Investors

Akciju cenas un britu mārciņas vērtība pieaug pēc Anglijas Bankas intervences

LETA--AFP/AP, 29.09.2022

Jaunākais izdevums

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pieauga, kā arī palielinājās britu mārciņas vērtība pēc Anglijas Bankas negaidītas intervences tirgū.

Reaģējot uz vēsturisku britu mārciņas vērtības krišanos pret ASV dolāru, Anglijas Banka paziņoja, ka tā uz laiku uzpirks Lielbritānijas valdības obligācijas ar garu dzēšanas termiņu, "lai atjaunotu mierīgus tirgus apstākļus".

Šī "intervence palīdzēja nomierināt tirgus un noveda pie šorīt redzētā [obligāciju ienesīguma] kāpuma maiņas uz pretēju tendenci", sacīja "Edward Jones" analītiķis Andželo Kurkafass.

Anglijas Bankas intervence notika pēc Starptautiskā valūtas fonda (SVF) paustas kritikas par jauno Lielbritānijas budžetu, kas tas varot palielināt nevienlīdzību un saasināt inflāciju.

Britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru, kas bija noslīdējusi līdz visu laiku zemākajam līmenim, pēc šīs intervences pieauga par apmēram 1,5%.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" trešdien pieauga par 1,9% līdz 29 683,74 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 2,0% līdz 3719,04 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 2,1% līdz 11 051,64 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 trešdien pieauga par 0,3% līdz 7005,39 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 kāpa par 0,4% līdz 12 183,28 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 palielinājās par 0,2% līdz 5765,01 punktam.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena trešdien pieauga par 4,6% līdz 82,15 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā kāpa par 3,5% līdz 89,32 dolāriem par barelu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru trešdien pieauga no 0,9594 līdz 0,9735 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru kāpa no 1,0733 līdz 1,0889 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu samazinājās no 144,80 līdz 144,11 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu nemainījās un bija 89,39 pensi par eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās krītas, britu mārciņas vērtība pieaug

LETA--AFP, 30.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien kritās bažās par to, ka procentlikmju paaugstināšana izraisīs globālu ekonomikas recesiju, bet britu mārciņas vērtība turpināja pieaugt pēc Anglijas Bankas negaidītas intervences tirgū.

"Lielāks ASV Finanšu ministrijas obligāciju ienesīgums, inflācija un augošas bailes par recesiju atkal nosaka toni," atzina "City Index" tirgus analītiķe Fiona Sinkota.

Ceturtdien publicēti dati parādīja, ka Vācijā inflācija septembrī strauji kāpusi, kas ir jaunākā norāde uz to, ka Eiropas lielākā ekonomika ir pakļauta spiedienam, ko rada augošas enerģijas cenas.

Gada inflācija Vācijā septembrī palielinājusies līdz 10% salīdzinājumā ar 7,9% augustā, tādējādi reģistrēts visu laiku augstākais līmenis, liecina valsts statistikas biroja sākotnējie dati. Analītiķi bija prognozējuši, ka inflācija pieaugs līdz 9,4%.

Reaģējot uz vēsturisku britu mārciņas vērtības krišanos pret ASV dolāru, Anglijas Banka trešdien paziņoja, ka tā uz laiku uzpirks Lielbritānijas valdības obligācijas ar garu dzēšanas termiņu, "lai atjaunotu mierīgus tirgus apstākļus".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējams, pēc gada jau tiks apspriesta situācija, kad par vienu ASV dolāru var nopirkt vairāk nekā vienu britu sterliņu mārciņu.

Eiro un ASV dolāra paritāti šogad jau sagaidījuši esam. Tiesa gan, no lielajām valūtām kādu šādu paritāšu stāsts ar to var arī nebeigties. Tirgus dalībnieki nu sākuši zīmēt tādu situāciju, ka arī britu sterliņu mārciņas cena kādā brīdī noslīd līdz vienam ASV dolāram.

