Naftas un gāzes cenas pirmdien pieauga, akciju cenas pasaules biržās lielākoties kritās, bet ASV dolāra vērtība pieauga, Irānas karam satricinot finanšu tirgus pasaulē.

Eiropas dabasgāzes cenas pieauga par vairāk nekā 39% pēc Kataras valsts enerģētikas uzņēmuma "QatarEnergy" paziņojuma, ka tas apturējis sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) ražošanu pēc Irānas dronu uzbrukumiem iekārtām divās tā rūpnīcās.

Pasaules jēlnaftas cenas kāpa par vairāk nekā 6% bažās par piegāžu traucējumiem, jo naftas transportēšanā svarīgais Hormuza šaurums faktiski tika slēgts un notika uzbrukumi vairākiem kuģiem.

3.martā "Brent" markas jēlnaftas cena pieaugusi par 4,3% līdz 81,06 ASV dolāriem par barelu, savukārt WTI markas naftas cena kāpusi par 3,7% līdz 73,83 dolāriem par barelu.

Nīderlandes biržā "Title Transfer Facility" (TTF) dabasgāzes cena otrdien pieauga par vairāk nekā 33% pēc tam, kad pirmdien tā bija palielinājusies par gandrīz 40% pēc Kataras valsts enerģētikas uzņēmuma "QatarEnergy" paziņojuma, ka tas apturējis sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) ražošanu saistībā ar Irānas dronu uzbrukumiem iekārtām divās tā rūpnīcās.

Akciju cenas Volstrītā otrdien pārsvarā kritās, bet Eiropas biržās pieauga, savukārt naftas cenas samazinājās, naftas importētājvalstīm apspriežot stratēģisko naftas rezevju izmantošanas iespēju.

Naftas cenas Ņujorkas un Londonas biržās nokritās par vairāk nekā 11% zem 90 ASV dolāriem par barelu. Tas notika dienu pēc tam, kad "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā bija īslaicīgi pietuvojusies 120 dolāriem par barelu.

Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) dalībvalstis tikās krīzes sarunās, lai izvērtētu ""pašreizējo piegādes drošību" un iespēju laist tirgū naftu no stratēģiskajām rezervēm.

Paziņojumā pēc tikšanās Parīzē ar G7 valstu enerģētikas ministriem IEA izpilddirektors Fatihs Birols sacīja, ka viņš uztur "ciešus kontaktus" ar galveno energoresursu ražotājvalstu un patērētājvalstu enerģētikas ministriem, ņemot vērā situāciju.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien pārsvarā pieauga, bet naftas cenas kritās pēc ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojuma, ka viņš pēc "ļoti labām un produktīvām sarunām" ar Teherānu devis rīkojumu apturēt iespējamos triecienus Irānas enerģētikas infrastruktūrai.

Uzreiz pēc Trampa paziņojuma sociālo mediju platformā "Truth Social" jēlnaftas cenas kritās par vairāk nekā 14%, bet kritums vēlāk saruka, kad Irāna noliedza, ka notikušas sarunas ar ASV.

"Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā dienas gaitā saruka par 10,9% līdz 99,94 ASV dolāriem par barelu, bet WTI markas jēlnaftas cena Ņujorkas biržā kritās par 10,3% līdz 88,13 dolāriem par barelu.

Fakts, ka Tramps izteicās par visu triecienu Irānas spēkstacijām un enerģētikas infrastruktūrai atlikšanu uz piecām dienām, "'nozīmē, ka mēs varētu pieredzēt papildu kāpumu [akciju trgos] šonedēļ", sacīja "CFRA Research" analītiķis Sems Stovols.

Āzijas biržās, kur tirdzniecība beidzās pirms Trampa paziņojuma, nedēļas pirmajā dienā akciju cenas krasi saruka.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien mainījās bez vienotas tendences, tirgu dalībniekiem izvērtējot uzņēmumu peļņu un tehnoloģiju sektora perspektīvas pirms svarīgu ekonomikas datu publiskošanas.

ASV investori bija piesardzīgi, jo ASV mazumtirdzniecības apgrozījums decembrī saglabājies novembra līmenī, liecināja Tirdzniecības ministrijas otrdien publiskotie dati. Analītiķi bija prognozējuši, ka mazumtirdzniecības apgrozījums decembrī palielināsies par 0,4%.

