Igaunijas nacionālā aviokompānija Estonian Air sāks sadarboties ar franču Air France.

Air France un Estonian Air sadarbības lidojumi sāksies šā gada 16. jūlijā, un Igaunijas lidsabiedrība veiks lidojumus pirmdienās, otrdienās, ceturtdienās, piektdienās un svētdienās.

«Sadarbības dibināšana ar vienu no pasaules lielākajām lidsabiedrībām ir nozīmīgs solis Estonian Air darbības attīstībā un saskan ar lidsabiedrības stratēģiju,» paziņojumā norāda Estonian Air pārstāvis Rauno Parrass (Rauno Parras).

Air France savukārt pauž, ka noslēgtā sadarbība aviokompānijai pavērs attīstības iespējas «Estonian Air tirgū».

Vienvirziena biļetes cena maršrutā Parīze-Tallina maksās sākot no 82,9 eiro (ieskaitot nodokļus), bet no Tallinas uz Parīzi – sākot no 59,9 eiro (ieskaitot nodokļus), pērkot Estonian Air mājas lapā.

Francijas un Nīderlandes aviokompānija Air France-KLM otrdien negaidīti paziņoja, ka tās vadītājs Aleksandrs de Žuņjaks atkāpies no amata, lai stātos Starptautiskās Gaisa satiksmes asociācijas (IATA) direktora amatā.

Žuņjaks pērn palīdzēja Air France-KLM pirmo reizi kopš 2008.gada atgriezties pie peļņas, taču vadītāja amatā pavadītos četrus gadus iezīmējušas arī saspīlētas attiecības ar pilotiem.

Aviokompānija norādīja, ka aizvietotāju Žuņjakam cer atrast, vēlākais, līdz 1.augustam.

Žuņjaks Air France vadītāja amatā stājās 2011.gadā, bet gadu vēlāk kļuva par Air France-KLM priekšsēdētāju.

Air France-KLM pērn strādāja ar 118 miljonu eiro tīro peļņu, salīdzinot ar 225 miljonu eiro zaudējumiem 2014.gadā.

Atgriešanos pie peļņas galvenokārt nodrošinājis izdevumu kritums un jo sevišķi zemās degvielas cenas.

Lidsabiedrība Air France trešo dienu pēc kārtas piedzīvo gaisa kuģu apkalpes streikus – lielākā daļa lidmašīnu veic lidojumus pilnā apmērā, tomēr daļa lidmašīnu var uzņemt vien simts pasažieru, vēsa thelocal.fr.

Gaisa kuģu apkalpe protestē pret darba apstākļiem - streika laikā daudzas Air France lidmašīnas uzņem vien ierobežotu skaitu pasažieru, lai apkalpes skaits atbilstu lidojuma drošības prasībām. Rezultātā daļa lidotgribētāju netiek uzņemti lidmašīnās, un tās paceļas gaisā tikai ar 50% vietu aizpildījumu.

Viens no diskusiju tematiem starp aviopārvadātāju Air France un tā darbinieku pārstāvjiem, ir Air France plāns samazināt gaisa kuģa apkalpes locekļu skaitu garākos pārlidojumos.

Air France sākuši streikot laikā, kas Francijā ir diezgan noslogots – Francijas skolēniem ir brīvlaiks un otrdien ir brīvdiena visā valstī, un daudz strādājošie ir brīvdienās arī pirmdien.

Francijas nacionālā aviokompānija Air France otrdien paziņoja, ka darbinieku kopš februāra rīkotie streiki lidsabiedrībai izmaksās 170 miljonus eiro.

«Ietekme uz Air France pamatdarbības peļņu, ko radījuši kopumā septiņas dienas ilgušie streiki no 22.februāra līdz 11.aprīlim, tiek lēsta 170 miljonu eiro apmērā,» norāda aviosabiedrība.

Sagaidāms, ka streiki turpināsies arī otrdien un trešdien. Air France vēsta, ka otrdien atcelts tiks katrs ceturtais reiss.

Lidsabiedrības darbinieki jau rīkojuši streikus 22.februārī, 23.martā, 30.martā, 3.aprīlī un 8.aprīli, kā arī plāno streikot 17., 18., 23. un 24.aprīlī.

Air France darbinieki pieprasa atalgojuma palielināšanu par 6%. Arodbiedrības norādījušas, ka lidsabiedrībai 2017.gadā bijuši labi rezultāti, tāpēc labumu vajadzētu gūt arī darbiniekiem.

Savukārt Air France vadība uzstāj, ka pieaugošas konkurences apstākļos nevar atļauties maksāt augstākas algas.

Francijas lidsabiedrība Air France trešdien paziņoja, ka pagājušajā mēnesī pilotu rīkotais divu nedēļu streiks kompānijai izmaksājis aptuveni 500 miljonus eiro.

Ņemot vērā streika laikā zaudētos ienākumus un ietekmi, ko radīs neapmierināto pasažieru lēmums turpmāk neizvēlēties aviokompānijas pakalpojumus, šim gadam radītais trieciens veido 500 miljonus eiro, norāda Air France.

«Mums nepieciešamas vēl dažas dienas, lai pilnībā pabeigtu mūsu aplēses. Taču mēs domājam, ka uz trešo ceturksni radītā ietekme veidos 320-350 miljonus eiro,» vēsta lidsabiedrība.

Vienlaikus Air France brīdina, ka radītā ietekme būs jūtama gan šā gada pēdējā ceturksnī, gan nākamā gada pirmajā pusē, aviokompānijai cenšoties atgūt tās reputāciju.

«Mēs panācām nelielu ietaupījumu, piemēram, ar aviācijas degvielu, jo lidmašīnas neizlidoja,» norāda Air France. «No otras puses, mums bija papildu izdevumi - pasažieru izmitināšana, kompensācijas vai biļešu pirkšana no mūsu konkurentiem daļai mūsu pasažieru, un ne vienmēr mēs ieguvām labāko cenu.»

Francijas un Nīderlandes aviokompānija "Air France-KLM" otrdien paziņoja, ka pievienojusies investīciju konsorcijam, lai iegādātos gandrīz 20% akciju Skandināvijas valstu lidsabiedrībā SAS.

Konsorcijs kopā ar Dānijas valsti SAS investēs 1,175 miljardus ASV dolāru, "Air France-KLM" ieguldot 144,5 miljonus dolāru, lai iegādātos 19,9% akciju.

Vēl konsorcijā ir ASV investīciju kompānija "Castlelake", kam piederēs 32% akciju, un Dānijas investīciju kompānija "Lind Invest", kam piederēs 8,6% akciju.

Akcionāru vidū vairs nebūs Zviedrijas, bet Norvēģija jau agrāk pārdeva savas akcijas.

Turklāt SAS plāno aiziet no Kopenhāgenas, Stokholmas un Oslo biržām.

SAS pērn jūlijā ASV tiesā iesniedza pieteikumu aizsardzībai no kreditoriem, aviokompānijai izmantojot šo iespēju, jo tā šajā valstī veic uzņēmējdarbību.

Vienlaikus aviosabiedrība īsteno vērienīgu izmaksu samazināšanas plānu.

Francijas prezidents Fransuā Olands otrdien nosodīja streikojošo darbinieku vardarbīgos protestus pret aviokompānijas Air France-KLM vadību, norādot, ka tie apdraud Francijas tēlu.

«Sociālais dialogs ir svarīgs un, kad to pārtrauc vardarbība un nesaskaņas iegūst nepieņemamu veidolu, tas var radīt sekas uz valsts tēlu un pievilcību,» uzsver Olands.

Air France-KLM personāldaļas vadītājam Ksavjē Brosetam tika norauts krekls un viņam nācās pārrāpties nožogojumam, lai nokļūtu drošībā, kad vairāki simti streikojošu aviokompānijas darbinieku pirmdien iebrāzās valdes sanāksmē, protestējot pret plāniem likvidēt 2900 darba vietas.

Savukārt Pjēram Plisonjē, kurš ir atbildīgs par garo distanču lidojumiem, sadursmē ar darbiniekiem tika saplēsts krekls un žakete.

Kompānija Air France-KLM piektdien paziņojusi, ka sadalījusi apjomīgu pasūtījumu, kas ietver 50 tālsatiksmes lidmašīnas, starp Eiropas Airbus un ASV konkurentu Boeing, ziņo thelocal.fr.

Darījuma vērtība ir 11,3 miljardi ASV dolāru.

Francijas - Nīderlandes aviolīnija pasūtīs 25 Airbus A350-900 un 25 Boeing 787-9 Dreamliner ar iespēju iegādāties vēl 60 lidmašīnas, lai atjaunotu tās floti ar degvielas ziņā ekonomiskākiem un vieglākiem modeļiem.

Pasūtījums Francijā piesaistījis milzīgu uzmanību. Daži politiķi iepriekš izdarījuši spiedienu uz Air France-KLM pirkt lidmašīnas no Airbus, kam ir ražotne Tulūzā, nevis no Boeing.

Lidmašīnas aizstās Air France A340 un KLM Boeing MD-11 floti.

Darījums, kuru paredzēts noslēgt līdz gada beigām, ietver arī iespēju iegādāties vēl 60 lidmašīnas, palielinot kopējo iegādāto lidmašīnu skaitu līdz 110 un darījuma vērtību - līdz 26,96 miljardiem ASV dolāru.

#Konsolidācija palīdz iegūt lielāku tirgus daļu vairākās valstīs, ļaujot mums nostiprināties tiešo pārvadājumu jomā.

Pārņem daļu no Air Berlin, vēlas pirkt Alitalia daļas, attīsta dažādas klases lidsabiedrības, diversificē floti un investē digitalizācijā

Tā sarunā ar Dienas Biznesu norāda Lufthansa grupas viceprezidents Dr. Štefans Kroicpaintners, kas ir atbildīgs par grupas pakalpojumu pārdošanu Eiropā, Vidējos Austrumos un Āfrikā, un grupas runasvīrs šajos reģionos Boriss Ogurskis.

Rīgā jums ir samērā maza tirgus daļa – 3,3% pērn. Kāda ir Lufthansa vieta pasaulē?

Esam lielākā aviācijas grupa pasaulē ar trīsdaļīgu stratēģiju. Pirmais pīlārs ir augstākās klases lidsabiedrības, otrs – aviolīnijas, kas veic tiešos savienojumus, un trešais – pakalpojumu kompānijas kā Lufthansa Technik, LSG, kas ir ēdināšanas kompānija, Lufthansa Cargo, kas veic kravu pārvadājumus.

Vienpadsmit aviokompānijas, ieskaitot British Airways, Air France-KLM, SAS, Austrālijas Qantas un Japānas JAL, saņēmušas kopumā teju 800 miljonu eiro lielu sodu par sešus gadu ilgu cenu fiksēšanu kravu aviopārvadājumu segmentā, ziņo Financial Times.

Eiropas Komisija (EK) par sodu aviokompānijām paziņoja šonedēļ pēc četru gadu ilgas izmeklēšanas. Tādējādi Eiropas varasiestāde devusi iemeslu pieprasīt zaudējumu atlīdzināšanu kompānijām, kas pārmaksājušas par kravu aviopārvadājumiem laika posmā no 1999. gada nogales līdz 2006. gadam, kas ir laiks, kurā kartelis darbojies.

Financial Times raksta, ka tiek gatavotas divas prasības no uzņēmumu grupām Lielbritānijā un Nīderlandē. Prasība esot par summu, kas pārsniedz 500 miljonus eiro.

Lielāko daļu no EK piespriestā soda būs jāmaksā Air France (182,9 miljonie eiro), tālāk seko KLM (127,2 miljoni eiro), kas tolaik vēl bija atsevišķa kompānija, British Airways (104 miljoni eiro), Cargolux (79,9 miljoni eiro), Singapore Airlines (74,8 miljoni eiro), SAS (70,2 miljoni eiro), Cathay Pacific (57,1 miljons eiro), JAL (35,7 miljoni eiro), Martinair (29,5 miljoni eiro), Air Canada (21 miljons eiro), Qantas (8,9 miljoni eiro) un LAN Chile (8,2 miljoni eiro).

Vairāki desmiti tūkstoši pasažieru Eiropā otrdien saskārušies ar ceļošanas traucējumiem, jo aviosabiedrības «Lufthansa» un «Air France» skāruši streiki, kas ietekmējuši vairākas Eiropas lidostas.

Vācijas nacionālā aviokompānija «Lufthansa» bijusi spiesta atcelt 800 no ieplānotajiem 1600 lidojumiem, tostarp 58 tālos reisus, ņemot vērā Vācijas sabiedriskajā sektorā strādājošo, tostarp lidostas darbinieku, streiku, kas tiek rīkots no plkst.5 līdz plkst.18 (no plkst.6 līdz plkst.19 pēc Latvijas laika).

