Rīgas pašvaldības SIA Rīgas pilsētbūvnieks noraida Rīgas domes deputāta Valda Gavara pārmetumus, ka tās īstenoto dzīvojamo māju kvalitāte ir slikta.

Partijas Pilsoniskā savienība (PS) deputāts Valdis Gavars izplatījis paziņojumu, kurā akcentēja, ka pilsētbūvnieka mājās dzīvokļi ir tik sliktas kvalitātes, ka iedzīvotāji no tiem atsakās vai pamatoti pieprasa uzreiz pēc to piešķiršanas veikt remontu. Kā piemēru viņš nosauca dzīvokli Ulbrokas ielā 13 (K/3-166), no kura februārī īrniece atteicās, vēl tajā neievācoties, jo caur logiem dzīvoklī tecēja ūdens un uz ārsienām jau bija izveidojies pelējums. Pilsētbūvnieks solīja defektus novērsts, taču īrniece nebija pārliecināta, ka dzīvokļa kvalitāte turpmāk nesagādās problēmas un atteicās ievākties.

«Zinu vēl divus īrniekus, kas sliktās dzīvokļu kvalitātes dēļ no tiem atteicās, tāpat zinu ne vienu vien gadījumu, kad īrnieki uzreiz pēc dzīvokļa saņemšanas pieprasīja veikt remontu, un tas arī tika darīts, jo prasība bija pamatota. Pašvaldības budžeta deficīta apstākļos tā ir bezatbildīga saimniekošana, kuras rezultātā tiek šķērdēta nodokļu maksātāju nauda,» pauda deputāts.

SEB banka un pašvaldības uzņēmums SIA Rīgas pilsētbūvnieks ir parakstījuši līgumu par kredīta piešķiršanu 10,4 miljonu latu apmērā. Aizdevums ir nepieciešams, lai pabeigtu daudzdzīvokļu māju kompleksa būvniecību Bolderājā Mežrozīšu un Gaigalas ielās.

SEB bankas Lielo uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Kārlis Danēvičs norāda, ka SEB bankai ir izveidojusies veiksmīga un ilgtermiņa sadarbība ar Rīgas pilsētbūvnieku jau kopš 2005. gada. «Šo gadu laikā SEB bankas izsniegtais finansējums Rīgas pilsētbūvniekam pārsniedz 60 miljonus eiro. Šie līdzekļi izmantoti dzīvojamo māju rekonstrukcijām Valdeķu ielā, Parādes ielā, Gobas ielā, Juglas ielā, Dreiļinos-2 un arī citur Latvijā, kā arī nekustamā īpašuma iegādei un jauno māju, tai skaitā bērnu pirmsskolas izglītības iestādes, celtniecībai un labiekārtošanai,» viņš informēja.

Rīgas pilsētbūvnieks valdes priekšsēdētājs Andrejs Požarnovs, savukārt, akcentē: «Piesaistot SEB bankas finansējumu, Rīgas pilsētbūvnieks ietaupīs aptuveni 5,2 miljonus latu, un projekts kopumā izmaksās nepilnus 13 miljonus latu iepriekš prognozēto 18 miljonu latu vietā. Par šo finansējumu tiks izbūvēti 299 jauni mājokļi.»

Būvfirmā SIA Arčers ir sākts reorganizācijas process, liecina Firmas.lv informācija.

Arčers pārstāve Vita Noriņa aģentūrai LETA sacīja, ka Arčers nodalījis savas līdzšinējās darbības jomas - ēku būvniecību un stiklotu būvkonstrukciju ražošanu - kā atsevišķas, patstāvīgas darbības formas, dibinot uzņēmumu SIA Arčers SK, kura pamata darbības joma būs stiklotu alumīnija konstrukciju projektēšana, ražošana un uzstādīšana. Savukārt SIA Arčers saglabās pamata darbības jomu - ēku būvniecību.

Noriņa skaidroja, ka Arčers bija viena no retajām vai pat vienīgā būvkompānija, kas līdz šim īstenoja juridiski vienā uzņēmumā apvienotas, bet atšķirīgas darbības jomas - ēku būvniecību un produkcijas ražošanu.

Rīgas dome plāno atteikties no kādreizējā vicemēra Aināra Šlesera ieceres par daudziem miljoniem latu būvēt konferenču zāli lidostas tuvumā.

