie ir daži no "instrumentiem", kurus dažādās pasaules vietās izmanto, lai cīnītos ar karstumu.

"Karsti? Stādi kokus!" - šādu paziņojumu savā sociālā tīkla "Facebook" profilā publicējusi apvienība "Pilsēta cilvēkiem". Apvienība veikusi mērījumus Rīgā, lai salīdzinātu temperatūru ielās ar kokiem un bez tiem. Secinājums – temperatūra krasi atšķiras ielās ar kokiem.

Pilsētās ir daudz karstumu piesaistošu virsmu - asfalts, ēkas, bruģis. Šīs virsmas pilsētās rada tā saukto "karstuma salas" efektu, kad pilsētās gaisa temperatūra ir dažus grādus augstāka nekā gaisa temperatūra ārpus pilsētas, skaidro apvienība.

"Karstuma salas" efektu "Pilsēta cilvēkiem" iesaka labot, apzaļumojot ielas, jo koki dabiski atvēsina pilsētu.

Tikmēr citviet pasaulē izmēģina jaunas tehnoloģijas temperatūras samazināšanai apdzīvotās vietās. ASV pilsēta Fīniksa ziņo par šogad uzsāktu pilotprojektu, kura laikā vairākas pilsētas ielas tiek ieklātas ar "vēso" asfaltu. Tas ir materiāls, kas satur titāna oksīdu un polimērus, atspoguļojot saules gaismu. Losandželosā "vēsais" ielu pārklājums izmēģināts jau 2017. gadā.

Eiropas Komisijas (EK) jaunākās Eirobarometra aptaujas (2019. gada jūnijā) dati liecina, ka mazinās Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāju bažas par imigrāciju (ko joprojām gan uzskata par galveno problēmu) un terorismu, bet pieaug – par klimata pārmaiņām un apkārtējo vidi.

Karstuma viļņus, kad gaisa temperatūra pārsniedz 100 grādus pēc Fārenheita jeb 37 grādus pēc Celsija, uzskata par Eiropas klimatam ekstrēmiem. Tomēr tādi ir bijuši ik vasaru kopš 2003. gada un prasījuši 70 000 cilvēku dzīvību. Šajā vasarā vairums Eiropas valstu piedzīvojušas pat divus karstuma viļņus. To visu vēl pastiprina ziņas par strauju ledāju kušanu Grenlandē. Līdz ar to nav pārsteigums, ka eiropieši aizvien vairāk bažījas par šīm klimata pārmaiņām.

Publikācijās ārvalstu presē rodamas neskaitāmas atsauces uz vairākiem zinātniskiem un ļoti respektabliem pētījumiem, kas apliecina: pašreizējās klimata izmaiņas ir cilvēku darbības radītas. Piemēram, Šveices federālais Tehnoloģiju institūts savā jaunākajā pētījumā norāda, ka 2018. gada vasaras karstuma viļņi Ziemeļeiropā statistiski nebūtu iespējami bez klimata pārmaiņām, kuras izsaukusi cilvēku rīcība. Līdz ar to EK ir pieņēmusi stratēģisku ilgtermiņa vīziju 2050. gadam par modernu, konkurētspējīgu un klimata neitrālu ekonomiku ar nosaukumu Tīra planēta visiem. Somija, kas ir prezidējošā valsts ES, ierosinājusi vides politikai novirzīt ceturto daļu ES fondu laikā no 2012. līdz 2027. gadam.

Pēdējā laikā Valsts policijā ir saņemti vairāku personu iesniegumi par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar piedāvājumiem akciju un valūtu tirdzniecībā. Valsts policija (VP) un Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) atgādina iedzīvotājiem par pastāvošajiem riskiem, iesaistoties šaubīgos darījumos, un aicina izmantot tikai tādu uzņēmumu pakalpojumus, kas saņēmuši attiecīgu atļauju.

