Transports un loģistika

Aizkavēsies daļa Kohēzijas projektu

Artis Kalveits, 11.05.2005

Jaunākais izdevums

Tuvākajā laikā tiks slēgti līgumi ar konkursu uzvarētājiem par četru Kohēzijas fonda līdzfinansēto ceļu posmu rekonstrukciju, bet divu projektu realizācija aizkavēsies. Satiksmes ministrija (SM) bija izsludinājusi sešus konkursus galveno autoceļu posmu rekonstrukcijai ar ES Kohēzijas fonda atbalstu, taču tā kā saņemtie piedāvājumi aptuveni par 44. milj. Ls pārsnieguši prognozētās izmaksas, tika pieņemts lēmums slēgt līgumus tikai tajos projektos, kur iepirkuma procesā bija konkurence, vai arī kur piedāvātās vienību cenas nepārsniedza vidējās, Db informēja SM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Sarma Kočāne. Līdz ar to tiks slēgti četri līgumi par četru Via Baltica ceļa posmu (Ķekava — Iecava; Bauska — Grenctāle; Ādaži — Gauja; Skulte — Svētciems) rekonstrukciju, kuru izmaksu summa ir ap 100 milj. eiro (ieskaitot PVN). Savukārt autoceļa A12 (E22) posmā Jēkabpils — Varakļāni un A10 (E22) posmā Priedaine — Sloka iepirkumu procedūra pārtraukta, jo saņemts tikai viens piedāvājums, un vienību cenas pārsniegušas vidējās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kohēzijas budžetam ir jābūt ambiciozākam, un jebkādiem samazinājumiem šai politikai kopumā nevajadzētu iet tālāk par Brexit radīto ietekmi apmēram 6% apmērā; Latvija griezienam nepiekrīt.

Tāda ir Latvijas nostāja, runājot par priekšlikumiem kohēzijas politikai pēc 2020. gada, norāda Finanšu ministrija (FM). Šā gada maijā Eiropas Komisija publicēja regulu priekšlikumu nākamajai Eiropas Savienības (ES) daudzgadu finanšu shēmai. Savukārt jūlijā tika publicēti arī regulu priekšlikumi kohēzijas politikai pēc 2020. gada. FM atzīmē, ka kopumā Latvija augstu novērtē Eiropas Komisijas ieguldīto darbu un laicīgo regulu priekšlikumu sagatavošanu. Tomēr Eiropas Komisijas piedāvājums ir pamats diskusijām, un noteikti ir aspekti, kurus iespējams pilnveidot. Ir arī nepieciešams izšķirt divas lietas: regulējuma normas, kas nosaka atbalsta tvērumu, un ieviešanas principus un priekšlikumu par finansējuma apjomu kohēzijas politikai un konkrētām dalībvalstīm. ES ekonomika sāk atlabt, taču ir nepieciešamas papildu investīcijas, lai pārvarētu nevienlīdzību gan starp dalībvalstīm, gan to iekšienē. Kohēzijas politikas budžets 2021.–2027. gada periodā būs 373 miljardi eiro saistību apropriācijās, kas nozīmē, ka tai būs pietiekami daudz līdzekļu nevienlīdzības novēršanai. Līdzekļi joprojām galvenokārt tiks iedalīti tiem reģioniem, kas no pārējās ES atpalikuši visvairāk. Tajā pašā laikā kohēzijas politika joprojām nodrošinās tiešo saikni starp ES un tās reģioniem un pilsētām. Nevar neminēt, ka sarunas par nākamo daudzgades budžetu nebūs vieglas. Naudas ir mazāk, ņemot vērā Lielbritānijas, kas bija viena no lielāko iemaksu veicējām, izstāšanos no ES. Tomēr vajadzību apmēri nav mazinājušies. Visticamāk, ka daļa valstu, kuru ekonomika ir augusi straujāk, piedzīvos finansējuma griezienu. Mazāks atbalsts projektu realizācijai, iespējams, varētu sagaidīt arī Lietuvu un Igauniju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Eksperti: tiešmaksājumu palielinājums lauksaimniekiem neatsvērs samazinājumu kohēzijas projektiem

LETA, 28.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā Eiropas Savienības (ES) septiņu gadu budžeta piedāvājumā paredzētais pakāpeniskais tiešmaksājumu palielinājums lauksaimniekiem pēc nozīmes valsts ekonomikai varētu arī neatsvērt paredzēto samazinājumu Kohēzijas projektu finansējumā, kas ir nozīmīgs infrastruktūras uzlabošanas projektos, sacīja aptaujātie ekonomikas eksperti.

Jau ziņots, ka ES septiņu gadu budžetā kohēzijas maksājumu griesti Latvijai, Igaunijai, Lietuvai un Ungārijai tiek piedāvāti 2,59% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas nesaskan ar Latvijas interesēm. Latvijas mērķis ir saglabāt vismaz esošo kohēzijas politikas finansējuma līmeni jeb 4,7 miljardus eiro (3,3 miljardus latu) laika posmā no 2014. līdz 2020.gadam. Šāda scenārija gadījumā kohēzijas griesti būtu jānosaka 2,9% apmērā no IKP.

Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis sacīja, ka, pēc pašreizējām aplēsēm, piedāvājums 2,59% apmērā no IKP būtu 4,23 miljardi eiro (2,97 miljardi latu) jeb par aptuveni 330 miljoniem latu mazāk nekā līdzšinējais kohēzijas finansējums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Finanšu ministrija ar partneriem diskutē par kohēzijas politikas nākotni

, 06.09.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

6.septembrī īpašu uzdevumu ministra ES līdzekļu apguves lietās Normunda Broka (TB/LNNK) vadībā noritēja Ceturtā ekonomiskās un sociālās kohēzijas ziņojuma sabiedriskā apspriešana, kuras ietvaros Finanšu ministrija (FM) prezentēja Eiropas Komisijas (EK) sagatavoto ziņojumu un Latvijas pozīcijas par to projektu, kā arī diskutēja par kohēzijas politikas nākotni pēc 2017.gada ar sociālajiem, reģionālajiem un NVO partneriem un ES fondu vadībā iesaistītajām institūcijām .

Sabiedriskajā apspriedē spraigākās diskusijas noritēja ap trim Ceturtajā kohēzijas ziņojumā identificētajiem izaicinājumiem kohēzijas politikas un ES sociālekonomiskajā attīstībā nākotnē - demogrāfisko situāciju, globālo konkurenci, enerģētiku un klimata pārmaiņām. Viedokli par sagatavoto dokumentu pauda ES fondu administrēšanā iesaistītās valsts pārvaldes iestādes, kā arī sociālie, reģionālie un NVO partneri - Rīgas plānošanas reģions, Kurzemes plānošanas reģions, Vidzemes plānošanas reģions, Latvijas Pašvaldību savienība, Mazo un vidējo uzņēmumu un amatniecības padome u.c.

Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve izteica viedokli, ka uzsvars kohēzijas politikā nacionālā līmenī turpmāk būtu jāliek uz Latvijas demogrāfiskās situācijas dimensiju - darbaspēka prasmju paaugstināšanu un darba ražīguma celšanu, atbalstot publiskās infrastruktūras modernizēšanu, savukārt Vides ministrijas pārstāvis pauda viedokli, ka vides un klimata jautājums nebūtu jānostāda zemāk par domogrāfisko situāciju un globālo konkurenci, jo šis izaicinājums būtiski ietekmē citu tehnisko jomu attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī pie noteiktajiem kohēzijas politikas izmaksu «griestiem» vēl iespējams diskutēt, kuram pienākas vairāk, norāda Eiropas reģionālās politikas komisārs Johanness Hāns.

Latvijas un EK viedoklis atšķiras jautājumā par «griestu» noteikšanu kohēzijas naudai dalībvalstīm 2,5% apmērā no to kopprodukta.

Jā, šīs domstarpības ir zināmas un apspriestas. Tomēr, kas attiecas uz pašu ES budžeta arhitektūru un nepieciešamajām reformām, mums ir liela vienprātība. Latvijas un pārējo Baltijas valstu bažas par «griestiem» kohēzijas fondam man ir saprotamas, tomēr tas ir diskusiju formā risināms jautājums. EK var tikai nākt klajā ar priekšlikumu, attiecoties pret visām 27 ES dalībvalstīm vienādi.

Ir vairākas dalībvalstis, kas dažādu iemeslu dēļ zaudēs no kohēzijas naudas. Man to bažas ir saprotamas, un ir jau vairākas idejas, kā radušos situāciju varētu uzlabot. Tomēr es no otras puses arī uzsveru, ka visupirms nepieciešama vienošanās par budžeta apjomu. Pēc tam jau var diskutēt, ko tas nozīmē konkrēti Latvijai un citiem. Tāpēc, manuprāt, arī Latvijas valdības fokusam pašlaik vajadzētu būt uz adekvātu ES budžetu, un tad jau uz Latvijas daļu tajā kā vispārējās budžeta politikas iznākumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzsākta Ceturtā kohēzijas politikas ziņojuma sabiedriskā apspriešana

, 27.08.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija kā Eiropas Savienības fondu vadošā iestāde uzsāk Ceturtā ekonomiskās un sociālās kohēzijas ziņojuma sabiedrisko apspriešanu. ES fondu administrēšanā iesaistītie sociālie un reģionālie partneri, kā arī nevalstiskās organizācijas un ikviens ieinteresētais indivīds viedokli par ziņojumā un Latvijas pozīcijas projektā par to ietverto aicināts izteikt līdz šā gada 10.septembrim.

Eiropas Komisijas (EK) izstrādātais Ceturtais ekonomiskās un sociālās kohēzijas ziņojums ir analītisks dokuments par vienu no Kopienas nozīmīgākās politikas - reģionālās politikas - sasniegumiem un izaicinājumiem, kas vērsts uz diskusijām par kohēzijas politikas attīstību kontekstā ar ES budžeta pārskatīšanu 2008./2009.gadā un nākamā perioda (sākot ar 2014.g.) daudzgadu budžeta sagatavošanas uzsākšanu. Ziņojums tika publiskots 2007.gada 30.maijā.