Kā ziņots, Rīgas domes deputāti 2010.gada februārī uzdeva SIA Rīgas pilsētbūvnieks īstenot reģionāla mēroga izstāžu un konferenču centra izveides projektu pie lidostas, kā arī šī mērķa īstenošanai uzņēmuma pamatkapitālā ieguldīt 12 zemesgabalus ar kopējo platību 35,6 hektāri.

Vācijas un Latvijas puses nodomu protokolus par sadarbību starptautiska izstāžu un konferenču centra izveidē pie lidostas Rīga parakstīja 2010.gada martā, paredzot, ka SIA Rīgas pilsētbūvnieks projektā piedalīsies ar zemi, bet Messe Frankfurt konsultēs un pēc tam arī apsaimniekos šo centru, savukārt pašai būvniecībai tiks piesaistīts privāts investors. No Latvijas puses protokolu parakstīja Šlesers.

Būvfirma Arčers palaidusi garām starptautiskus noteikumus attiecībā uz nodokļu maksāšanu gadījumā, ja Latvijas uzņēmums darbojas citā valstī. Tā rezultātā diviem bijušiem Arčers darbiniekiem patlaban pašiem jātiek galā ar vairāk nekā 2 000 latu parādu.

Divi Latvijas būvfirmas bijušie darbinieki pirms gada gribējuši labi nopelnīt un braukuši strādāt uz Norvēģiju. Pēc atgriešanās, no darba būvfirmā aizgājuši. Liels bijis šoks, kad pirms divām nedēļām viņi saņēmuši draudu vēstules no norvēģu ieņēmumu dienesta. Šajā skandināvu valstī viņus uzskata par nodokļu nemaksātājiem un pieprasa nekavējoties norēķināties par it kā Norvēģijas kasei garām aizgājušajiem līdzekļiem. Atklājies, ka pie vainas ir būvfirmas neizdarība, vēsta raidījums Nekā Personīga.

Miķelis Bērziņš un Herberts Horsts no pagājušā gada februāra līdz novembrim strādāja Norvēģijā. Firma Arčers tur bija uzvarējusi vairākus pasūtījumus un nosūtīja uz šo Skandināvijas valsti savus strādniekus. Gatavoja stikla fasādes un stikla grīdas trim skolām un viesnīcai.

Līdz gada beigām Rīgā būs pabeigtas vēl trīs pašvaldības dzīvojamās mājas, kurās būs 480 dzīvokļi.

Tam līdzās līdz gada beigām iecerēts izbūvēt arī trīsstāvu autostāvvietu 685 automašīnām.

Pļavniekos, Ulbrokas ielā 13, pēc Rīgas pilsētas pašvaldības SIA Rīgas pilsētbūvnieks pasūtījuma notiek piecu dzīvojamo māju būvniecība. Līdz nākamā gada 30. jūlijam būs gatavas arī pārējās divas ēkas ar 312 dzīvokļiem. Projekta vadību un būvuzraudzību veic SIA Rīgas pilsētbūvnieks. Namu projektus izstrādāja arhitektu birojs SIA Nams. Būvniecības darbus veic konkursā uzvarējusī būvkompānija SIA Skonto būve. Komplekss kopumā izmaksās 53 miljonus eiro.

Šā gada sākumā ekspluatācijā nodota pašvaldības dzīvojamā māja Pļavniekos, M. Keldiša ielā – tur tapuši 96 dzīvokļi, bet atklātas divas mājas Ilūkstes ielā – 168 dzīvokļi. Gada sākumā atklāta arī sociālā māja Lomonosova ielā, kurā ir 106 dzīvokļi.

Sākot no augusta, arī SIA Rīgas pilsētbūvnieks apsaimniekoto dzīvojamo māju īrniekiem būs iespēja nomaksāt iekrātos komunālo maksājumu parādus, noslēdzot vienošanos ar uzņēmumu par to apmaksas grafiku.

Tādējādi viņi tiks atbrīvoti no soda procentiem, kas aprēķināti par uzkrāto parādu, tā lēmusi SIA Rīgas pilsētbūvnieks valde. Informācija par kārtību, kādā veicama parādu apmaksa, katram SIA Rīgas pilsētbūvnieks īrniekam tiks nosūtīta kopā ar nākamo komunālo maksājumu rēķinu.

