Krievijas aktīvi paliks imobilizēti līdz reparāciju samaksai Ukrainai, aģentūrai LETA norādīja Eiropas Komisijas (EK) ekonomikas un produktivitātes komisārs Valdis Dombrovskis (JV), kurš līdz piektdienai atrodas darba vizītē Vašingtonā, ASV.

Viņš norādīja, ka vizīte ASV ir saistīta ar Starptautiskā valūtas fonda un Pasaules bankas ikgadējo sanāksmi, kurā pārrunā jautājumus par globālo ekonomiku un makroekonomisko politiku, lai nodrošinātu turpmāku sabalansētu izaugsmi. Paralēli notiek arī citas tikšanās - G7 un G20 sanāksmes, kā arī divpusējas tikšanās.

Eirokomisārs klāstīja, ka vizītes laikā viņš darba kārtībā uztur jautājumus, kas ir saistīti ar finansiālu atbalstu Ukrainai. Viņš norādīja, ka šos jautājumus pārrunāja G7 sanāksmē, kur ES puse informēja par darbu pie reparāciju aizdevuma. Pēc Dombrovska paustā, jautājums, kas tika pārrunāts arī ar citiem starptautiskajiem partneriem - G7 valstīm, Starptautisko valūtas fondu, Pasaules banku - bija, kādu atbalstu var gaidīt no viņiem.

Nekustamo īpašumu attīstīšanas, būvniecības un apsaimniekošanas uzņēmums HAGBERG (SIA “HAGBERG Development”) saņēmis ALTUM finansējumu jauna pieejamas īres maksas mājokļu projekta īstenošanai Liepājā.

Projekta ietvaros paredzēts realizēt trīs dzīvojamo ēku būvniecību ar 140 dzīvokļiem, kas būtiski papildinās Liepājas īres mājokļu piedāvājumu.

Projekta kopējās izmaksas ir 16,7 miljoni eiro, no kuriem 12,4 miljonus eiro sedz ALTUM aizdevums no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda resursiem, 2,75 miljoni eiro ir ALTUM aizdevums, bet vairāk nekā 1,5 miljonus eiro nodrošina HAGBERG līdzfinansējums. Šāda struktūra ļauj īstenot projektu ar augstu energoefektivitāti, ilgtspēju un ekonomiski pieejamu uzturēšanu.

Finansējums piešķirts ALTUM programmā “Zemas īres mājokļu būvniecības aizdevumi ar kapitāla atlaidi”.

“Pieprasījums pēc pieejamiem, kvalitatīviem un energoefektīviem mājokļiem Latvijas pilsētās turpina pieaugt, tostarp arī Liepājā. Mūsu mērķis ir radīt modernu, drošu un komfortablu dzīves vidi liepājniekiem, kuri meklē ilgtermiņa mājokļa risinājumu par saprātīgu cenu. ALTUM atbalsts ļauj mums šo projektu īstenot ar augstiem kvalitātes standartiem un ar skaidru fokusu uz iedzīvotāju vajadzībām,” uzsver Ivars Lukaševičs, HAGBERG valdes loceklis.

Dzīvē var gadīties negaidītas situācijas - pēkšņa darba zaudēšana, neplānoti tēriņi vai ienākumu samazināšanās, kas rezultātā ietekmē Tavu finanšu stabilitāti. Šīs ir tikai pagaidu finansiālas grūtības, un ar pārdomātu pieeju un praktiskiem soļiem Tu vari atgūt kontroli pār savām finansēm!

1. solis - analizē savas finanses un situāciju

Pirmais solis ceļā uz stabilitāti ir godīga finanšu analīze. Pieraksti visus ienākumus un izdevumus — sākot ar īri un pārtiku, beidzot ar mazajiem ikdienas tēriņiem. Pārbaudi, vai problēma ir īslaicīga vai atkārtojas ilgtermiņā.

2. solis - samazini liekos izdevumus

Tiklīdz ir skaidrs, kur aizplūst Tava nauda, sāc ar to rīkoties gudrāk:

• Atcel nevajadzīgus abonementus (Netflix, Spotify u.c.).

• Izvēlies ekonomiskākus produktus un zīmolus veikalā.

• Gatavo maltītes mājās un plāno pirkumus.

• Pārvietojies ar sabiedrisko transportu vai velosipēdu.

Katrs ietaupītais eiro var būt izšķirošs Tavas finansiālās stabilitātes atjaunošanā!

Latvijā šobrīd ir noslēgti 21 800 studiju kredītu līgumu un 5400 studējošo kredītu līgumu, un kopumā vairāk nekā 25 000 iedzīvotāju ir aktīvas finanšu saistības par studijām, liecina AS "Kredītinformācijas birojs" (KIB) dati.

Tostarp 40% kredītņēmēju, kuriem ir aizdevums studijām, ir C jeb vidējs kredītreitings. KIB izpilddirektors Intars Miķelsons skaidro, ka tas ir piesardzīgs kredītreitings, jo lielai daļai šis ir pirmais aizdevums un vēl nav vēsturiskas informācijas, cik disciplinēti studenti kredītu atmaksās.