"Publiskās apspriedes mērķis ir izzināt mūsu sociālo un reģionālo partneru, kā arī nevalstisko organizāciju un sabiedrības kopumā viedokli par dokumentu," norāda īpašu uzdevumu ministrs ES līdzekļu apguves lietās Normunds Broks (TB/LNNK), uzsverot, ka pēcāk, ietverot partneru komentārus, tiks sagatavota un izskatīšanai valdībā iesniegta pirmā oficiālā Latvijas pozīcija diskusijai par ES kohēzijas politikas nākotni, ko paredzēts prezentēt arī sarunās ar EK.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Noteiks kārtību, kādā izvērtē Kohēzijas fonda projektu iesniegumus

Dace Preisa, 13.04.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

MK noteikumu projekts noteiks kārtību, kādā Kohēzijas fonda vadošā iestāde un Valsts kase veic starpniekinstitūcijas iesniegto Kohēzijas fonda projektu iesniegumu izvērtēšanu. Noteikumi paredzēs Kohēzijas fonda vadošās iestādes un Valsts kases pienākumu pārbaudīt, vai visas Kohēzijas fonda projektu iesniegumu sadaļas aizpildītas atbilstoši iesniegumu kvalitātes prasībām. Projekta iesnieguma paraugs ir pievienots noteikumu pielikumā. Tāpat noteikumi reglamentēs, kā vadošā iestāde kontrolē līdzsvara ievērošanu starp finansējumu vides infrastruktūras un tehniskās palīdzības projektiem un transporta infrastruktūras un tehniskās palīdzības projektiem, nodrošinot 50% no pieejamā Kohēzijas fonda finansējuma transporta nozarei un 50% vides nozarei. MK noteikumu projekta sagatavošanas nepieciešamību noteica Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projektu vadības likums, kas ir stājies spēkā no 2006.gada 1.janvāra. Likums paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā Kohēzijas fonda Kohēzijas fonda vadošā iestāde izvērtē projektu iesniegumus. Kohēzijas fonds ir viens no Eiropas Savienības reģionālās politikas finanšu instrumentiem, kura mērķis ir izlīdzināt valstu starpā pastāvošās ekonomiskās un sociālās atšķirības. Kohēzijas fonds tika izveidots, lai veicinātu ekonomisko un sociālo kohēziju Eiropas Kopienā, finansiāli atbalstot projektus, tehniski un finansiāli neatkarīgus projektu stadijas un vienotu veselumu veidojošu projektu grupas vides aizsardzības un transporta infrastruktūras tīklu jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vilks: Latvijas dzīves līmenis būtiski pietuvojies ES vidējam līmenim

Dienas Bizness, 10.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas dzīves līmenis ir būtiski tuvinājies ES vidējam līmenim, neskatoties uz piedzīvoto krīzi, un tas lielā mērā noticis, pateicoties Kohēzijas politikas investīcijām, kas ir nozīmīgākais investīciju avots Latvijas ekonomikas attīstībā, norāda finanšu ministrs Andris Vilks.

«No ES fondiem Latvijā tiek finansētas ļoti daudz jomas, sākot ar autoceļu, ūdens apgādes un siltumapgādes saimniecību sakārtošanu un beidzot ar ieguldījumiem skolās un investīcijām ražojošos eksportējošos uzņēmumos, tādēļ Latvija nav mierā ar Eiropas Komisijas priekšlikumu ierobežot kohēzijas politikas griestus. Ir būtiski ieguldīt visus spēkus, lai panāktu Latvijai labvēlīgu rezultātu,» uzsver finanšu ministrs.

Piekdien notika finanšu ministra Andra Vilka tikšanās ar sociālo partneru pārstāvjiem, kuras laikā pārstāvētās puses vienojās par maksimālu Latvijas kohēzijas politikas interešu aizstāvību, lai Eiropas Savienības (ES) fondu piešķīrumu Latvijai pēc 2013. gada periodā panāktu vismaz līdzšinējā apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ir netaisnīgi sodīt trīs Baltijas valstis, tām nākamajā finanšu perspektīvā piedāvājot mazāku finansējumu nekā esošajā periodā. Esam veikuši smagu darbu, lai pārvarētu krīzi un atgrieztos uz attīstības ceļa,» otrdien, 6. novembrī, pārstāvot Latviju Kohēzijas politikas ministru neformālajā sanāksmē Kiprā, pauda finanšu ministrs Andris Vilks.

Sanāksmē Kiprā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, Eiropas Parlaments un Eiropas Komisija diskutē par Kohēzijas politikas efektivitātes celšanu. Sanāksme norit laikā, kad notiek aktīvas sarunas par ES daudzgadu budžetu.