SIA Rīgas pilsētbūvnieks apsaimnieko 55 dzīvojamās mājās, kurās ir 5076 dzīvokļi. Saskaņā ar uzņēmuma datiem, šobrīd īrnieki par komunālajiem maksājumiem uzņēmumam ir parādā 408,04 tūkst. Ls, no šīs summas pamatparāds ir 344,25 tūkst. Ls, bet līgumsods –63,79 tūkst. Ls.

Pašlaik uzņēmuma datu bāzē reģistrēts 571 klients, kas maksājumus kavējis ilgāk par diviem mēnešiem, no tiem 125 īrnieki pat gadu nav maksājuši komunālos rēķinus vai seguši tos tikai daļēji. Viņu kopējais parāds ir 244,23 tūkst. Ls, no tā pamatparāds – 185,34 tūkst. Ls un līgumsods ir 58, 89 tūkst. Ls.

Pašvaldības SIA Rīgas pilsētbūvnieks pieņēmis lēmumu par atlikto maksājumu siltumenerģijai, kas nozīmē, ka Rīgas pilsētbūvnieks apsaimniekoto māju iedzīvotāji varēs maksāt tikai pusi no piestādītā rēķina par patērēto siltumenerģiju par februāra un marta mēnesi.

Atlikušos 50% procentus īrniekiem būs iespēja apmaksāt mēnešos, kad apkures sezonas būs beigusies.

Uzņēmums lēmums, kas pieņēmts šā gada 1. martā, paredz, ka īrniekiem ar pašvaldības uzņēmumu jānoslēdz vienošanās par to, ka martā, kad viņi saņems rēķinu par februāri, viņi apmaksās tikai pusi summas, bet otru pusi maksās jūnijā. Attiecīgi, pusi no martā patērētās siltumenerģijas maksas varēs maksāt jūlijā.

Tā dēvēto «izlīdzināto maksājumu» SIA Rīgas pilsētbūvnieks saviem īrniekiem piedāvās arī pirms nākamās apkures sezonas.

Pašvaldības uzņēmums Rīgas pilsētbūvnieks galvaspilsētā un tās rajonā apsaimnieko 55 dvaudzdzīvokļu ēkas, kurās ir vairāk nekā 5000 dzīvokļi.

Neraugoties uz plašo rezonansi ar negatīvu pieskaņu, Rīgas domes deputāti nobalsojuši par ieceri iegādāties 220 dzīvokļus pilsētas dzīvojamā fonda papildināšanai no būvkompānijas Arčers.

Db.lv jau ziņoja, ka SIA Rīgas pilsētbūvnieks konkursā par būvniecības stadijā esošu vai pabeigtu dzīvojamo māju atlasi bija saņēmusi divus piedāvājumus. SIA Arčers pašvaldībai piedāvāja par 7,8 milj. latu iegādāties 220 dzīvokļus Ziepniekkalnā. Otrs pretendents piedāvāja nekustamo īpašumu, kas atrodas ārpus Rīgas. Konkurss piesaistīja sabiedrības uzmanību ar to, ka SIA Arčers vadītājs konkursa norises laikā bija ziedojis atsevišķām politiskajām partijām.

SIA Arčers piedāvājumā ietilpst divas desmitstāvu mājas Valdeķu ielā 58b – tajās paredzēti 110 vienistabas dzīvokļi, 70 – divistabu dzīvokļi un 40 – trīsistabu dzīvokļi. Projekta stadija – pabeigts t.s. nulles cikls.

Rīgas pašvaldības SIA Rīgas pilsētbūvnieks pamatkapitāls ir palielināts, un tagad ir 39.395 milj. latu, liecina izmaiņas Uzņēmumu reģistrā.

Vienīgais uzņēmuma īpašnieks ir Rīgas dome. Tā uzņēmuma pamatkapitālā ir ieguldījusi nekustamo īpašumu – zemes gabalu. Tas notiek regulāri, skaidroja SIA Rīgas pilsētbūvnieks valdes priekšsēdētājs Ivars Gaters.

Tāpat ir mainījušies SIA Rīgas pilsētbūvnieks valde. Pašlaik tajā ir divi locekļi – Ivars Gaters un Jānis Kosītis. Valdi ir atstājis Aivars Bergers.

