Jaunākais izdevums

Akciju cenas pasaules biržās trešdien pārsvarā kritās, ko noteica bažas par inflāciju Lielbritānijā un centrālo banku centieniem iegrožot inflāciju, ceļot procentlikmes.

Londonas biržas indekss kritās par 0,1% pēc valsts statistikas biroja trešdien publicētiem datiem, ka gada inflācija Lielbritānijā martā samazinājusies līdz 10,1% salīdzinājumā ar 10,4% februārī, taču šis kritums bijis mazāks par prognozēto. Analītiķi bija prognozējuši, ka inflācija saruks līdz 9,8%.

Lielbritānijas centrālā banka - Anglijas Banka - martā vienpadsmito reizi pēc kārtas paaugstināja bāzes procentlikmi, un tā sasniegusi augstāko līmeni kopš 2008.gada beigām. Tādējādi ar kreditēšanas ierobežošanu Anglijas Banka cenšas apkarot augsto inflāciju.

Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi nedaudz pieauga.

Volstrītas indeksi maz mainījās pēc dažādām tendencēm uzņēmumu peļņas datos, bet Āzijas akciju tirgos lielākoties bija kritums.

Pasaules naftas cenas kritās par apmēram diviem procentiem pēc bažām, ka arī ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) var atkal krasi pacelt procentlikmes, kas savukārt samazinātu jēlnaftas pieprasījumu.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" trešdien kritās par 0,2% līdz 33 897,01 punktam, indekss "Standard & Poor's 500" nemainījās un bija 4154,52 punkti, bet indekss "Nasdaq Composite" nemainījās un bija 12 157,23 punkti.

Londonas biržas indekss FTSE 100 trešdien kritās par 0,1% līdz 7898,77 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX pieauga par mazāk nekā 0,1% līdz 15 895,20 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 palielinājās par 0,2% līdz 7549,44 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena trešdien kritās par 2,1% līdz 79,16 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā saruka par 1,9% līdz 83,12 dolāriem par barelu.

Nīderlandes biržā "Title Transfer Facility" (TTF) dabasgāzes cena trešdien kritās par 5,67% līdz 40,30 eiro par megavatstundu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru trešdien pieauga no 1,0954 līdz 1,0963 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru kāpa no 1,2425 līdz 1,2435 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu palielinājās no 134,12 līdz 134,68 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu kritās no 88,31 līdz 88,08 pensiem par eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien kritās pirms šonedēļ gaidāmiem centrālo banku lēmumiem par procentlikmēm, kamēr investori turpināja bažīties par banku problēmām.

"Pagājušajā nedēļā atjaunojās [investoru] riska apetīte pēc labākas tehnoloģiju milžu peļņas, bet situāciju akciju tirgos ir mainījušas bažas par procentlikmēm, tālākām banku krīzēm, ASV parāda griestiem un ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) nodomiem," sacīja tiešsaistes tirdzniecības platformas IG galvenais tirgus analītiķis Kriss Bošamps.

"Eiropas un ASV [biržu] indeksi ir krasi sarukuši investoru nervozitātes dēļ," viņš piebilda.

Austrālijas centrālā banka otrdien paaugstināja bāzes procentlikmi līdz augstākajam līmenim kopš 2012.gada aprīļa. Centrālā banka bāzes procentlikmi paaugstināja par 0,25 procentpunktiem līdz 3,85%.

Ir gaidāms, ka FRS paaugstinās bāzes procentlikmi 10.reizi, kas varētu būt pēdējā reize pašreizējā ciklā, par 0,25 procentpunktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pārsvarā kritās pēc tam, kad ASV bankas "First Republic Bank" ievērojams noguldījumu zudums atjaunoja bažas par banku krīzi, papildinot bailes par iespējamu recesiju.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi samazinājās. Eiropā Londonas un Parīzes biržu indeksi kritās, bet Frankfurtes biržas indekss nedaudz pieauga.

Reģionālās ASV bankas atkal nonāca uzmanības lokā pēc "First Republic Bank" paziņojuma, ka tās noguldījumu apjoms pirmajā ceturksnī sarucis par 100 miljardiem ASV dolāru. Tas pastiprināja bažas par šīs bankas ilgtermiņa perspektīvām pēc "Silicon Valley Bank" (SVB) un divu citu ASV reģionālo banku kraha.

"First Republic Bank" akcijas cena kritās par 49%.

Šveices lielākā banka UBS otrdien paziņoja, ka šogad pirmajā ceturksnī strādājusi ar 1,03 miljardu dolāru tīro peļņu, kas ir par 52% mazāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn. UBS akcijas cena pēc šī paziņojuma kritās par 2,2%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas sarūk bažās par autobūves sektora problēmām un ekonomiku

LETA--AFP, 21.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pārsvarā saruka bažās par autobūves sektora problēmām un jaunu procentlikmju paaugstināšanu iespējamību ar mērķi iegrožot augsto inflāciju.

Visi Volstrītas galvenie indeksi kritās. Arī Eiropas galveno biržu indeksi lielākoties saruka, bet Āzijas biržās akciju cenas mainījās dažādos virzienos.

Autobūvnieku akciju cenas smagi skāra elektromobiļu ražotāja "Tesla" paziņojums, ka tas šogad pirmajā ceturksnī strādājis ar 2,5 miljardu dolāru peļņu, kas ir par 24% mazāka nekā attiecīgajā laika periodā pērn.

"Tesla" akcijas cena saruka par apmēram 10%, bet "Ford" un GM akciju cenas kritās par aptuveni 3%.

Francijas autobūvnieka "Renault" akcijas cena samazinājās par gandrīz 8%, bet "Stellantis" akcijas cena saruka par vairāk nekā 5%. Frankfurtes biržā BMW un "Mercedes-Benz" akciju cenas kritās par vairāk nekā 3%, bet "Volkswagen" akcijas cena - par 2,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Akciju cenas Eiropas biržās krītas, Volstrītā mainās dažādos virzienos

LETA/AFP, 14.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pirmdien kritās Eiropas biržās, bet Volstrītā mainījās dažādos virzienos pēc tam, kad ASV prezidents Džo Baidens paziņoja, ka Savienoto Valstu banku sistēma ir drošībā pēc bankas "Silicon Valley Bank" (SVB) pēkšņās maksātnespējas.

Tirdzniecības sesijas biržās notika pēc tam, kad ASV finanšu uzraudzības iestādes apturēja ASV 16.lielākās bankas SVB darbību, lai aizsargātu noguldītājus, un regulatori pārņēma Ņujorkas banku "Signature Bank", kurā apmēram trešdaļa noguldījumu ir kriptovalūtās.

ASV valsts obligāciju ienesīgums samazinājās, investoriem uzskatot, ka problēmas reģionālajā banku sektorā var pamudināt ASV Federālo rezervju sistēmu (FRS) kļūt uzmanīgākai ar procentlikmju paaugstināšanu.

"Amerikāņi var būt pārliecināti, ka banku sistēma ir drošībā. Jūsu noguldījumi jums būs pieejami, kad būs tāda vajadzība," Baltajā namā sacīja Baidens, komentējot pašreizējo situāciju ASV finanšu sektorā. Tāpat ASV prezidents pavēstīja, ka lūgs pieņemt stingrākus banku regulējošus noteikumus, bet SVB vadītāji tiks atlaisti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā kritās gada pirmajā tirdzniecības dienā, tirgu dalībniekiem bažījoties, ka akciju cenu kāpums 2023.gada pēdējās darba dienās bijis pārāk optimistisks.

Cenas akciju tirgos Ņujorkā, Frankfurtē, Parīzē un Tokijā pērnā gada pēdējos mēnešos bija augušas līdz jauniem rekordiem, investoriem gaidot procentlikmju pazemināšanas šogad.

Neraugoties uz optimistiskajām prognozēm par procentlikmēm, Honkongas un Šanhajas biržās turpinājās pērnā gada kritums. Tirgus nepārliecināja Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina runā teiktais, ka Ķīnas ekonomika kļuvusi "izturīgāka un dinamiskāka".

Tokijas birža otrdien bija slēgta, bet investori pievērš uzmanību notikumiem Japānā pēc pirmdienas postošās zemestrīces.

Naftas cenas kritās pēc īslaicīga kāpuma, kuru bija izraisījušas bažas par jēlnaftas piegādēm pēc tam, kad Irāna nosūtīja karakuģi uz Sarkano jūru, atbildot uz trīs Jemenas hutiešu nemiernieku kuģu iznīcināšanu ASV karaflotes uzbrukumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pārsvarā kritās un ASV dolāra vērtība samazinājās pēc tam, kad ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) paaugstināja procentlikmes un signalizēja par tālākas to paaugstināšanas iespējamību.

FRS Atvērtā tirgus komiteja trešdien nolēma paaugstināt bāzes procentlikmi par ceturtdaļu procentpunkta līdz 5,25-5,5%. Tas ir augstākais bāzes procentlikmes līmenis ASV kopš 2001.gada.

FRS vadītājs Džeroms Pauels preses konferencē paziņoja, ka turpmāka procentlikmju paaugstināšana būs atkarīga no ekonomikas datiem.

"Briefing.com" analītiķis Patriks O'Hērs atzina, ka Pauela izteikumi atbilduši tirgus gaidām.

Pēc FRS investoru uzmanība pievēršas Eiropas Centrālajai bankai (ECB), kas ceturtdien paziņos savu lēmumu par procentlikmēm, un piektdien to izdarīs arī Japānas Banka.

Parīzes biržas indekss trešdien kritās vairāk nekā Londonas un Frankfurtes biržu indeksi. Šo kritumu veicināja luksusa preču grupas LVMH akcijas cenas samazināšanās par 5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien pieauga pēc pagājušonedēļ pieredzētā krituma, kuru bija izraisījušas bažas par to, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) varētu īstenot agresīvāku procentlikmju paaugstināšanu, lai iegrožotu inflāciju.

Pasaules naftas cenas kritās bažās par pesimistisku pieprasījuma prognozi ASV.

"Investori ignorēja bažas par inflāciju un procentlikmēm, kas pagājušonedēļ bija satraukušas tirgus," sacīja "AJ Bell" investīciju direktors Rass Maulds.

Britu mārciņas vērtība pieauga pēc tam, kad Lielbritānijas premjerministrs Riši Sunaks un Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena pirmdien vienojās labot Ziemeļīrijas protokolu.

Vienošanās paredz, ka muitas pārbaudēm netiks pakļautas preces, kas tiek tirgotas starp pārējo Lielbritāniju un Ziemeļīriju un kurām paredzēts palikt Ziemeļīrijas tirgū. Tāpat Ziemeļīrijā būs pilnībā pieejami Lielbritānijā apstiprināti medikamenti. Vienošanās arī paredz ierobežot Eiropas Savienības Tiesas pārraudzību pār protokolu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās otrdien kritās, ASV obligāciju ienesīgumam sasniedzot 16 gadu augstāko līmeni, kas pastiprināja bažas par paaugstinātām procentlikmēm.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi saruka par vairāk nekā 1% pēc tam, kad ASV Finanšu ministrijas 10 gadu obligāciju ienesīgums pieauga līdz līmenim, kas iepriekšējo reizi bija sasniegts 2007.gadā.

Analītiķi saistīja obligāciju ienesīguma palielināšanos ar prāvu šo obligāciju emisiju un ar ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) amatpersonu izteikumiem, kas signalizēja, ka ASV centrālā banka varētu saglabāt procentlikmes augstā līmenī ilgāku laiku.

Investori gaida ASV nodarbinātības datu publiskošanu, kas paredzēta piektdien.

ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu īslaicīgi pārsniedza 150 jenas par dolāru, kas notika pirmoreiz gada laikā, bet pēc tam ātri kritās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pirmdien pieauga Volstrītā, bet kritās Eiropas un Āzijas biržās pēc jaunām bažām par Ķīnas nekustamo īpašumu tirgu.

Akciju cenu kāpums Volstrītā bija neliels, jo bažas par iespējamu ASV valdības darba apturēšanu un augstām procentlikmēm ierobežoja šo kāpumu pēc četras dienas ilga krituma.

Vašingtona gatavojas iespējamai federālās valdības darba apturēšanai, jo labējie republikāņi Pārstāvju palātā bloķē svarīgu tēriņu likumu pieņemšanu.

"Briefing.com" norādīja uz investoru noskaņojumu, "ka tirgum ir gaidāms atsitiens" pēc visu trīs galveno Volstrītas indeksu samazināšanās iepriekšējās četrās tirdzniecības dienās.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien pieauga par 0,1% līdz 34 006,88 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,4% līdz 4337,44 punktiem, savukārt indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,5% līdz 13 271,32 punktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pārsvarā pieauga pēc atšķirīgu ekonomikas datu publicēšanas, bet Japānas jenas vērtība pret ASV dolāru kritās pirms ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmuma par procentlikmēm.

Volstrītas indeksi palielinājās otro tirdzniecības sesiju pēc kārtas.

Investori bija pārliecināti, ka ASV Finanšu ministrijas obligāciju ienesīgums ir stabilizējies, sacīja "B.Riley Wealth Management" analītiķis Ārts Hogans.

Analītiķi paredz, ka FRS trešdien nolems nemainīt procentlikmes.

Eirozonas biržās akciju cenas pieauga, investoriem izvērtējot eirozonas ekonomikas datus, kas palielināja iespējamību, ka Eiropas Centrālajai bankai (ECB) vairs nebūs vajadzīgs tālāk paaugstināt procentlikmes.

Gada inflācija eirozonā oktobrī samazinājusies līdz 2,9% salīdzinājumā ar 4,3% septembrī, tādējādi reģistrēts zemākais līmenis kopš 2021.gada jūlija, liecināja otrdien publiskots Eiropas Savienības (ES) statistikas departamenta "Eurostat" ātrais novērtējums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā pieauga, bet naftas cenas kritās, ko veicināja labi ASV uzņēmumu peļņas rādītāji, lai gan investoru noskaņojumu pasliktināja ekonomiskas un ģeopolitiskas bažas.

Akciju cenas Volstrītā pirmdien bija ietekmējusi ASV Finanšu ministrijas 10 gadu obligāciju ienesīguma dinamika, bet otrdien šo obligāciju ienesīgums saruka zem 4,85%.

"Coca-Cola", "Verizon", "3M" un vairāki citi uzņēmumi ziņoja par labiem ceturkšņa peļņas rezultātiem, kas pārspēja prognozes.

Naftas cenas kritās par apmēram 2%, tirgiem vērojot Tuvo Austrumu krīzi un Izraēlai vēl neīstenojot sauszemes iebrukumu Gazas joslā.

Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi pieauga par apmēram 0,5% pirms ceturtdien gaidāma Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmuma par procentlikmēm. Londonas biržas indekss palielinājās par 0,2%, neraugoties uz Lielbritānijas privātā sektora uzņēmējdarbības aktivitātes samazināšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās otrdien kritās, naftas cenas saruka un ASV dolāra vērtība pieauga pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela brīdinājuma, ka ASV centrālā banka var pastiprināt procentlikmju celšanu ar mērķi iegrožot inflāciju.

Investori bija gaidījuši signālus par to, kad FRS varētu iepauzēt savu procentlikmju paaugstināšanas ciklu. Tomēr Pauels paziņoja, ka ASV centrālā banka "būs gatava palielināt procentlikmju celšanas tempu" pēc labiem ekonomikas datiem.

FRS un citas centrālās bankas pasaulē ir cēlušas procentlikmes, mēģinot iegrožot gadu desmitos augstāko inflāciju, bet šī politika arī var novest ekonomikas recesijā.

"Akciju tirgus pāršalca liela vilšanās nopūta, jo investori atkal saprata, ka FRS darbs, mēģinot iegrožot inflāciju ASV, ne tuvu nav beidzies," sacīja "Hargreaves Lansdown" naudas un tirgu nozares vadītāja Suzanna Strītere.

ASV dolāra vērtība pieauga pret britu mārciņu, eiro un Japānas jenu, jo augstākas procentlikmes padara ASV valūtu pievilcīgāku investoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien pārsvarā kritās, lai gan Tokijas biržas indekss pieauga līdz jaunam rekordam.

Naftas cenas saruka par spīti galveno jēlnaftas ieguvējvalstu lēmumam pagarināt ieguves apjoma samazinājumus līdz šī gada vidum.

Volstrītas indeksi samazinājās. Analītiķi to izskaidroja ar investoru nogaidošu attieksmi pret ziņām bagātu nedēļu, kurā paredzēta ASV nodarbinātības datu publiskošana, Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela liecība Kongresā, ASV prezidenta Džo Baidena uzruna par valsts stāvokli, un Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmums par procentlikmēm.

Pirmdien investori "savā ziņā skatījās uz priekšu (..) un saprata, ka var būt kādi potenciāli tirgus iekustinātāji", sacīja "Briefing.com" analītiķis Patriks O'Hērs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas Eiropas biržās krītas pēc ECB lēmuma nemainīt procentlikmes

LETA--AFP, 12.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Eiropas biržās ceturtdien kritās pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) piekto sanāksmi pēc kārtas nolēma procentlikmes saglabāt nemainīgas.

Volstrītā akciju cenas pārsvarā pieauga, un indekss "Nasdaq Composite" palielinājās visvairāk - par 1,7%.

ASV ražotāju cenas martā, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada, pieauga par 2,1%, tādējādi reģistrēts straujāks kāpums nekā februārī, kad tās gada salīdzinājumā palielinājās par 1,6%.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ražotāju cenas ASV martā pieauga par 0,2%, kas seko 0,6% kāpumam februārī.

Galvenie ASV biržu indeksi rīta lielāko daļu samazinājās, bet vēlāk tirdzniecības sesijas gaitā pieauga, izņemot indeksu "Dow Jones Industrial Average", kuram bija niecīgs kritums.

ASV akciju cenu kāpums atspoguļoja investoru "atvieglojumu" par to, ka jaunie inflācijas dati "nebija sliktāki par gaidītajiem", sacīja "'Ventura Wealth Management" analītiķis Toms Keihils.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien kritās pēc tam, kad ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) trešdien nolēma nemainīt procentlikmes un līdzīgus lēmumus ceturtdien pieņēma citas centrālās bankas.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi samazinājās par vairāk nekā 1%, bažām par iespējamu ASV valdības darba apturēšanu papildinot bažas par ļoti augstām procentlikmēm.

ASV Pārstāvju palātas galēji labējie locekļi ir līdz šim bloķējuši svarīgus tēriņu likumprojektus Kongresā, palielinot iespējamību, ka ASV valdības darbs var tikt apturēts 30.septembrī pēc pusnakts.

Lielbritānijas centrālā banka - Anglijas Banka - ceturtdien pirmo reizi pēdējo gandrīz divu gadu laikā bāzes procentlikmi saglabāja nemainīgu, ņemot vērā negaidīto inflācijas kritumu valstī.

Arī Šveices centrālā banka ceturtdien bāzes procentu likmi saglabāja nemainīgu, norādot, ka iepriekš īstenotie samazinājumi palīdzējuši cīnīties pret augsto inflāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pārsvarā kritās, investoriem gaidot svarīgu ASV inflācijas datu publiskošanu un turpinot bažīties par Ķīnas ekonomiku.

Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" kritās par 1,0%, mazinoties optimismam par lielajiem tehnoloģiju uzņēmumiem, un saruka arī indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500".

Eiropā Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi samazinājās, bet Londonas biržas indekss nedaudz pieauga.

"Apple" akcijas cena kritās par vairāk nekā 1,7%, un samazinājās arī "Amazon" un "Alphabet" akciju cenas.

ASV inflācijas datu publiskošana trešdien dos investoriem svarīgu norādi par to, vai Federālā rezervju sistēma (FRS) nākamnedēļ paaugstinās procentlikmes.

FRS kopš pagājušā gada marta ir 11 reizes pacēlusi procentlikmes, mēģinot kontrolēt augošo inflāciju. Jūlijā tās galvenā procentlikme tika pacelta līdz augstākajam līmenim 22 gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien kritās, atjaunojoties bažām par ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) politiku procentlikmju celšanā.

Volstrītas indeksi saruka visu tirdzniecības sesijas laiku, kamēr ASV Finanšu ministrijas 10 gadu obligāciju ienesīgums pieauga tuvāk četriem procentiem. Tā bija jaunākā pazīme, ka tirgi paredz jaunas ASV centrālās bankas darbības, lai iegrožotu inflāciju un palēninātu ekonomikas izaugsmi.

Tirgus arī satrauca pesimistiskas lielveikalu tīklu "Walmart" un "Home Depot" prognozes 2023.gadam. Abi uzņēmumi atzina inflācijas un augsto procentlikmju ietekmi uz patērētāju pārliecību.

Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi kritās, neraugoties uz labvēlīgajiem datiem par Vācijas investoru pārliecību.

Privātā sektora ražošanas un pakalpojumu aktivitāti raksturojošais indekss "Purchasing Managers' Index" (PMI) eirozonā šogad februārī palielinājies līdz 52,3 punktiem, salīdzinot ar 50,3 punktiem janvārī, tādējādi reģistrēts pēdējos deviņos mēnešos augstākais līmenis, liecina tirgus izpētes uzņēmuma "S&P Global" jaunākie dati. Indekss šobrīd atrodas virs 50 punktu atzīmes, kas liecina par aktivitātes augšupeju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Bažas par Ķīnas nekustamo īpašumu sektoru nomāc investoru noskaņojumu

LETA--AFP, 15.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas pasaules biržās pirmdien lielākoties pieauga, bet Āzijas biržās kritās, bažām par Ķīnas nekustamo īpašumu sektoru nomācot investoru noskaņojumu pirms ASV ekonomikas datu publicēšanas.

Lielo ASV tehnoloģiju kompāniju akciju cenu kāpums pacēla Volstrītas indeksu "Nasdaq Composite" par 1,1%, bet indekss "Dow Jones Industrial Average" pieauga par tikai 0,1%.

Londonas biržas indekss kritās, bet Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi palielinājās.

Ķīnas nekustamo īpašumu attīstītāja "Country Garden" akcijas cena saruka par vairāk nekā 18% dažas dienas pēc tā vadītāja Jana Huijaņa paziņojuma, ka uzņēmums "saskaras ar lielākajām grūtībām kopš mūsu izveidošanas".

Pasaules naftas cenas kritās bažās par pieprasījuma vājināšanos Ķīnā. Ir arī neskaidrība par Krievijas solījumu izpildīt solījumus par jēlnaftas ieguves samazināšanu, ņemot vērā tās ekonomiskās situācijas pasliktināšanos, sacīja "SPI Asset Management" analītiķis Stīvens Iniss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās trešdien mainījās dažādos virzienos, savukārt naftas cenas pieauga līdz augstākajam līmenim vairāk nekā viena gada laikā. ASV dolāra vērtība turpināja kāpt.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pieauga par 3,6% līdz 93,68 ASV dolāriem par barelu. Tas notika pēc ASV jēlnaftas rezervju negaidītas samazināšanās.

Volstrītas indeksi tirdzniecības sesijas sākumā pieauga, bet noslēdza sesiju ar izmaiņām dažādos virzienos. Eiropas biržu indeksi kritās.

"Fonā ir daudz tendenču, kas rada grūtu vidi investoriem - no augošām procentlikmēm līdz augošām naftas cenām, un ir pieaugusi ASV dolāra vērtība," sacīja "Cresset Capital Management" galvenais investīciju pārzinis Džeks Ablins.

ASV dolāra vērtība pieauga, jo augstāks ASV obligāciju ienesīgums padarīja ASV valūtu par pievilcīgāku investīciju avotu, pastiprinot spiedienu uz eiro un britu mārciņu. ASV dolāra vērtība arī sasniedza 11 mēnešu augstāko līmeni pret Japānas jenu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien kritās, jo investoru noskaņojumu nomāca bažas par augstākām naftas cenām un iespējamām jaunām procentlikmju paaugstināšanām.

Pārsteidzoši labi dati par ASV pakalpojumu sektora aktivitāti augustā veicināja ASV Finanšu ministrijas obligāciju ienesīguma palielināšanos, investoriem vērtējot šos datus kā atbalstu ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) viedoklim, ka procentlikmēm jāsaglabājas augstā līmenī ilgāku laiku, atzina "Briefing.com" analītiķi.

Ir gaidāms, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) nākamnedēļ paziņos savu jaunāko lēmumu monetārās politikas jomā, bet nedēļu pēc tam to darīs arī Anglijas Banka un FRS.

Jēlnaftas cenas pasaulē turpināja pieaugt pēc Saūda Arābijas un Krievijas paziņojuma, ka tās pagarina naftas ieguves un eksporta apmēra samazinājumu līdz gada beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pieauga, bet naftas cenas kritās, tirgus dalībniekiem apsverot vāja jēlnaftas pieprasījuma prognozi.

WTI markas jēlnaftas cena Ņujorkas biržā un "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā saruka dienu pēc tam, kad tās bija pieaugušas pēc Saūda Arābijas paziņojuma par ieguves apjoma samazināšanu jūlijā.

"Naftas cenas ir pakļautas spiedienam (..) jo Saūda Arābijas ieguves apjoma samazināšanas efekts apsīkst un iestājas vāja pieprasījuma radītā realitāte," atzīmēja uzņēmuma "Interactive Investor" investīciju vadītāja Viktorija Skolara.

Akciju cenas Āzijas biržās pārsvarā kritās, investoriem reaģējot uz negaidīto Austrālijas Rezervju bankas (RBA) procentlikmju paaugstināšanu. RBA pacēla galveno procentlikmi par 25 bāzes punktiem līdz 4,1%, kas ir augstākais līmenis kopš 2012.gada maija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien mainījās dažādos virzienos šī gada priekšpēdējā tirdzniecības dienā, bet naftas cenas kritās, mazinoties bažām par traucētiem kravu pārvadājumiem Sarkanajā jūrā.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" noslēdza tirdzniecības sesiju ar jaunu rekordu, bet indeksam "Standard & Poor's 500" nedaudz pietrūka līdz jauna rekorda sasniegšanai, savukārt indekss "Nasdaq Composite" nedaudz samazinājās.

ASV akciju cenas kopš oktobra beigām pārsvarā ir kāpušas, tirgum reaģējot uz mērenāku inflācijas tempu un spēcīgu darba tirgu ticībā, ka ASV ekonomika var izvairīties no recesijas.

ASV Nodarbinātības ministrijas apkopoti dati ceturtdien liecināja, ka bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaitam ASV pagājušajā nedēļā bijis lielāks kāpums par prognozēto, tomēr tas vēl arvien ir vēsturiski zemā līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās otrdien kritās, vājiem tirdzniecības datiem pastiprinot bažas par ekonomikas izaugsmi. Itālijas valdības lēmums apstiprināt virspeļņas nodokļa ieviešanu bankām 40% apmērā izraisīja Eiropas banku akciju cenu samazināšanos.

Ķīnas muitas otrdien publiskoti dati liecināja, ka Ķīnas eksporta apmērs jūlijā salīdzinājumā ar pagājušā gada septīto mēnesi samazinājies par 14,5%, tādējādi reģistrēts straujāks kritums nekā jūnijā.

Toties ASV Tirdzniecības ministrijas publiskoti dati parādīja, ka ASV ārējās tirdzniecības deficīts jūnijā samazinājies līdz 65,5 miljardiem dolāru, salīdzinot ar 68,3 miljardiem dolāru maijā. ASV importa apjoms jūnijā samazinājās par 1% līdz 313 miljardiem dolāru, kamēr eksports samazinājās par 0,1% līdz 247,5 miljardiem dolāru.

"Galvenais secinājums no [ASV] ziņojuma ir pieauguma trūkums eksportā un importā, kas norāda uz vājāku pieprasījumu pašu valstī un ārzemēs," sacīja "Briefing.com" analītiķis Patriks O'Hērs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās otrdien mainījās dažādos virzienos pirms ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmuma par procentlikmēm.

Naftas cenas īslaicīgi sasniedza 10 mēnešu augstāko līmeni, bet noslēdza tirdzniecības sesiju ar kritumu, ko noteica bažas par jēlnaftas pieprasījumu.

"Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā otrdien pakāpās virs 95 ASV dolāriem par barelu pirmoreiz kopš pērnā novembra, bet vēlāk kritās.

Naftas cenu kritums saskanēja ar nelielu akciju cenu samazināšanos Volstrītā.

Ir gaidāms, ka FRS trešdien nolems nemainīt procentlikmes, tomēr tirgi fokusējas uz procentlikmju papildu paaugstināšanām vēlāk šogad.

Šonedēļ savus lēmumus monetārās politikas jomā paziņos arī Anglijas Banka un Japānas Banka, kā arī Norvēģijas, Šveices un Zviedrijas centrālās bankas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien palielinājās, sākoties nedēļai, kurā ir gaidāma svarīgu ASV inflācijas datu publiskošana un Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmums par procentlikmēm.

Volstrītas indeksi pieauga, tirgus dalībniekiem jau fokusējoties uz trešdien gaidāmo ziņojumu par patēriņa cenu indeksu (CPI), kas var noteikt ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) nākamo lēmumu par procentlikmēm.

"Šodienas vispārīgi mierīgā [tirdzniecības] sesija nozīmē, ka uzmanība tiek pievērsta tieši ASV CPI datiem un ECB lēmumam, kas gaidāmi šonedēļ," sacīja tiešsaistes tirdzniecības platformas IG galvenais tirgus analītiķis Kriss Bošamps.

"Pastāvot riskam, ka abos gadījumos var būt nepatīkami pārsteigumi, riska apetīte ir bijusi ierobežota," viņš piebilda.

Investori ir satraukti, ka FRS procentlikmju paaugstināšanas kampaņa cīņā pret augsto inflāciju var novest pasaules lielāko ekonomiku smagā recesijā.

Komentāri

Pievienot komentāru