Akciju cenas Volstrītā trešdien pieauga, investoriem gaidot mikroshēmu ražotāja "Nvidia" peļņas rādītāju publiskošanu, bet Eiropas biržās akciju cenas samazinājās.

Gaidāmie "Nvidia" peļņas rādītāji var dot jaunas norādes par to, vai ar mākslīgo intelektu (MI) saistīto tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenu kāpums bijis pamatots.

Nafta cenas kritās, kriptovalūtas "Bitcoin" vērtība noslīdēja zem 90 000 ASV dolāriem, toties ASV dolāra vērtība pieauga.

Investori šomēnes nervozēja, pastiprinoties pieņēmumam, ka tehnoloģiju uzņēmumu vadītais akciju cenu kāpums šogad var būt bijis pārmērīgs.

Tehnoloģiju uzņēmumu lielā septiņnieka, tostarp "Amazon", "Meta", "Alphabet" un "Apple", akciju cenu palielināšanās noveda pie jauniem rekordiem Volstrītā, tomēr parstāv bažas, ka noskaņojuma maiņa var smagi ietekmēt tirgus.

ASV mikroshēmu un programmatūru ražotājs "Nvidia" oktobrī kļuva par pirmo uzņēmumu, kura tirgus vērtība sasniegusi piecus triljonus dolāru. Šī uzņēmuma trešā ceturkšņa peļņas rādītāju publiskošana ir gaidāma pēc trešdienas tirdzniecības sesijas beigām.

Akciju cenas pasaules biržās piektdien pārsvarā kritās, beidzoties nedēļai, kas bija ģeopolitisku notikumu pilna.

Eiropas biržās akciju cenas saruka, un tām pārsvarā sekoja arī akciju cenas Volstrītā. Pirmdien galvenās ASV biržas būs slēgtas, jo valstī būs brīvdiena - Mārtina Lutera Kinga diena.

"Fakts, ka ASV tirgi būs slēgti līdz otrdienai naidīgas ģeopolitiskas vides apstākļos, iespējams, arī ir akciju cenu kāpumu atturošs faktors," teikts "Briefing.com" analītiķa Patrika O'Hēra piezīmē klientiem.

Ziņu virsraksti fokusējās uz ASV prezidenta Donalda Trampa atbildi uz Irānas vēršanos pret protestētājiem, viņa administrācijas plāniem pārņemt Grenlandi un plāniem kontrolēt Venecuēlas naftu.

ASV biržu indeksi nedēļas gaitā mēreni samazinājās. Indekss "Standard & Poor's 500" kritās par 0,1% piektdien un par 0,4% nedēļas gaitā.

Akciju biržās Volstrītā pirmdien samazinājās, bet Eiropas biržās pārsvarā pieauga, savukārt sudraba un zelta cenas kritās, bet naftas cenas palielinājās.

Sudraba cena, kas iepriekš bija vairākkārt sasniegusi jaunus rekordus, pirmdien saruka par aptuveni 10%. Arī zelta un citu metālu cenas kritās.

"Kas pieaug, tam arī jākrītas, un sudraba cenas kritums ir bijis straujš, investoriem fiksējot peļņu pirms gada beigām pēc tam, kad sudraba cena 2025. gadā ir pieagusi par vairāk nekā 150%," teikts XTB analītiķes Ketlīnas Bruksas piezīmē klientiem.

Līdzīga dinamika noteica akciju cenu izmaiņas Volstrītā, kur visi trīs galvenie indeksi pirmdien kritās.

Indekss "Standard & Poor's 500", kas gada gaitā pieaudzis par vairāk nekā 17%, pirmdien saruka par 0,4%.

"Cilvēki, iespējams, šobrīd fiksē peļņu," sevišķi lielo tehnoloģiju uzņēmumu akciju jomā, sacīja "CFRA Research" analītiķis Sems Stovols.

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien kritās, ASV nodarbinātības datiem apslāpējot cerības uz tālākām procentlikmju samazināšanām un nerimstot bažām par mākslīgā intelekta (MI) burbuli. Eiropas galvenie biržu indeksi pieauga.

Volstrītā tirdzniecības sesija bija sākusies ar kāpumu, investoriem pozitīvi reaģējot uz ASV mikroshēmu un programmatūru ražotāja "Nvidia" trešdienas vakarā publiskotajiem peļņas rādītājiem.

"Nvidia" šī finanšu gada trešajā ceturksnī, kas noslēdzās novembrī, strādājis ar 31,9 miljardu dolāru tīro peļņu, un tas ir par 65% vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pirms gada. Peļņas kāpums skaidrojams ar apjomīgo pieprasījumu pēc "Nvidia" izstrādātajām mikroshēmām, kas tiek izmantotas, lai apmācītu MI sistēmas.

"Nvidia" vadītājs Džensens Huangs noraidīja bažas par MI burbuli, kuras bija izraisījušas akciju cenu svārstības globālajos tirgos.

"Deutsche Bank" rīkotājdirektors Džims Rīds atzina, ka "Nvidia" peļņas rādītāji uz laiku mazinājuši bažas. Tomēr "50 Park Investments" analītiķis Adams Sarhans brīdināja, ka pārāk augstas akciju cenas nav ilgtspējīgas.

Akciju cenas Volstrītā pirmdien pārsvarā pieauga, bet Eiropas biržās kritās pēc nedēļas nogalē panāktās Eiropas Savienības (ES) un ASV tirdzniecības vienošanās. ASV dolāra vērtība pieauga.

Frankfurtes biržas indekss krasi samazinājās, krītoties Vācijas autobūvnieku "Volkswagen", BMW un "Porsche" akciju cenām. Kritās arī Parīzes biržas indekss un ārpus ES esošās Londonas biržas indekss.

Volstrītas indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" pieauga līdz jauniem rekordiem, bet indekss "Dow Jones Industrial Average" kritās.

ASV finanšu tirgus "klusā" reakcija bija saprotama, ņemot vērā šonedēļ gaidāmās ekonomiskās ziņas, kas var radīt izmaiņas tirgū, sacīja "Edward Jones" vecālaos globālais stratēģis Andželo Kurkafass.

Lai gan Brisele aizstāvēja panākto tirdzniecības vienošanos kā "labāku nekā tirdzniecības karš ar Savienotajām Valstīm", vairākas ES valstis pauda neapmierinātību ar to.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā kritās, investoriem izsverot neseno tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenu kāpumu Volstrītā pret augošām bailēm par mākslīgā intelekta (MI) burbuli un bažām par ASV procentlikmju perspektīvu.

Daudzmiljardu dolāru investīciju pieplūdums MI jomā ir bijis svarīgs dzinulis galvenokārt tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenu kāpumiem šogad, paceļot tās līdz jauniem rekordiem.

Tomēr arvien biežāk tiek izteikti pieņēmumi, ka šie cenu kāpumi var būt aizgājuši par tālu un var būt gaidāma sāpīga cenu korekcija.

"Mums ir ļoti lielas cerības par to, kāda nākotne būs MI akcijām," sacīja "50 Park Investments" analītiķis Adams Sarhans. "Otrās lielās bažas rada fakts, ka citās tirgus jomās trūkst impulsa."

Volstrītas galvenie indeksi otrdien samazinājās. Eiropā Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi kritās, bet Londonas biržas indekss nedaudz pieauga, ko sekmēja britu mārciņas vērtības samazināšanās pret ASV dolāru.

Akciju cenas Volstrītā un Eiropas biržās ceturtdien pārsvarā pieauga, tirgiem izvērtējot atšķirīgus nodarbinātības datus un gaidot ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) nākamās nedēļas lēmumu par procentlikmēm.

"Facebook" māteskompānijas "Meta" un tehnoloģiju milža "Salesforce" akciju cenu kāpums Volstrītā veicināja indeksa "Nasdaq Composite" palielināšanos. Nedaudz pieauga arī indekss "Standard & Poor's 500", bet indekss "Dow Jones Industrial Average" nedaudz kritās.

Eiropā Londonas, Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi palielinājās.

Bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaitam ASV pagājušajā nedēļā tika reģistrēts negaidīts kritums. Pagājušajā nedēļā ASV saņemts 191 000 jaunu bezdarbnieka pabalsta pieprasījumu, kas ir par 27 000 mazāk nekā iepriekšējā nedēļā, kad atbilstoši pārskatītajiem datiem tādu bijis 218 000.

ASV privātajā sektorā novembrī negaidīti tika likvidēti 32 000 darbavietu, liecina kompānijas ADP apkopotā informācija. Šis kritums pārsteidza analītiķus, kuri bija prognozējuši, ka ASV privātajā sektorā novembrī tiks radīti 10 000 darbavietu.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pārsvarā pieauga pēc ASV prezidenta Donalda Trampa nedēļas nogalē pieņemtā lēmuma atlikt 50% muitas tarifa ieviešanu importam no Eiropas Savienības (ES) līdz 9.jūlijam, lai dotu laiku sarunām.

Tirdzniecība Volstrītā otrdien atsākās pēc Piemiņas dienas brīvdienas, kuras laikā pirmdien ASV biržas bija slēgtas. Visi galvenie ASV biržu indeksi otrdien pieauga.

Eiropā Frankfurtes biržas indekss sasniedza jaunu rekordu, pieauga arī Londonas biržas indekss, bet Parīzes biržas indeksam bija niecīgs kritums.

"Lielbritānijas un ASV investori atgriezās no garās nedēļas nogales brašā solī, pateicoties [Trampa] pēkšņajam lēmumu atlikt augstāku tarifu ieviešanu ES," sacīja tiešsaistes tirdzniecības platformas IG galvenais tirgus analītiķis Kriss Bošamps.

Analītiķi arī atzīmēja pārsteidzoši labu ASV patērētāju pārliecības palielināšanos un ASV Finanšu ministrijas obligāciju ienesīguma samazināšanos.

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien kritās bažās, ka privāto kredītu problēmas var nomākt ASV reģionālās bankas, papildinot bažas par tirdzniecības saspīlējumu un ASV valdības darba apturēšanu. Eiropas biržās akciju cenas pieauga.

Volstrītā akciju cenas dienas sākumā pieauga, bet ap dienas vidu šī tendence mainījās un tās sāka kristies. Visi galvenie ASV biržu indeksi noslēdza tirdzniecības sesiju ar kritumu.

Āzijas un Eiropas biržās akciju cenas pieauga.

Parīzes biržas indekss palielinājās pēc tam, kad Francijas premjerministrs Sebastjēns Lekornī parlamentā izturēja divus uzticības balsojumus.

Londonas biržas indekss nedaudz pieauga, neraugoties uz datiem par vāju Lielbritānijas ekonomikas izaugsmi.

"Nestle" akcijas cena pieauga par vairāk nekā 9% pēc šī Šveices pārtikas milža paziņojuma, ka tas nākamo divu gadu laikā likvidēs 16 000 darbavietu visā pasaulē.

"United Airlines" akcijas cena saruka par 5,6% pēc ziņojuma par peļņas samazināšanos augstāku izmaksu dēļ.

Akciju cenas Volstrītā otrdien kritās, bet zelta cena pietuvojās 4000 ASV dolāriem par unci, investoriem reaģējot uz ASV valdības darba apturēšanu un politisko krīzi Francijā. Eiropas biržās akciju cenas maz mainījās.

Volstrītā akciju cenas sākumā pieauga, bet drīz sāka kristies, ko daži analītiķi uzskatīja par tirgus noguruma pazīmēm pēc cenu kāpuma.

Visi trīs galvenie ASV biržu indeksi noslēdza tirdzniecības sesiju ar kritumu.

Parīzes biržas indeksam bija neliels kāpums, neraugoties uz Francijas politiskās un budžeta krīzes padziļināšanos. Niecīgs pieaugums bija arī Londonas un Frankfurtes biržu indeksiem.

Eiro vērtība pret ASV dolāru turpināja samazināties.

Zelta cena pieauga, tikai par 10 dolāriem atpaliekot no 4000 dolāriem par unci.

"Zeltam šogad deva labumu dažādi katalizatori, tai skaitā tarifu neskaidrība, neatlaidīga inflācija un krītoša ASV dolāra vērtība," sacīja "eToro" analītiķis Brets Kenvels.

Akciju cenas Volstrītā un Eiropas biržās pirmdien pārsvarā kritās, investoriem gaidot ASV inflācijas datu publiskošanu, kas ļaut izteikt prognozes par procentlikmju samazināšanu, ko ilgi centies panākt ASV prezidents Donalds Tramps.

