Foto: pixabay.com

Algas norādīšana sludinājumos apkarojot negodīgos uzņēmumus 

Nepilnus trīs mēnešus pēc jaunās prasības darba sludinājumos obligāti norādīt algu vai atalgojuma diapazonu, Valsts ieņēmumu dienests šo publiski pieejamo informāciju analizē kontekstā ar ēnu ekonomikas apkarošanu, - vēstīja raidījums LNT TOP10.

Db.lv, 2019. gada 18. februāris plkst. 6:43
Tevi varētu interesēt

Uzņēmumiem, kas dažādu iemeslu dēļ iekļuvuši Valsts ieņēmumu dienesta risku kategorijā, tiek meklēti šobrīd vai iepriekš publicētie darba sludinājumi. Aizdomas rodas, ja ir starpība starp sludinājumos norādīto summu un ko uzņēmums vēlāk iesniedz atskaitēs kā it kā reāli izmaksāto.

«Ja sludinājumā alga ir 500 eiro, tad mums rodas jautājums, kāpēc mūsu datubāzēs un uzņēmuma iesniegtajās atskaitēs atrodama 300 eiro alga. Saprotams, ka ir aizdomas par aplokšņu algu starpības apmērā, ja vien uzņēmums nespēj pierādīt starpības pamatojumu» saka VID Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Ilze Borance.

VID sākotnēji nevērš sankcijas, bet lūdz uzņēmumus iesniegt paskaidrojumus vai aicina pārskatīt deklarācijās norādītās informācijas korektumu.

«Mēs sekojam līdzi un uzraugam šos uzņēmumus divus trīs mēnešus. Uzņēmumiem, kas nav novērsuši aizdomas un nav snieguši vajadzīgos paskaidrojumus, pēc mūsu ieskatiem, ir saskatāms aplokšņu algu risks. Ja ir nepieciešams, tad jau tiek noteikts bargāks kontroles veids, proti, tematiskās pārbaudes vai nodokļu audits,» sacīja VID Nodokļu pārvaldes direktora vietniece.

Grēko arī mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji. Lai arī šajā režīmā strādājošajiem mēnešalga nedrīkst pārsniegt 700 eiro, taču sludinājumos atrodamas mikrouzņēmumu vakances ar algu pat virs tūkstoša eiro. «Šī starpība neatbilst jau likumdevēja noteiktajai, atļautajai normai,» uzsver I.Borance.

VID aktivitātes atzinīgi vērtē 12 uzņēmumu holdingā «Draugiem Group», jo uzskata, ka – Darba likuma jaunā prasība norādīt atalgojumu darba sludinājumos palīdzēšot cīņā pret negodīgajiem konkurentiem. «Mums patīk, ka šādā veidā tiks izspiesta ēnu ekonomika jeb aplokšņu algu maksāšana, kas mūsu uzņēmumam nodara nelielu, bet tomēr postu. Diemžēl ir konkurējošie uzņēmumi, ar kuriem konkurējam par darbaspēku, kas maksā aplokšņu algas. Mēs ceram, ka algas norādīšana sludinājumos pamazām kaut kadā veidā izskaudīs negodīgos konkurentus,» sacīja «Draugiem Group» korporatīvās komunikācijas vadītājs Jānis Palkavnieks.

Tikmēr Valsts darba inspekcijā skaidro, ka pagaidām neviens uzņēmums nav sodīts par izvairīšanos no atalgojuma norādīšanas darba sludinājumos kā obligātas prasības. Arī cilvēki ļoti kūtri ziņo par pārkāpumiem. Līdz šim Darba inspekcijā saņemti vien divi iesniegumi. Lai arī portālā ss.com atrodams daudz sludinājumu, kuru ievietotāji pārkāpj Darba likumu, tomēr pagaidām inspekcija nesteidzas ar sodīšanu.

Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācija, kurā ietilpstošie uzņēmumi nodarbina 44% visas Latvijas strādājošos, joprojām uzskata – privātuzņēmumu atalgojuma publiskošana ir kļūda, jo priekšvēlēšanu trakumā iepriekšējā Saeima izmaiņas Darba likumā veikusi bez konsultēšanās ar sociālajiem partneriem.

«Mēs uzskatām, ka augsti kvalificētais darbaspēks būtu izslēdzams no kategorijas, kurai jānorāda alga. Šo personu atalgojums uzskatāms par uzņēmuma komercnoslēpumu, tāpēc šādas informācijas publiskošana savā ziņā kropļo konkurenci. Šobrīd darba devēji cits uz citu kā konkurentiem skatās, cik katrs maksā, un mēģina arī pārvilināt šos darbiniekus,» stāsta Latvijas Darba devēju konfederācijas jurists, darba tiesību eksperts Jānis Pumpiņš.

