Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir apstiprinājusi divu lielāko AS DelfinGroup akcionāru – SIA L24 Finance un SIA EC finance – iesniegtos prospektus par daļu sev piederošo akciju pārdošanu, izsakot publiskos piedāvājumus.

Tādējādi visiem investoriem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā būs iespēja iegādāties līdz 5,4 miljoniem DelfinGroup akciju. Publisko piedāvājumu ietvaros L24 Finance piedāvās iegādāties līdz 3,65 miljoniem akciju, bet EC finance – līdz 1,75 miljoniem akciju.

Akcijas cena biržā šobrīd (20. septembrī uz Nasdaq Riga biržas akciju tirdzniecības sesijas slēgšanas brīdi) ir 1,516 eiro. Tāpat, vadoties pēc Nasdaq Riga datiem, akcijas apjoma vidējā svērtā cena no 2022. gada 12. jūlija līdz 2022. gada 12. septembrim ir bijusi 1,485 eiro. Savukārt, publisko piedāvājumu ietvaros akcijas tiks piedāvātas par 1,44 eiro, tādējādi, saskaņā ar ierasto tirgus praksi šādiem darījumiem, piedāvājot atlaidi no akcijas vidējās svērtās cenas.

Patēriņa cenas janvārī salīdzinājumā ar decembri Latvijā palielinājās par 0,5%, bet gada inflācija - janvārī, salīdzinot ar 2022.gada janvāri - bija 21,5%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Savukārt 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, janvārī palielinājās par 18,5%.

Statistikas pārvalde informē, ka lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa pieaugumu 2023.gada janvārī, salīdzinot ar 2022.gada janvāri, bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (7,9 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (7,3 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (1,7 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (0,9 procentpunkti), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (0,8 procentpunkti).

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 28,2%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+42%), konditorejas izstrādājumiem (+26,3%), miltiem un citiem graudaugiem (+39,1%), makaronu izstrādājumiem (+35,1%), rīsiem (+31,4%), brokastu pārslām (+22%). Cenas kāpa žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+24,1%), mājputnu gaļai (+37,0%), cūkgaļai (+24,7%), gaļas izstrādājumiem (+26,5%), liellopu gaļai (+30,4%). Dārgāks bija siers un biezpiens (+30,0%), piens (+45,3%), piena produkti (+32,1%), olas (+35,2%) un jogurts (+20,1%).

Patēriņa cenas šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju Latvijā pieauga par 2,2%, bet gada laikā - šogad jūlijā salīdzinājumā ar 2021.gada jūliju - patēriņa cenas palielinājās par 21,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūlijā pieaudzis par 10,8%.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2022.gada jūlijā, salīdzinot ar 2021.gada jūliju, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, veselības aprūpei.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 24,3%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija sieram un biezpienam (par 33,7%), piena produktiem (par 39,3%), pienam (par 36,6%) un jogurtam (par 29,9%). Dārgāka bija maize (par 28,3%), konditorejas izstrādājumi (par 20,6%), milti un citi graudaugi (par 56,8%), makaronu izstrādājumi (par 35,5%), rīsi (par 30,9%).

Latvijā gada vidējā inflācija pagājušajā gadā bija 17,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 2022.gada decembrī Latvijā patēriņa cenas, salīdzinot ar novembri, samazinājās par 0,5%, bet gada laikā - 2022.gada decembrī salīdzinājumā ar 2021.gada decembri - patēriņa cenas palielinājās par 20,8%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa kritumu decembrī salīdzinājumā ar novembri bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,8 procentpunkti), apģērbiem un apaviem (-0,1 procentpunkts), kā arī dažādu preču un pakalpojumu grupā (-0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 1%. Būtiskākais cenu pieaugums bija maizei (+3,7%), ko galvenokārt ietekmēja akciju noslēgumi rudzu maizei. Cenu kāpums bija arī svaigiem augļiem (+4,5%). Noslēdzoties akcijām, dārgāks bija siers un biezpiens (+2%), augļu un dārzeņu sulas (+5,5%), augu eļļa (+4%), atspirdzinošie dzērieni (+5%), makaronu izstrādājumi (+3,2%), kā arī kafija (+0,7%). Mēneša laikā vidējais cenu līmenis pieauga olām (+3,2%), brokastu pārslām (+8,9%), kā arī cūkgaļai (+1%).

Patēriņa cenas šogad maijā salīdzinājumā ar aprīli Latvijā pieauga par 4%, bet gada laikā - šogad maijā salīdzinājumā ar 2021.gada maiju - patēriņa cenas palielinājās par 16,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, maijā pieaudzis par 7,8%.

Būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām šogad maijā salīdzinājumā ar aprīli bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, kas sasniedza straujāko kāpumu mēneša laikā pēdējos 28 gados, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, mājokļa iekārtai, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, kā arī ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem.

Atbalsta atcelšana pastiprina inflāciju 

Maijā mēneša laikā vidējais cenu līmenis palēcās par 4%, gada inflācijai sasniedzot...

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 1,9%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu attiecīgajā grupā bija mājputnu gaļai (+15,1%). Dārgāka bija arī maize (+4%), ko galvenokārt ietekmēja akciju noslēgumi. Cenu kāpums bija žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+3,9%), sieram un biezpienam (+3,7%), konditorejas izstrādājumiem (+3,8%), miltiem un citiem graudaugiem (+6,7%), olām (+7,3%), gaļas izstrādājumiem (+5,3%), kā arī skābajam krējumam (+4%).

Patēriņa cenas Latvijā aug ievērojami straujāk kā citur Eiropā 

Cenu kāpums Latvijā nemazinās, un patēriņa cenas Latvijā aug ievērojami straujāk kā...

Noslēdzoties akcijām, cenas pieauga arī šokolādei (+3,5%), žāvētiem augļiem un riekstiem (+4,8%). Dārgākas bija žāvētas, kūpinātas vai sālītas zivis (+7,1%), konservētas vai pārstrādātas zivis un jūras velšu izstrādājumi (+2,7%) un saldētas zivis (+6,2%). Sadārdzinājās arī makaronu izstrādājumi (+2,7%) un piens (+1%).

Savukārt cenas maijā salīdzinājumā ar aprīli samazinājās svaigiem dārzeņiem (-6,5%) un svaigiem augļiem (-3,1%). Akciju ietekmē lētāka bija kafija (-1,5%).

Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis mēneša laikā palielinājās par 15,9%, kas ir straujākais kāpums grupā mēneša laikā pēdējos 28 gados.

CSP norāda, ka no 2022.gada 1.janvāra līdz 30.aprīlim tika piemēroti maksas atvieglojumi atbilstoši Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumam elektroenerģijai, dabasgāzei un siltumenerģijai. Beidzoties šiem maksas atvieglojumiem, no 1.maija elektroenerģijas maksā atkal tika iekļauta maksa par elektroenerģijas sistēmas pakalpojumiem un obligātā iepirkuma (OIK) un jaudas komponentēm, kā rezultātā elektroenerģijas vidējais cenu līmenis pieauga par 59,7%.

Siltumenerģijai līdz šim atvieglojumu ietvaros bija noteikti cenu griesti, bet ņemot vērā atvieglojumu perioda beigas, siltumenerģija sadārdzinājās par 15,4%. Kopš 1.maija vairs nebija spēkā arī maksas kompensācija dabasgāzei, kas iepriekš attiecās uz lietotājiem ar noteiktu patēriņu, līdz ar to dabasgāzes vidējais cenu līmenis pieauga par 26,3%. Dārgāks bija cietais kurināmais, mājokļa īres maksa, kā arī sašķidrinātā gāze balonos.

Mājokļa iekārtas grupā cenas mēneša laikā pieauga vidēji par 2,8%. Mēneša laikā akciju noslēgumu ietekmē cenu kāpums bija mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, kā arī traukiem. Cenas palielinājās mājokļa mēbelēm, neelektriskajiem virtuves piederumiem un priekšmetiem.

Ar transportu saistītās preces un pakalpojumi mēneša laikā kļuva dārgāki par 2,8%. Degviela sadārdzinājās par 4,8%, pieaugot dīzeļdegvielas cenām par 4,2%, benzīna - par 6,2% un auto gāzes - par 1,3%. Cenas kāpa riepām, kā arī lietotām automašīnām. Lētāki bija pasažieru aviopārvadājumi.

Ar atpūtu un kultūru saistām precēm un pakalpojumiem cenas mēneša laikā kāpa par 1,2%. Noslēdzoties akcijām dārgākas bija rotaļlietas, kā arī barība lolojumdzīvniekiem. Vidējais cenu līmenis palielinājās daiļliteratūras grāmatām, personālajiem datoriem un ziediem.

Restorānu un viesnīcu pakalpojumu vidējais cenu līmenis mēneša laikā pieauga par 2,7%. Viesnīcu pakalpojumi sadārdzinājās vidēji par 13,5%, restorānu un kafejnīcu pakalpojumi - par 1,5%, bet ēdnīcu pakalpojumi - par 2,8%.

Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas palielinājās par 2,3%, ko ietekmēja akciju noslēgumi personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem.

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums mēneša laikā bija apģērbiem, alum, vīnam, tabakas izstrādājumiem, zobārstniecības pakalpojumiem, farmaceitiskajiem produktiem. Savukārt cenas samazinājās stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.

Savukārt lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2022.gada maijā, salīdzinot ar 2021.gada maiju, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, veselības aprūpei, mājokļa iekārtai.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 18,2%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu minētajā grupā bija sieram un biezpienam (+27,8%), piena produktiem (+28,8%), pienam (+31,2%) un jogurtam (+20,8%). Cenas pieauga maizei (+17,1%), miltiem un citiem graudaugiem (+52,7%), konditorejas izstrādājumiem (+13,5%), makaronu izstrādājumiem (+38,8%), rīsiem (+30,5%) un brokastu pārslām (+10,4%).

Gada laikā cenas palielinājās arī mājputnu gaļai (+33,6%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+10,6%), gaļas izstrādājumiem (+19,2%), cūkgaļai (+7,9%), liellopu gaļai (+17,4%). Dārgāki bija kartupeļi (+60,3%), svaigi dārzeņi (+7,3%) un svaigi augļi (+7,2%). Cenu kāpums bija kafijai (+16,5%), saldējumam (+22,4%), augu eļļai (+35,0%), sviestam (+23,2%), svaigām vai atdzesētām zivīm (+33,2%), olām (+12,5%), cukuram (+25,3%), šokolādei (+11,3%), konservētām vai pārstrādātām zivīm un jūras velšu izstrādājumiem (+15,8%), ievārījumam un medum (+14,9%), augļu un dārzeņu sulām (+9,4%), mērcēm un garšvielu piedevām (+18,3%), sālim un garšvielām (+20,2%).

Tāpat gada laikā sadārdzinājās saldētas zivis (+20,9%), žāvētas, kūpinātas vai sālītas zivis (+18%), olīveļļa (+12,7%), tūlītējai lietošanai gatavi ēdieni (+14,7%), margarīns (+20,1%) un saldumi (+9,6%).

Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis gada laikā pieauga par 5,5%. Alkoholisko dzērienu cenas kāpa par 5%, galvenokārt sadārdzinoties stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, alum un vīnam. Gada laikā tabakas izstrādājumu cenas palielinājās par 6,5%.

Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis gada laikā palielinājās par 34,4%.

Būtiskākais cenu kāpums gada laikā bija siltumenerģijai, elektroenerģijai, dabasgāzei un cietajam kurināmajam. Dārgāka bija atkritumu savākšana, materiāli mājokļa uzturēšanai un remontam, mājokļa īre, mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi, kanalizācijas pakalpojumi, ūdensapgāde, kā arī mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi.

Mājokļa iekārtas grupā cenas gada laikā kāpa vidēji par 9,8%, galvenokārt sadārdzinoties mājokļa mēbelēm, mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, galvenajām mājsaimniecības ierīcēm, neelektriskiem virtuves piederumiem un priekšmetiem, mājokļa uzkopšanas un mājsaimniecības pakalpojumiem, kā arī traukiem.

Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis gada laikā pieauga par 6,4%. Dārgāki bija zobārstniecības pakalpojumi, ārstu speciālistu pakalpojumi un farmaceitiskie produkti.

Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas gada laikā palielinājās par 27,5%, ko noteica degvielas cenu pieaugums par 51,1%. Dīzeļdegviela sadārdzinājās par 57,6%, benzīns - par 44,9%, bet auto gāze - par 29,1%. Vidējais cenu līmenis pieauga personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam, lietotām automašīnām, rezerves daļām un piederumiem personiskajiem transportlīdzekļiem.

Restorānu un viesnīcu pakalpojumiem vidējais cenu līmenis palielinājās par 12,1%. Gada laikā cenas kāpa ēdināšanas pakalpojumiem, tostarp sadārdzinājās restorānu un kafejnīcu pakalpojumi - par 10,9%, ēdnīcu pakalpojumi - par 9,4%, ātrās ēdināšanas pakalpojumi - par 9,6%. Cenu pieaugums bija arī viesnīcu pakalpojumiem.

Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas gada laikā palielinājās par 12,7%, ko ietekmēja cenu kāpums personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem. Dārgāka bija autotransportlīdzekļu apdrošināšana, frizētavu un skaistumkopšanas salonu pakalpojumi un finanšu pakalpojumi.

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums gada laikā bija apģērbiem, apaviem, atpūtas un sporta pakalpojumiem, barībai lolojumdzīvniekiem, kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem, telekomunikāciju pakalpojumiem un ziediem.

Patēriņa cenas šogad oktobrī salīdzinājumā ar septembri Latvijā pieauga par 0,8%, bet gada laikā - šogad oktobrī salīdzinājumā ar 2021.gada oktobri - palielinājās par 21,8%, pretstatā 22,2% pagājušajā mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, oktobrī pieaudzis par 15%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2022.gada oktobrī, salīdzinot ar 2022.gada septembri, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, apģērbam un apaviem, kā arī cenu kritumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 2,1%.

Būtiskākais cenu pieaugums bija svaigiem dārzeņiem (+23,3%). Cenu kāpums bija arī maizei (+2,4%), pienam (+4,1%), cukuram (+8,5%), sieram un biezpienam (+1,2%), atspirdzinošajiem dzērieniem (+7,2%). Dārgāki bija konditorejas izstrādājumi (+1,2%), liellopu gaļa (+7,8%), svaigi augļi (+1,2%), konservētas vai pārstrādātas zivis un jūras velšu izstrādājumi (+3,3%) un cūkgaļa (+1,1%). Akciju noslēgumu rezultātā sadārdzinājās augu eļļa (+3,1%), augļu un dārzeņu sulas (+2,5%). Cenas palielinājās tējai (+4,4%), miltiem un citiem graudaugiem (+1,1%), margarīnam (+5,2%), saldētām zivīm (+3,9%) un gaļas izstrādājumiem (+1%).

2022. gada septembrī, salīdzinot ar 2021. gada septembri, vidējais patēriņa cenu līmenis* palielinājās par 22,2 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2022. gada septembrī, salīdzinot ar 2021. gada septembri, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, mājokļa iekārtai.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 27,5 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+37,1 %), konditorejas izstrādājumiem (+25,5 %), miltiem un citiem graudaugiem (+62,2 %), makaronu izstrādājumiem (+41,1 %), rīsiem (+37,8 %), brokastu pārslām (+11,8 %). Sadārdzinājās siers un biezpiens (+38,7 %), piena produkti (+41,0 %), piens (+43,7 %), olas (+26,9 %) un jogurts (+24,6 %). Gada laikā cenas pieauga mājputnu gaļai (+35,7 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+19,9 %), cūkgaļai (+12,4 %), gaļas izstrādājumiem (+20,6 %) un liellopu gaļai (+31,3 %).

Patēriņa cenas šogad novembrī salīdzinājumā ar oktobri Latvijā pieauga par 1,1%, bet gada laikā - šogad novembrī salīdzinājumā ar 2021.gada novembri - palielinājās par 21,8%, tādējādi gada inflācijai saglabājoties tādā pašā līmenī kā mēnesi iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, novembrī pieaudzis par 16,2%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa pieaugumu 2022.gada novembrī, salīdzinot ar 2022.gada oktobri, bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (0,4 procentpunkti), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (0,2 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (0,2 procentpunkti), mājokļa iekārtai (0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 1,5%.

Būtiskākais cenu pieaugums bija maizei (+3%) un konditorejas izstrādājumiem (+3,7%). Cenu kāpums bija arī svaigiem dārzeņiem (+3,3%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+2,5%). Sadārdzinājās piena produkti (+3%), ko galvenokārt ietekmēja akciju noslēgumi skābajam krējumam. Dārgāks bija piens (+2,9%), olas (+4,1%), cukurs (+4,8%), svaigas vai atdzesētas zivis (+7,9%), mērces un garšvielu piedevas (+7,1%), jogurts (+2,5%), konservētas vai pārstrādātas zivis un jūras velšu izstrādājumi (+2,8%).

Nasdaq Riga biržā 22.maijā sākusies pieteikšanās Latvijas fintech uzņēmuma AS DelfinGroup akcionāru publisko piedāvājumu akcijām, kas ilgs līdz 2. jūnija plkst. 15:30 pēc Rīgas laika.

Publisko akciju piedāvājuma ietvaros Latvijas, Lietuvas un Igaunijas investoriem ir iespēja iegādāties līdz 4,66 miljonu DelfinGroup akciju, ko piedāvā divi lielākie uzņēmuma akcionāri – SIA L24 Finance un SIA EC finance. Vienas akcijas cena ir 1,35 eiro.

Latvijas Banka abus akciju publisko piedāvājumu prospektus apstiprināja 17. maijā. Publisko piedāvājumu ietvaros L24 Finance piedāvā iegādāties līdz 3,15 miljoniem akciju, bet EC finance – līdz 1,51 miljoniem akciju, kas kopumā sastāda 10,3% no visām DelfinGroup akcijām. Piedāvājumu rezultātu paziņošana paredzēta 5. jūnijā, bet iegādāto akciju pārskaitīšanu jeb norēķinu plānots veikt 6. jūnijā. Piedāvājuma akcijas tiks piešķirtas proporcionāli (pro-rata) piedāvājuma periodā saņemtajiem iegādes pieteikumiem.

Pirmdien, 26. septembrī, Nasdaq Riga biržā sākusies pieteikšanās uz AS DelfinGroup akcionāru publisko piedāvājumu akcijām. Latvijas, Igaunijas un Lietuvas investori publisko piedāvājumu akcijām varēs pieteikties līdz 5. oktobrim, ieskaitot.

Investoriem būs iespēja iegādāties daļu no diviem lielākajiem uzņēmuma akcionāriem – SIA L24 Finance un SIA EC finance – piederošajām DelfinGroup akcijām. Akcionāri publisko piedāvājumu ietvaros pārdos līdz 5,4 miljoniem DelfinGroup akciju, t.i. līdz 11,92% no visām DelfinGroup akcijām. Vienas akcijas cena ir 1,44 eiro.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) abus akciju publiskā piedāvājuma prospektus apstiprināja 20. septembrī. Atbilstoši prospektiem, publisko piedāvājumu ietvaros L24 Finance piedāvās iegādāties līdz 3,65 miljoniem akciju, bet EC finance – līdz 1,75 miljoniem akciju. Akciju publisko piedāvājumu rezultātu paziņošana paredzēta 10. oktobrī, bet iegādāto akciju pārskaitīšana jeb piedāvājuma izpilde plānota 12. oktobrī. Piedāvājuma akcijas tiks piešķirtas proporcionāli (pro-rata) piedāvājuma periodā saņemtajiem iegādes pieteikumiem.

Patēriņa cenas šogad augustā salīdzinājumā ar jūliju Latvijā pieauga par 0,4%, bet gada laikā - šogad augustā salīdzinājumā ar 2021.gada augustu - patēriņa cenu kāpums, tāpat kā pirms mēneša, bija 21,5% apmērā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, augustā pieaudzis par 12,3%.

2022.gada augustā, salīdzinot ar jūliju, būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, veselības aprūpei, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,9%.

Būtiskākais cenu pieaugums bija sieram un biezpienam (+4,2%), konditorejas izstrādājumiem (+3,3%), kā arī svaigiem augļiem (+3,9%). Dārgāks bija cukurs (+14,8%), piens (+3,8%), milti un citi graudaugi (+4,3%), saldējums (+4,6%). Akciju noslēgumu rezultātā cenas kāpa maizei (+0,8%), čipsiem (+11,7%), saldumiem (+5,8%), makaronu izstrādājumiem (+3,6%), ievārījumam un medum (+3,2%), kā arī brokastu pārslām (+4,9%). Cenas palielinājās arī rīsiem (+3,9%) un mājputnu gaļai (+0,6%).

Tie, kas interesējās par investīcijām, jaunu biznesa veidošanu vai uzņēmumu iegādi, visdrīzāk sociālajos tīklos būs noskatījušies vismaz kādu no biznesa konsultantes un influenceres Kodijas Sančesas (Codie Sanchez) atraktīvajiem video.

Piemēram, Youtube platformā viņai jau ir vairāk nekā 656 tūkstoši abonentu. Viens no viņas ieteikumiem ir – investējiet garlaicīgos, bet stabilos uzņēmumos, kas spēj ģenerēt pastāvīgu naudas plūsmu. Īpaši, ja ir iespējams šādu biznesu iegādāties ar atlaidi. Tie ir uzņēmumi, kas “dēj zelta olas”.

Šķiet, ka šo stāstu šobrīd varam attiecināt arī uz AS “DelfinGroup” akcionāru – SIA “L24 Finance” un SIA “EC finance” – publiski izteikto akciju piedāvājumu. Kopumā tiek piedāvāti 4,66 miljoni “DelfinGroup” akciju ar 10 % atlaidi.

Stabils un sakārtots bizness

“DelfinGroup” biznesu veido trīs galvenie balsti, kas ļoti veiksmīgi cits citu papildina – lombardi, patēriņa kreditēšana un lietotu preču tirdzniecība. Lombardu biznesā “DelfinGroup” ir līderis ar vairāk nekā 90 filiālēm visā Latvijā. Vispelnošākais biznesa virziens ir patēriņa kreditēšana, kas, pēc normatīvās vides sakārtošanas pirms dažiem gadiem, gadu no gada piedzīvo stabilu augšupeju. Savukārt lietotu un mazlietotu preču tirdzniecība ir viens no svarīgiem zaļās jeb aprites ekonomikas elementiem, un arī šim biznesa segmentam ilgtermiņā var prognozēt tālāku izaugsmi. Visai iespaidīgs Latvijas mērogiem ir arī “DelfinGroup” kopējais reģistrēto klientu skaits, kas pārsniedz 400 000.

Patēriņa cenas šogad februārī salīdzinājumā ar janvāri Latvijā pieauga par 0,6%, bet gada laikā - šogad februārī salīdzinājumā ar 2022.gada februāri - palielinājās par 20,3%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 21,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, februārī pieaudzis par 19,4%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām mēneša laikā bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,3 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,2 procentpunkti), kā arī ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 1,2%.

Būtiskākais cenu pieaugums bija svaigiem dārzeņiem (+19,7%) un svaigiem augļiem (+5,1%). Noslēdzoties akcijām, dārgāka bija kafija (+3,4%), jogurts (+2,6%), biezpiens (+2,7%), kā arī čipsi (+8,9%). Mēneša laikā cenas pieauga augļu un dārzeņu sulām (+6,3%), olām (+4,2%), saldējumam (+5,5%), kartupeļiem (+2,4%).

Patēriņa cenas šogad aprīlī salīdzinājumā ar martu Latvijā pieauga par 0,3%, bet gada laikā - šogad aprīlī salīdzinājumā ar 2022.gada aprīli - palielinājās par 15,1%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 17,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, aprīlī pieaudzis par 20%.

2023.gada aprīlī, salīdzinot ar 2023.gada martu, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija apģērbam un apaviem (+0,4 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,1 procentpunkts), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,1 procentpunkts), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti) un dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,4%.

Noslēdzoties akcijām, cenas šogad aprīlī salīdzinājumā ar martu pieauga kafijai (+3,1%), konditorejas izstrādājumiem (+1,9%), maizei (+0,9%), pienam (+1,4%), sālim un garšvielām (+6,4%). Dārgāka bija arī cūkgaļa (+1,3%), olīveļļa (+6,3%), makaronu izstrādājumi (+3,6%), gaļas izstrādājumi (+1,5%).

Patēriņa cenas šogad martā salīdzinājumā ar februāri Latvijā pieauga par 0,7%, bet gada laikā - šogad martā salīdzinājumā ar 2022.gada martu - palielinājās par 17,3%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 20,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, martā pieaudzis par 19,8%.

2023.gada martā, salīdzinot ar februāri, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,4 procentpunkti), apģērbiem un apaviem (+0,3 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupā (+0,2 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,1 procentpunkts), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts), veselības aprūpei (+0,1 procentpunkts), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,3 procentpunkti) un ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,1 procentpunkts).

Patēriņa cenas šogad jūnijā salīdzinājumā ar maiju Latvijā pieauga par 2,4%, bet gada laikā - šogad jūnijā salīdzinājumā ar 2021.gada jūniju - patēriņa cenas palielinājās par 19,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūnijā pieaudzis par 9,2%.

Būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām 2022.gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei, kā arī cenu kritumam apģērbam un apaviem.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 3%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu mēneša laikā attiecīgajā grupā bija kafijai (+8,3%), galvenokārt noslēdzoties akcijām. Akciju noslēgumu rezultātā dārgāka bija žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+4,2%), maize (+2,2%), saldējums (+5,7%), mājputnu gaļa (+2,1%), jogurts (+5,1%). Cenu kāpums bija konditorejas izstrādājumiem (+5%), šokolādei (+5,7%), miltiem un citiem graudaugiem (+4,2%), kā arī saldumiem (+10,1%).

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pārsvarā saruka bažās par autobūves sektora problēmām un jaunu procentlikmju paaugstināšanu iespējamību ar mērķi iegrožot augsto inflāciju.

Visi Volstrītas galvenie indeksi kritās. Arī Eiropas galveno biržu indeksi lielākoties saruka, bet Āzijas biržās akciju cenas mainījās dažādos virzienos.

Autobūvnieku akciju cenas smagi skāra elektromobiļu ražotāja "Tesla" paziņojums, ka tas šogad pirmajā ceturksnī strādājis ar 2,5 miljardu dolāru peļņu, kas ir par 24% mazāka nekā attiecīgajā laika periodā pērn.

"Tesla" akcijas cena saruka par apmēram 10%, bet "Ford" un GM akciju cenas kritās par aptuveni 3%.

Francijas autobūvnieka "Renault" akcijas cena samazinājās par gandrīz 8%, bet "Stellantis" akcijas cena saruka par vairāk nekā 5%. Frankfurtes biržā BMW un "Mercedes-Benz" akciju cenas kritās par vairāk nekā 3%, bet "Volkswagen" akcijas cena - par 2,5%.

Pasaules lielākajos vērtspapīru tirgos šis gads pagaidām ir bijis visai pasmags. ASV akciju cenu izmaiņu raksturojošā Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība flirtē ar lāču tirgu. Par to tiek saukta cenu atkāpšanās no iepriekšējām augstienēm, kas šoreiz tika fiksētas gandrīz precīzi gadu mijā, vismaz par 20%.

Tāpat spēji sarukusi lielas daļas Eiropas lielāko uzņēmumu akciju cena, un izpārdošana vērojama arī Ķīnas tirgū. Problēmu loks izskatās pietiekami varens – visās pasaules malās sevi pieteikusi strauja inflācija, kuru paspilgtinājis Krievijas sāktais karš Ukrainā. Augstā inflācija savukārt liek centrālajām bankām darīt ko teju aizmirstu – padarīt stingrāku savu monetāro politiku. Attiecīgi centrālo banku atbalsta zudums vērtspapīru tirgū draud nomainīt veselu laikmetu.

Pietiekami nozīmīgas bažas ir par to, ka centrālajām bankām inflāciju neizdosies apkarot bez recesijas izraisīšanas. Tāpat pa bremzēm spiež ilgstoši varenais pasaules ekonomikas izaugsmes dzinulis Ķīna. Lielus jautājumus par pasaules tirdzniecības nākotni liek uzdot arī jau minētais karš Eiropā. Lai nu kā – ja vērtē noskaņojumu finanšu tirgū, tad šobrīd visai daudz tāpat tiek spriests par to, ka cenu kritums kādus aktīvus var būt padarījis jau nosacīti lētus, un tādējādi šī varētu būt iespēja tos iegādāties ar atlaidēm. Daļēji par to droši vien ir atbildīga pieredze kopš iepriekšējās finanšu krīzes.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien kritās, neraugoties uz banku akciju cenu svārstībām pēc tam, kad finanšu iestādes mēģināja mazināt bailes par krīzi banku sistēmā.

Šveices valdība svētdien paziņoja, ka banka UBS iegādāsies banku "Credit Suisse" un Šveices Centrālā banka atbalstīs pārņemšanas darījumu ar 100 miljardu franku (101,4 miljardu eiro) ārkārtas likviditātes palīdzību abiem aizdevējiem. "Credit Suisse" ir starp 30 bankām pasaulē, kas uzskatāmas kā pārāk lielas, lai ļautu tām bankrotēt.

Dažas stundas pēc tam ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) un citas centrālās bankas paziņoja par saskaņotiem centieniem uzlabot banku pieeju likviditātei.

"Šī tagad ir otrā nedēļas nogale, kad centrālās bankas, valdības un regulatori ir tērējušies, dzēšot ugunsgrēkus," sacīja tirdzniecības platformas OANDA analītiķis Kreigs Erlams. "Lai gan tirgi šodien atkopjas, es neesmu drošs, ka kāds būtu pārliecināts par to, ka visas liesmas ir nodzēstas."

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pieauga. Globālās naftas cenas kritās, valdot bažām par pieprasījumu Ķīnā, bet Eiropas gāzes cenas sasniedza zemāko līmeni kopš 2021.gada novembra, jo siltais ziemas laiks samazināja apkures vajadzības.

Naftas cenas saruka par vairāk nekā 5% pēc bažām par pieprasījumu pasaules lielākajā naftas importētājvalstī Ķīnā, kur krasi pieaug Covid-19 infekcijas gadījumu skaits.

Analītiķi arī norādīja uz silto ziemu Eiropā un ASV dolāra vērtības palielināšanos, kas padara jēlnaftu dārgāku citu valūtu turētājiem.

Dabasgāzes vairumtirdzniecības cenas Eiropā kritās līdz zemākajam līmenim kopš 2021.gada novembra, jo siltais ziemas laiks samazināja pieprasījumu. Dabasgāzes cena zaudēja visu pieaugumu, kas bija radies pērn saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Dabasgāzes cena nākotnes līgumos Nīderlandes biržā "Title Transfer Facility" (TTF) dienas pirmajā pusē bija nedaudz zem 70 eiro par megavatstundu, bet pievakarē tā noslīdēja zem 65 eiro atzīmes.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pieauga, mazinoties bažām par problēmām banku nozarē, bet naftas cenas krasi saruka recesijas risku dēļ.

Akciju cenas atkopās pēc tam, kad tirgus nedēļas sākumā bija satricinājis divu ASV reģionālo komercbanku "Silicon Valley Bank" (SVB) un "Signature Bank" krahs, kurš lika varas iestādēm veikt ārkārtējus pasākumus ar mērķi novērst problēmu izplatīšanos banku nozarē.

"First Republic Bank" un citu reģionālo banku akciju cenu kāpums otrdien veicināja galveno Volstrītas indeksu palielināšanos. Indekss "Standard & Poor's 500" pieauga par 1,7%.

Akciju cenu kāpums Volstrītā sekoja līdzīgai tendencei Eiropas biržās. Londonas, Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi pieauga par vairāk nekā 1%.

Investori arī reaģēja uz Nodarbinātības ministrijas otrdien publiskotiem datiem, ka gada inflācija ASV februārī samazinājusies līdz 6% salīdzinājumā ar 6,4% janvārī, tādējādi reģistrēts zemākais līmenis kopš 2021.gada septembra, turklāt inflācijai kritums fiksēts astoto mēnesi pēc kārtas.

Akciju cenas Volstrītā otrdien pieauga, bet Eiropas un Āzijas biržās kritās, savukārt jenas vērtība pret ASV dolāru sasniedza 20 gadu zemāko līmeni pirms gaidāmas ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) pārejas uz vēl stingrāku monetāro politiku.

Volstrītā tirdzniecības sesijas sākumā akciju cenas saruka pēc pesimistiskas Pasaules Bankas prognozes un mazumtirdzniecības milža "Target" brīdinājuma par peļņas problēmām.

Pasaules Banka samazinājusi pasaules ekonomikas šā gada pieauguma prognozi līdz 2,9%, liecina otrdien publiskotās Pasaules Bankas jaunākās prognozes.

Salīdzinot ar iepriekšējām prognozēm janvārī, šā gada pieauguma prognoze samazināta par 1,3 procentpunktiem. Pagājušajā gadā pasaules ekonomikas pieaugums bija 5,7%.

