Jaunākais izdevums

Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija "Cert.lv" mudina uzmanīties no viltus ziņām, kas kļuvušas aktuālas plaši izmantotajā lietotnē "WhatsApp".

"Cert.lv" informē, ka masveidā izplatītā vēsts par it kā kritisku drošības problēmu, kuru kāds var izmantot, atsūtot video, ir viltus ziņa.

"Aicinām to ignorēt! Tieši šāda pati ziņa tika izplatīta pagājušajā nedēļā arī spāņu un angļu valodās runājošajās valstīs. Diemžēl jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 krīzes laikā arvien biežāk ir novērojamas viltus ziņu izplatīšanas kampaņas, tāpēc aicinām izmantot tikai uzticamus informācijas avotus," liecina informācija "Cert.lv" mājaslapā.

"Cert.lv" (Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija) ir "Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta" (LU MII) struktūrvienība, kas darbojas Aizsardzības ministrijas pakļautībā IT drošības likuma ietvaros.

Galvenie "Cert.lv" uzdevumi ir uzturēt un aktualizēt informāciju par IT drošības apdraudējumiem, sniegt atbalstu valsts institūcijām IT drošības jomā, sniegt atbalstu IT drošības incidentu novēršanā jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, ja incidentā iesaistīta Latvijas IP adrese vai .LV domēns, organizēt informatīvus un izglītojošus pasākumus gan valsts iestāžu darbiniekiem, gan IT drošības profesionāļiem, gan citiem interesentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiek īstenota jauna krāpniecības kampaņa, kas mērķēta uz "WhatsApp" lietotājiem, informē "Cert.lv".

Krāpniecības rezultātā ļaundari savā īpašumā var pārņemt lietotāja "WhatsApp" kontu un piekļūt visām lietotāja sarakstēm un veikt tajās izmaiņas.

"WhatsApp" lietotājs šķietami no paziņas vai tuvas personas (kuras konts iepriekš ticis kompromitēts) saņem ziņu, ka šī persona kļūdas pēc uz lietotāja telefona numuru nosūtījusi SMS ar 6 ciparu kodu. Tiek lūgts šo kodu steidzami atsūtīt atpakaļ. Patiesībā 6 ciparu verifikācijas kods domāts, lai ļaundaris varētu pārnest lietotāja "WhatsApp" kontu uz citu ierīci/numuru.

Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija "Cert.lv" informē, ka ļaundari gājuši soli tālāk – pēc konta pārņemšanas, iestatījumos tiek uzstādīts PIN kods, kas liedz oriģinālajam īpašniekam atgūt kontu. No nozagtā konta tālāk tiek izplatītas krāpnieciskās ziņas kontaktos esošajām personām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cik WhatsApp grupas ir tavā uzņēmumā?

Aija Bite-Ozere - "Tele2" personāldaļas vadītāja, 13.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja mums būtu iespēja salīdzināt vienu darba dienu teju jebkurā no profesijām šodien un pirms nieka 20 gadiem, - mēs novērotu būtiskas atšķirības.

Digitalizācija ir ietekmējusi un mainījusi gan dažādu speciālistu ikdienu un nepieciešamās kompetences, gan arī darba kultūru uzņēmumā.

Veiksmīga uzņēmuma un tā pakalpojumu digitalizācija nav tikai brutāla tehnoloģiju ieviešanu uzņēmumā. Proti, ja tehnoloģiju ieviešana nav saskaņota ar uzņēmuma vērtībām un darbinieku uzvedības paradumiem, tas var radīt papildu riskus organizācijai. Tādēļ ir svarīgi veikt visaptverošus pasākumus, lai digitalizācija būtu veiksmīga un no tā iegūtu uzņēmums, tā darbinieki un galu galā arī klienti. Digitālās transformācija pamatā ir stāsts par cilvēkiem.

Darbinieku iesaistes līmenis ikvienas organizācijas darbā ir viens no nozīmīgākajiem nosacījumiem tās pastāvēšanai un sekmēm. Tikai iesaistīti un ieinteresēti darbinieki spēj paveikt to, ko ir iecerējusi organizācijas vadība. Šodienas digitalizētajā pasaulē panākt darbinieku iesaisti ir tikai šķietami vienkāršāk (ērta, ātra cilvēku sasniedzamība). Plašie komunikācijas rīki vieni paši nenodrošina tik vērtīgo emocionālo piesaisti organizācijai, jo svarīgs ir gan saturs, ko darbinieki saņem, gan arī šo vēstījumu pasniegšanas veids un organizācijas darba vide kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālā tīkla kompānijai "Facebook" piederošā saziņas lietotne "WhatsApp" trešdien paziņoja, ka tās lietotāju skaits visā pasaulē pārsniedzis divus miljardus.

"WhatsApp", kuru "Facebook" iegādājās 2014.gadā, kļuvusi par vienu no populārākajām saziņas lietotnēm pasaulē.

"WhatsApp" uzslavēja savu "spēcīgo šifrēšanu", kas ļauj lietotājiem sazināties privāti, lai arī tiesībsargājošās iestādes, tostarp ASV, prasa sniegt tām lielāku piekļuvi saziņai.

"WhatsApp" ir viena no "Facebook" lietotnēm, kurās ietilpst tās pamata sociālais tīkls, "Instagram" un "Messenger".

"Facebook" nesen paziņoja, ka aptuveni 2,89 miljardi cilvēku visā pasaulē ik dienu izmanto vismaz vienu no šiem pakalpojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā kibernoziedznieki pasaulē gūst peļņu ar Covid-19

Artūrs Filatovs, Tet kiberdrošības eksperts, 25.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr visa pasaule cīnās ar koronavīrusa radītajiem izaicinājumiem un sekām, diemžēl vienmēr atradīsies kāds, kas izmanto krīzes situāciju par labu sev.

Esošā pandēmija rada labvēlīgu augsni kibernoziedzniekiem, un viņi izgudro arvien jaunus veidus, kā nopelnīt gan uz informatīvā "haipa" viļņa, gan arī dēļ izmaiņām darba un dzīves kārtībā. Tādēļ "Tet" aicina pievērst īpašu uzmanību kiberhigiēnai, lai pasargātu sevi un uzņēmumu ne tikai no vīrusiem reālajā dzīvē, bet arī virtuālajā.

Krīze kā iespēja uzbrukt

Pirmie noziegumu mēģinājumi tika pamanīti vēl pirms vairākiem mēnešiem, kad Covid-19 epidēmija tikai aizsakās Ķīnā. Tajā brīdī cilvēkiem visā pārējā pasaulē pietrūka informācijas par slimību, un viņi aktīvi meklēja to tiešsaistē. Kibernoziedznieki bija izdomājuši veidu, kā "palīdzēt" šādiem informācijas meklētājiem, un izveidojuši vairākus portālus, kur varēja lejupielādēt "Covid-19 antivīrusa datorprogrammu". Kad meklētāji apmeklēja portālu un mēģināja lejupielādēt programmu, viņu dati tika nošifrēti un nozagti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Libāna neilgi pēc izsludināšanas atcēlusi ierosinājumu ieviest nodevu par saziņas lietotņu, piemēram, «WhatsApp», izmantošanu.

Sākotnējam paziņojumam par nodevas ieviešanu sekoja protesti visā valstī, kuros tika pieprasīta premjera un citu «korumpēto politiķu» atkāpšanās un aicināts sākt «revolūciju».

Libānas telekomunikāciju ministrs Mohameds Čukairs vēlāk paziņoja, ka 0,2 ASV dolāru (0,18 eiro) nodeva dienā par populārās lietotnes izmantošanu tomēr netiks piemērota, vēsta vietējie plašsaziņas līdzekļi.

Ministrs norādīja, ka lēmuma atcelšanu pieprasījis Libānas premjers Saads Hariri.

Iepriekš ceturtdien Libānas informācijas ministrs Džamals al Džarrahs pēc valdības sēdes sacīja, ka no nākamā gada 1.janvāra par «WhatsApp» lietošanu tiks noteikta nodeva 0,2 ASV dolāri dienā vai seši dolāri mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Daugavpilī nakts laikā Swedbank klientu vēlme izņemt skaidru naudu norimusi

LETA, 24.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavpilī nakts laikā «Swedbank» klientu vēlme izņemt skaidru naudu norimusi, sacīja bankas mediju attiecību vadītājs Jānis Krops.

«Nakts laikā ažiotāža ir rimusies. Bankomātu monitoringa sistēma apliecina, ka Daugavpils iedzīvotāji ir devušies pie miera. Visticamāk, arī Daugavpils medijos situācijas skaidrošana ir devusi rezultātus,» teica Krops.

Tāpat viņš atzina, ka bankas klientu vēlme izņemt skaidru naudu bankomātos trešdienas, 23.oktobra, vakarā bija vērojama tikai Daugavpilī. «Citviet Latvijā viss mierīgi. Šis fenomens bija tikai Daugavpilī,» sacīja bankas pārstāvis.

