Citas ziņas

Akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība darbības stratēģija līdz 2015. gadam

, 24.08.2007

Jaunākais izdevums

Akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība (LK) padome ir izvērtējusi un atbalstījusi uzņēmuma stratēģiju līdz 2015. gadam, kurā noteiktais stratēģiskais darbības mērķis turpmākajiem gadiem ir LK vērtības pieauguma nodrošināšana, palielinot koncerna pašu kapitālu un saglabājot tā vietu pasaulē vidējā izmēra tankkuģu īpašnieku desmitniekā vienlaicīgi ar līdera pozīcijām Ziemeļeiropas tirgū. A/s Latvijas kuģniecība stratēģijas izstrādē tika iesaistīti uzņēmuma vadošie speciālisti un kuģošanas biznesā starptautiski atzīti brokeri un konsultanti.

A/s Latvijas kuģniecība augstāk minētā stratēģiskā mērķa sasniegšanai ir izvirzījusi tādus uzdevumus kā tankkuģu flotes kravnesības saglabāšanu un paplašināšanu, risku diversificēšanas nolūkā saglabājot vai labvēlīgas tirgus situācijas gadījumā arī izvēršot gāzvedējkuģu, refrižeratorkuģu un sauskravu kuģu jūras pārvadājumu segmentus. Maksimālu rezultātu sasniegšanai būtiska uzmanība pievērsta arī administratīvo izmaksu efektivitātes paaugstināšanai un materiālo un nemateriālo resursu mobilizēšanai.

A/s Latvijas kuģniecības padomes priekšsēdētājs Uldis Pumpurs norāda uz uzņēmuma pozitīvām ilgtermiņa attīstības perspektīvām, kā nozīmīgākos resursus minot LK kompetento personālu, uzņēmuma atpazīstamību un uzticamību no klientu puses, ilgstošo pieredzi jūras pārvadājumu jomā, kā arī stabilo vietu pasaulē vidējā izmēra tankkuģu īpašnieku desmitniekā. Tajā pašā laikā LK padomes priekšsēdētājs atgādina, ka, fraktētājiem aizvien pārliecinošāk izvēloties jaunus, modernus un drošus kuģus, pieprasījums pēc vecākās flotes daļas samazinās, līdz ar to "attīstīt un nostiprināt LK tirgus daļu mēs varam realizējot flotes atjaunošanas programmu, proti, iegūstot jaunāku, ekonomiski efektīvāku floti. Nav mazsvarīgi, ka, samazinot uzņēmuma flotes vidējo vecumu, tiek apliecināta arī LK pieaugošā korporatīvā sociālā atbildība par okeānu un piekrastes vides aizsardzību," uzsver Uldis Pumpurs.

Turpinot LK tankkuģu atjaunošanas programmas realizāciju, kuras ietvaros Horvātijas kuģu būvētavā 3.Maj ir pasūtīti desmit jauni tankkuģi, bet Korejas kuģu būvētavā Hyundai Mipo Dockyard Ltd. - četri tankkuģi, laika posmā no 2007. gada līdz 2008. gadam, a/s Latvijas kuģniecība flote būs papildināta ar piecām vidēja (MR) un četrām vidēji maza (handysize) izmēra kuģu jaunbūvēm. Tādējādi LK kļūs ne vien par nozīmīgu jūras pārvadājumu tirgus dalībnieku minētajos segmentos, bet iegūs arī plašāku flotes ģeogrāfisko pārklājumu, kas līdz ar uzņēmuma ievērojamo pieredzi uzskatāma par būtisku priekšrocību.

Saskaņā ar LK izvirzīto stratēģisko mērķi uzņēmuma darbību izvēršot un koncentrējot tieši vidēja izmēra tankkuģu pārvadājumos, īstenojama attiecīgā segmenta kopējās kravnesības palielināšana. Kā iespējamos risinājumus tankkuģu jaunbūvju finansējumam jāizvērtē arī citu, konkrētajam segmentam neatbilstošu kuģu pārdošanu, iegūtos līdzekļus ieguldot jaunu un modernu kuģu iegādei.

Saskaņā ar starptautisko jūras konvenciju MARPOL 73/78, kura nosaka prasības kuģu radītā piesārņojuma novēršanai, līdz 2010. gadam (ar kuģa karoga valsts piekrišanu līdz 2015. gadam) pilnībā ir jāpārtrauc vienkorpusa tankkuģu izmantošana naftas produktu pārvadāšanai. Pēc šī termiņa beigām vienkorpusa kuģi ir jāpārbūvē par dubultkorpusa kuģiem, vai jānodod sagriešanai metāllūžņos. Turklāt viens no lielākajiem naftas produktu kravu nodrošinātājiem BP (British Petroleum) ir nācis klajā ar paziņojumu par pakāpenisku savos pārvadājumos izmantojamo kuģu vecuma ierobežošanu. Ievērojot šīs prasības, 2007. - 2010. gada laika periodā no LK tankkuģu flotes tiks izslēgti vismaz divi Tālava, divi Samburga, pieci Dzintari un divi Ventspils tipa kuģi - vecākie no tiem ir būvēti jau 1976. gadā, un šo tankkuģu vidējais vecums jau tagad ir pārsniedzis 22 gadu robežu.

Lai gan LK koncernam piederošā tankkuģu flote dod vislielāko apgrozījumu un īpatsvaru uzņēmuma peļņā, koncerna biznesa un ienākumu risku diversifikācijas kontekstā noteiktu vietu ieņem arī gāzvedējkuģu un refrižeratorkuģu flote. Salīdzinoši nelielajā gāzvedējkuģu pārvadājumu segmentā jebkura liela kuģu jaunbūvju pasūtījuma veikšana nozīmīgi ietekmētu līdzsvara situāciju kopējās tonnāžas piedāvājuma - pieprasījuma tirgū, tādēļ, saņemot izdevīgu piedāvājumu, kā alternatīva varētu tikt izskatīta lietotu gāzvedējkuģu iegādes iespēja.