VP Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes Kibernoziegumu apkarošanas nodaļā ir saņemti iesniegumi, kurus vieno līdzīgas noziedzīga nodarījuma pazīmes. Piemēram, potenciālais klients saņem no nezināmas personas telefona zvanu, kurā zvanītājs piedāvā iesaistīties darījumos ar akciju vai valūtu tirdzniecību. Pēc vairākkārtējas saziņas daļa uzrunāto personu piekrīt darījumu veikšanai. Tad zvanītāji detalizēti skaidro, kādā veidā notiks darījumi, norādot, ka darījumu veikšanai ir izveidota interneta vides vietne, kurā būs redzami gan klienta veiktie darījumi, gan jau ieguldītā nauda, gan gūtā peļņa. Personas, uzticoties pakalpojumu piedāvātājiem, pārskaita naudu. Pēc naudas pārskaitīšanas personām maldīgi ir iespēja redzēt pārskaitījuma summu vietnē. Turpmāk zvanītāji aicina nepārtraukti palielināt ieguldītos naudas līdzekļus, solot un it kā vietnē uzrādot lielus peļņas procentus, taču brīdī, kad ieguldījušās personas vēlas savus naudas līdzekļus izņemt, tas nav iespējams, pakalpojumu sniedzēji vairs nav sasniedzami.

2014. gadā situācija darba tirgū turpinās uzlaboties, pieaugot nodarbinātības līmenim un strādājošo atalgojumam, liecina interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online veiktais pētījums Baltijas valstīs, aptaujājot visu nozaru darba devējus Latvijā, Lietuvā un Igaunijā – kopumā 636 uzņēmumus.

Vislielākās pārmaiņas nodarbināto atalgojuma ziņā, prognozējams, ka skars tieši Latviju. Katrs otrais aptaujātais jeb 56% Latvijas darba devēju norādījuši, ka nākamajā gadā iecerējuši atalgojumu paaugstināt. Kamēr Igaunijā apstiprinošu atbildi par atalgojuma paaugstināšanu minēja tikai 39%, bet Lietuvā – 34% aptaujāto darba devēju. Savukārt 43% Latvijas darba devēju nākamajā gadā plāno atalgojumu saglabāt līdzšinējā līmenī, bet tikai 1% - to samazināt.

Nākamajā gadā pieņemt jaunus darbiniekus plāno 63% no aptaujātajiem Latvijas uzņēmumiem, kamēr Lietuvā un Igaunijā šie skaitļi ir attiecīgi 58% un 56%. Salīdzinoši ar iepriekšējā gada Baltijas pētījuma rezultātiem, vislielākais procentuālais kāpums nākamgad sagaidāms Latvijā un Igaunijā. Tur salīdzinoši ar iepriekšējā pētījuma rezultātiem par 13% Latvijā un 16% Igaunijā ir pieaudzis darba devēju skaits, kuri ieplānojuši pieņemt darbā jaunus darbiniekus.

Pēdējā desmitgadē gan Eiropas, gan ASV darba tirgū darba devējiem visgrūtāk ir bijis aizpildīt programmēšanas inženieru darba vakances. Turklāt iespējamība, ka programmēšanas inženieri mainīs darba vietas, ir lielāka nekā citu profesiju pārstāvjiem, jo viņi var atļauties to darīt.

IT nozarē darbaspēka pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, kas savukārt rada sarežģītu situāciju uzņēmējiem, kuri cenšas izpildīt katra grūti iegūstamā un grūti noturamā programmētāja vēlmes. Šodien nav iespējams atrast programmatūru izstrādes uzņēmumu, kurš darbiniekiem nepiedāvātu virkni visdažādāko priekšrocību, piemēram, bezmaksas avokado maizītes, pingponga galdus, telpas meditācijai, izklaides ierīces un spēles, dušu un treniņu aprīkojumu. Darba devēju vidū ir milzīga konkurence, un uzņēmumiem kļūst arvien grūtāk izdomāt, ar ko vēl noturēt savus augstākā līmeņa speciālistus.