Pašlaik Rīgas pilsētbūvnieks turpina realizēt Rīgas dzīvojamā fonda attīstības programmu. Db.lv jau ziņoja, ka uzņēmums konkursa kārtībā septembrī ir izvēlējies būvniekus trīs projektu realizācijai Imantā, Bolderājā un Pļavniekos. Šie konkursi izpelnījās uzmanību ar šo projektu izmaksām.

Rīgas domes frakciju bloka Vienotība deputāti pieprasa likvidēt Rīgas domes Investīciju un uzņēmējdarbības veicināšanas padomi, jo ideja esot izgāzusies un padome sanākusi vien dažas reizes. Neesot arī izdevies piesaistīt investīcijas, arī uzņēmējdarbība neesot atbalstīta.

Pēdējā padomes sēde notikusi 2011. gada martā, lai gan domes apstiprinātā padomes nolikumā noteikts, ka padome jāsasauc ne retāk kā reizi trijos mēnešos.

Paziņojumā arī norādīts, ka Rīgas pašvaldības uzņēmums Rīgas pilsētbūvnieks jau 2010. gada janvārī ziņojis par Rīgas pilsētas ieguvumiem, kā tiešos ieguvumus norādot ieņēmumus no starptautisku konferenču un izstāžu organizēšanas, uzlabotu infrastruktūru, tūristu skaita pieaugumu un jaunu darba vietu radīšanu, ja tiktu īstenots vērienīgs izstāžu un konferenču centra būvniecības projekts teritorijā pie starptautiskās lidotas Rīga.

SIA Rīgas pilsētbūvnieks valdes priekšsēdētājs Ivars Gaters tolaik atzīmējis, ka spēšot piesaistīt šim projektam nepieciešamās investīcijas un uzņēmumam ir nepieciešamā kapacitāte un pieredze, gan šādas būvniecības veikšanā, gan apsaimniekošanā, gan sadarbībā ar privātajiem partneriem.

Rīgā ir pabeigts viens no pēdējos gados lielākajiem dzīvojamiem kompleksiem – pašvaldību dzīvojamie nami Ulbrokas ielā 13.

Tur pavisam tapuši 800 dzīvokļi. Šā gada sākumā ekspluatācijā nodotas trīs divpadsmit stāvu ēku ar 480 dzīvokļiem, bet 2. augustā ekspluatācijā paredzēts nodot vēl divas mājas, kurās kopumā ir 326 labiekārtoti dzīvokļi.

Dzīvojamo māju būvniecības pasūtītājs bija Rīgas pašvaldības SIA Rīgas pilsētbūvnieks, būvdarbus veica uzņēmums Skonto Būve, projektu finansēja Nordea Banka. Kopējās izmaksas šim projektam bija 36,5 miljoni latu, taču, optimizējot izdevumus, celtniecības gaitā izdevies ietaupīt pusmiljonu latu.

SIA Rīgas pilsētbūvnieks līdz gada beigām plāno nodot ekspluatācijā vēl 220 dzīvokļus Valdeķu ielā. Uzņēmums informē, ka nākamgad tas plāno ar jauniem dzīvokļiem nodrošināt aptuveni tūkstoti dzīvokļu rindā gaidošo ģimeņu.

SIA Rīgas pilsētbūvnieks konkursā par būvniecības stadijā esošu vai pabeigtu dzīvojamo māju atlasi saņemti divu piedāvājumi, no kuriem SIA Arčers – iesniegums atbilda nolikuma prasībām. Būvfirma piedāvā pašvaldībai 220 dzīvokļus.

SIA Arčers piedāvājumā ietilpst divas desmitstāvu mājas ar 220 dzīvokļiem Ziepniekkalnā, Valdeķu ielā 58b, informēja pašvaldības SIA Rīgas pilsētbūvnieks valdes priekšsēdētājs Ivars Gaters. Tajā paredzēti 110 vienistabas dzīvokļi, 70 – divistabu dzīvokļi un 40 – trīsistabu dzīvokļi. Kopējā piedāvājuma cena ir 7,8 miljoni latu. Šobrīd izskatīšanai atbildīgajās Rīgas domes komitejās tiek gatavots atbilstošs lēmumprojekts un galavārdu par SIA Arčers piedāvājumu izteiks Rīgas domes deputāti.

Otrs pretendents piedāvāja nekustamo īpašumu, kas atrodas ārpus Rīgas.