ASV mediji pimdienas pēcpusdienā ziņoja, ka Tramps ir parakstījis rīkojumu par augstāku muitas tarifu Ķīnas precēm atlikšanu uz vēl 90 dienām.

Investori gaidīja jaunus datus par ASV patēriņa cenu indeksu. Inflācijas samazināšanās gadījumā ASV Federālajai rezervju sistēmai (FRS) būtu iespēja pazemināt procentlikmes.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi kritās.

Eiropā Londonas biržas indekss pieauga, bet Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi samazinājās.

Akciju cenas Honkongas un Šanhajas biržās pieauga, bet Tokijas birža bija slēgta valsts brīvdienas dēļ.

Zelta cena, kas piektdien bija sasniegusi rekordu, pirmdien samazinājās.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien kritās par 0,5% līdz 43 975,09 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,3% līdz 6373,45 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,3% līdz 21 385,40 punktiem.

Akciju cenas Volstrītā otrdien pieauga, bet Eiropas biržās kritās, ko veicināja Francijas banku akciju cenu samazināšanās investoru bažās par jaunu politisko krīzi Francijā.

Parīzes akciju tirgus kritās un Francijas aizņemšanās izmaksas pieauga bažās, ka Francijas mazākuma valdība var tikt gāzta pēc premjerministrs Fransuā Beirū paziņojuma, ka viņa valdība 8.septembrī pieprasīs uzticības balsojumu, cenšoties gūt parlamenta atbalstu iecerētajiem taupības pasākumiem, lai mazinātu strauji pieaugošo valsts parādu.

"[Fiskālo] refomu atlikšana vai atmešana padarīs parāda situāciju vēl neaizsargātāku un nomāks ekonomiku," sacīja "Saxo Markets" Lielbritānijas investoru stratēģis Nīls Vilsons.

Francijas bankas "BNP Paribas" akcijas cena kritās par aptuveni 4%, bet "Societe Generale" akcijas cena saruka par vairāk nekā 6%.

"Tagad jautājums ir, vai tas attīstīsies par plašāku ietekmi uz Eiropas aktīviem, vai paliks tīri Francijas lieta," sacīja "StoneX" tirgus analītiķis Favads Razakzada.

Akciju cenas pasaules biržās trešdien pārsvarā pieauga, tirgiem izvērtējot ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumus, kas mazināja saspīlējumu starp ASV un Eiropu saistībā ar viņa plāniem iegūt Grenlandi.

Pēc akciju cenu krišanās otrdien, ko izraisīja Trampa draudi Eiropai, akciju cenas Volstrītā trešdien pieauga pēc Trampa solījuma "nelietot spēku" Grenlandes pārņemšanai.

Tramps tomēr pieprasīja "tūlitējas sarunas" par Grenlandes pāriešanu ASV īpašumā un raksturoja Dāniju kā "nepateicīgu" par atteikšanos atdot Grenlandi.

Akciju cenas Volstrītā stabili pieauga pēc tam, kad Tramps trešdien pēc tikšanās ar NATO ģenerālsekretāru Marku Riti pavēstīja, ka nolēmis atteikties no nodoma noteikt astoņām Eiropas valstīm jaunus muitas tarifus Grenlandes jautājumā radušos domstarpību dēļ.

ASV dolāra vērtība pret eiro un citām valūtām palielinājās.

Eiropā Londonas un Parīzes biržu indeksi nedaudz pieauga, bet Frankfurtes biržas indekss kritās.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien kritās, bet zelta, sudraba un naftas cenas pieauga, neraugoties uz likumprojekta pieņemšanu, kas pielika punktu četras dienas ilgušajai ASV valdības darba apturēšanai.

Zelta cena otrdien kāpa par vairāk nekā 7%, bet vēlāk stabilizējās ap 4950 ASV dolāriem par unci. Pagājušajā nedēļā tā bija sasniegusi rekordaugstu līmeni tuvu 5600 dolāriem par unci, bet pēc tam kritās.

Zelta cena "virzās uz lielāko pieaugumu vienas dienas laikā kopš 2008. gada, cenām krasi palielinoties pēc divu dienu krituma, kas bija straujākais gadu desmitu laikā," sacīja tirdzniecības platformas IG analītiķis Aksels Rudolfs.

Sudraba cena otrdien pieauga par vairāk nekā 15% līdz 86 dolāriem par unci, vēl arvien ievērojami atpaliekot no pagājušajā nedēļā sasniegtā rekorda ap 120 dolāriem par unci.

Zelta un sudraba cenas pēdējos mēnešos bija kāpušas, jo šie dārgmetāli tiek uzskatīti par drošu investīciju objektu ģeopolitiska saspīlējuma laikā.

Akciju cenas otrdien kritās Volstrītā, bet pārsvarā pieauga Eiropas biržās, samazinoties "Amazon", "Nvidia" un citu tehnoloģiju milžu akciju cenām.

Kritums sekoja ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela brīdinājumam, ka "pārāk agresīva" procentlikmju pazemināšana var veicināt inflāciju.

Iepriekšējās trijās tirdzniecības sesijās visi trīs galvenie ASV biržu indeksi bija sasnieguši jaunus rekordus.

Volstrītā otrdien visstraujāk kritās indekss "Nasdaq Composite" - par 1,0%.

"Nvidia" akcijas cena otrdien saruka par 2,8%. Pirmdien tā bija kāpusi par 4,0% pēc uzņēmuma paziņojuma, ka tas investēs līdz 100 miljardiem ASV dolāru "OpenAI", lai izveidotu infrastruktūru nākamās paaudzes mākslīgajam intelektam.

Lai gan "vadošās tehnoloģiju kompānijas investē simtiem miljardu [dolāru] ģeneratīvajā mākslīgajā intelektā, daži investori turpina jautāt, vai šī nauda tiek labi iztērēta," sacīja "Trade Nation" vecākais tirgus analītiķis Deivids Morisons.

Akciju cenas Volstrītā trešdien pārsvarā kritās, un samazinājās arī ASV dolāra vērtība, investoriem bažījoties par ASV Kongresā apsvērtu nodokļu samazināšanas likumprojektu, kas var palielināt ASV budžeta deficītu.

ASV Finanšu ministrijas 10 gadu obligāciju ienesīgums tuvojās 4,6%, kas ir tā augstākais līmenis kopš februāra. Tikmēr ASV prezidents Donalds Tramps mēģināja panākt Pārstāvju palātas republikāņu vienotu atbalstu likumprojektam, kas paredz samazināt nodokļus un federālos izdevumus.

Galvenie ASV biržu indeksi samazinājās par vismaz 1,4%.

"Investori kļūst satraukti par Trampa nodokļu likumrojektu, kas tiek virzīts Kongresā un kas nevis samazinās [valsts] parādu, bet faktiski to palielinās," sacīja "CFRA Research" analītiķis Sems Stovols.

Kriptovalūtas "Bitcoin" kurss pieauga līdz 109 499,76 ASV dolāriem, pārsniedzot iepriekšējo rekordu, kas tika uzstādīts 20.janvārī, kad amatā stājās jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps.

Akciju cenas Volstrītā otrdien kritās, bet Eiropas biržās pieauga, investoriem sākot novirzīt uzmanību no tirdzniecības vienošanām uz kompāniju darbības rezultātiem, kuru publiskošana gaidāma šonedēļ.

Āzijā Šanhajas biržā akciju cenas pieauga, bet Honkongas un Tokijas biržās tās kritās.

Investori turpināja apsvērt nedēļas nogalē panākto Eiropas Savienības (ES) un ASV tirdzniecības vienošanos, kuru daudzas Eiropas valstis uzskatīja par ASV uzvaru.

Stokholmā otro dienu turpinājās Ķīnas un ASV amatpersonu sarunas, kuru mērķis ir novērst ievērojamu muitas tarifu stāšanos spēkā 12.augustā.

ASV dolāra vērtība turpināja pieaugt, sevišķi pret eiro, un arī naftas cenas turpināja palielināties.

Eiro vērtība kritās, "investoriem jautājot, cik pozitīva ASV-ES tirdzniecības vienošanās ir Eiropas Savienībai", sacīja "Trade Nation" vecākais tirgus analītiķis Deivids Morisons.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien pārsvarā pieauga, bet naftas cenas kritās, ASV prezidentam Donaldam Trampam mīkstinot savu retoriku par Irānu.

Naftas cenas Ņujorkas un Londonas biržās ceturtdien kritās par vairāk nekā 4% pēc tam, kad Tramps trešdien izteicās izvairīgi par iespējamu ASV militāru intervenci Irānā.