Tajā pašā laikā 26% ir D kredītreitings, un tas liecina par to, ka ir bijuši kavējumi, bet 19% ir ļoti labs (A) vai labs (B) kredītreitings, proti, kredīta atmaksa netiek kavēta.

Miķelsons norāda, ka kopumā finanšu disciplīna uzlabojas, jo līgumi ar maksājumu kavējumiem vairāk nekā 90 dienas galvenokārt ir slēgti pirms vismaz pieciem gadiem.

Studiju kredītu jeb finansējumu studiju maksas segšanai galvenokārt piešķir iedzīvotājiem vecumā no 20 līdz 25 gadiem (43%), bet 28% izsniedz jauniešiem 18 un 19 gadu vecumā. Savukārt trešā populārākā grupa ir iedzīvotāji vecumā no 31 līdz 40 gadiem (14%). Miķelsons skaidro, ka, visticamāk, tas ir laiks, kad daudzi iegūst otro augstāko izglītību, taču studējošā kredītu parasti šajā vecumā vairs neņem, jo ir jau stabili ienākumi un var sevi uzturēt studiju laikā.

Mūsdienās daudzi uzņēmēji sastopas ar apgrozāmo līdzekļu aprites problēmām ikdienas darbā. Dažkārt rodas situācija, kad rēķins jāapmaksā jau šodien, bet finansiālās iespējas to izdarīt būs tikai pēc pāris nedēļām, jo sadarbības partneris, kuram izrakstīts rēķins par sniegtajiem pakalpojumiem/precēm to apmaksās pēc, piemēram, 60 dienām.

Tāpat ir situācijas, kad plānots lielāks iepirkums, bet nepieciešamais finansējuma apmērs ir nepietiekošs, lai to veiktu. Bet citkārt uzņēmējiem ir mērķis iegādāties transporta līdzekļus vai nekustamo īpašumu uzņēmuma izaugsmei.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) un finanšu salīdzināšanas platformas Altero.lv rīkotais vebinārs atklāj, kādas ir uzņēmēju iespējas piesaistīt finansējumu un kādi ir nosacījumi starp alternatīvajiem finansētājiem.

“Mums ir svarīgi uzņēmējus iepazīstināt ar iespējām viņu uzņēmumu attīstībai. Risinājumu varam rast jebkurā situācijā, kad ir nepieciešams papildu finansējums, sākot no uzņēmējdarbības uzsākšanas līdz pat lieliem uzņēmumiem, kam ir nepieciešams piesaistīt investīcijas. Kopā Baltijas valstīs mums ir 70 partneri, kas var piedāvāt alternatīvo finansējumu,” stāsta Ieva Zabrauska-Gailīte, Altero.lv biznesa attīstības vadītāja.

Ādažos sākusies jaunas, modernas un energoefektīvas Ādažu Brīvās Valdorfa skolas ēkas būvniecība. Projekta kopējās izmaksas sasniedz 4 miljonus eiro, no kuriem 3,5 miljonus nodrošina "BluOr Bank" aizdevums ar ALTUM garantiju, bet pārējo summu skola sedz no saviem līdzekļiem, ziedojumiem un dāvinājumiem.

Jaunā skolas ēka tiek būvēta Skolas ielā 21, turpat, kur skola atrodas jau šobrīd. Patlaban mācību process tiek organizēts vairākās ēkās: trīs mācību korpusos, nesen uzceltajā sporta zālē un nomātajos pārvietojamajos moduļos, kas jau sākotnēji bija iecerēti kā pagaidu risinājums. Moduļi ir gan energoneefektīvi, gan nepraktiski, tāpēc jaunā, divstāvu A klases energoefektīvā ēka 2000 m² platībā ļaus skolai samazināt uzturēšanas izmaksas un radīt drošu, mūsdienīgu un radošu vidi skolēniem un pedagogiem, atzīmē skolas pārstāve, biedrības "Privātā Vidusskola ĀBVS" valdes priekšsēdētāja Kerola Dāvidsone.

Jaunuzceltās skolas telpās atradīsies arī vairākas modernas ķīmijas un fizikas laboratorijas, kas ļaus skolai vēl vairāk attīstīt STEM un STEAM izglītības virzienu - jomu, kas ir prioritāte ne vien Latvijas izglītības sistēmā, bet arī visā Eiropā.

“Lietuvos centrinė kredito unija” (LCKU), kas apvieno lielāko krājaizdevu sabiedrību tīklu Baltijas valstīs, uzsāk publisku subordinēto obligāciju emisiju. Sabiedrība ieguldītājiem Lietuvā, Latvijā un Igaunijā piedāvās iegādāties 10 gadu obligācijas vērtībā līdz 4 miljoniem eiro, kas tiek izlaistas saskaņā ar 8 miljonu obligāciju programmu. Procentu likme sasniegs 8–8,25 % gadā, procenti tiks izmaksāti reizi pusgadā. Obligācijas tiks izvietotas no 26. novembra līdz 12. decembrim. Emisija būs iekļauta tirdzniecībā “First North” alternatīvajā NASDAQ tirgū.