Konkursa mērķis bija noskaidrot, vai Rīgā šobrīd ir pieejami kvalitatīvi ekonomiskās klases dzīvokļi, kas atbilstu reālajai tirgus cenai un kurus pašvaldība varētu izmantot t.s. dzīvokļu rindas mazināšanai. Mazais piedāvājumu skaits apliecinot, ka iedzīvotāju vidū ļoti pieprasītajā ekonomiskās klases dzīvokļu segmentā joprojām ir novērojams izteikts dzīvokļu deficīts.

Būvniecības uzņēmumam SIA «Arčers» 2017. gadā izdevies sasniegt rekordaugstu apgrozījuma līmeni – pērn tas pieauga līdz teju 60 miljonu eiro atzīmei, kas ir lielākais uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē, liecina uzņēmuma neauditētie dati.

Pērn, uzņēmuma 25 gadu jubilejas gadā, «Arčers» apgrozījumu būtiski kāpināja, palielinot to līdz gandrīz 60 miljoniem eiro. Savukārt uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas pagājušajā gadā bija virs 3 miljoniem eiro.

Lielākās investīcijas «Arčers» pērn ieguldīja divu, nozarē jaunu digitālo sistēmu ieviešanā – uzsākta pilotprojekta būvniecība BIM jeb Būves informācijas modelēšanas vidē un ieviesta EDLUS jeb Elektroniska darba laika uzskaites sistēma. Tāpat 2017. gadā uzņēmumā ir izveidota projektēšanas nodaļa, ņemot vērā arvien pieaugošo «Design and Build» jeb apvienoto projektēšanas un būvniecības objektu skaitu.

«Arčers» valdes priekšsēdētājs Jānis Markulis norāda: «Nozarē īstermiņā notiek būtiskas apjoma un izmaksu svārstības, un lielākais izaicinājums tuvākajā laikā būs darbaspēka trūkums, kas nedrīkst atstāt negatīvu ietekmi uz kvalitāti. To risinām ar investīcijām digitālajās sistēmas – BIM ļauj projektu veidot digitālā trīsdimensiju sistēmā, kas tādējādi sniedz nozīmīgu resursu ietaupījumu, turklāt palīdz identificēt un samazināt neizbēgamu cilvēcisku kļūdu skaitu projektēšanas un būvniecības procesa laikā. Savukārt EDLUS ir solis ceļā uz godīgāku konkurenci un ēnu ekonomikas mazināšanu būvniecības nozarē.»

Būvniecības uzņēmuma SIA "Arčers" valdi atstājusi valdes locekle Maija Baltgalve, liecina "Firmas.lv" informācija.

Vienlaikus uzņēmuma valdē no trešdienas, 8.septembra, iecelts valdes loceklis Mārtiņš Liepiņš.

Tādējādi darbu "Arčers" valdē turpina valdes priekšsēdētājs Kārlis Balgalvis, kā arī valdes locekļi Juris Tarkšs un Liepiņš.

Jau vēstīts, ka šogad janvārī tika pabeigta "Arčers" reorganizācija, kurā mainījās uzņēmuma īpašnieks un patiesais labuma guvējs. Reorganizācijas laikā kompānijai "Arčers" tika pievienota līdzšinējā uzņēmuma 100% kapitāldaļu īpašniece SIA "Nule 17", kuras vienīgā īpašniece ir AS "UGN". Pēc reorganizācijas "UGN" ir kļuvusi par vienīgo "Arčers" kapitāldaļu īpašnieci.

Pirms reorganizācijas "Arčers" patiesais labuma guvējs bija Armands Garkāns, bet pēc reorganizācijas par patieso labuma guvēju kļuvis Mārtiņš Lāma.

Būvfirmas SIA "Arčers" valdes priekšsēdētāja amatu atstājis Jānis Markulis, liecina "Firmas.lv" informācija.

Darbu uzņēmuma valdē turpina valdes locekļi Mārtiņš Lāma, Maija Baltgalve un Dina Zaķīte.

"Arčers" pārstāve Aiga Dakule aģentūrai LETA skaidroja, ka Markulis ir izlēmis pieņemt jaunus profesionālus izaicinājumus, kas nav saistīti ar būvniecību. Tas nekādā veidā neietekmēs uzņēmuma tālāko darbību, piebilda Dakule.