Trešdien ir gaidāma ASV nodarbinātības datu publiskošana. To publiskošana pagājušajā piektdienā tika atlikta īslaicīgas ASV valdības darba apturēšanas dēļ. Investori arī gaida ASV inflācijas datu publiskošanu šonedēļ.

"Šī ir liela nedēļa ekonomikas datiem, ar jauniem rādītājiem patēriņa, darbavietu un inflācijas jomās. Līdzšinējais tonis tomēr radījis vilšanos," sacīja "eToro" ASV investīciju analītiķis Brets Kenvels.

Akciju cenas pasaules biržās piektdien pārsvarā kritās, beidzoties nedēļai, kas bija ģeopolitisku notikumu pilna.

Eiropas biržās akciju cenas saruka, un tām pārsvarā sekoja arī akciju cenas Volstrītā. Pirmdien galvenās ASV biržas būs slēgtas, jo valstī būs brīvdiena - Mārtina Lutera Kinga diena.

"Fakts, ka ASV tirgi būs slēgti līdz otrdienai naidīgas ģeopolitiskas vides apstākļos, iespējams, arī ir akciju cenu kāpumu atturošs faktors," teikts "Briefing.com" analītiķa Patrika O'Hēra piezīmē klientiem.

Ziņu virsraksti fokusējās uz ASV prezidenta Donalda Trampa atbildi uz Irānas vēršanos pret protestētājiem, viņa administrācijas plāniem pārņemt Grenlandi un plāniem kontrolēt Venecuēlas naftu.

ASV biržu indeksi nedēļas gaitā mēreni samazinājās. Indekss "Standard & Poor's 500" kritās par 0,1% piektdien un par 0,4% nedēļas gaitā.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien kritās, bet kritumu Volstrītā palēnināja Izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu izteikumi, ka karš ar Irānu varētu beigties ātrāk, nekā pašlaik gaidāms.

Netanjahu preses konferencē sacīja, ka paredz "šī kara beigšanos daudz ātrāk, nekā cilvēki domā", un ka Irānas mēģinājumi "šantažēt pasauli" ar Hormuza šauruma slēgšanu ir lemti neveiksmei.

Eiropas biržās akciju cenas kritās par vismaz 2% pēc līdzīgiem kritumiem Tokijā un citos Āzijas akciju tirgos.

"Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā īslaicīgi pārsniedza 115 ASV dolārus par barelu, bet tirdzniecības sesijas gaitā palielinājās par 1,2% līdz 108,65 dolāriem par barelu. WTI markas jēlnaftas cena Ņujorkas biržā nedaudz kritās.

Gāzes cenas Eiropā īslaicīgi pieauga par vairāk nekā trešdaļu bažās par Irānas kara ietekmi un energoresursu piegādēm, bet dienas gaitā palielinājās par 13,2% līdz 61,85 eiro par megavatstundu.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien pārsvarā pieauga, bet naftas cenas kritās, ASV prezidentam Donaldam Trampam mīkstinot savu retoriku par Irānu.

Naftas cenas Ņujorkas un Londonas biržās ceturtdien kritās par vairāk nekā 4% pēc tam, kad Tramps trešdien izteicās izvairīgi par iespējamu ASV militāru intervenci Irānā.

Naftas cenas iepriekšējās dienās bija kāpušas, Trampam izsakoties par došanos "palīgā" Irānas tautai, lai izbeigtu varas iestāžu brutālo cīņu pret demonstrantiem. Šie izteikumi raisīja bažas par iespējamiem traucējumiem globālajās naftas piegādēs.

Visi trīs Volstrītas indeksi noslēdza tirdzniecības sesiju ar mērenu kāpumu.

Investīciju banku "Morgan Stanley" un "Goldman Sachs" akciju cenas palielinājās attiecīgi par 5,8% un 4,6% pēc ziņojumiem par labu peļņu, pieaugot ieņēmumiem, kas saistīti ar uzņēmumu apvienošanos un iegādi.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien kritās, bet zelta, sudraba un naftas cenas pieauga, neraugoties uz likumprojekta pieņemšanu, kas pielika punktu četras dienas ilgušajai ASV valdības darba apturēšanai.

Zelta cena otrdien kāpa par vairāk nekā 7%, bet vēlāk stabilizējās ap 4950 ASV dolāriem par unci. Pagājušajā nedēļā tā bija sasniegusi rekordaugstu līmeni tuvu 5600 dolāriem par unci, bet pēc tam kritās.

Zelta cena "virzās uz lielāko pieaugumu vienas dienas laikā kopš 2008. gada, cenām krasi palielinoties pēc divu dienu krituma, kas bija straujākais gadu desmitu laikā," sacīja tirdzniecības platformas IG analītiķis Aksels Rudolfs.

Sudraba cena otrdien pieauga par vairāk nekā 15% līdz 86 dolāriem par unci, vēl arvien ievērojami atpaliekot no pagājušajā nedēļā sasniegtā rekorda ap 120 dolāriem par unci.

Zelta un sudraba cenas pēdējos mēnešos bija kāpušas, jo šie dārgmetāli tiek uzskatīti par drošu investīciju objektu ģeopolitiska saspīlējuma laikā.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien kritās pēc tirdzniecības sesijas, kurā dominēja bažas par neskaidro situāciju ar ASV muitas tarifiem un mākslīgā intelekta (MI) potenciālu triecienu tradicionālajiem uzņēmumiem.

Akciju cenas piektdien bija kāpušas, tirgiem reaģējot uz ASV Augstākās tiesas atzinumu pret prezidenta Donalda Trampa noteiktajiem muitas tarifiem un Trampa atbildi uz to, paziņojot par papildu "10% globālā tarifa" noteikšanu tirdzniecības partneriem.

Tirgos pirmdien bija pesimistiskāks noskaņojums pēc tam, kad Tramps nedēļas nogalē palielināja jauno tarifu no 10% līdz 15%.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi pirmdien kritās par vairāk nekā 1%.

Eiropas Parlaments (EP) pirmdien nolēma atlikt balsojumu par Eiropas Savienības (ES) un ASV tirdzniecības vienošanās apstiprināšanu, pieprasot skaidrību par jaunajiem tarifiem.

Analītiķi norādīja arī uz bažām par MI ietekmi uz tradicionālajiem uzņēmumiem, kā arī potenciālu ASV militāro triecienu Irānai risku.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien kritās, bet naftas cenas pieauga pēc Izraēlas uzbrukuma Irānas gāzes rūpniecības objektiem Persijas līcī.

ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) trešdien paaugstināja inflācijas prognozi, bet nolēma nemainīt bāzes procentu likmi.

"Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā īslaicīgi pietuvinājās 110 ASV dolāriem par barelu, bet tirdzniecības sesijas gaitā palielinājās par 3,8% līdz 107,38 dolāriem par barelu.

Jaunais jēlnaftas cenu kāpums veicināja akciju cenu krišanos Volstrītā. Šis kritums pastiprinājās pēc FRS vadītāja Džeroma Pauela prognozes, ka augstākas energoresursu cenas palielinās inflāciju īstermiņā.

Akciju cenu kritumu veicināja arī otrdien publiskotie dati, ka ražotāju cenas ASV februārī, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada, pieaugušas par 3,4%, tādējādi reģistrēts straujākais kāpums kopš 2025. gada otrā mēneša.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien kritās, pieaugot bažām, ka tehnoloģiju smagsvaru lielās investīcijas mākslīgajā intelektā (MI) varētu neatmaksāties tik drīz, kā bija cerēts.

Investoru izvairīšanās no riska ietekmēja arī kriptovalūtu "Bitcoin", kuras vērtība kritās līdz aptuveni 65 000 ASV dolāru. Tagad tā ir par gandrīz 50% zemāka nekā oktobrī sasniegtais rekords virs 126 000 dolāru.

Anglijas Banka un Eiropas Centrālā banka, kā jau bija gaidāms, ceturtdien nemainīja procentlikmes, mazinoties inflācijas spiedienam.

Eiro vērtība pret ASV dolāru nedaudz samazinājās. Britu mārciņas vērtība kritās, Lielbritānijas premjerministram Kīram Stārmeram cīnoties par politisku izdzīvošanu protestos pret viņa lēmumu iecelt Pīteru Mandelsonu par vēstnieku ASV, neraugoties uz Mandelsona tuvām attiecībām ar ASV seksuālo noziedznieku Džefriju Epstīnu.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pārsvarā kritās, Vašingtonai gaidot Teherānas atbildi uz ASV priekšlikumu par kara izbeigšanu Tuvajos Austrumos un Hormuza šauruma atkalatvēršanu.

Naftas cenas samazinājās cerībā uz miera vienošanos, kas izbeigtu Hormuza šauruma blokādi.

Galvenie ASV biržu indeksi tirdzniecības sesijas sākumā palielinājās, bet kāpumu vēlāk nomainīja kritums. Indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" atkāpās no trešdien sasniegtiem rekordiem.

Eiropas biržās akciju cenas ceturtdien kritās pēc to ievērojama kāpuma trešdien.

Āzijas vadošajos akciju tirgos cenas pieauga. Tokijas biržas indekss pieauga par 5,6%, kas lielā mērā atspoguļoja tirdzniecības atsākšanos pēc brīvdienām.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" ceturtdien kritās par 0,6% līdz 49 596,97 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,4% līdz 7337,11 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,1% līdz 25 806,20 punktiem.

Akciju cenas trešdien pieauga Volstrītā, bet kritās Eiropas biržās, savukārt naftas cenas pieauga, Irānai atsakoties atvērt Hormuza šaurumu pēc ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojuma par pamiera pagarināšanu.

Tas, ka Hormuza šaurums faktiski paliek slēgts, neietekmēja akciju cenas Volstrītā, kur tās visu dienu pieauga.

Naftas cenas kāpa, un "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā atkal pārsniedza 100 ASV dolārus par barelu, Irānai asi kritizējot Trampa lēmumu turpināt Irānas ostu blokādi.

Lai gan pamiera pagarināšana dod lielāku iespēju sarunām, "kavēšanās arī palielina bažas, ka konflikts varētu ieilgt", sacīja "Trade Nation" analītiķis Deivids Morisons. "Tas arī var norādīt uz [Irānas] režīma pastiprināto nodomu turpināt karu."

Irānas Revolucionārā gvarde trešdien uzbruka trim kravas kuģiem Hormuza šaurumā, divus sagrābjot un vienu apšaudot.

Baltais nams paziņoja, ka Tramps neuzskata šo kuģu sagrābšanu par pamiera pārkāpumu, jo tie nebija ASV vai Izraēlas kuģi.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien kritās, bet naftas un gāzes cenas pieauga Irānas kara ietekmē.

Akciju cenu kritums Volstrītā palēninājās pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja par soļiem tirdzniecības aizsardzībai Hormuza šaurumā. Šajā šaurumā, pa kuru tiek veikta apmēram piektā daļa pasaules jēlnaftas pārvadājumu, satiksme lielākoties ir apstājusies, kopš ASV un Izraēla sestdien sāka militārus uzbrukumus Irānai.

Jēlnaftas cenas otrdien turpināja pieaugt, un "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā īslaicīgi pārsniedza 85 ASV dolārus par barelu pirmoreiz kopš 2024. gada jūlija.

Naftas cenu kāpums nedaudz palēninājās pēc Trampa paziņojuma, ka ASV karaflote nepieciešamības gadījumā eskortēs naftas tankkuģus Hormuza šaurumā.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pārsvarā kritās, bet naftas cenas pieauga, tirgiem reaģējot uz ASV prezidenta Donalda Trampa saasināto retoriku par Irānu.

"Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā tirdzniecības sesijas laikā sasniedza augstāko līmeni kopš jūlija.

"Naftas cenas turpina pieaugt, un "Brent" markas jēlnaftas cena atgriezusies virs 70 ASV dolāriem par barelu (..) jo bailes no militāras konfrontācijas starp ASV un Irānu satricināja enerģijas tirgus," sacīja "Hargreaves Lansdown" vecākais akciju analītiķis Mets Bricmens.

Bažas par Irānu izpaudās arī Volstrītā, kur galvenie indeksi visu dienu kritās.

"Šķiet, ka tirgi vairāk nervozē par potenciālu triecienu Irānai," sacīja "B. Riley Wealth Management" analītiķis Ārts Hogans.

Samazinājās arī galveno Eiropas biržu indeksi.

Parīzes biržā aviobūvnieka "Airbus" akcijas cena saruka par 7,2%, tā gada peļņai atpaliekot no analītiķu prognozēm, bet autobūves uzņēmuma "Renault" akcijas cena kritās par 3,1%.

Akciju cenas pasaules biržās trešdien pārsvarā pieauga, tirgiem izvērtējot ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumus, kas mazināja saspīlējumu starp ASV un Eiropu saistībā ar viņa plāniem iegūt Grenlandi.

Pēc akciju cenu krišanās otrdien, ko izraisīja Trampa draudi Eiropai, akciju cenas Volstrītā trešdien pieauga pēc Trampa solījuma "nelietot spēku" Grenlandes pārņemšanai.

Tramps tomēr pieprasīja "tūlitējas sarunas" par Grenlandes pāriešanu ASV īpašumā un raksturoja Dāniju kā "nepateicīgu" par atteikšanos atdot Grenlandi.

Akciju cenas Volstrītā stabili pieauga pēc tam, kad Tramps trešdien pēc tikšanās ar NATO ģenerālsekretāru Marku Riti pavēstīja, ka nolēmis atteikties no nodoma noteikt astoņām Eiropas valstīm jaunus muitas tarifus Grenlandes jautājumā radušos domstarpību dēļ.

ASV dolāra vērtība pret eiro un citām valūtām palielinājās.

Eiropā Londonas un Parīzes biržu indeksi nedaudz pieauga, bet Frankfurtes biržas indekss kritās.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pārsvarā kritās, bet naftas cenas pieauga.

Cenas Volstrītā maz mainījās, "Starbucks" un citu lielo kompāniju ziņojumiem par labu peļņu paglābjot ASV akciju tirgu no straujiem cenu kritumiem.

Cenu izmaiņas bija dramatiskākas naftas tirgū, kur "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā palielinājās par 5,8% līdz 110,44 dolāriem par barelu, bet WTI markas jēlnaftas cena Ņujorkas biržā pieauga par 8,5% līdz 108,39 ASV dolāriem par barelu, pārsniedzot 100 dolāru atzīmi.

Naftas cenas šonedēļ ir kāpušas, ASV turpinot Irānas kuģu blokādi, kas neļauj Irānai gūt ienākumus no naftas pārdošanas. Irāna savukārt turpina bloķēt Hormuza šaurumu.

Augstās naftas cenas pamudināja ASV Federālo rezervju sistēmu (FRS) trešdien pieņemt lēmumu nemainīt bāzes procentu likmi. Lai gan zemākas procentu likmes var stimulēt ekonomiku, vielaikus ir risks, ka tās var palielināt inflāciju.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien pieauga, bet naftas cenas kritās, investoriem turpinot fokusēties uz Hormuza šaurumu un gaidāmām centrālo banku sanāksmēm.

Naftas cenas kritās pēc tam, kad Hormuza šaurumu šķērsoja Pakistānas tankkuģis.

Irāna tomēr turpināja uzbrukt naftas rūpniecības infrastruktūrai Persijas līča valstīs, un pirmdien tās droni trāpīja naftas atradnēm Apvienotajos Arābu Emirātos un Irākā.

Nafta un naftas produkti no stratēģiskajām rezervēm nekavējoties tiks laisti tirgū Āzijā un Okeānijā, bet Eiropā un Amerikā - marta beigās, svētdien paziņoja Starptautiskā enerģētikas aģentūra (IEA).

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien aicināja Franciju un Lielbritāniju palīdzēt nodrošināt kuģošanu caur Hormuza šaurumu, ko šobrīd cenšas bloķēt Irāna.

Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs paziņoja, ka karš Tuvajos Austrumos, kuru uzsāka ASV un Izraēlas triecieni Irānai, "nav NATO lieta" un Vācija tajā nepiedalīsies. Arī Lielbritānija, Spānija, Polija, Grieķija un Zviedrija ir distancējušās no aicinājumiem militāri iesaistīties.

