Pastāv viedoklis, ka sadārdzinoties legālajam alkoholam, cilvēki vairāk pirks nelegālos dzērienus, kuru tirdzniecība pašlaik netiek apkarota pietiekami efektīvi. Vai tiešām tā?

Vai palielinoties akcizēto alkoholisko dzērienu cenai, uzreiz palielināsies arī nelegālā alkohola patēriņš? Uz šo jautājumu nemaz nav tik viegli atbildēt. Kāpēc? Spriediet paši. Latvijas iedzīvotājiem jau tagad ir pietiekami daudz iespēju iegādāties nelegālo alkoholu. Kā uzskata eksperti, tad stipro alkoholisko dzērienu segmentā nelegālais alkohols veido ap 20 - 30% patēriņa.(1) Jau tagad nelegālais alkohols ir daudz lētāks par legālo, tajā pašā laikā lielākā daļa cilvēku tomēr pērk oficiālu preci, oficiālos veikalos. Kāpēc? Tāpēc, ka tā ir ērtāk, drošāk, prestižāk. Pērkot nelegālu alkoholu, iespējams ieekonomēt vairākus desmitus santīmu vai pat dažus eiro, tomēr ekonomiskie ieguvumi neatsver potenciālos drošības riskus kādus rada nezināmas izcelsmes alkohola lietošana. Ieekonomējot divus eiro, pastāv iespēja iedzīvoties tādās kaitēs, kuru ārstēšana izmaksās tūkstošus eiro vai pat zaudēt dzīvību. Tad nu jājautā vai situācija radikāli mainīsies, ja oficiāli tirgotais alkohols paliks par 10 – 20% dārgāks? Domāju, ka nē. Ja sadārdzinājums būtu 100 – 200%, tad, protams, situācija būtu cita. Taču neliels un pakāpenisks cenu palielinājums alkohola tirdzniecību pagrīdē neiedzīs. Iespējams, ka nelegālā alkohola patēriņš nedaudz palielināsies, taču pieaugums nebūs liels, ja akcīzi celsim pakāpeniski un pārdomāti. Sākumā stiprajam alum un vēl dažām dzērienu kategorijām. Tad, izvērtējot situāciju, arī citos segmentos.

Iepriekš nolemto akcīzes nodokļa likmju spēkā stāšanās gada 1. martā Latviju padarīs par dārgākā alkohola valsti reģionā, kā rezultātā plānoto ieņēmumu nebūs, turklāt iespējami tādi blakusefekti kā nelegālā alkohola straujš kāpums, tāpēc šīs likmes jāmaina.

Tāds ieteikums skanēja no uzņēmējiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē. Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis aicināja parlamentāriešus nekavējoties ķerties pie akcīzes nodokļa likuma grozījumiem, lai lai akcīzes likmes alkoholam Latvijā 1. martā nebūtu augstākas kā Lietuvā un Igaunijā.

Attiecībā par iecerēto akcīzes nodokļa likmju pieaugumu alkoholiskajiem dzērieniem vēl būs diskusija parlamentā, kurā tad arī varētu nolemt - saglabāt pašreizējās likmes, tās paaugstināt, piemēram, par 5%, 10%, vai arī ļaut tām pieaugt līdz likumā paredzētajām ar visām no tā izrietošajām sekām.

Papildu ierobežojumi legālā alkohola tirdzniecībai Rīgā, visticamāk, radītu negatīvas sekas gan iedzīvotājiem, gan tirgotājiem, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Rīgas pašvaldība saņēmusi iedzīvotāju sūdzības par mazo veikalu un kafejnīcu darbību mikrorajonos, tāpēc tiek domāts, kādus pasākumus varētu ieviest, lai ierobežotu un sakārtotu legālā alkohola tirdzniecību pilsētā. Tomēr, šo jautājumu apspriežot Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejā, konkrēti risinājumi vai lēmumi netika pieņemti, tāpēc pagaidām jauni ierobežojumi netiks ieviesti. Komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais norāda, ka jautājums skar mazos veikaliņus tā saucamajos guļamrajonos, kuri kafejnīcu statusā alkoholu tirgo visu diennakti.

