Dienesta pārbaudes rezultātā atzīts, ka Iekšlietu ministrijas administratīvo ēku kompleksā Rīgā, Čiekurkalna 1.līnijā 1 strādājošo personu ēdināšanas nenodrošināšana ir saistīta ar Iekšlietu īpašumu valsts aģentūras direktora L. Ozola un Iekšlietu ministrijas Aģentūru darba uzraudzības nodaļas vadītājas V. Silkanes savu amata pienākumu nepildīšanu, ar vairākiem trūkumiem Iekšlietu ministrijas kopējā darba organizācijā, kā arī ar Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieka V.Elkšņa un Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra A. Straumes savu amata pienākumu nepienācīgu pildīšanu.

Iekšlietu ministrs Mareks Segliņš pirmdien, 21. jūlijā, apstiprināja dienesta pārbaudes rezultātus par Iekšlietu ministrijas un Iekšlietu īpašumu valsts aģentūras amatpersonu rīcību saistībā ar ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu IeM administratīvo ēku kompleksā Čiekurkalna 1.līnijā 1, saskaņā ar kuriem ierosināta disciplinārlieta pret divām amatpersonām, bet vēl divām izteikts aizrādījums, Db.lv informē Laura Karnīte, Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departamenta direktora vietniece, Preses centra vadītāja.

Disciplinārlietas ierosinātas pret Iekšlietu īpašumu valsts aģentūras direktoru Laimoni Ozolu un Iekšlietu ministrijas Aģentūru darba uzraudzības nodaļas vadītāju Vinetu Silkani. L. Ozols uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku atstādināts no pienākumu izpildes. Lēmums par amatpersonām piemērojamo sodu tiks pieņemts mēneša laikā.

Rīt, 25.aprīlī, Iekšlietu ministrijas (IeM) pēdējā darba dienā vecajās telpās Raiņa bulvārī 6, plānotas vairākas tikšanās un pasākumi, bet pēcpusdienā pēdējais darbs vēsturiskajā ēkā – plāksnes noņemšana, informē IeM.

Jau agri no rīta, plkst.8.30 4.stāva zālē iekšlietu ministrs Mareks Segliņš un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks Ainars Pencis tiksies ar VUGD darbiniekus pārstāvošajām arodbiedrībām, lai pārrunātu VUGD materiāli tehniskā nodrošinājuma un darba apstākļu jautājumus. Par šādas tikšanās nepieciešamību ministrs ar arodbiedrību pārstāvjiem vienojās 9.aprīlī, kad izskanēja informācija par būtiskiem trūkumiem VUGD darbinieku materiāli tehniskajā un darba apstākļu nodrošinājumā.

Plkst.10.30 4.stāva zālē iekšlietu ministrs un VUGD priekšnieks apbalvos četrus AS Sadales tīkls Austrumu reģiona Remonta un celtniecības dienesta darbiniekus, kuri, riskējot ar savu dzīvību, 26.martā izglāba kādu autovadītāju, kura transportlīdzeklis bija iegāzies dīķī. Par pašaizliedzīgu un operatīvu rīcību ekstremālos apstākļos, sniedzot palīdzību dīķī zem ledus nogrimušajā transportlīdzeklī iesprostotajam autovadītājam, Vladimirs Vasiļevičs, Jurijs Dobrosoļcevs, Pāvels Jurkins un Viktors Andruškevičs apbalvoti ar Iekšlietu ministrijas Goda zīmi.

Valsts iestādēm, tai skaitā arī drošības iestādēm, nevar būt savu personīgo interešu, tām ir jādarbojas vienotas konstitucionālas sistēmas ietvaros. Bet ir tā sagadījies, ka «iestādes» atrodas Vienotības ietekmē, intervijā uzsver pie frakcijām nepiederošais 12. Saeimas deputāts, Latvijas Universitātes profesors Ringolds Balodis, kurš šopavasar kļuvis par Nacionālās apvienības biedru

Medijos ir nonākušas ziņas par to, ka ekspremjers Indulis Emsis it kā ir brīdinājis deputātu Askoldu Kļaviņu, izsakot versiju, ka pie notikušā vainīgi ir arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, premjers Māris Kučinskis un KNAB vadītājs Jēkabs Straume. Kas notiek?

Notiek sabiedriskā viedokļa ietekmēšana ar apzināti veidotiem skandāliem. Cilvēkiem liek novērsties no būtiskā un pievērsties lietām, kuras beigsies ar čiku. Es esmu tiešām ārkārtīgi izbrīnīts, ka šādu jezgu var sacelt par, manuprāt, ārkārtīgi maznozīmīgām lietām, ja paskatāmies pēc būtības. Ja runājam par informācijas nopludināšanu, virknē gadījumu informācija no drošības iestādēm ir gājusi ārā kā pa «laidara vārtiem». Konkrētajā gadījumā par tiem diviem deputātiem, kas tika aizturēti, – Kaimiņu un Kļaviņu – abos gadījumos es nesaskatu pamatu tik lielai jezgai un rezonansei. Ja deputāts Askods Kļaviņš «muhļījās» ar benzīna atskaites papīriem, vai bija pamats prasīt kratīšanas? Ko tad tajās kratīšanās var atrast – degvielas mucas, vai? Trilleris riktīgais, Kučinskis neko nevienam nav teicis, bet Emsis nodarbojas ar analītiku. Kļaviņš kā Žanna d’Arka uz ešafotu dodas, nenododams analītiķi Emsi. Un kas?

Zviedrijas parlamenta vēlēšanas iezīmējušas jaunu, krietni sarežģītāku politisko ainu. Pašlaik nav skaidrs, kuri cilvēki un politiskās idejas turpmāk valdīs Zviedrijā, norāda SEB analītiķi.

Eksperti pieturas pie iepriekšējām prognozēm, ka politisko kompromisu rezultātā veidosies brīvāka fiskālā politika, durvis uz svarīgajām strukturālajām reformām vēl nav aizcirtušās, «Swexit» risks ir zems, un Zviedrijas finanšu aktīvi no papildus risku uzcenojumiem necietīs. Piedāvājam 15 jautājumus un atbildes par jauno politisko situāciju un tās ietekmi uz Zviedrijas ekonomiku.

1. Kurš uzvarēja Zviedrijas parlamenta vēlēšanās 2018. gadā?

Kā tika prognozēts iepriekš, vēlēšanu provizoriskie rezultāti iezīmē jaunu un sarežģītu politisko ainu. Vēlētāju līdzdalība bija augsta, apliecinot iedzīvotāju vēlmi ietekmēt politiskos procesus valstī. Labējā spārna populisti «Zviedrijas Demokrāti» (ZD) ieguvuši labākas pozīcijas, savukārt Sociāldemokrāti (S) un Moderātu partija (M), salīdzinājumā ar 2014. gada vēlēšanu iznākumu, ir lielākie zaudētāji. Visas astoņas parlamentā pārstāvētās partijas ir pārsniegušas 4% robežu un iekļuvušas arī jaunajā sasaukumā.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Latvijas proklamēšanas 90. gadadienas pasākumu ietvaros piektdien, 26. septembrī Rīgas Kongresu namā, Kronvalda parkā un Daugavmalā notiks Iekšlietu ministrijas organizēta jauniešu interaktīvā diena Drošība un kārtība – Latvijai 90.

Šīs dienas laikā dažādos pasākumos un aktivitātēs ikvienam interesentam, bet jo īpaši jauniešiem, būs iespēja iepazīties ar Rīgas pašvaldības policijas un Iekšlietu ministrijas dienestu – Drošības policijas, Valsts policijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Valsts robežsardzes un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes – vēsturi, šodienu un nākotnes vīziju, Db.lv informē Laura Karnīte Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departamenta direktores vietniece, Preses centra vadītāja.

Vērienīgais pasākums tiks atklāts Rīgas Kongresu namā plkst. 10.00, piedaloties Iekšlietu ministrijas valsts sekretāram Aivaram Straumem, Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputātiem un Iekšlietu ministrijas vadības pārstāvjiem.

Saeima 3.lasījumā pieņēma likumu:

- "Grozījums Dzīvesvietas deklarēšanas likumā". (Nr.218/Lp9)

(Dok.nr.1132) Balsojums: 88 par, 0 pret, 0 atturas.

Saeima 2.lasījumā pieņēma likumu:

- "Par Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Īslandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par nodošanas procedūru starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Īslandi un Norvēģiju". (Nr.345/Lp9)

(Dok.nr.950, 1151) Balsojums: 87 par, 0 pret, 0 atturas.

Saeima 1.lasījumā pieņēma likumprojektus:

- "Grozījumi likumā "Par piesārņojumu"". (Nr.371/Lp9)

(Dok.nr.1084, 1131) Balsojums: 86 par, 0 pret, 0 atturas.

- "Grozījums Muzeju likumā". (Nr.347/Lp9)

(Dok.nr.981, 1144) Balsojums: 63 par, 17 pret, 6 atturas.

- "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā". (Nr.377/Lp9)

Šī ir lieliska iespēja tikt vaļā no sliņķiem un kabinetos sēdētājiem, paudis Iekšlietu ministrs Mareks Segliņš, paredzot samazināt vadošo amatu skaitu Iekšlietu ministrijā.

Iekšlietu ministrs Mareks Segliņš ceturtdien, 9. jūlijā, iknedēļas Iekšlietu ministrijas dienestu vadītāju sanāksmē uzdeva veikt pasākumus, lai samazinātu štata vietu skaitu Iekšlietu ministrijā un tās dienestos, īpaši augstāko un vidējo vadītāju līmenī, Db.lv informē Laura Karnīte Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departamenta Preses centra vadītāja.

Ministrs sanāksmē norādīja, ka, ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī un budžeta ieņēmumu samazinājumu, lai nākamgad būtu iespējams izveidot sabalansētu valsts budžetu, valdība ir lēmusi samazināt valsts pārvaldē strādājošo skaitu par 5%.

Kompetentas institūcijas „Darba Vide” pārstāvjiem no citu darba devēju puses ir nācies dzirdēt dažādus jautājumus par darba aizsardzības ieviešanu uzņēmumos. Piemēram, vai uzņēmumā, kurā strādā 2 darbinieki, ir nepieciešams norīkot darba aizsardzības speciālistus? Un vai darba aizsardzības speciālistus ir jānorīko arī ārvalstu uzņēmumu pārstāvniecībās? Jā, ir nepieciešams norīkot, jo Darba aizsardzības likums nosaka, ka, neatkarīgi no darbinieku skaita, katram darba devējam ir pienākums organizēt darba aizsardzības sistēmu savā uzņēmumā.

Pareiza ugunsdzēsības iekārtu apkope un atbilstoša personāla apmācība palīdzēs izvairīties no situacijas, kad neliels ugunsgrēks pārvēršas par katastrofu.

Ja darba devējam nav iespēja norīkot un apmācīt darba aizsardzības speciālistus vai arī darba devējs veic kādu no komercdarbības veidiem, kuru ir noteicis Ministru kabinets, darba devējs darba aizsardzības sistēmas izveidē un uzturēšanā ir jāiesaista kompetenta institūcija.

Kādas ir priekšrocības, ja uzņēmumā ir savs darba aizsardzības speciālists, kurš ir apguvis darba aizsardzības pamatlīmeņa zināšanu programmu 160 stundu apjomā? Ņemiet vērā, ka savs uzņēmuma darbinieks labi pārzina uzņēmuma darbību, tādēļ darba aizsardzības sistēmu iespējams vieglāk integrēt uzņēmuma darbībā, kā arī savam darba aizsardzības speciālistam ir ciešāks kontakts ar uzņēmuma darbiniekiem, kā rezultātā vieglāk darba aizsardzības jautājumu risināšanā iesaistīt pašus attiecīgos darbu veicējus.