Straujš mārciņas cenas gāziens tās attiecībās ar ASV dolāru turpinās jau kopš 2021. gada vēlīnā pavasara. Tad par vienu mārciņu varēja dabūt aptuveni 1,42 ASV dolārus. Attiecīgi šī septembra pirmajā pusē tie bija vairs tikai 1,15 ASV dolāri. Šāda valūtu vērtību izmaiņa daļēji rāda to, ko cilvēku masa domā par viena vai otra reģiona ekonomikas izredzēm. Mārciņas ziņā visai interesants varētu būt tas cenas līmenis, pie kura daudzi ir noenkurojuši savus pieņēmumus par daudzmaz normālu tās cenu. Iespējams, ir tā, ka jau ļoti ierasts ir tas, ka mārciņa ir spēcīga valūta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien pārsvarā kritās, bažām par recesiju radot nestabilitāti finanšu tirgos. Šo bažu dēļ britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka līdz rekordzemam līmenim, un samazinājās arī naftas cenas.

Volstrītas indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" kritās par vismaz 1%, noslēdzot tirdzniecības sesiju šī gada zemākajos līmeņos.

Gaidām vēl vienu paritāti  

Iespējams, pēc gada jau tiks apspriesta situācija, kad par vienu ASV dolāru...

Londonas biržas indekss nedaudz pieauga, atkopjoties pēc sākotnējā krituma, kas sekoja britu mārciņas vērtības sarukumam bažās par Lielbritānijas ekonomikas stāvokli. Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi kritās.

Britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru pirmdien uz neilgu laiku sasniedza visu laiku zemāko līmeni - 1,0350 dolārus par mārciņu. Savukārt eiro vērtība pret dolāru īslaicīgi nokritās līdz jaunam 20 gadu zemākajam līmenim - 0,9554 dolāriem par eiro.

Dienā pēc labējo partiju alianses uzvaras Itālijas parlamenta vēlēšanās procentlikmes 10 gadu valdības obligācijām sasniedza pēdējās desmitgades augstāko līmeni Francijā, Vācijā un Itālijā. Itālijas akciju tirgū tomēr bija kāpums, tirgum izvērtējot nākotnes politisko ainavu.

"Laiks rādīs, cik veiksmīga izrādīsies jaunā [Itālijas] valdība, bet zināmas politiskas stabilitātes perspektīva šodien rada neliela atvieglojuma izraisītu kāpumu" akciju tirgū, atzina tiešsaistes tirdzniecības platformas OANDA analītiķis Kreigs Erlams.

Naftas cenas kritās, jo stiprs ASV dolārs radīja spiedienu uz tām, kā arī turpinājās bažas par naftas pieprasījumu.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien kritās par 1,1% līdz 29 260,81 punktam, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 1,0% līdz 3655,04 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,6% līdz 10 802,92 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 pirmdien pieauga par mazāk nekā 0,1% līdz 7020,95 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 saruka par 0,5% līdz 12 227,92 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 samazinājās par 0,2% līdz 5769,39 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pirmdien kritās par 2,6% līdz 78,71 ASV dolāram par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā saruka par 2,4% līdz 84,06 dolāriem par barelu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru pirmdien kritās no 0,9687 līdz 0,9611 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka no 1,0859 līdz 1,0689 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu palielinājās no 143,31 līdz 144,72 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu pieauga no 89,29 līdz 89,87 pensiem par eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās kāpj, britu mārciņas vērtība pieaug

LETA--AFP, 26.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pieauga, bet ASV dolāra vērtība kritās cerībā uz mērenāku ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) politiku. Britu mārciņas vērtība pieauga pēc tam, kad bijušais Lielbritānijas finanšu ministrs Riši Sunaks kļuva par šīs valsts premjerministru.

Akciju cenas Volstrītā kāpa trešo tirdzniecības sesiju pēc kārtas, ko sekmēja ASV Finanšu ministrijas obligāciju ienesīguma kritums pēc patērētāju pārliecības datu publicēšanas, kuri vedina domāt par ASV ekonomikas izaugsmes palēnināšanos.

ASV uzņēmumu peļņa līdz šim ir bijusi negaidīti laba, tostarp uzņēmumu "Coca-Cola" un "General Motors" peļņa.