Šī gada sākumā tika pabeigta būvfirmas "Arčers" reorganizācija, kuras rezultātā mainījies uzņēmuma īpašnieks un patiesais labuma guvējs.

Reorganizācijas laikā kompānijai "Arčers" pievienota līdzšinējā uzņēmuma 100% kapitāldaļu īpašniece SIA "Nule 17", kuras vienīgā īpašniece ir AS "UGN". Pēc reorganizācijas "UGN" ir kļuvusi par vienīgo "Arčers" kapitāldaļu īpašnieci.

Būvniecības uzņēmums SIA Arčers noslēgusi līgumu ar starptautiskajā būvniecības koncernā Skanska ietilpstošo kompāniju AS Skanska Norge par stiklotu alumīnija būvkonstrukciju projektēšanu, ražošanu un uzstādīšanu biroju ēkas jaunbūvei Norvēģijas galvaspilsētā Oslo.

Līguma summa ir 2,1 miljons eiro.

Līgumsaistības paredz, ka AS Skanska Norge būvētajai sešstāvu ēkai Latvijas uzņēmums projektēs, izgatavos un uzstādīs stiklotas alumīnija fasādes 2250 m2 platībā, alumīnija logus – 2300 m2, jumta stiklotās konstrukcijas – 420 m2, iekšējās stiklotās konstrukcijas – 1370 m2.

Arčers objektā strādā apakšuzņēmēja statusā un martā jau sācis Latvijas ražotnēs tapušo konstrukciju uzstādīšanu. Paredzams, ka lielākā daļa no līgumsaistībās paredzētajiem darbiem tiks izpildīta vasaras mēnešos, bet tiem pilnībā jābūt pabeigtiem līdz šā gada beigām.

Rīgas pilsētas pašvaldības SIA Rīgas pilsētbūvnieks iecerējis iegādāties dzīvojamo ēku Rīgā sociālās mājas vajadzībām, liecina informācija uzņēmuma mājas lapā.

Rīgas pilsētbūvnieks ir izsludinājis konkursu, kura mērķis ir noteikt ekonomiski izdevīgāko piedāvājumu – nekustamo īpašumu jeb daudzdzīvokļu dzīvojamo māju, ko SIA Rīgas pilsētbūvnieks varētu iegādāsies ģimenēm (personām), kuras reģistrētas Rīgas pilsētas pašvaldībā palīdzības saņemšanai iemitināšanai sociālajā mājā.

Konkursā tiek meklētas ekspluatācijā nodota daudzdzīvokļu dzīvojamā māja, kas piemērojama sociālai dzīvojamai mājai, neveicot lielus rekonstrukcijas darbus. Ja tādi ir nepieciešami, tie būs jāveic pretendentam pašam un līdz mājas iegādei.

Zemei jābūt pretendenta īpašumā, izņemot gadījumus, kad zemes īpašnieks ir Rīgas pilsētas pašvaldība. Tā ir nepieciešama ēkas ekspluatācijai un nepieciešamo autostāvvietu nodrošināšanai.

Rīgas dome samazinājusi pamatkapitālu rekonstrukcijas un celtniecības uzņēmumā SIA Rīgas pilsētbūvnieks.

Kā liecina informācija Lursoft, uzņēmuma pamatkapitāls kopš 30. augusta ir 33 981 899 lati, kas ir par aptuveni sešiem miljoniem Ls mazāk nekā līdz šim – laikā no šā gada jūnija sākuma līdz 23. augustam Rīgas pilsētbūvnieka pamatkapitāls bija 39 889 290 Ls.

Pilnībā Rīgas pilsētai piederošā uzņēmuma pamatkapitāls 2011. gadā mainīts vienu reizi, 2010. gadā – divas reizes, tāpat arī 2009. un 2008. gadā, liecina Lursoft dati.

Uzņēmuma valdē un padomē izmaiņas nav notikušas – tajā darbojas valdes priekšsēdētājs Andrejs Požarnovs, kā arī valdes loceklis Kānis Kosītis un Inese Šnepsta. Jau rakstīts, ka valdes priekšsēdētāja amatu šā gada 5. jūlijā pameta Ivars Gaters, kas savas darba gaitas turpina uzņēmumā LEC.

Rīgas domes opozīcijas deputāti sola iesniegt domei konkrētus priekšlikumus, kā uzlabot pašvaldības SIA Rīgas pilsētbūvnieks iepirkumu praksi.

Pēc publiski izskanējušās informācijas par to, ka 7,8 milj. Ls vērtajā konkursā par dzīvokļu pirkšanu Rīgas domes vajadzībām uzvarējušā SIA Arčers īpašnieks un valdes loceklis Kaspars Garkanis ziedojis 28 tūkst. Ls divām partijām - Par labu Latviju un Jaunajam laikam, opozīcija atzīst, ka konkursa procedūra neatbilst labai iepirkumu praksei.

Politisko partiju apvienības Vienotība Rīgas domē (RD) pārstāvēto partiju Jaunais laiks un Pilsoniskā savienība deputāti tikušies ar pašvaldības SIA Rīgas pilsētbūvnieks vadību, lai precizētu atklātā konkursa «Būvniecības stadijā esošu vai pabeigtu nekustamo īpašumu - daudzdzīvokļu dzīvojamo māju ekonomiski izdevīgākā piedāvājuma atlase Rīgas pilsētas pašvaldības dzīvojamā fonda attīstībai» nolikumā iestrādāto prasību pamatojumu.

Būvniecības uzņēmuma SIA Arčers neauditētais apgrozījums 2011. gadā sasniedzis 28,1 miljonu latu, informē kompānija. Provizoriskās aplēses liecina, ka tas pārsniedz 2010. gada apgrozījumu ( 23 miljoni latu), un varētu būt līdz šim lielākais uzņēmuma apgrozījums.

Kompānija skaidro, ka pērn ekspluatācijā nodoti vairāki apjomīgi objekti, sākta citu vērienīgu projektu realizācija. Rīgā uzbūvētas divas 10 stāvu daudzdzīvokļu ēkas. Db.lv jau ziņoja, ka Arčers bija vinnējis SIA Rīgas pilsētbūvnieks konkursā par dzīvojamo māju būvniecību pašvaldības vajadzībām.

Tāpat pērn privātās un publiskās partnerības projekta ietvaros Tukumā uzbūvēts bērnudārzs, pabeigta siltumnīcas projektēšana un būvniecība poligonā Getliņi EKO, radiācijas vārtu būvniecība un iekāpšanas sektoru rekonstrukcija starptautiskajā lidostā Rīga, NBS peldbaseina rekonstrukcija Rīgā. Apakšuzņēmēja statusā turpinājās gan būvniecības, gan stikloto būvkonstrukciju ražošanas un uzstādīšanas darbi topošajai Latvijas Nacionālajai bibliotēkai. Pagājušajā gadā sākta Austrumlatvijas daudzfunkcionālā centra būvniecība Rēzeknē, kultūras pils Ziemeļblāzma rekonstrukcija un restaurācija, Saldus Mūzikas un mākslas skolas būvniecība, Valsts policijas Latgales reģiona ēku būvniecība un rekonstrukcija Daugavpils cietokšņa teritorijā u.c.

Līdz šā gada 1. decembrim ir pagarināts Rīgas pilsētas pašvaldības SIA Rīgas pilsētbūvnieks konkurss par 5000 jaunu dzīvokļu projektēšanu un būvniecību septiņās Rīgas teritorijās.

Iepriekš bija paredzēts, ka 15. oktobrī noslēgt pieteikumu pieņemšanu konkursā, kas saistīti ar Rīgas pilsētbūvnieka grandiozajiem plāniem pašvaldības dzīvojamā fonda attīstībai.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Ivars Gaters informē, ka šis konkurss tagad ir pagarināts līdz 1. decembrim, jo tā rīkotāji saņēmuši ļoti daudz jautājumus no būvniekiem. Tāpēc tagad nolikums ir precizēts un papildināts. Pēc viņa teiktā, par konkursu ir ļoti liela interese gan no vietējiem, gan ārvalstu būvuzņēmumiem.

Tikmēr vistuvākajā laikā Rīgas domes deputāti lems par to, vai t.s. dzīvokļu rindas mazināšanai, par 7,8 milj. latu iegādāties SIA Arčers piedāvātos 220 dzīvokļus.