Jautāts, cik būtiski pieauga pieprasījums pēc skaidras naudas izmaksām Daugavpilī, Krops atbildēja, ka izmaksas bija nebūtiskas uz kopējā bankomātu tīklā esošo līdzekļu apmēra fona.

Viņš arī sacīja, ka informācija par baumu izplatīšanu attiecībā uz «Swedbank» stabilitāti ir nodota atbildīgajām iestādēm, kuras pārbaudīs bankai radušās aizdomas, «jo šobrīd izskatās, ka baumas tiešām tika izplatītas apzinoties kādas sekas tās var radīt».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā mobilo lietotni "BeeKing" ir izmēģinājuši vairāk nekā 250 biškopji, no kuriem teju 50 to izmanto regulāri; uzņēmumam ir arī pirmie maksājošie klienti ārzemēs.

Mobilā lietotne "BeeKing" ir paredzēta darbam dravā - pierakstu veikšanai, darbu plānošanai un uzskaites veikšanai ar balss palīdzību. To izmēģinājuši jau teju 5% Latvijas biškopju. Lietotnes izstrādātāja SIA "BeeTech Services" valdes priekšsēdētājs Jānis Kronbergs uzskata, ka agrīnā fāzē šis uzņēmumam ir labs sasniegums.

J. Kronbergs teic, ka, ņemot vērā biškoja darba specifiku, šis ir netipisks risinājums. "Strādājot dravā, biškopim rokas ir ar propolisu, vasku, medu. Ja kāds programmētājs domā, ka biškopis dravā jebkurā laikā ar pirkstu bakstīs telefonu – tā nenotiks. "BeeKing" sākotnējā atšķirība ir ar balsi veikti pieraksti, kam, protams, ir savi izaicinājumi. Klusā telpā balss atpazīšanas tehnoloģijas darbojas labāk, bet dravā ir blakus trokšņi, kas šad tad teksta atpazīšanu padara problemātisku," viņš stāsta. Ja balss atpazīšana ir veikta neprecīzi, ir iespēja noklausīties arī audio ierakstu. Parasti biškopju ierunātās piezīmes nav ilgākas par 15 sekundēm pie vienas saimes, tāpēc vajadzības gadījumā nav pārāk sarežģīti to noklausīties vēlreiz.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

FKTK: Daugavpilī par Swedbank tika izplatīta nepatiesa informācija

LETA, 24.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavpilī trešdienas, 23.oktobra, vakarā novērotā «Swedbank» klientu vēlme izņemt skaidru naudu no bankomātiem bija saistīta ar nepatiesas informācijas izplatīšanu, atzina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Jansone.

«Latvijas banku sektors ir stabils. Visas Latvijas bankas turpina savu darbu,» sacīja Jansone.

Viņa arī norādīja, ka FKTK pastāvīgi vērtē situāciju un rūpīgi seko līdzi norisēm banku sektorā.

«Situācija Daugavpilī trešdienas vakarā, kad «Swedbank» klienti pastiprināti vēlējās izņemt naudu no bankomātiem, bija saistīta ar nepatiesas informācijas izplatīšanu. Ikdienai neierasta «Swedbank» klientu rīcība tika novērota lokāli - tikai Daugavpilī,» teica Jansone.

Viņa arī atzīmēja, ka, pateicoties «Swedbank» operatīvi sniegtajai informācijai un klientu servisa nodrošināšanai, nepatiesās baumas tika kliedētas. «Naktī un šorīt situācija ir normalizējusies,» uzsvēra Jansone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālo tīklu kompānija "Facebook" aizliegusi maldinošas reklāmas, kurās tiek mēģināts izmantot globālo koronavīrusa krīzi finansiāla labuma gūšanai.

Kā teikts "Facebook" paziņojumā, tas aizliedzis reklāmas "produktiem, kas atsaucas uz koronavīrusu tādā veidā, lai radītu paniku, vai liktu domāt, ka produkti garantē izārstēšanos vai novērš inficēšanos".

"Piemēram, mūsu platformās nebūs atļautas reklāmas sejas maskām, kas vedina uz domu, ka tās ir vienīgās joprojām pieejamās, vai apgalvo, kas tās grantē vīrusa izplatīšanās novēršanu," norādīts "Facebook" paziņojumā.

Kompānija paziņoja, ka turpina darbu pie "dezinformācijas un kaitīga satura izplatības ierobežošanas saistībā ar koronavīrusu", vienlaikus savienojot lietotājus ar informāciju, kuru izplata kvalificētas veselības organizācijas.

"Facebook" ietilpst tā pamata sociālais tīkls un lietotnes "Instagram", "WhatsApp" un "Messenger".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valsts kontrole vērsusies policijā par NVD martā veikto aizsardzības līdzekļu iegādi

LETA, 20.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontrole (VK) ir vērsusies Valsts policijā par Nacionālā veselības dienesta (NVD) martā veikto aizsardzības līdzekļu iegādi, pirmdien žurnālistus informēja VK.

Valsts kontrole revīzijā vērtēja individuālo aizsardzības līdzekļu - aizsargmasku un respiratoru - iegādes procesu veselības resorā laika posmā no marta sākuma līdz aprīļa sākumam, kad to pārņēma aizsardzības resors.

Revidenti secinājuši, ka veselības resora veikto aizsardzības līdzekļu piegāžu procesā vairākos gadījumos ir notikusi vienpersoniska lēmumu pieņemšana, trūcis atklātības, skaidrojot piegādātāju vērtēšanas kritērijus, savukārt tas vedinot uz aizdomām par iespējamu korupcijas risku.

VK norādīja, ka pirmais Covid-19 saslimšanas gadījums Latvijā tika konstatēts 2.martā, un jau 3.martā Ministru kabinets piešķīra 1,2 miljonus eiro, lai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) varētu iegādāties medicīnas aprīkojumu, individuālos aizsardzības līdzekļus, medikamentus epidemioloģiskās drošības vajadzībām. Daļa no šī finansējuma bija paredzēta arī valsts materiālo rezervju papildināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Valsts drošības dienests skaidro baumu par Swedbank izplatīšanas apstākļus

LETA, 24.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts drošības dienests (VDD) skaidro apstākļus, kādos tika izplatīta nepatiesa informācija par «Swedbank» stabilitāti un rezultātā bankas klienti pie bankomātiem izveidoja rindas.

«VDD ir zināms šis gadījums. Varam norādīt, ka tiek veikta apstākļu noskaidrošana, tāpēc pašlaik no plašākiem komentāriem atturamies,» norādīja dienestā.

Šī nav pirmā reize, kad VDD (iepriekš - Drošības policija) iesaistījies baumu pētīšanā par «Swedbank» finanšu problēmām.

LETA arhīvs liecina, ka dienests 2011.gada nogalē sāka kriminālprocesu par apzināti nepatiesu ziņu izplatīšanu par «Swedbank» finanšu stāvokli. Savukārt 2012.gada jūlijā VDD nolēma izbeigt minēto kriminālprocesu, jo netika konstatēts noziedzīga nodarījuma sastāvs.

Neilgi pēc minētā kriminālprocesa sākšanas izmeklētājiem bija vairākas versijas par to, kurš varētu būt vainojams saceltajā panikā. Cita starpā baumošanas kriminālprocesā liecinieka statuss tika piemērots Jelgavas novada domes priekšsēdētājam Ziedonim Caunem (ZZS).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žagars: Esmu pašizolācijā un domājam par scenārijiem, ja krīze ieilgs

Zane Atlāce - Bistere, 16.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dailes teātra vadība ir pieņēmusi lēmumu laikā no 16. līdz 29. martam izsludināt darbinieku dīkstāvi, kas ļauj neierasties darba vietā, saglabājot darbinieku darba algu, informē iestādē.

Pēc atgriešanās no filmēšanas Madridē pašizolācijā atrodas arī teātra direktors Juris Žagars.

"Pats arī atrodos pašizolācijā, jo pagājušajā nedēļā atgriezos no filmēšanas Madridē amerikāņu producētā "Netflix" seriālā, kura ražošana tika aizsākta jau agrāk un ko nevarēja atcelt. Patlaban noturam sapulces ar kolēģiem visos līmeņos "Skype" un "WhatsApp" platformās. Esam pat instalējuši profesionālu konferenču iekārtu, kas, izrādās, nav dārgi un veiksmīgi turpinām administrācijas darbu attālināti. No šīs krīzes noteikti iziesim stiprāki un gudrāki. Cilvēki būs spiesti uzlabot digitālas prasmes un pārliecināsies, ka ne vienmēr kaut kur ir jādodas, lai ar kādu ko sarunātu un procesi neapstātos. Teātrī jau tagad domājam par scenārijiem, ko un kā darīt, ja krīze ieilgs. Esmu pārliecināts, ka risinājumi būs un bez kultūras pakalpojumiem, jo sevišķi bez teātra, Latvijas skatītājs nepaliks. Bet tomēr ceram, ja sabiedrība atbildīgi izturēsies pret ierobežojumiem, jau maijā varēsim atsākt mēģinājumus un jūnijā viss atgriezīsies iepriekšējās sliedēs un varēsim sākt spēlēt izrādes," norāda J.Žagars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Biznesa iegāde kā attīstības nosacījums – vai esam gatavi pircēja lomai?