Darba devēju konfederācijā arī vērtē, ka nepilnu trīs mēnešu laikā, kopš sludinājumos redzamas algas, noteiktās amatu pozīcijās noteiktās nozarēs esot saskatāmi algu pārkaršanas riski. Konkurenti, nevēloties izskatīties sliktāk, spirālveidīgi piedāvā lielāku algu, taču tam neesot sakara ar darba ražīgumu, - akcentē Pumpiņš: «Uzņēmumi dažkārt neadekvāti ceļ atalgojumu, un tiek pacelts arī kopējais līmenis nozarē, tādējādi uzkarsējot algas. Tiek maksāts vairāk nekā būtu jāmaksā. Kopējais algu kāpums nav proporcionāls produktivitātei, darba ražīgumam.»

Cik lielas tad ir algas katrā nozarē, balstoties uz darba sludinājumiem, un kā to vērtēt kontekstā ar pirktspēju, pagaidām vēl nav apkopojušas ne LNT TOP10 uzrunātās personālatlases kompānijas, ne bankas, ne ekonomisti. Tikmēr dati no Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrētajām 17 929 vakancēm janvārī liek domāt – iespējas atrast relatīvi apmierinoši atalgotu darbu esot lielas. Darba tirgū Latvijā vairs nedominējot minimālā alga, jo tā ir niecīgā skaitā vakanču, tikai 1,4%. Arī atalgojums summā līdz 900 eiro nav plaši izplatīts. 70% NVA vakanču alga ir virs 900 eiro.

Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Evita Simsone apgalvoja, ka algu apmērs motivējot cilvēkus apsvērt iespēju doties strādāt uz citām pilsētām un novadiem: «Atlīdzības norādīšana veicina reģionālo mobilitāti, un tādēļ ir ļoti būtisks aspekts bezdarba mazināšanai. Ja cilvēks redz, ka atlīdzība ir pietiekami augsta un tā kompensē arī ceļa izdevumus, kas rodas, braucot attālāk no dzīvesvietas, tad cilvēks jau citādāk skatās uz šiem darba piedāvājumiem, kas ir tālāk no viņa dzīvesvietas.»

Tāpat Simsone skaidro, ka algu publiskošana darba sludinājumos esot jau izpelnījusies ārzemēs dzīvojošo latviešu novērtējumu: «Tas var veicināt remigrāciju, jo, lai piedāvātu šiem cilvēkiem darba iespējas Latvijā, viņi atalgojuma redzēšanu pie vakancēm sauc kā vienu no galvenajiem kritērijiem, lai vispār vērtētu atgriešanos.»

Lai arī vēl nevar uzskatīt par tendenci, tomēr Nodarbinātības valsts aģentūrā novērots, ka publiskotie atalgojumi, kuros summas pat par vienkāršiem darbiem esot lielas, motivējot ilgstošos bezdarbniekus atgriezties darba tirgū.

Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Nepalaid garām

«Labāk, lai mani noņem no amata, nekā es piekritīšu prettiesiskiem risinājumiem. Tas...

Zaudējums mūsu valstij un Latvijas ekonomikai ir ABLV Bank likvidācija. Tomēr labāka...

Zivju konservu ražotājs SIA Karavela paziņojis par Vācijas zivju produktu ražotāja Larsen...

7,03 miljoni eiro – tāds bijis lielākā Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā pērn...

Šobrīd Latvijas veikalos nav iespējams iegādāties AS Dzintars krēmu Niveja, biznesa portālam...

Kontekstā ar pašlaik aktuālajiem Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) parādiem sociālajos tīklos...

No šīs sadaļas
2019. gada 26. marts plkst. 8:39

Apbedīšanas dienesta darbinieks mūsdienās ir gan ārsts, gan psihologs, gan mācītājs...

2019. gada 14. marts plkst. 7:22

Lai Latvijā varētu izplatīt pārtiku pēc minimālā derīguma termiņa beigām, tiek veidota...

2019. gada 12. marts plkst. 7:39

Apakšveļas zīmols Flash You and me piecos gados kļuvis par stabili augošu...

2019. gada 04. marts plkst. 14:29

Ventspils ūdens piedzīvojumu parkam esošais baseins ir kļuvis par šauru, tāpēc turpmāko...

2019. gada 27. februāris plkst. 8:16

Mārupē ir izveidota Biznesa vēstniecība - satikšanās vieta uzņēmējiem un citiem interesentiem....

2019. gada 26. februāris plkst. 11:34

Igauņu nekustamā īpašuma attīstītāji «Estera Development», piesaistot pūļa finansēšanas...

2019. gada 25. februāris plkst. 5:57

Daugavpilī ražotais funkcionālu treniņu fitnesa aprīkojums ir pieprasīts ne vien Baltijā, bet...

2019. gada 19. februāris plkst. 12:29

Siguldā savu mājvietu izvēlas ģimenes ar aktīvu dzīvesveidu un apziņu par dabas...

2019. gada 19. februāris plkst. 8:33

Jūlija beigās durvis vērs 25 milj. eiro vērtā Valsts Ventspils Mūzikas vidusskola...

2019. gada 18. februāris plkst. 6:30

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) izstrādātais dabasgāzes pārvades sistēmas...