Dažādi ierosinājumi

Rīgas domes Labklājības un Izglītības, kultūras un sporta departamenti piedāvā alkohola tirdzniecību nodalīt atsevišķi. Veikalā tiek pirkti alkoholiskie dzērieni aizvērtā veidā, līdzņemšanai, bet kafejnīca ir telpa, kas aprīkota ar iespēju uzkavēties un uz vietas lietot pieejamo produkciju, neparedzot to līdzņemšanai. Tajā arī nav iespējas iegādāties preces, kuras var nopirkt parastos veikalos. Savukārt veikals–kafejnīca ir telpa, kas ir atdalīta un kurā ir alkohola tirdzniecības ierobežojumi – līdz plkst. 22. Ir piedāvāts daudzveidot licences, kā arī pieejamajos dokumentos piedāvāts noteikt alkohola tirdzniecības aizliegumu alkoholu veikalā tirgot no plkst. 19 līdz plkst. 10, aizliegt alkoholu veikalos tirgot svētdienās, kā arī vairākkārt palielināt licences maksu kafejnīcām, ja alkohols tiek tirgots nakts laikā. Arī Rīgas pašvaldības policija (RPP) atzīmē, ka nepieciešams definēt vietas statusu, uz kurām attiecas izņēmums. RPP ieskatā, būtu jābūt trim licenču veidiem – mazumtirdzniecībai veikalā promnešanai, mazumtirdzniecībai kafejnīcā, bārā vai restorānā un mazumtirdzniecībai kafejnīcā, bārā, restorānā laikā no plkst. 22 līdz 8. Tai pašā laikā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāve Baiba Šmite-Roķe uzsver, ka ierobežojumi nerisinās problēmas, kas rodas alkohola lietošanas dēļ. Tieši otrādi – tie var palielināt nelegālā alkohola pārdošanas apjomus. Tas jau ir pierādījies. Proti, 2002. gadā Latvijā alkohola tirdzniecība pēc 22 tika aizliegta, bet alkohola patēriņš palielinājās. Savukārt 2009. gadā akcīzes nodoklis tika celts divas reizes, un patēriņš samazinājās. «Ierobežojot legālo patēriņu, alkohola patēriņš nemazinās, bet gan veicina nelegālā alkohola patēriņu,» uzsver B. Šmite-Roķe.

Lietuvas izcelsmes Baltijas apģērbu tirdzniecības kompānija "Apranga Group" rosina koronvīrusa ietekmēto nozaru sarakstā ietvert arī nepārtikas tirdzniecības uzņēmumus.

"Latvijā nepārtikas preču tirdzniecībā strādā aptuveni 40 tūkstoši cilvēku – 1/20 daļa no visa valstī esošā darbaspēka. Vairāk nekā puse no viņiem ir jauni cilvēki, kuri uztur savu ģimeni un kam ir ilgtermiņa finanšu saistības. Viņi ir patērētāji un ekonomikas mugurkauls un viņi nevar pārciest šo krīzi bez valdības atbalsta. Mēs atbalstām visus Eiropas un vietējā līmenī pieņemtos pasākumus, kas nepieciešami pandēmijas ierobežošanai. Vīruss neapstājas pie robežām un tas nepazīst nekādus ierobežojumus – mēs visi cietīsim no tā izraisītajām sekām, tāpēc arī atbildei jābūt solidārai," uzskata Rimants Pervenecks (Rimantas Perveneckas), "Apranga Group" ģenerāldirektors.

Janvāra beigās Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) darbinieki Jelgavā apturējuši kādas nelegālas alkohola ražotnes darbību. Aizturēti trīs cilvēki un notikuma vietā atsavināti vairāk nekā 800 litri alkohola bez izcelsmi apliecinošiem dokumentiem, kā arī ierīces, kas paredzētas alkohola fasēšanai.

Operatīvās meklēšanas pasākumu rezultātā policija noskaidroja, ka Jelgavā, Palīdzības ielā atrodas nelegāla alkoholisko dzērienu ražotne, un šā gada 24.janvārī aizdomās par šo noziegumu tika aizturētas trīs personas - 1964.gadā un 1953.gadā dzimuši vīrieši un 1988.gadā dzimusi sieviete. Vīrieši aizturēti brīdī, kad teritorijā novietotajā mikroautobusā krāva kartona kastes ar degvīna pudelēm, kam nevarēja uzrādīt izcelsmi apliecinošus dokumentus, savukārt sieviete - kad līmēja etiķetes uz degvīna pudelēm un pakoja tās kartona kastēs. Abi vīrieši jau iepriekš ir nonākuši tiesas priekšā, savukārt sieviete līdz šim nav tiesāta.

Akcīzes nodokļa paaugstināšana, alkohola pieejamības ierobežošana, reklāmas ierobežojumi un aizliegumi ir efektīvākie līdzekļi cīņā ar alkohola izraisīto sociālo un ekonomisko kaitējumu, konferencē Ekonomiski un sociāli pamatota alkohola pieejamības ierobežošanas politika veselīgai sabiedrībai vienojās eksperti.

Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētāja biedrs Imants Parādnieks ierosināja paaugstināt akcīzes nodokli alkoholam, īpašu uzmanību pievēršot stiprajam alum un alum, kas tiek pārdots lielajās pudelēs. «Ir nepieciešams samazināt tā alkohola patēriņu, kas apdraud sabiedrības veselību. Tieši tāpēc es piedāvāju risinājumu, ņemot vērā arī to, ka alkohola akcīzes nodoklis alum nebija paaugstināts sešus gadus un cilvēki novados ir teikuši - dariet kaut ko ar to divlitrīgo alu, aizliedziet to,» sacīja I. Parādnieks, piebilstot, ka procesā jāņem vērā arī Eiropas Savienības saistošās normas.

Līdz ar pirmā sniega uzsnigšanu un Ziemassvētku tuvošanos uzvaras gājienu piedzīvo karstie ziemas dzērieni – karstvīns, dažādi silto sulu dzērieni un kokteiļi, kā arī alus, kura garšas buķete liek domāt nevis par svelmīgu vasaras dienu, bet sniegotu ziemu.

Lai gan karstvīna dzeršanas tradīcijas pirmsākumi meklējami Vācijā, arī pie mums tā pēdējo gadu laikā sākusi iesakņoties. Teju katrā bārā, kafejnīcā vai restorānā ziemas mēnešos iespējams tikt pie kūpoša karstā dzēriena, jo bārmeņi aizvien izdomā jaunas receptes, kas ļauj apmeklētājiem izbaudīt jaunas garšas nianses. Arī ražotāji nesēž, rokas klēpī salikuši. Latvijā tiek darināts gan karstvīns, gan alus, kas īpaši piestāv ziemas sezonai. Veikalu plauktos atrodami arī vairāki bezalkoholiskie silto sulu dzērienu veidi. DB aptaujātie kafejnīcu pārstāvji atzīst, ka karsto dzērienu pieprasījuma palielinājums ir cieši saistīts ar pirmā sniega parādīšanos un, protams, gaidāmajiem ziemas saulgriežiem. Savukārt ražotājiem sezonālā produkta piedāvāšana ļauj palielināt apgrozījumu un nopelnīt arī laikā, kad pircējiem kāre pēc aukstajiem atspirdzinošajiem dzērieniem ir krietni samazinājusies.

Līgatnes vīna darītava uz pārējo fona izceļas ar prasmi iemānīt pudelē visdažādākās garšas un smaržas. Produktu portfelī ir 80 dzērienu nosaukumi, piemēram, lāceņu un rabarberu vīns, biešu un burkānu degvīns. Joko, ka tas varot pārcelt no piektdienas uz pirmdienu.

Vīna darītavas īpašnieks Ainārs Vanags ir gandarīts, ka ābolu ledus vīnu savas vizītes laikā Latvijā ir atzinīgi novērtējis Francijas prezidents Emanuels Makrons. Uzņēmuma darbā ir iesaistījušies visi ģimenes locekļi, kā arī nodarbināti vairāk nekā 100 tūkstoši čaklu darbinieču – bišu. Šogad pēc vairāku gadu eksperimentiem ir izdevies arī medus vīns, kam pievienota bišu maize un propoliss. Uzņēmuma trumpis ir vietējās izejvielas – vīni tiek gatavoti no Gaujas Nacionālā parka teritorijā augušām ogām, augļiem, augiem un ziediem.

Desmit gadu laikā, kopš valdība ir devusi zaļo gaismu mazajām alkohola darītavām, Latvijā tās ir savairojušās kā sēnes pēc lietus. Līgatnes vīna darītava bija viena no pirmajām. Kādu tirgus nišu desmit gadu laikā Līgatnes vīni ir ieņēmuši? Kā tie atšķiras no pārējiem?

Veselības ministrija rosina aizliegt visu alkoholisko dzērienu reklāmu televīzijā, radio un internetā. Tāpat plānots ierobežot alkoholisko dzērienu pieejamību, aizliedzot alkoholisko dzērienu pārdošanu degvielas uzpildes stacijās.

Tajā pašā laikā Latvijas Reklāmas asociācijas pārstāvji norāda, ka Latvijā jau pastāv reklāmas ierobežojumi stiprajam alkoholam un jauni aizliegumi radīs lielus finansiālus zaudējumus. Alkohola ražotājiem, veidojot reklāmas, ir jābūt skaidrai izpratnei par to, ko viņi vēlas pateikt patērētājiem. Ar pārdomātu komunikāciju varam veidot alkohola lietošanas kultūru, nevis mudināt domāt, ka svētki bez alkohola nav iespējami.

Alkohola reklāma – pirmais, ko redz Latvijas viesi

Jautājums par alkohola reklāmas aizliegumu nav viennozīmīgs – no vienas puses kā mārketinga eksperte vēlos uzsvērt, ka nav pareizi vienai nozarei aizliegt reklāmu, no otras puses – kā pilsoniski aktīvs cilvēks – vēlos, lai mūsu sabiedrība ir veselīga, ar izpratni un augstu atbildības sajūtu un, lai milzīgs plakāts ar informāciju par alkohola iegādes iespējām nebūtu pirmais, ko cilvēki ierauga, iebraucot Latvijā.