Akciju cenas Volstrītā trešdien maz mainījās un bez vienotas tendences pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmuma nemainīt procentlikmes, bet Eiropas biržās akciju cenas kritās.

ASV dolāra vērtība, kas otrdien bija kritusies, trešdien pieauga.

Volstrītas indekss "Standard & Poor's 500", kas sesijas laikā pirmoreiz bija pakāpies virs 7000 punktiem, noslēdza sesiju ar niecīgu kritumu.

Tirgus izrādīja "gandrīz nulles reakciju" uz FRS lēmumu, sacīja "B. Riley Wealth Management" analītiķis Ārts Hogans.

"Paziņojums un preses konference tiešām nesniedza nekādas ziņas," sacīja Hogans trešdienas pēcpusdienā neilgi pirms "Microsoft" un citu lielo uzņēmumu peļņas rādītāju publicēšanas.

Eiro vērtība palielinājās, bet tas bija viens no faktoriem, kas noteica Eiropas akciju cenu krišanos.

Parīzes biržas indeksa CAC 40 kritumu veicināja jaunas bažas par luksusa preču sektoru pēc tirgus smagsvara LVMH ziņojuma par gada peļņas samazināšanos par 13%. LVMH akcijas cena saruka par aptuveni 7%.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien kritās, bet naftas cenas pieauga, investoriem turpinot sekot Tuvo Austrumu kara gaitai.

Āzijas biržās akciju cenas pieauga, bet pēc to slēgšanas Eiropas biržu indeksi kritās par aptuveni 1,5% un saruka arī galvenie Volstrītas indeksi.

Akciju tirgus ir satricinājuši ASV un Izraēlas sestdien sāktie gaisa triecieni pret Irānu. Teherāna uz tiem atbildējusi, uzbrūkot Persijas līča valstīm un praktiski slēdzot Hormuza šaurumu, pa kuru tiek veikta piektā daļa pasaules jēlnaftas pārvadājumu.

Naftas un gāzes cenas, kas trešdien bija stabilizējušās vai kritušās, ceturtdien atkal pieauga.

"Briefing.com" analītiķis Patriks O'Hērs sacīja, ka šo cenu kāpumu veicināja neapstiprinātas ziņas par Irānas triecienu tankkuģim Irākas tuvumā.

Lai gan ASV prezidents Donalds Tramps otrdien paziņoja, ka ASV karaflote ir gatava nepieciešamības gadījumā eskortēt naftas tankkuģus Hormuza šaurumā, viņa administrācija nav minējusi laiku, kad šī kuģu eskortēšana varētu sākties, atzīmēja O'Hērs.

Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) trešdien paziņoja, ka tās dalībvalstis no rezervēm laidīs tirgū 400 miljonus barelu naftas, lai mazinātu Tuvo Austrumu kara ietekmi.

"Naftas tirgus problēmas, ar kurām saskaramies, ir bezprecedenta mēroga, tāpēc ļoti priecājos, ka IEA dalībvalstis ir reaģējušas ar vēl nebijuša mēroga ārkārtēju kolektīvo rīcību," norādīja IEA izpilddirektors Fatihs Birols.

"Naftas tirgi ir globāli, tāpēc arī reakcijai (..) jābūt globālai," piebilda Birols.

Ārkārtas sanāksmē 32 valstis "šodien vienprātīgi vienojās laist tirgū 400 miljonus barelu naftas no savām ārkārtējām rezervēm, lai novērstu traucējumus naftas tirgos, ko izraisījis karš Tuvajos Austrumos", teikts paziņojumā.

Tajā arī sacīts, ka "ārkārtējās rezerves tiks laistas tirgū laika posmā, kas atbilst katras dalībvalsts apstākļiem, un dažas valstis tās papildinās ar papildu ārkārtas pasākumiem."

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pieauga, neraugoties uz jaunu naftas cenas kāpumu pēc jauniem Irānas uzbrukumiem Persijas līča naftas ieguvējvalstīm.

Akciju cenu kāpumu Volstrītā veicināja optimistiska "Nvidia" peļņas prognoze un lielo ASV aviokompāniju paziņojumi, ka spēcīgs pieprasījums no ceļotāju puses kompensējis degvielas cenu pieauguma radītās izmaksas.

"Delta Air Lines" akcijas cena pieauga par 6,6% - straujāk nekā pārējām lielajām ASV aviosabiedrībām.

Tirgi arī gaidīja ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) trešdienas sanāksmi, kurā tiks spriests par procentlikmēm.

Jauns Irānas dronu trieciens otrdien trāpīja Fudžeiras naftas kompleksam, kas atrodas pie Omānas līča un ļauj Apvienotajiem Arābu Emirātiem eksportēt naftu, apejot Hormuza šaurumu.

Divi droni arī uzbruka nozīmīgai naftas atradnei Irākas dienvidos.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pieauga, bet naftas cenas stabilizējās. Āzijas biržās akciju cenas ievērojami kritās bažās par ASV-Irānas kara uzkurinātu inflāciju.

Nedēļas sākumā naftas un gāzes cenas bija ievērojami kāpušas, jo kara dēļ praktiski apstājās satiksme Hormuza jūras šaurumā, pa kuru tiek veikta piektā daļa pasaules jēlnaftas pārvadājumu. Šis kāpums uzkurināja bažas par inflāciju, kas var apslāpēt ekonomikas izaugsmi.

ASV prezidents Donalds Tramps centās mazināt bažas, otrdien paziņojot, ka ASV karaflote ir gatava nepieciešamības gadījumā eskortēt naftas tankkuģus Hormuza šaurumā un ka ASV apdrošinās šos pārvadātājus.

Tas palīdzēja naftas cenām stabilizēties trešdien, kad Ņujorkas un Londonas biržās jēlnaftas cena maz mainījās.

Volstrītas galvenie indeksi trešdien pieauga. Analītiķi atzina, ka investoru noskaņojumu uzlaboja arī tas, ka ASV privātajā sektorā februārī radīti 63 000 jaunu darbavietu, tādējādi reģistrēts straujākais kāpums kopš pērnā gada jūlija.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pārsvarā kritās, pozitīviem ASV nodarbinātības datiem uzlabojot investoru noskaņojumu par ekonomikas stāvokli, bet samazinot izredzes, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) pazeminās procentlikmes.

ASV ekonomikā janvārī radīti 130 000 darbavietu, salīdzinot ar 48 000 darbavietu decembrī, savukārt bezdarbs ASV janvārī samazinājies līdz 4,3% salīdzinājumā ar 4,4% decembrī.

Šie dati nozīmē, ka "FRS ir mazāka nepieciešamība pazemināt procentlikmes", sacīja "Edward Jones" analītiķis Andželo Kurkafass.

Visi trīs galvenie ASV biržu indeksi samazinājās. Eiropā Londonas biržas indekss FTSE 100 pieauga līdz jaunam rekordam, bet Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi kritās.

Āzijas galveno biržu indeksi pieauga pirms ASV nodarbinātības datu publiskošanas.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" trešdien kritās par 0,1% līdz 50 121,40 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kritās par mazāk nekā 0,1% līdz 6941,47 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,2% līdz 23 066,47 punktiem.

Akciju cenas Volstrītā pirmdien pieauga pēc ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojuma, ka ASV un Izraēlas karš ar Irānu "lielā mērā" ir beidzies.

Eiropas biržās akciju cenas kritās, jo tās nomāca naftas cenu kāpums.

Tramps telefonintervijā telekanālam CBS sacīja, ka "šis karš ir beidzies, lielā mērā" un ka ASV ir "ļoti tālu" priekšā viņa sākotnēji norādītajam kara termiņam - četrām vai piecām nedēļām. Viņš gan sīkāk neizteicās, kāds būtu šī militārā konflikta risinājums.

Energoresursu tirgū naftas un gāzes cenas turpināja kāpt, jo kara dēļ ir praktiski apturēta satiksme Hormuza šaurumā, pa kuru tiek veikta piektā daļa pasaules jēlnaftas un sašķidrinātās dabasgāzes pārvadājumu.

Tramps, kurš piektdien sociālajos medijos bija paziņojis, ka karu izbeigs tikai Irānas "beznosacījumu padošanās", pirmdien mainīja savas domas par situāciju, ņemot vērā kara nepopularitāti un kaitīgo ietekmi uz finanšu tirgiem.