«Šajā brīdī ir būtiski demonstrēt Kohēzijas politikas pievienoto vērtību un stiprināto orientāciju uz rezultātiem. Latvija uzskata, ka jaunie uz rezultātu vērstie elementi būtiski uzlabos Kohēzijas politikas investīciju kvalitāti un efektivitāti nākamajā periodā, kā arī nodrošinās iespēju skaidrāk demonstrēt Kohēzijas politikas pievienoto vērtību ES līmenī,» teikts Finanšu ministrijas (FM) paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijā realizēti 45 Kohēzijas fonda līdzfinansēti projekti transporta un vides nozarē

Žanete Hāka, 12.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprīlī Latvija saņēmusi Eiropas Komisijas (EK) noslēguma maksājumus 2004. – 2006. gada plānošanas perioda Kohēzijas fonda projektiem, ierindojoties starp pirmajām dalībvalstīm, kura pilnībā noslēgusi šo periodu, informē Finanšu ministrija.

Tā laikā Latvijā tika realizēti 45 Kohēzijas fonda līdzfinansēti projekti transporta un vides nozarē.

Šī gada aprīlī Latvija saņēmusi divus atlikušos noslēguma maksājumus 1,3 miljonu eiro apmērā 2004. – 2006. gada plānošanas perioda Kohēzijas fonda ietvaros.

Noslēguma maksājumi saņemti pēc tam, kad EK veikusi visas nepieciešamās pārbaudes par izdevumu atbilstību un vienojusies ar Latviju par atbilstīgo gala maksājumu. Kā vieni no pēdējiem maksājumi saņemti par trīs 2004. – 2006. gada plānošanas perioda Kohēzijas fonda projektiem, tostarp Ūdenssaimniecības attīstība Liepājā, II kārta, Bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveide Latvijā, I kārta un Tehniskā palīdzība Kohēzijas fonda vadošajai iestādei Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Struktūrfondu apguve joprojām nepilnīga

, 15.11.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šā gada 30.septembrim Latvijā apstiprināti ES struktūrfondu* projekti par 80% no kopējā valstij pieejamā struktūrfondu finansējuma, projektu īstenotājiem izmaksāti 23%, bet Latvijas budžetā no Eiropas Komisijas atgriezti 15% no Latvijai 2004. – 2006.gadā pieejamajiem 625.6 miljoniem eiro, Db.lv informēja Finanšu ministrijas Eiropas Savienības fondu departamenta Informācijas un publicitātes nodaļas vadītājas vietniece Lita Kokale.

Gandrīz pilnībā apgūts Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda virzības daļas (ELVGF) finansējums – apstiprināti projekti par 98.4% no fondā pieejamā finansējuma. Eiropas Sociālā fonda (ESF) ietvaros projektiem piesaistīti 92.2% pieejamo līdzekļu. Trešo vietu ieņem Zivsaimniecības vadības finansēšanas instruments (ZVFI) – apgūti 85.1% finansējuma, savukārt Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) ietvaros 72.4% 2004. – 2006.gada piešķīruma.

ELVGF projektos projektu īstenotājiem izmaksāti 61.74%, ZVFI ietvaros 46.1% no pieejamā struktūrfondu finansējuma. ESF un ERAF projektos izmaksātais finansējums attiecīgi atbilst 19.9% un 13.7% no šajā fondu plānošanas periodā Latvijai pieejamā finansējuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kuģa kursu nosaka kapteinis, nevis vējš

Miks Stūrītis, SIA Citrus Solutions valdes priekšsēdētājs, 14.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Projektu vadība. Ar ko gan to varētu salīdzināt? Pavisam klišejiski – ar kuģa vadību. Bet šis salīdzinājums visoptimālāk parāda šī termina nozīmīgumu. Kāpēc tā? Tūlīt paskaidrošu.

Lai arī kāds būtu uzņēmuma darbības veids, tas nevar īstenot nekāda veida projektu, ja nav atbilstošas projektu vadības. Skaidri formulēti projektu vadības standarti nosaka to, cik veiksmīgi tiks īstenoti projekti. Savukārt veiksmīgi īstenoti projekti nosaka virzienu jeb kursu, kurā uzņēmums stūrē. Ja uzņēmumā nav izstrādāti projektu vadības standarti, var visai droši apgalvot, ka tas ir tas pats, kas būtu, ja uzņēmumam nebūtu vadības. Kuģis peldētu savā vaļā – kur vēji pūš, kur straumes nes. Varbūt kādreiz paveicas un aiznes pareizajā virzienā. Bet varbūt nē. Un visticamāk, ka nē. Ilgtermiņā šāda dreifēšana atklātos ūdeņos nekam neder.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Miljardu vērtajās spēlēs Eiropā uzvar lauksaimnieki

Zanda Zablovska, Sandra Dieziņa, Egons Mudulis, 21.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par lielāko ieguvumu Eiropas Savienības 2014. – 2020. gada budžetā tiek atzīts pieaugošais atbalsts lauksaimniekiem, bet par līdzekļiem transporta jomai būs jāpacīnās .

