Pirmdien, 3.decembrī, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Apvienotajā štābā uz starptautisko operāciju Afganistānā pavadīs nākamā Latvijas kontingenta karavīrus, kuri turpmākos sešus mēnešus dienesta pienākumus pildīs NATO vadīto Starptautisko drošības atbalsta spēku (ISAF) sastāvā, liecina sniegtā informācija medijiem.

Pasākumā piedalīsies aizsardzības ministrs Atis Slakteris, kurš kontingenta komandierim pulkvežleitnantam Gaidim Ošeniekam pasniegs Latvijas valsts karogu, kā arī NBS komandieris brigādes ģenerālis Juris Maklakovs. Viņa „ceļamaizi” – rudzu maizes klaipu – saņems kontingenta komandiera vietnieks kapteinis Māris Savickis.

Nākamā Latvijas kontingenta karavīri uz Afganistānu dosies vairākās grupās, pirmā no kurām uz operāciju rajonu dosies jau 4.decembrī, bet nākamās divas – 11.decembrī un 2008.gada 8.janvārī. Savukārt rotācijas kārtībā nomainītā kontingenta karavīru atgriešanās Latvijā plānota 12. un 19.decembrī, kā arī 2008.gada 16.janvārī.

Pēc rotācijas pabeigšanas ISAF sastāvā dienesta pienākumus pildīs 99 Latvijas karavīri, no kuriem divu karavīru dienesta vieta būs Kabulā, 84 – Meimenā, bet 13 – Mazerišarīfā. Patlaban dienesta pienākumus Afganistānā pilda 94 karavīri.

Mazarešarīfas bāzē Nidaros, Afganistānā Latvijas kontingenta karavīri svinēja Līgo svētkus. Starp vairāk nekā 140 Latvijas karavīriem, kuri šobrīd dienesta pienākumus pilda starptautiskajā operācijā Afganistānā, ir 12 Jāņi.

Pasākumā piedalījās arī karavīri, kuri ikdienā dienesta pienākumus pilda citās bāzēs Afganistānā. Līgo svētki Afganistānā tika svinēti 21. jūnijā, jo 23. jūnijā karavīriem bija jāveic dienesta uzdevumi.

«Cenšamies uzturēt latviskās tradīcijas, jo ikvienā no mums ir dzirkstelīte, ka jāsanāk kopā - jāsvin Jāņus un citi mūsu nacionālie svētki,» stāsta Latvijas kontingenta komandieris, Pārejas atbalsta vienības komandiera vietnieks pulkvežleitnants Reinis Baško. 21. jūnijā Vasaras saulgriežus ieskandināja Ziemeļvalstu un Baltijas Pārejas atbalsta vienība.

Svētku mielastu bija sagādājuši Latvijas uzņēmumi, piemēram, ikgadējā atbalstītāja a/s Cēsu alus nodrošināja Ulmaņlaiku kvasu, a/s Valmieras piens – Jāņu sieru, SIA Rēzeknes gaļas kombināts – gaļas izstrādājumus.

Karu izmocītajā Afganistānā soli pa solītim norit valsts rekonstrukcijas darbi, kuros piedalās arī Starptautiskā Valūtas fonda konsultants Jānis Platais.

Afganistānā Jānis Platais strādā kopš 2004. gada sākuma. Piedāvājums doties uz Afganistānu izklausījies bīstami, taču risks šķitis kontrolējams. Lēmumu par tā pieņemšanu ietekmējušas labās atsauksmes no kādas kolēģes, kura Afganistānu pēc tās apmeklējuma 2002. gadā raksturojusi kā skarbu, tomēr pozitīvi virzītu valsti. Šaubas ir vienmēr, bet tās var pārvarēt, redzot situāciju savām acīm, saka Jānis Platais. «Pirms darba uzsākšanas devos turp īsā vizītē, un arī mans iespaids bija ļoti labs - redzēju, ka ir iespēja daudzas lietas uzlabot un pilnveidot un ir gaidāma laba sadarbība.» Pēc ierašanās Afganistānā pirmos gadus vēl dažkārt varējis diezgan brīvi staigāt pa ielām, pēdējā laikā tas gan nav ieteicams - drošības situācija ir pasliktinājusies. Ir pastiprinājušās teroristu un noziedznieku aktivitātes, kaut arī biežāk - ārpus Kabulas. Pagājušajā nedēļā Jānis Platais bija ieradies īsā atvaļinājumā Latvijā, lai apciemotu savu ģimeni un nosvinētu Jāņus dzim­tenē.