Īrijā uz alkoholisko dzērienu iepakojuma būs būs jāatrodas brīdinājumam, ka alkohols izraisa vēzi, paredz Īrijas parlamenta augšpalātas trešdien pieņemtais likums.

Tas arī noteic minimālo cenu dažādiem alkoholisko dzērienu veidiem un ierobežo to reklamēšanu, tostarp aizliedz alkohola reklāmas parkos, autobusu pieturās un dzelzceļa stacijās.

Uz grādīgo dzērienu iepakojuma būs arī jānorāda, cik dzērienā ir kaloriju.

Likumprojekts Īrijas parlamentā tika iesniegts pirms trim gadiem, taču sastapās ar spēcīgu dzērienu ražotāju lobija pretestību. Parlamenta apakšpalāta to pieņēma pagājušajā nedēļā.

«Alkohols kaitē mūsu veselībai, tas nodara postu mūsu sabiedrībai, ģimenēm, un šajā likumā paredzēto pasākumu uzdevums ir to mainīt,» pēc likuma pieņemšanas izplatītajā paziņojumā uzsvēris Īrijas veselības ministrs Saimons Hariss.

Divu septembrī mirušo jauniešu nāves cēlonis nav saindēšanās ar alkoholu, apgalvots tiesu medicīnas ekspertu atzinumā.

Lai atbildētu uz jautājumu, ar ko tieši jaunieši saindējušies, papildus ir nozīmēta ķīmiskā ekspertīze, kurā, iespējams, tiks noskaidrots, kas izraisījis abu jauniešu nāvi, informē valsts policijas Kurzemes reģiona pārvalde.

Db.lv vēstīja, ka 2012. gada 9. septembrī Durbes novadā, Tadaiķu pagasta Lieģos, Liepājas NMPD konstatēja divu 1987. un 1988. gadā dzimušu vīriešu nāvi. Ārēji redzami miesas bojājumi netika konstatēti. Abi pirms tam bija kopīgi lietojuši alkoholiskos dzērienus un dažādus pārtikas produktus.

Tā kā šis gadījums notika laikā, kad Čehijā uzliesmoja nekvalitatīva alkohola skandāls ar vairākiem letāliem gadījumiem, sākotnēji tika pieļauts, ka šāds alkohols varētu būt nonācis arī Latvijas tirdzniecības tīklos. Aizdomas pastiprināja fakts, ka jaunieši netika raksturoti kā sociāli nelabvēlīgi un alkohols, kas ticis lietots, bija pirkts legāli veikalā.

Valsts policijas darbinieki Liepājā atklājuši nelegālā alkohola ražotni, kurā konfiscēts ne tikai alkohols, bet arī ražošanas iekārta un izejvielas.

Nelegālā ražotne atklāta kādā dzīvoklī A.Pumpura ielā. Policijas darbinieku guvums bija 500 litri brāgas, četri litri gatava nelegālā alkohola un izejvielas: cukurs un raugs, kā arī ierīce, kas paredzēta nelegālā alkohola ražošanai. Savukārt 9. augustā Liepājā, Bāriņu ielā, atklāta nelegālā tirgotava, kurā konfiscēts tirgošanai paredzēts nelegālais alkohols (6l), 180 cigaretes bez akcīzes uzlīmes un 87 cigaretes bez nosaukuma. Tajā pašā dienā kādā dzīvoklī Ganību ielā atņemti četri litri tirgošanai paredzēta nelegālā alkohola un 20 cigaretes bez nosaukuma. Alkoholam nozīmēta ekspertīze. Saņemot ekspertīzes rezultātus, tiks lemts par lietas tālāku virzību.

Šajā piektdienā portāls DB saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties tiramisu tapšanas procesā restorānā Bocca Buona.

Bocca Buona dibināts 2016. gadā un atrodas Radisson Park Inn viesnīcā Rīgā. Kopš šī gada janvāra restorānā šefpavāra pienākumus pilda Fabrizio Righetti, kurš iepriekš strādājis dažādās pasaules valstīs, tostarp, Lielbritānijā, Nīderlandē, Lībijā, Monako un Ukrainā. Ierodoties uz Latviju, viņš apņēmies atsvaidzināt un pilnveidot Bocca Buona ēdienkarti. Uzsvars tajā likts uz itāļu ēdieniem, taču viņam patīk meklēt jaunas garšas un produktu kombinācijas.