Atbalstu lauksaimniekiem uzsver gan Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, gan ministriju pārstāvji. Pēc premjera teiktā, neraugoties uz to, ka šis ir pirmais Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžets, kura apjoms ekonomiskās krīzes dēļ ticis samazināts par 30 miljardiem eiro (21 mljrd. latu), Latvijai izdevies panākt labus nosacījumus. «Latvijai panāktie nosacījumi ir liels ieguvums,» norāda V. Dombrovskis, atgādinot, ka sarunu gaitā Latvijai izdevies savas pozīcijas uzlabot par 707 milj. eiro. «Visstraujāko ienākumu pieaugumu izjutīs tieši lauksaimnieki,» saka V. Dombrovskis. Lauksaimnieki atzīst ieguvumus, taču uzsver – pašlaik svarīgākais ir izsrādāt likumdošanu nākamajiem septiņiem gadiem, kas vienkāršos kopējās lauksaimniecības politikas ieviešanu Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Viedoklis: ES fondi un daudzgadu budžets – ko varam gaidīt pēc 2020. gada?

Nils Sakss, Finanšu ministrijas Fiskālās politikas departamenta direktors, 10.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav šaubu, ka abos iepriekšējos Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodos šis finansējums devis būtisku ieguldījumu Latvijas attīstībai – ES fondi veido ap 70% no kopējām publiskajām investīcijām valstī.

Turklāt krīzes laikā ES fondu finansējums bija gandrīz vienīgais publisko investīciju avots, kas nodrošināja attīstību. Tā, piemēram, 2007. – 2013. gada plānošanas periodā ieguldīti vairāk kā 4,5 miljardi eiro, nodrošinot infrastruktūras attīstību, sociālās un izglītības jomas atbalstu un radot vairāk kā 5000 jaunas darba vietas iedzīvotājiem.

Tomēr pēdējā laikā, kad zināms, ka ES izaugsmes tempi kļūst lēnāki, arvien aktuālāks kļūst jautājums par to, kas notiks pēc 2020. gada?

Jāsaka, ka uz jautājumu par to, cik liels būs ES fondu finansējums nākamajā ES daudzgadu budžetā no 2021. līdz 2027. gadam, pašlaik atbildi dot nav iespējams. Ir pārāk daudz nezināmo. Vienīgais, ko pašlaik varam darīt, ir prognozēt dažādu procesu norisi un to ietekmi uz ES budžetu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rail Baltica primārais finansējuma avots būs Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļi

LETA, 22.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) finanšu līdzekļi nākamajā Eiropas Savienības (ES) budžeta plānošanas periodā būs primārais un pamatfinansējuma avots "Rail Baltica" dzelzceļa projektam, šodien žurnālistiem teica Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Ligita Austrupe.

Viņa stāstīja, ka pozitīvi vērtējama CEF saglabāšana ES daudzgadu budžetā. Tas ir paredzēts tieši infrastruktūras projektiem - transportam, enerģētikai un digitālās infrastruktūras attīstībai. Panāktā gala vienošanās paredz ES transporta projektiem novirzīt kopumā 21,385 miljardus eiro, no kuriem 10 miljardi ir pārnesums no Kohēzijas fonda, lai tos izlietotu atbilstoši CEF regulai un vienlaikus ievērojot kohēzijas politikas pamatprincipus, teica Austrupe.

Viņa skaidroja, ka šie līdzekļi būs pieejami pakāpeniski visā plānošanas periodā, un tikai tām 15 dalībvalstīm, kas ir tā sauktās kohēzijas dalībvalstis. 70% no šī finansējuma tiks īstenoti līdz 2023.gadam attiecīgi piešķirot katrai no 15 dalībvalstīm tās iezīmēto aploksni, bet 30% būs pieejami pēc 2023.gada kopējā atklātā konkursā visām 15 dalībvalstīm, konkurējot par atlikumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Sadzird Latvijas priekšlikumus par finansiālu atbalstu reģioniem

Vēsma Lēvalde, 01.03.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ES Reģionu komitejas (RK) Teritoriālās kohēzijas (COTER) komisija apstiprinājusi lielāko daļu Latvijas iesniegto par Kohēzijas politikas nākotni.

Par to informē Latvijas Pašvaldību savienība. Atzinumam par Kohēzijas politikas nākotni Latvijas delegācija iesniegusi 17 grozījumus. 26.februārī, ES Reģionu komitejas (RK) Teritoriālās kohēzijas (COTER) komisijas sanāksmē izskatīti vairāki RK atzinumu projekti – par Kohēzijas politikas (KP) nākotni, par ES stratēģiju Baltijas jūras reģionam un par mobilitāti pilsētās. Latvijas delegācijas iesniegtajos grozījumos uzvērts, ka KP atbalsts arī periodā pēc 2013.gada jāsniedz mazāk attīstītajiem reģioniem, tam paredzot lielāko KP finansējuma daļu. Par galveno kritēriju fondu sadalē, kā tas bijis līdz šim, ir uzskatāms reģionu IKP un citi priekšlikumi. ES RK Teritoriālās kohēzijas komisijas apstiprinātais atzinums par Kohēzijas politikas nākotni vēl jāapstiprina ES RK plenārsēdē.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

Latvija ES fondu ieviešanā izpildījusi visus 2018. gada mērķus

Zane Atlāce - Bistere, 23.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014. – 2020. gada plānošanas periodā līdz šī gada 1. aprīlim kopā noslēgti ES fondu investīciju projektu līgumi par 3,36 miljardiem eiro jeb 76,2% no Latvijai pieejamā 4,4 miljardu eiro finansējuma, liecina Finanšu ministrijas (FM) ikmēneša informatīvais ziņojums par Kohēzijas politikas ES fondu investīciju progresu.