Kvalitatīvas programmatūras izstrādei nepietiek ar to vien, ka pieņemat darbā pašus labākos programmēšanas inženierus. Jārūpējas arī, lai jaunpieņemtie darbinieki būtu ieinteresēti darboties uzņēmumā ilgtermiņā un būtu motivēti radoši un efektīvi risināt darba uzdevumus. Pavisam vienkārši – ja nespējam uzturēt savu labāko darbinieku iesaisti, tad nespējam darbiniekus noturēt.

Ņemot vērā to, ka šodien no plkst. 5.00 Valsts policija ir slēgusi A. Deglava pārvadu, «Rīgas satiksme» aicina autovadītājus atturēties no iebraukšanas pilsētas centrālajā daļā ar saviem transportlīdzekļiem un aktīvi izmantot sabiedrisko transportu. «Rīgas satiksme» aicina izmantot iespēju atstāt savus spēkratus autobusu, trolejbusu un tramvaju galapunktu tuvumā.

«Rīgas satiksme» aicina izmantot iespēju atstāt savus transportlīdzekļus lielveikalu autostāvvietās pie pilsētas robežām, kur šāda iespēja tiek piedāvāta un atbilst šo uzņēmumu politikai, t. i., netiek prasīta maksa par ilgstošāku stāvēšanu, ja no šīm vietām ir iespēja pārsēsties uz Rīgas sabiedrisko transportu. «Rīgas satiksme» arī aicina izmantot AS «Pasažieru vilciens» piedāvātos pakalpojums, lai nokļūtu pilsētas centrā. Vienlaikus «Rīgas satiksme» aicina autovadītājus ievērot ceļu satiksmes noteikumus un atgādina, ka apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšanas gadījumā personai var piemērot administratīvo sodu, bet, pārkāpjot privāto autostāvvietu noteikumus, – to operatoru noteiktos līgumsodus.

Viens no vērienīgākajiem investīciju projektiem – t/c "Origo" paplašinātā ēka un biznesa centrs "Origo One" – tuvojas noslēgumam, informē projekta attīstītāji.

Sākot ar 4.novembri, apmeklētājiem durvis vērusi rekonstruētā t/c "Origo" ēka ar jaunu ieeju no Stacijas laukuma. Projekts ļāvis tirdzniecības centra platību palielināt vairāk nekā uz pusi. Projekta kopējās investīcijas sasniedz aptuveni 75 miljonus eiro. T/c "Origo" rekonstrukcijas darbus plānots pabeigt 2020. gada beigās.

Rekonstruētās ēkas pirmajā stāvā, savā pastāvīgajā atrašanās vietā, darbu uzsācis Info centrs. Tirdzniecības vietas un ēdināšanas uzņēmumi savu darbību uzsāks pakāpeniski. Rekonstruētajā ēkā atradīsies dažādi veikali un pakalpojumu sniedzēji.

"Tā kā t/c "Origo" paplašināšanās notiek izaicinošā laikā, par prioritāti esam izvirzījuši apmeklētāju un darbinieku drošību. Tirdzniecības centrā radīti apstākļi, kas ikvienam ļauj ievērot valstī noteiktās prasības veselības aizsardzībai, un mēs aicinām sabiedrību tos ievērot - sargāt ne tikai sevi, bet arī citus, tostarp pārdevējus un garāmgājējus. Līdz ar rekonstruētās ēkas atvēršanu vērienīgais investīciju projekts tuvojas noslēgumam, un pavisam drīz tirdzniecības centrs apmeklētāju acīm pavērsies jaunā veidolā, sniedzot vēl kvalitatīvāku iepirkšanās pieredzi," stāsta "Linstow Center Management" tirdzniecības centru komercdirektore Evija Majevska.

