Viedokļi

airBaltic veiksmīga restartēšana palīdzētu atveseļoties visai ekonomikai

Guntars Krols, EY partneris Baltijas valstīs, 29.04.2020

Guntars Krols

Foto: Publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Covid-19 krīzes ekonomikas atgūšanās ātrums būs jauns valstu salīdzinošās konkurētspējas faktors.

Vīruss ir izmainījis starptautisko ekonomikas konjuktūru, un Latvijas atbildes reakcija un ieviestie pasākumi uz vīrusa krīzes pārvarēšanu jau tiek vērtēti pozitīvi. Mums ir iespējas no krīzes iziet ar salīdzinoši spēcīgākām pozīcijām un Eiropas vidējo labklājības līmeni sasniegt ātrāk nekā tas bija iespējams pirms krīzes.

Taču, lai to paveiktu, ekonomikas restartēšanai būs vajadzīgi visi ražīguma faktori – uzņēmumi, kapitāls, darbinieki, infrastruktūra, tehnoloģija. Ja krīzes laikā kaut ko no šiem elementiem (balstiem) pazaudēsim, ekonomikas restartēšana automātiski kļūs lēnāka, bet mūsu konkurētspēja sliktāka.

Latvijai ir svarīgs katrs uzņēmums, kas rada vērtību – darba vietas, nodokļus, investīcijas, peļņu. It sevišķi svarīgi tas ir krīzes laikā un uzreiz pēc tās. Bet ne visi uzņēmumi ir vienādi. Ir uzņēmumi, kas kalpo kā ekonomikas iespējotāji vai katalizatori, proti, rada tālākus attīstības efektus – dod darbu citām nozarēm, nodrošina piegādes ķēdi citiem, rada piekļuvi jauniem ieņēmumiem, atved klientus un biznesa partnerus, rada jaunus biznesus.

Latvijā tāds uzņēmums ir "airBaltic". 2019. gadā lidsabiedrība vidēji katras 8 līdz 9 minūtes veica vienu lidojumu. Tātad katras 8 līdz 9 minūtes tika veikta produktīva darbība, kas Latviju savienoja ar Eiropas un pasaules ekonomiku, atveda jaunus līdzekļus uz Latviju, deva darbu lidostai, taksistiem, viesnīcām, restorāniem, puķu pārdevējiem un vēl neskaitāmiem citiem pakalpojumu sniedzējiem, kā arī gādāja sadarbības iespējas un idejas uzņēmējiem, iespējas izplesties Latvijas uzņēmumiem pasaulē, ārvalstu investoriem atbraukt uz Latviju, start-up videi utml.

Šobrīd "airBaltic" ir "ieziemots" – flote stāv uz lidostas perona ar vien dažiem repatriācijas vai medicīnas aizsarglīdzekļu piegādes lidojumiem. Uzņēmums krīzes vadībai ir rīkojies strauji un izlēmīgi, bet šobrīd – uz laiku atbrīvoto darbinieku kompensācijās, tehniķu algās, atcelto lidojumu biļešu atmaksās un citos izdevumos tam jātērē nauda, kas bija iecerēta nākotnes attīstībai.

Pozitīvi ir tas, ka uzņēmums šos līdzekļus bija sagādājis – pretējā gadījumā "airBaltic", visdrīzāk, jau pirmajās krīzes dienās būtu bijusi nepieciešama valsts palīdzība. Šajā situācijā aktuāls ir jautājums par to, kādu scenāriju izvēlēsies "airBaltic", lai izietu no komplicētās situācijas pēc vispasaules pandēmijas beigām – kā uzņēmums ar kapitālu un resursiem, un gatavību ātram izrāvienam, vai kā uzņēmums, kas ir cietis un pilnā izmērā izjūt krīzes radītās sekas un iztērējis obligāciju izlaišanas procesā iegūtos līdzekļus, kas neatkarīgi no uzņēmuma attīstības trajektorijas būs jāatmaksā.

Aviācijas ietekme IKP pēc dažādu pētījumu aplēsēm parasti ir ap 2,5 līdz 3%. "airBaltic" veido lielāko daļu no šī ekonomikas ieguvuma. Savienojamība ar vairākiem desmitiem galamērķu iespējo Latvijas ekonomiku kā reti kas cits. Kas nenoliedzami liek aizdomāties par to, ka arī Latvijas ekonomikas atgūšanās ātrums būs korelatīvi ietekmēts – ir liela starpība, vai lidsabiedrība lidos uz desmit galamērķiem no Rīgas, vai dominēs visā reģionā, pārvadājot vairāk nekā piecus miljonus pasažieru gadā vairāk nekā 150 lidojumos dienā.

Krīzes periodā Latvijas valdības prioritātei būtu jābūt stiprināt uzņēmumu ar mērķi panākt jaudīgu atgūšanos. Tas palīdzēs visai ekonomikai. Labs piemērs novērots aizvadītajās nedēļās, kad valdība lēma par ekonomikai svarīgas infrastruktūras – Rīgas lidostas – atbalstīšanu par kopējo summu 54,42 miljoni eiro, palielinot uzņēmuma pamatkapitālu un atceļot dividenžu maksājumu par iepriekšējo gadu.

Valdība ieguldīs 49,91 miljonu eiro lidostas Rīga pamatkapitālā 

Valdība ceturtdien nolēma VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" pamatkapitālu palielināt par 49,91...

Ar izsvērtu un pamatotu ieguldījumu "airBaltic" kapitālā šajā ārkārtas situācijā valdība patiesībā palielinātu savas nākotnes rīcības elastību ar šo ieguldījumu. Tas tādēļ, ka uzņēmumam ar labu tirgus pozīciju un spēcīgu bilanci varētu piesaistīt privāto kapitālu, bet pretējā gadījumā – to vai nu nevarēs izdarīt, vai tas būs jādara par nesamērīgi augstu cenu. Tomēr būtiskākais ir nodrošināt ekonomikai vienu no balstiem un resursiem, kas būs nepieciešams ekonomikas izaugsmes nodrošināšanai jaunajā situācijā pēc ierobežojumu atcelšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru