Ražošana

Aloja Starkelsen jaunas noliktavas būvniecībā ieguldīs 600 tūkstošus eiro

Žanete Hāka, 25.09.2017

Jaunākais izdevums

SIA Aloja Starkelsen izsludinājusi konkursu gatavās produkcijas un izejvielu noliktavas jaunbūvei, esošas noliktavas demontāžai, teritorijas labiekārtošanai, liecina kompānijas paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Paredzamais līguma izpildes termiņš ir 2018.gada 31.maijs. Iepirkuma paredzamā līgumcena ir 600 tūkstoši eiro. Pretendenti savus piedāvājumus var iesniegt līdz šā gada 16.oktobrim.

Kā skaidro uzņēmums, SIA Aloja Starkelsen paredz jaunas noliktavas būvniecību SIA Aloja Starkelsen Joglas ielā 2, Ungurpilī, Alojas novadā.

Būvdarbi ietver noliktavas ēkas ar tehnoloģisko gaiteni, kas savieno ēku ar blakus esošo noliktavu, izbūvi; savienojošā koridora – nojumes izbūvi; teritorijas labiekārtošanas darbus.

Būvdarbi neskar blakus esošās noliktavas konstrukcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kartupeļu cietes ražotājs SIA «Aloja Starkelsen» pagājušo finanšu gadu, kas ilga no 2016.gada 1.septembra līdz 2017.gada 31.augustam, noslēdzis ar gandrīz astoņu miljonu eiro apgrozījumu, kas ir pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, aģentūrai LETA sacīja kompānijas valdes loceklis Jānis Garančs.

««Aloja Starkelsen» aizvadīto finanšu gadu noslēdza labāk nekā iepriekšējo. Precīzu pieaugumu procentos nepateikšu, bet mūsu apgrozījums sasniedza gandrīz astoņus miljonus eiro, kas ir pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu,» sacīja Garančs.

Viņš piebilda, ka šāds rezultāts sasniegts, neraugoties uz to, ka pērn bija diezgan grūti sagādāt izejvielu cietes ražošanai. «Pērn diezgan daudz kartupeļu sabojājās. Gads bija diezgan specifisks ar to, ka kartupeļu slimības sākās ātrāk nekā parasti un samērā daudz kartupeļu sapuva,» sacīja Garančs.

Tāpat «Aloja Starkelsen» aizvadīto finanšu gadu no 2016.gada 1.septembra līdz 2017.gada 31.augustam noslēdza ar nelielu peļņu, teica Garančs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kartupeļu cietes ražotājs «Aloja Starkelsen» finanšu gadā no 2019.gada 1.septembra līdz 2020.gada 31.augustam ir izvirzījis mērķi sākt kompānijas ražoto produktu eksportu uz Koreju un Japānu, sacīja kompānijas valdes loceklis Jānis Garančs.

Viņš pastāstīja, ka īpašu uzsvaru kompānija turpmākajā gadā plāno likt uz Āzijas tirgu apguvi, tostarp uzņēmums piedalās Eiropas Savienības organizētā projektā ar mērķi piedāvāt Eiropas bioloģiskos produktus arī Korejas un Japānas tirgum.

«Patlaban vēl neesam [ar savu produkciju] šajos tirgos, tas ir šā gada izaicinājums mums to izdarīt. Jau patlaban realizējam produkciju Āzijā, bet konkrēti uz Koreju mums ir aizvestas tikai testa kravas, savukārt uz Japānu šogad ļoti ceram uzsākt eksportu,» sacīja Garančs.

Tāpat viņš pastāstīja, ka uzņēmums šogad plāno fokusēties uz jaunajiem produktiem esošajos tirgos. «Aloja Starkelsen» vēlas veidot plašāku izejvielu klāstu citiem Eiropas bioloģisko produktu ražotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kartupeļu novākšanas problēmu dēļ apdraudēta bioloģiskās cietes ražošana Baltijā lielākajā kartupeļu cietes ražotājuzņēmumā SIA Aloja-Starkelsen, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Cietes ražošana ir apdraudēta, jo situācija ir kritiska. Ražošanai nepieciešamie kartupeļu krājumi beidzas šonedēļ,» atklāj SIA Aloja-Starkelsen galvenā agronome, Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienības valdes priekšsēdētāja Aiga Kraukle. Diennaktī uzņēmumam pārstrādei nepieciešamas apmēram 300 tonnu kartupeļu, taču nedēļas beigās šis apjoms, visticamāk, nebūs pieejams, un līdz ar to nāksies ražošanu apstādināt.