Otrdienas brīdinājuma streiks skāris Vācijas lielāko - Frankfurtes - lidostu, kā arī citas lidostas, tostarp Minhenes, Ķelnes/Bonnas un Brēmenes lidostas.

Arodbiedrība «Ver.di» vēsta, ka puse lidojumu Minhenes lidostā tikusi atcelta vai aizkavēta.

Tāpat šis streiks skāris ar bērnudārzus, atkritumu savācējus un slimnīcas. «Ver.di» pieprasa 6% algu pieaugumu aptuveni 2,3 miljoniem darbinieku dažādās valsts sektora nozarēs.

Aviokompānijas Air France 47 gadus vecā stjuarte Lūsija vairāku mēnešu laikā ir zagusi naudu, dārglietaslietas un citas mantas no guļošiem pasažieriem, kuri lidojuši Air France reisos uz un no Parīzes, ziņo Newsru, atsaucoties uz Francijas izdevumu Le Figaro.

142 reisos Lūsija pamanījusies no guļošiem pasažieriem piesavināties skaidro naudu, rokaspulksteņus, čeku grāmatiņas un banku kartes. Kāda reisa laikā no Tokijas uz Parīzi viņa kādam biznesa klases pasažierim pamanījusies nozagt četrus tūkstošus eiro.

Air France stjuarte izmantojusi brīžus, kad pasažieri lidojuma laikā ir aizmiguši, lai šajā laikā «pārskatītu» šo cilvēku personīgās mantas – koferus un somas.

Uzņēmums North Hub Services (NHS) sniegs biļešu tirdzniecības klāstu savam jaunajam klientam Air France-KLM, paplašinot savu darbību Helsinku starptautiskajā lidostā Vantaa.

Līgums par pilnu Air France-KLM biļešu tirdzniecību stāsies spēkā šā gada 1. jūnijā. Līdz ar Air France-KLM, NHS ir biļešu tirdzniecības biroji abos lidostas terminālos, pirmajā terminālī apkalpojot arī City Airline un airBaltic, DB informēja uzņēmuma pārstāvis Juris Pētersons.

«NHS paplašina biļešu tirdzniecības servisu Vantaa lidostā līdztekus citiem virszemes pakalpojumiem, ko nodrošinām mūsu klientiem,» norāda NHS direktors Jānis Baļķens.

NHS 50 % daļu turētājs ir Baltijas Aviācijas Sistēmas un 50 % - HAVAŞ Ground Handling Services Co. NHS sniedz pakalpojumus starptautiskajā lidostā Rīga un Helsinku Vantaa starptautiskajā lidostā.

Cīnoties par vietu debesīs, avio milzis Air France-KLM paziņojis par plāniem veidot jaunu aviokompāniju, ziņo thelocal.fr.

Air France-KLM ir pavēstījusi par jaunu stratēģisku plānu ar nosaukumu Trust Together. Tas paredz arī jaunas aviokompānijas izveidi, kuras zīmols gan vēl ir noslēpums. Arī precīzi jaunās aviokompānijas maršruti un biļešu cenas joprojām ir miglā tīti.

Air France-KLM atklāj, ka jaunā aviokompānija, kuras piedāvājums nebūšot mazcenu, darbību varētu uzsākt līdz 2020. gadam, izmantojot 10 lidmašīnas.

Trešdien tiks pieprasīts Eiropā līdz šim lielākais kompensāciju apjoms par zaudējumiem, ko radījusi atsevišķu kompāniju piekopta cenu veidošana. Rekordlielo kompensāciju pieprasīs uzņēmumu grupa, kuras priekšgalā ir kompānijas Ericsson un Philips, ziņo Financial Times.

Uzņēmumu grupa norādīs, ka ir cietusi zaudējumus vairāk nekā 400 miljonu eiro apmērā no aviokompāniju Air France, Martinair un KLM piekoptās cenu veidošanas. Uzņēmumu grupas advokāti gan norāda, ka pieprasījuma summa, ieskaitot procentus, visticamāk, pārsniegs 500 miljonus eiro.

