2006. gadā kopējie AS Aldaris pārdotās produkcijas apjomi sasnieguši 100,79 miljonus litru dažādu dzērienu, kas ir par 14,15 miljoniem litru vairāk nekā 2005. gadā.

AS Aldaris realizācijas pieaugums atsevišķi pa dzērienu kategorijām, salīdzinājumā ar 2005. gadu:

Alus pārdošanas apjomi ir palielinājušies no 53,94 miljoniem litru 2005. gadā līdz 60,15 miljoniem litru 2006. gadā;

Minerālūdens pārdošanas apjomi palielinājušies no 11,26 miljoniem litru 2005. gadā līdz 15,36 miljoniem litru 2006. gadā.

Kopumā gāzēto atspirdzinošo dzērienu segmentā un citu alkoholisko dzērienu segmentā 2006. gadā pārdoti 7,82 miljoni litru dzērienu, salīdzinājumā ar 2005. gadā pārdotajiem 6,85 miljoniem litru.

Eksporta apjoms 2006. gadā bija 450 tūkstoši litru - par 31% vairāk nekā 2005.gadā.

AS Aldaris 2006. gadā pārliecinoši saglabāja un nostiprināja vadošās Latvijas alus darītavas statusu ar kopējo realizētā alus tirgus daļu 39,4%. Alus patēriņš Latvijā palielinājās no 62 litriem uz iedzīvotāju 2005. gadā līdz 66 litriem uz iedzīvotāju 2006. gadā. Kopējais Latvijas alus tirgus 2006. gadā salīdzinājumā ar 2005. gadu palielinājās par 8,7%, bet, kā redzams, "Aldara" alus realizācijas pieaugums ir straujāks nekā vidēji nozarē.

Latvijas lielākā alus darītava Aldaris pērno gadu pabeidza ar 32,2 miljonu Ls apgrozījumu un 1,11 miljonu Ls peļņu.

Gadu iepriekš Aldaris apgrozīja 27,31 miljonu Ls un tā peļņa bija 1,43 miljoni Ls. Kompānijas sniegtā informācija liecina, ka 2010. gadā Aldaris saglabājis vadošā alus ražotāja statusu, kopumā pārdodot 85,5 milj. litru dzērienu, kas ir par 6,9 milj. litru jeb 9% vairāk nekā 2009. gadā. Uzņēmums par 74% ir kāpinājis eksporta apjomu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

A/s Aldaris valdes priekšsēdētāja Ināra Šure norāda, ka aizvadītais gads uzņēmumam bijis veiksmīgs. Aldara galvenais uzdevums 2010. gadā bija nostabilizēt un padarīt efektīvāku kompānijas darbību pēc smagā 2009. gada, kas arī izdevies. Aldaris īstenojis optimizācijas plānu, kas nodrošināja rentablu kompānijas darbību.

Pirms diviem gadiem Saskaņas centra Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs veicis apjomīgus nekustamo īpašumu darījumus ar vienu no Rīgas Vagonbūves rūpnīcas īpašniekiem Aivaru Ločmeli. Taču izrādās, ka dažus gadus iepriekš politiķis daļu no šiem zemesgabaliem te pārdevis, te atkal pircis atpakaļ, turklāt vismaz daļa no aizdomīgajām īpašumu shēmām rada iespaidu par to fiktīvo raksturu, vēsta portāls pietiek.com.

Kā rādot Urbanoviča amatpersonas deklarācija, 2008. gadā viņš no Ločmeļa saņēmis 318 tūkstošus latu, noslēdzot kopumā veselus astoņus pirkuma – pārdevuma līgumus par summām no 14,7 līdz 112,3 tūkstošiem latu. Šie darījumi politiķim ļāvuši nokārtot savas kredītsaistības nepilnu 296 tūkstošu latu apmērā.

Taču, kā liecinot zemesgrāmatu informācija, vismaz no daļas pārdoto īpašumu Urbanovičs vienreiz šķīries jau iepriekš, turklāt darījumi vismaz no formālā viedokļa politiķim nav bijuši izdevīgi.