Inese Zīle, ALTUM valdes locekle, 07.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Runājot par uzņēmumu apvienošanos un iegādi (M&A), vēsturiski ir ierasts dzirdēt stāstus par Latvijā tapušu veiksmīgu uzņēmumu pārdošanu kādam lielākam, starptautiskam attiecīgās nozares spēlētājam. Tomēr pēdējo gadu laikā notikuši arī darījumi, kur vietējie uzņēmēji ir bijuši kapitāla daļu pircēji.

Viens no aktuālajiem, plaši izskanējušajiem piemēriem šobrīd ir AS Smiltenes piens pārdošana – uzņēmumu iegādājās vietējais investors. Var minēt arī Latvijas Pasta iegādāto Pasta stacijas pakomātu tīklu un darījumu, kurā uzņēmuma GroGlass vadības komanda kopā ar investīciju banku pērn izpirka uzņēmuma kapitāla daļas. Lai arī šādu labu piemēru nav daudz, Latvijas ekonomikas struktūras maiņa un atsevišķu nozaru dinamiskā attīstība ir labi priekšnosacījumi, lai arī mūsu uzņēmēji aizvien biežāk apsvērtu tādu biznesa attīstības scenāriju, kas paredz cita uzņēmuma iegādi.

Vērtējot M&A darījumu «klimatu», šīs jomas eksperti pēdējā laikā ir piesardzīgi optimisti. Ņemot vērā, ka darījumu skaits Baltijā un Eiropā šogad ir sarucis, kā arī ģeopolitiska mēroga neskaidrības (turpinās ieilgusī Brexit sāga un Ķīnas–ASV tirdzniecības saspīlējums), pagaidām nav pamata sagaidīt, ka investori pēkšņi metīsies ieguldīt Baltijas valstu uzņēmumos. Tomēr stāstam ir arī otra puse – kā liecina M&A darījumu konsultanta Oaklins M&A Baltics vērojumi, investīciju fondu interese par Baltiju un Latviju arvien pieaug, īpaši tas attiecas uz augstas pievienotās vērtības uzņēmumiem. Lielākais izaicinājums gan potenciālajiem kapitāla daļu pircējiem, gan pārdevējiem ir mērķtiecīgi sagatavoties darījumam. Biznesa pārdevējam ir jāiezīmē skaidrs attīstības plāns daudzus gadus uz priekšu, bet pircējam ir jāsaprot, kā darījums palīdzēs attīstīt esošo biznesu vai uzsākt jaunu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Covid-19" pandēmijas laikā cilvēkiem savu ikdienas dzīvi lielākā mērā vadot no mājām, aug interneta patēriņš. Pagaidām gan kādi brīdinājumi par to, ka datu pārvades infrastruktūra zem šādas lielās slodzes fona faktiski "sakusīs", Eiropā un ASV nav izrādījušies taisnība.

Tādējādi var arī spriest, ka nosacīti labāk šos laikus var izdoties pārdzīvot dažādiem pasaules telekomunikāciju uzņēmumiem un citām kompānijām, kas savu darbību izvērsušas tiešsaistē.

Piemēram, "Bloomberg" ziņo, ka Spānijā iedzīvotāju aktivitāte tiešasites kazino iepriekšējā nedēļa palielinājusies gandrīz trīs reizes.

Mobilās aplikācijas "WhatsApp", kas pieder "Facebook", lietošanas apmēri pat septiņkāršojušies.

Tikmēr "Amazon.com" Itālijas lietotāju aktivitāte, cilvēkiem nu pastiprināti nododoties e-komercijas priekiem, naktīs šobrīd esot četrkāršojusies. Rezultātā "Telecom Italia" ziņo, ka fiksētajās līnijās datu lietošana augusi pat par 90% un mobilo datu lietošana - par 30%. Apvienotās Karalistes telekomunikāciju uzņēmuma "BT Group" teiktais savukārt liecina, ka interneta lietošana šajā valstī dienā uz brīdī bija pieaugusi pat par 60%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaulēties tirgū, pagaršot kamieļa steiku un bezgala ilgi atpūsties ūdens atrakciju parkos var šķist kā krāšņs sapnis, bet ir ikdiena kādam, kas Ēģiptē piedāvā to darīt kopā ar viesiem.