Izvietošanu organizē un veic ieguldījumu pakalpojumu uzņēmums “Orion Securities”.

Saskaņā ar LCKU valdes priekšsēdētāja un administrācijas vadītāja Mindauga Vijūna (Mindaugas Vijūnas) teikto, obligāciju emisija ir dabiska Lietuvā izveidojušās nobriedušās krājaizdevu sabiedrību sistēmas izaugsmes daļa. Piesaistītie līdzekļi tiks veltīti LCKU kapitāla stiprināšanai un tālākai grupas ilgtspējīgai attīstībai.

“Lietuvas krājaizdevu sabiedrību nozare ir pārredzama, atbildīgi regulēta finanšu sistēma, kas atbilst stingrajiem ES standartiem un pārvalda risku tikpat profesionāli, kā to dara banku nozare. Vienlaikus tā ir saglabājusi kooperatīvu darbības modeli, kas nodrošina papildu stabilitāti un ciešu saikni ar vietējām kopienām. Cenšamies nodrošināt nepārtrauktu tās ilgtspēju, vienlaikus piedāvājot iespēju ieguldīt mūsu emitētajā finanšu instrumentā,” saka M. Vijūns.

Valmieras pilsētā veikta divu zemas īres maksas daudzdzīvokļu dzīvojamo māju būvniecība ar valsts atbalsta programmu. Projektu īstenojusi Valmieras novada pašvaldības 100 % kapitālsabiedrība SIA “Valmieras namsaimnieks”.

Svinīgajā atklāšanas pasākumā uzsvērta pieejama, kvalitatīva un energoefektīva dzīvojamā fonda nepieciešamība reģionos, lai paaugstinātu konkurētspēju – veicinātu uzņēmējdarbības attīstību. Ar valsts atbalsta programmu, ko īsteno AS "Attīstības finanšu institūcija Altum”, samazinātas mājokļu būvniecības izmaksas, lai iedzīvotājiem būtu pieejami mūsdienu prasībām piemēroti īres dzīvokļi par pieņemamu īres maksu.

Jaunā dzīvojamā fonda iespējas novērtējuši 190 interesenti, taču īres līgumu slēgšanas tiesības ieguva 120 mājsaimniecības atbilstoši pieejamajam dzīvokļu skaitam abās mājās (šī brīža apstiprināto pieteikumu statistika liecina, ka jaunajās mājās dzīvos 304 cilvēki, no tiem 116 bērni). Atklāšanas dienā Valmieras novada pašvaldība apliecināja – jaunie dzīvokļi ir aizpildīti un īres līgumu slēgšanas process jau notiek.

Publicēts Rietumu Bankas un Grupas finanšu pārskats par 2025. gada janvāri-septembri, informē banka.

Saskaņā ar pārskatu, Rietumu Bankas peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa pirmajos deviņos mēnešos bija 17.7 miljoni eiro, Grupas peļņa sasniedza 29.3 miljonus eiro.

Bankas aktīvi 30.09.2025. bija 1.4 miljardi eiro, klientu noguldījumi 956 miljoni eiro, kapitāls un rezerves 358 miljoni eiro.

Rietumu Banka izteikti fokusējas uz Latvijas un Baltijas biznesa kreditēšanu, atbalstot klientus dažādās nozarēs. Kopējais bankas kredītu portfeļa apjoms uz 2025. gada 30. septembrī bija 686 miljoni eiro.

Ar Rietumu Bankas piešķirtajiem finanšu resursiem tiek realizēti daudzi vērienīgi projekti komerciālā un dzīvojamā nekustamā īpašuma jomā. Trešajā ceturksnī banka ir paziņojusi par papildu 11,4 miljonu eiro kredītu uzņēmumam Riga Retail Park – tirdzniecības centra “Sāga” attīstībai Rīgā. Tas ir jau otrais aizdevums šī vērienīga projekta realizācijai – iepriekš Rietumu Banka tam bija piešķīrusi kredītu 48 miljonu eiro apmērā.

"SEB banka" izsniegusi 7,5 miljonu eiro aizdevumu informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmumam "Digmatix", informēja "SEB bankas" pārstāvji.

Uzņēmums aizdevumu izmantos lielākā kreditora pārfinansēšanai, stiprinot uzņēmuma izaugsmi.

"Digmatix" nodrošina "Microsoft" biznesa lietojumprogrammu platformā balstītus risinājumus Centrālās un Austrumeiropas reģionā. Aizdevums ļaus uzņēmumam turpināt attīstību, vienlaikus optimizējot finanšu struktūru un stiprinot sadarbību ar stratēģiskajiem partneriem.

“SEB bankas piešķirtais finansējums ir būtisks risinājums “Digmatix” finanšu struktūras pilnveidei, kas mums ļaus fokusēties uz ambiciozu stratēģisku izaugsmi Centrāleiropas reģionā,” norāda “Digmatix” valdes priekšsēdētājs Rinalds Sluckis.

"Digmatix" galvenais birojs atrodas Rīgā, savukārt grupas pārstāvniecības darbojas Igaunijā, Lietuvā, Somijā, Polijā, Lielbritānijā un Horvātijā. Patlaban "Digmatix" grupā strādā vairāk nekā 400 darbinieku. Uzņēmuma specializācija ietver "Microsoft Dynamics" ERP un CRM sistēmu ieviešanu, mākslīgā intelekta risinājumus, mākoņpakalpojumus un inteliģentu biznesa procesu automatizāciju, piedāvājot pielāgotus risinājumus uzņēmējdarbības efektivitātes paaugstināšanai.

Rietumu Banka ir piešķīrusi papildu 11,4 miljonu eiro finansējumu uzņēmumam SIA Riga Retail Park, kas ir tirdzniecības centra “Sāga” īpašnieks.Šis ir jau otrais aizdevums projekta attīstībai.

Uzņēmums 2023. gadā saņēma Rietumu Bankas kredītu 48 miljonu eiro apmērā, kas bija viens no lielākajiem banku sektora darījumiem Latvijā tajā gadā.

Finansējuma apmērs palielināts, ņemot vērā Riga Retail Park veiksmīgo darbību un labos finanšu rezultātus. Uzņēmums uzrādīja pārliecinošu izaugsmi – 2024. gadā apgrozījums sasniedza 9,01 miljonu eiro, uzrādot pieaugumu par 10% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Uzņēmuma veiksmīgie finanšu rādītāji atspoguļojas arī dinamiskā tirdzniecības centra “Sāga” attīstībā, kuram ir piesaistīti nomnieki un iznomātas visas pieejamās tirdzniecības telpas.

“Mēs redzam, ka “Sāga” sevi ir pierādījusi kā ilgtspējīgs, labi pārvaldīts un pieprasīts tirdzniecības centrs. Tā kvalitāte, plašais pakalpojumu klāsts un atrašanās vieta strauji augošā Rīgas apkaimē nodrošina stabilu izaugsmes potenciālu. Rietumu Banka ar gandarījumu turpina sadarbību ar Riga Retail Park, atbalstot projektus, kas veicina ekonomisko aktivitāti un uzlabo dzīves kvalitāti,” norāda Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja.

Mājokļa iegāde vienmēr ir viens no svarīgākajiem finansiālajiem lēmumiem cilvēka dzīvē. 2025. gadā nekustamā īpašuma tirgus turpina mainīties – procentu likmes svārstās, pieprasījums pēc energoefektīviem mājokļiem pieaug un banku prasības kļūst stingrākas. Lai nepieļautu kļūdas un izvairītos no liekiem tēriņiem, ir svarīgi plānot katru soli rūpīgi un balstīties uz faktiem, nevis emocijām.

Budžeta noteikšana un finanšu izvērtēšana

Pirmais solis ceļā uz jaunu mājokli ir skaidra budžeta noteikšana. Ieteicams:

• Aprēķināt ikmēneša ienākumus un izdevumus, iekļaujot esošos kredītus, komunālos maksājumus un uzkrājumu iespējas;

• Atvēlēt drošības spilvenu vismaz 3–6 mēnešu izdevumu apmērā;

• Ņemt vērā ne tikai pirkuma cenu, bet arī papildu izmaksas – notāra pakalpojumus, valsts nodevas, aģenta komisiju, remontu un mēbeles;

• Aprēķināt cik lieli ir uzkrājumi pirmajai iemaksai – parasti bankas pieprasa vismaz 10–15% no īpašuma vērtības.

Lai izvairītos no finansiālām problēmām, ja tiek ņemts kredīts mājokļa iegādei, tā maksājums nedrīkst pārsniegt 30–35% no Jūsu ikmēneša ienākumiem. Tas nodrošinās, ka paliek līdzekļi ikdienas izdevumiem un neparedzētiem gadījumiem.

Lai nodrošinātu uzņēmuma attīstības plānos paredzēto medikamentu ražošanu, Baltijā viens no vadošajiem zāļu ražotājiem AS “Olpha” iegādājies un uzstādījis jaunas ražošanas iekārtas par kopējo summu 4,4 miljoni eiro.

Kopumā projektā uzstādītas četras jaunas iekārtas, kas palīdzēs būtiski kāpināt ražošanas jaudas, ņemot vērā, ka tuvākajos gados uzņēmums plāno Eiropas, Lielbritānijas un citos pasaules tirgos piedāvāt vēl vismaz 50 jaunus patentbrīvos medikamentus.

Šā gada rudenī darbu sāka jaunā blisterēšanas un iepakošanas līnija, kuras izveidē ieguldīti vairāk nekā 2,5 miljoni eiro. Tāpat par 356 750 eiro uzstādīts kompaktors jeb iekārta, ko izmanto sausās granulu zāļu formas izveidei. 800 000 eiro ieguldīti jauna tablešu apvalkošanas katla iegādei, kā arī par vēl 700 000 eiro uzstādīta jauna zāļu kapsulēšanas iekārta. Kopējām investīcijām piešķirts valsts atbalsts 30% apmērā no iekārtu iegādes izmaksām atbalsta programmas “Lielo investīciju aizdevums ar kapitāla atlaidi” ietvaros, sadarbojoties ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru un AS “Attīstības finanšu institūciju ALTUM”.

Vidzemes un Latgales lielākais graudu kooperatīvs “VAKS” iegādājas jaunu elektriskas piedziņas lokomotīvi.

Jaunā lokomotīve aizstās līdzšinējo dīzeļlokomotīvi, pilnībā likvidējot tiešās emisijas, ko radīja esošā tehnika. Elektriskās piedziņas lokomotīve būtiski uzlabos drošību, samazinās trokšņu līmeni un paaugstinās gaisa kvalitāti darba vidē. Projekta realizēšanai piesaistīts Swedbank aizdevums vairāk nekā 500 000 eiro apmērā un Lauku atbalsta dienesta (LAD) līdzfinansējums.

Kooperatīva valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons norāda: “Šī investīcija atbilst ilgtspējas prasībām un ES kritērijiem transporta elektrifikācijas un emisiju samazināšanas jomā. Projekts sniedz tiešu, mērāmu CO₂ izmešu samazinājumu un uzlabo uzņēmuma darbības ilgtspēju, efektivitāti un reputāciju. Mēs speram būtisku soli pretī videi draudzīgākai un modernākai infrastruktūrai, kas ļaus īstenot pārvadājumus ar augstāku precizitāti, zemākām ekspluatācijas izmaksām un lielāku drošību mūsu darbiniekiem un partneriem”.

Pilnībā iznomāts Skanstes apkaimē esošais biroju nomas komplekss “Elemental Business Centre”, informēja uzņēmumā.

“Esam gandarīti, ka jau kopš būvniecības sākuma šis projekts ir bijis lielisks piemērs citiem nozarē, jo, vēl nenododot ekspluatācijā biroju kompleksu, vairāk nekā 70 % projekta bija priekšlaicīgi iznomāti,” saka “Elemental Business Centre” pārdošanas vadītājs Imants Krēsliņš.

“Tas deva pārliecību, ka “Elemental Business Centre” projekta vīzija, arhitektoniskie un energoefektivitātes risinājumi ne vien dabīgi iekļāvās Skanstes apkaimē, ļaujot tai attīstīties, bet arī uzrunāja potenciālos nomniekus izdarīt izvēli par labu mūsu biroju kompleksam. Turklāt pērn iegūtais BREEAM “Outstanding” novērtējums, kas bija pirmais tik augsts novērtējums ēkai Latvijā, bija kā apliecinājums tam, ka viss ir izdarīts augstākajā līmenī, nodrošinot nomniekiem augstākās klases biroja telpas,” teic I. Krēsliņš.

Liela daļa Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) plāno attīstību, vēlas attīstīt jaunus produktus un ieviest inovācijas, taču aizdevēju lēnīgums un augstās birokrātijas prasības daudziem liek atteikties no izaugsmes plāniem.

Tādējādi piekļuve finansējumam joprojām ir viens no lielākajiem šķēršļiem tautsaimniecības attīstībai.

Kredītus uzņēmumiem izsniedzošā finansētāja Cityfinances veiktā tirgus analīze nepārprotami parādījusi, ka liela daļa aizdevēju nespēj piedāvāt MVU nepieciešamo ātrumu un elastību.

«Mēs redzam, ka kredītu izsniedzēju lēmumu pieņemšanas procesi ir pārāk ilgi un prasības pārāk stingras MVU ikdienas darbībai,» ikdienas darbā novēroto atklāj Cityfinances vadītājs Ivars Vītols, «ja uzņēmumam ir nepieciešami apgrozāmie līdzekļi konkrēta pasūtījuma izpildei vai sezonāliem pirkumiem, gaidīt nedēļām un sniegt plašu nodrošinājuma paketi nav variants. Tā ir zaudēta peļņa un neizmantota izaugsmes iespēja.»

"SEB banka" piešķīrusi 5,2 miljonu eiro kredītu interjera un dizaina kvartālam SIA "Decco centrs", informē bankā.

Aizdevums paredzēts īpašnieku ieguldījumu refinansēšanai.