Savukārt projektu maksājumos jau ir ieguldīts 1,4 miljards eiro jeb vairāk kā trešdaļa Latvijai pieejamā finansējuma šajā plānošanas periodā, informē FM.Operatīvie dati liecina, ka Latvija izpildījusi 2018. gada vidusposma sasniedzamos rādītājus visās jomās, lai saņemtu 6% rezerves ES fondu finansējumu.

Galīgo lēmumu par 2018. gada vidusposma mērķu sasniegšanu pieņems Eiropas Komisija līdz šī gada augusta beigām pēc Latvijas gada ziņojuma par programmas ieviešanu izskatīšanas. Tāpat līdz ar šī gada 1. aprīlī Eiropas Komisijai (EK) iesniegto maksājuma pieteikumu Latvija par 99% ir izpildījusi šī gada ES fondu maksājumu mērķi, kas jāsasniedz, lai valsts turpinātu saņemt 2014. – 2020. gada plānošanas perioda ES fondu finansējumu pilnā apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Būs Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projektu vadības likums

Māris Ķirsons [email protected], 10.08.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets sēdē akceptēja likumprojektu “Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projektu vadības likums”. Likumprojekta mērķis ir izveidot efektīvu un caurskatāmu Eiropas Savienības Kohēzijas fonda (projektu vadību Latvijā, ciktāl to nenosaka Eiropas Savienības tiesību akti.Likums paredz noteikt par Kohēzijas fonda līdzekļiem finansēto vides infrastruktūras, transporta infrastruktūras projektu un ar to īstenošanu un vadību saistīto tehniskās palīdzības projektu (projekts) sagatavošanu, apstiprināšanu, īstenošanu un uzraudzību. Likums ir piemērojams projektiem, kuri tiek finansēti no Kohēzijas fonda un ir apstiprināti Eiropas Komisijā līdz 2006.gada 31.decembrim,norādīts Ministru kabineta preses sekretāra informācijā. Likumprojekts nosaka Kohēzijas fonda projektu vadībā iesaistīto institūciju funkcijas, projektu sagatavošanas, apstiprināšanas, īstenošanas un uzraudzības kārtību, cik tālu to nenosaka Eiropas Savienības tiesību akti. Likumprojektā iekļauts arī deleģējums Ministru kabinetam izdot normatīvus aktus šajā jomā,norādīts Ministru kabineta preses sekretāra informācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

70% no kopējā publiskā finansējuma Latvijā veido Kohēzijas politikas finansējums

Zanda Zablovska, 11.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kohēzijas jeb izaugsmes politikas finansējums 3,2 miljardu latu apmērā 2007.– 2013. gada plānošanas periodā ir visnozīmīgākās investīcijas Latvijā.

Tā tikšanās laikā ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) ziņotājiem norādīja Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāres vietnieks Eiropas Savienības (ES) fondu jautājumos Armands Eberhards. Atbilstoši FM sniegtajai informācijai Kohēzijas politikas finansējums veido 70% no kopējā publiskā finansējuma Latvijā.

«Pateicoties šiem ieguldījumiem, Latvijas dzīves līmenis ir būtiski tuvinājies ES vidējam līmenim,» klāstīja A. Eberhards. Ja 2004. gadā iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju Latvijā bija 46% no ES vidējā, tad pērn tas bija pieaudzis līdz 58% no ES vidējā, norāda FM. Novērtētā ES fondu ietekme uz IKP svārstās no 2 procentpunktiem 2004. gadā līdz 8,5 procentpunktiem 2011. gadā un nepilniem 8 procentpunktiem šogad.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

ES Kohēzijas politika 2007. - 2013. gadam

, 03.04.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas reģionālās politikas komisāre Danuta Hubnere 2.aprīlī paziņoja, ka, lai Eiropas reģionos panāktu lielāku izaugsmi un kvalitatīvu nodarbinātību, patlaban ļoti strauji noris sagatavošanās jaunajai kohēzijas politikai.

Komisāre piebilda, ka patlaban tiek apspriestas programmas, kuru apjoms ir 90 % no kopējā kohēzijas politikas budžeta. Eiropas nodarbinātības, sociālo lietu un vienlīdzīgu iespēju komisārs Vladimirs Špidla pievienojās Danutas Hubneres viedoklim, paužot atzinību visām dalībvalstīm par to, ka tās savlaicīgi ir iesniegušas Eiropas Komisijai jaunā perioda stratēģiskos plānus un plānošanas perioda prioritātes, un lūdza turpināt iesākto attiecībā uz pārējām darba programmām.

Briselē notikušajā preses konferencē "Izpildīsim plānoto, īstenojot kohēzijas politiku 2007. - 2013. gadam" komisāre Danuta Hubnere teica:

"Mēs atrodamies 2007. - 2013. gada kohēzijas politikas pagrieziena punktā, tas ir arī pavērsiens mūsu reģionu straujai modernizēšanai, mūsu Eiropas Savienības modernizēšanai. Patlaban mans un komisāra Špidlas dienests apspriež programmas, kuru vērtība ir vairāk nekā 311,5 miljardu euro, lai uz to pamata iespējami drīz sāktu ieguldījumus."

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Trūcīgākajiem varētu tikt mazāk

Didzis Meļķis, 26.04.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamajā budžeta periodā ES draud apiet trūcīgākās dalībvalstis.

ES vispārējo jautājumu sanāksmē Luksemburgā, kur Latviju pārstāvēja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, nācies skaļi iestāties arī par mūsu interesēm. Tikšanās laikā tika ierosināts 2014.-2020. gada budžeta periodam kohēzijas politikā radīt jaunu atbalstāmo valstu kategoriju - tās, kuru IKP ir no 75% līdz 90% no ES vidējā rādītāja.

Tā kā kohēzijas jeb nevienlīdzības izlīdzināšanas princips nekādi neiet kopā ar sevišķas palīdzības sniegšanu dalībvalstīm ar 90% rādītājiem no vidējā turības līmeņa, pret šo priekšlikumu iestājusies kohēzijas politikas draugu grupa, tostarp Latvija, uzstādot Eiropas Komisijas jau ieteikto kohēzijas budžetu kā «absolūto minimumu». Jau EK priekšlikumā paredzēts kohēzijas tēriņus līdz 2020. gadam mazināt par 18 miljardiem eiro, salīdzinot ar pašreizējo periodu. Tādas valstis kā Vācija, Nīderlande un Somija tomēr grib mazināt kohēzijas budžetu vēl par 100 miljardiem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Gatavojas jaunajai kohēzijas politikai

, 03.04.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas reģionālās politikas komisāre Danuta Hubnere paziņojusi, ka, lai Eiropas reģionos panāktu lielāku izaugsmi un kvalitatīvu nodarbinātību, patlaban ļoti strauji noris sagatavošanās jaunajai kohēzijas politikai. Patlaban tiek apspriestas programmas, kuru apjoms ir 90 % no kopējā kohēzijas politikas budžeta, biznesa portālu Db.lv informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.

Briselē notikušajā preses konferencē "Izpildīsim plānoto, īstenojot kohēzijas politiku 2007. - 2013. gadam" komisāre Danuta Hubnere teica:

"Mēs atrodamies 2007. - 2013. gada kohēzijas politikas pagrieziena punktā, tas ir arī pavērsiens mūsu reģionu straujai modernizēšanai, mūsu Eiropas Savienības modernizēšanai. Patlaban mans un komisāra Špidlas dienests apspriež programmas, kuru vērtība ir vairāk nekā 311,5 miljardu euro, lai uz to pamata iespējami drīz sāktu ieguldījumus."

Komisija kohēzijas politikas noteikumos paredzētajā termiņā līdz 2007. gada 5. martam ir saņēmusi visus dokumentus, kuros izklāstītas dalībvalstu prioritātes (valstu stratēģiskie pamatdokumenti - VSPD). Komisija patlaban caurskata VSPD.Provizoriskos aprēķinos ierosināts, ka apmēram 200 miljardu eiro tiks veltīti tieši ieguldījumiem, lai īstenotu Lisabonas stratēģiju, un no šīs summas 50 miljardi eiro būs paredzēti pētniecībai un attīstībai un jauninājumiem, bet 70 miljardi eiro - cilvēkkapitālam", piebilda komisārs Špidla.Sagaidāms, ka Komisija līdz jūlija beigām pieņems lēmumus attiecībā uz visu valstu VSPD.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvija grib arī pēc 2013. gada saņemt tikpat lielu Kohēzijas fonda finansējumu

, 02.10.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas interesēs pēc 2013. gada saglabāt Kohēzijas politikai tās sākotnējo mērķi – attīstības atšķirību izlīdzināšanu starp mazāk attīstītajām teritorijām un pārējo Eiropas Savienību.

Par to Briselē notiekošajā augsta līmeņa sanāksmē iestājies Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāra vietnieks ārvalstu finanšu līdzekļu koordinācijas jautājumos Andžs Ūbelis. Paredzētas arī diskusijas par efektīvāku pieeju politikas ieviešanai un līdzekļu apguvei, ziņo FM Preses nodaļa.

«Latvijai ir svarīgi piedalīties diskusijās un aizstāvēt valsts intereses, lai arī pēc 2013. gada Latvija varētu saņemt ES Kohēzijas politikas atbalstu vismaz tādā pašā apmērā kā 2007.–2013. gada ES fondu plānošanas periodā,» skaidroja A. Ūbelis.