Mūsdienu saspringtajā situācijā, kad katrs uzņēmums cīnās par izmaksu samazināšanu un dažkārt pat par izdzīvošanu, noteikti nedrīkst aizmirst arī par drošību uzņēmumā un katra nodarbinātā darba vietā. Līdzekļu taupīšana uz darbinieku drošības rēķina nebūs nedz efektīvs, nedz ilgtermiņā pārdomāts risinājums, lai arī nereti notiek savādāk un līdzekļi tiek taupīti arī uz darba aizsardzības izmaksu samazināšanas rēķina. Turklāt atbildību par sekām, kas var rasties šādas rīcības rezultātā (nelaimes gadījumi darbā, iekārtu bojājumi, uzņēmuma darbības apturēšana u.c.), protams, būs jāuzņemas darba devējam.

No darba devēja puses nereti izskan apgalvojumi, ka Latvijas Republikā spēkā esošie normatīvie akti dažkārt ir nepārdomāti, nav savstarpēji saskaņoti un lielai daļai uzņēmumu tādēļ rodas lieki izdevumi. Turklāt nereti šiem apgalvojumiem ir pamats. Kā situācijas uzlabojums vērtējams 2010.gada 25.martā Saeimā pieņemtie un 28.aprīlī spēkā stājušies grozījumi Darba aizsardzības likumā (turpmāk tekstā grozījumi), kas būtiski atvieglos uzņēmumu darbību un samazinās izdevumus.

Darba aizsardzības organizatoriskā struktūra

Būtiskākās izmaiņas minētajā normatīvajā aktā ir saistītas ar grozījumiem likuma 9.pantā «Darba aizsardzības organizatoriskā struktūra». Tie nosaka, ka iespējama situācija, kad pats darba devējs ir darba aizsardzības speciālists uzņēmumā.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Saeima šodien pēc garām debatēm iekšlietu ministres amatā apstiprināja parlamenta deputāti, kādreizējo politikas pētnieci Mariju Golubevu (AP).

Par Golubevu nobalsoja 54 deputāti, pret bija 35, bet viens atturējās.

Ģirģena jaunākais brālis, Saeimas deputāts Kaspars Ģirģens (KPV LV) teica, ka Iekšlietu ministrijā pēdējo divu gadu laikā paveikts daudz vairāk nekā pēdējo desmit gadu laikā, stāstot par uzlabojumiem atalgojuma sistēmā, jaunajiem depo, Valsts policijas reorganizāciju un negodprātīgu amatpersonu izķeršanu. Viņaprāt, viņa brālis bija viens no labākajiem iekšlietu ministriem, un viņš arī nākotnē vēlētos viņu redzēt šajā amatā, ja būs tāda iespēja.

Arī Ģirģenu partijas biedrs Ralfs Nemiro (KPV LV) teica, ka līdzšinējam ministram izdevies paveikt daudz apsveicamu darbu, ar kuriem lepoties, un "lentītes griezt" varēs nākamais ministrs. Nemiro ieskatā, Golubeva nebūtu atbalstāma iekšlietu ministres amatā, jo viņai nepieciešams pilnveidot savas zināšanas, ņemot vērā, ka tas ir ļoti specifisks amats. Viņu pārsteidza premjera izvēle virzīt tieši Golubevu šai amatā.

“...lai Aizsardzības ministrijai jebkurā brīdī būtu operatīvi pieejama informācija, kas varētu kalpot par pamatu iespējai atgūt nomas objektu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resora vajadzībām, izbeidzot nomas līgumus bez būtiskiem papildu izdevumiem no valsts budžeta”.

Tā skan Valsts kontroles revīzijas ziņojuma Vai īpašumu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resors pārvaldījis valsts interesēs? būtiskākā rekomendācija Aizsardzības ministrijai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

SIA Arsan, kas noslēdzis neapdzīvoto telpu nomas līgumu uz 40 gadiem ar NBS pirms vairāk nekā 20 gadiem, lielākā ķeza ir, ka VK rekomendācija armijā ir uztverta kā nepārprotama pavēle. Uzņēmuma valdes loceklis Endo Lapsa pēc ilgstošas komunikācijas ar Aizsardzības ministriju un NBS sapratis, ka jāvēršas pie civilām amatpersonām pēc taisnības, un uzrakstījis vēstuli premjeram un aizsardzības ministram ar situācijas skaidrojumu, tomēr atbildi turpat divu mēnešu laikā tā arī nav saņēmis. Tikmēr objektā notiek kaut kas, ko var pielīdzināt reiderismam uzņēmējdarbības vidē ar to atšķirību, ka šajā gadījumā to realizē NBS un Aizsardzības ministrija. Dienas Bizness lūdza Endo Lapsu skaidrot situāciju īsāk un tiešāk, nekā tas darīts četru A4 formāta lapaspušu garajā vēstulē premjeram, kuru gan pilnā apmērā pievienojam intervijas noslēgumā.