Tiramisu radies Itālijā un tā nosaukums, tulkojot no itāļu valodas, ir «pacel mani», ar nozīmi uzlabot garastāvokli. Mūsdienās tiek veidotas dažādas tiramisu variācijas, taču oriģinālā recepte ir vienkārša, jāzina tikai daži «triki» tā pagatavošanai, lai deserts būtu gaisīgs.

Pēdējo desmit gadu laikā – no 2008. gada līdz 2018. gadam – Latvijā stiprā alkohola akcīzes nodoklis ir paaugstināts par 86%, taču reālais alkohola patēriņš valstī nav mainījies.

Tas apliecina, ka alkohola cenai, kas tiek regulēta ar akcīzes nodokļa lielumu, nav galvenā nozīme alkohola lietošanas paradumu izmaiņās, bet tam nepieciešami arī citi pasākumi, īpaši nelegālā alkohola patēriņa mazināšanai. Joprojām apmēram 15% alkohola Latvijā tiek iegādāti nelegālajā tirgū.

Latvijā no 2020. gada 1. marta ir paredzēta kārtējā alkohola akcīzes nodokļa paaugstināšana par 30%. LANA jau iepriekš ir brīdinājusi par negatīvajām ekonomiskajām sekām, ko šāds solis var atstāt, taču tagad veiktā izpēte apliecina, ka pēc akcīzes paaugstināšanas arī pozitīvas sociālās sekas (mazāka alkohola lietošana) nav sagaidāmas. LANA aprēķini liecina, ka alkohola akcīzes kāpums samazinās valsts budžeta ieņēmumus vismaz par 37 miljoniem.

Pasaules Antidopinga aģentūra (WADA) aizliegto vielu sarakstā trešdien iekļāvusi Latvijā ražoto medikamentu meldoniju jeb Mildronātu.

Mildronāts sarakstā iekļauts, jo ir pierādījumi, ka sportisti to lieto ar nolūku uzlabot savu sniegumu.

Meldonijs ir medikaments, kas ļauj izvairīties no sirds audu bojājumiem.

Jau pirms tam meldonijs ticis iekļauts WADA monitorējamo vielu sarakstā

Meldonijs Latvijā pazīstams ar farmācijas uzņēmuma Grindeks ražoto un izplatīto zīmolu Mildronāts. Saistībā ar šo vielu radīta jaunu medikamentu paaudze, kas imitē dabiskus savienojumus. Kardioprotektors Mildronāts ir viena no Latvijas veiksmīgākajām medicīniskā eksporta precēm. 2013.gadā preparāta eksporta apgrozījums sasniedza aptuveni 65 miljonus eiro.

Tikmēr Starptautiskās Motosporta federācijas (FIM) pārstāvētie sporta veidi izņemti no saraksta, kur alkohols aizliegts kā dopinga līdzeklis. Precīzi iemesli šim lēmumam netiek nosaukti.

Ja Latvijā no nākamā gada marta plānotajā apjomā tiks palielināts akcīzes nodoklis alkoholam, ir sagaidāms ievērojams cenu kāpums un pircējiem veikalā par litru stiprā alkohola būs jāmaksā vidēji par 3 eiro vairāk, brīdina Latvijas Alkohola nozares asociācija (LANA).

Tik liels cenas pieaugums ievērojami samazinās tirgus apjomu Latvijā un nodokļu ieņēmumus valsts budžetā. Kā zināms, akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana tiek plānota nodokļa reformas ietvaros, ko valsts uzsāka 2017. gadā, atgādina LANA izpilddirektors Dāvis Vītols.

Ar akcīzes nodokļa paaugstinājumu tika paredzēts kompensēt ieņēmumu samazinājumu citos budžeta posteņos. Plāns paredz palielināt stiprā alkohola akcīzi jau no 2020. gada 1. marta par 30%.

Būtisko akcīzes kāpumu un tās negatīvo ietekmi uz nodokļu ieņēmumiem var apturēt Saeimas deputāti, pieņemot grozījumus likumā un apturot alkohola akcīzes straujo kāpumu, uzsver D. Vītols.

Pirmais akcīzes nodokļa paaugstinājums notika jau 2018. gada sākumā. Ņemot vērā ekonomisko izaugsmi un lielo Igaunijas pierobežas tirdzniecības apjomu (vid. 20% no kopējā stiprā alkohola tirgus Latvijā), akcīzes nodokļa ieņēmumi 2018. gadā pildījās labi.

Igaunijas Austrumviru apriņķa Līmalas ciemā par 580 tūkstošiem eiro tiks būvēts jūrniecības tematikai veltīts muzejs un bibliotēka, kurā tiks aplūkota plašā alkohola kontrabanda starp Igauniju un Somiju 1920.-1940.gadā.

«Jaunais muzejs būs veltīts alkohola kontrabandai tieši no piekrastes iedzīvotāju viedokļa, jo šo tematu var aplūkot divējādi. Piemēram, profesors Raimo Pullats savā grāmatā Viinameri (Degvīna jūra) šo stāstu aplūkoja no valsts un varasiestāžu viedokļa,» ziņu aģentūrai BNS sacīja muzeju pārvaldošās kompānijas Trogar valdes loceklis Hanness Pritss.

«Atbilstoši senām piekrastes normām, alkohola kontrabandai ir ļoti vienkārša loģika - viss, ko sniedz jūra, ir likumīga peļņa. Zivis, kuģu vraki vai kontrabandas alkohols vai citas preces, jo piekrastē vienmēr ir notikusi kontrabanda. Vienkārši noteiktos periodos tā bijusi aktīvāka, bet citos periodos - mazāk izteikta -, un parasti tas saistīts ar ne tiem saprātīgākajiem valsts lēmumiem,» klāstīja Pritss.

Kontrabandas alkohola iznīcināšanu jau vairākus gadus Rīgā, Piedrujas ielā veic Nodrošinājuma valsts aģentūras darbinieki.

Aģentūras teritorijā konfiscētais alkohols tiek uzglabātas līdz brīdim, kad tiek dots rīkojums to iznīcināt.

2016.gadā Valsts policija (VP) konfiscēja 99 739,23 litrus nelegālā alkohola, 2017. gadā - 107 163,57 litrus, 2018. gadā - 83 003,66 litrus, bet šā gada pirmajos trīs mēnešos - 15 101,37 litrus.

Nelegālā alkohola atsavināšanu veic arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvalde. Pēc VID sniegtās informācijas, 2017. gadā Muitas pārvalde atsavinājusi 5809 litrus kontrabandas alkohola, bet 2018. gadā - 91 526 litrus. Tādējādi kontrabandas alkohola apjoms pieaudzis 16 reizes.

Db.lv bija iespēja vērot, kā tiek iznīcināts kontrabandas alkohols. Saskaņā ar likumu, dienā ļauts iznīcināt 500 litrus.

Saeima jau rīt, 20.jūnijā, plāno lemt par akcīzes nodokļa samazināšanu stiprajam alkoholam, tādējādi to samazinot par 15%.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātu vairākums šodien piekrita likumprojektu par grozījumiem likumā par akcīzes nodokli iekļaut rītdienas parlamenta sēdes darba kārtībā.

Komisija tāpat lūgs minētajam likumprojektam noteikt steidzamību, vienlaikus lūdzot likumprojektu divos lasījumos izskatīt vienā sēdē, proti, rīt.

Komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (AP) uzsvēra, ka Igaunija ļoti strauji pieņēmusi grozījumus akcīzes likumā un tas ietekmē Latvijas pierobežas nodarbinātību un ieņēmumus valsts budžetā. «Normāli jau šādas darbības notiek, valstīm aizkulisēs sazinoties un nedarot straujas kustības. Bet, ņemot vērā, ka tas tomēr noticis strauji, mums par nožēlu jāpieņem šādi īstermiņa risinājumi,» teica Bondars.

Igaunijas Nodokļu un muitas pārvalde secinājusi, ka tā dēvētais alkohola tūrisms uz Latviju Igaunijas valsts budžetam pērn izmaksājis apmēram 30 miljonus eiro negūtu alkohola akcīzes nodokļa ieņēmumu - krietni vairāk, nekā prognozēja Finanšu ministrija, raksta avīze «Postimees».

Pārvaldes dati liecina, ka alkohola akcīzes nodokļa ieņēmumi 2017.gadā bijuši 227 miljoni eiro - par 33 miljoniem eiro mazāk, nekā cerēts, un par aptuveni 10% mazāk nekā gadu iepriekš, kad akcīzes nodokļa likmes bija krietni zemākas.

Finanšu ministrija pagājušajā vasarā izteica prognozes, ka igauņu braucieni uz Latviju pēc stiprajiem dzērieniem un alus radīs budžetā aptuveni 20 miljonu eiro «caurumu».

Zaudējumiem var pieskaitīt arī negūtos ieņēmumus no degvielas akcīzes nodokļa, jo izrādījies, ka autovadītāji, īpaši kravas transporta šoferi, degvielu cenšas uzpildīt Latvijā. Pārvalde aplēsusi, ka degvielas pirkšana ārpus Igaunijas līdz pagājušā gada beigām pieaugusi par 40 miljoniem litru. Tas nozīmē, ka no degvielas akcīzes nodokļa Igaunija nav guvusi aptuveni 20 miljonus eiro, tātad kopumā budžetam gājuši secen apmēram 50 miljoni, raksta avīze.