Starptautiskie konkurences uzraugi jau četrus izmeklē globāla mēroga karteli, kas saistīts ar kravu aviopārvadājumiem. Tādās valstīs kā Dienvidkoreja, Austrālija, Kanāda un ASV vairākas aviokompānijas, ieskaitot KLM, Air France un Martinair atzinušas savu saistību ar karteli, kas pastāvējis kopš 2000. gada.

Lai arī 2004. gadā Air France un KLM apvienojās, sods par dalību kartelī tiks piespriests, ņemot vērā abas kompāniju tolaik radītos zaudējumus.

Francijas un Nīderlandes aviokompānijas "Air France-KLM" izdzīvošana nav garantēta, ja koronavīrusa pandēmijas izraisītā ekonomikas krīze turpināsies, svētdien brīdināja Nīderlandes finanšu ministrs Vopke Hūkstra.

Francijas un Nīderlandes valdībai katrai pieder 14% grupas akciju, un tās nacionālajās aviokompānijās iepludinājušas miljardiem eiro, lai palīdzētu pārciest pandēmijas izraisīto krīzi aviācijas nozarē.

"Tā [izdzīvošana] nav garantēta," intervijā Nīderlandes televīzijai NPO sacīja Hūkstra, uzsverot uz nepieciešamību samazināt izdevumus.

Pavasarī Francijas valdība "Air France" aizdevumos piešķīra septiņus miljardus eiro, bet Nīderlandes valdība KLM nodrošināja 3,4 miljardu eiro aizdevumu. KLM glābšanu nepieciešams papildināt ar daudzpusīgu restrukturizācijas plānu, kā arī apņemšanos atjaunot veiktspēju un konkurētspēju, norāda Hūkstra.

"Air France-KLM" tīrie zaudējumi šogad otrajā ceturksnī pieauguši līdz 2,6 miljardiem eiro, salīdzinot ar 1,8 miljardu eiro zaudējumiem pirmajā ceturksnī.

Sākta izmeklēšana saistībā ar problēmām, ko piedzīvojusi aviokompānijas Air France lidmašīna. Lidmašīnu piemeklējusi līdzīga problēmu ķēde kā šīs pašas aviokompānijas lidmašīnu, kas avarēja 2009.gada jūnijā, atsaucoties uz izdevuma Le Figaro vēstīto, ziņo thelocal.fr.

Laikraksts rakstījis, ka problēmas, kas piemeklējušas reisu no Karakasas uz Parīzi, izmeklē Francija civilās aviācijas drošības iestāde Bureau d'Enquêtes et d'Analyses (BEA).

Incidents norisinājies 21.jūlijā, kad lidmašīna, kas lidoja uz Parīzes Šarla de Golla lidostu, piedzīvoja negaidītu turbulenci.

Problēmas, kas piemeklējušas šo lidmašīnu, atgādinājušas tās, ko piedzīvoja Air France reiss AF 447 no Riodežaneiro uz Parīzi 2009.gada jūnijā. Lidmašīna sākusi paātrināties, kas izraisījis ātruma pārsniegšanas brīdinājuma signālu. Vienlaikus pārstājis darboties autopilots un lidmašīna vienā minūtē pacēlusies par 900 metriem, kā rezultātā ātrums samazinājies līdz 205 mezgliem.

Puse no Francijas nacionālās aviokompānijas «Air France» garo maršrutu lidojumiem ceturtdien atcelta saistībā ar pilotu, lidmašīnu apkalpojošā personāla un lidostās strādājošo streiku.

Aviosabiedrība prognozē, ka streikā piedalīsies vien 28% darbinieku, ļaujot tai nodrošināt 75% no paredzētajiem lidojumiem, taču vien 50% no garo maršrutu reisiem no Parīzes.

Ceturtdienas rītā ziņas par būtiskiem lidojumu traucējumiem Šarla de Golla vai Orlī lidostās gan nav saņemtas.

Pirms šīs streika aviokompānija aicināja ceļotājus atlikt savus lidojumu plānus līdz 27.februārim.

«Air France» darbinieki pieprasa atalgojuma palielināšanu par 6%.

Savukārt lidsabiedrība piedāvājusi algu paaugstinājumu par 1% un vairākas piemaksas, taču arodbiedrības šīs nodēvējušas vien par niecīgām izmaiņām.

«Air France» algas iesaldētas jau kopš 2011.gada.

Eiropas Komisija (EK) piektdien atjaunoja gandrīz 800 miljonu eiro naudassodu11 aviokravu pārvadātājiem par karteļa izveidošanu.