"Decco centrs" ir tematisks interjera un dizaina kvartāls Rīgā, kas vienuviet apvieno vairāk nekā 20 specializētu salonu un veikalu. "Decco centra" valdes priekšsēdētājs Valdis Kirikovs skaidro, ka kvartāla mērķis ir nodrošināt pilna cikla mājokļa iekārtošanas risinājumus vienuviet - sākot no apdares materiāliem, santehnikas, durvīm un grīdas segumiem līdz virtuvēm, mājas, dārza un biroja mēbelēm, apgaismojumam un interjera aksesuāriem.

Interjera kvartāls nomniekiem piedāvā aptuveni 13 200 kvadrātmetru kopējo platību. "Decco centrs" tika atvērts 2017. gada novembrī un tajā atrodas tādi uzņēmumi kā "Home4You", "Siena", "Ripo", "Nakts mēbeles", "Anitra", "Prodex", "ISKU", "Sonel", "Arens", "Wenden", "Thomson Furniture", "Tikkurila Pro Centrs", "Innovation", "Accanto", "Ekolumens", "Amatciems", "Spilvenu nams" un citi.

Baltijā lielākais olu un olu produktu ražotājs Balticovo 27. jūnijā, parakstīja līgumu ar Ziemeļu Investīciju banku (Nordic Investment Bank – NIB) par 30 miljonu eiro aizdevumu, kas tiks ieguldīts Balticovo biznesa transformācijā un ilgtspējīgā attīstībā.

Balticovo ir pirmais privātā un vietējā kapitāla uzņēmums Latvijā, kuram NIB piešķīrusi finansējumu, tā apliecinot uzticību uzņēmuma spējai īstenot ilgtspējīgus risinājumus pārtikas ražošanas nozarē.

“Mūsu ilgtermiņa finansējums ir ļoti nozīmīgs strauji augošiem uzņēmumam, lai diversificētu finansējuma avotus un palīdzētu īstenot pastāvīgu izaugsmi,” saka Kaspars Pīlādzis, NIB vecākais baņķieris un atbildīgais par sadarbību ar Latvijas partneriem, “ieguldījumi ne tikai uzlabos Balticovo konkurētspēju tirgū, bet arī paātrinās uzņēmuma stratēģisko pāreju uz ilgtspējīgāku darbību.”

NIB finansējums ir daļa no plašāka, aptuveni 150 miljonu eiro investīciju projekta, kas paredz būtiskas pārmaiņas uzņēmuma ražošanas struktūrā un tehnoloģiskajā kapacitātē. Balticovo projekts ietver pāreju uz ārpus sprostiem dētu olu ražošanu. NIB atbalsts ļaus finansēt divpadsmit ārpus sprostu dējējvistu novietņu būvniecību, no kurām katrā mitināsies ap 165 000 putnu. Jaunajās vistu novietnēs tiks ieviestas modernizētas apgaismojuma sistēmas, nepārtraukta piekļuve barībai un filtrētam ūdenim, kas būtiski veicinās dzīvnieku labturību. Papildus tam kūtis būs aprīkotas ar energoefektīvu klimata kontroles sistēmu, kas būtiski uzlabos vistu labbūtību un vienlaikus mazinās amonjaka, putekļu un oglekļa dioksīda emisijas.

Bauskā, Ceriņu ielā 8, norisinājusies “Atvērto durvju diena” jaunajā daudzdzīvokļu īres namā, kas tapis ar Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda un Ekonomikas ministrijas atbalstu, īstenojot programmu “Zemas īres maksas dzīvojamās mājas reģionos”.

Projekta būvnieks ir SIA Monum, bet pasūtītājs – KIK Real Estate Bauska, SIA. Jaunā ēka ir nozīmīgs solis Bauskas novada attīstībā, piedāvājot kvalitatīvus, energoefektīvus un pieejamus mājokļus speciālistiem un ģimenēm. Projekta kopējās investīcijas sasniedz 6,74 miljonus eiro, no kuriem 6,47 miljoni eiro ir Attīstības finanšu institūcijas ALTUM aizdevums, izmantojot Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda programmas finansējumu.

Īres nams Ceriņu ielā 8 ir piecu stāvu ēka ar 60 dzīvokļiem – 12 vienas istabas dzīvokļi, 18 divu istabu dzīvokļi, 28 trīs istabu dzīvokļi un 2 četru istabu dzīvokļi. Katrs dzīvoklis aprīkots ar iebūvētu virtuvi ar sadzīves tehniku un pilnībā aprīkotu vannas istabu. Ēka ir aprīkota ar liftiem, teritorijā izbūvētas 72 autostāvvietas un labiekārtota apkārtējā vide. Ēka ir zema enerģijas patēriņa nams, kas ļaus iedzīvotājiem ievērojami samazināt apkures izmaksas.

Atklātas divas komersantu vidū ilgi gaidītas atbalsta programmas, ko Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) izstrādājusi sadarbībā ar Attīstības finanšu institūciju ALTUM (ALTUM).

Viena no programmām paredz iespēju būvēt un modernizēt siltumapgādes un aukstumapgādes infrastruktūru pašvaldībās, savukārt otra – veicināt biometāna ražošanu Latvijā. Abu programmu kopējais finansējums ir 77,3 miljoni eiro.