Naftas cenas iepriekšējās dienās bija kāpušas, Trampam izsakoties par došanos "palīgā" Irānas tautai, lai izbeigtu varas iestāžu brutālo cīņu pret demonstrantiem. Šie izteikumi raisīja bažas par iespējamiem traucējumiem globālajās naftas piegādēs.

Visi trīs Volstrītas indeksi noslēdza tirdzniecības sesiju ar mērenu kāpumu.

Investīciju banku "Morgan Stanley" un "Goldman Sachs" akciju cenas palielinājās attiecīgi par 5,8% un 4,6% pēc ziņojumiem par labu peļņu, pieaugot ieņēmumiem, kas saistīti ar uzņēmumu apvienošanos un iegādi.

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien pieauga, bet Eiropas un Āzijas biržās svārstījās.

Akciju cenu kāpumu Volstrītā veicināja ceturtdien publiskoti dati, ka ASV ekonomikas apmēra kāpums šogad otrajā ceturksnī bijis straujāks par iepriekš lēsto, kā arī ziņas par labu ASV mikroshēmu un programmatūru ražotāja "Nvidia" peļņu.

Volstrītas indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" pieauga līdz jauniem rekordiem, un palielinājās arī indekss "Nasdaq Composite".

Optimismu tirgos veicināja arī perspektīva, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) savā septembra sanāksmē varētu pacelt procentlikmes, kas veicinātu ekonomisko aktivitāti pasaules lielākajā ekonomikā.

Pasaules naftas cenas kritās.

ASV dolāra vērtība pret eiro, britu mārciņu un Japānas jenu samazinājās.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien kritās, pieaugot bažām, ka tehnoloģiju smagsvaru lielās investīcijas mākslīgajā intelektā (MI) varētu neatmaksāties tik drīz, kā bija cerēts.

Investoru izvairīšanās no riska ietekmēja arī kriptovalūtu "Bitcoin", kuras vērtība kritās līdz aptuveni 65 000 ASV dolāru. Tagad tā ir par gandrīz 50% zemāka nekā oktobrī sasniegtais rekords virs 126 000 dolāru.

Anglijas Banka un Eiropas Centrālā banka, kā jau bija gaidāms, ceturtdien nemainīja procentlikmes, mazinoties inflācijas spiedienam.

Eiro vērtība pret ASV dolāru nedaudz samazinājās. Britu mārciņas vērtība kritās, Lielbritānijas premjerministram Kīram Stārmeram cīnoties par politisku izdzīvošanu protestos pret viņa lēmumu iecelt Pīteru Mandelsonu par vēstnieku ASV, neraugoties uz Mandelsona tuvām attiecībām ar ASV seksuālo noziedznieku Džefriju Epstīnu.

Akciju cenas Volstrītā pirmdien kritās, ASV prezidenta Donalda Trampa agresīvajai tirdzniecības politikai atkal izvirzoties priekšplānā un atjaunojot bažas par tirdzniecības kariem un inflāciju. Eiropas biržās akciju cenas pārsvarā pieauga.

"Tarifu draudi šonedēļ atkal izvirzījās priekšplānā, sekojot tālākai notikumu attīstībai nedēļas nogalē," atzīmēja "Interactive Investor" tirgu pārzinis Ričards Hanters.

Tramps nedēļas nogalē paziņoja, ka no pirmdienas izsūtīs pirmās 15 vēstules, informējot ārvalstis par jauno muitas tarifu piemērošanu. Viņš pirmdien nosūtīja vēstules Japānas un Dienvidkorejas līderiem, informējot viņus par 25% muitas tarifu spēkā stāšanos no 1.augusta, ja šīs valstis nepanāks tirdzniecības vienošanās ar ASV.

Tramps nosūtīja līdzīgas vēstules uz Dienvidāfriku, Malaiziju, Mjanmu, Laosu un Kazahstānu, paziņojot par muitas tarifu piemērošanu to precēm 25% līdz 40% apmērā.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien turpināja pieaugt, bet naftas cenas kritās, investoriem sekojot notikumu attīstibai Venecuēlā un globālās ekonomikas perspektīvai.

Pievēršot maz vērības ģeopolitiskajām bažām, kuras izraisīja Venecuēlas prezidenta Nikolasa Maduro sagūstīšana un aizvešana uz Ņujorku, daži lielie akciju tirgi ir sākuši jauno gadu ar visu laiku augstākajām cenām.

Volstrītā turpinoties kāpumam, indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" pieauga līdz jauniem rekordiem un palielinājās arī indekss "Nasdaq Composite".

Seulas biržas indekss pieauga par vairāk nekā 1%, pirmoreiz pārsniedzot 4500 punktus. To veicināja ievērojams mikroshēmu ražotāja "SK hynix" akcijas cenas kāpums.

Londonas biržas indekss FTSE 100 otrdien sasniedza jaunu rekordu virs 10 000 punktu atzīmes, investoriem paredzot Lielbritānijas procentlikmju pazemināšanas, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi šogad.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā kritās, ASV bezdarbam novembrī sasniedzot augstāko līmeni kopš 2021. gada.

Pasaules naftas cenas saruka, atjaunojoties investoru cerībām uz kara Ukrainā beigām.

Bezdarbs ASV novembrī palielinājies līdz 4,6% salīdzinājumā ar 4,4% septembrī, līdz ar to fiksēts augstākais līmenis kopš 2021. gada septembra, liecina Nodarbinātības ministrijas otrdien publiskotie dati. Analītiķi bija prognozējuši, ka bezdarbs pieaugs līdz 4,5%.

ASV bezdarba dati, kuru publiskošana aizkavējās saistībā ar valdības darba apturēšanu uz 43 dienām, arī liecina, ka ASV ekonomikā novembrī radītas 64 000 darbavietu, salīdzinot ar 105 000 likvidētu darbavietu oktobrī.

"Šodien publiskotie ASV dati bija kopumā vājāki, nekā bija gaidīts, lai gan ne tik slikti, kā daži bija baidījušies," sacīja "Forex.com" analītiķis Favads Razakzada.

Akciju cenas Eiropas biržās otrdien pieauga, bet Volstrītā pārsvarā kritās pēc ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojuma par gaidāmu muitas tarifu noteikšanu vara un farmācijas produktu importam.

Tramps paziņoja, ka vara importam, viņaprāt, tiks noteikts 50% tarifs, bet farmācijas produktu importam - pat 200% tarifs.

Pēc šī paziņojuma pieauga vara cenas, kas Volstrītā sasniedza jaunu rekordu.

Pretēji Trampa paziņojumiem par tarifiem pavasarī, kas toreiz izraisīja krasu akciju cenu samazināšanos, jaunais paziņojums mazāk ietekmēja akciju cenas, sacīja "Crossmark Global Investments" analītiķe Viktorija Fernandesa. Tirgus ir "nogaidīšanas režīmā", sacīja Fernandesa.

Āzijas biržās akciju cenas lielākoties pieauga, tai skaitā par 0,3% Tokijas biržā.

ASV dolāra vērtība pret citām svarīgām valūtām mainījās dažādos virzienos.

Naftas cenas pieauga un "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā atkal pārsniedza 70 ASV dolārus par barelu.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien pārsvarā kritās, bet sudraba cena pieauga līdz augstākajam līmenim kopš 1980. gada, investoriem meklējot drošas ieguldījumu iespējas ģeopolitiskas un ekonomiskas neskaidrības laikā.

Zelta cena, kas iepriekš bija kāpusi līdz jauniem rekordiem, ceturtdien nedaudz kritās.

Akciju cenas pārsvarā saruka, tirgu dalībniekiem izvērtējot dažādas problēmas - lielas investīcijas mākslīgajā intelektā (MI), kompāniju darbības rezultātus, ASV procentlikmes, ASV valdības darba apturēšanu, politisko krīzi Francijā un Gazas joslas pamiera vienošanos.

Sudraba cena pārsniedza 50 ASV dolārus par unci, sasniedzot augstāko līmeni kopš 1980. gada.

"Mēs esam sākuši dzirdēt runas par sudraba trūkumu," sacīja "Cite Gestion Private Bank" investīciju stratēģijas vadītājs Džons Plasārs. Viņš atzīmēja, ka sudrabs ir ne tikai investīciju aktīvs, bet arī tiek izmantots tādās jomās kā saules enerģijas paneļi.