Būvfirmas SIA "Arčers" pamatkapitāls palielināts no 200 000 eiro līdz 3,3 miljoniem eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Uzņēmuma pamatkapitāls tiek palielināts, izlaižot 3,1 miljonu jaunas kapitāldaļas, pamatkapitālā daļēji ieskaitot pozitīvo starpību starp pašu kapitālu un summu, ko veido pamatkapitāls un rezerves, kuras saskaņā ar likumu nedrīkst ieskaitīt pamatkapitāla palielināšanai. Tiek saglabāta esošā kapitāldaļas nominālvērtība viena eiro apmērā.

Iepriekš janvāra beigās "Arčers" pamatkapitāls tika samazināts no 4,7 miljoniem eiro līdz 200 000 eiro.

Arčers pamatkapitāls samazināts līdz 200 000 eiro 

Būvfirmas SIA "Arčers" pamatkapitāls samazināts no 4,7 miljoniem eiro līdz 200 000...

Pamatkapitāla samazināšanas noteikumos teikts, ka pamatkapitāls tika samazināts saistībā ar "Arčers" ilgtermiņa ieguldījuma apmēra samazināšanu un naudas līdzekļu racionālu izmantošanu.

Pamatkapitāls tika samazināts, dzēšot 4,5 miljonus uzņēmuma kapitāldaļu.

Pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2020.gada 1.jūnija līdz 2021.gada 31.maijam, būvfirma "Arčers" strādāja ar 35,664 miljonu eiro apgrozījumu un guva 1,632 miljonu eiro peļņu.

Būvniecības uzņēmums "Arčers" reģistrēts 1992.gadā, un tā pamatkapitāls ir 4,7 miljoni eiro. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir AS "UGN".

"UGN" pieder kapitāldaļas virknē ar būvniecības nozari saistītu uzņēmumu. Lielākie grupā ietilpstošie būvniecības uzņēmumi, kuru kapitāldaļu īpašnieks pilnībā vai daļēji ir "UGN", ir "Arčers", "Binders", "Limbažu ceļi", "Transparence", "Safe Group", "Elsana" un citi.

Jau Saeimas līmenī parādījušies pirmie brīdinājumi par būvniecības nozares pārkaršanu: materiālu cenas turpina augt, palielinājusies konkurence publiskajos iepirkumos, Konkurences padome uzlikusi sodus virknei lielāko būvkompāniju, turot aizdomās par dalību kartelī.

Šajā situācijā šā gada vasarā SIA Arčers vadību pārņēma Kārlis Balgalvis. Viņam arī Dienas Biznesa jautājumi par izaicinājumu kokteili būvuzņēmuma vadītājam.

Fragments no intervijas

Arčers kā uzņēmums Latvijā ir no 1992. gada. Šā gada vasarā mainījusies patiesā labuma guvēju struktūra, protams, arī uzņēmuma valde. Un tomēr es lūgšu atgādināt redzamākos Arčera celtos objektus?

Es fokusējos uz nākotni un visu uzņēmuma vēsturi sīkumos neesmu iepazinis, tomēr lielākos objektus zina jebkurš profesionālis nozarē. Piemēram, Latvijas Valsts mežu birojs Pārdaugavā, Rīgas Doma baznīcas torņa renovācija, Rēzeknes GORS, Stopiņu kultūras nams...

SIA «Arčers» 2019. gadā plāno realizēt būvniecības projektus 45 miljonu eiro apmērā, liecina uzņēmuma vadības ziņojums.

2019. gadā «Arčers» turpinās vairāku apjomīgu projektu būvniecību, to skaitā Olimpiskā centra «Rēzekne» un Rīgas Angļu ģimnāzijas piebūves būvniecību un rekonstrukciju. Šogad ekspluatācijā nodots Jēkabpils Tieslietu nams, un plānots pabeigt Stopiņu novada Kultūras centru, Ludzas ģimnāzijas peldbaseinu un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Garāžas boksus Aviācijas bāzē Lielvārdē. Šogad uzsākti vairāki projekti pēc principa «projektē un būvē»– Mārupes pamatskolas pārbūve, NBS Gaisa spēku aviācijas bāzes kazarma un NBS lidlauka perona paplašināšana. Jūlijā noslēgts līgums ar Ogres pašvaldību par Ogres degradētās teritorijas atjaunošanu, uzvarēts konkurss par Speciālo uzdevumu vienības militārās bāzes būvniecību Daugavgrīvā, kā arī tiks uzsākti renovācijas darbi Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajā institūtā «BIOR».