Ievērot finanšu drošības principus elektroniskajā vidē ir tikpat svarīgi, cik uzmanīgi sargāt skaidru naudu savā naudasmakā. Tomēr bankas Citadeles novērojumi liecina, ka ikdienā paviršas un neuzmanīgas rīcības dēļ cilvēki ļauj citiem savus datus izmantot ļaunprātīgi.

«Lai arī Latvijā krāpniecības mēģinājumu līmenis e-vidē joprojām ir niecīgs, salīdzinot ar fizisku naudas līdzekļu zādzībām un laupīšanām, tomēr ir būtiski ievērot finanšu drošības principus elektroniskajā vidē, kas ir vienkārši, ja vien atceras dažus noteikumus,» saka bankas Citadele valdes loceklis Kaspars Cikmačs.

«Elektroniskajā vidē aptuveni 90% krāpnieciskos mēģinājumus identificējam, pirms tos pamanījuši paši klienti. Lai arī, rūpējoties par klientu finanšu drošību, bankas iegulda lielas investīcijas jaunākajās tehnoloģijās un IT sistēmās, uzmanīgi jārīkojas arī katram pašam, lai pasargātu savus datus. Finanšu drošības principiem elektroniskajā vidē vajadzētu kļūt pašsaprotamiem un ikdienā aktīvi pielietotiem, pasargājot savu naudu,» rosina K. Cikmačs.

Baltijas valstu darba devēji nākamajā gadā pietiekami aktīvi meklēs jaunus darbiniekus un palielinās atalgojumu, bet būs piesardzīgāki nekā šogad, liecina interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online novembrī veiktais pētījums Baltijas valstīs, aptaujājot darba devējus Latvijā, Lietuvā un Igaunijā – kopumā vairāk nekā 2500 uzņēmumus.

Nākamajā gadā pieņemt jaunus darbiniekus plāno 42% no aptaujātajiem Latvijas darba devējiem, kamēr Lietuvā un Igaunijā šie skaitļi ir attiecīgi 47% un 40%. Salīdzinot ar iepriekšējā gada pētījuma rezultātiem, visās Baltijas valstīs ir samazinājies to darba devēju skaits, kuri plāno pieņemt darbā jaunus darbiniekus. Latvijā šie rādītāji ir samazinājušies par 21%, Lietuvā par 11%, bet Igaunijā par 16%. Tādējādi var uzskatīt, ka optimistiskākie būs darba devēji Lietuvā, kamēr Latvijā un Igaunijā darba devēji būs noskaņoti konservatīvāk, meklējot salīdzinoši mazāk darbiniekus.

Šogad palielinājies tādu uzņēmumu skaits, kas nākamajā gadā plāno gan pieņemt, gan atlaist darbiniekus, attiecīgi Latvijā - 22% (pirms gada 16%), Lietuvā - 27% (pirms gada 24%), Igaunijā - 9% (pirms gada 2%) no aptaujātajiem darba devējiem. Tas nozīmē, ka aizvien vairāk uzņēmumu izvērtē esošo darbinieku darba rezultātus, atlaižot mazāk efektīvus un pieņemot to vietā efektīvākus darbiniekus.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē šobrīd ir sīva konkurence par labāko un spēcīgāko darbinieku piesaisti.

Digitālās transformācijas temps visās tautsaimniecības nozarēs pieaug, un IT un IKT uzņēmumi konkurē ne vien par klientiem, bet arī par labākajiem darbiniekiem. Kas ir iekārojams darba devējs un vai darba koplīgums palīdz par tādu kļūt, to intervijā Dienas Biznesam atklāja Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības PRO vadītāja Irēna Liepiņa un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes locekle Ilze Opmane-Jēgere.

Kas ir darba koplīgums mūsdienu izpratnē?

Ilze Opmane-Jēgere: Tēlaini izsakoties, darba koplīgums ir kompromiss starp darba devēja iespējām un darbinieku visdažādākajām vajadzībām. Lai gan sarunas par koplīguma saturu risina un pats koplīgums tiek noslēgts starp uzņēmumu un arodbiedrību, koplīgumā ietvertie nosacījumi attiecas uz visiem uzņēmuma darbiniekiem un tam ir jāatspoguļo visu darbinieku intereses.

2013.gadā darba tirgus stabilizēsies un vairāk nekā puse uzņēmumu meklēs jaunus darbiniekus, liecina personāla atlases uzņēmuma CV-Online novembra sākumā veiktais pētījums Baltijas valstīs, aptaujājot visu nozaru darba devējus Latvijā, Lietuvā un Igaunijā – kopumā 859 uzņēmumus.

Jaunus darbiniekus plāno pieņemt 60% no aptaujātajiem Lietuvas uzņēmumiem, kamēr Latvijā un Igaunijā šie skaitļi ir attiecīgi 50% un 40%. Darbinieku skaita samazināšanu nākamgad plāno mazāk kā viens procents Baltijas valstu uzņēmumu.

«Par spīti prognozēm, kas liecina, ka ekonomikas izaugsmes tempi Baltijā nākamajā gadā nedaudz samazināsies, darbaspēka pieprasījums joprojām saglabāsies augsts. Salīdzinājumā ar datiem, kas vēsta, ka Skandināvijas valstīs liela daļa uzņēmumu 2013.gadā plāno atlaist darbiniekus, Baltijas uzņēmēji ir krietni optimistiskāki. Ņemot vērā darbinieku trūkumu noteiktās nozarēs, ir sagaidāma daudz izteiktāka cīņa par nozares profesionāļiem,» stāsta Aivis Brodiņš, CV-Online Latvia Biznesa attīstības vadītājs.

Nākamgad situācija darba tirgū turpinās uzlaboties, pieaugot nodarbinātības līmenim un strādājošo atalgojumam, liecina interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online novembrī veiktais pētījums Baltijas valstīs.

Pētījumā tika aptaujāti visu nozaru darba devējus Latvijā, Lietuvā un Igaunijā – kopumā 636 uzņēmumi.

Nākamajā gadā pieņemt jaunus darbiniekus plāno 63% no aptaujātajiem Latvijas uzņēmumiem, kamēr Lietuvā un Igaunijā šie skaitļi ir attiecīgi 58% un 56%.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada Baltijas pētījuma rezultātiem, šogad vislielākais procentuālais kāpums nākamgad sagaidāms Latvijā un Igaunijā. Tur, salīdzinot ar iepriekšējā pētījuma rezultātiem, darba devēju, kas ieplānojuši pieņemt darbā jaunus darbiniekus, skaits audzis par 13% (Latvijā) un 16% (Igaunijā).

Pēc ārkārtas stāvokļa ieviešanas valstī vairāki uzņēmumi ir publiski pauduši bažas par iespēju turpināt nodarbināt savus darbiniekus vai pat jau ir veikuši darbinieku skaita samazināšanu.

Tajā pašā laikā daži uzņēmumi, kas darbojas jomās, kurās šajā laikā novērojams hronisks darbaspēka trūkums, ir izteikuši vēlmi pēc papildu "darba rokām".

Ņemot vērā sarežģīto situāciju uzņēmējdarbības jomā, valdība ir apstiprinājusi, tā saucamo, "dīkstāves pabalstu", kas varētu daļēji palīdzēt uzņēmumiem noturēt savus darbiniekus. Tomēr vēl lietderīgāks risinājums varētu būt darbinieku pagaidu "aizdošana" vai "iznomāšana" uzņēmumiem, kuri šobrīd izjūt darbaspēka trūkumu.

Jāteic gan, ka, pieņemot, ka uzņēmums ilgtermiņā vēlas saglabāt savus darbiniekus, darba līguma izbeigšana (un tai sekojošā darba līguma noslēgšana ar citu darba devēju) šādā situācijā nebūtu labākais risinājums.