A. Kraukle stāsta, ka pavisam Aloja-Starkelsen šogad noslēgusi 102 līgumus ar kartupeļu piegādātājiem un no tiem 62 jau sākuši piegādes, bet 40 saimniecības tās nav pat sākušas. «Skats ir diezgan bēdīgs. Līdz šim mums ir piegādāta aptuveni puse no nepieciešamā apjoma. Vēl var cerēt uz kādiem 10%, bet tas arī viss. Šobrīd apzvanu saimniecības un vācu informāciju, cik daudz ir bezcerīgo platību,» viņa teic.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ungurpilī iekārto pelēko zirņu proteīna ražotni

Biznesa Plāns, 22.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no lielākajiem bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājiem Latvijā Aloja-Starkelsen Ungurpilī iekārto pelēko zirņu proteīna ražotni.

Aloja-Starkelsen nav tikai zilā kartupeļu cietes paciņa, saka uzņēmuma vadītājs Jānis Garančs. Uzņēmums izpētījis, ka to var atrast 97% Latvijas veikalu. Citādāk ir ar kartupeļu cieti zaļajā iepakojumā no bioloģiski audzētiem kartupeļiem, jo pašmāju mazumtirdzniecības tīkli uz bioloģiskajiem produktiem joprojām skatās ar piesardzības devu. Taču šodien Aloja Starkelsen vairs ne tuvu nav tikai viena vai otra veida kartupeļu cietes ražotājs.

Sausā likuma bērns

Cietes zilās paciņas saglabājušas savu izskatu jau gadus trīsdesmit. Par cietes ražošanas aizsākumu uzskatāms 1989. gads, kad tā dēvētais sausais likums spieda likvidēt šeit strādājošo Latvijas Balzama filiāli – spirta darītavu. Te izveidojās darbinieku kooperatīvs, un šeit strādājošie izpirka rūpnīcu no valsts, rūpnīcas vēsturi pārstāsta Jānis. Ražotnes pirmsākumi iestiepjas Ulmaņlaikā, jo šejienes vietējie zemnieki jau tolaik vairāk fokusējās uz kartupeļu audzēšanu, nevis graudiem. Ar valsts atbalstu te tika atvērts brūzis, šeit ražoto šņabi patērēja rīdzinieki. Pēc padomju okupācijas spirta tērcīte neaptrūka līdz pat nule piesauktajam sausajam likumam. Toreizējais jaunbūvētās cietes rūpnīcas direktors Andrejs Hansons ne tikai noturēja rūpnīcas dzīvību, bet attīstīja to tālāk. Krītot dzelzs priekškaram, kādam zemnieku kooperatīvam no Zviedrijas radās vēlme izpētīt, kādas kartupeļu šķirnes audzētas Padomju Savienībā. Zviedri ieradās šeit, un jau 1991. gadā tika nodibināts Latvijas un Zviedrijas zemnieku kooperatīvu kopuzņēmums. Zviedrijas koncerns Sveriges Stärkelseproducenter investēja, bet latvieši labprāt pārdeva savas daļas, tāpēc pašlaik rūpnīcas lielākie īpašnieki ir zviedru zemnieki, kam ir vairākas ražotnes Zviedrijā, Čehijā un citās valstīs. Pateicoties sadarbībai ar zviedriem, uzņēmums spēja izturēt grūtos deviņdesmitos. Pēc latviešu iniciatīvas Latvijas rūpnīca izvēlēta kā bioloģisko produktu centrs – patiecoties tam, ka visā Baltijā ir salīdzinoši labi attīstīta bioloģiskā lauksaimniecība. Līdz ar to šeit ir pieejami bioloģiski audzēti kartupeļi. Pateicoties stratēģiskajam lēmumam spert kāju bioloģiskajā lauciņā, uzņēmums no Eiropas mazākā parastās kartupeļu cietes ražotāja kļuvis par lielāko bioloģiskās cietes ražotāju Eiropā un visā pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Itālijā nodibināta Organiskās pārtikas ražošanas un tirdzniecības asociācija OPTA, dibinātāju vidū ir arī Latvijas uzņēmums SIA Aloja Starkelsen

Organiskās pārtikas un lauksaimniecības sistēma ir spējīga pārveidoties ilgtspējīgā pārtikas sistēmā. Itālijas pilsētā Milānā nodibināta Organiskās pārtikas ražošanas un tirdzniecības asociācija OPTA, jo tās dibinātāji uzskata, ka pašreizējā sistēma ir sasniegusi savu limitu. Jaundibinātās asociācijas mērķis ir spēcināt organiskās pārtikas un lauksaimniecības progresu Eiropā ciešā sadarbībā ar klientiem, lauksaimniekiem un citiem partneriem organiskās piegādes ķēdē, norādīja OPTA valdes loceklis Karst Kooistra (Tradin Organic).