“Abas atbalsta programmas ir būtisks instruments gan valsts enerģētiskās neatkarības stiprināšanā, gan instruments ilgtspējīgai, pārdomātai un gudrai saimniekošanai savā novadā. Atbalsts sniegs iespēju ne vien modernizēt siltumtrases pašvaldībās, lai mazinātu siltumu zudumus, kas veido daļu no siltumapgādes uzņēmumu izmaksām, bet arī iegūt pašu ražotu enerģiju Latvijā. Tas ir solis pretī drošākai un konkurētspējīgākai ekonomikai. Novembra beigās notikušie informatīvie semināri par atbalsta programmām, apliecināja ka interese ir liela, tādēļ ar nepacietību gaidām pirmos projektu pieteikumus,” norāda klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.

Kopinvestīciju nekustamajā īpašumā platforma “Letsinvest” visu darbības gadu garumā pulcināja spēcīgu investētāju kopienu, kura finansēja jau vairāk kā 100 projektus dažādās Eiropas valstīs. Vietējās kopienas komandas darbību veic ne tikai Lietuvā, bet arī Spānijā un Portugālē, kur uz vietas analizē potenciālos projektus un uztur tiešos sakarus ar to attīstītājiem. Ekskluzīvajiem “Letsinvest” atlasītajiem projektiem investētāji līdzekļus piešķīra rekordīsā laikā, bet daļā projektu sagaidīja arī starptautisko plašsaziņas līdzekļu uzmanību. Aicinām apskatīt nekustamā īpašuma objektus, kuru īstenošanai durvis atvēra “Letsinvest“ investētāju kopiena.

“Pūļa finansējuma platformas bieži veic pirmā posma kreditora funkciju, tāpēc “Letsinvest” kopienas investīcijas kļūst par svarīgu soli veiksmīgai projekta īstenošanai. No platformas darbības sākuma mūsu kopiena jau ir nodarbinājusi vairāk kā 75 milj. EUR un finansēja vairāk kā 100 nekustamā īpašumu objektus Lietuvā, Spānijā, Portugālē, Norvēģijā un Latvijā. Īpaši ātri investētāji līdzekļus piesaista projektiem, kuriem raksturīgs spēcīgs koncepts, attīstītāju vīzija un īpaša vieta”, – sacīja “Letsinvest” valdes priekšsēdētājs Vītenis Kinduris.

“Letsinvest” ievēro konservatīvu risku pārvaldes stratēģiju un piemēro stingru projektu atlasi. Eiropas platforma pēdējo gadu laikā paplašināja savu darbību – vietējās ekspertu komandas pašlaik strādā Lietuvā, Portugālē un Spānijā. Tādā veidā tiek nodrošināti tiešie sakari ar nekustamā īpašuma attīstītājiem, labāka vietējā tirgus dinamikas pārzināšana un kvalitatīva projektu atlase. Ne velti līdz šim “Letsinvest” kredītņēmēji ne vienu reizi nav nokavējuši norēķinu ar investētājiem veikšanu. Jau vairāki Lietuvas un ārvalstu projekti veiksmīgi ir izgājuši visu īstenošanas ciklu – no investēšanas sākuma līdz galējai norēķinu veikšanai ar investētājiem. Vidēji investīciju platformā ir vairāk kā 80 tūkst. EUR.

Teiciens «Laiks ir nauda» ir viens no biznesa pasaules pamatprincipiem, un Latvijas uzņēmējdarbības vidē šobrīd tas ir patiesāks nekā jebkad. Dinamiskais darba ritms stiprina tendenci uzņēmumiem operatīvi aizņemties projektu realizēšanai nepieciešamo finansējumu un elastīgi tos atgriezt, izmantojot kredītbrīvdienas un citus risinājums.

Uzņēmumu finansētāja Cityfinances apkopotie dati rāda, ka komersanti tiecas saņemt finansējumu dienas laikā un atmaksāt to aptuveni gada laikā.Šī tendence atspoguļo uzņēmumu vēlmi būt maksimāli elastīgiem, izvairoties no ilgtermiņa saistībām nestabilā ģeopolitiskajā un biznesa vidē. Arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) un Eiropas Centrālās bankas (ECB) atskaites par 2024. un 2025. gadu, liecina, ka uzņēmumi arvien biežāk izmanto īstermiņa finansēšanas instrumentus nevis tradicionālos ilgtermiņa banku kredītus.

To veicina vairāki faktori. Neprognozējamais procentu likmju kāpums 2022. gadā padarīja ilgtermiņa kredītus nesamērīgi dārgus, taču uzņēmumiem bija nepieciešami līdzekļi attīstībai, tādēļ tie centās aizņemties naudu tikai uz tik ilgu laiku, cik nepieciešams, lai minimizētu procentu izmaksas.

Latvijā mājsaimniecībām šobrīd ir skaidra izvēle – turēt lielāko daļu uzkrājumu zema ienesīguma banku noguldījumos vai investēt augošajā Baltijas korporatīvo obligāciju tirgū. Daudziem rūpīgi izvēlētas obligācijas var piedāvāt zemu risku un pievilcīgu ienesīgumu, vienlaikus atbalstot pazīstamus vietējos uzņēmumus un attīstības projektus.

Pēdējo 35 gadu laikā Latvijas ekonomika ir piedzīvojusi ievērojamas pārmaiņas, pārejot no plānveida saimniecības uz mūsdienīgu tirgus ekonomiku. Šajā laikā finanšu tirgus infrastruktūra un iedzīvotāju finanšu pratība būtībā bija jāveido no pašiem pamatiem, un šis process nav bijis bez sarežģījumiem – finanšu sektoru satricināja virkne banku krīžu, tostarp, “Banka Baltija”, “Parex banka”, “Krājbanka”, kas mazināja sabiedrības uzticēšanos finanšu nozarei. Arī šobrīd daudzas mājsaimniecības dod priekšroku Ziemeļvalstu banku depozītiem, nevis ieguldījumiem. Šī izvēle skaidri atspoguļojas datos – saskaņā ar 2025. gada oktobra aplēsēm Latvijas iedzīvotāji banku noguldījumos tur aptuveni 20 miljardus eiro, un šī summa turpina augt. Vienlaikus vietējais kapitāla tirgus joprojām ir neliels – Latvijas akciju tirgus ir teju neeksistējošs (aptuveni 0,4 miljardi eiro), bet korporatīvo obligāciju tirgus, lai gan aug, sasniedz ap 1,8 miljardiem eiro.

Gatavojoties gaidāmajai lauksaimniecības darbu sezonai, Swedbank vienojusies ar uzņēmumu AB „Linas Agro“ par 65 miljonu eiro apgrozāmo līdzekļu finansējumu.

„Linas Agro“ ir daļa no vienas no lielākajām lauksaimniecības un pārtikas ražošanas uzņēmumu grupām Baltijā – AB „Akola Group“.

“Saņemtais aizdevums mums sniedz stabilu finanšu pamatu, lai nodrošinātu veiksmīgu šīs graudu sezonas darbu – iepirkt ražu un savlaicīgi norēķināties ar mūsu galvenajiem partneriem – zemniekiem. Tas arī ļauj mums turpināt mērķtiecīgas investīcijas, lai nodrošinātu zemniekus ar būtiskiem resursiem nākamā gada sējai, tādējādi veicinot viņu gatavību gaidāmajai ražai,“ saka „Linas Agro“ ģenerāldirektors Jons Bakšis.

“SIA “Elagro Trade” iegāde bija stratēģisks solis, kas stiprināja mūsu aktīvu bāzi un tirgus pozīcijas Latvijā, tuvinot mūs mērogam, kāds mums ir Lietuvā. Tagad, kad graudu uzglabāšanas kapacitāte pārsniedz 161 000 tonnu, mēs esam labāk pozicionēti tirgus apkalpošanai. 65 miljonu eiro kredītlīnija nodrošina stabilu finanšu pamatu vienmērīgai darbības nodrošināšanai un ilgtspējīgas atdeves turpināšanai,” norāda AB „Akola Group“ finanšu direktors Mažvīds Šileika.

Latvijas uzņēmumi attīstības projektu īstenošanai un jaunu pasūtījumu izpildīšanai visbiežāk aizņemas no 45 līdz 125 tūkstošiem eiro, un kredītu atmaksā vidēji viena gada laikā, liecina uzņēmumu finansētāja Cityfinances apkopotā statistika.

Tā kā lēmumi par jaunu pasūtījumu uzņemšanos jāpieņem ļoti ātri, uzņēmēji aizvien vairāk novērtē ātru kredīta noformēšanas procedūru.Kredīti uzņēmumiem lielākoties tiek izmantoti, lai nodrošinātu attīstību un konkurētspēju, kā arī iegūtu apgrozāmos līdzekļus pasūtījumu izpildīšanai.

Būvniecības, ražošanas un tirdzniecības nozares uzņēmumiem finansējums bieži ir nepieciešams, lai segtu īstermiņa vajadzības, piemēram, izejvielu iegādi, krājumu papildināšanu vai darba algu izmaksāšanu, kamēr tiek gaidīta samaksa no klientiem. Apgrozāmie līdzekļi algu izmaksāšanai nepieciešami arī pakalpojumu sniedzējiem, kuri iesaistījušies ilgtermiņa projektos.

Piemēram, IT kompānijām un reklāmas aģentūrām. Liela daļa uzņēmumu aizņemas līdzekļus arī jaunu produktu un pakalpojumu ieviešanai, īpaši pakalpojumu sektorā, tādējādi veicinot inovācijas un paplašinot savu piedāvājumu.