Kaut arī pēdējā laikā tradicionālo refrižeratorkuģu pārvadājumu tirgū vērojamas pozitīvas izmaiņas, tomēr LK refrižeratorkuģu flotes ekonomiskās lietderības koeficients ir būtiski zemāks par citu tās segmentu - tankkuģu un gāzvedējkuģu flotes rādītājiem. Tādēļ jāizvērtē refrižeratoru flotes neekonomiskāko kuģu, kas neatbilst LK pārvadājamo kravu specifikācijai, pārdošana, vienlaicīgi sekojot līdzi tendencēm pasaules tirgū, lai labvēlīgas situācijas gadījumā saglabātu vai paplašinātu attiecīgo LK tirgus nišu.

Stratēģijas izstrādes gaitā tika analizētas arī LK šobrīd nepārstāvētās - konteineru, ro-ro tipa prāmju un balkeru (beramkravu) - jomas, un pētītas LK iespējas kādā no tām iesaistīties. Izvērtējot katra noteiktā segmenta specifikācijas un LK līdzšinējo darbības pieredzi, par prioritāru tiek uzskatīta LK darbība esošo pārvadājumu tirgos, tomēr neizslēdzot iespēju nākotnē atgriezties pie augstāk minētā jautājuma izskatīšanas.

Svarīga nozīme LK stratēģisko mērķu sasniegšanā ir arī administratīvo izmaksu efektivitātes paaugstināšanai, tādēļ jāapsver LK koncerna administrācijas apvienošanas un vienkopus izvietošanas iespējas. Savukārt koncerna darbības optimizēšanas nolūkos jāīsteno to LK meitas uzņēmumu pārdošana vai reorganizācija, kuri neveic ar LK pamatdarbību saistītas saimnieciskās aktivitātes.

Uzziņai:

Šobrīd LK flotes sastāvā ietilpst 40 kuģu, to skaitā 32 tankkuģi, 5 refrižeratorkuģi, 2 gāzvedējkuģi un 1 sauskravu kuģis, kā arī trīs laika nomā paņemti citiem īpašniekiem piederoši tankkuģi.

Sīkākai informācijai:

Marita Ozoliņa-Tumanovska

LK Sabiedrisko attiecību dienesta vadītāja

Tālr. +371 67020120, 29287169

E-pasts : marita. [email protected]

Riga, 24 August 2007

Press Release

Joint Stock Company Latvijas kuģniecība Strategic Plan to the Year 2015

JSC Latvijas kuģniecība (Latvian Shipping Company - LASCO) hereby informs that the Company's Supervisory Council has considered and supported JSC Latvijas kuģniecība Strategic Plan to the Year 2015. The Company's main strategic goal set in the Plan is to ensure the growth of LASCO's value through increasing the Group's equity and retaining the Group's position among the world's top ten handy-size and middle-range tanker owners at the same time preserving its leading position in the North European market. The work group involved in the development of JSC Latvijas kuģniecība Strategic Plan comprised the Company's leading experts as well as internationally acknowledged shipping brokers and consultants.

To achieve LASCO's main strategic goal, the following objectives have been set: to preserve and expand its tanker fleet tonnage, while retaining or (in case of a favourable market situation) also extending its LPG, reefer and dry cargo segment for the purpose of risk diversification. To reach the maximum results, special attention is paid also to increasing the administrative cost- effectiveness, as well as mobilizing both material and non-material resources.

Mr. Uldis Pumpurs, Chairman of JSC Latvijas kuģniecība Supervisory Council, pointed out the positive perspectives for the Company's long-term development, as its most important resources mentioning LASCO's qualified personnel, the Company's recognition and reliability acknowledged by the customers, rich experience in the field of cargo transportation by sea, as well as its stable position among the world's top ten handy-size and middle-range tanker owners. At the same time Chairman of LASCO Supervisory Council reminded that the charterers increasingly prefer new, modern and safe vessels, which results in a deteriorating demand for older tonnage. "Therefore, we will be able to increase and strengthen the Company's market share through the implementation of LASCO Fleet Renewal Programme, that is, through the acquisition of a younger and economically more efficient fleet. It is not insignificant that by decreasing the average age of its fleet LASCO also evidences its growing corporate social responsibility for the protection of ocean and coastal environment," stressed Mr. Pumpurs.

Within the frames of LASCO Tanker Fleet Renewal Programme, 14 newbuildings have been ordered by the Company: ten at 3.Maj shipyard in Croatia and four at Hyundai Mipo Dockyard Ltd. in Korea. In the course of the programme implementation in the period from 2007 to 2008 JSC Latvijas kuģniecība fleet will be extended with five MR (middle-range) and four handy-size tanker newbuilds. Thus, LASCO will not only become a significant player in the given segments of the shipping market, but also achieve a wider geographical cover that, in combination with the Company's rich experience, is regarded as an essential advantage.

To expand and concentrate LASCO's activity in the middle-range and handy-size segment of the tanker market as envisaged by the Company's main strategic goal, the extension of the Group's total tonnage in the respective segment is required. To ensure finance for tanker newbuildings, the sale of other vessels, inadequate for the given segment, should be considered as one of the potential solutions enabling to invest the released funds into the acquisition of new and modern tonnage.

MARPOL 73/78, an international convention for the prevention of pollution from ships, bans the carriage of oil products in single-hull tankers and requires all single-hull tankers to be phased-out till 2010 (till 2015 provided the flag State Administration permit). Upon the expiry of the above phasing-out period all single-hull tankers shall be either rebuilt to double-hull vessels or scrapped. Besides, BP (British Petroleum), one of the major oil companies, has announced the gradual introduction of age limits for the vessels involved in its business. To comply with the above-mentioned requirements, in the period from 2007 to 2010 LASCO will phase-out at least two Talava class, two Samburga class, five Dzintari class and two Ventspils class ships, the oldest of which were built as early as 1976, and whose average age already now exceeds 22 years.

Despite the fact that LASCO tanker fleet ensures the largest part of the Company's sales and makes the largest contribution to the Company's profit, from the point of view of diversification of the Group's business and income risk certain role is played by its LPG and reefer fleet. In a comparatively small LPG carrier segment placing of a large newbuilding order would considerably impact the overall tonnage demand-supply balance in the market. Therefore, in case of an advantageous offer, as an alternative to ordering newbuildings the acquisition of second-hand LPG carriers can be considered.

Although positive changes have been observed recently in the traditional reefer market, the cost-to-performance ratio of LASCO's reefer fleet is considerably lower than that of its other segments, namely tanker fleet and LPG fleet. Therefore, the sale of the least economically efficient reefers incompliant with LASCO cargo specification should be considered, at the same time following the trends in the international reefer market in order to preserve or expand the respective LASCO's niche in case of a favourable market situation.

Also sectors currently not represented by the Company (such as container ships, Ro-Ro type vessels and bulk carriers) as well as LASCO's potential participation therein have been analyzed in the process of the Company's Strategic Plan development. Having considered the specifications of each particular segment as well as LASCO's previous experience, the priority was set on LASCO's activity in the markets currently represented by the Company, however not precluding a possibility to raise the issue again in the future.

Administration costs optimisation also plays an important role in the achievement of LASCO strategic goal. Therefore, both structural and geographical consolidation of LASCO Group's administration should be considered. Besides, to optimise LASCO's performance, subsidiaries whose activities are not related to LASCO's core business should be either sold or reorganised.

At present JSC Latvijas kuģniecība fleet comprises 40 vessels, including 32 tankers, 2 LPG carriers, 5 reefer vessels and 1 Ro-Ro/general type vessel, as well as three tankers time chartered in from other ship-owners.

For detailed information:

Marita Ozolina-Tumanovska

Head of PR Department

Phone: +371 67020120,2 9287169

E-mail : [email protected]

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju sabiedrība Latvijas kuģniecība 2008. gada pirmā pusgada laikā guvusi peļņu 42.1 miljona ASV dolāru apmērā.

Akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība padomes priekšsēdētājs Uldis Pumpurs atzīst: „Ir ļoti svarīgi, lai kompānijas vadošais menedžements pie koncerna stratēģijas izpildes strādātu ciešā sadarbībā ar darbiniekiem, un esmu gandarīts, ka kopīgo pūliņu rezultātā mums izdodas realizēt tos stratēģiskā mēroga darba uzdevumus, kas izriet no kompānijas un tās akcionāru interesēm”.

Pārskata periodā pieauguši akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība koncerna aktīvi, 2008. gada 30. jūnijā sasniedzot 897.5 miljonus ASV dolāru. Koncerna neauditētais pašu kapitāls perioda beigās bija 531.0 miljons ASV dolāru. Visas akciju sabiedrības akcijas atrodas publiskajā apgrozībā un ir iekļautas Rīgas Fondu biržas Oficiālajā sarakstā. 2008. gada pirmajā pusgadā akciju sabiedrības akcijas veidoja vislielāko apgrozījumu starp Rīgas Fondu biržā kotētajiem uzņēmumiem – biržā veikti 1 490 darījumi kopsummā ar 4.38 miljoniem akciju 4.75 miljonu latu vērtībā. 2008. gada 30. jūnijā akciju sabiedrības Latvijaskuģniecība akciju kapitalizācija Rīgas Fondu biržā sasniedza 246 000 000 latus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

AS "Latvijas kuģniecība" akcionāru vairākums nolemj neizskatīt jautājumu par uzņēmuma padomes maiņu

, 06.08.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju sabiedrības "Latvijas kuģniecība" (LK) 2007. gada 6. augusta ārkārtas akcionāru sapulcē klātesošie akcionāri ar bloķēto balsu vairākumu nolēma neizskatīt jautājumu par esošās LK padomes atsaukšanu un jaunas padomes vēlēšanām.

"Iespēja pārvēlēt akciju sabiedrības "Latvijas kuģniecība" padomi šodien netika izskatīta tā iemesla dēļ, ka, pārbaudot dažu akcionāru pārstāvju iesniegtos dokumentus reģistrācijai dalībai sapulcē, atklājās tieša un nepārprotama atsevišķu akcionāru saistība ar tām ārzonas kompānijām, kuras figurē LK valdes pagājušajā nedēļā Ekonomikas policijā iesniegtajos materiālos par LK finanšu resursu piesavināšanos un zaudējumu nodarīšanu vairāku desmitu miljonu ASV dolāru apjomā," norādīja AS "Latvijas kuģniecība" padomes priekšsēdētājs Uldis Pumpurs.

Tādējādi LK padomes locekļi turpinās darbu līdzšinējā sastāvā: padomes priekšsēdētājs Uldis Pumpurs, padomes priekšsēdētāja vietniece Olga Pētersone, padomes priekšsēdētāja vietnieks Andris Linužs, Pēteris Putniņš, Vladimirs Solomatins, Aldis Āķis, Laimonis Junkers, Vladimirs Krastiņš, Ansis Sormulis un Mamerts Vaivads.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas kuģniecība Padomes lēmums, kas akceptē divu gāzes vedēju kuģu Kurzeme un Vidzeme pārdošanu, radīs ievērojamu kaitējumu kompānijai.

To savā paziņojumā raksta 27.55% AS Latvijas kuģniecība akciju īpašniece International Baltic Investments Ltd. (IBI)

IBI valdes loceklis Mārtiņš Kvēps paziņojis, ka ir pārdoti kuģi, kuri deva kuģniecībai reālu peļņu. Kompānija uzskata, ka būtībā zem jautājuma nonāk AS Latvijas kuģniecība spēja apkalpot savus kreditoru parādus, kuri jau ir sasnieguši 350 milj. ASV dolāru.

Šogad AS Latvijas kuģniecība jau pārdeva divus tankerus – janvārī Samburga, bet februārī – Rundāle. 2007. un 2008. gada laikā jau tika pārdoti 18 kuģi. Ienākumi no to pārdošanas sastādīja apmēram 90 milj. Ls, savukārt jaunu tankeru iegādei bija novirzīti ap 140 milj. Ls flotes atjaunošanas programmas ietvaros. Rezultātā tankeru skaits samazinājās (jo vecie kuģi tika nomainīti ar jauniem dārgiem), līdz ar to radās nepieciešamība noteikt augstas vedmaksas likmes, kuras patlaban ir ļoti grūti noturēt sīvās tirgus konkurences apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas kuģniecība apsver iespēju veidot savu investīciju fondu

, 11.12.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Latvijas kuģniecība valde ir pieņēmusi lēmumu stiprināt uzņēmuma investīciju portfeli, lai diversificētu riskus un stiprinātu aktīvu bāzi, iespējams, veidojot savu investīciju fondu ar kuģošanas biznesu tieši nesaistītos segmentos. Šis lēmums papildinās uzņēmuma stratēģiju, kas arī turpmāk nemainīgi īstenos uzņēmuma tankkuģu flotes atjaunošanu vidēja izmēra tankkuģu segmentā.

"A/s Latvijas kuģniecība koncerna pēdējo gadu rezultāti, kas uzrāda stabilu vairāku desmitu miljonu latu peļņu ik gadu, apstiprina, ka uzņēmuma stratēģija investēt vidēja izmēra tankkuģu flotē ir bijusi pareiza. A/s Latvijas kuģniecība šodien ir viens no pasaules vadošajiem uzņēmumiem vidēja vai tā saucamā handy izmēra tankkuģu segmentā. Taču šobrīd nozares speciālisti atzīst, ka kuģu pārvadājumu apjoms, iespējams, samazināsies līdz ar globālo recesiju. Šajos apstākļos a/s Latvijas kuģniecība turpinās tankkuģu flotes atjaunošanu, taču ne tik intensīvi kā pēdējo divu gadu laikā. Lai stiprinātu uzņēmuma aktīvu bāzi, ir nolemts izskatīt iespēju veikt peļņu nesošus, drošus ilgtermiņa ieguldījumus. Izskatām iespēju veidot savu investīciju fondu, ieguldot līdzekļus ne tikai ar kuģošanas biznesu saistītos aktīvos,“ norāda Raivis Veckāgans, a/s Latvijas kuģniecība viceprezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

TOP 20 amatpersonas ieņem 695 amatus 648 uzņēmumos

Zane Atlāce - Bistere, 03.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

TOP 20 amatpersonas ar lielāko aktīvo amatu skaitu patlaban ieņem 695 amatus 648 uzņēmumos. Līderi to vidū ir Ralfs Jansons ar 72 amatiem un itālietis Paolo Bettiol ar 62 amatiem, liecina Lursoft pētījums par amatpersonām, kuras Latvijā reģistrētajos uzņēmumos patlaban ieņem visvairāk amatus.

Dati atklāj, ka atsevišķi cilvēki patlaban ieņem amatus pat vairāk nekā 50 uzņēmumos, informē Lursoft komunikāciju vadītāja Indra Urtāne.

Kamēr R. Jansona vārds pārsvarā saistīts ar nekustamo īpašumu jomā strādājošiem uzņēmumiem, no kuriem senākais reģistrēts 1996.gadā, Paolo Bettiol ieņem amatus lielākoties uzņēmumos, kuri reģistrēti pēdējo divu gadu laikā un pārsvarā to darbība saistīta ar citur neklasificētu individuālo pakalpojumu sniegšanu. Izpētot Lursoft pieejamo NACE nozaru klasifikatoru, redzams, ka attiecīgā nozare ietver, piemēram, dažādu pašapkalpošanās automātu ekspluatāciju u.tml. uzņēmējdarbības jomas. Par šo Paolo Bettiol vadīto uzņēmumu darbības efektivitāti pāragri spriest, jo vēl nav pieejami to 2016.gada pārskati, taču jācer, ka to panākumi būs bijuši labāki nekā 2014.gada martā reģistrētajam SIA Winter, kas 2015.gadā apgrozījis 59 eiro un strādājis ar 183 eiro zaudējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas kuģniecība izveido investīciju uzņēmumu LASCO Investment

, 15.12.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība investīciju ieguldījumu un investīciju apsaimniekošanas virziena attīstību turpmāk nodarbosies a/s Latvijas kuģniecība 100% meitas uzņēmums SIA LASCO Investment.

Uzņēmuma pamatkapitāls ir 19 miljoni latu, un sagaidāms, ka tas veiks investīcijas arī ar kuģošanu nesaistītās nozarēs un uzņēmumos, lai nodrošinātu a/s Latvijas kuģniecība biznesa risku diversifikāciju un stiprinātu tā aktīvu bāzi globālās ekonomiskās krīzes apstākļos.

"A/s Latvijas kuģniecība koncerna pēdējo gadu rezultāti, kas uzrāda stabilu vairāku desmitu miljonu latu peļņu ik gadu, apstiprina, ka uzņēmuma stratēģija investēt vidēja izmēra tankkuģu flotē ir bijusi pareiza. Mērķtiecīgas biznesa darbības rezultātā a/s Latvijas kuģniecība ir izdevies uzkrāt ievērojamus finanšu resursus, radot priekšnosacījumus tālākām ilgtermiņa investīcijām. Analizējot pašreizējo negatīvo situāciju pasaules ekonomikā un pesimistiskās prognozes par tā atveseļošanās iespējām tuvākajā nākotnē, šobrīd orientēt investīcijas tikai uz mūsu pamatbiznesa attīstību būtu riskanti," norāda a/s Latvijas kuģniecība viceprezidents Raivis Veckāgans.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Krievijas ēna preču eksportā pamazām sarūk

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 10.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Valdība atbalsta enerģētikas ilgtermiņa stratēģiju

Nozare.lv, 28.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien valdība atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto informatīvo ziņojumu «Latvijas Enerģētikas ilgtermiņa stratēģija 2030 - konkurētspējīga enerģētika sabiedrībai» («Stratēģija 2030»). Tās virsmērķis ir veicināt ekonomikas konkurētspēju, veidojot sabalansētu, efektīvu, ekonomiski, sociāli un ekoloģiski pamatotu, uz tirgus principiem balstītu enerģētikas politiku.

EM sākusi darbu arī pie nepieciešamo normatīvo aktu un plānošanas dokumentu izstrādes, lai sasniegtu «Stratēģijā 2030» definētos Latvijas enerģētikas politikas ilgtermiņa mērķus. Taps vairāki grozījumi Ministru kabineta noteikumos, likumos, kā arī, balstoties uz «Stratēģijā 2030» noteiktajiem pamatvirzieniem, līdz 2014.gada 1.maijam tiks izstrādātas detalizētākas enerģētikas politikas pamatnostādnes laika periodam no 2014. līdz 2020.gadam.

«Esmu gandarīts, ka beidzot ir noslēdzies ilgais un sarežģītais stratēģijas tapšanas process, lai kopīgiem spēkiem, vienojot nozares ekspertus, uzņēmējus un politikas veidotājus, nodrošinātu enerģētikas sektora attīstībai un ilgtspējai tik svarīgo ilgtermiņa redzējumu. «Stratēģijā 2030» paredzētie rīcības virzieni noteikti tādi, lai efektīvākajā veidā sasniegtu tās galveno mērķi - konkurētspējīgas Latvijas ekonomikas attīstība,» norāda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Bezdarba līmenis Latvijā pērn bija 9,9 %

Dienas Bizness, 23.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gadā 98,2 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2014. gadu, bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 9,5 tūkstošiem jeb 8,8 %. Pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 9,9 %, kas ir par 0,9 procentpunktiem mazāk nekā 2014. gadā. Sievietēm bezdarba līmenis arvien ir zemāks nekā vīriešiem (attiecīgi 8,6 % un 11,1 %).

2015. gada 4. ceturksnī salīdzinājumā ar 3. ceturksni bezdarba līmenis ir palielinājies par 0,1 procentpunktu un bija 9,8 %. 2015. gada 4. ceturksnī 98,1 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 1,2 tūkstošiem jeb 1,2 % vairāk nekā 3. ceturksnī.

Kopš 2014. gada 2. ceturkšņa bezdarba līmenis Latvijā tikai nedaudz atšķiras no Eiropas Savienības (ES) valstu vidējā rādītāja, bet 2015. gada 1. ceturksnī tas bija vienāds ar ES valstu vidējo rādītāju (10,2 %). 2015. gada 3. ceturksnī bezdarba līmenis par 0,7 procentpunktiem pārsniedza ES valstu vidējo rādītāju (9,0 %). Kopš 2014. gada 3. ceturkšņa Latvijā ir augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs (2015. gada 4. ceturksnī Igaunijā bezdarba līmenis bija 6,4 %, bet Lietuvā – 8,8 %).

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

FM: Pirmo reizi kopš 1998. gada vispārējās valdības budžetā pērn pārpalikums

Finanšu ministrija, 02.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vispārējās valdības budžetā atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS) metodoloģijai 2016. gadā bija pārpalikums. Pēc pašreiz veiktā novērtējuma[1] pārpalikums budžetā būs 0,0 – 0,2% apmērā no IKP.

Lai gan ekonomiskā izaugsme pagājušajā gadā bija ievērojami zemāka, nekā iepriekš prognozēts, ieņēmumu kāpums bija straujāks kā ekonomiskās izaugsmes tempi. 2016. gadā konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 9 069,9 milj. eiro, gada laikā pieaugot par 247,3 miljoniem eiro jeb 2,8%. Nodokļu ieņēmumi pērn bija 7 419,6 milj. eiro, un to kāpums uzskatāms par galveno faktoru kopējam ieņēmumu pieaugumam. Salīdzinot ar 2015. gadu, tie pieauga par 416,9 miljoniem eiro jeb 6,0%. 2016. gada nodokļu ieņēmumu plāns tika izpildīts 100,8% apmērā, to pārsniedzot par 56,5 milj. eiro.

Pozitīvu efektu nodokļu ieņēmumu pieaugumā devuši ēnu ekonomikas apkarošanas un nodokļu administrēšanas uzlabošanas pasākumi. Galvenos virsplāna ieņēmumus nodrošināja augstāki ieņēmumi no akcīzes nodokļa un uzņēmumu ienākumu nodokļa (UIN). Savukārt akcīzes nodokļa ieņēmumi pārsniedza plānu pamatā dīzeļdegvielas un tabakas izstrādājumu patēriņa pieauguma dēļ, kā arī nodokļa likmju paaugstināšanas šajās preču grupās rezultātā. Turpretī UIN plāna pārpildi sekmēja gan iemaksu palielināšanās, gan atmaksu samazināšanās. Šāds nodokļu ieņēmumu līmenis veido 29,6% no prognozētā IKP, kas ir augstākais nodokļu ieņēmumu līmenis pēdējo gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latvijas kuģniecība palielinās pamatkapitālu līdz 120 miljoniem eiro, emitējot jaunas akcijas

LETA, 30.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kuģošanas kompānijas Latvijas kuģniecība plāno palielināt pamatkapitālu līdz 120 miljoniem eiro, emitējot jaunas akcijas slegtajā akciju emisijā, liecina paziņojums Nasdaq Rīga.

Paziņojumā teikts, ka pamatojoties uz akcionāra Vitol Netherlands B.V. (Vitol) pieprasījumu, jautājums par pamatkapitāla palileināšanu iekļauts ārkārtas akcionāru sapulcē, kas notiks 19.septembrī.

Akcionāru sapulcē plānots atbalstīt pamatkapitāla palielināšanu par 60 miljoniem eiro līdz 120 miljoniem eiro, emitējot jaunas akcijas slēgtajā (ne publiskajā) akciju emisijā ar mērķi refinansēt kuģošanas biznesa parādsaistības.

Jau vēstīts, ka Latvijas kuģniecība koncerns šogad pirmajā pusgadā strādāja ar 43,69 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 3% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, taču koncerns guva peļņu 8,597 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kuģniecībai deviņos mēnešos 30,2 miljonu peļņa

, 28.11.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība (LK) šā gada deviņu mēnešu peļņa pēc nodokļu nomaksas sasniegusi 30,2 miljonus LVL, kas ir 2,6 reizes vairāk nekā analogā periodā pērn, liecina akciju sabiedrības snietā informācija Rīgas Fondu biržā.

Par 74 % jeb 10,6 miljoniem LVL, salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo laika posmu, palielinājusies peļņa no kuģu darbības, veidojot 25,1 miljonus LVL. Koncerna flotes papildināšana ar kuģu jaunbūvēm nodrošinājusi akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība aktīvu pieaugumu 78,3 miljonu LVL apmērā, savukārt uzņēmuma neauditētais pašu kapitāls 2007. gada 30. septembrī bija 228,9 miljons LVL jeb 1,14 LVL uz vienu akciju.

Šādus akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība 2007. gada deviņu mēnešu saimnieciskās darbības finanšu rezultātus šodien, 28. novembrī, izskatīja un pieņēma zināšanai uzņēmuma padome.

Akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība valdes priekšsēdētājs Imants Sarmulis uzskata, ka koncerna tankkuģu flotes labo finansiālo rezultātu pamatā ir optimāla dažādu frakts veidu iespēju izmantošana, tās kombinējot atbilstoši kravu pārvadājumu tirgus apstākļiem. „Turklāt būtisks faktors peļņas rādītāju kāpumā ir tankkuģu flotes atjaunošanas rezultātā pieaugušās frakts likmes, kā arī labvēlīgā tirgus situācija” uzsver Imants Sarmulis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomikai 2015.gads ir bijis sarežģīts, tomēr kopumā veiksmīgs gads. Par spīti nelabvēlīgajiem ārējiem apstākļiem ekonomikas izaugsme ir paātrinājusies līdz 2,7% (gada pirmajos trīs ceturkšņos), kamēr iepriekšējā gadā iekšzemes kopprodukts (IKP) bija audzis par 2,4%, atskatoties uz aizvadīto gadu, vērtē finanšu ministrs Jānis Reirs.

Ministrs uzskata, ka Latvijas eksportētāji 2015. gadā veiksmīgi pārvarējuši Krievijas ieviestās sankcijas un kopējo pieprasījuma kritumu recesijas skartajā kaimiņvalstī. Lai gan preču eksports uz Krieviju gada pirmajos deviņos mēnešos samazinājies par 24,4%, Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kas spējusi palielināt kopējo eksporta apjomu. Deviņos mēnešos tas audzis par 2%.

Kopumā gads ir bijis labs Latvijas ražotājiem. Pēc divu gadu pārtraukuma martā darbu atsāka lielākais metāla ražošanas uzņēmums Liepājas Metalurgs. Lai gan tā ražošanas apjomi ir mazāki nekā iepriekš un problēmas uzņēmuma darbībā nav pilnībā pārvarētas, tas kļuva par vienu no stimuliem ražošanas apjomu kāpumam apstrādes rūpniecībā, kas gada pirmajos desmit mēnešos palielinājās par 4,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas kuģniecības akcionāri padomi nenomaina

, 06.08.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība (LK) 2007. gada 6. augusta ārkārtas akcionāru sapulcē klātesošie akcionāri ar bloķēto balsu vairākumu nolēmuši neizskatīt jautājumu par esošās LK padomes atsaukšanu un jaunas padomes vēlēšanām, liecina uzņēmuma sniegtā informācija medijiem.

"Iespēja pārvēlēt akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība padomi šodien netika izskatīta tā iemesla dēļ, ka, pārbaudot dažu akcionāru pārstāvju iesniegtos dokumentus reģistrācijai dalībai sapulcē, atklājās tieša un nepārprotama atsevišķu akcionāru saistība ar tām ārzonas kompānijām, kuras figurē LK valdes pagājušajā nedēļā Ekonomikas policijā iesniegtajos materiālos par LK finanšu resursu piesavināšanos un zaudējumu nodarīšanu vairāku desmitu miljonu ASV dolāru apjomā," norādīja AS Latvijas kuģniecība padomes priekšsēdētājs Uldis Pumpurs.

Tādējādi LK padomes locekļi turpinās darbu līdzšinējā sastāvā: padomes priekšsēdētājs Uldis Pumpurs, padomes priekšsēdētāja vietniece Olga Pētersone, padomes priekšsēdētāja vietnieks Andris Linužs, Pēteris Putniņš, Vladimirs Solomatins, Aldis Āķis, Laimonis Junkers, Vladimirs Krastiņš, Ansis Sormulis un Mamerts Vaivads.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Nodos ekspluatācijā pēdējo Horvātijā pasūtīto Latvijas kuģniecības kuģi

Žanete Hāka, Db, 03.09.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien, 5. septembrī Horvātijas kuģu būves rūpnīcā 3. Maj norisināsies pēdējā no desmit šajā kuģu būves rūpnīcā pasūtītajiem Latvijas kuģniecības kuģiem jaunbūves vārda došanas un ūdenī nolaišanas ceremonija.

Kuģim tiks dots Latvijas jūrniecības šūpuļa – pilsētas Ainaži vārds, un kļūt par tā krustmāti Latvijas kuģniecība ir aicinājusi Ainažu jūrskolas muzeja direktori Ivetu Erdmani, kura ar savu entuziasmu un profesionālajām zināšanām devusi būtisku ieguldījumu Latvijas jūrniecības vēstures un tradīciju saglabāšanā. Plānots, ka svinīgajā ceremonijā piedalīsies arī Valsts prezidents Valdis Zatlers. Jauno tankkuģi paredzēts nodot ekspluatācijā līdz šā gada beigām. Tankkuģa jaunbūves vārda došanas un ūdenī nolaišanas ceremonija iecerēta Valsts prezidenta un Latvijas uzņēmēju delegācijas vizītes, kā mērķis ir ekonomiskās sadarbības veicināšana ar Horvātiju, laikā. Īstenojot tankkuģu atjaunošanas programmu, Latvijas kuģniecība ir attīstījusi veiksmīgu sadarbību ar Horvātijas kuģu būvētavu 3. Maj un realizējusi apjomīgu investīciju programmu: 2004. gada beigās Latvijas kuģniecība noslēdza aizdevuma līgumu 360 miljonu ASV dolāru apjomā ar Eiropas vadošo banku sindikātu, kas paredz 14 tankkuģu jaunbūvju, tostarp arī desmit Horvātijas kuģu būvētavā pasūtīto tankkuģu, projekta finansēšanu. Apmēram 70 % no projekta kopējās summas veido banku aizdevumi, savukārt pārējos 30 % finansē Latvijas kuģniecība no pašu līdzekļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība koncerna neto peļņa 2007. gadā sasniegusi 67 miljonus USD (29,8 milj. LVL), tādējādi divas reizes jeb par 33,3 miljoniem USD (14,7 milj. LVL) pārsniedzot analoga 2006. gada perioda rādītāju, liecina akciju sabiedrībass sniegtā informācija Rīgas Fondu biržā.

A/s Latvijas kuģniecība padomes priekšsēdētājs Uldis Pumpurs norāda, ka pozitīvie finanšu rezultāti 2007. gadā sasniegti, pateicoties koncerna vadības un darbinieku profesionālai un mērķtiecīgai darbībai, kā arī salīdzinoši augstajām tankkuģu tirgus frakts likmēm. U. Pumpurs uzsver: „Jebkura uzņēmuma galvenā vērtība pirmām kārtām ir cilvēki – zinoši un lojāli darbinieki. Tieši saliedēts komandas darbs mums palīdz veiksmīgi realizēt vienu no koncerna svarīgākajiem stratēģiskajiem mērķiem – tankkuģu flotes atjaunošanu. Neraugoties uz to, ka globāli ekonomisko procesu iespaidā kuģošanas nozarē 2008. netiek prognozēts kā viegls gads, flotes atjaunošanas programmas realizācija ļaus a/s Latvijas kuģniecība attīstīties un nostiprināt tās tradicionālo tirgus daļu. Jaunākas flotes uzturēšana ir gan ekonomiski efektīvāka, gan arī dod augstākus rezultātus par vecākas tonnāžas floti.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Rietumu banka audzējusi peļņu

Žanete Hāka, 28.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Rietumu banka peļņa pēc nodokļiem 2016. gadā sasniedza 80 miljonus eiro, kas ir par 15,9% vairāk nekā (2015. gadā, kad tā bija 69 miljoni eiro, liecina bankas paziņojums Nasdaq Riga.

Koncerna pēcnodokļu kapitāla atdeves radītājs bija 17,32% (2015: 17,5%), bet pēcnodokļu aktīvu atdeves radītājs 2,3% (2015: 19%).

Pamatdarbības ienākumi sasniedza 181 miljonu eiro (2015: 159 miljoni eiro), kas ir par 14% vairāk nekā 2015. gadā. Neto komisijas naudas ienākumi veidoja 41,1 miljonu eiro (2015. gadā: 44,1 miljoni eiro). Koncerna izdevumu un ienākumu attiecība gadā, kas beidzās 2016. gada 31. decembrī, bija 33% (2015: 34%). Arī turpmāk koncerna mērķis ir turpināt uzturēt šo attiecību zem 40%. Palielinot neapliekamo ienākumu summu, piemēram, ienākumus no biržā kotētiem vērtspapīriem, faktiskā ienākuma nodokļa likme 2016. gadā bija 7% (2015. gadā: 14%). Koncerns sasniedza peļņas normu pirms nodokļu nomaksas 49%, salīdzinot ar 51% 2015. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Saeima pieņem likumu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam

LETA, 23.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 23.novembrī pieņēma likumu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam.

Par likumprojektu nobalsoja 52 deputāti, bet 33 parlamentārieši balsoja "pret".

Likuma Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam mērķis ir nodrošināt vidēja termiņa budžeta plānošanu. Saskaņā ar Likumu par budžetu un finanšu vadību vidēja termiņa valsts budžeta plānošana ir process, kurā tiek noteikti pieejamie resursi vidējam termiņam un nodrošināta šo resursu izlietošana atbilstoši valdības noteiktajām prioritātēm. Vidēja termiņa budžeta plānošana paredz noteikt valsts budžeta likumu vienam gadam un maksimāli pieļaujamo izdevumu kopapjomu turpmākajiem diviem gadiem.