Eiropas Savienības (ES) Vispārējā tiesa 2015.gada nogalē noraidīja EK noteikto naudassodu, taču EK norāda, ka tās lēmums nodrošinās, ka konkurences noteikumus pārkāpjoša rīcība svarīgās nozarēs netiks palikta nesodīta.

Darbošanās kartelī tā vietā, lai konkurētu par labāku pakalpojumu piedāvāšanu klientiem, neatbilst EK nostājai," uzsver Eiropas Savienības (ES) konkurences komisāre Margrēte Vestagere. Šodienas lēmums nodrošinās, ka uzņēmumi, kas iesaistījās aviokravu pārvadājumu kartelī, tiks sodīti par savu rīcību.

EK 2010.gadā piemēroja 790 miljonu eiro naudassodu 11 aviokravu pārvadātājiem par dalību kartelī no 1999.gada līdz 2006.gadam.

Norvēģijas zemo cenu lidsabiedrība Norwegian Air Shuttle (Norwegian) plāno piedāvāt transatlantiskos lidojumus desmit jaunos maršrutos starp ASV un Eiropu, biļešu cenas vienā virzienā paredzot no 65 dolāriem (62 eiro), teikts aviokompānijas paziņojumā.

Norwegian Air Shuttle paplašinās savu lidojumu tīklu uz ASV, sākot no jūnija vidus, pēc tam, kad decembrī no Savienotajām Valstīm tika saņemts ilgi gaidītais apstiprinājums tās Īrijas struktūrvienībai Norwegian Air International veikt lidojumus pāri Atlantijas okeānam.

Aviokompānijas piedāvātās 65 dolāru biļetes būs vienvirziena ceļojumam uz galamērķiem Lielbritānijā un Īrijā no mazākām lidostām Ņujorkas štatā, Rodailendas štata Providensā un Konektikutas štata Hārtfordā.

Norwegian Air Shuttle gan norāda, ka vienvirziena biļetes par šādu cenu tiks piedāvātas ierobežotā skaitā, nākamajam cenu līmenim sākoties no 99 dolāriem. Turklāt šajā cenā neietilpst bagāža, ēdieni un dzērieni, sēdvietas rezervācija, sega vai citi labumi.

Īrijas zemo cenu lidsabiedrība Ryanair aizvadītajā gadā pārvadājusi rekordlielu skaitu pasažieru. Kopumā kompānijas pakalpojumus izmantojuši 79,6 miljoni pasažieru, kas ir pieaugums 4% apmērā, salīdzinot ar gadu iepriekš.

Pasažieru skaita ziņā Ryanair aizvadītajā gadā bija otra lielākā Eiropas aviokompānija, piekāpjoties vienīgi Vācijas Lufthansa, kas pērn pārvadājusi 95,95 miljonus pasažieru, liecina statistikas dati.

Trešo vietu ieņem Francijas aviokompānija Air France, kura pērn pārvadājusi 71,46 miljonus pasažieru. Pasažieru skaitu ievērojami (par 6,7 miljoniem) audzēt izdevies Lielbritānijas zemo cenu aviokompānijai easyJet, kura kopumā 2012. gadā pārvadājusi 54,41 miljonu pasažieru. EasyJet pērn bijusi arī straujāka izaugsme nekā tās konkurentam Ryanair.

Piektajā vietā pēc pārvadāto pasažieru (5,56 miljoni) kopskaita iekļuvusi IAG (British Airways un Iberia), bet sestajā – Turkish Airlines (35,94 miljoni). Septītajā vietā iekļuvusi Vācijas Air Berlin (27,95 miljoni), astotajā – SAS (26,37 miljoni), devītajā Norwegian Air (16,39 miljoni), bet desmitajā - Swiss International Air Lines (15,61 miljons).

Pasaules biržu indeksi trešdien pārsvarā kritās, valdot neziņai par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām un pastāvot bažām par Indijas-Pakistānas bruņoto konfliktu, savukārt britu mārciņas vērtība pieauga otro tirdzniecības sesiju pēc kārtas.

Pakistāna paziņoja, ka ir notriekusi divas Indijas gaisa spēku lidmašīnas savā gaisa telpā virs tās kontrolētās Kašmiras daļas. Indija savukārt pavēstīja, ka ir notriekusi Pakistānas iznīcinātāju, kas nogāzies Pakistānas robežas pusē, un zaudējusi vienu savu lidmašīnu.

«Augošais ģeopolitiskais saspīlējums dominē tirdzniecībā, izraisot globālo akciju cenu (..) krišanos,» sacīja «Oanda» analītiķis Dīns Poplvels.

Londonas, Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi kritās. Volstrītā indeksi «Dow Jones Industrial Average» un «Standard & Poor's 500» saruka, bet indekss «Nasdaq Composite» palielinājās.

ASV tirdzniecības pārstāvis Roberts Laitaizers ziņoja par «reālu progresu» tirdzniecības sarunās ar Ķīnu, bet sacīja, ka ir jāpaveic ievērojams darbs, līdz tiks panākta galīga vienošanās.

Atrasts Air France lidmašīnas, kas ar 228 cilvēkiem virs Atlantijas okeāna pazuda pirms gandrīz diviem gadiem, vraks, atsaucoties uz Francijas izmeklētāju sniegto informāciju, ziņo BBC.

Avārijas cēlonim joprojām esot nezināmam, ceturtais mēģinājums atrast lidmašīnas balss un datu ierakstus tika uzsākts pagājušajā mēnesī.

Meklētāji atraduši vraku pēdējo 24 stundu laikā, liecina izmeklētāju sniegtā informācija. Taču sīkāki paskaidrojumi pagaidām netiek sniegti.

Kā vēstīts, reiss 447 no Riodežaneiro uz Parīzi pazuda vētras laikā 2009.gada 1. jūnijā.

Airbus, kas ir lidmašīnas ražotājs, norādījis, ka neviens nevar skaidri pateikt, kas notika ar lidmašīnu, ja vien netiks atrastas tā sauktās melnās kastes.

Lidmašīnas vraka meklēšanu kopīgi finansēja Air France un Airbus.

Lidsabiedrības Air France lidmašīnas piloti, pēc ārkārtas nolaišanās Sīrijas galvaspilsētā Damaskā, lūguši pasažierus aizdot naudu, lai samaksātu par degvielas uzpildi.

Incidents noticis trešdien, kad no Parīzes uz Libānas galvaspilsētu Beirūtu lidojošā lidmašīna, lidlauka tuvumā esošo nekārtību dēļ, bija spiesta mainīt savu kursu. Piloti vispirms gribējuši lidot uz Jordānijas galvaspilsētu Ammānu, taču tam neesot pieticis degvielas un nācies nosēsties Damaskā, vēsta britu laikraksts The Daily Telegraph.

Pēc nosēšanās Damaskā, piloti vēlējušies uzpildīt lidmašīnu, lai dotos uz Kipru, taču izrādījies, ka pret Sīriju vērsto sankciju dēļ, nav iespējams norēķināties ar maksājumu kartēm. Rezultātā piloti vērsušies pie pasažieriem, ar lūgumu aizdot 17 tūkstošus ASV dolāru.

No nākamā gada vasaras sezonas lidojumus no lidostas «Rīga» uzsāks Air France - KLM grupas zemo cenu aviokompānija «Transavia», kas divas reizes nedēļā veiks lidojumus no Rīgas uz Orlī lidostu Parīzē.

Ceļotāji ar «Transavia» gaisa kuģiem uz Orlī varēs doties divas reizes nedēļā - trešdienās un sestdienās ar bilešu cenu, sākot no 39 EUR vienā virzienā. Lidojumus no Rīgas aviokompānija uzsāks 2020.gada 29.martā.

«Vēlos norādīt, ka tā ir ne tikai vēl viena iespēja mūsu pasažieriem atklāt Francijas galvaspilsētu ar tās kultūras un vēstures bagātībām, bet arī dod ceļotājiem iespēju izmantot šīs aviokompānijas gandrīz 60 galamērķu plašo maršrutu tīklu Eiropā un Vidusjūras valstīs,» norāda lidostas «Rīga» valdes priekšsēdētāja Ilona Līce.

Grupas Air France - KLM zemo cenu aviosabiedrība «Transavia» piedāvā vairāk nekā 100 galamērķus no Francijas (Orlī, Nante un Liona) un Nīderlandes (Amsterdama, Roterdama, Eindhovena un Groningena) lidostām uz Eiropas un Vidusjūras valstīm.