Neraugoties uz to, ka trešdien izziņots ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) lēmums turpināt ekonomikas kvantitatīvās stimulēšanas programmu, investoru sākotnējais prieks ir šķietami pagaisis, un akciju tirgos pārdevēju aktivitātes izpaužas spēcīgāk par tām, ko demonstrē pircēji.
FRS paziņoja, ka turpinās ik mēnesi atvēlēt 85 miljardus ASV dolāru ilgtermiņa obligāciju un hipotekārajiem kredītiem piesaistītu vērtspapīru pirkšanai, kas sākotnēji izraisīja investoru gaviles un noveda pie akciju cenu paaugstināšanās, taču jau vakar ieguldītāji kļuva daudz piesardzīgāki, kā rezultātā Volstrītas akciju tirgus indeksi ieslīga mīnusos, un arī Eiropas akciju tirgi šodienu sākuši uz negatīvas nots.
Tiesa, tuvojoties pusdienlaikam, investoru noskaņojums ir uzlabojies, un patlaban Eiropas biržas indeksi atrodas pie sava nulles punkta, respektīvi tuvu savām vakardienas vērtībām biržas slēgšanas brīdī.
Investoru nogaidošu reakciju Eiropā lielā mērā var saistīt arī ar svētdien gaidāmajām Vācijas parlamenta vēlēšanām ,un tās lielā mērā var izšķirt turpmākos procesus eirozonā, sevišķi saistībā ar dažādu Monetārās savienības problēmvalstu palīdzības pakešu risinājumiem.
Tirdzniecība Āzijas biržās šodien aizrit stipri dažādā investoru noskaņojumā un, kamēr Honkongas biržas indekss ir palielinājies par 1,67%, finansiālo problēmu nomāktajā Indijā, kā arī Indonēzijā, akciju cenas krīt, biržu indeksiem sarūkot aptuveni par diviem procentiem.