Ilze Strūberga uz Ēģipti aizbrauca strādāt kā gide, pārstāvot uzņēmumu «Novatours Latvija». Ēģipte viņu uzreiz aizrāva ar klimatu, reliģiju, vēsturi un viņa nolēma apmesties tur uz dzīvi. Pagājuši trīspadsmit gadi, latvietei Ēģiptē izveidojusies ģimene, piedzimuši četri bērni. Visu šo laiku I. Strūberga dzīvojusi kūrortpilsētā Hurgadā, un vēl joprojām ikdienu pavada, gan vadot ekskursijas latviešu valodā, gan pasniedzot niršanas apmācības.

Dzīve kā pasaka

I. Strūberga mēdz teikt, ka Hurgada nav Ēģipte - tur esot pietiekami daudz iebraucēju, kuri katrs līdzi atveduši pa daļiņai no savām mājām. «Te valda viens liels dažādu valodu, kultūru un tradīciju maisījums. Tam ir savs šarms,» viņa stāsta. Lai gan Kaira gidei varētu pavērt vairāk karjeras iespēju, apmēram 25 miljonu iedzīvotāju pilsētā trūkstot jūras un svaiga gaisa. Savukārt, Luksora - tūristu epicentrs - esot pārāk reāla pilsēta, tiklīdz kā noej no tūristu iemītām taciņām, paveras ne tik skaistas ainas. Savukārt, Hurgadā, ja ej pa labi - paveras jūra, jahtas, viesnīcas, terases ar baseiniem, skaistas vietas, veikali, sporta klubi, ja ej pa kreisi – realitāte, tirgus, cilvēku burzma, nabadzība. Vienmēr tavā ziņā paliek izvēle, ja gribas pasaku – var dzīvot pasakā, stāsta I.Strūberga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Policijai nav informācijas, ka baumas Daugavpilī par Swedbank būtu izplatītas apzināti

LETA, 25.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas rīcībā pašlaik nav informācijas, kas liecinātu, ka baumas Daugavpilī par "Swedbank" stabilitāti, kas pirms mēneša izraisīja pastiprinātu skaidras naudas izņemšanu, būtu izplatītas apzināti, šorīt LTV "Rīta panorāmā" atzina policijas priekšnieks Ints Ķuzis.

Ķuzis informēja, ka kriminālprocess par šo gadījumu nav uzsākts un policijā joprojām rit resoriskā pārbaude, lai saprastu, vai ir pamats sākt kriminālprocesu.

Pēc Ķuža vārdiem, runa ir par baumām, par kurām jānoskaidro, vai tās bija apzinātas vai neapzinātas. No viņa teiktā bija noprotams, ka policijai pašlaik nav informācijas, ka baumas būtu izplatītas ar kādu konkrētu savtīgu mērķi.

Kā ziņots, Daugavpilī 23.oktobra vakarā tika novērota "Swedbank" klientu vēlme izņemt skaidru naudu no bankomātiem, jo bija izplatījušās baumas par it kā esošām bankas stabilitātes problēmām.

"Swedbank" tolaik informēja, ka tās rīcībā nonākusi informācija, ka 23.oktobra vakarā bijusi sākta "mērķtiecīga baumu izplatīšana" par tās stabilitāti, tādēļ pie bankomātiem veidojās rindas un atsevišķos bankomātos īslaicīgi beidzās izmaksājamā nauda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attālināto ārstu konsultāciju platformā "DoctorOnline" vēl pirms mēneša notika aptuveni 10 konsultācijas nedēļā, taču šobrīd to skaits dienā pārsniedz 30.

Pēdējo 10 dienu laikā platformā reģistrējušies 200 jauni pacienti un 83 ārsti. Šobrīd "DoctorOnline" ir reģistrēti vairāk nekā 140 ārsti.

"Kopš marta otrās nedēļas ir redzams, ka attālinātas konsultācijas cilvēkiem kļūst vajadzīgākas. Ņemot vērā šī brīža izmaiņas normatīvajos aktos, kas prasa klīnikām samazināt klātienes konsultāciju skaitu, ārsti meklē risinājumus. Katru dienu saņemam jaunus pieteikumus no klīnikām un privāti praktizējošiem ārstiem. Šobrīd strādājam gandrīz 24 stundas diennaktī, lai visu paspētu. Tāpat nemitīgi veicam tehniskos papildinājumus," stāsta Santa Batuhtina-Banga, "DoctorOnline" (SIA "Telemedicine") biznesa attīstības direktore.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmumu konkursa „Seedstars” reģionālajā finālā Kazahstānā finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmums „Jeff App” nopelna iespēju piedalīties finālā, kas notiks nākamgad Šveicē

Uzņēmums sacentās ar citu valstu uzvarētājiem no Čehijas, Šveices, Baltkrievijas, Krievijas, Ukrainas, Mongolijas, Gruzijas, Armēnijas, Kazahstānas, Azerbaidžānas, Rumānijas un Serbijas. Iespējamā uzvara konkursa finālā Šveicē ir vilinoša – uzvarētājs iegūs 500 tūkstošus dolāru. Konkursa kārtā Latvijā „Jeff App” ieguva pirmo vietu, bet otro un trešo – „SizzApp” un „DronePlan”.

„Jeff App” dibinātājs Toms Niparts stāsta, ka „Seedstars” ir starptautisks, pasaulē lielākais jaunuzņēmumu konkurss ar fokusu uz attīstības tirgiem. Konkurss noris trijos līmeņos, ietverot vairāk nekā 80 valstu finālus, piecus reģionālos finālus un pasaules finālu Šveicē. Kopumā šogad konkurss saņēmis teju 8000 pieteikumu no jaunuzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Swedbank» rīcībā nonākusi informācija, ka trešdienas vakarā sākta «mērķtiecīga baumu izplatīšana» par tās stabilitāti, tādēļ pie bankomātiem izveidojušās rindas un atsevišķos bankomātos īslaicīgi beigusies izmaksājamā nauda. Nakts laikā «Swedbank» klientu vēlme izņemt skaidru naudu norimusi, sacīja bankas mediju attiecību vadītājs Janis Krops.

«Nakts laikā ažiotāža ir rimusies. Bankomātu monitoringa sistēma apliecina, ka Daugavpils iedzīvotāji ir devušies pie miera. Visticamāk, arī Daugavpils medijos situācijas skaidrošana ir devusi rezultātus,» teica Krops.

Tāpat viņš atzina, ka bankas klientu vēlme izņemt skaidru naudu bankomātos trešdienas, 23.oktobra, vakarā bija vērojama tikai Daugavpilī. «Citviet Latvijā viss mierīgi. Šis fenomens bija tikai Daugavpilī,» sacīja bankas pārstāvis.

Jautāts, cik būtiski pieauga pieprasījums pēc skaidras naudas izmaksām Daugavpilī, Krops atbildēja, ka izmaksas bija nebūtiskas uz kopējā bankomātu tīklā esošo līdzekļu apmēra fona.

Viņš arī sacīja, ka informācija par baumu izplatīšanu attiecībā uz «Swedbank» stabilitāti ir nodota atbildīgajām iestādēm, kuras pārbaudīs bankai radušās aizdomas, «jo šobrīd izskatās, ka baumas tiešām tika izplatītas apzinoties kādas sekas tās var radīt».

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Izveido fondu vietējo ziņu dienestu atbalstam

Lelde Petrāne, 15.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Facebook Žurnālistikas projekts" (FŽP) un bezpeļņas organizācija Eiropas Žurnālistikas centrs (EŽC) (European Journalism Centre), kam ir plaša pieredze darbā ar Eiropas izdevējiem, paziņojuši par Eiropas Žurnālistikas COVID-19 atbalsta fonda izveidi, lai palīdzētu žurnālistiem visā Eiropā informēt par svarīgiem notikumiem laikā, kad tas nepieciešams jo īpaši.

EŽC no "Facebook" ieguldītajiem 3 miljoniem dolāru novirzīs ārkārtas līdzekļus mazajām un vidējām ziņu organizācijām un žurnālistiem, kuriem tas īpaši nepieciešams vissmagāk skartajās Eiropas valstīs, lai palīdzētu viņiem darboties un nepārtraukt vietējo kopienu informēšanu par COVID-19.

EŽC izvēlēsies saņēmēju loku, pamatojoties uz noteiktiem kritērijiem, un uzņēmums "Facebook" neietekmē dotāciju piešķiršanu. Dotāciju piešķiršana nav arī atkarīga no "Facebook" rīku un produktu izmantošanas.