Tā 9,8 hektārus Rēzeknes novada Verēmu pagastā Urbanovičs 2001 gadā iegādājies par 2000 latu, dažus mēnešus vēlāk pārdevis par divarpus tūkstošiem kādai SIA Reviteko, savukārt pēc trim gadiem, 2005. gadā šo pašu zemi atkal nopircis jau par 29,4 tūkstošiem latu. Vēl trīs gadus vēlāk, 2008. gada februārī, kad nekustamo īpašumu krīze vēl īsti nebija sākusies, Urbanovičs zemesgabalu Ločmelim tomēr pārdevis par precīzi tādu pašu summu – 29,4 tūkstošiem latu.

Latvijā joprojām ir dārgākie produkti Baltijas valstīs, turklāt, iespējams, pircēji pārmaksā neefektīvas tirdzniecības dēļ, atzina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

Neskatoties uz to, ka pēdējā laikā Lietuvā ļoti būtiski ir pieaugušas pārtikas produktu cenas, jau ilgu laiku Baltijas valstīs lētākā pārtika nopērkama Viļņas veikalos, savukārt dārgākā - Rīgas veikalos. No apskatīto vairāk nekā 40 produktu saraksta jūnijā Viļņā bija 21 Baltijā lētākais pārtikas produkts un septiņi dārgākie, Tallinā - 14 lētākie un 18 dārgākie, bet Rīgā - septiņi lētākie un 21 dārgākais produkts.

«Liela loma šajās augstajās Latvijas cenās ir tirdzniecībai, kas, iespējams, nav pietiekami efektīva. Tirgotāji bieži pārmet Latvijas ražotājiem, ka tie nespēj saražot produktus par konkurētspējīgām cenām un viņi ir spiesti tirgot lētākus importa produktus. Tikmēr cenu novērojumi rāda, ka Latvijā ir dārgāki arī daudzi importa produkti, kurus neražo nevienā Baltijas valstī, piemēram, augļi, dārzeņi, tēja, graudu pārslas, importa piena produkti,» sacīja Gulbe.

A/s Aldaris sadarbībā ar Klimata pārmaiņu finanšu instrumentu (KPFI) ieguldīs gandrīz 550 tūkstošus latu energoefektivitātes palielināšanā, tostarp arī malšanas iecirkņa un vārītavas rekonstrukcijā, Db.lv stāstīja a/s Aldaris sabiedrisko attiecību speciālists Oskars Fīrmanis.

Projekta Energoefektivitātes pasākumi a/s Aldaris divas kārtas jau ir noslēgušās, un pēc aktīvākās alus sezonas noslēgšanās a/s Aldaris plāno realizēt alus darītavas energefektivitātes paaugstināšanas projekta trešo, vērienīgāko kārtu un rekonstruēt malšanas iecirkņus un vārītavu. Kopā trijās projekta daļās tiks ieguldīti gandrīz 550 tūkstoši latu. Projekta īstenošanas rezultātā samazināsies ražotnes oglekļa dioksīda izmešu skaits. Alus darītava plāno pabeigt rekonstrukciju līdz šī gada beigām vai nākamā gada sākumam, informēja a/s Aldaris pārstāvis.

«Šobrīd ir noslēgusies aktīvā alus darīšanas sezona, tāpēc vārītavas un malšanas iecirkņu rekonstrukciju plānojam veikt pēc iespējas ātrāk,» Db.lv stāstīja O. Fīrmanis.

Alus darītavas a/s Aldaris bijusī valdes priekssēdētāja Ināra Šure turpinās darbu uzņēmuma padomes priekšsēdētājas amatā, liecina informācija Lursoft. Tāpat uzņēmuma padomē darbu uzsākuši vairāki jauni padomes locekļi.

Patlaban a/s Aldaris padomē darbojas tās priekšsēdētājs padomes loceklis Holms Jensens Sorens (Holm Jensen Soren). Viņš uzņēmuma padomē darbojies arī iepriekš – līdz šā gada 11. jūnijam un vēlreiz padomē apstiprināts 29. jūnijā. Darbu a/s Aldaris padomē jūnija sākumā pametis dānis Fišers Bjornskovs (Fischer Bjornskov), Lietuvas iedzīvotāji Tomass Kučinskas (Tomas Kučinskas) un Anti Nīninens (Antti Niininen), kā arī zviedrs Peterss Lars Nilsons (Peter Lars Nilsson). Viņu vietā padomes locekļu amatā iecelts dānis Jokums Mads Kofods (Jokum Mads Kofod), soms Peka Veli Tenila (Pekka Veli Tennila), bet padomes priekšsēdētāja vietnieces amatā – Ināra Šure, kas iepriekš darbojās uzņēmuma valdes priekšsēdētājas amatā. I. Šure uzņēmumā strādā 30 gadus, savukārt uzņēmuma valdes priekšsēdētājas amatā bija kopš 2004. gada, nomainot toreizējo uzņēmuma vadītāju Vitāliju Gavrilovu. Jūnija sākumā, pametot valdes priekšsēdētājas amatu, viņa norādīja, ka arī turpmākā viņas darbība būs saistīta ar Carlsberg grupu.

Alus darītāvas Aldaris valdes locekļa amatu pametis Dānijas pilsonis Tomass Panteli (Thomas Panteli), kurš šā gada februārī pameta arī kompānijas izpilddirekotra amatu.

T. Panteli vietā stājies dānis Tomass Kure Jakobsens (Thomas Kure Jakobsen), kurš līdz šim ilgus gadus darbojies Aldara īpašnieka Carlsberg Grupas saistītajos uzņēmumos. T. K. Jakobsens februārī nomainīja T. Panteli arī a/s Aldaris izpilddirektora amatā.

Ieraksts par izmaiņām a/s Aldaris amatpersonu sastāvā veikts šā gada 26. martā.

A/s Aldaris valdes priekšsēdētāja ir Ināra Šure.

Jau vēstīts, ka T. K. Jakobsens strādā Carlsberg grupā 15 gadus. Līdz 2008. gadam jaunais a/s Aldaris valdes loceklis bija atbildīgs par Carlsberg produktu pieejamību vairāk kā simts eksporta tirgos, kuros Carlsberg Grupai nav savu alus darītavu. Kopš 2008. gada T. K. Jakobsens ieņēma izpilddirektora amatu Carlsberg uzņēmumos Horvātijā un Ungārijā.

Alus darītava Aldaris un hokeja klubs Dinamo Rīga pagarinājuši sadarbības līgumu.

«Šobrīd hokeja līdzjutēju vidū ir izveidojusies ļoti cieša saikne ar Aldari. Mums ir svarīgi ieklausīties savos patērētājos, tādēļ loģisks solis bija līguma pagarināšana ar populāro hokeja klubu Dinamo Rīga,» norāda A/s Aldaris valdes priekšsēdētājs Tomass Kure Jakobsens (Thomas Kure Jakobsen).

«Aldaris ir viens no mūsu ilggadējiem atbalstītājiem, un mēs esam ļoti priecīgi, ka varam turpināt līdzšinējo sadarbību, jo hokejs un alus ir divas ļoti cieši saistītas lietas,» norāda a/s Dinamo Rīga valdes loceklis Zigmārs Priede.

Šogad Aldaris veicis hokeja cienītāju aptauju, lai noskaidrotu fanu viedokli par Aldara sponsorēšanas politiku, tostarp ilggadējo atbalstu Latvijas hokejam. 73% aptaujāto atzinuši, ka pirmā asociācija, kas rodas, domājot par hokeju, ir tieši Aldara zīmols.

Db.lv piedāvā aplūkot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Akcīzes preču pārvaldes apkopotos datus par alkohola realizāciju Latvijā 2007. gadā.

Populārākie Latvijā realizētie* alus nosaukumi 2007.gadā

A/s Aldaris ražotais alus zīmols Apinītis gan stiprajā, gan ekonomiskajā alus segmentā joprojām saglabā pirmo vietu Latvijā.

Šā gada maijā, salīdzinot ar aprīli, šī zīmola tirgus daļa palielinājusies par 1.9 %, pastāstīja a/s Aldaris Korporatīvo attiecību vadītāja Laura Krastiņa.