Likumā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam" deputāti atbalstīja vairākus tā saucamo koalīcijas "deputātu kvotu" priekšlikumus, kopumā šim mērķim iztērējot gandrīz divus miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir maz ticams, ka nākamajā gadā akciju cenas sagaida straujš uzplaukums, taču Money CNN eksperti ir atraduši 10 akcijas, kurām ir perspektīva augt pat, ja tirgi neaugs.

Kods: MA

Tirgus kapitalizācija: 30 miljardi dolāru

Ienākumi 2008. gadā: 5 miljardi dolāru

P/E attiecība: 18*

Dividenžu ienesīgums: 0.3 %

Tādam no patērētājiem atkarīgam uzņēmumam kā MasterCard 2009. gads bijis pārsteidzoši labs. Tomēr sliktākajā ekonomiskajā stāvoklī kopš Lielās Depresijas laikiem, MasterCard ne tikai izdevies palielināt ienākumus par 1 % triju ceturkšņu laikā (jo patērētāji kredītkartes lieto vairāk), bet arī palielināja operatīvo peļņu par 24 % (palielinot komisijas maksas un samazinot mārketinga izmaksas). Tas notika tad, kad patērētāji netērējās. Tomēr patlaban ir zīmes, ka maciņi atkal varētu tikt atvērti. Viens faktors, kas par to liecina, ir – MasterCard darījumu skaits ir pārstājis kristies. Tas nozīmē, ka MasterCard ienākumi pieaugs, uzskata analītiķi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Komandītsabiedrība Expo 2015: Pārmetumi par nesamērīgiem tēriņiem ir nepatiesi un tendenciozi

LETA, 23.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publiski izskanējušie pārmetumi un nepatiesā informācija par tāmes pozīcijām Latvijas dalībai šī gada World Expo 2015 izstādē ir nepatiesi un tendenciozi, turklāt šim jautājumam ir politisks raksturs, šodien žurnālistiem teica komandītsabiedrības Expo 2015 valdes loceklis Ģirts Majors.

«Mēs esam gatavi publiski un detalizēti skaidrot katru tāmes pozīciju. Tomēr šodien varam atspēkot tikai tās pozīcijas, kas izskanējušas publiski, jo līgums ar Ekonomikas ministriju paredz soda sankcijas, ja sniegsim jebkādu informāciju par līgumu bez iepriekšējas saskaņošanas ar ministriju,» sacīja Expo 2015 komunikāciju vadītāja Dagnija Lejiņa. Expo 2015 nosūtījusi EM vēstuli, lūdzot atļaut izskaidrot detalizēti visas tāmes pozīcijas.

Līdz šim Expo 2015 par izrakstītajiem rēķiniem saņemtā summa ir 703 023 eiro, informēja paviljona direktore Elīna Vikmane. Viņa pauda nožēlu par veidu, kādā tiek risināts jautājums par Latvijas dalību izstādē, un norādīja, ka Milānā Latvijas paviljonam paredzētajā vietā jau uzbūvēti pamati.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rentablākie — holdingi un īpašuma pārdevēji

Māris Ķirsons, Žanete Hāka, Oskars Prikulis, 13.11.2009

Atveseļojoties atjaunotā a/s Latvijas kuģniecība flote sevi pieteiks ar jaunu spēku, Māris Gailis, a/s Latvijas kuģniecība padomes priekšsēdētā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visrentablāko uzņēmumu spicē — holdingkompānijas un savu īpašumu pārdevēji. To liecina SIA Lursoft apkopotā informācija. Pērn rentabilitāti, lielāku par 200 %, uzrādīja viens uzņēmums, bet lielāku par 100 % - 5. Jārēķinās, ka augstā rentabilitāte tika vērtēta tikai uzņēmumiem, kuru gada apgrozījums nav bijis mazāks par 1 milj. Ls.

Faktiski uzņēmumu rentabilitāte, kas ir augstāka par 100 %, nozīmē, ka šīs kompānijas savus rentabilitātes rādītājus būtībā ir uzlabojušas ar ienākumiem no savā rīcībā esošajām citu pelnošu uzņēmumu akcijām vai arī kompānijai piederošu kapitāldaļu, īpašumu pārdošanas, kā arī korekcijām, kas saistītas ar īpašumu pārvērtēšanu atbilstoši tirgus cenām, secina SIA Lursoft pārstāvis Ainars Brūvelis.

Rentablākie uzņēmumi pēc neto rentabilitātes 2008. gadā

VietaUzņēmumsDarbības jomaRentabilitāte, %Izmaiņas pret '07, % punktiApgroz., milj.Ls
1Ventspils Nafta ASholdingkompāniju darbība874,1826,364,58
2Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs VASbezvadu telekomunikācijas pakalpojumi239,92-20,806,99
3Homeland SIAviesnīcu darbība200,66181,781,49
4Latvijas Kuģniecība ASholdingkompāniju darbība195,37243,239,48
5LaCon SIAstividoru pakalpojumi171,16212,671,81
6Liepājas cukurfabrika AScukura ražošana163,15163,112,69
7Rubinex ASkokmateriālu un būvmateriālu vairumtirdzniecība101,1120,601,20
8PK Investments SIAnekustamā īpašuma pārvaldīšana96,52-1 183,642,55
9Turkish Airlines Inc. Rīgas filiālepasažieru aviopārvadājumi85,975,453,47
10Latvijas Nafta VAS *degvielas mazumtirdzniecība85,6287,491,98
11Agrofirma Zelta Druva SIAjauktā lauksaimniecība75,1969,532,35
12Vincents SIAbūvniecība74,1062,133,38
13Euro AWK SIAvides reklāma72,5597,621,39
14Rīgas būvdarbi SIAbūvniecība68,0464,931,01
15Baltijas lāse SIAfinanšu starpniecība65,2124,941,30
16Mateks Credit ASkreditēšanas pakalpojumi63,75-1,623,99
17Energy Consulting SIA

Komentāri

Pievienot komentāru