Lai gan pirmā atbilde, kas nāk prātā daudziem, ir: «Ak, Dievs, protams, nē!»–, tomēr tas ir miljons dolāru vērts jautājums

Katrā valstī, katrā nozarē un katrā uzņēmumā ir savas alkohola lietošanas tradīcijas. Turklāt tās ir mainījušās līdzi laikam. Piemēram, ASV pagājušā gadsimta 70. un 80. gados birojos, īpaši radošajās aģentūrās un žurnālu redakcijās, alkohola lietošana darba vietā, tāpat kā smēķēšana pie darba galda, bija izplatīta. Būsim godīgi, pirms pāris desmitgadēm dzeršana darbā bija bieža parādība arī Latvijas radošajās un ne tik radošajās aprindās. Mūsdienās tas ir sastopams krietni retāk.

Alkoholisko dzērienu eksperts Jānis Kaļķis uzsver, ka mūsdienās Latvijā pret alkohola lietošanu darba vietā, pat sarunās ar biznesa partneriem, attieksme ir ļoti rezervēta. Vairāki aptaujātie lielo uzņēmumu vadītāji noliedza, ka viņiem kabinetos būtu apslēpts bārs ar alkoholiskajiem dzērieniem. Parastā dominējošā atbilde bija: sarunās ar lielajiem klientiem vai biznesa partneriem alkohols tiek lietots, izejot pusdienās vai vakariņās, taču ne kabinetā.

Alkoholisko dzērienu ražotāja un tirgotāja SIA Jaunalko apgrozījums pērn sarucis par 18,7%, savukārt uzņēmuma zaudējumi veidoja 111 tūkst. Ls zaudējumus.

2010. gadā Jaunalko apgrozījums bija 11 milj. Ls, bet pērn tas sarucis līdz deviņiem milj. Ls, liecina Lursoft dati.

Pagājušajā gadā eksporta īpatsvars uzņēmuma apgrozījumā veidoja 6%. 2011. gadā SIA Jaunalko bilancē samazinājies apgrozāmo līdzekļu īpatsvars, bet pieaudzis ilgtermiņa ieguldījumu īpatsvars. Tāpat pērn uzņēmums izvērtējis savu klientu portfeli, nosakot, ka klienti, kas regulāri un ilglaicīgi kavē norēķinus par saņemto produkciju, tiek izslēgti no klientu saraksta vai arī tiem par produkciju ir jānorēķinās iepriekš.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī 2011. gadā SIA Jaunalko lielākie klienti pašmāju tirgū bija RIMI Latvia, Madara 89, Mobil Plus, Maxima Latvia, Gabriēla, Liepājas PB, Alta S un Mārksmens.

Latvijas balzams veikali tīkls šogad investējis jau esošo veikalu modernizācijā, kā arī atvēris jaunus veikalus reģionos un paplašinājis savu outletu skaitu. Specializētā veikalu tīkla attīstībā šogad ieguldīti jau 95 tūkstoši eiro, informē Latvijas balzams veikali specializētā alkoholisko dzērienu veikalu tīkla izpilddirektore Oļesja Saveļjeva.

Kopumā gada pirmajos 7 mēnešos modernizēti seši veikali un atvērti trīs jauni outlet koncepta veikali Rīgā un Piņķos. Veikalu modernizācija sevī ietver fasādes un iekštelpu remontus, izkārtņu atjaunošanu un iekštelpu iekārtojuma uzlabošanu, lai veidotu ērtāku iepirkšanas vidi.

Pirmajā pusgadā Latvijas balzams veikali kopējais apgrozījums audzis par 6%, salīdzinot ar 2016. gadu. Uzņēmums pieaugumu pamato ar lojālu klientu loku, kuri izvēlas dārgākus zīmolus, kā arī tūristu pieaugošo īpatsvaru Vecrīgas un Jūrmalas veikalos.

«Šogad īpaši aktīvi strādājam pie outlet veikalu koncepcijas. Vēlamies attīstīt tieši šos veikalus, lai kļūtu arvien konkurētspējīgāki outlet veikalu segmentā. Nākamā gada laikā plānojam pabeigt modernizācijas procesus visā tīklā,» stāsta O.Saveļjeva.

Baltijas valstīs 7. augustā tiek atklāts jauns PEPCO tīkla veikals. Trijos gados pēc ienākšanas Baltijas tirgū zemo cenu apģērbu un bērnu preču veikalu tīklā PEPCO būs 102 veikali, tomēr šajās valstīs zīmols saredz izaugsmi un plāno turpmāku attīstību, meklējot sadarbības partnerus arī mazajās pilsētās.

