Birža "Nasdaq Riga" atcēlusi nebanku kreditētājam AS "DelfinGroup" piemēroto uzraudzības statusu, teikts biržas paziņojumā.

Ņemot vērā, ka ir noslēdzies akciju atpirkšanas brīvprātīgais piedāvājums un akciju atpirkšanas obligātais piedāvājums, ko ieguldījumu pārvaldes sabiedrība "Indexo" izteica "DelfinGroup" akcionāriem, ir beiguši pastāvēt apstākļi, kuru dēļ "Nasdaq Riga" valde 2025. gada 7. augustā piemēroja un 2025. gada 10. decembrī saglabāja uzraudzības statusu.

Jau ziņots, ka "Indexo" akciju atpirkšanas obligātajā piedāvājumā iegūs 4,09% jeb 1 862 021 nebanku kreditētāja "DelfinGroup" akciju, kopumā palielinot līdzdalību līdz 71,52%.

Akciju iegādē "Indexo" iegūs 1 765 588 "DelfinGroup" akcijas, kas veido 3,88% no uzņēmuma pamatkapitāla, bet akciju apmaiņā "Indexo" iegūs vēl 96 433 "DelfinGroup" akcijas jeb 0,21% no uzņēmuma pamatkapitāla. Akciju atpirkšanas obligātais piedāvājums izteikts pēc akciju atpirkšanas brīvprātīgā piedāvājuma, kurā šogad janvārī "Indexo" jau ieguva 67,42% "DelfinGroup" balsstiesīgo akciju.

Šodien, sākas IPAS INDEXO, kas ir mātes uzņēmums INDEXO finanšu pakalpojumu grupai, brīvprātīgais AS DelfinGroup akciju atpirkšanas piedāvājums, kas ilgs līdz 8. decembra plkst. 15:30. INDEXO piedāvājuma mērķis ir iegūt vairākumu DelfinGroup kapitālā un izveidot vadošo vietējā kapitāla finanšu pakalpojumu grupu, realizējot sinerģijas iespējas, ko sniegtu abu finanšu grupu sadarbība.

Līdztekus no šodienas, 24. novembra, līdz 5. decembrim INDEXO īsteno arī publisko kapitāla piesaisti, emitējot jaunas akcijas. INDEXO plāno piesaistīt līdz 7,5 miljoniem eiro, jaunās emisijas akcijas cena ir 10,15 eiro. Piesaistītais kapitāls tiks izmantots DelfinGroup akciju atpirkšanas piedāvājuma īstenošanai, kā arī INDEXO Bankas tālākai attīstībai, tostarp INDEXO Bankas kreditēšanas apjomu audzēšanai. Iecerēts, ka šī ir viena no pēdējām publiskajām kapitāla piesaistēm, un nākotnē INDEXO izaugsmi finansēs no peļņas.

DelfinGroup brīvprātīgā akciju atpirkuma darījuma ietvaros DelfinGroup akcionāriem tiks piedāvāts apmainīt 7.3 AS DelfinGroup akcijas pret vienu IPAS INDEXO akciju. Kā otra iespēja DelfinGoroup akcionāriem tiks piedāvāts pārdot savas DelfinGroup akcijas par cenu 1.30 EUR par 1 akciju, ievērojot prospekta nosacījumus. Pastāv arī trešā iespēja – paturēt savas esošās DelfinGroup akcijas un turpināt piedalīties DelfinGroup attīstībā. INDEXO vērš uzmanību, ka piedāvājuma sākuma un beigu laiki var atšķirties atkarībā no akcionāra izvēlētā vērtspapīru brokera.

Uzņēmums Enlight Research, kas veic Baltijas valstīs publiski kotētu uzņēmumu analīzi, ir sarindojis uzņēmumus ar šī gada augstāko dividenžu ienesīgumu.

Tabulas vadošo pozīciju ieņem "Eleving Group", kas Baltijas fondu biržā ir kotēta jau gandrīz gadu, līdz ar to investori ir iepazinušies ar divu ceturkšņu finanšu rezultātiem un 2024. pilna gada pārskatu. Pašreizējā akcijas cena – 1,68 eiro – ir par 1% zemāka nekā akciju sākotnējā piedāvājuma (IPO) cena, kas bija 1,70 eiro. Ieskaitot no 2024. gada peļņas izmaksātās dividendes 0,13 eiro apmērā uz vienu akciju, IPO investoru ienesīgums ir pozitīvs – 6%.

Salīdzinājumam – kopš "Eleving Group" IPO 2024. gada 16. oktobrī Baltic Benchmark Index akciju indeksa ienesīgums ir sasniedzis 14%. Šo starpību no indeksa ir grūti izskaidrot, jo IPO laikā publiski paziņotie solījumi ir izpildīti.

Sākusies AS "Latvijas Jūras medicīnas centrs" akciju atpirkšana biržā, informēja akciju atpirkšanas piedāvājuma izteicējs SIA "Pom".

Atbilstoši "Latvijas Jūras medicīnas centra" 2025. gada 18. decembra akcionāru sapulcē pieņemtajam lēmumam uzņēmuma akcijas tiek izslēgtas no regulētā tirgus un vairs netiks tirgotas "Nasdaq Riga" biržā. Akciju atpirkšana noslēgsies 13. februārī.

Latvijas Bankas uzraudzības komiteja 2026. gada 14. janvārī pieņēma lēmumu atļaut "Pom" izteikt akciju atpirkšanas piedāvājumu "Latvijas Jūras medicīnas centrs" akciju izslēgšanai no regulētā tirgus. Vienas akcijas atpirkšanas cena ir noteikta 7,89 eiro.

Tiesības pārdot sev piederošās "Latvijas Jūras medicīnas centra" akcijas akciju atpirkumā ir ikvienam akcionāram. Lai īstenotu savas tiesības piedalīties akciju atpirkšanā, akcionāram ir nepieciešams vērsties pie vērtspapīru turētāja, lai iesniegtu rīkojumu pārdot akcijas. Savā īpašumā esošo akciju skaitu var noskaidrot pie vērtspapīru turētāja.

Aizvadītā gada pēdējā mēnesī akciju tirgi svārstījās, un mēneša rezultāts neatbilda ierasti optimistiskajam vēsturiskajam sniegumam. Tomēr mēneša beigās daudzu akciju cenas pieauga, pastiprinot optimistiskās gaidas attiecībā uz 2026. gadu. Arī debates “kas ir labāks – īsts zelts vai kripto “zelts”?” ir atliktas uz 2026. gadu: decembrī Bitcoin cena samazinājās, bet zelta un sudraba vērtība pieauga.

Neitrālais decembris

Decembrī pārmaiņas finanšu tirgos bija nelielas: eiro izteiksmē pasaules akciju indekss pazeminājās par 0,2%, savukārt obligāciju indekss – par 0,4%. Atsevišķu aktīvu vidū izcēlās sudrabs, kura vērtība pieauga par 25 %, savukārt Bitcoin vērtība samazinājās par aptuveni 5 %. Centrālo banku īstenotie pasākumi atkal atšķīrās: ASV Federālo rezervju sistēma samazināja procentu likmes, Eiropas Centrālā banka tās atstāja nemainīgas, bet Japāna – palielināja. Maz ticams, ka 2026. gadā monetārā politika būtiski mainīsies: tirgi sagaida, ka FED vēl pāris reizes samazinās likmes līdz aptuveni 3 %, ECB saglabās pašreizējo līmeni tuvu 2 %, savukārt Japānas Banka vēl vienu vai divas reizes palielinās likmes.

Vācijas nacionālā aviokompānija "Lufthansa" ir kļuvusi par Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" akcionāru, liecina "Firmas.lv" informācija.

"airBaltic" pārstāvji informēja, ka tagad Latvijas valstij pieder 88,37% "airBaltic" akciju, "Lufthansa" - 10% akciju, finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 1,62%, bet 0,01% - citiem.

"airBaltic" pamatkapitāls palielināts par 16,64 miljoniem eiro - līdz 41 819 525 eiro. Izmaiņas kompānijas pamatkapitālā Uzņēmumu reģistrā iegrāmatotas ceturtdien, 28.augustā.

Aviokompānijas pamatkapitāls palielināts, emitējot divas jaunas kategorijas obligāti konvertējamās akcijas, teikts "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanas noteikumos.

Tostarp viena obligāti konvertējamā akcija piešķirta "airBaltic" stratēģiskajam investoram - "Deutsche Lufthansa Aktiengesellschaft", izpildot kompānijas un tās lielākā akcionāra - Latvijas valsts - saistības, kas izriet no 2025.gada 29.janvārī noslēgtā ieguldījumu parakstīšanas līguma. Savukārt otra obligāti konvertējamā akcija ir piešķirta Latvijas valstij atbilstoši 2025.gada 20.augusta ieguldījumu parakstīšanas līgumam.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien mainījās bez vienotas tendences, stājoties spēkā ASV prezidenta Donalda Trampa noteiktajiem muitas tarifiem desmitiem valstu preču importam.

"Šis tarifu jautājums vēl nomāc tirgu, kas savā ziņā pārdomā, ko tas varētu nozīmēt inflācijas ziņā un ko tas varētu nozīmēt peļņas ziņā," sacīja "Briefing.com" analītiķis Patriks O'Hērs.

Tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenas pieauga, pateicoties Trampa solījumam neattiecināt 100% tarifu mikroshēmām uz kompānijām, kas ievērojami investē ASV vai apņemas to darīt.

Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" pieauga līdz jaunam visu laiku augstākajam līmenim, bet indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" kritās.

"Apple" akcijas cena kāpa par 3,2%, turpinot pieaugt pēc "Apple" vadītāja Tima Kuka trešdien paustā solījuma par jaunām investīcijām ASV.

Akciju un naftas cenas pasaules biržās ceturtdien kritās un ASV dolāra vērtība samazinājās pēc ASV prezidenta Donalda Trampa trešdienas paziņojuma par muitas tarifu noteikšanu ārvalstu preču importam.

ASV dolāra vērtība pret eiro samazinājās par 2,6%, kas bija straujākais vienas dienas kritums 10 gadu laikā. Tā ievērojami kritās arī pret Japānas jenu un britu mārciņu.

Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" saruka par 6,0%, bet indeksa "Standard & Poor's 500" kritums par 4,8% bija straujākais kopš 2020.gada.

"Gan akciju cenu, gan ASV dolāra vērtības vienlaicīgais kritums daudz pasaka par investoru uzticēšanos Trampa tirdzniecības politikai," sacīja "City Index" un "FOREX.com" analītiķis Favads Razakzada.

Apģērba ražošanas uzņēmumu, kas izmanto lētu darbaspēku fabrikās ārvalstīs, akciju cenas krasi saruka. "Nike" akcijas cena kritās par vairāk nekā 11%, bet "Gap" akcijas cena - par vairāk nekā 20%.

ASV Vērtspapīru un biržu komisija (SEC) ir iesūdzējusi tiesā miljardieri Īlonu Masku par pārkāpumiem, kurus viņš pieļāvis sociālās saziņas platformas "Twitter" akciju iegādē 2022.gadā, teikts otrdien publicētā SEC iesniegumā tiesai.

"Apsūdzētais Īlons Masks laikus neiesniedza SEC izdevīgo īpašumtiesību ziņojumu, lai atklātu, ka līdz 2022.gada martam iegādājies vairāk nekā piecus procentus no apgrozībā esošajām "Twitter" akcijām, un tādējādi pārkāpa federālos vērtspapīru likumus," teikts regulatora iesniegumā tiesai.

Saskaņā ar SEC rakstīto šīs informācijas noklusēšana ļāva Maskam turpināt akciju pirkšanu par "mākslīgi zemām cenām, ļaujot viņam samaksāt vismaz 150 miljonus ASV dolāru mazāk par akcijām, kuras viņš iegādājās pēc izdevīgo īpašumtiesību ziņojuma iesniegšanas termiņa".

SEC apgalvoja, ka Masks sāka uzpirkt "Twitter" akcijas 2022.gada sākumā un pārsniedza 5% atzīmi 2022.gada 14.martā. Saskaņā ar likumu viņam tad vajadzēja 10 kalendāro dienu laikā informēt par šo faktu, bet viņš tikai 4.aprīlī - ar 11 dienu nokavēšanos - paziņoja SEC, ka jau iegādājies 9% šī uzņēmuma akciju.

Akciju cenas otrdien kritās Volstrītā, bet pieauga Eiropas biržās, investoriem reaģējot uz labiem banku peļņas rādītājiem un sekojot notikumu attīstībai ASV-Ķīnas tirdzniecības karā.

Pēc ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojuma par jauniem muitas tarifiem akciju tirgos pagājušonedēļ bija ievērojama nestabilitāte, bet pēc viņa lēmuma atlikt šo tarifu ieviešanu par 90 dienām tirgos ir atgriezusies stabilitāte, lai gan saglabājas neskaidrība par jauniem tarifiiem augsto tehnoloģiju un farmācijas precēm.

"Lai gan finanšu tirgi ir stabilizējušies (..) tas izskatās kā klusums pirms vētras," sacīja finanšu pakalpojumu uzņēmuma "Trade Nation" vecākais analītiķis Deivids Morisons.

Volstrītā bija kritums pēc divās iepriekšējās tirdzniecības dienās piedzīvota kāpuma.

Runājot par tirdzniecības karu starp Vašingtonu un Pekinu, Baltā nama preses sekretāre sacīja, ka bumba ir "Ķīnas laukumā".

Nav izslēgts, ka Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" nākotnē varētu tikt iekļauta Vācijas aviokompāniju grupā "Lufthansa Group", 30.janvārī preses konferencē par "airBaltic" stratēģisko partnerību ar "Lufthansa Group" sacīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P).

Viņš norādīja, ka šāds scenārijs nav izslēgts, kā arī Latvija ir ieinteresēta, lai sadarbība ar "Lufthansa" nostiprinātos un veidotos stratēģiskas partnerības.

Briškens noslēgto darījumu raksturoja kā vēsturisku notikumu, piebilstot, ka "airBaltic" piesaista lielu avio nozares spēlētāju, kura ieņēmumi ir divas reizes lielāki nekā Latvijas valsts budžeta ieņēmumi.

Savukārt, komentējot darījuma cenu, Briškens norādīja, ka pirms darījuma tika noteikts diapazons aptuvenajam "airBaltic" novērtējumam. "Protams, bija diskusijas, bet tāpēc arī nonācām pie konvertējamām akcijām, jo tas būs godīgs instruments, kad pirms akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) tiks noteikta patiesā "airBaltic" vērtība," piebilda ministrs.

Pieci pasaules bagātākie cilvēki, kas 20.janvārī bija klāt ASV prezidenta Donalda Trampa inaugurācijā, kopš tās ir zaudējuši 209 miljardus ASV dolāru akciju tirgu krituma dēļ, pirmdien ziņoja aģentūra "Bloomberg".

Vislielākos zaudējumus 145 miljardu dolāru apmērā cietis miljardieris Īlons Masks, sarūkot viņa elektromobiļu ražošanas uzņēmuma "Tesla Inc." akcijas cenai.

Trampa inaugurāciju apmeklējušie miljardieri, tai skaitā Īlons Masks, Džefs Bezoss un Marks Zakerbergs, līdz 20.janvārim bija kļuvuši vēl bagātāki, kāpjot viņu uzņēmumu akciju cenām biržā.

Tomēr nākamo septiņu nedēļu laikā šie miljardieri zaudēja 209 miljardus dolāru, bet Volstrītas indekss "Standard & Poor's 500" samazinājās par gandrīz 7%.

Periods starp Trampa uzvaru prezidenta vēlēšanās un viņa inaugurāciju bija labvēlīgs pasaules bagātākajiem cilvēkiem, jo Volstrītas indekss "Standard & Poor's 500" bija pieaudzis, sasniedzot vairākus vēsturiskus maksimumus. Investori pievērsās akciju un kriptovalūtu tirgiem, paredzot, ka Trampa politika būs izdevīga uzņēmējdarbībai.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien kritās, bet zelta, sudraba un naftas cenas pieauga, neraugoties uz likumprojekta pieņemšanu, kas pielika punktu četras dienas ilgušajai ASV valdības darba apturēšanai.

Zelta cena otrdien kāpa par vairāk nekā 7%, bet vēlāk stabilizējās ap 4950 ASV dolāriem par unci. Pagājušajā nedēļā tā bija sasniegusi rekordaugstu līmeni tuvu 5600 dolāriem par unci, bet pēc tam kritās.

Zelta cena "virzās uz lielāko pieaugumu vienas dienas laikā kopš 2008. gada, cenām krasi palielinoties pēc divu dienu krituma, kas bija straujākais gadu desmitu laikā," sacīja tirdzniecības platformas IG analītiķis Aksels Rudolfs.

Sudraba cena otrdien pieauga par vairāk nekā 15% līdz 86 dolāriem par unci, vēl arvien ievērojami atpaliekot no pagājušajā nedēļā sasniegtā rekorda ap 120 dolāriem par unci.

Zelta un sudraba cenas pēdējos mēnešos bija kāpušas, jo šie dārgmetāli tiek uzskatīti par drošu investīciju objektu ģeopolitiska saspīlējuma laikā.

Vācijas aviokompānijas "Lufthansa" piesaiste Latvijas nacionālajai aviokompānijai "airBaltic" ir jāvērtē ļoti pozitīvi, bet Zviedrijas "Sodra" meža zemju potenciālajā iegādē jautājumus rada tas, ka tiek piedāvāta augsta cena, intervijā sacīja uzņēmumu iegādes darījumu konsultāciju uzņēmuma "Oaklins M&A Baltics" partnere Valērija Lieģe.

Lūgta vērtēt pašlaik aktuālos darījumus, kuros ir vai var tikt iesaistīta valsts, Lieģe sacīja, ka pozitīvi ir jāvērtē tas, ka "airBaltic" kā stratēģisko investoru ir izdevies piesaistīt "Lufthansa".

"Protams, var vērtēt, vai 14 miljoni eiro ir daudz vai maz, bet tā arī nav nulle, lai piesaistītu tik nopietnu investoru kā "Lufthansa", nevis kādu nevienam īsti nezināmu investoru ar nesaprotamu naudas izcelsmi. Tādēļ es domāju, ka tas ir ļoti pozitīvi," sacīja Lieģe.

Viņa arī pauda viedokli, ka pašlaik, daudz kritizējot "airBaltic", nereti tiek aizmirsta lielā aina un tas, ka ikvienai valstij aviokompānija ir svarīga, jo tas nenozīmē tikai peļņu vai zaudējumus, bet arī to, cik ātri mēs varam uz kaut kurieni aizlidot, un cik ātri var atlidot pie mums.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien kritās, Ķīnai, Meksikai un Kanādai atbildot uz ASV prezidenta Donalda Trampa noteiktiem muitas tarifiem un pieaugot bažām, ka Eiropas Savienība var kļūt par nākamo mērķi Trampa tirdzniecības karā.

Volstrītā akciju cenas saruka otro tirdzniecības sesiju pēc kārtas.

Eiropas akciju tirgos bija krass kritums bažās, ka tirdzniecības karš tā ieilgšanas gadījumā var smagi skart pasaules ekonomiku.

Frankfurtes biržas indekss samazinājās par 3,5%, kas ir straujākais kritums gandrīz trīs gadu laikā. Parīzes biržas indekss kritās par 1,9%, bet Londonas biržas indekss - par 1,3%.

No Volstrītas indeksā "Standard & Poor's 500" pārstāvētajām 11 rūpniecības nozarēm 10 bija kritums, bet tehnoloģiju nozarē akciju cenas maz mainījās.

No Volstrītas indeksā "Dow Jones Industrial Average" pārstāvētajiem uzņēmumiem visstraujāk saruka "Boeing" akcijas cena - par 6,6%, 3M akcijas cena - par aptuveni 5%, un "American Express" akcijas cena - par 4,1%.

Akciju cenas pasaules biržās trešdien pārsvarā pieauga, tirgiem izvērtējot ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumus, kas mazināja saspīlējumu starp ASV un Eiropu saistībā ar viņa plāniem iegūt Grenlandi.

Pēc akciju cenu krišanās otrdien, ko izraisīja Trampa draudi Eiropai, akciju cenas Volstrītā trešdien pieauga pēc Trampa solījuma "nelietot spēku" Grenlandes pārņemšanai.

Tramps tomēr pieprasīja "tūlitējas sarunas" par Grenlandes pāriešanu ASV īpašumā un raksturoja Dāniju kā "nepateicīgu" par atteikšanos atdot Grenlandi.

Akciju cenas Volstrītā stabili pieauga pēc tam, kad Tramps trešdien pēc tikšanās ar NATO ģenerālsekretāru Marku Riti pavēstīja, ka nolēmis atteikties no nodoma noteikt astoņām Eiropas valstīm jaunus muitas tarifus Grenlandes jautājumā radušos domstarpību dēļ.

ASV dolāra vērtība pret eiro un citām valūtām palielinājās.

Eiropā Londonas un Parīzes biržu indeksi nedaudz pieauga, bet Frankfurtes biržas indekss kritās.

Akciju cenas Eiropas biržās pirmdien pieauga, aizsardzibas sektora uzņēmumu akciju cenām palielinoties pirms neformālās Eiropas līderu sanāksmes Parīzē, kurā tika apspriesta situācija Ukrainā un Eiropas drošība. Volstrītā akciju tirdznieciba nenotika, jo ASV biržas bija slēgtas sakarā ar valsts brīvdienu - Prezidentu dienu.

ASV prezidents Donalds Tramps pagājušonedēļ pārsteidza gan Ukrainu, gan Eiropas sabiedrotos, paziņojot, ka viņam bijusi "ilga un ārkārtīgi produktīva" telefonsaruna ar Putinu, kurā viņi vienojušies "nekavējoties" sākt sarunas par Krievijas uzsāktā kara izbeigšanu pret Ukrainu.

Londonas, Parīzes un Frankfurtes akciju tirgos pirmdien bija kāpums, ko nodrošināja galvenokārt aizsardzības sektora akcijas.

Lielbritānijas uzņēmuma "BAE Systems" akcijas cena pieauga par aptuveni 9%, bet Francijas aizsardzības grupas "Thales" akcijas cena kāpa par 7,5%.

Vācijas bruņojuma ražotāja "Rheinmetall" akcijas cena palielinājās par 14,3%, un Frankfurtes biržas indekss sasniedza jaunu rekordu.

Akciju cenas Volstrītā trešdien maz mainījās un bez vienotas tendences pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmuma nemainīt procentlikmes, bet Eiropas biržās akciju cenas kritās.

ASV dolāra vērtība, kas otrdien bija kritusies, trešdien pieauga.

Volstrītas indekss "Standard & Poor's 500", kas sesijas laikā pirmoreiz bija pakāpies virs 7000 punktiem, noslēdza sesiju ar niecīgu kritumu.

Tirgus izrādīja "gandrīz nulles reakciju" uz FRS lēmumu, sacīja "B. Riley Wealth Management" analītiķis Ārts Hogans.

"Paziņojums un preses konference tiešām nesniedza nekādas ziņas," sacīja Hogans trešdienas pēcpusdienā neilgi pirms "Microsoft" un citu lielo uzņēmumu peļņas rādītāju publicēšanas.

Eiro vērtība palielinājās, bet tas bija viens no faktoriem, kas noteica Eiropas akciju cenu krišanos.

Parīzes biržas indeksa CAC 40 kritumu veicināja jaunas bažas par luksusa preču sektoru pēc tirgus smagsvara LVMH ziņojuma par gada peļņas samazināšanos par 13%. LVMH akcijas cena saruka par aptuveni 7%.

Akciju cenas Volstrītā trešdien pieauga, investoriem gaidot mikroshēmu ražotāja "Nvidia" peļņas rādītāju publiskošanu, bet Eiropas biržās akciju cenas samazinājās.

Gaidāmie "Nvidia" peļņas rādītāji var dot jaunas norādes par to, vai ar mākslīgo intelektu (MI) saistīto tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenu kāpums bijis pamatots.

Nafta cenas kritās, kriptovalūtas "Bitcoin" vērtība noslīdēja zem 90 000 ASV dolāriem, toties ASV dolāra vērtība pieauga.

Investori šomēnes nervozēja, pastiprinoties pieņēmumam, ka tehnoloģiju uzņēmumu vadītais akciju cenu kāpums šogad var būt bijis pārmērīgs.

Tehnoloģiju uzņēmumu lielā septiņnieka, tostarp "Amazon", "Meta", "Alphabet" un "Apple", akciju cenu palielināšanās noveda pie jauniem rekordiem Volstrītā, tomēr parstāv bažas, ka noskaņojuma maiņa var smagi ietekmēt tirgus.

ASV mikroshēmu un programmatūru ražotājs "Nvidia" oktobrī kļuva par pirmo uzņēmumu, kura tirgus vērtība sasniegusi piecus triljonus dolāru. Šī uzņēmuma trešā ceturkšņa peļņas rādītāju publiskošana ir gaidāma pēc trešdienas tirdzniecības sesijas beigām.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien lielākoties pieauga pēc mikroshēmu ražotāja "Nvidia" labu peļņas rādītāju publicēšanas. Kriptovalūtas "Bitcoin" cena palielinājās, tuvojoties 100 000 ASV dolāru atzīmei, un naftas cenas pieauga.

"Nvidia" trešdien ziņoja par trešā ceturkšņa ieņēmumiem 35,1 miljardu ASV dolāru apmērā, kas ir par 17% vairāk nekā otrajā ceturksnī un par 94% vairāk nekā pirms gada. Tīrā peļņa bija 19,3 miljardi dolāru - par 16% vairāk nekā otrajā ceturksnī un par 109% vairāk nekā pirms gada.

Uzņēmumu akciju cenas pēc šī ziņojuma pieauga, un "Briefing.com" analītiķis Patriks O'Hērs atzīmēja, ka investori bija bažījušies par sliktiem "Nvidia" peļņas rādītājiem, kas izraisītu tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenu krišanos.

Visi trīs galvenie ASV biržu indeksi pieauga, tostarp indekss "Dow Jones Industrial Average" - par vairāk nekā 1%. Šis pieaugums veicināja cenu kāpumu arī Eiropas biržās.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien pieauga, investoriem apsveicot inflācijas samazināšanos ASV, kamēr tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenas palielinājās un centrālās bankas izvairījās no pārsteigumiem monetārajā politikā.

ASV gada inflācija novembrī negaidīti samazinājās līdz 2,7% salīdzinājumā ar 3% septembrī. Analītiķi bija prognozējuši, ka inflācija pieaugs līdz 3,1%.

"Lai gan tas ir tikai viens inflācijas rādītājs, kuram Federālā rezervju sistēma (FRS) nedod priekšroku, mazākas bažas par inflāciju var pavērt durvis FRS virzībai uz priekšu" procentlikmju ziņā, sacīja "eToro" analītiķis Brets Kenvels.

Trīs galvenie Volstrītas indeksi pieauga, un visstraujākais pieaugums bija indeksam "Nasdaq Composite" - par 1,4%.

Lielo tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenas kāpa, reaģējot uz mikroshēmu ražotāja "Micron Technology" panākumiem. "Micron Technology" akcijas cena pieauga par vairāk nekā 10% pēc ziņām, ka tā ceturkšņa peļņa gandrīz trīskāršojusies līdz 5,2 miljardiem ASV dolāru, uzņēmumam gūstot labumu no mākslīgā intelekta (MI) buma.

ASV biržās akciju cenas pirmdien samazinājās, savukārt Eiropā nebija vienotas tendences.

Amerikāņu izklaides industrijas uzņēmumu akciju cenas saruka, reaģējot uz ASV prezidenta Donalda Trampa svētdienas paziņojumu, ka viņš noteiks jaunus muitas tarifus visām ārpus ASV ražotajām filmām, apgalvojot, ka Holivudu "izpostījusi" tendence, ka ASV filmu veidotāji un studijas strādā ārvalstīs.

Studijas "Lionsgate" akcijas cena kritās par 5%, savukārt "Netflix" akcijas cena samazinājās par aptuveni 2%. Arī 'Disney", "Paramount", "Warner Bros." un "Discovery" akciju cenas kritās.

Investīciju kompānijas "Berkshire Hathaway" akcijas samazinājās par aptuveni 5% pēc tam, kad ietekmīgais investors Vorens Bafets sestdien darīja zināmu, ka gada beigās aizies no uzņēmuma vadītāja amata.

Akciju biržās Volstrītā pirmdien samazinājās, bet Eiropas biržās pārsvarā pieauga, savukārt sudraba un zelta cenas kritās, bet naftas cenas palielinājās.

Sudraba cena, kas iepriekš bija vairākkārt sasniegusi jaunus rekordus, pirmdien saruka par aptuveni 10%. Arī zelta un citu metālu cenas kritās.

"Kas pieaug, tam arī jākrītas, un sudraba cenas kritums ir bijis straujš, investoriem fiksējot peļņu pirms gada beigām pēc tam, kad sudraba cena 2025. gadā ir pieagusi par vairāk nekā 150%," teikts XTB analītiķes Ketlīnas Bruksas piezīmē klientiem.

Līdzīga dinamika noteica akciju cenu izmaiņas Volstrītā, kur visi trīs galvenie indeksi pirmdien kritās.

Indekss "Standard & Poor's 500", kas gada gaitā pieaudzis par vairāk nekā 17%, pirmdien saruka par 0,4%.

"Cilvēki, iespējams, šobrīd fiksē peļņu," sevišķi lielo tehnoloģiju uzņēmumu akciju jomā, sacīja "CFRA Research" analītiķis Sems Stovols.

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien kritās pēc ASV mazumtirdzniecības apgrozījuma datu publiskošanas, bet Eiropas biržās akciju cenas pieauga, kāpjot luksusa preču uzņēmumu akciju cenām.

Galvenie ASV biržu indeksi daļu dienas palielinājās, bet noslēdza tirdzniecības sesiju ar kritumu.

ASV mazumtirdzniecības apgrozījumam decembrī bija mazāks kāpums par prognozēto, liecina Tirdzniecības ministrijas ceturtdien publiskotie dati. Decembrī salīdzinājumā ar novembri pārdošanas apjoms pieauga par 0,4%., sasniedzot 729,2 miljardus dolāru, bet analītiķi bija prognozējuši 0,6% kāpumu.

Trešdien bija publiskoti ASV patēriņa cenu indeksa dati, kas mazināja bažas par to, ka Federālā rezervju sistēma (FRS) varētu saglabāt procentlikmes augstā līmenī.

Parīzes biržas indekss pieauga par 2,1% pēc tam, kad zīmola "Cartier" īpašnieks "Rochemont" ziņoja par rekordaugstu ceturkšņa apgrozījumu. "Rochemont" akcijas cena pieauga par vairāk nekā 16%.

Latvijā patēriņa cenas šogad novembrī salīdzinājumā ar oktobri samazinājās par 0,3%, bet gada laikā - šogad novembrī salīdzinājumā ar 2024. gada novembri - pieauga par 3,8%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 4,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, novembrī pieaudzis par 3,7%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2025. gada novembrī, salīdzinot ar 2025. gada oktobri, bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (-0,1 procentpunkts), kā arī dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 0,5%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kritumu attiecīgajā grupā mēneša laikā akciju ietekmē bija kafijai (-2,3%), kā arī cena samazinājās svaigiem augļiem (-3%). Galvenokārt akciju ietekmē lētāks bija arī siers un biezpiens (-2,5%), augļu un dārzeņu sulas (-6,8%), piens (-2,8%), mājputnu gaļa (-1,6%), žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (-1%), saldējums (-4%), piena produkti (-1,5%), šokolāde (-1,5%), brokastu pārslas (-6%) un sviests (-2%). Cenas samazinājās arī kartupeļiem (-5,6%) un cūkgaļai (-1%).