Latvijas prezidents Andris Bērziņš un pavadošā delegācija 14.novembra pēcpusdienā ieradās vizītē Afganistānas Islāma Republikā.

Vizītes laikā Valsts prezidents tiksies ar Latvijas kontingenta karavīriem, kā arī sabiedroto spēku komandieriem, kuri šobrīd piedalās NATO vadīto Starptautisko drošības atbalsta spēku operācijā Afganistānā. Valsts prezidents apmeklēs Latvijas karavīrus ziemeļu reģionā Meimanē (Fārjābas province) un Mazārešarīfā (Balkhas province). Vizītes ietvaros paredzēta arī Andra Bērziņa tikšanās ar Fārjābas provinces gubernatoru, paziņojot par šo vizīti, vēstīja Latvijas Valsts prezidenta kancelejas Preses dienests.

Valsts prezidents vizītes laikā Afganistānā plāno iepazīties ar Latvijas karavīru dienesta un dzīves apstākļiem starptautiskajā operācijā, apsveikt karavīrus aizvadītajā Lāčplēša dienā, kā arī Latvijas valsts svētku priekšvakarā pasniegt piešķirtos apbalvojumus.

Valsts prezidents Valdis Zatlers šodien, 9.septembrī, devies darba vizītē uz Afganistānu, liecina prezidenta mājaslapā ievietotā informācija. Valdis Zatlers ir pirmais Baltijas valstu prezidents, kas vizītē apmeklē Afganistānu un tiekas ar tās politiskajiem līderiem.

Vizītes laikā paredzētas tikšanās ar Afganistānas Valsts prezidentu Hamidu Karzaju, ārlietu ministru Dr. Rangin Dadfar Spanta, kā arī aizsardzības ministru Abdul Rahim Wardak.

Pašlaik misija Afganistānā ir lielākā un nozīmīgākā Latvijas starptautiskā palīdzība, kas iekļauj ne tikai lielāko NBS kontingenta dalību (vairāk nekā 90 militārpersonas), bet arī civilo iesaisti ar policistiem un politisko/attīstības padomnieku. Tādējādi šobrīd Latvijas valsts iesaistīšanās misijā ir ne tikai militāra, bet orientēta arī uz afgāņu labklājības celšanu, informēja V. Zatlera preses dienests.

Aizsardzības ministrija patlaban risina jautājumu par vēl vienas starptautiskas militārās bāzes izveidošanu Latvijā, apliecināja Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Pagājušajā nedēļā Baltijas valstu premjeru izplatītajā paziņojumā teikts, ka, lai nodrošinātu pastāvīgu sabiedroto spēku klātbūtni Baltijas valstīs, būtu nepieciešamas trīs kaujas gatavībā esošas divīzijas - pa vienai katrā Baltijas valstī, kas nozīmētas kolektīvai aizsardzībai un spēj integrēt vietējos nacionālos aizsardzības spēkus.

Komentējot paziņojumā pausto, Pabriks teica, ka līdz divīzijas izvietošanai ir pietiekami "garš solis" ejams, tomēr cerams, ka vasarā gaidāmajā NATO samitā Madridē tiks pieņemti lēmumi par alianses ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga piedāvājumu, proti, katrā Baltijas valstī izvietot pa brigādei.

"Un tikai ilgtermiņā varam runāt, ka šī brigādes attīstās līdz divīzijas līmenim. Domāju, ka šajā samitā vēl nenolems par divīzijām, bet sākums ir par brigādi," uzsvēra Pabriks.

Šodien laikraksts Dienas bizness pasniedza balvas veiksmīgākajiem TOP 500 Latvijas uzņēmumiem, kuri 2007. gadā bija visstraujāk kāpinājuši apgrozījumu, sekmējot sava uzņēmuma un valsts ekonomisko izaugsmi.

Šā gada TOP 500 vērienīgāko nomināciju – TOP 10 veiksminieks – no Finanšu ministra Ata Slaktera rokām saņēma degvielas un naftas produktu vairumtirdzniecības uzņēmuma SIA Oil Logistic naftas produktu nodaļas vadītājs Staņislavs Čaikovskis.emDienas bizness/em apbalvo Latvijas lielako uznemumu emTOP 500 /emliderus

Ar Baltkrievijas valsts koncerniem saistītais uzņēmums SIA Oil Logistic 2007. gadā sasniemDienas bizness/em apbalvo Latvijas lielako uznemumu emTOP 500 /emliderusedzis 350.43 miljonu lielu apgrozījumu, veidojot iespaidīgu pieaugumu pret 2006. gadu, kad uzņēmums apgrozīja 146.8 miljonus. Savukārt uzņēmuma peļņa pērn bijusi 611.77 tūkstoši latu, līdz ar to Oil Logistic rentabilitāte pagājušajā gadā bija 0.18.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Pagājušā gada augustā Latvijas Ārlietu ministrijas politiskais padomnieks Pēteris Veits uz desmit mēnešiem devās civilajā misijā uz Afganistānu, lai kara izmocītajai tautai sniegtu attīstības palīdzību. «Darbs ir ienteresants. Vienmēr ir patīkami redzēt rezultātus un citu prieku. Tas pārņem, » saka Pēteris Veits.

Lielākā daļa latviešu karavīru izvietota vienā bāzē kopā ar norvēģu spēkiem Farjabas provincē pašos Afganistānas ziemeļrietumos pie robežas ar Turkmenistānu. Paralēli militārajai misijai valstī norisinās arī civilā, kuras priekšgalā ir ANO, un Latvija tajā iesaistījās pirms gada augustā. Civilās misijas uzdevums ir piešķirt attīstības palīdzību tur, kur dien attiecīgās valsts karavīri – vispirms jāatrod, kam palīdzība visvairāk vajadzīga, tad jākoordinē projekta īstenošana. Tikai esot uz vietas un tiekoties ar vietējiem, ir iespējams izveidot projekta kritērijus, atzīst Pēteris Veits. Un tam vajadzīgs laiks. «Valstī 30 gadus ir bijis karš, province ir nomaļa, izglītības līmenis ir zems, un viena vajadzība ir lielākā par otru,» stāsta Pēteris Veits.

Afganistānas galvaspilsētā Kabulā trešdienas rītā neilgi pēc pusnakts tika izšauta raķete uz Aizsardzības ministrijas ēku, sākoties dienai, kad aprit 2001.gada 11.septembra teroraktu 18.gadskārta, bet šajā incidentā neviens netika ievainots.

Neilgi pirms tam bija ziņots par sprādzienu pie ASV vēstniecības, nesniedzot sīkākas detaļas.

«Raķete trāpīja Aizsardzības ministrijas ēkas sienai, bet nav ziņots, ka būtu cietušie,» paziņoja Iekšlietu ministrijas preses sekretārs Nosrats Rahimi.

Šis incidents bija pirmais uzbrukums Kabulā, kopš ASV prezidents Donalds Tramps sestdien paziņoja, ka tiek pārtrauktas ASV miera sarunas ar Afganistānas islāmistu nermienieku gupējumu «Taleban».

Talibi otrdien solīja turpināt cīņu un brīdināja, ka Vašingtona nožēlos aiziešanu no sarunām.

Talibi pagājušajā nedēļā Kabulā uzspridzināja divās automašīnās ievietotus spridzekļus, nogalinot vairākus civiliedzīvotājus un divus NATO misijas locekļus.

24. un 25.oktobrī, piedaloties NATO aizsardzības ministru neformālajā sanāksmē Nīderlandē, aizsardzības ministrs Atis Slakteris atzīmējis progresu, kuru panākuši Starptautiskie drošības atbalsta spēki (ISAF) Afganistānā, informēja Aizsardzības ministrija.

Kopumā Afganistānā ir uzlabojusies drošības situācija, kaut arī joprojām šajā ziņā pastāv atšķirības starp valsts reģioniem, norāda ministrija, piebilstot: ISAF spēki veiksmīgi turpina infrastruktūras objektu atjaunošanu un atbalsta vietējās pārvaldes sistēmas attīstību.

Vienlaikus aizsardzības ministrs norādīja, ka viena no Afganistānas lielākajām problēmām joprojām ir narkotiku ražošana un izplatīšana.

„Mēs esam vienisprātis, ka mūsdienās miers un drošība Eiropā nav nošķirami no stabilitātes pasaulē kopumā. Afganistāna tam ir spilgts piemērs. Aliansei sadarbībā ar citām starptautiskajām organizācijām ir neatlaidīgi jāturpina šīs valsts atjaunošana,” uzsvēra A. Slakteris.

Viens no Albānijas kontingenta karavīriem, kurš pirmdienas rītā cieta sprādzienā Ādažu poligonā, patlaban atrodas slimnīcas reanimācijas nodaļā pēc operācijas, preses konferencē pavēstīja Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Leonīds Kalniņš.

Viņš norādīja, ka negadījums notika šorīt plkst.9.30, un tajā cieta trīs Albānijas karavīri.

Kā ziņots, Albānijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieks Bardils Kolcaku paziņojis, ka sprādzienā Latvijā gājusi bojā Albānijas Bruņoto spēku virsleitnante Zarife Hasanaja un ievainots kontingenta komandieris Klodians Tanuši un seržants Julians Kapajs.

Pēc Kalniņa teiktā, kareive no gūtajiem ievainojumiem gāja bojā stundu pēc negadījuma, viens kareivis pēc ķirurģiskas operācijas smagā stāvoklī atrodas reanimācijas nodaļā, bet otram konstatēti viegli ievainojumi.

Kalniņš arī norādīja, ka ir uzsākta dienesta izmeklēšana par negadījuma apstākļiem, un līdz brīdim, kad izmeklēšanā tiks noskaidroti notikušā cēloņi, arī pārtrauktas visa veida mācības Ādažu poligonā. Komandieris piebilda, ka Valsts policijā, atbilstoši likumdošanai, ir uzsākts kriminālprocess par notikušo.

Aizsardzības ministrs Vinets Veldre ticies ar Latvijas kontingenta karavīriem Maimenas bāzē Afganistānas ziemeļos, liecina Aizsardzības ministrijas sniegtā informācija medijiem.

V. Veldre iepazinies ar karavīru dienesta apstākļiem un nodevis viņu tuvinieku sveicienus – vēstules, rupjmaizi, sieru, kā arī dažādus preses izdevumus.

Aizsardzības ministrs paudis prieku un gandarījumu par iespēju apmeklēt Latvijas kontingentu Afganistānā. Atbildot uz vairākiem karavīru jautājumiem, V. Veldre izskaidrojis savus galvenos uzdevumus ministra amatā, to vidū, starptautiskajās operācijas iesaistīto karavīru ekipējums, apgāde un pēcmisijas rehabilitācija.

''Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem ir jāizveido savs rehabilitācijas centrs, kur karavīri varētu pavadīt atpūtas laiku kopā ar ģimenēm, Šāds centrs varētu būt ar apmēram 250 vietām, un tas atrastos pie jūras,'' sacījis aizsardzības ministrs. V. Veldre paziņojis, ka viena no galvenajām prioritātēm ir bruņoto spēku nodrošināšana ar dzīvojamo fondu. ''Bruņotie spēki ir apzinājuši uz šo brīdi nepieciešamo dzīvokļu skaitu. Tās ir vairāk nekā 20 dzīvojamās mājas ar apmēram 1200 dzīvokļiem. Uzskatu, ka šis jautājums ir jārisina nekavējoties,'' uzsvēris aizsardzības ministrs.

Mūsdienu saspringtajā situācijā, kad katrs uzņēmums cīnās par izmaksu samazināšanu un dažkārt pat par izdzīvošanu, noteikti nedrīkst aizmirst arī par drošību uzņēmumā un katra nodarbinātā darba vietā. Līdzekļu taupīšana uz darbinieku drošības rēķina nebūs nedz efektīvs, nedz ilgtermiņā pārdomāts risinājums, lai arī nereti notiek savādāk un līdzekļi tiek taupīti arī uz darba aizsardzības izmaksu samazināšanas rēķina. Turklāt atbildību par sekām, kas var rasties šādas rīcības rezultātā (nelaimes gadījumi darbā, iekārtu bojājumi, uzņēmuma darbības apturēšana u.c.), protams, būs jāuzņemas darba devējam.

No darba devēja puses nereti izskan apgalvojumi, ka Latvijas Republikā spēkā esošie normatīvie akti dažkārt ir nepārdomāti, nav savstarpēji saskaņoti un lielai daļai uzņēmumu tādēļ rodas lieki izdevumi. Turklāt nereti šiem apgalvojumiem ir pamats. Kā situācijas uzlabojums vērtējams 2010.gada 25.martā Saeimā pieņemtie un 28.aprīlī spēkā stājušies grozījumi Darba aizsardzības likumā (turpmāk tekstā grozījumi), kas būtiski atvieglos uzņēmumu darbību un samazinās izdevumus.

Darba aizsardzības organizatoriskā struktūra

Būtiskākās izmaiņas minētajā normatīvajā aktā ir saistītas ar grozījumiem likuma 9.pantā «Darba aizsardzības organizatoriskā struktūra». Tie nosaka, ka iespējama situācija, kad pats darba devējs ir darba aizsardzības speciālists uzņēmumā.

Kompetentas institūcijas „Darba Vide” pārstāvjiem no citu darba devēju puses ir nācies dzirdēt dažādus jautājumus par darba aizsardzības ieviešanu uzņēmumos. Piemēram, vai uzņēmumā, kurā strādā 2 darbinieki, ir nepieciešams norīkot darba aizsardzības speciālistus? Un vai darba aizsardzības speciālistus ir jānorīko arī ārvalstu uzņēmumu pārstāvniecībās? Jā, ir nepieciešams norīkot, jo Darba aizsardzības likums nosaka, ka, neatkarīgi no darbinieku skaita, katram darba devējam ir pienākums organizēt darba aizsardzības sistēmu savā uzņēmumā.

Pareiza ugunsdzēsības iekārtu apkope un atbilstoša personāla apmācība palīdzēs izvairīties no situacijas, kad neliels ugunsgrēks pārvēršas par katastrofu.

Ja darba devējam nav iespēja norīkot un apmācīt darba aizsardzības speciālistus vai arī darba devējs veic kādu no komercdarbības veidiem, kuru ir noteicis Ministru kabinets, darba devējs darba aizsardzības sistēmas izveidē un uzturēšanā ir jāiesaista kompetenta institūcija.

Kādas ir priekšrocības, ja uzņēmumā ir savs darba aizsardzības speciālists, kurš ir apguvis darba aizsardzības pamatlīmeņa zināšanu programmu 160 stundu apjomā? Ņemiet vērā, ka savs uzņēmuma darbinieks labi pārzina uzņēmuma darbību, tādēļ darba aizsardzības sistēmu iespējams vieglāk integrēt uzņēmuma darbībā, kā arī savam darba aizsardzības speciālistam ir ciešāks kontakts ar uzņēmuma darbiniekiem, kā rezultātā vieglāk darba aizsardzības jautājumu risināšanā iesaistīt pašus attiecīgos darbu veicējus.

11. un 12. septembrī Latvijā oficiālā vizītē uzturēsies Norvēģijas Karalistes aizsardzības ministre Anne Grēte Strēma - Eriksena (Anne Grete Strøm - Erichsen).

Vizītes laikā A. G. Strēma - Eriksena tiksies ar aizsardzības ministru Ati Slakteri, valsts sekretāru Edgaru Rinkēviču, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieri Juri Maklakovu un citām Aizsardzības ministrijas (AM) un NBS augstām amatpersonām. Norvēģijas aizsardzības ministre apmeklēs NBS 3. Reģionālo nodrošinājuma centru Ādažos.

Vizītes ietvaros A.G. Strēma - Eriksena tiksies ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru un apmeklēs Ārlietu ministriju.

Norvēģijas un Latvijas aizsardzības ministri parakstīs abu valstu saprašanās memorandu, kas paredz pastiprināt sadarbību aizsardzības jomā, padziļinot jau esošās sadarbības jomas, kā arī meklējot jaunas jomas, kurās varētu paplašināt divpusējos kontaktus.

“...lai Aizsardzības ministrijai jebkurā brīdī būtu operatīvi pieejama informācija, kas varētu kalpot par pamatu iespējai atgūt nomas objektu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resora vajadzībām, izbeidzot nomas līgumus bez būtiskiem papildu izdevumiem no valsts budžeta”.

Tā skan Valsts kontroles revīzijas ziņojuma Vai īpašumu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resors pārvaldījis valsts interesēs? būtiskākā rekomendācija Aizsardzības ministrijai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

SIA Arsan, kas noslēdzis neapdzīvoto telpu nomas līgumu uz 40 gadiem ar NBS pirms vairāk nekā 20 gadiem, lielākā ķeza ir, ka VK rekomendācija armijā ir uztverta kā nepārprotama pavēle. Uzņēmuma valdes loceklis Endo Lapsa pēc ilgstošas komunikācijas ar Aizsardzības ministriju un NBS sapratis, ka jāvēršas pie civilām amatpersonām pēc taisnības, un uzrakstījis vēstuli premjeram un aizsardzības ministram ar situācijas skaidrojumu, tomēr atbildi turpat divu mēnešu laikā tā arī nav saņēmis. Tikmēr objektā notiek kaut kas, ko var pielīdzināt reiderismam uzņēmējdarbības vidē ar to atšķirību, ka šajā gadījumā to realizē NBS un Aizsardzības ministrija. Dienas Bizness lūdza Endo Lapsu skaidrot situāciju īsāk un tiešāk, nekā tas darīts četru A4 formāta lapaspušu garajā vēstulē premjeram, kuru gan pilnā apmērā pievienojam intervijas noslēgumā.

Šodien, 18. jūnijā, lai turpinātu ceļu uz Latviju, Kuveitā ir ieradušies koalīcijas spēku vadītās operācijas Operation Iraqi Freedom Irākā (OIF) Latvijas kontingenta (LK) karavīri. NBS izmaksas dalībai šajā operācijā 2006.gadā bija 4,60 milj. Ls.

Kuveitā LK karavīrus sagaidīja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Psihologu dienesta psihologi, Db.lv informēja NBS komandiera personīgā štāba Preses un informācijas daļas priekšnieks Uldis Davidovs.

Plānots, ka 121 OIF LK karavīri Latvijā atgriezīsies rīt, 19. jūnijā.

Šobrīd OIF dienesta pienākumus Irākā turpina pildīt četri Latvijas kontingenta Nacionālā atbalsta vienības karavīri, kuri organizē LK materiāltehnisko līdzekļu transportēšanu uz Latviju.

Kopš 2003.gada maija starptautiskajā operācijā Irākā ir piedalījušies vairāk nekā 1150 karavīru: 2003.gadā - 153, 2004.gadā - 373, 2005.gadā - 278, 2006.gadā - 224, bet 2007.gadā - 125.

Militāro mācību «Namejs 2018» laikā karavīri bez atļaujas un iepriekšējas saskaņošanas nevienu privātu zemesgabalu neizmantos un nevienā svešā pagalmā nebrauks, šorīt intervijā Latvijas Radio solīja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Leonīds Kalniņš.

Kā ziņots, Latvijā pirmdien, 20.augustā sākas lielākās militārās mācības kopš valsts neatkarības atgūšanas «Namejs 2018», kas ilgs līdz 2.septembrim.

Kalniņš brīdināja, ka mācības aptvers teju visu Latvijas teritoriju, tāpēc iedzīvotājiem nav jāsatraucas, negaidīti sastopot karavīrus vai bruņutehniku. «Mēs neesam īpaši aicinājuši, bet sabiedrība (..) manīs mūs gan uz ielām, gan ceļiem un noteikti arī savos kaimiņos, ja kāda īpašumos vai meža masīvos atradīsies vienības, kas izpildīs savus taktiskos uzdevumus, lai trenētu spējas,» stāstīja armijas komandieris.

Viņš uzsvēra, ka iesaistītajām pašvaldībām par šīm aktivitātēm esot ziņots jau ļoti laicīgi un tām arī bijusi iespēja pabrīdināt savus iedzīvotājus. Savukārt plānotie satiksmes ierobežojumi, kad pārvietosies bruņutehnika, nebūšot ilgstoši. «Nevajag par to īpaši uztraukties, šie aizkavējumi būs nelieli, un arī troksnis būs radīts tieši ar mācību, nevis kaujas munīciju,» informēja Kalniņš.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

No mājām Vācijas karavīrus, kuri atrodas Afganistānā, šķir tūkstošiem jūdžu. Afganistānā viņi var atrasties līdz pat vienam gadam, bet lielākajai daļai no viņiem tie ir ne vairāk kā četri līdz pieci mēneši.

Ziemassvētku svinības Vācijā ir sena tradīcija, un tās asociējas ar skaistām dekorācijām, piparkūku un kanēļa smaržu, izrotātām eglītēm, svētku tirdziņiem un Ziemassvētku vecīti.

Karavīriem atrodoties tālu prom no mājām, katrs mēģina saglabāt kaut daļu no šīm asociācijām un arī Afganistānā valdījusi Ziemassvētku noskaņa. To centies iemūžināt Reuters fotogrāfs, kurš kopā ar Vācijas karavīriem šajā valstī mitinās jau kopš 1. decembra.

Kā situāciju valstī raksturo fotogrāfs, «briesmas ir neredzamas un visur». Valstī joprojām norisinās karš.

Šodien, 14.jūnijā, Ministru kabineta (MK) Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 8.marta noteikumos Nr.131 Noteikumi par karavīru dienesta atalgojumu. Algu reforma visvairāk skars kareivju un instruktoru sastāva karavīrus, viņiem tiek paredzēts algas pielikums par apmēram 70%.

Grozījumi MK noteikumos izstrādāti pamatojoties uz rīcības plānu pārejai uz profesionālo militāro dienestu, kurā punkts 2.2.1. nosaka, ka regulāri jāpārskata karavīra atalgojuma apmēri, ņemot par pamatu vidējo atalgojumu valstī, dalību starptautiskajās operācijās un citus ārējos faktorus, Db.lv informēja Aizsardzības ministrija.

Algu reforma visvairāk skars kareivju un instruktoru sastāva karavīrus, viņiem tiek paredzēts algas pielikums par apmēram 70%. Savukārt augstāko dienesta pakāpju karavīriem algu palielinājums tiek plānots aptuveni 30% apmērā.

Grozījumi paredz, ka, piemēram, kareivis, kurš pirmajā dienesta gadā šobrīd saņem 190 latu lielu algu, pēc 1.septembra saņems 335 latu lielu algu, leitnants ar pašreizējo algu 254 latu apmērā varēs saņemt 434 latu lielu algu. Algas pielikums būs atkarīgs gan no karavīra dienesta pakāpes, gan arī no dienestā pavadītajiem gadiem.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Sākot darboties Ziemeļu piegādes tīklam, preces tiks piegādātas Rīgas ostā, no kurienes tās pa dzelzceļu caur vairākām citām valstīm tiks nogādātas Afganistānā.

Pirmajā šādā sūtījumā būs 100 konteineri ar komercprecēm NATO spēku vajadzībām Afganistānā. Ja sūtījumu piegāde būs sekmīga, to apjoms varētu tikt palielināts līdz 20 – 30 vilciena kravām nedēļā.

Latvijas prezidents Valdis Zatlers tiekoties ar ASV vēstniecības Latvijā pilnvaroto lietvedi Brūsu Rodžeru (Bruce Rogers), apsprieda nemilitāru komercpreču no ASV pārkraušanu Latvijā to tālākai nogādāšanai Afganistānā, kā arī citus divpusējos jautājumus. Tikšanās laikā tika apspriesti arī tādi jautājumi kā jaunās ASV administrācijas prioritātes un šā gada maijā plānotās Latvijas prezidenta vizītes ASV sagatavošana.

«Sadarbība šajā projektā, piegādājot svarīgas preces un materiālus Afganistānai, ir būtiska NATO misijai Afganistānā un kalpo kā vēl viens piemērs ASV – Latvijas drošības attiecību stiprināšanai. Tā parāda, ka priekšrocības, ko Latvija iegūst, būdama NATO dalībvalsts, ir plašākas un ietver ne tikai drošības jomu, bet arī ekonomiku. NATO misijas veicināšana turpina būt ASV augstākā militārā prioritāte. Es augsti vērtēju Latvijas prezidenta apstiprinājumu Latvijas dalībai šajā misijā,» uzsvēra B.Rodžers.

Lai palielinātu Latvijas karavīru, kuri piedalās starptautiskajā operācijā Afganistānā NATO vadītajos Starptautiskajos drošības atbalsta spēku sastāvā, komunikācijas spējas ar vietējas varas pārstāvjiem un iedzīvotājiem, Nacionālie bruņotie spēki (NBS) izdeva rokasgrāmatu Kultūras īpatnību apzināšanās: ISAF SO Afganistānā.

Rokasgrāmata karavīriem sniedz svarīgākās ziņas par Afganistānu un to apdzīvojošajām etniskajām grupām, ieskatu šīs valsts kultūrā un tradīcijās, kā arī starppersonālo un starpkultūru saskarsmes aspektos. Jāpiebilst, ka arī līdz šim ar šāda veida informāciju pirms došanās uz operāciju rajonu iepazinās ikviens karavīrs, Db.lv informē NBS Preses daļas virsnieks Normunds Stafeckis,

Rokasgrāmatā ir iekļauta neliela latviešu – darī vārdnīca ar svarīgākajiem sarunvalodas un militārajiem terminiem. Tā ir pielāgota latviešu valodas izrunai. NBS Mācību vadības pavēlniecība rokasgrāmatas veidošanā izmantoja publiski pieejamos datus par Afganistānu, kā arī citu valstu bruņoto spēku līdzīga satura izdoto rokasgrāmatu materiālus.