Britu mārciņas vērtība pieauga pēc jaunā britu premjera Sunaka solījuma panākt ekonomikas stabilitāti.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien pieauga par 1,1% līdz 31 836,74 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 1,6% līdz 3859,11 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 2,3% līdz 11 199,12 punktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien pieauga pēc ASV inflācijas datu publicēšanas, britu mārciņas vērtība kāpa, bet Japānas jenas vērtība sasniedza vairāku gadu desmitu zemāko līmeni.

Gada inflācija ASV septembrī samazinājusies līdz 8,2% salīdzinājumā ar 8,3% augustā, tomēr salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi patēriņa cenas septembrī pieaugušas par 0,4% pēc augustā fiksētā 0,1% kāpuma. Analītiķi bija prognozējuši pieaugumu par 0,2%.

Šie dati ir jaunākā pazīme, ka inflācija aizvien vairāk iesakņojas ASV ekonomikā, neraugoties uz Federālās rezervju sistēmas (FRS) darbībām inflācijas iegrožošanai.

Briefing.com analītiķis Patriks O'Hērs sacīja, ka šie inflācijas dati radīja vilšanos, tomēr nebija šokējoši, ņemot vērā citus ekonomikas ziņojumus pēdējā laikā.

Britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru un citām valūtām pieauga, medijiem izsakot pieņēmumu, ka valdība varētu apcirpt savus fiskālo stimulu plānus un palielināt uzņēmumu nodokļus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas krītas ASV, bet pieaug Eiropas biržās pēc FRS procentlikmes pacelšanas

LETA--AFP/AP, 22.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas trešdien kritās ASV, bet pieauga Eiropas biržās, savukārt ASV dolāra vērtība pieauga pēc tam, kad ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) nolēma paaugstināt bāzes procentlikmi par trim ceturtdaļām procentpunkta.

ASV centrālā banka veica šādu procentlikmes paaugstināšanu trešo sanāksmi pēc kārtas. Pirms tās paziņojuma par šo lēmumu akciju cenas Volstrītā bija augušas, sekojot kāpumiem vadošajās Eiropas biržās un kritumiem Āzijas biržās.

Tirgi jau bija paredzējuši vēl vienu ievērojamu procentlikmes paaugstināšanu, bet nebija gatavi FRS Atvērtā tirgus komitejas prognozei, ka bāzes procentlikmi būs nepieciešams palielināt arī turpmāk.

FRS vadītājs Džeroms Pauels uzsvēra, ka ir nepieciešama "ierobežojoša" monetārā politika, lai panāktu gada inflācijas samazināšanos līdz 2% līmenim. Viņš atzina, ka šādi soļi inflācijas samazināšanai nozīmēs lēnākas ekonomikas izaugsmes un augstāka bezdarba periodu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju un naftas cenas pasaules biržās ceturtdien pieauga, bet ASV dolāra vērtība kritās pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) mājiena, ka tā varētu izbeigt procentlikmju paaugstināšanu, jo inflācija ASV samazinās.

Akciju cenas Volstrītā turpināja pieaugt, un to piemēram sekoja akciju cenas Āzijas un Eiropas biržās, pēc FRS trešdienas lēmuma nemainīt procentlikmes.

Investoriem ir "sajūta, ka FRS ir nonākusi pie procentlikmju celšanas cikla beigām," sacīja "Saxo" analītiķis Redmonds Vongs.

Kā jau bija gaidāms, Lielbritānijas centrālā banka - Anglijas Banka - ceturtdien otro sanāksmi pēc kārtas bāzes procentlikmi saglabāja nemainīgu. Centrālā banka bāzes procentlikmi saglabāja 5,25% apmērā, kas ir augstākais līmenis kopš 2008.gada.

Anglijas Bankas prezidents Endrū Beilijs tomēr sacija, ka ir "pāragri" domāt par procentlikmju samazināšanu.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" ceturtdien pieauga par 1,7% līdz 33 839,08 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 1,9% līdz 4317,78 punktiem, savukārt indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 1,8% līdz 13 294,19 punktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien kritās, investoriem gaidot datus par ASV inflāciju.