Savā pirmajā ārvalstu vizītē esot Lietuvas iekšlietu ministra amatā Raimundas Palaitis dosies uz Latviju, lai tiktos ar mūsu iekšlietu ministru Mareku Segliņu.

Rīgā R. Palaitis ieradīsies rīt - 8.janvārī. Viņš tiksies ar Iekšlietu ministru Mareku Segliņu, lai pārrunātu sadarbības iespējas abu valstu noziedzības situācijas mazināšanai ekonomiskās krīzes apstākļos.

„Šajā saspringtajā ekonomiskajā situācijā, kad atsevišķos noziedzīgu nodarījumu veidos vērojams pieaugums, kaimiņvalstu saliedēta darbība ir īpaši aktuāla,” sacīja Iekšlietu ministrs Mareks Segliņš.

Vizītes laikā tiks pārrunāti arī citi jautājumi, tostarp, viedokļu saskaņošana abu valstu nākotnes dialogos ar Čehiju, kā pašreizējo Eriopas Savienības prezidējošo valsti, un jau tuvākajā gaidāmajā Tieslietu un iekšlietu padomes sanāksmē, kas notiks no 15. līdz 16. janvārim Prāgā. Lietuvas Republikas iekšlietu ministrs Raimundas Palaitis iepazīsies arī ar Iekšlietu ministrijas administratīvo kompleksu Čiekurkalna 1. līnijā 1.

Iekšlietu ministrija šodien, 2. oktobrī, pieteica izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē Ministru kabineta rīkojuma projektu par valsts aģentūras Iekšlietu ministrijas sporta centrs reorganizāciju. Aģentūru ar nākamā gada 1. janvāri paredzēts pievienojot Iekšlietu ministrijas Veselības un sociālo lietu valsts aģentūrai.

Aģentūras reorganizāciju izvērtēja darba grupa, kas secināja, ka, veicot reorganizāciju, iespējams uzlabot aģentūras darbību un samazināt iestādes uzturēšanai nepieciešamos administratīvos izdevumus, tos tālākā gaitā novirzot reģionālu darbinieku amatu vietu izveidei, kas nepieciešamas aģentūras funkciju veikšanai un Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm fiziskās sagatavotības veicināšanai.

Valsts aģentūrā Iekšlietu ministrijas sporta centrs pašreiz ir nodarbināti 22 darbinieki. Reorganizācijas rezultātā plānots samazināt darbinieku skaitu, likvidējot četras štata vietas ar kopējo darba algas fonda ietaupījumu 8 160 Ls gadā. Pārējie valsts aģentūrā nodarbinātie pēc reorganizācijas turpinās darbu Iekšlietu ministrijas Veselības un sociālo lietu valsts aģentūrā.

Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēma lielā mērā ir novārtā atstāta joma, un kopumā civilās aizsardzības sistēmā nav radīti priekšnoteikumi efektīvai katastrofu pārvaldīšanai un krīžu vadībai.

Tas secināts Valsts kontroles (VK) revīzijā par 2016.gadā pilnveidotās civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēmas darbību.

VK norāda, ka visā sistēmā ir nepieciešami un iespējami uzlabojumi, lai labāk sagatavotos krīzēm, pēc iespējas tās novērstu un efektīvi pārvarētu, kopumā mazinot katastrofu negatīvo ietekmi gan uz cilvēku veselību un dzīvību, gan ekonomiku.