Alus darītavas Aldaris vadošais produktu zīmols – Aldaris - maijā par 2.3% palielinājis savu tirgus pozīciju, sasniedzot 14.2%, liecina tirgus izpētes kompānijas The Nielsen company dati. Šobrīd Aldara zīmolu saimi pārstāv Luksus, Gaišais, Pilzenes, Stiprais, Porteris un Bezalkoholiskais alus.

Vistraujāko tirgus daļas palielinājumu – par 1% maijā, salīdzinot ar aprīli, piedzīvoja Aldaris Gaišais. Tirgus daļa par 0.5 % palielinājusies arī Aldaris Luksus , bet par 0.8 % - Aldaris Pilzene.

Alus darītava «Aldaris» ir pārdevusi visas tam piederošās Tvaika ielas 44 teritorijas īpašumtiesības nekustamo īpašumu attīstītājam «LV property», liecina informācija Zemesgrāmatā.

Saskaņā ar Zemesgrāmatā pieejamo informāciju zemes gabalā atrodas «Aldara» ēkas un būves, kā arī telekomunikācijas, «Latvenergo» filiālei «Rīgas elektrotīkli» piederoši transformatora punkti, kabeļu tīkli 192 kvadrātmetru platībā, «Rīgas ūdens» saimniecisko notekūdeņu kanalizācijas maģistrālais vads un «Rīgas siltums» siltuma tīkli. Šī nekustama īpašuma pārdošanas summa ir 349 556 eiro.

Savukārt otru īpašumu Tvaika ielā 44 «Aldaris» ir pārdevis par 1 223 444 eiro. Tas sastāv no vienas divstāvīgas rūpniecības ēkas ar jumta izbūvi, kura ir saistīta ar zemes gabalu 58472 kvadrātmetru platībā, kā arī administratīvās ēkas, beztaras alus izliešanas ceha, caurlaides ēkas, svaru mājas, patvertnes, betona žoga, metāla žoga, rūpniecības ēkas, tehnoloģiskā korpusa, sadzīves korpusa, kioska ēkas, darbnīcas, noliktavas, alus izliešanas ceha, transformatora ēkas, garāžas, kantora ēkas, vairākām ūdens tvertnēm un artēziskajām akām, kā arī pagalma izbūvēm.

Vidējā dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības cena bez nodokļiem Latvijā oktobra beigās sasniedza 756,65 eiro par 1000 litriem (53,18 santīmus par litru), kas ir sestais augstākais rādītājs starp visām Eiropas Savienības (ES) valstīm, liecina 24.oktobrī apkopotie Eiropas Komisijas (EK) dati.

Vēl dārgāka kā Latvijā dīzeļdegviela bez nodokļiem bija Grieķijā, Portugālē, Dānijā, Itālijā un Beļģijā. Lietuvā dīzeļdegvielas cenas, atskaitot nodokļus, bija 11.augstākās un Igaunijā - 26.augstākās starp 27 ES valstīm.

Kopā ar akcīzes un pievienotās vērtības nodokli dīzeļdegviela mazumtirdzniecībā Latvijā maksāja 1328,22 eiro par 1000 litriem (93,34 santīmus par litru), kas ir 17.augstākais rādītājs starp ES valstīm. Visaugstākā dīzeļdegvielas cena ir Lielbritānijā - 1613,09 eiro par 1000 litriem (1,13 lati par litru), bet zemākā - Bulgārijā - 1199,51 eiro par 1000 litriem (84,30 santīmi par litru).

Igaunijā un Lietuvā dīzeļdegvielas cena mazumtirdzniecībā bija attiecīgi 1289,00 eiro par 1000 litriem (90,59 santīmi par litru) un 1258,14 eiro par 1000 litriem (88,42 santīmi par litru) - 20. un 23.augstākā starp 27 ES valstīm.

Amerikas padome energoefektīvām ekonomikām (The American Council for an Energy-Efficient Economy's) savā desmitajā ikgadējā Zaļāko automašīnu sarakstā iekļāvusi tikai Āzijas ražotāju spēkratus, ziņo CNN.

1. vieta piešķirta Honda Civic GX. Motors: 1.8 litru 4 cilindru; 5 ātrumu automātiskā pārnesumkārba; degviela - dabasgāze.

2.vieta - Toyota Prius. Motors: 1.5 litru 4 cilindru; variātors; degviela - benzīns.

3.vieta - Honda Civic Hybrid. Motors: 1.3 litru 4 cilindru; variātors; degviela - benzīns.

4.vieta - Nissan Altima Hybrid (pirmais Nissan hibrīdauto). Motors: 1.3 litru 4 cilindru; variātors; degviela - benzīns.

Latvijā 95.markas benzīna cena pārkāpusi divu eiro robežu, liecina degvielas mazumtirgotāju publiskotā informācija.

Informācija degvielas mazumtirgotāja "Circle K Latvia" mājaslapā liecina, ka otrdien, 31.maijā, 95.markas benzīna zemākā cena kompānijas degvielas uzpildes staciju tīklā Rīgā bija 2,004 eiro par litru, kamēr 98.markas benzīns maksāja 2,044 eiro par litru, bet dīzeļdegvielas cena bija 1,894 eiro par litru.

Arī degvielas mazumtirgotāja "Virši-A" uzpildes stacijās zemākā 95.markas benzīna cena ir 2,004 eiro par litru un 98.markas benzīna cena ir 2,044 eiro par litru, kamēr dīzeļdegvielas cena ir 1,904 eiro par litru.

Degvielas mazumtirgotāja "Neste Latvija" publiskotā informācija liecina, ka tās automātiskajās degvielas uzpildes stacijās 95.markas benzīna cena sasniegusi 1,997 eiro par litru, kamēr 98.markas benzīna cena ir 2,037 eiro par litru, bet dīzeļdegvielas cena - 1,897 eiro par litru.

Lielākais līdz šim reģistrētais nekustamā īpašuma pirkuma darījums: SIA PK Investments (AS Pro Kapital un divu Igaunijā reģistrētu kompāniju meitasuzņēmums) šā gada martā par 103,04 miljoniem latu pārdevusi tirdzniecības centru Domina - 8,13 hektārus zemes ar divām būvēm Ieriķu ielā 3. Uzzini, kuri ir citi lielākie darījumi!

Oficiālo lielo - miljons latu vai vairāk - nekustamā īpašuma darījumu skaits Rīgā strauji sarūk: pagājušā gada otrajā pusgadā tādu bija vismaz 55, bet šā gada pirmajā pusgadā - vairs tikai 36.

Īpaši lielo darījumu skaits galvaspilsētā pastāvīgi pieauga kopš 2005. gada pirmā pusgada, kad tikai 20 darījumu summa bija viens miljons latu vai lielāka un lielākā oficiālā darījuma summa bija 3,67 miljoni latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā virs miljona latu jau bija veseli 55 darījumi, virs miljona dolāru - vismaz 87. Savukārt šā gada pirmais pusgads gan ir atnesis absolūto viena darījuma summas rekordu, Vācijas uzņēmumam par vairāk nekā 103 miljoniem latu iegādājoties tirdzniecības centru Domina un tā zemes platības. Toties oficiālo - zemesgrāmatās fiksēto - darījumu virs miljona latu bijis tikai 36, virs miljona dolāru - tikai 60.

Viens no lielākajiem alus darītājiem a/s Aldaris plāno optimizēt ražošanu un atlaist daļu strādājošo. Aldara alu PET un stikla pudelēs nākotnē, visticamāk, ražos ārpus Latvijas.

^{Papildināta ar Aldara komentāru no 3. rindkopas}

Carlsberg grupā ietilpstošais a/s Aldaris no 2014. gada Latvijā, iespējams, pārtrauks alus ražošanu PET un stikla pudelēs, kas turpmāk tiks ražoti ārpus Latvijas, līdz ar to darbinieku skaits Latvijas ražotnē pakāpeniski tiks samazināts aptuveni par trešdaļu no 200 strādājošajiem, liecina DB rīcībā esošā informācija no neoficiāliem, bet drošiem avotiem. Šāda lēmuma pamatā – ievērojamie zaudējumi, kas pērn sasniedza 2,79 miljonus Ls, kā arī realizācijas apjomu samazināšanās, liecina DB rīcībā esošā informācija.

«Somersby ir Carlsberg Grupas vadošais sidrs un tā brūvēšana notiek Carlsberg Grupas ietvaros. Latvijā pārdotais sidrs, pēc Carlsberg receptūras, tiek brūvēts Igaunijā,» biznesa portālam db.lv, vaicāta, vai šī jaunā produkta ražošana notiek mūsu valstī, atklāja AS Aldaris komunikāciju direktore Laura Krastiņa.

Kā rakstīts, alus darītava Aldaris sākusi piedāvāt jaunu Premium klases sidru Somersby ar ābolu un bumbieru garšu. Plānots, ka gada laikā tiks pārdoti aptuveni 500 tūkstoši litru šī sidra.

Kā vēsta ražotājs, Somersby sidra gatavošanā tiek izmantoti svaigi bumbieri un fermentēta ābolu sula. Atbildot uz jautājumu, vai sidra ražošanai nepieciešamie augļi tiek iepirkti arī Latvijā, L. Krastiņa norādīja, ka «visi produktu izejvielu iepirkumi Carlsberg Grupā notiek centralizēti, rūpīgi izvērtējot kvalitāti un arī cenu». «Pārsvarā izejvielas tiek iepirktas dažādās Eiropas valstīs. Diemžēl Latvijā izejvielas netiek iepirktas, jo vietējie ražotāji nespēj piegādāt produkciju nepieciešamajā vairumā,» informēja Aldara pārstāve.

2006.gadā AS "Aldaris" saražoja un pārdeva 83.330.000 litrus dažādu dzērienu - par 16% vai 11 miljoniem litru vairāk nekā 2005.gadā.

Alus apjomi auguši par 12%, pārsniedzot 60 miljonu litru robežu. Dzeramā ūdens apjomi vietējā tirgū auguši par 36%, pārsniedzot 15 miljonus litru. Audzis arī eksporta apjoms - par 31%. Uzņēmums sācis aktīvi strādāt eksporta jomā, tomēr "Aldarim" vienmēr pirmajā vietā ir un būs vietējie patērētāji

Kā atzīmē AS "Aldaris" Valdes priekšsēdētāja Ināra Šure, 2006.gads uzņēmumam bija zīmīgs ne tikai ar būtisku apjomu pieaugumu. Paaugstināta uzmanība tika veltīta "premium" segmenta alus šķirnēm - "Luksus", "Zelta" un "Carlsberg". Godu ražot alu "Carlsberg" (turklāt ne tikai Latvijas tirgum, bet arī eksportam) "Aldaris" izpelnījās jau pašā gada sākumā, savukārt "Luksus" un "Zelta" ieguva jaunu, īpaši pievilcīgu iepakojumu (attiecīgi - brūnā un caurspīdīgā pudele ar gravējumu un foliju).

Izmaiņas valdes sastāvā reģistrētas alus ražotājam AS Aldaris, liecina Lursoft dati.

Uzņēmuma valdes locekļa amatā iecelts Uģis Mihņevičs, līdz ar to AS Aldaris valde turpmāk atkal darbosies trīs amatpersonu sastāvā. AS Aldaris valdes priekšsēdētāja amatu kopš 2012.gada 25.oktobra ieņem Veli Pekka Tennila, savukārt valdes locekļa pienākumus kopš 2013.gada 11.jūnija pilda Priits Einmanns.

Lursoft informācija liecina, ka U. Mihņevičs jau iepriekš guvis pieredzi, strādājot lielu uzņēmumu vadošajos amatos, jo laika posmā no 2008.gada 22.janvāra līdz 2009.gada 5.maijam jaunieceltais AS Aldaris valdes loceklis ieņēmis arī valdes locekļa amatu AS Gutta.

AS Aldaris mājas lapā pieejamās ziņas rāda, ka U. Mihņevičs alus ražotāja pārdošanas komandai pievienojies 2012.gada vidū un kopumā ir uzkrājis jau vairāk nekā 16 gadu pieredzi pārdošanas darbā.

Latvijas lielākā alus darītava Aldaris pērn palielinājusi eksporta apjomus par 76 %.

Lielākie Aldara saražotās produkcijas eksporta apjomi nonāk tuvējās kaimiņvalstīs. Pērn kopumā Aldaris saražojis 8,56 miljonus litru produkcijas, kas ir par 9% vairāk nekā 2009.gadā. «Pagājušajā gadā daudz pūļu veltījām, lai sabalansētu uzņēmējdarbības riskus, ņemot vērā tendences vietējā tirgū, tādēļ tirgū ieviesām jaunus produktus, kā arī kāpinājām eksporta apjomus,» skaidro a/s Aldaris valdes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Šogad Aldaris ievērojamus līdzekļus paredzējis investēt jaunu produktu ieviešanā, bet ražošanas attīstībā iecerēts ieguldīt vairāk kā vienu miljonu latu. Aldaris izpilddirektors Tomass Panteli (Thomas Panteli) komentē: «Alus tirgū šobrīd valda sīva konkurence, ko apliecina arī tirgus tendences - neskatoties uz kopējo alus pārdošanas apjomu pieaugumu pērn, ieņēmumi ir samazinājušies. Tādēļ šogad viens no svarīgākajiem izaicinājumiem tirgus spēlētājiem būs nozares rentabilitātes veicināšana. Tādējādi tirgū sagaidām daudz dažādas inovācijas. Arī Aldaris šogad lielu uzmanību veltīs inovatīvu produktu ieviešanai, kā arī turpinās tirgū ieviest dārgākā segmenta augstas kvalitātes produktus, tādējādi veicinot nozares pelnītspēju.»

Savulaik lielākā Latvijas alus darītava a/s Aldaris pērn novembrī ieguvusi mazās alus darītavas statusu, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegtā informācija.

«2016.gadā Latvijas alus darītavās saražoti 73,9 miljoni litru alus, no tā lielākā daļa – 89% nodoti patēriņam Latvijā. Latvijā ir trīs «lielās» alus darītavas - Cēsu Alus, Cido Grupa un Tērvetes alus, bet pārējiem alus darītājiem Latvijā, tajā skaitā Aldarim, piešķirts mazās alus darītavas statuss, kas dod tiesības par pirmajiem kalendārā gada laikā saražotajiem vienu miljonu litriem maksāt tikai pusi no valstī noteiktās akcīzes nodokļa likmes alum,» informē VID.

Šobrīd Latvijas alus tirgus tendence ir ražot mazāk, bet attīstīt dažādas garšas un eksperimentēt ar jaunām receptēm, norāda uzņēmumā Aldaris, kas pērn ierindojies devītajā vietā lielāko alus ražotāju topā. Šādu stratēģiju savā attīstībā ievēro arī a/s Aldaris, stāsta uzņēmuma mārketinga vadītāja Inga Berkoviča. Pagājušajā gadā ievērojami pieaudzis premium un craft segmenta klāsts, gan Aldara, gan kopējā tirgus sortimentā. Salīdzinot ar 2015.gadu, Aldara ražotā Mežpils pārdošanas apjomi 2016.gadā pieauguši par +93%, kas lieliski raksturojot patreizējo tirgus situāciju. Un, skatoties tikai pirmos 2017.gada 4 mēnešus, Mežpils pārdošanas apjomi, salīdzinot ar 2016.gadu auguši vēl par 8%, pat vēl nesākoties alus sezonai.

Alus darītavai Aldaris iecelts jauns valdes priekšsēdētājs Veli Peka Tenila (Veli Pekka Tennila), kurš līdz šim uzņēmumā pildīja padomes locekļa pienākumus, liecina informācija Luroft.

Tādējādi pašlaik Aldara valdē darbojas jaunievēlētais priekšsēdētājs, Somijas pilsonis V. P. Tenila un līdzšinējais valdes loceklis Ģirts Vildavs.

Līdzšinējais a/s Aldaris valdes priekšsēdētājs Tomass Kure Jakobsens (Thomas Kure Jakobsen) amata pienākumus beidza pildīt šā gada 12. oktobrī. Viņš valdes priekšsēdētāja amatā tika iecelts šā gada marta beigās. Pirms tam valdes priekšsēdētāja amata pienākumus pildīja Ināra Šure, kura tagad darbojas Aldara padomē kā tās locekle.

Tāpat a/s Aldara padomē darbojas Dānijas pilsoņi Sorens Holms Jensens (Soren Holm Jensen) un Mads Jokums Kofods (Mads Jokum Kofod).

Vadošais alus ražošanas uzņēmums a/s Aldaris neto apgrozījums pērn saglabājās iepriekšējā gada līmenī un sasniedza 36,4 miljonus latu.

Par to liecina Aldara akcionāru pilnsapulcē tika apstiprināti oficiālie uzņēmuma darbības rādītāji par 2008.gadu. Neskatoties uz ekonomikas lejupsldī 2008.gada otrajā pusgadā un patērētāju ieradumu maiņu par labu ekonomiskā segmenta produktiem, Aldara tīrās peļņas apjoms sasniedza 3,32 miljonus latu. Aldaris pērn saglabājis vadošās Latvijas alus darītavas statusu, palielinot kopējo realizētā alus tirgus daļu no 40.2% līdz 40.6%, uzsver uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Aldaris kopējie pārdošanas apjomi pērn sasniedza 96,24 miljonus litru, kas tomēr ir par 13% mazāk nekā 2007.gadā. Alus pārdošanas apjomi faktiski bija 2007.gada līmenī - 62,2 miljoni litru, bet minerālūdens pārdošanas apjomi kritās par 14%, līdz 15,35 miljoniem litru. Aldara akcionāri nolēma pērnā gada peļņu novirzīt uzņēmuma attīstībai un naudas plūsmas uzlabošanai, lai nodrošinātu stabilu un pārliecinošu darbību 2009.gadā. Pērn uzņēmums veica investīcijas 1,7 miljoni latu apjomā. Savukārt nodokļos kompānija samaksāja kopumā 13,8 miljonus latu, kas ir tikpat cik gadu iepriekš.

A/s Aldaris pērno finanšu gadu noslēdzis ar 2,79 miljoniem latu zaudējumiem, un kompānijas vadība skaidro, ka Latvijas makroekonomisko rādītāju uzlabošanās nav veicinājusi nozares pelnītspēju – Latvijas tirgū samazinājies alus patēriņš un mainīgs pieprasījums vērojams arī eksporta tirgos.

Kopējais alus pārdošanas apjoms a/s Aldaris pērn bija 822,7 tūkst. hektolitru, kas ir par 123,6 tūkst. hektolitru mazāk nekā 2011. gadā. Kopumā uzņēmums 2012. gadā apgrozīja 25,6 miljonus latu, kas ir par 8% mazāk nekā iepriekšējā gadā. Savukārt zaudējumi pērn, salīdzinot ar 2011. gadu, ir auguši par aptuveni 1,9 miljoniem latu.

Pērn Aldaris uzsāka 20 dažādu jaunu produktu tirdzniecību. Tāpat uzņēmums, neņemot vērā pārdošanas apjomu kritumu, investējis ražošanas modernizācijā. Db.lv jau rakstīja, ka, ieguldot vairākus miljonus eiro, Aldaris plāno atjaunot vēsturisko alus darītavu.

95.markas benzīna cena mazumtirdzniecībā Latvijā februāra sākumā bija 1396,54 eiro (981 lats) par 1000 litru, kas ir devītais zemākais līmenis Eiropas Savienībā (ES), liecina Eiropas Komisijas (EK) dati par degvielas cenām ES.

EK apkopotie dati atspoguļo vidējās degvielas cenas ES šā gada 4.februāri.

Augstākā 95.markas benzīna cena ar nodokļiem februāra sākumā bija Nīderlandē - 1967 eiro, savukārt zemākais cenu līmenis reģistrēts Polijā - 1301,91 eiro par 1000 litru.

Lietuvā 95.markas benzīna cena mazumtirdzniecībā februāra sākumā bija 1392,71 eiro par 1000 litru, kas ir septītā zemākā cena, bet Igaunijā - 1352 eiro par 1000 litru, kas ir ceturtā zemākā cena.

Vidējā 95.markas benzīna cena ES šā gada 4.februārī bija 1591,85 eiro, bet eirozonā - 1633,17 eiro par 1000 litru.

Tajā pašā laikā dīzeļdegvielas cena mazumtirdzniecībā Latvijā februāra sākumā bija 1368,34 eiro (962 lati) par 1000 litru, kas ir septītais zemākais līmenis ES.