Starp asociācijas dibinātājiem ir Latvijas uzņēmums SIA Aloja Starkelsen. «Mēs esam viens no vadošajiem bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražotājiem savā nozarē. Mēs tirgū piedāvājam izejvielas, kas nozīmē, ka mums ir ļoti svarīga arī citu bioloģisko pārtikas produktu ražotāju attīstība ne tikai Latvijā, bet visā ES. Lai spēcīgāk un pārliecinošāk varētu pārstāvēt tieši bioloģiskās lauksaimniecības produktu pārstrādes un tirdzniecības uzņēmumu intereses, tika dibināta OPTA. OPTA noteikti cieši sadarbosies ar citām bioloģiskās lauksaimniecības organizācijām, tostarp IFOAM un citām ilgspējīgas ekonomikas un dabas aizsardzības atbalsta organizācijām. OPTA kļūs par ES bioloģiskās pārstrādes un tirdzniecības uzņēmumu pārstāvi un mēs aicinām pievienoties visus nozari pārstāvošos uzņēmumus no Latvijas, Baltijas un visas ES. Šai organizācijā katram uzņēmumam būs viena balss, neskatoties kuru valsti tas pārstāv vai kāds ir tā apgrozījums,» skaidro Jānis Garančs, SIA Aloja Starkelsen ģenerāldirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Aloja-Starkelsen darbību būtiski ietekmējuši laikapstākļi Latvijā un Lietuvā

Db.lv, 26.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kartupeļu cietes ražotāja SIA «Aloja-Starkelsen» apgrozījums pagājušajā finanšu gadā no 2017.gada 1.septembra līdz 2018.gada 31.augustam nedaudz samazinājās salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu un bija 8,281 miljons eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Savukārt uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem bija 90,5 tūkstoši eiro, kas bija par 10,8% mazāk nekā gadu iepriekš.

2016./2017.finanšu gadā uzņēmuma apgrozījums bija 8,310 miljoni eiro un tā peļņa pēc nodokļiem bija 101 tūkstotis eiro.

SIA «Aloja-Starkelsen» gada pārskata vadības ziņojumā norāda, ka tās darbību pārskata gadā būtiski ietekmēja laikapstākļi Latvijā un Lietuvā, kuru dēļ tika pazaudēta ievērojama daļa no kartupeļu un zirņu ražas, traucēta nepārtraukta un efektīva kartupeļu pārstrāde, kā arī ievērojami ierobežota blakus produktu utilizācija.

«Tika saražots ievērojami mazāk kā plānots gan ciete no kartupeļiem, kas audzēti bioloģiskās lauksaimniecības saimniecībās, gan ciete no integrēti audzētiem kartupeļiem,» sacīts vadības ziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Alojā top konceptuāli jauns produkts

Anda Asere, 05.12.2019

Dalies ar šo rakstu

Foto: Publicitātes

Šobrīd Eiropā top vairāk nekā 60 konceptuāli jauni vegāniski produkti, kuros kā vienas no sastāvdaļām ir "Aloja-Starkelsen" izstrādātās pelēko zirņu olbaltumvielas, vēsta žurnāls "Dienas Bizness".

Uzņēmums, kas līdz šim labāk bijis pazīstams ar kartupeļu cietes ražošanu, ražo pelēko zirņu miltus, ko sadala divās frakcijās un iegūst produktu ar augstāku olbaltuma sastāvu, kas ļauj ražošanā aizstāt olas un pienu, un zemāku olbaltuma īpatsvaru, ko var izmantot miltu vietā.

"Pelēkie zirņi ir unikāli. Pirms simt gadiem tie bija zināmi visā Eiropā, bet tagad ir saglabājušies gandrīz vai tikai Latvijā. To garša ir labāka nekā dzeltenajiem zirņiem, bet olbaltuma funkcionalitāte – emulsijas stabilizēšana, viskozitāte, putošanās – ir tāda pati vai pat labāka," saka Jānis Garančs, SIA "Aloja-Starkelsen" valdes loceklis.

Šajā produktā saglabājas viss, kas ir zirnī, – vitamīni, minerālvielas, šķiedrvielas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aktīvajā Hanzas laikā, 15. un 16.gadsimtā, Valmiera bija izdevīga tikšanās vieta, jo atradās viduspunktā starp lielajām Livonijas pilsētām. Tur pa zemes vai ūdens ceļu regulāri ieradās tirgotāji un Livonijas zemes varenie, lai sanāksmēs pieņemtu lēmumus un gūtu pieredzi. Vairākus gadu simtus vēlāk, turpinot vēsturisko tradīciju, Valmiera ir pirmā vieta Latvijā ārpus Rīgas, kur 28. un 29.jūnijā norisināsies Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums. Tas ir Latvijas valsts simtgades programmas notikums.

Aicinām savlaicīgi reģistrēties dalībai un sekot līdzi jaunākajai informācijai par foruma norisi portālā www.ieguldilatvija.lv. Īpaši gaidīti interesenti, kuri saskata Latvijas produktu potenciālu eksportam un kuri vēlas iepazīt globālo uzņēmējdarbības vidi.

Paneļdiskusiju dalībnieki būs latviešu izcelsmes uzņēmēji un profesionāļi, kuri pieredzi guvuši, strādājot dažādos pasaules tirgos.

Foruma pirmajā dienā, 28.jūnijā, paneļdiskusijās pieredzē par ASV biznesa vidi dalīsies tādi globālajā tirgū zināmi nozaru eksperti kā Merck KGaA Vācija globālais mārketinga direktors Marcus Chen, ECCO izpilddirektors Nathan Christensen un Michelin Global Services pārstāvis Roberts Kukainis. Paneļdiskusiju vadīs ASV Federālās vēlēšanu komisijas ģenerālpadomes palīgs Pēteris Blumbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Pārtikas izstādē Riga Food 2018 piedalīsies vairāk nekā 700 uzņēmumu

Db.lv, Jānis Goldbergs, 28.08.2018

Latvijā radītie produkti, kurus iespējams nobaudīt izstādes "Riga Food 2018" preses konferencē viesnīcā "Grand Poet by Semarah Hotels"

Foto: Sintija Zandersone/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajā pārtikas izstādē Riga Food 2018 savus jaunākos produktus un pakalpojumus šogad prezentēs vairāk nekā 700 uzņēmumu kopumā no vismaz 35 valstīm, informēja pasākuma rīkotāji - starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1.

Riga Food 2018 Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notiks no 5. līdz 8. septembrim, un tajā plānotas starptautisku un pašmāju uzņēmumu ekspozīcijas, meistaru sacensības, pārtikas produktu konkursi, jaunumu prezentācijas, semināri, šovi, meistarklases un degustācijas.

Izstādē būs apskatāmi 12 valstu nacionālie kopstendi, tostarp pirmo reizi izstādē būs vērienīgs Krievijas uzņēmumu kopstends, kā arī būs apskatāms Lietuvas, Igaunijas Gruzijas, Itālijas, Kanādas, Ukrainas, Polijas, Uzbekistānas, Baltkrievijas, Indijas un, protams, arī Latvijas nacionālais kopstends. Pirmo reizi izstādē piedalīsies uzņēmums no Kipras, Irānas un Ēģiptes, vairāki uzņēmumi no Ķīnas un pēc ilgāka laika ar ekspozīcijām atgriezīsies Portugāles, Taizemes, Francijas, Armēnijas, Spānijas un Nīderlandes uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bioloģiskā saimniecība Vecmuižnieki kopš deviņdesmito gadu sākuma attīstījusies senā mājvietā Talsu novada Balgales pagastā. Vienā no trim sendienu ēkām – pamatīgā, no laukakmeņiem celtā zirgu stallī – iekārtota plaša medus fasētava, noliktava un birojs

Bišu ganības Rīgā un Jūrmalā

«Cik necik darbojamies ar bitēm,» saka dravnieks Egons Upītis. Taču pieticīgums ir nevietā, jo Vecmuižnieki ar turpat 300 bišu saimēm ir viena no lielākajām bioloģiskajām dravām Latvijā. Vecmuižnieki apsaimnieko laukus vairāk nekā simt hektāru platībā. Saimniecības laukus abpus ceļam ziliem ziediem izrotājusi facēlija, toties kaimiņos lauksaimnieki strādā, izmantojot lauksaimniecības ķīmiju. Līdz ar to Vecmuižniekus ierobežo nosacījumi, kas jāievēro bioloģiskajās dravās. Tuvumā konvencionālajiem laukiem bioloģisku medu ievākt ir aizliegts, lai izvairītos no pesticīdu atliekvielām produkcijā. Iepriekš Vecmuižniekos bija vairāk nekā 400 saimju, bet bioloģiskās lauksaimniecības prasību pastiprināšanās dēļ to skaits samazināts līdz 270.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inovācijām pārtikas jomā vajadzīga sadarbība gan starp uzņēmējiem un pētniekiem, gan starpvalstu līmenī.

«Inovācijas pārtikas jomā ir nozīmīgas, jo tādā veidā varam Latvijā esošajiem resursiem paaugstināt tirgus vērtību, radot produktus gan vietējam tirgum, gan eksportam,» saka Sandra Muižniece-Brasava, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Tehnoloģiju un zināšanu pārneses nodaļas vadītāja un pārtikas tehnoloģijas fakultātes profesore. Pēdējos gados pārtikas inovācijas jomā ir vērojama izaugsme, bet uzņēmējiem pārtikas ražošanā neklājas viegli. «Inovācijām ir liela nozīme jebkurā tautsaimniecības nozarē, jo tās ir priekšnosacījums uzņēmuma konkurētspējai. Statistikas dati norāda, ka divus iepriekšējos gadus Latvijas ekonomika auga gandrīz par 5% gadā, jo ES fondu nauda veicināja ekonomikas augšupeju. Šogad IKP izaugsme tiek prognozēta ap 2,8%. Tādēļ jebkura lieluma uzņēmumam ir nepārtraukti jādomā par savas konkurētspējas uzlabošanu un inovācijas ieviešanu dzīvē, pretējā gadījumā tam būs grūti izdzīvot gan vietējā, gan starptautiskajos tirgos,» pauž Diāna Krieviņa, Latvijas Tehnoloģiskā centra un Eiropas Biznesa atbalsta tīkla Latvijā projektu vadītāja. Viņas skatījumā, izaugsmi pārtikas inovāciju jomā sekmē pieejamie Eiropas Savienības fondi un granti, piemēram, Leader, dažādi ERAF projekti, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds, EIT Food programma Latvijā. «ES finanšu instrumenti nodrošina iespēju gan ātrāk izstrādāt jauno produktu, gan ieviest jaunas un modernas tehnoloģijas ražošanas procesus, gan ieiet jaunos eksporta tirgos,» viņa teic.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Amazone: Zemnieki iegādājas arvien precīzāku un modernāku lauksaimniecības tehniku

LETA, 20.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ražojošie lauksaimnieki, kuriem pieder lauksaimniecības zeme vairāku tūkstošu hektāru platībā, iegādājas aizvien precīzāku un modernāku lauksaimniecības tehniku, aģentūrai LETA pastāstīja lauksaimniecības tehnikas tirgotāja Amazone valdes locekle Baiba Mikāla.

Viņa piebilda, ka lauksaimnieki arvien vairāk iegādājas dažādus pašgājējus un miglotājus, kas ir diezgan nopietnas investīcijas. Tāpat kopš piena iepirkuma cenas stabilizēšanās arī lopbarības savākšanas tehnikas tirgus kļuvis aktīvāks.

Mikāla pastāstīja, ka, pateicoties kartupeļu audzēšanas platību pieaugumam saistībā ar Latvijas vadošā kartupeļu pārstrādes uzņēmuma Latfood, cietes ražotāja Aloja Starkelsen pieprasījumu un Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienības aktivitāti, palielinās pieprasījums arī pēc attiecīgās tehnikas.

Pēc Mikālas teiktā, tieši Latgales lauksaimnieki pēdējos gados ļoti nopietni domājuši par investīcijām un nopietnos apmēros ieguldījuši attīstībā, tostarp iegādājoties arī agrotehniku. «Reģions jūtami strauji attīstījies, arī mūsu dati parāda, ka mums ir daudz jauni klienti un esošie klienti visu laiku uzlabo savu tehnikas parku,» sacīja Mikāla.

Komentāri

Pievienot komentāru