VK padomes locekle Kristīne Jaunzeme norāda, ka, tā kā revīzija par valsts civilās aizsardzības sistēmas plānošanu un gatavību veikta laikā, kad pasaules dienaskārtību lielā mērā noteica Covid-19 pandēmija, bet revīzijas noslēguma posmā Krievija sāka karu Ukrainā, pastiprināta uzmanība pievērsta Covid-19 pandēmijas pārvaldībai, kā arī vērtēts institūciju paveiktais civilās aizsardzības sistēmas ietvaros attiecībā uz plānos paredzētajiem preventīvajiem un gatavības pasākumiem kara un militāra apdraudējuma gadījumā.

Latvijā nākotnē varētu nākties evakuēt iedzīvotājus no piekrastes teritorijām, kuras ietekmēs jūras krasta erozija, šodien otrajā visaptverošās valsts aizsardzības apspriedē akcentējuši Vides aizsardzības un reģionālās ministrijas (VARAM) pārstāvji.

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) šodien paudis gandarījumu par pārējo valdības ministru līdz šim paveikto darbu, apkopojot informāciju un izstrādājot savus plānus visaptverošās valsts aizsardzības sistēmas ieviešanai, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijas Preses nodaļa.

Lai nodrošinātu jaunās visaptverošās valsts aizsardzības sistēmas efektivitāti, Ministru kabinetam to vajadzēs pārskatīt un pilnveidot katru gadu, pēc apspriedes sacīja aizsardzības ministrs.

Sanāksmes laikā Pabriks norādīja uz jautājumiem, kuru risināšanai ministrijām jāveido informatīvi ziņojumi vai kopīgas darba grupas, jo, piemēram, tika apspriesta skaidras naudas aprite un enerģijas apgādes nodrošināšana iespējamā krīzes situācijā. Tāpat uzklausīts Iekšlietu ministrijas sagatavotais plāns cilvēku evakuācijai, kā arī nodrošināšanai ar pārtiku un ūdeni.

Iekšlietu ministrs Ivars Godmanis un Iekšlietu ministrijas darbiniekus pārstāvošās arodbiedrības šodien, 24.oktobrī, vienojās par abām pusēm pieņemamu Iekšlietu ministrijas sistēmas darbinieku atalgojuma pieaugumu, Db.lv informēja Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departamenta Preses centra vadītāja Laura Karnīte.

Ministrs šorīt arodbiedrību pārstāvjus informēja, ka valsts budžetā ir rasta iespēja piešķirt IeM darbinieku atalgojuma palielināšanai vēl vairāk nekā 8 miljonus latu, kā rezultātā no nākamā gada 1.janvāra varēs palielināt atalgojumu vidēji par 91 latu pēc nodokļu nomaksas.

Priekšlikumu veikt attiecīgas izmaiņas Saeimā iesniegtajā likumprojektā Par valsts budžetu 2008.gadam Iekšlietu ministrija šodien iesniedza Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai.

Atalgojuma pieaugumu varētu veidot darba samaksas pieaugums par 46 latiem mēnesī pēc nodokļu nomaksas, kā arī uzturdevas kompensācijas palielinājums par 45 latiem mēnesī – no 75 latiem līdz 120 latiem, pielīdzinot tās apmēru karavīru uzturdevai.

Latvijā nav iespējams aizpildīt brīvās vakances ar vietējo iedzīvotāju darba spēka resursu

Tā uzskata iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens. Kā dzīvo Iekšlietu ministrija, kādas rūpes ir ugunsdzēsējiem, policistiem, robežsargiem, kāda ir kopējā drošības politika un cik daudz iekšlietu resors būs atbildīgs par jaunajām naudas atmazgāšanas prasībām, kas vēl nesen veidoja likumu grozījumu kalnus Saeimā, - to visu Dienas Bizness jautāja S. Ģirģenam.

Fragments no intervijas

«Satversmē ir pateikts, ka Latvijas suverēnā vara pieder Latvijas tautai, tātad cilvēkiem. Manā uztverē, darbs valdībā to arī nozīmē - aizstāvēt valsts un tautas intereses, katru dienu meklēt konkrētus risinājumus, kas uzlabotu Latvijas iedzīvotāju materiālo labklājību, cienīgus dzīvus apstākļus un to neatņemamo sastāvdaļu – drošību un taisnīgumu,» bez garām ievadrunām savu sapratni par darbu Dienas Biznesam izskaidroja ministrs.

