Akcīzes nodoklis par alkoholiskajiem dzērieniem, neieskaitot alu, šā gada deviņos mēnešos iekasēts 60,8 milj. Ls apmērā, kas ir par 1,8 milj. Ls jeb 3% vairāk nekā pērnā gada attiecīgajā periodā. Savukārt par alu iekasēts akcīzes nodoklis 13,9 milj. Ls, kas ir par 4% mazāk nekā pagājušā gada deviņos mēnešos, liecina Valsts ieņēmumu dienesta apkopotā informācija.
Nodokļa iekasēšanu par stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem ietekmējis gan pagājušā gada vasarā realizētais akcīzes nodokļa likmju palielinājums pārējo alkoholisko dzērienu grupai par 6%, gan legālā alkoholisko dzērienu patēriņa nostabilizēšanās.
Alkoholisko dzērienu apjoms, kas nodots patēriņam Latvijā, un to struktūra, ņemot vērā piemērojamās akcīzes nodokļa likmes, ir vieni no būtiskākajiem rādītājiem, kas vistiešākā veidā ietekmē akcīzes nodokļa ieņēmumus valsts budžetā, norāda VID.
Šā gada deviņos mēnešos patēriņam Latvijā nodoti1 3,49 tūkst. dekalitri alkoholisko dzērienu, kas ir par 4% vairāk nekā 2011.gada attiecīgā periodā, savukārt alus – 12,4 tūkst. dekalitru, kas ir par 5% mazāk nekā 2011.gada attiecīgā periodā.
Salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, kopējie alkoholisko dzērienu (ieskaitot alu) realizācijas apjomi ir palielinājušie tieši alkoholisko kokteiļu grupā par 12%, un to īpatsvars kopējā alkoholisko dzērienu struktūrā pieaudzis no 3% uz 4%. Savukārt realizācijas apjomi visvairāk samazinājušies, kā rezultātā alus īpatsvars kopējā realizācijas sortimentā samazinājies no 79% pērnā gadā uz 78% šogad.
Arī akcīzes nodokļa ieņēmumi par tabakas izstrādājumiem deviņos mēnešos pieauguši, salīdzinot ar pagājušā gada to pašu periodu, un kopumā iekasēti 78,9 milj. Ls, kas ir par 2% vairāk. VID akcīzes nodokļa ieņēmumu pieaugumu skaidro ar nodokļa likmju palielinājumiem pagājušajā gadā, savukārt legālo cigarešu nodotais daudzums gan samazinājies par 7%, bet tas saistīts ar cigarešu izplatītāju vēlmi iztirgot iepriekš izveidotos cigarešu uzkrājumus.