Citas ziņas

Aktivizējušās darbā iekārtošanās krāpniekfimas

Elīna Pankovska, 13.05.2011

Jaunākais izdevums

Maijā tiks atvērts Vācijas un Austrijas darba tirgus, tāpēc darba meklētāju ārpus Latvijas robežām būs vairāk. Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) brīdina uzmanīties no krāpnieciskām firmām, kuras labprāt iedzīvojas uz nezinātāju rēķina.

Neatkarīgā norāda, ka visvairāk sūdzību par darba meklētāju apkrāpšanu tiek saņemts no Īrijas, Lielbritānijas, Spānijas, Itālijas, Vācijas, Zviedrijas un Norvēģijas. ĀM valsts sekretārs Andris Teikmanis norāda: «Sūdzību ir daudz. Piemēram, Austrijā nokļuva darba meklētāju grupa, lai vāktu apelsīnus. Katrs samaksāja 50 eiro. Pasakiet, kur Austrijā aug apelsīnu plantācijas?»

Nīderlandē no Latvijas viesstrādniekiem iekasēja 200 eiro no katra, bet darba līguma nevienam nebija. Zviedrijā mūsu viesstrādnieki tika nolīgi lasīt ogas, bet darba apstākļi bija slikti, katru dienu nācās strādāt 13 stundas, algu nesamaksāja, un cilvēki pat nevarēja atbraukt atpakaļ uz Latviju.

Latvijas vēstniecības un ĀM Konsulārais departaments iespēju robežās palīdz nelaimē nokļuvušajiem nokļūt mājās, bet jāsaprot, ka iespēju robežas nenozīmē brīvus līdzekļus valsts budžetā, lai izmaksātu atpakaļceļu.

Visbiežāk Latvijas darba meklētāji pieļauj vienu un to pašu kļūdu: viņiem nav darba līguma vai arī tas ir mutisks. Otra kļūda esot nepareizi noformēti dokumenti. NVA vadītāja Baiba Paševica uzsver, ka līguma nosacījumi ir jāizlasa un jāizvērtē pirms tā noslēgšanas.

Trešā kļūda ir uzticēšanās viltus piedāvājumiem. Darbā iekārtošanas pakalpojumus var sniegt tikai tās firmas, kurām izsniegtas licences.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Kādi ir darba meklēšanas paradumi Latvijā?

Inga Daliba, CV Market Latvia mārketinga menedžere, 22.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neatkarīgi no tā, vai esam zaudējuši darbu un pašreiz meklējam jaunu darbu, vai gribam nomainīt esošo darba vietu pret citu, vai arī vēlamies kāpt pa karjeras kāpnēm, katram no mums ir savi priekšstati, pieredze un veidi, kā iesākam, organizējam vai veicam darba meklēšanas procesu. Tāpēc darba un karjeras vortāls Cvmarket.lv no š.g. 22.aprīļa līdz 17.maijam veica aptauju, lai uzzinātu darba meklētāju viedokli, kādi ir populārākie darba meklēšanas paradumi. Aptaujā piedalījās 1385 interneta lietotāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen Londonas centrā pēc nakts maiņas pārtikas fasēšanas cehā satikās trīs «intelbeņķi». Sarokojās, sasmaidijās un pasūtīja «pabā» pa kausam alus.

Visi mēs esam no vienas nosacītās viesstrādnieku grupas, ja gribam klasificēt svešumā strādājošo un dzīvojošo tautiešu kontingentu. Tas būtu pateicīgs darbalauks psihologiem un sociologiem – apjaust, kādi cilvēku un kādu mērķu, motivācijas vadīti cilvēki ir pametuši savu valsti (Latviju). Šajā daudzveidīgajā un raibajā cilvēku kopumā skaidri izdalās vairākas viendabīgas grupas: studenti, kas piepelnās mācību pārtraukumā, jaunieši bez /ar nepabeigtu izglītību, Latvijā darbu zaudējušie pusmūža ģimenes cilvēki u.c. Varbūt, ka kādreiz kāds literāts parakņāsies šajā dzīves kamolā un uz šīs cerību, smeldzes un vilšanās kalna uzcels vēstījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Solot darba iespējas ārzemēs, no cilvēkiem izkrāpj naudu

Lelde Petrāne, 19.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Solot darba iespējas Vācijā, krāpnieks no astoņiem darba meklētājiem izkrāpa 800 eiro, un pats nozuda, informē Valsts policija. Darba meklētāji palika gan bez naudas, gan darba.