Iekšlietu ministre Linda Mūrniece uzskata, ka iekšlietu nozarē ietaupījums nav pieļaujams nedz 30, nedz 40 procentu apmērā.

Šodien, 21.aprīlī, Ministru kabineta sēdē ministre ir iecerējusi aicināt valdības locekļus ļoti rūpīgi izvērtēt valsts budžeta izdevumu samazināšanas pasākumus iekšlietu nozarei. „Šāds samazinājums apturētu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu pamatfunkciju veikšanu, apdraudot sabiedriskās kārtības un valsts drošības pamatus,” uzskata ministre.

Iepriekšējie ministrijas veiktie pasākumi ir ļāvuši par 19% samazināt 2009.gada atlīdzības fonda izdevumus. Samazinājums panākts, IeM sistēmas darbiniekiem 2009.gadā nemaksājot pabalstus, piemaksas, prēmijas, visās IeM padotības iestādēs samazināts personāla skaits. Amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm no 120 uz 50 latiem samazināta ikmēneša uzturdeva, no 40 uz 30 dienām samazināts ikgadējā atvaļinājums ilgums, no trīskāršas mēneša vidējās izpeļņas uz vienas mēneša vidējās izpeļņas apmēru samazināts atvaļināšanas pabalsts.

Iekšlietu ministrs Mareks Segliņš un Iekšlietu ministrijas dienestu vadītāji rīt, 9. jūlijā pārrunās jautājumus, kas saistīti ar nozares darbību budžeta samazināšanas apstākļos. Ministrija radusi iespēju samazināt valsts pamatbudžeta izdevumus 5.91% apmērā no izdevumu kopsummas. Kopējā summa, kas saskaņā ar protokollēmumu jāietaupa Iekšlietu ministrijai, ir 4.3 miljoni latu.

Sanāksmē tiks pārrunāti jautājumi par Iekšlietu ministrijas funkciju nodrošināšanu pašreizējā ekonomiskajā situācijā, ņemot vērā valdības lēmumu samazināt budžeta izdevumus. Pēc samazināšanas Iekšlietu ministrijas plānotie pamatbudžeta izdevumi būs 232.5 miljoni latu, Db.lv informē Laura Karnīte, Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departamenta Preses centra vadītāja.

Saskaņā ar priekšlikumiem, ko Iekšlietu ministrija iesniedza Finanšu ministrijai, izdevumu samazinājums tiks panākts, par 1.5 miljoniem latu samazinot plānotos līdzekļus valsts materiālo rezervju atjaunošanai un par 300 000 latu – izdevumus lietisko pierādījumu glabāšanai, realizācijai un iznīcināšanai. Vēl 650 000 latu ietaupīti saistībā ar to, ka Iekšlietu ministrija vēlāk nekā plānots pārcēlās uz jauno administratīvo ēku kompleksu Čiekurkalna 1. līnijā 1, līdz ar to nebija jāmaksā valsts akciju sabiedrībai Valsts nekustamie īpašumi ieplānotā nomas maksa.

Iekšlietu ministrs Mareks Segliņš šodien, 29.septembrī, ierosinājis dienesta pārbaudi par iespējamiem pārkāpumiem, izsniedzot un lietojot Iekšlietu ministrijas autotransporta stāvēšanas atļauju kādam ar Iekšlietu ministriju nesaistītam transportlīdzeklim.

Mareks SegliņšPārbaude ierosināta pēc 2008.gada 28.septembrī interneta portālā TVNET ievietotās publikācijas Mistisks Segliņa padomnieks braukā ar mistisku auto, kurā redzama invalīdu autostāvvietā stāvoša automašīna Mercedes-Benz ar valsts reģistrācijas numuru GB–209 un logā ievietotu Iekšlietu ministrijas atļauju Nr.96.

Pretēji publikācijā apgalvotajam, atļauja nav izsniegta nevienam esošajam vai bijušajam iekšlietu ministra štata vai ārštata padomniekam, taču pastāv pamatotas aizdomas, ka tā izsniegta un lietota neatbilstoši Iekšlietu ministrijas autotransporta stāvēšanas atļauju izsniegšanas noteikumiem.

Dabas aizsardzības pārvalde uzsākusi dabas aizsardzības plānu izstrādi 15 īpaši aizsargājamajām dabas teritorijām (ĪADT) Latvijā, informē pārvaldes pārstāvji.

Dabas aizsardzības plāns nosaka nepieciešamos dabas aizsardzības pasākumus un pieļaujamo saimniecisko darbību konkrētajai teritorijai. ĪADT dabas aizsardzības plānus izstrādā noteiktam laika posmam (parasti 7-15 gadi), un šī dokumenta uzdevums ir saskaņot dabas aizsardzības, dabas resursu izmantošanas, reģiona attīstības un citas intereses, tā, lai tiktu saglabātas teritorijas dabas vērtības. Dabas aizsardzības plānu izstrādes procesu uzrauga Dabas aizsardzības pārvalde, savukārt to apstiprina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Dabas aizsardzības plāni ir rekomendējoši teritorijas plānojumiem un teritorijas apsaimniekotājiem.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju vadīs Juris Jurašs, tā trešdien, 21.novembrī, savā pirmajā sēdē nolēma komisijas deputāti.

Par komisijas priekšsēdētāja biedru deputāti ievēlēja Aldi Blumbergu (KPV LV), savukārt par sekretāru – Edvīnu Šnori (NA).

J.Jurašs Saeimā ievēlēts no Jaunās konservatīvās partijas saraksta. J.Jurašs parlamentā ievēlēts pirmo reizi. Iepriekš kā deputāts darbojies Rīgas domē, strādājis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā par Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītāju.

Komisijā strādās arī deputāti Jānis Ādamsons (SASKAŅA), Raimonds Bergmanis (ZZS), Kaspars Ģirģens (KPV LV), Ivans Klementjevs (SASKAŅA), Ainars Latkovskis (JV), Juris Rancāns (JK) un Mārtiņš Staķis (AP!). Komisiju sastāvs noteikts ar Saeimas 20.novembra ārkārtas sēdes lēmumu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas pārraudzībā ir nacionālās drošības, valsts aizsardzības, iekšlietu, korupcijas novēršanas jomas.

Iekšlietu ministrs Mareks Segliņš, šodien, 18.aprīlī, Luksemburgā piedalās Eiropas Savienības (ES) Tieslietu un iekšlietu ministru padomē, kura lems par Eiropas Komisijas pilnvarošanu uzsākt sarunas par līguma noslēgšanu starp ES un ASV attiecībā uz atsevišķiem priekšnosacījumiem, lai pievienotos ASV Bezvīzu programmai (Visa Waiver Program (VWP)), informēja Iekšlietu ministrija.

Sanāksmē plānots apstiprināt pilnvarojumu Eiropas Komisijai uzsākt sarunas par līguma noslēgšanu starp ES un ASV attiecībā uz atsevišķiem priekšnosacījumiem, lai pievienotos ASV Bezvīzu programmai.

Lēmuma mērķis ir dot pilnvarojumu Komisijai sākt sarunas par līguma noslēgšanu ar ASV jautājumā par tām ASV likumdošanas prasībām, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības dalībvalstis var iesaistīties Bezvīzu režīma programmā un kas ir Komisijas kompetencē. Līguma mērķis ir nodrošināt visu Eiropas Savienības dalībvalstu iekļaušanu Bezvīzu režīma programmā.

Tā kā saskaņā ar Eiropas Kopienas līgumu un citiem tiesību aktiem vairākas ar Bezvīzu režīma programmu saistītās prasības ietilpst Kopienas kompetencē, viens no pilnvarojuma uzdevumiem ir nodalīt Eiropas Kopienas kompetenci no jautājumiem, par kuriem dalībvalstis var divpusēji runāt ar ASV. Saskaņā ar Eiropas Kopienas līgumu Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jāatturas no divpusējām sarunām ar ASV, kas skar pilnvarojumā atrunātās Eiropas Komisijas kompetences jomas.