Tāpat Latvijas interesēs ir, lai šī politika kļūtu koncentrētāka un katram ES reģionam politikas atbalsts būtu koncentrēts uz ierobežotu skaitu jomu. «Šobrīd vērojama pretēja situācija, kad no Kohēzijas politikas finansējuma «ēdienkartes» Latvija «nogaršo» mazliet no katra ēdiena, investējot gandrīz visās jomās, tā vietā lai «paēstu» no 3–5 pilnvērtīgiem ēdieniem, kas nozīmētu viena plānošana perioda ietvaros noteikt 3–5 galvenās jomas, savukārt nākamajos plānošanas periodos noteikt citas jomas,» tēlaini izteicās ierēdnis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«New Hanza» kvartālā plānotā biroju centra būvniecība aizkavēsies aptuveni par gadu un tiks pabeigta 2021.gadā, trešdien diskusijā «Latvija-Rīga-Skanste 2024» sacīja projekta attīstītāja «Pillar Management» valdes priekšsēdētājs Edgars Miļūns.

Sākotnēji «ABLV Bank» vajadzībām projektēto 16 stāvu biroju ēku bija plānots nodot ekspluatācijā 2020.gadā, taču šā gada februārī «ABLV Bank» problēmu dēļ «Pillar» zaudēja savu galveno pasūtītāju un finansētāju. Miļūns norādīja, ka šo iemesla dēļ biroju centra projekts piedzīvos izmaiņas un aizkavēsies aptuveni par gadu.

«Tomēr turpinām darbu pie iesāktās biroju ēkas neatliekamajiem būvniecības darbiem. Sākotnēji tā bija projektēta ar fokusu uz banku, kā galveno ēkas lietotāju. Patlaban ēkas koncepts tiek pārveidots, lai ēka būtu piemērota jebkuram potenciālajam A klases biroju nomniekam,» skaidroja Miļūns.

Viņš norādīja, ka «Pillar» patlaban ir atvērts jauniem sadarbības piedāvājumam un jaunu investoru piesaistei, notiek finansējuma struktūras maiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Latvija EK maksājumos saņems 2,3 miljonus latu

Zanda Zablovska, 29.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija saņems Eiropas Komisijas (EK) noslēguma maksājumus par diviem 2004. – 2006. gada plānošanas perioda projektiem attiecīgi 2,2 miljonu latu un 109 tūkstošu latu apmērā.

EK informējusi Eiropas Savienības (ES) fondu vadošo iestādi Finanšu ministriju par Kohēzijas fonda divu lielo projektu « Piejūras reģiona sadzīves atkritumu apsaimniekošana» un «Tehniskā palīdzība transporta sektorā Latvijā» noslēgšanu, apliecinot, ka projektu noslēguma dokumentācija EK ir apstiprināta un Latvija budžetā saņems abu projektu noslēguma maksājumus, DB informē FM.

Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projekta mērķis bija ieviest Piejūras reģionā videi draudzīgu un ekonomiski ilgtspējīgu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, kas atbilstu spēkā esošajām valsts un ES noteikumu prasībām. Kopējās projekta izmaksas bija aptuveni 16,4 miljoni latu, tostarp Kohēzijas fonda līdzfinansējums – 11,2 miljoni latu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Izsludinātas projektu atlases par vairāk nekā 3,5 miljardu eiro ES fondu finansējuma

Žanete Hāka, 18.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 18. aprīlī, Ministru kabinetā (MK) tika izskatīts Finanšu ministrijas (FM) ikmēneša informatīvais ziņojums par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi) investīciju ieviešanas statusu. Laikā, kad noslēdzies ES fondu 2007. – 2013. gada plānošanas periods, ir apstiprināti ES fondu investīciju nosacījumi par 4,1 miljardiem eiro no kopējā ES fondu finansējuma 2014. – 2020. gada plānošanas periodā, informē FM.

Statistika liecina, ka līdz šim ir izsludinātas projektu atlases par vairāk nekā 3,5 miljardu eiro jeb par 79% no Latvijai pieejamā ES fondu finansējuma. Līdz 18. aprīlim Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā (CFLA) noslēgti projektu līgumi par 36% no pieejamā finansējuma jeb 1,6 miljardiem eiro un veikti maksājumi projektos par 6,8% finansējuma jeb 300 miljoniem eiro. Progress vērojams galvenokārt veselības veicināšanas, uzņēmējdarbības, zinātnes un dzelzceļa infrastruktūras modernizācijas jomās.

2017. gada maksājumu plānu izpilde līdz februāra beigām pārsniedz plānoto, sasniedzot 40,6 miljonus eiro jeb 110,6% no plānotā, pateicoties apjomīgiem maksājumiem valsts un reģionālo ceļu rekonstrukcijas projektos. 70% no naudas plūsmas tomēr tiek prognozēta gada otrā pusē, tādēļ katru mēnesi CFLA un FM turpinās rūpīgi uzraudzīt maksājumu plānu izpildi.

Komentāri

Pievienot komentāru