Britu mārciņas vērtība pieauga un Lielbritānijas valdības obligāciju ienesīgums palielinājās, Anglijas Bankai apstiprinot, ka tā piektdien izbeigs īstermiņa programmu obligāciju uzpirkšanai.

Galvenie Volstrītas indeksi nedaudz saruka laikā, kad akciju tirgi gaida ziņojuma par ASV patēriņa cenu indeksu (CPI) publicēšanu ceturtdien. ASV investori trešdien izsvēra datus, ka ASV vairumtirdzniecības cenu inflācija septembrī pieaugusi par 0,4% - vairāk, nekā bija gaidāms.

Naftas cenas kritās pēc tam, kad OPEC samazināja naftas pieprasījuma pieauguma prognozi šim un nākamajam gadam par pusmiljonu barelu naftas dienā, atsaucoties uz "jaunākajām makroekonomikas tendencēm un naftas pieprasījuma attīstību dažādos reģionos".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pirmdien nedaudz pieauga Volstrītā, bet kritās Eiropas biržās, tirgus dalībniekiem gaidot šonedēļ paredzamos ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) un Anglijas Bankas lēmumus par procentlikmēm.

"Šodien nekas nenotika, ja neskaita ziņas par saujiņu akciju, bet tirgus gaida, ko darīs FRS," sacīja "Bokeh Capital Partners" analītiķe Kimberlija Foresta.

Ir gaidāms, ka FRS trešdien nemainīs procentlikmes, bet Anglijas Banka ceturtdien tās paaugstinās. Investori arī gaida, kādu lēmumu šonedēļ pieņems Japānas Banka.

Naftas cenām tuvojoties 100 ASV dolāriem par barelu, pieaug bažas, ka inflācija paliks augstā līmenī ilgāku laiku.

Naftas cenas turpināja pieaugt, Krievijai un Saūda Arābijai ierobežojot jēlnaftas ieguves apjomu.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien pieauga par mazāk nekā 0,1% līdz 34 624,30 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,1% līdz 4453,53 punktiem, savukārt indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par mazāk nekā 0,1% līdz 13 710,24 punktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākas Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmuma AS DelfinGroup akciju publiskā piedāvājuma periods, kura laikā divi akcionāri – AS ALPPES Capital un SIA Curiosity Capital – piedāvās iegādāties nozīmīgu DelfinGroup akciju daļu.

Publiskā piedāvājuma perioda laikā investoriem no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas būs iespēja iegādāties kopumā līdz 26,4 % DelfinGroup akciju ar 12,8 % atlaidi no vidējās biržas cenas pēdējo trīs mēnešu laikā. Publiskais piedāvājums ir lielākā šāda veida iespēja investēt stabilā un augošā uzņēmumā ar 8,3 % dividenžu ienesīgumu, kas ir viens no augstākajiem Baltijas akciju tirgū.

Latvijas Banka trešdien, 15. maijā, apstiprināja publiskā piedāvājuma noteikumu un nosacījumu prospektu, saskaņā ar kuru DelfinGroup akcijas tiks piedāvātas par cenu 1,09 EUR par vienu akciju, kas ir par 12,8 % mazāk nekā akcijas vidējā biržas cena pēdējo trīs pilnu kalendāro mēnešu laikā. Ja salīdzina DelfinGroup akciju publiskā piedāvājuma akcijas cenu (1,09 eiro par akciju) ar uzņēmuma izmaksātajām dividendēm pēdējo 12 mēnešu laikā, akciju dividenžu ienesīgums, ieskaitot plānoto ceturkšņa dividenžu izmaksu šī gada jūnijā, ir 8,3 %. Investori, kuri piedalīsies šajā publiskajā akciju piedāvājumā un iegādāsies DelfinGroup akcijas, būs tiesīgi saņemt gan tuvākās ceturkšņa dividendes par 2024. gada pirmo ceturksni, kuras plānots izmaksāt jau jūnijā (0,0178 eiro uz akciju), gan arī gada dividendes par 2023. gadu, kuras DelfinGroup plāno izmaksāt jūlijā (0,0088 eiro par akciju). Galīgais lēmums par plānoto dividenžu izmaksu vēl ir jāapstiprina akcionāru pilnsapulcē 2024. gada 30. maijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien pieauga, bet naftas cenas kritās, mazinoties bažām par Tuvo Austrumu krīzi.Tirgus dalībnieki gaida ASV inflācijas datu un uzņēmumu peļņas rādītāju publiskošanu šonedēļ.

Eiropas biržu indeksi pieauga, un visstraujākais kāpums bija Londonas biržas indeksam FTSE 100, kas pieauga par 1,6% līdz 8023,87 punktiem, kas ir jauns biržas slēgšanas brīža rekords.

Londonas biržas indeksa kāpumu veicināja arī britu mārciņas vērtības samazināšanās, jo ir gaidāms, ka Anglijas Banka drīz samazinās procentlikmes.

"Nedēļa sākas ar akciju cenu atvieglojuma kāpumu pēc mierīgas nedēļas nogales uz ģeopolitiskās skatuves," atzīmēja "Swissquote Bank" vecākā analītiķe Ipeka Ozkardeskaja.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien pieauga par 0,7% līdz 38 239,98 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,9% līdz 5010,60 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 1,1% līdz 15 451,31 punktam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru un eiro ceturtdien pieauga pēc tam, kad Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons paziņoja par atkāpšanos no Konservatīvās partijas līdera amata, kas nozīmē arī premjerministra amata zaudēšanu.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pieauga, un palielinājās arī naftas cenas.

Džonsons paziņoja par savu demisiju pēc viņa valdības ministru masveida atkāpšanās, ministriem šādi izrādot savu neapmierinātību ar Džonsona rīcību saistībā ar pēdējā laika dažādajiem skandāliem.

"Valūtu tirgus ir atvieglots par to, ka Džonsons beidzot atkāpjas, izbeidzot daļu no politiskās neskaidrības," sacīja "Interactive Investor" investīciju vadītāja Viktorija Skolara.

Akciju cenas pieauga, bet "Tower Bridge Advisors" analītiķe Marisa Oga atzina, ka ir pāragri pasludināt tendences maiņu akciju tirgū.

Naftas cenas pieauga, tirgiem fokusējoties uz naftas piegāžu riskiem. Nedēļas sākumā tiesa Krievijā deva rīkojumu uz 30 dienām apturēt naftas pieņemšanu Novorosijskas ostas terminālī no 1500 kilometru garā cauruļvada, kas savieno Kazahstānas naftas atradnes ar Novorosijsku. Spriedums tika pamatots ar vides prasību pārkāpumiem, bet ir izteikti pieņēmumi, ka Kremlis tādā veidā soda savu Vidusāzijas sabiedroto par tās neitrālo pozīciju Ukrainas kara jautājumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien pieauga, bet Eiropas biržās kritās.

"Amazon", "Apple" un "Facebook" īpašnieces "Meta" akcijas cena palielinājās pirms gaidāmas šo uzņēmumu peļņas publiskošanas.

"Microsoft" un "Google" māteskompānijas "Alphabet" akcijas cena, kas trešdien bija kritusies, ceturtdien pieauga.

"50 Park Investments" analītiķis Adams Sarhans atzina, ka tirgus atkopjas pēc trešdienas krituma, kuru bija izraisījis ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmums nemainīt procentlikmes un signāli, ka nav gaidāma procentlikmju pazemināšana martā.

FRS, Eiropas Centrālā banka (ECB) un Anglijas Banka pēdējos gados ir vairākkārt paaugstinājušas procentlikmes, cīnoties pret inflāciju. Tagad, kad inflācija sākusi samazināties, tās vēl nav sākušas procentlikmju pazemināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pārsvarā kritās, tirgiem gaidot ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela runu, kurā var būt norādes par ASV centrālās bankas turpmāko monetāro politiku.

Volstrītas indeksi sāka kristies drīz pēc tirdzniecības sesijas atklāšanas un turpināja kritumu līdz pat tās beigām.

Tirgus dalībnieki lielu daļu augusta pavadījuši bažās, ka FRS būs spiesta tālāk celt procentlikmes, lai iegrožotu inflāciju. Domājams, ka procentlikmes atkal cels arī Anglijas Banka un Eiropas Centrālā banka (ECB).

Samazinājās arī Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi, bet Londonas biržas indekss pieauga, pateicoties britu mārciņas vērtības kritumam.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" ceturtdien kritās par 1,1% līdz 34 099,42 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 1,4% līdz 4376,31 punktam, savukārt indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 1,9% līdz 13 463,97 punktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pārsvarā kritās un britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru samazinājās pirms svarīgu ASV nodarbinātības datu publicēšanas, Starptautiskā valūtas fonda (SVF) vadītājai Kristalinai Georgievai brīdinot par globālās recesijas risku palielināšanos.

Naftas cenas pasaulē turpināja pieaugt pēc naftas ieguvējvalstu alianses OPEC+ vienošanās no novembra krasi samazināt naftas ieguvi, lai stabilizētu naftas cenas.

OANDA tirgus analītiķis Kreigs Erlams sacīja, ka akciju cenu agrīnu kāpumu Eiropas tirgos drīz nomainīja kritums, jo "investori ieņem piesardzīgu pieeju" pirms piektdien gaidāmās ASV nodarbinātības datu publicēšanas, kas var ietekmēt Federālās rezervju sistēmas (FRS) nākamo soli.

Akciju cenas Volstrītā kritās pēc bažām, ka negaidīti labi ASV nodarbinātības dati var veicināt akciju cenu samazināšanos, ņemot vērā prognozes par agresīvāku procentlikmju pacelšanu.

"Ir jābūt ļoti drosmīgam, lai šodien riskētu pirms nodarbinātības datu [publicēšanas]. Šodien cilvēki nogaida," sacīja "Meeschaert Financial Services" analītiķis Gregorijs Volohins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru pirmdien pieauga, bet akciju cenas ASV un Eiropas biržās kāpa.

Lielbritānijas jaunais finanšu ministrs Džeremijs Hants pirmdien atcēla lielāko daļu ekonomikas paketes, par kuru premjerministres Lizas Trasas valdība paziņoja vien pirms dažām nedēļām, un līdz ar to tika atcelti gandrīz visi nodokļu samazināšanas plāni.

Šis solis iedrošināja tirgus, kur britu māciņas vērtība pret ASV dolāru iepriekš bija sarukusi līdz visu laiku zemākajam līmenim, bet pirmdien tā pieauga par vairāk nekā 2%.

"Neviena valdība nevar kontrolēt tirgus, bet katra valdība var dot drošību par publisko finanšu ilgtspējību," televīzijas uzrunā sacīja Hants.

"Tirgi pozitīvi reaģē uz jaunā finanšu ministra plāniem atcelt gandrīz visus nodokļu samazinājumus, par kuriem paziņoja viņa priekšgājējs," atzīmēja "Interactive Investor" investīciju vadītāja Viktorija Skolara.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien kritās, centrālajām bankām atkal paceļot procentlikmes un Ķīnas un ASV ekonomikas datiem pastiprinot bažas par recesiju.

Anglijas Banka un Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien paaugstināja galveno bāzes procentlikmi par 0,5 procentpunktiem dienu pēc tam, kad to izdarīja ASV Federālā rezervju sistēma (FRS). Procentlikmes pacēla arī Norvēģijas un Šveices centrālās bankas.

Investoru noskaņojumu jau bija pasliktinājis FRS pieļāvums, ka ASV procentlikmes nākamgad sasniegs 5,1%, kas ir augstāks līmenis par tirgu prognozēto.

Anglijas Banka pacēla bāzes procentlikmi līdz 3,5%, kas ir pēdējos 14 gados augstākais līmenis, un brīdināja, ka darbaspēka tirgus sasprindzinājums un inflācijas spiediens attaisno "tālāku spēcīgu monetārās politikas atbildi".

Līdzīgu vēstījumu pauda arī ECB, kuras prezidente Kristīna Lagarda brīdināja, ka inflācija eirozonā vēl ir "tālu par augstu" un ir vajadzīga tālāka rīcība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pieauga un eiro vērtība pret ASV dolāru sasniedza 17 mēnešu augstāko līmeni, jo ASV inflācijas samazināšanās vairoja cerības, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) drīz varētu izbeigt procentlikmju paaugstināšanas kampaņu.

ASV investorus iedrošināja ne tikai inflācijas samazināšanās, bet arī citi ekonomikas dati un uzņēmumu peļņas rādītāji.

Pieaug pārliecība, ka ASV ekonomika izvairīsies no recesijas, ka FRS ir tuvu procentlikmju paaugstināšanas izbeigšanai, un ka otrajā pusgadā notiks atgriešanās pie uzņēmumu peļņas pieauguma, sacīja "Briefing.com" analītiķis Patriks O'Hērs.

Eiro vērtība pret ASV dolāru pārsniedza 1,12 ASV dolārus par eiro, kas ir augstākais līmenis kopš 2022.gada februāra. Britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru pakāpās virs 1,31 dolāra par eiro līdz 16 mēnešu augstākajam līmenim.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" ceturtdien palielinājās par 0,1% līdz 34 395,14 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" pieauga par 0,9% līdz 4510,04 punktiem, savukārt indekss "Nasdaq Composite" kāpa par 1,6% līdz 14 138,57 punktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pirmdien pieauga Volstrītā, bet kritās Eiropas un Āzijas biržās, investoriem gaidot šonedēļ paredzētos centrālo banku lēmumus par procentlikmēm.

ASV dolāra vērtība pret citām svarīgajām valūtām pieauga. Naftas cenas palielinājās pēc pagājušās nedēļas krasajiem kritumiem.

Analītiķi gaida, kad ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) un Eiropas Centrālā banka (ECB) šonedēļ savās sanāksmēs paziņos par procentlikmju paaugstināšanu. Anglijas Banka gatavojas devītajai procentlikmju celšanai pēc kārtas, tās politikas veidotājiem mēģinot samazināt inflāciju, kas sasniegusi vairāku gadu desmitu augstākos līmeņus.

"Ir gaidāms, ka ECB, FRS un Anglijas Banka pacels procentlikmes par 50 bāzes punktiem," sacīja "Interactive Investor" investīciju vadītāja Viktorija Skolara.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien pieauga par 1,6% līdz 34 005,04 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 1,4% līdz 3990,56 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 1,3% līdz 11 143,74 punktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās trešdien pārsvarā kritās, ko noteica bažas par inflāciju Lielbritānijā un centrālo banku centieniem iegrožot inflāciju, ceļot procentlikmes.

Londonas biržas indekss kritās par 0,1% pēc valsts statistikas biroja trešdien publicētiem datiem, ka gada inflācija Lielbritānijā martā samazinājusies līdz 10,1% salīdzinājumā ar 10,4% februārī, taču šis kritums bijis mazāks par prognozēto. Analītiķi bija prognozējuši, ka inflācija saruks līdz 9,8%.

Lielbritānijas centrālā banka - Anglijas Banka - martā vienpadsmito reizi pēc kārtas paaugstināja bāzes procentlikmi, un tā sasniegusi augstāko līmeni kopš 2008.gada beigām. Tādējādi ar kreditēšanas ierobežošanu Anglijas Banka cenšas apkarot augsto inflāciju.

Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi nedaudz pieauga.

Volstrītas indeksi maz mainījās pēc dažādām tendencēm uzņēmumu peļņas datos, bet Āzijas akciju tirgos lielākoties bija kritums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās bankas likmes celšana cerībā slāpēt inflāciju Latvijā izraisījusi ne vienu vien diskusiju. Nodoklis avansā? Virspeļņas nodoklis? Necelt likmes iepriekš aizņemtai naudai, kaut arī līgums par mainīgo likmi (balsojums portālā ManaBalss)?

Jēga ir inflācijas slāpēšanā, un komercbankas to var veicināt, citās valstīs tā dara, nekropļojot tirgu un noslēgtos līgumus. Proti, bankas aizdod aizņemtu naudu, un, ja vien tās aizdevēji, depozītu noguldītāji arī pelnītu, būtu nodoklis.

Ir skaidrs, ka straujā centrālo banku bāzes likmju celšana beidzot ir atgriezusi bankas pie tām pierastajām peļņas maržām, tomēr vietvietām komercbankas cenšas ignorēt savu dalību inflācijas apkarošanā, ko realizē centrālās bankas, liecina Financial Times publiskotie reitingu aģentūras S&P dati un analīze.

Kā un kāpēc bankas pelna?

Banku neto procentu ienākumi veidojas no procentu ieņēmumiem no aizdevumiem, atņemot no tiem procentu izdevumus, ko veido depozīta un noguldījuma procentu izmaksas, kā arī izmaksas par aizņēmumiem no Centrālās bankas, kā apmēru nosaka Centrālā banka caur Centrālās bankas procentu likmes palielināšanu vai samazināšanu. Lai arī Centrālās bankas procentu likmes komercbankas nevar ietekmēt, procentu ieņēmumi, it īpaši Eirozonā, tiek veidoti no mainīgās likmes (jeb Centrālās bankas procentu likmes, pieskaitot tai klāt maržu), lai samazinātu bankas risku par tās pelnītspēju dažādās ekonomiskās situācijās, nodrošinot finanšu sektora stabilitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās trešdien pārsvarā kritās, Lielbritānijas inflācijas datiem noslāpējot cerību uz drīzu Anglijas Bankas procentlikmju pazemināšanu, savukārt ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) sanāksmes protokols uzsvēra bažas par cenu spiediena turpināšanos.

Gada inflācija Lielbritānijā aprīlī samazinājās līdz 2,3% salīdzinājumā ar 3,2% martā, tādējādi reģistrēts zemākais līmenis kopš 2021.gada jūlija, tomēr analītiķi bija prognozējuši, ka gada inflācija saruks līdz 2,1%.

"Tās bija vilšanos izraisošas ziņas, un tirgi ātri reaģēja, lai noraidītu cerības uz [Anglijas Bankas] procentlikmju pazemināšanu jūnijā. Tagad izskatās, ka ticamāks [laiks procentlikmju pazemināšanai] ir septembris," sacīja "Trade Nation" vecākais analītiķis Deivids Morisons.

Volstrītas indeksi saruka pēc FRS 1.maija sanāksmes protokola publicēšanas, kurā parādījās FRS politikas noteicēju neapmierinātība ar progresa trūkumu inflācijas samazināšanā līdz FRS noteiktajam mērķa līmenim 2%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Eiropas biržās un naftas cenas pasaulē otrdien kritās, savukārt eiro vērtība pret ASV dolāru saruka, padziļinoties bažām par recesiju pēc centrālo banku lēmumiem pacelt procentlikmes, lai cīnītos pret inflācijas pieaugumu.

Akciju cenas Volstrītā pārsvarā pieauga, atsākoties tirdzniecībai pēc ASV Neatkarības dienas brīvdienām.

"Bailes par pasaules ekonomikas veselīgumu izplatās, tāpēc mēs redzam akciju, energoresursu un rūpniecisko metālu cenu ievērojamu krišanos," sacīja "Equiti Capital" tirgus analītiķis Deivids Madens.

Eiro vērtība pret ASV dolāru kritās līdz 20 gadu zemākajam līmenim, investoriem reaģējot uz ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) agresīvu procentlikmju pacelšanu pretstatā Eiropas Centrālās bankas (ECB) iecerēm par pieticīgāku procentlikmju palielināšanu.

"Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā saruka par gandrīz 10%, bet Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena kritās par 8,8%, pirmoreiz apmēram divu mēnešu laikā noslīdot zem 100 ASV dolāriem par barelu.

Komentāri

Pievienot komentāru