Dotācijas var tikt izmantotas dažādām iniciatīvām, piemēram, īpaša COVID-19 biļetena izveidei, maksas satura padarīšanai par bezmaksas, papildu ārštata žurnālistu pieņemšanai darbā, vietējo kopienas grupu izveidei, datos balstītai informēšanai par vietējām norisēm, tiešsaistes pasākumiem un citām iespējām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrības zināšanas par drošu rīcību internetā pieaug, taču ļaundari meklē aizvien jaunus ceļus pie kārotajiem datiem

Par Eiropas Kiberdrošības mēnesi pasludinātais oktobris ir piemērots laiks ikvienam uzņēmumam un privātpersonai pārskatīt savus digitālos rīkus un to lietošanas paradumus. Lai arī vidusmēra lietotājam varētu šķist, ka dzīvojam drošā kibertelpā, tā nemaz nav, un ļaundaru uzbrukumu skaits nemitīgi pieaug.

Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas CERT.lv apkopotā informācija par šā gada otro ceturksni liecina, ka trīs mēnešos Latvijas teritorijā tikušas apdraudētas 246 656 unikālas IP adreses, kas ir par 28% vairāk nekā 1. ceturksnī un par 35% vairāk nekā šajā pašā laika posmā pirms gada.

Neatjauninātu programmu lāsts

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mizgraužu dzīres Rietumeiropas mežos radījušas situāciju, ka šogad tirgū ir daudz koksnes, kas iegūta no šādiem mežiem, un to izjutuši gan Latvijā strādājošie kokrūpnieki, gan mežsaimnieki, par šī kaitēkļa operatīvu ierobežošanu esot jādomā

Šādu ainu redz DB aptaujātie meža nozares uzņēmēji, vienlaikus uzsverot, ka Latvijā vasarā ir bijušas teritorijas, kurās ir tikusi novērota liela mizgraužu populācijas savairošanās, taču tā neesot bijusi tik nopietna, kāda bijusi pēc 2005. gada vējgāzēm, turklāt esot konkrēts rīcības plāns, ko un kā darīt šādās situācijās. Tieši labvēlīgo klimatisko apstākļu dēļ sekmīgi attīstījušās vairākas egļu astoņzobu mizgraužu paaudzes. Ilgstošais sausums un karstums pērnās vasaras otrajā pusē egļu aizsardzības spējas ievērojami pazemināja, tas radīja priekšnosacījumus mizgraužu nākamās paaudzes sekmīgai attīstībai. «Tas, ka Eiropā ir daudz koksnes, kura nākusi no mizgraužu nopostītiem mežiem, ir fakts, un tam ir sava ietekme uz daudzu koksnes izstrādājumu cenām un arī pieprasījumu,» skaidro koksnes importa un eksporta SIA ACA Timber līdzīpašnieks Armands Apfelbaums. Viņš norāda, ka liela šādas koksnes ienākšana tirgū ir radījusi situāciju, ka ir sarucis pieprasījums no Rietumeiropas pēc paletēm un to sagatavēm, tehnoloģiskās koksnes. «Vācija, piemēram, daudz cērt šīs mizgraužu dzīrēs cietušās mežaudzes un iegūto koksni eksportē uz Dāniju un vēl citām valstīm,» norāda A. Apfelbaums. Viņš pauž, ka koksnes tirdzniecībā šis nav pirmais šāda veida atgadījums un droši vien arī ne pēdējais. «Ja būs salta ziema, tad viss būs kārtībā,» tā A. Apfelbaums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemes īpašnieku un vides aktīvistu vidū joprojām ir radikālas viedokļu atšķirības un maz kopsaucēju. Tas raisa bažas un palielina neskaidrības miglu par nākotnes riskiem un iespējām

Tāds ir secinājums noslēguma diskusijā 4. starptautiskajā konferencē Mežsaimniecība - Latvijas tautsaimniecības balsts bioekonomisko nozaru attīstības kontekstā. To, ka gan lauksaimniekiem, gan mežsaimniekiem un vides aktīvistiem kā minimums ir jāuztur dialogs, saprot visi, jo šo grupu aktīvās karadarbības rezultātā cietēji var būt ne tikai kādi atsevišķi zemes īpašnieki, konkrētās apdzīvotās vietas reģionos attiecībā uz nodarbinātību un apdzīvotību un pat meža nozare kopumā, bet arī valsts – nodokļu ieņēmumu apmēros, darba vietu un iedzīvotāju skaitā. Jāņem vērā, ka Nacionālās attīstības plāna 2021.- 2027. gadam projektā viena no prioritātēm ir kvalitatīva dzīves vide un teritoriju attīstība un sadaļas Daba un vide indikators ir lauku/meža putnu indekss.

Komentāri

Pievienot komentāru