"Karš Ukrainā, lokdauni Ķīnā, piegāžu ķēžu pārrāvumi, kā arī stagflācijas risks dod triecienu izaugsmei. Daudzām valstīm būs grūti izvairīties no recesijas," sacīts Pasaules Bankas ziņojumā.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pārsvarā kritās un britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru samazinājās pirms svarīgu ASV nodarbinātības datu publicēšanas, Starptautiskā valūtas fonda (SVF) vadītājai Kristalinai Georgievai brīdinot par globālās recesijas risku palielināšanos.

Naftas cenas pasaulē turpināja pieaugt pēc naftas ieguvējvalstu alianses OPEC+ vienošanās no novembra krasi samazināt naftas ieguvi, lai stabilizētu naftas cenas.

OANDA tirgus analītiķis Kreigs Erlams sacīja, ka akciju cenu agrīnu kāpumu Eiropas tirgos drīz nomainīja kritums, jo "investori ieņem piesardzīgu pieeju" pirms piektdien gaidāmās ASV nodarbinātības datu publicēšanas, kas var ietekmēt Federālās rezervju sistēmas (FRS) nākamo soli.

Akciju cenas Volstrītā kritās pēc bažām, ka negaidīti labi ASV nodarbinātības dati var veicināt akciju cenu samazināšanos, ņemot vērā prognozes par agresīvāku procentlikmju pacelšanu.

"Ir jābūt ļoti drosmīgam, lai šodien riskētu pirms nodarbinātības datu [publicēšanas]. Šodien cilvēki nogaida," sacīja "Meeschaert Financial Services" analītiķis Gregorijs Volohins.

Ieguldījumu kultūras attīstīšana ir garš ceļojums, lai gan tas nav nekas neizdarāms. Ko mēs vēl gribētu redzēt Latvijas gadījumā? Domāju, ka tā ir tā pati investoru izglītošana. Tas būtu arī labāks investoru mikss, runājot par vietējā kapitāla tirgus attīstību.

To intervijā Dienas Biznesam saka Nasdaq Eiropas tirgu prezidents Bjorns Sibberns.

Fragments no intervijas

Ko domājat par šā brīža situāciju pasaules finanšu tirgū? Interesanti laiki.

Jāsaka, ka visupirms Nasdaq ir spēcīgs modelis, kā pārvaldīt biržas. Jau daudzus jo daudzus gadus esam redzējuši to, ka arī svārstīgos un neskaidros laikos biržas un tirgi strādā. Covid laikā redzējām to, kā akciju tirgū cenas sarūk vairāk nekā par 30%. Tomēr arī tad tirgi turpināja funkcionēt - investori varēja gan tos pamest, gan nākt iekšā. Jā, akciju cena lidoja zemē, lai gan tirgū saglabājās likviditāte, un investori – arī institucionālie investori - varēja akcijas tirgot bez problēmām. Ar šo es vēlreiz gribu uzvērt, ka tirgi funkcionē arī šādos laikos. Covid laikā arī varējām redzēt, ka dažām kompānijām ir vajadzīgs vairāk kapitāla. Tādēļ pat neskaidros laikos biržā listētiem uzņēmumiem bija iespēja ar tās starpniecību to piesaistīt, lai, piemēram, stiprinātu bilanci, vai to izmantot, lai iegādātos citus uzņēmumus. Jā, ir svārstīgi laiki, un tagad vairs pēc pagājušā gada rekordiem neredzam tik daudz IPO. Tomēr modelis ar biržām un tirgus likviditāti strādā.

Konservatīvie pensiju plāni saviem investoriem Latvijā zaudējuši kaudzi naudas. Tas ir, nemaz nerunājot par šī brīža vairāk nekā šausmīgā visu krājēju bieda un ienaidnieka – inflācijas – nodokli.

Šī gada pirmajā pusē bedrē vēlās cenas pasaules lielākajos akciju tirgos. Turpinoties vasarai, akciju cenas atguvušās, lai gan pārliecību, ka šis pieaugums būs noturīgs, diez vai uz visu ekonomikas un ģeopolitisko problēmu fona var raksturot kā ļoti spēcīgu. Centrālajām bankām sākot karot ar inflāciju, augstāk ceļojušas arī parādu procentu likmes.

Ja, piemēram, Vācijas 10 gadu termiņa obligāciju ienesīgums pagājušā gada nogalē bija negatīvs un atradās pie -0,4% atzīmes, tad tagad tas atrodas pie 1,32%. Savukārt ASV 10 gadu termiņa obligāciju ienesīgums pakāpies no 1,4% virs 3% līmeņa. Ja obligāciju ienesīgums aug, tad sarūk šo vērtspapīru cena. No šī visa var secināt, ka bijis maz vietu, kur no cenu krituma šogad noslēpties.