Par veikalu tīkla un reizē zīmola PEPCO attīstības plāniem Baltijā Dienas Bizness izjautāja starptautiskā uzņēmuma Baltijas operāciju vadītāju Aleksandru Čikaidzi.

Pastāstiet par PEPCO veikalu tīklu! Cik valstīs jūs tirgojat savu produkciju?

Patlaban esam pārstāvēti 11 valstīs. Tās ir trīs Baltijas valstis, Polija, Čehija, Slovākija, Ungārija, Horvātija, Slovēnija, Rumānija un Bulgārija. Veikalus grasāmies atvērt Itālijā un Serbijā.

Cik ilgi strādājat Baltijā?

Pirmo veikalu Baltijas valstīs mēs atklājām Lietuvā – Marijampolē. Tas notika 2017. gada 1. decembrī. Pirmais PEPCO veikals Igaunijā tika atvērts 2018. gada 8. jūnijā. Pēc būtības vēl nav pagājuši pat trīs gadi, kad sākām strādāt tieši Baltijas valstīs. Latvijā pirmo veikalu atvērām 2018. gada 23. martā.

Ārkārtējā situācijas situācijas regulējums valstī spēkā varētu stāties jau šonakt, 9.oktobrī, Ministru kabineta sēdē pauda Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) sēdes laikā pauda, ka fakts, ka regulējums stāsies spēkā teju nekavējoties, ir pareizais lēmums. Iepriekš bijis paredzēts, ka noteikumi stātos spēkā pirmdien.

Izsludināt ārkārtējo situāciju uz trim mēnešiem iepriekš ministri un eksperti nolēma Krīzes vadības padomē (KVP).

Ārkārtas situācija uz trim mēnešiem, nevakcinētajiem liegs iepirkšanos lielveikalos 

Krīzes vadības padome (KVP) naktī uz piektdienu pieņēmusi lēmumu valstī izsludināt ārkārtējo...

Paredzēts personām, kas nav vakcinētas pret Covid-19 vai nav to pārslimojušas, turpmāk būs atļauta iepirkšanās tikai pirmās nepieciešamības veikalos, tādējādi liedzot iespēju apmeklēt, piemēram, lielveikalus. Tāpat nolemts ierobežot arī vakcinētas personas - piemēram, pasākumos "zaļajā" jeb drošajā zonā tiks noteiktas papildu epidemioloģiskās drošības prasības, proti, jāvalkā maskas, jāievēro distance, tāpat paredzēts ieviest arī konkrētus dalībnieku ierobežojumus noteiktos pasākumos.

Citskovskis piektdien valdības sēdē informēja, ka tirdzniecības vietas, kuras varēs apmeklēt arī personas bez Covid-19 sertifikāta, ir pārtikas veikali, aptiekas, optikas veikali, dzīvnieku barības veikali, preses tirdzniecības vietas, higiēnas preču veikali, telekomunikāciju veikali un degvielas uzpildes stacijas. Šajās vietās uz vienu apmeklētāju būs jānodrošina 25 kvadrātmetru platība.

Savukārt, strādājot drošajā režīmā, uz vienu apmeklētāju būs jānodrošina 15 kvadrātmetri.

Tāpat Citskovskis atklāja, ka brīvdienās un svētku dienās tirdzniecības centros varēs strādāt tikai pārtikas veikali, aptiekas, optikas, dzīvnieku barības veikali, preses tirdzniecības vietas, higiēnas preču veikali un telekomunikāciju veikali. Tāpat būs pieejami tādi pakalpojumu sniedzēji kā kurpnieks un ķīmiskās tīrītavas.

Vienlaikus turpmāk visus, kam tas iespējams - gan publiskajā, gan privātajā sektorā -, aicinās strādāt attālināti.

Tāpat zināmi ierobežojumi gaidāmi arī izglītības jomā. Lai gan arī pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas skolēni turpinās mācīties klātiene, lietojot sejas aizsargmaskas, tiks būtiski samazināts interešu izglītības nodarbību apjoms. Skolotājiem un skolēniem, neatkarīgi no izglītības pakāpes, visās telpās būs jālieto sejas aizsargmaskas. Skolēnu testēšana notiks vismaz reizi nedēļā. Ārkārtējās situācijas laikā netiks organizētas nodarbības ārpus skolas, piemēram, ekskursijas, muzeju apmeklējumi.

Ierobežojumi gaidāmi arī kultūras un izklaides sfērā - ārkārtējās situācijas laikā kultūras pasākumi drīkstēs norisināties ar mazāku skaitu apmeklētāju. Saskaņā arī KVP vienošanos kultūras pasākumi drīkstēs noritēt "zaļajā" režīmā ar obligātu masku lietošanu un ierobežotu apmeklētāju skaitu jeb 60% no kapacitātes.