Aktieris Dainis Grūbe ar draugiem Āgenskalnā atver kafejnīcu, veikalu un bāru 

«Atpazīstamība nāk līdzi. Ja klients vēlas šeit atnākt, iedzert ar mani kafiju vai tēju un apēst kūku, tad kāpēc ne un es to arī darīšu. Man tas netraucē un katrs klients ir īpašs,» biznesa portālam Db.lv saka Dailes teātra aktieris Dainis Grūbe, kurš kopā ar draugiem – pavāru Kārli Muginu un juristu Ģirtu Dombrovski Āgenskalnā atvēris kafejnīcu, veikalu un bāru «Kadagi».

Monta Glumane, 2018. gada 04. septembris plkst. 7:56

Draugi savā starpā sadalījuši arī pienākumus. Tā, piemēram, Dainis ir atbildīgs par tirdzniecību, Kārlis par iepirkumiem, produktu radīšanu un garšām, bet Ģirts ir uzņēmuma administratīvā sloga turētājs un kā paši saka, tad arī bremze, kas Kārli ar Daini piebremzē.

Ideja izveidot šādu vietu radusies brīdī, kad visi kopīgi sēdējuši Daiņa pagalmā. Visi trīs ir pazīstami jau vairāk nekā 20 gadus un šajā laikā katram ir radušās vēlmes, ko realizēt. Aktieris vēlējies darboties tirdzniecības jomā, Ģirtam bijusi ideja par sava produkta radīšanu, kas šobrīd ir vēl izstrādes procesā, bet Kārlim bijušas zināšanas, lai šajā biznesā darbotos.

«No idejas mēs pāraugām plašāk. Pamata doma bija nodarboties ar kvalitatīvas Latvijas ražotāju produkcijas izplatīšanu - kā vietējo produktu vairumtirgotāji. Ārzemēs un arī Latvijā to dara kooperatīvi un šajā gadījumā mēs to aizstājam. Novērtējam, vai produkts ir konkurētspējīgs, garšīgs, kvalitatīvs un tad runājam ar ražotāju - sakām, ka esam gatavi daļu par tirdzniecību ņemt uz saviem pleciem. Nolēmām izveidot ofisu un tad sapratām, ka šī ir laba vieta, kāpēc nepielikt klāt arī kafiju, kūciņas, alu, lai atpelnītu telpu izmaksas,» stāsta uzņēmuma līdzīpašnieks K.Mugins.

Uzņēmuma telpas tiek īrētas, tās izremontētas pašu spēkiem. «Sākot biznesu nopirkt telpas un pēkšņi saprast, ka tās ir par mazu, arī nav lietderīgi. Ārzemnieki, kuri Latvijā nodarbojas ar lauksaimniecību, uzskata, ka zeme nav jāpērk, kaut gan viņi ir nopirkuši, jo cena ir laba, bet viņi uzskata, ka to, no kā ražo, var nomāt un nav jāiegulda nauda, lai darītu savu darbu,» skaidro Ģ.Dombrovskis. «Uzņēmumi arī automašīnas iegādājas operatīvajā līzingā nevis finanšu. Viņi to iekļauj grāmatvedības bilancē un ļoti labi zina, ka tās ir viņu uzņēmējdarbības izmaksas,» kolēģi papildina K.Mugins.

Atrašanās vieta Āgenskalnā izvēlēta ne tikai tāpēc, ka tur bija pieejamas telpas, bet arī tāpēc, ka šis ir viens no šī brīža Rīgas iecienītākajiem rajoniem. Uzņēmēji novērojuši, ka ļoti daudz cilvēki pārceļas no centra uz šo Daugavas pusi. «Te ir ne tikai telpas, bet arī vieta automašīnām. Centrs jau to vairs nespēj nodrošināt. Skatīsimies kā te viss notiek. Varbūt kādreiz centrā vai citā pilsētas rajonā parādīsies mūsu filiāle. Jāskatās, pie kuras pilsētas mēs piestāvētu un iederētos. Man šķiet, ka mūsu koncepts nav tāds, kas varētu iederēties jebkur. Iespējams, ka Liepāja un Kuldīga. Jāskatās, kur mūsu patērētāju vecumu grupa vairāk apgrozās. Ir jāpanāk tas, lai no centra viņi brauc te. Virziens ir pareizs, jo cilvēki brauc no Mežaparka, Teikas, Mārupes,» novērojis D.Grūbe.

Tālākajos plānos ir nedaudz papildināt galdiņu skaitu un, iespējams, paplašināt arī pašas telpas.

Uzsākot šo uzņēmējdarbību un sazinoties ar ražotājiem, D.Grūbe secinājis, ka vietējais ražotājs tam vēl nav gatavs. «Ražotājs pats grib ražot, tirgot, bet visu uzliekot uz papīra un sarēķinot, sanāk, ka gada griezumā sadarbojoties ar mums ražotājs būtu ieguvējs. Viņam atliktu vien atvest savu preci uz vienu konkrētu vietu un turpināt ražot. Tas nav nekāds noslēpums, ka lielākā daļa mazo ražotāju paši piegādā produkciju un tam aiziet visa diena. Mēs varētu viņiem ietaupīt gan laiku, gan līdzekļus un viņi varētu nodarboties ar ražošanu. Viņi nav īsti gatavi, bet mēs plinti krūmos nemetam un tāpat ņemsim, stāstīsim un mācīsim. Kādam ar to ir jāsāk nodarboties un kāpēc mēs nevarētu būt tie pirmie,» domā D.Grūbe.

Pēc K.Mugina domām, Latvija ir maza valsts un arī visas saimniecības pārsvarā ir mazas. Viņaprāt, lai mēs būtu Eiropas mērogā konkurētspējīgi, apjomam ir jābūt krietni lielākam. «Saprotams, ka viens ražotājs ne tuvu netiek līdzi tam minimālajam apjomam, ko pieprasa, piemēram, Vācija. Šobrīd par atsevišķiem produktiem veicam pārrunas, lai cilvēki beidzot kooperētos. Lai viņi radītu produktu, ko viņi var eksportēt. Ražotājam šķiet, ka viņš izgatavojis daudz, bet ar to pat nevar nodrošināt vienu no Latvijas lielākajām ķēdēm. Tas arī mazliet koriģētu cenu un produkts kļūtu konkurētspējīgāks. Šobrīd lielajām ķēdēm ir savi noteikumi – vai nu pieņem vai nepieņem, jo nav pretspēka. Ja vienam konkrētam produktam rodas pretspēks, tad sākas dialogs. Šobrīd mēs ejam uz to, lai dialogs izveidotos, jo pagaidām tas ir monologs,» uzskata K.Mugins.

Šobrīd «Kadagi» pieejami dažādi pārtikas produkti, piemēram, piedāvājumā ir sulas, kas ražotas Latgalē. Tāpat gaļa un kaņepju eļļas,tomēr ražotāji var piedāvāt arī citas preces. Pēc uzņēmēju stāstītā, izveidojusies laba sadarbība ar pašiem ražotājiem, tāpēc pircējiem iespējams piedāvāt vislabāko cenu. «Esam atrunājuši cenu politiku, neesam tās izdomājuši no gaisa. Būtība ir tāda, ka pircējiem nav starpības, vai aizbraukt pie ražotāja vai ienākt šeit, jo, lai nekropļotu tirgu, cena ir vienāda,» skaidro K.Mugins.

Uzņēmēji fokusējušies ne tikai uz ikdienas pircēju, bet arī uz tiem, kas gatavojas svētkiem un vēlas produktus pasūtīt lielākā apjomā. «Vēl viena niša, kuru cenšamies attīstīt – klients atnāk un pasaka, ko viņš vēlētos un mēs mēģinām no mūsu sadarbības partneriem kopīgi radīt šo produktu. Galvenais ir mēģināt radīt kaut ko jaunu, iespējams, ka nākotnē kaut ko nebijušu, lai vairāk būtu iesaistīti tieši vietējie uzņēmēji un tas labums paliktu šeit,» uzskata K.Mugins.

Uzņēmēji plāno piesaistīt Eiropas Savienības līdzfinansējumu pārtikas produktam, kuru paši izstrādā. Aptuvenās investīcijas produkta izstrādē varētu būt no 50 līdz 70 tūkstošiem eiro un produkts varētu būt gatavs nākamā gada vasaras sākumā.

«Kadagi» atvēršanā uzņēmēji tikuši galā pašu spēkiem. Arī investīcijas nav lielas, jo viss tapis pašu rokām. Viss nācis ļoti lēnām, tāpēc arī veikala, kafejnīcas un bāra atvēršanas datumu nācies vairākkārt pārcelt. «Šo vietu atvērām 15. augustā un bija pilnīgi vienalga, vai plauktos kaut kas ir. Galvenais bija, lai sākas kaut kāda kustība. Rezultāts ir labāks, nekā prognozējām. Bijām vienojušies, ka virziens var mainīties atkarībā no pieprasījuma. Esam fleksibli, ja redzam, ka kaut kas nestrādā, tad nevis turamies pie mērķa, bet strādājam, lai produkts un pakalpojums aizietu,» skaidro D.Grūbe.

Veikala, kafejnīcas un bāra apmeklētāji ir cilvēki vecumā no 25 līdz 35 gadiem. Dienas laikā tie ir vecāki ar bērniem, bet vakarpusē tāda paša vecuma klienti bez bērniem, kas atnāk iedzert kādu kokteili vai alu.

Jautāts, kā Dailes teātra aktierim izdodas apvienot skatuves mākslinieka darbu ar uzņēmējdarbību, viņš saka: «Vairāk jāplāno laiks un gribētos, lai diennaktī ir vēl kāda stunda klāt. No rīta esmu mēģinājumā, pa dienas vidu atskrienu šeit un vakarā atkal esmu teātrī, pēc tam atkal šeit.» Tā kā D.Grūbes pienākumi uzņēmumā saistīti ar tirdzniecību, tad vajadzības gadījumā viņš darbam var pieslēgties pat no teātra, ja vien līdzi ir telefons un dators.

Kafejnīcas īpašnieki novērojuši, ka aktiera atpazīstamība pievilina arī apmeklētājus un tas ir neizbēgami. «Atpazīstamība nāk līdzi un, ja klients vēlas šeit atnākt, iedzert ar mani kafiju vai tēju un apēst kūku, tad kāpēc ne un es to arī darīšu. Man tas netraucē un katrs klients ir īpašs. Tas palīdz atpūsties no teātra. Pavisam cita vide un komunicēšana ar cilvēkiem nāk man tikai par labu. Es šeit iepazīstu ļoti daudz cilvēkus un tas man palīdz arī, piemēram, pasākumu vadīšanā. Kā un kurā brīdī reaģēt, kā labāk runāt un labāk iemācīties nolasīt cilvēkus. Šis nav darbs, uz kuru nākt ar galvassāpēm. Šeit es esmu priecīgs atskriet kaut vienos naktī, visu satīrīt, izmazgāt un tad iet mājās. Tas vispār nav apgrūtinājums, jo saprotu, ka es strādāju sev un savai ģimenei, nevis darba devējam vai teātrim,» stāsta D.Grūbe.

Viņš neslēpj, ka daudzi aktieri, visticamāk, ārpus teātra neko vairāk nedarītu, ja vien teātrī varētu nopelnīt. «Ja divas reizes gadā varētu aizbraukt ceļojumā, apmierināt visas savas vajadzības tikai ar to, ko nopelna teātrī, tad jau būtu labi. Bet tādā gadījumā būtu diezgan švaki ar tiem pašiem vakara vadītājiem,» spriež D.Grūbe.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Nepalaid garām

Restorānu nedēļas projekts lielu peļņu nenes, toties izvelk cilvēkus no mājām iepazīt...

Šodien Dienas Bizness rīkotajā preses konferencē par jaunāko izdevumu Miljonārs tika atklāti Latvijas...

No stacionāro fotoradaru sodiem valsts budžetā patlaban tiek iegūts mazāks finansējums nekā...

Vecie dēļi iegūst otro dzīvi SIA AW Latvia ražotajās mēbelēs un sienu...

Reizi mēnesī pie veikala «Preces no Vācijas» vērojama mūsdienām netipiska aina -...

«Mēs pārejam uz iknedēļas drukātā izdevuma formātu. Izmaiņas Dienas Biznesā ir vajadzīgas....

No šīs sadaļas
2018. gada 03. septembris plkst. 7:25

Astoņus gadus pēc Abavas vīna darītavas izveidošanas tā ir kļuvusi par vadošo Latvijas vīna...

2018. gada 29. augusts plkst. 7:13

Pavārs Ēriks Dreibants nesen pārcēlies uz dzīvi Pārgaujā starp Lielstraupi un Raiskumu,...

2018. gada 28. augusts plkst. 11:02

Baltijas valstu tirdzniecības centru attīstītājs un apsaimniekotājs Linstow Center Management ar...

2018. gada 28. augusts plkst. 9:52

Japānas autobūves kompānija Toyota Motor Corp. investēs aptuveni 500 miljonus dolāru (430...

2018. gada 27. augusts plkst. 18:10

Veselības ministrija (VM) rosina no 15 līdz 12 minūtēm saīsināt laiku, kurā...

2018. gada 27. augusts plkst. 13:00

Ministru kabineta komiteja pirmdien bez būtiskiem iebildumiem izskatīšanai valdībā nolēma virzīt...

2018. gada 27. augusts plkst. 10:19

Rīgas tehniskās apskates stacijā uzstādīts jauns Tehniskās apskates nakts apmeklētības rekords...

2018. gada 24. augusts plkst. 15:47

Īrijas aviokompānija Ryanair paziņojusi, ka pasažieriem turpmāk neļaus salonā bez maksas ņemt...

2018. gada 24. augusts plkst. 15:07

Liepājā, ēkā, kurā pirms vairākiem gadiem atradās Latvijas 1. rokkafejnīca, šī gada...

2018. gada 24. augusts plkst. 12:47

Pēdējos gados Avotu ielā Rīgā atkal ieplūst dzīvība, ko apliecina raibs uzņēmumu...