Brīvdienās, 17.janvārī Rīgas Latgales policijas iecirknī vērsās vairākas personas, kuras pastāstīja, ka tikušas apkrāptas saistībā ar darba piedāvājumu ārzemēs. Policijā vērsās astoņi darba meklētāji, kā arī mikroautobusa šoferis, kurš bija nolīgts, lai it kā nogādātu darba meklētājus uz Vāciju. Darba meklētāji palika gan bez naudas, gan darba.

Cietušie policistiem pastāstīja, ka Latvijas sludinājumu portālā atraduši darba piedāvājumu Vācijā. Sazinoties ar sludinājuma ievietotāju, potenciālajiem strādniekiem detalizēti tika izstāstīts par darbu Vācijā, par to, kas būs jādara, kā arī par to, kāda būs aizbraukšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

NVA atklāj divus biežāk sastopamos darba meklētāju apkrāpšanas scenārijus ārvalstīs

Dienas Bizness, 15.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms pieņemt lēmumu par došanos peļņā uz ārzemēm, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) aicina noskaidrot visus darba un sadzīves apstākļus par izvēlēto valsti. NVA vērš uzmanību, ka pēdējā laikā Latvijā un ārvalstīs ir sarosījušās fiktīvas darbā iekārtošanās firmas, kas, izmantojot darba meklētāju spiedīgos materiālos apstākļus vai neinformētību, sola labi apmaksātu darbu ārzemēs.

Tomēr, nokļūstot ārzemēs, noskaidrojas, ka darba devējs nemaz negaida šādu darbinieku. Ir iespējamas situācijas, kad darba devēja piedāvātajā darba vietā parādās arvien jauni nosacījumi – transporta izmaksas, darba apģērba izmaksas, dzīvošanas izmaksas, par kurām cilvēks nebija iepriekš informēts un tiek paziņots, ka viņš darba devējam «ir parādā», un nauda tiks ieturēta no algas. Rezultātā, darba meklētājiem no Latvijas ir izkrāpta nauda un viņi paliek bez ienākumiem, reālas darba un dzīves vietas ārzemēs. Diemžēl, dažkārt arī nokļūstot finansiālā atkarībā no «potenciālā» darba devēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Pērn darba meklētāju skaits samazinājies par 22,4%

Žanete Hāka, 04.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā ekonomiski aktīvi bija 1,014 miljoni jeb 66% Latvijas iedzīvotāju vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem, tostarp 70,4% vīriešu un 62,2% sieviešu.

Salīdzinot ar 2012. gadu, ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 1,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes veiktā darbaspēka apsekojuma rezultāti.

2013. gadā valstī bija nodarbināti 893,9 tūkstoši jeb 58,2% iedzīvotāju no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 18,3 tūkstošiem jeb 2,1% vairāk nekā gadu iepriekš. Tikai 5,4% no tiem dažādu iemeslu, kā atvaļinājuma, slimības, bērna kopšanas atvaļinājuma vai mācību dēļ nestrādāja. Nodarbināto skaitā ieskaitīti 6,3 tūkstoši iedzīvotāju, kuri, saglabājot bezdarbnieka statusu, pērn bija nodarbināti.

Apsekojumā iegūta informācija arī par darba samaksu. Gada laikā ir samazinājies darba ņēmēju īpatsvars, kas saņēma minimālo darba algu vai mazāk par to, savukārt neliels pieaugums, salīdzinot ar 2012. gadu, vērojams darba samaksas grupās, kas pārsniedz 284,57 eiro (200 latus).

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar CV-Online Latvia vadītāju Aivi Brodiņu

Lelde Petrāne, 25.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild CV-Online Latvia vadītājs Aivis Brodiņš. CV-Online ir starptautisks uzņēmums, kas darbojas Latvijā kopš 1999.gada, pārstāvot karjeras portālu cv.lv. CV-Online ietilpst Alma Career tīkla sastāvā, kuru pārvalda Somijas mediju koncerns Alma Media un globālais interneta personāla atlases līderis Monster Worldwide.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Personāla atlase ir ļoti interesanta un aizraujoša joma, kas ļauj ne tikai ieskatīties jebkurā biznesa nozarē un uzņēmumā, bet arī iepazīt daudzu dažādu profesiju pārstāvjus. Arī interneta vide nepārtraukti piedāvā jaunas iespējas un izaicinājumus strauji augošajā tehnoloģiju laikmetā, kas neļauj iestāties rutīnai. Biznesa joma ir augoša un ar lielu potenciālu, jo darba devēji jaunus darbiniekus meklēs vienmēr, tāpat kā darba ņēmēji – sev vēlamo darba vietu. Līdz ar to, vadīt lielāko digitālo personāla atlases uzņēmumu Latvijā ir liels gandarījums un vienlaikus izaicinājums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

10 padomi, kas padarīs jūsu interneta CV kvalitatīvāku

Inga Daliba, speciālistu darba portāla Cvmarket.lv mārketinga menedžere., 17.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veidojot savu CV, jāatceras viena būtiska nianse – CV jeb dzīvesgājums kalpo kā jūsu personības spogulis potenciālā darba devēja acīs.

Tāpēc nepieciešams visas komponentes izkārtot saprotami un loģiski. Svarīgi, ka, ejot tehnoloģijas attīstībai uz priekšu, palielinās arī e-prasmju nozīme gan darba meklēšanā, gan iespējamajos darba pienākumos. Tas nozīmē, ka arī darba meklētājiem ir jāpieslīpējas un jāmainās līdzi laikam, jo arī darba tirgū valda formula - pastāvēs, kas mainīsies. Lai gan izveidot CV internetā ir vieglāk, tomēr ir svarīgas lietas, kas jāievēro tieši saistībā ar e-vidi. Jābūt konkrētam un korektam, sākot ar savu e-pasta nosaukumu, beidzot ar gramatiku un valodas lietojumu tajā.

1. Internetā ievietojot savu CV ir jāpievērš uzmanība atslēgvārdiem. Vajag būt konkrētam un precīzam, lai darba devējam jau izlasot pirmos burtus, būtu skaidrs, ko darbinieks vēlas. Aizmirstiet par tādiem CV nosaukumiem kā «Jāņa CV»,«CV» vai «Mans CV». Izceliet uzreiz to, pēc kā jūs tiecaties – vēlamais amats vai vakance. «Loģistikas speciālists» vai «Tiešās pārdošanas speciālists», tādā veidā tiek parādīts darbinieka tiešums un mērķtiecība. Bieži darba devēji sludinājumā norāda faila nosaukumu, kādam tam jābūt, tāpēc uzmanīgi jāseko ne tikai sava CV saturam, bet arī ievietotā sludinājuma prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Darba tirgū e-prasmju nozīme tikai pieaugs

Inga Daliba, speciālistu darba portāla Cvmarket.lv mārketinga menedžere., 14.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikai retais darba meklētājs, aizpildot savu darba pieteikuma formu jeb CV, pievērš uzmanību tādai detaļai pašā CV nobeigumā kā datorprasmes. Allaž tās ir vairāk kā pietiekamas – Microsoft Office programmas un kvalitatīva interneta piedāvāto iespēju spektra apzināšana it kā nesagādā nevienam problēmas. Tomēr pieredze rāda, ka šī komponente visbiežāk klibo darba ņēmējiem. Pārsteidzoši ir tas, ka izpratne par meklēšanas rīkiem internetā ir visai virspusēja, kas ikdienas darbā var sagādāt problēmas. Jāatceras, ka pārbaudes laikā darba devējs pārbaudīs darbinieka kompetenci visās viņa pieteikumā atzīmētajās komponentēs – arī datorprasmēs.

Tāpat būtiski saprast, ka datorprasmes nesākas un vienlaikus arī nebeidzas ar teksta uzrakstīšanu un tā noformēšanu. Lielākas problēmas sāk parādīties, kad darba devējs lūdz izpildīt nedaudz sarežģītākus uzdevumus – dažādu tabulu ievietošanu, kvalitatīvu prezentāciju izveidošana un elementāra PVN aprēķināšana, uzrādot arī formulu, kas palīdzēja veikt aprēķinu. Daļa darba devēju, lai novērtētu darbinieka paveikto konkrētā laika griezumā vai kāda projekta ietvaros, izmanto pašnovērtēšanas metodi, kur pašam darbiniekam ir jānorāda pilnīgi viss, kas veikts attiecīgajā laika posmā. Izmaksas, patērētais laiks, veikto darbu uzskaitījums uz laika ass, izpildes termiņi un citas novērtēšanas metodes, kas darba devējam palīdz gūt plašāku ieskatu par paveikto darbu un konkrētā darbinieka kompetences līmeni. Problēma nav to uzrakstīt, bet gan pasniegt saprotami un pārskatāmi, kam nepieciešams attiecīgs e-prasmju zināšanu līmenis. Tā, lai darba devējam nerodas jautājums – kāpēc mums tas bija vajadzīgs?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai mazinātu drošības riskus, patvēruma meklētājus pēc bēgļa statusa piešķiršanas plāno izvietot vairākās vietās Latvijā, šodien žurnālistiem pastāstīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Ainars Latkovskis (V).

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija slēgtā sēdē uzklausīja Drošības policijas (DP) un Satversmes aizsardzības biroja pārstāvjus par valsts drošības iestāžu gatavību saistībā ar patvēruma meklētāju uzņemšanu no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Iemesls sēdes sasaukšanai ir gadumijas notikumi Vācijā, kad patvēruma meklētāji seksuāli uzmākušies vietējām iedzīvotājām. Lai arī patvēruma meklētāju uzņemšana ir nacionālās drošības jautājums, šie notikumi parāda, ka bēgļu tēma ir saistīta arī ar sabiedriskās kārtības apdraudējumu, norādīja Latkovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Padomā, pirms papildini savu profilu sociālajos portālos, aicina žurnāls Bloomberg Businessweek. Lai arī tas šķiet pašsaprotami, darba meklētāji turpina rakt bedri paši sev, neizvērtējot, kādu informāciju varētu ieraudzīt potenciālais darba devējs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Darbiekārtošanas firmas darbu Latvijā palīdzējušas atrast 1296 cilvēkiem

Žanete Hāka, 21.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) NVA licencēto darbiekārtošanas firmu starpniecību šī gada pirmajā pusgadā darbā Latvijā ir iekārtoti 1296 darba meklētāji, bet ārvalstīs - 1323 darba meklētāji, informē NVA.

Izvēloties darbu ārpus Latvijas, visbiežāk cilvēki ir devušies strādāt uz Lielbritāniju – 42%, Nīderlandi – 22% un Vāciju – 16%. 52% darba meklētāju ārzemēs uzsāka darbu lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā, 13% bija izvēlējušies darbu transporta un uzglabāšanas nozarē, 10% - apstrādes rūpniecībā, 7% - izmitināšanas un ēdināšanas iestādēs, 18% - citās nozarēs.

Darbiekārtošanas pakalpojumus ir tiesīgs sniegt tikai tāds komersants, kurš ir saņēmis NVA izsniegtu licenci darbiekārtošanas pakalpojumu. sniegšanai.

NVA Juridiskā departamenta direktora vietniece – Licencēšanas un tiesiskā nodrošinājuma nodaļas vadītāja Marianna Dreja gan atgādina, ka rūpīgi jālasa visi parakstam piedāvātie dokumenti un jānoskaidro visi tajos iekļautie nosacījumi. Sadarbojoties ar darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzēju darba meklētājam jābūt modram, visām savstarpējām saistībām jābūt dokumentāri apstiprinātām, nedrīkst paļauties tikai uz solījumiem vai, piemēram, veikt maksājumus bez darījumu apliecinošiem dokumentiem (čekiem, kvītīm un tml.). Darba meklētājam jāsaglabā visi ar darbiekārtošanu saistītie dokumenti un maksājumus apliecinošie dokumenti, lai gadījumā, ja viņš uzskatīs, ka darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzējs pārkāpis viņa tiesības vai nav pildījis savas saistības, sūdzību varētu dokumentāri pamatot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2012.gadā par 11,1 tūkst. cilvēku samazinājies darba meklētāju skaits (15-74 gadi). Darbu meklēja 155,5 tūkst. cilvēku. To īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā bija 14,9%, kas ir par 1,3 procentpunktiem mazāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vīriešu darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo vīriešu skaitā valstī bija augstāks nekā sieviešu darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo sieviešu skaitā, attiecīgi veidojot 16,0% un 13,9%.

Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras datiem aprēķinātais reģistrētais bezdarba līmenis 2012.gadā valstī bija 11,5% (2011.gadā – 12,9%).

Salīdzinot ar 2011.gadu, nedaudz samazinājies (par 2,6 procentpunktiem) arī jauniešu (15-24 gadi) darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo jauniešu kopskaitā, un 2012.gadā tas bija 28,4%. Apsekojuma dati liecina, ka daļa jauniešu, kas iepriekš meklēja darbu, to ir atraduši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sabiedrība

Pieaugusi ārzemēs dzīvojošo interese par darba iespējām Latvijā

Dienas Bizness, 03.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn pieaugusi ārzemēs dzīvojošo interese par darba iespējām Latvijā, secinājis portāls Cvmarket.lv, kas apkopojis datus par portāla apmeklētāju dinamiku 2013. un 2014. gadā. Sevišķi par to interesējušies aizbraukušie no Latvijas, kas mīt Spānijā, Itālijā, Lielbritānijā, Vācijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Īrijā un Dānijā, otrdien raksta laikraksts Diena.

Cvmarket.lv personāla atlases speciālisti novērojuši, ka Latvijas kompānijas novērtē ārzemēs strādājušo darba meklētāju priekšrocības – svešvalodas zināšanas un mērķtiecīgumu nopelnīt vairāk. Tomēr atsauksmju trūkums no bijušajiem darba devējiem ir iemesls, kādēļ darba meklētāji, kuri no ārzemēm atgriezušies Latvijā, nereti ir sliktākā pozīcijā nekā vietējie darba meklētāji. Cvmarket.lv vadītāja Renāte Zīverte skaidro, ka darba devēji vēlas pārliecināties, vai darba meklētāju CV uzrādītās ziņas ir patiesas, kā arī vēlas uzzināt atsauksmes no bijušajiem darba devējiem, lai iegūtu papildu informāciju par darba meklētāja spējām un raksturu. «Šie faktori var ietekmēt darba devēja lēmumu, un vērojama tendence, ka tam ir aizvien lielāka nozīme,» norāda R. Zīverte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Palielinājies ilgstošo darba meklētāju skaits

Elīna Pankovska, 20.05.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopumā šā gada pirmajā ceturksnī valstī bija nodarbināti 944,3 tūkst. cilvēku jeb 53,8% no iedzīvotāju kopskaita vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Tikai 3,5% no tiem dažādu iemeslu dēļ nestrādāja, liecina Centrālā statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Salīdzinot ar pagājušā gada pirmo ceturksni, palielinājies gan nodarbināto iedzīvotāju skaits, gan nodarbināto īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā, turpretī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, nodarbināto iedzīvotāju skaits ir samazinājies, bet nodarbināto īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā ir nedaudz palielinājies. Nodarbināto iedzīvotāju kopskaitā sieviešu bija nedaudz vairāk nekā vīriešu, attiecīgi 50,7% un 49,3%.

Iedzīvotājiem iztikas līdzekļi parasti veidojas no dažādiem ienākumu veidiem, tādēļ apsekojuma laikā respondenti uzrādīja vairākus ienākumu avotus. Gandrīz pusei jeb 48% iedzīvotāju minētajā vecuma grupā būtiskākais bija darba samaksa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Bezdarbs mazinājies līdz 10,5%

Gunta Kursiša, 11.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērnā gada decembra beigās bezdarba līmenis valstī samazinājies līdz 10,5% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita, informē Nodarbinātības Valsts aģentūra (NVA).

Pērn kopumā darbā iekārtojušies vairāk nekā 83 tūkstoši bezdarbnieku.

Mēneša laikā bezdarba līmenis sarucis par 0,1 procentpunktu un bezdarbnieku skaits mazinājies par 365 cilvēkiem – decembra sākumā darba meklējumos bija 104 414 bezdarbnieki, bet decembra beigās – 104 052 darba meklētāji. 2012. gada decembra beigās NVA datu bāzē bija 3 140 darba devēju reģistrētās brīvās darba vietas.

Zemākais bezdarba līmenis pērnā gada decembrī reģistrēts Rīgas reģionā - 6,8%, augstākais bezdarba līmenis bija Latgales reģionā - 21,1%. Kurzemes reģionā bezdarba līmenis decembrī bija 11,4%, Zemgales reģionā - 11,7% un Vidzemes reģionā - 12,8%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā darba meklētāji piekristu strādāt par 17% zemāku atalgojumu nekā Igaunijas darba meklētāji līdzvērtīgos amatos, liecina speciālistu darba portāla Cvmarket.lv apkopotie dati.

Cvmarket.lv speciālisti norāda, ka jautājums par algu darba intervijās ir viens no smagākajiem, jo Latvijā joprojām raksturīgs Austrumeiropas darba tirgus stereotips, ka jautājums par atalgojumu ir konfidenciāla informācija. Līdz ar to darba meklētājam, tāpat nereti arī darba devējam, trūkst informācijas par atalgojumu nozarē.

Informācija iegūta Latvijā un Igaunijā portālos cvmarket.lv un cvkeskus.ee, apkopojot vairāk nekā 59 000 darba meklētāju norādīto vēlamo atalgojumu 2014.gadā.

CV Market Latvijā darbojas kopš 2003.gada, piedāvājo personāla atlases risinājumus interneta vidē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Darba meklētāji visvairāk interesējas par Vāciju, Lielbritāniju un Ziemeļvalstīm

BNS, 03.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā darba meklētājus visvairāk interesēja nodarbinātības iespējas Vācijā, Lielbritānijā un Ziemeļvalstīs, pastāstīja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Baiba Paševica.

Viņa sacīja, ka kopumā 27% darba meklētāju, kuri vēlējās strādāt ārzemēs, interesēja nodarbinātības iespējas Vācijā, 17% – Lielbritānijā, 14% – Norvēģijā, 10% – Somijā, 5% – Dānijā un 5% – Zviedrijā.

Latvijas darba meklētāji visbiežāk interesējās par iespējām strādāt lauksaimniecībā (28%), apstrādes rūpniecībā (13%), izmitināšanas un ēdināšanas nozarē (12%), būvniecībā (10%), kā arī veselības un sociālās aprūpes nozarē (10%), norādīja NVA direktore.

Saskaņā ar viņas sniegto informāciju visvairāk par nodarbinātības iespējām citās Eiropas valstīs interesējas darba meklētāji vecumā no 25 līdz 45 gadiem – 60%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Darba intervijas laikā piedāvātais lielākoties neatbilst realitātei pēc stāšanās amatā

Žanete Hāka, 11.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākajai daļai jeb 71% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ir nācies saskarties ar situāciju, kad darba intervijas laikā piedāvātais neatbilst realitātei pēc stāšanās amatā, liecina darba portāla cvmarket.lv veiktā aptauja.

Aptaujā Vai Jums ir nācies saskarties ar situāciju, kad darba intervijas laikā piedāvātais neatbilst realitātei pēc stāšanās darbā? 34% respondentu norāda, ka, sākot strādāt, viņu darba pienākumi izrādījušies plašāki/citādāki, nekā ticis minēts intervijā. 23% aptaujāto atklāj, ka realitātē darba alga nav atbildusi solītajam. Tikmēr 9% aptaujas dalībnieku norādījuši, ka darba grafiks atšķīries no tā, kas ticis minēts intervijā. Savukārt 5% respondentu atzīmējuši atbilžu variantu nesaņēmu solītos labumus (apdrošināšana, apmaksātas virsstundas u.c.).

Tajā pašā laikā 29% aptaujas dalībnieku atzinuši, ka intervijas laikā sniegtā informācija pilnībā atbilda reālajai situācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Intervija: Imigrācijai ir jābūt selektīvai

Sandris Točs, speciāli DB, 03.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Imigrācijai jābūt vērstai uz to, lai mums būtu tautsaimniecībai nepieciešamais darbaspēks nevis pabalstu meklētāji

Tā intervijā atzīst LU Ekonomikas un vadības fakultātes profesors Mihails Hazans.

Eiropas Savienībā tikušo nelegālo bēgļu uzņemšana Latvijā – vai tas ir neizbēgami?

Ceru, ka tas nav neizbēgami, un šis ir brīdis valsts vēsturē, kad daudz kas atkarīgs no konkrētu cilvēku teikšanas un politiskās gribas. Es domāju, no mūsu, Latvijas, puses. Var iet kopā ar plūsmu un rīkoties «kā mums pateiks». Un var izskaidrot, kāpēc Latvijai nebūtu pareizi to darīt. Uzskatu, ka Latvijai lēmums uzņemt nelegālos imigrantus nebūtu pareizs.

Vai šīs nelegālo imigrantu uzņemšanas kvotas ES dalībvalstīm netiks padarītas obligātas?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba meklētāji uz pārrunām mēdz doties kopā ar saviem vecākiem, savā vietā nosūta citus ģimenes locekļus, vai pat ierodas ar uz pleca sēdošu kakadu, liecina starptautiskā personāla atlases uzņēmuma Robert Half International apkopotās dīvainākās darba intervijas, raksta Belfast Telegraph.

Kāds kandidāts darba pārrunu laikā esot zvanījis savai mātei, lai pastāstītu, ka viņam labi veicas. Cits uz interviju esot atnācis ar kakadu uz pleca, bet kāds cits uz pārrunām nosūtījis savu māsu. Savukārt kāds cits intervējamais par sevi stāstījis dziedot, bet vēl kāds cits ieradies ar savu māti un ļāvis tai runāt savā vietā.

Darba meklētāji pārrunu laikā esot ieradušies arī dīvaini ģērbti – pat kaķa kostīmā vai pidžamā ar čībām.

«Daudziem cilvēkiem darba intervija var būt uztraucošs un nervus graujošs pasākums, tāpēc tas nereti noved pie ievērojamām pārrunu kļūdām,» skaidro Fils Šeridans, Robert Half izpilddirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Cvmarket.lv: šobrīd darba meklētājam ir gana daudz izvēles iespējas, kas tikai palielināsies

Dienas Bizness, 14.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd darba meklētājam ir gana daudz izvēles iespējas, kas tikai palielināsies un vairs nebūs tāda izmisuma situācija, kā tas bija brīdī, kad valsts ekonomikā valdīja lejupslīde, Db.lv norāda Cvmarket.lv mārketinga menedžere Inga Daliba.

Viņa skaidro, ka, līdz ar ekonomikas atkopšanos, mainās arī pieprasījuma un piedāvājuma attiecība vakanču jomā. Tāpat daudzi uzņēmumi palielina savu darbinieku skaitu, jo pārdošanas, transportēšanas, apkalpošanas un ražošanas apjomi strauji pieaug. Pērnā gada nogalē veiktais pētījums liecināja, ka arī darba devēju prognozes 2014. gadam ir optimistiskas attiecībā un personāla piesaisti un jaunu darba vietu radīšanu.

Daliba norāda, ka šobrīd Latvijas darba tirgū ir ļoti liels pieprasījums pēc pārdevējiem, tirdzniecības pārstāvjiem, projektu vadītājiem, klientu servisa darbiniekiem, kā arī dažādiem mehānikas, transporta un loģistikas nozares speciālistiem. Savukārt sarežģītāk ir IT, medicīnas speciālistu, tehnologu, inženieru un mārketinga nozarē. Liels retums ir vakances kultūras, mākslas, izglītības un lauksaimniecības sfērās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Jauniešu nodarbinātības veicināšanai būs pieejami 60 miljoni eiro

Žanete Hāka, 08.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu instrumenta birojs Briselē izsludinājis Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumentu projektu iesniegumu atlasi Jauniešu nodarbinātības fondā, informē Finanšu ministrija.

Ņemot vērā ciešo saikni starp sociālo un ekonomisko līdztiesību un dalību darba tirgū, Jauniešu nodarbinātības fonds īpaši vērsts starptautisku projektu atbalstam, lai veicinātu ilgtspējību un kvalitatīvu jauniešu nodarbinātību.

Fonda aktivitātēm paredzētas trīs galvenās atbalsta jomas: Inovācijas un izpēte; prasmju un labās pieredzes pārnese; analīze un pētniecība.

Jauniešu nodarbinātības fondā projektiem kopējais pieejamais finansējums ir 60 milj. EUR, un atbalstu paredzēts sniegt lielajiem projektiem vismaz 1 milj. EUR apmērā.

Finansējumam pieteikties var organizācijas, kas pārstāv jebkuru no 15 saņēmējvalstīm (Latvija, Lietuva, Igaunija, Polija, Čehija, Slovākija, Ungārija, Slovēnija, Portugāle, Rumānija, Bulgārija, Grieķija, Kipra, Malta, Horvātija), kā arī Īriju, Spāniju un Itāliju. Projektu īstenošanu var veikt konsorcijs, ko sadarbojoties veido organizācijas no vismaz divām valstīm. Līderību konsorcijā būtu jāuzņemas organizācijai, kas pārstāv kādu no 15 minētajām saņēmējvalstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Darbinieki pamet Izglītības ministriju, tomēr brīvu vakanču nav

Dienas Bizness, 04.08.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā arvien vairāk Izglītības un zinātnes (IZM) ministrijas darbinieku iesniedz atlūgumu un pamet darbu ministrijā, tomēr brīvu amata vietu, uz kurām varētu pieteikties darba meklētāji, nav.

Patlaban IZM strādā 207 darbinieki. Trijos pavasara mēnešos darbu šajā institūcijā pēc paša vēlēšanās pameta desmit darbinieki, kamēr pērn šajā laika posmā aizgāja tikai četri. Ministrijas valsts sekretārs Mareks Gruškevics stāsta, ka pārsvarā darbu ministrijā atstāj vidēja līmeņa darbinieki, piemēram, vecākie referenti un nodaļu vadītāji, vēsta Latvijas Avīze.

Viņš uzskata, ka viņa padotie atlūgumu raksta galvenokārt tāpēc, ka piedāvāts labāk atalgots darbs. Šajos laikos cilvēki mainot darbu arī tad, ja solītais pieaugums ir tikai 50 līdz 80 latu mēnesī.

IZM mājas lapā ievietotā informācija liecina, ka vecākie referenti šajā ministrijā pelna no 300 līdz 500 latiem mēnesī pirms nodokļu nomaksas, bet nodaļu vadītāji – no 500 līdz 1000 latiem. Salīdzinājumam, piemēram, Finanšu ministrijā šāda līmeņa ierēdņi attiecīgi saņem no 493 līdz 797 latiem un no 900 līdz 1025 latiem pirms nodokļu nomaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Personālatlases speciālista padoms: Darba meklēšana ir kā makšķerēšana

Māris Silinieks, WorkingDay Latvia mārketinga direktors, 03.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Esmu aizsūtījusi savus CV uz daudzām vietām, bet atsaucības nav. Varbūt vajadzētu zvanīt uz vietām, kur konkurss nav izsludināts, lai uzzinātu, vai tomēr netiek piedāvāts darbs? Kādi būtu ieteikumi, lai telefona saruna izdotos? Esmu dzirdējusi, ka darba meklētāji jau ir uzņēmumus nomocījuši ar saviem zvaniem un sarunas tiekot vienkārši pārtrauktas, nenoklausoties līdz galam.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Lai atrastu mitekli patvēruma meklētājam, nākas apbraukāt ap 20 dzīvokļu

LETA, 14.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai atrastu piemērotu mitekli vienam patvēruma meklētājam, sociālajiem darbiniekiem nākas klātienē apskatīt aptuveni 20 dzīvokļus, šorīt intervijā LNT raidījumam 900 sekundes pastāstīja ar patvēruma meklētājiem strādājošās biedrības «Patvērums Drošā māja» vadītāja Sandra Zalcmane.

Pēc viņas teiktā, vairums īpašnieku joprojām nevēlas savu dzīvokli izīrēt patvēruma meklētājiem, pamatā bažījoties par to, ka šie cilvēki varētu nespēt laikus veikt maksājumus. Tomēr Zalcmane atzina, ka ir arī tādi izīrētāji, kuriem nav svarīgi, kas dzīvos viņu īpašumā, un kopumā no īrniekiem-patvēruma meklētājiem saimnieki vairs nevairās tik ļoti kā agrāk.

Dažas pozitīvas tendences esot vērojamas arī patvēruma meklētāju nodarbinātībā - atrodas vairāk tādu uzņēmēju, kuri ir gatavi dot darbu patvēruma meklētājam ar pavisam minimālām latviešu valodas zināšanām, ļaujot tās pilnveidot laika gaitā.

Kā atzina Zalcmane, trīs mēneši, kas ir uz Latviju pārvietota patvēruma meklētāja vidējais gaidīšanas laiks bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanai, absolūti nav pietiekami, lai iegūtu nepieciešamās zināšanas par to, kā darbojas šīs valsts iekārta, darba un dzīvokļu tirgus, nemaz nerunājot par valodas apgūšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru