Izdarīt Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā (Latvijas Vēstnesis, 2004, nr.65.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā tekstā vārdu "inspekcija" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "aģentūra" (attiecīgā locījumā).

2. Aizstāt visā tekstā vārdus "ceļu satiksmes negadījumu izraisīt (izraisītājs, izraisījušais)" (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem "ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarīt (nodarījušais)" (attiecīgā locījumā).

3. 1.pantā:

izslēgt 3. punktā vārdu "rakstveida";

izteikt 8. punktu šādā redakcijā:

"8) cietusī persona -- fiziskā persona, kurai ceļu satiksmes negadījumā nodarīts veselības kaitējums, izņemot ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa vadītāju;"

izslēgt 9. punktu;

izteikt 11. punkta a) apakšpunktu šādā redakcijā:

"a) tās valsts teritorija, kur transportlīdzeklim piešķirts valsts reģistrācijas numurs un izsniegta atbilstoša valsts reģistrācijas numura zīme (turpmāk - numura zīme), neatkarīgi no tā, vai šī numura zīme ir pastāvīga vai pagaidu,";

Latvijas Valsts ceļu iepirkumu skaits šogad sarucis līdz 17 iepirkumiem par 99.65 milj. Ls. Pirms budžeta apstiprināšanas bija plānoti 86 iepirkumi par 145.21 milj. Ls.

No tā var secināt, ka plānoto iepirkumu pakete sarukusi par 69 iepirkumiem. Tāpat jaunais iepirkumu plāns liecina, ka iepriekš nebija plānoti, bet tagad nākuši klāt 9 iepirkumi, kuri iecerēti Eiropas Reģionālā Attīstības fonda (ERAF) līdzekļu apguvei. Līdz ar to 100 % no valsts budžeta šogad tiks finansēti tikai 8 iepirkumi, kuru kopējā summa paredzēta 37.41 milj. Ls. Un vēl 62.24 milj. Ls vērtībā paredzēti ERAF līdzfinansētie projekti, no kuriem 85 % finansē tieši ERAF, bet no valsts budžeta jāsedz 15 %. Jāpiebilst, ka minētās summās iekļauta ne tikai pati būvniecība, bet arī zemju iegūšana, projektu vadība, būvuzraudzība u.c., līdz ar to pašai būvniecībai naudas būs vēl mazāk. Acīm redzami, ka iepirkumu skaita samazinājuma sekas būs valsts autoceļu stāvokļa pasliktināšanās un sabrukšana, jo ceļu kvalitāte jau tagad ir ļoti slikta. Pašreizējos apstākļos situāciju ceļu būvē varētu raksturot kā visai nervozu, norāda biedrības Latvijas ceļu būvētājs izpilddirektors Zigmārs Brunavs. «Esam informēti par apmēram 25 % finansējuma samazinājumu nozarē, bet, apzinoties, ka kuru katru dienu var pienākt vēl sliktākas ziņas, šī nervozitāte arī izpaužas,» tā viņš.

Valsts policija otrdien izplatītā paziņojumā norāda, ka tā joprojām nav mainījusi savu nostāju saistībā ar pasākumu «Kritiskā masa» – «spontāna masveida braukšana ar neprognozējamu brauciena maršrutu, neievērojot ceļu satiksmes noteikumus, ir būtisks drauds ne tikai pašiem brauciena dalībniekiem, bet arī citiem ceļu satiksmes dalībniekiem».

Likumsargi aicina ikvienu, it īpaši vecākus ar bērniem, rūpīgi pārdomāt, vai dalība šajā braucienā attaisno tā drošības riskus un sasniedz mērķi.

Valsts policija norāda, ka šis pasākums, «kuram nav nedz oficiāla organizatora, nedz tas ir oficiāli saskaņots, ir risks satiksmes drošībai. Skaidrs, ka ir nepieciešams uzlabot velo infrastruktūru un tā ir būtiska satiksmes jomas problēma, tomēr atsevišķu dalībnieku braukšanas kultūra «Kritiskās masas» laikā diemžēl nav savienojama ar jēdzienu «droša braukšana», jo tiek rupji pārkāpti ceļu satiksmes noteikumi».

Valsts policija šī brauciena aktīvistiem jau vairākus gadus esot norādījusi par iespēju šo pasākumu organizēt droši – ar konkrētu organizatoru, oficiāli saskaņotu, izveidojot konkrētu maršrutu, kurā slēgt satiksmi, tādējādi policijai dodot iespēju nodrošināt satiksmes dalībnieku drošību. Tomēr policijas ieteikumi esot palikuši nesadzirdēti, pretī saņemot argumentu, ka šis brauciens ir stihiska kustība, kā protests ar mērķi pievērst uzmanību velosipēdistiem un velo infrastruktūrai pilsētā.

Latvija ir trešā valsts Eiropas Savienībā pēc ceļa satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita 2022. gadā1. Ir redzams, ka daļa negadījumu notiek vienās un tajās pašās vietās, ko mēdz saukt par satiksmes “melnajiem punktiem”.

Vairākās Eiropas valstīs tie tiek īpaši atzīmēti ar ceļa zīmēm, lai brīdinātu autobraucējus. Latvijā šādu punktu uzskaite notiek, bet informācija ir speciāli jāmeklē, turklāt ir vairākus gadus veca. Šādas ceļa zīmes ieviešana uz Latvijas ceļiem būtu svarīga gan kā preventīvs instruments satiksmes drošībai, gan īpaši nozīmīga, lai informētu tūristus, kas ar automašīnu dodas apceļot Latviju, kā arī vietējos autobraucējus, kas retāk brauc konkrētus ceļa posmus.

Uzmanīgāki autobraucēji = mazāk negadījumu

Ceļazīme “Melnais punkts” citās pasaules valstīs tiek izmantota, lai norādītu uz bīstamību attiecīgajā ceļa posmā, tādā veidā pievēršot īpašu autovadītāju uzmanību ceļam. Starp valstīm atšķiras veids, kā statistiski tiek noteikts “melnais punkts”, piemēram, tepat Lietuvā šādi apzīmē 500 m garu ceļa posmu, kur pēdējo četru gadu laikā ir notikuši četri vai vairāk satiksmes negadījumi ar cietušajiem vai bojāgājušajiem.

Mātes kompānijas uzticība īstenojas vēsturiski lielākajās investīcijās Volvo attīstībā un inovācijā, un ražošanas repatriācija uz Zviedriju notiek paralēli biznesa globalizācijai. Volvo Cars Group Eiropas, Tuvo Austrumu un Āfrikas reģiona importētāju vadītājs Hesus Fernandezs de Mesa (Jesus Fernandez de Mesa) sarunā ar db.lv arī droši apgalvo, ka autonomā braukšana ir netālā nākotnē.

Kā interpretēt Volvo atjaunoto autosalonu Rīgā – kā izplešanos, nostiprināšanos?

Mums gadiem ilgi Baltijā ir ļoti labi partneri, un šis mums ir tāds kā otrais medusmēnesis, jo Volvo patlaban visās darbības jomās investē tādā apjomā, kā nekad iepriekš. Bez nopietnas partnerības konkrētos tirgos tas nebūtu jēdzīgi un nenotiktu. Tas, ka šāda atjaunošanās Baltijā notiek, norāda uz to, ka mūsu partneri šeit ir ārkārtīgi labi sapratuši mūsu vēsti, un šīs investīcijas tiek liktas lietā.

Jāuzsver, ka tās nav investīcijas vienkārši fasādē. Jaunās telpas ir ļoti skaistas, tomēr lieliskākais ir iekšā, un tā ir klientu apkalpošana un klientu pieredze. Tas nozīmē personalizētās apkalpošanas (Volvo Personal Service jeb VPS) iedzīvināšanu arī Latvijā.

Teju 40% vīriešu Latvijā ir gatavi uzsākt darbu ceļu būvē vai apsver iespēju pievērsties šai nozarei, Db.lv informēja Satiksmes ministrija.

Uz jautājumu "Vai Jūs būtu gatavs strādāt ceļu būves profesijās?" apstiprinoši atbildējuši 6% vīriešu un 4% sieviešu, bet to par iespējamu atzinuši 33% vīriešu un 6% sieviešu. Gatavību strādāt ceļu būvē visbiežāk pauduši ārpus pilsētām dzīvojošie respondenti, liecina Satiksmes ministrijas un VAS Latvijas Valsts ceļi rīkotās ceļu būves profesiju popularizēšanas kampaņas laikā veiktās aptaujas dati.

Trešdaļa aptaujāto vīriešu uzskata, ka ceļu būvē nodarbināto vidējā darba alga uz rokas ir robežās no 600 līdz 800 latiem. Kā norādījis biedrības Latvijas Ceļu būvētājs izpilddirektors Zigmārs Brunavs, "priekšstats ir visai pareizs. Biedrības uzņēmumos strādājošo vidējā darba alga ir virs 600 latiem." Nozarē strādājošie lēš, ka pēdējos gados ceļu būves uzņēmumu darbinieku alga pieaug vidēji par 30 % gadā.

Valsts ceļu nodošana pašvaldībām atkarīga no reģionālās reformas un finansējuma

Patlaban nekā jauna nav, un reāli par šo procesu varēs runāt tikai pēc administratīvi teritoriālās reformas, norāda Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš. Proti, šobrīd neviens vēl nezina, kādas nākotnē būs pašvaldību robežas, taču no tā, ka novadi apvienosies, nauda klāt nenākšot. Tāpat jautājums ir par pārņemto ceļu finansēšanu, kuru uzturēšanai patlaban tiek aptuveni 1560 eiro/km. Ir arī skaidrs, ka jāmaina ceļu finansēšanas modelis, jo nākotnē ceļu lietotāju maksājumi (akcīze, ceļu lietošanas nodeva, transporta ekspluatācijas nodoklis) pārsniegs 800 milj. eiro, bet no valsts budžeta valsts un pašvaldību ceļiem līdz šim tika vien zem 240 milj. eiro. Tāpat arī ES līdzfinansējums 90% apjomā tiek galvenajiem un reģionālajiem ceļiem, atstājot vietējos ceļus (teju 13 tūkst. km no kopumā 20 tūkst. km valsts ceļu) pašplūsmā.

Preses paziņojums, 2005.gada 7.marts Birža piešķir Uzraudzības statusu AS “Ventspils nafta” Rīgas Fondu biržas valde šodien pieņēma lēmumu ar š.g. 8.martu piešķirt Uzraudzības statusu uzņēmumam “Ventspils Nafta”. Šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā neskaidro situāciju saistībā ar “Ventspils Nafta” valdes priekšsēdētājas Olgas Pētersones š.g. 7.marta paziņojumu biržai par iespējamā regulētā tirgus maiņu, nenorādot biržas, kurās uzņēmums plāno kotēt savus vērtspapīrus, kā arī laiku, kad tas varētu notikt. Informācija par regulēta tirgus maiņu ir ļoti būtiska investoriem, jo atkarībā no tā kādu tirgu uzņēmums izvēlēsies, var mainīties uzņēmuma akciju cena un esošo akcionāru iespējas pirkt un pārdot akcijas. No tirdzniecības vietas izvēles ir atkarīga tirdzniecības un norēķinu kartība par vērtspapīru darījumiem, t.sk., izmaksas un laiks, kas nepieciešams darījumu noslēgšanai, prasības tirgus dalībniekiem, finanšu starpnieku izvēle, tirgus drošība, u.c. Ņemot vērā augstāk minēto, Rīgas Fondu biržas valde ir pieprasījusi AS “Ventspils Nafta”: 1) līdz 2005. gada 11. martam iesniegt informāciju par akcionāru sapulces, kurā tiks izskatīts jautājums par regulētā tirgus maiņu, sasaukšanas laiku; 2) līdz 2005. gada 11. aprīlim - AS “Ventspils nafta” valdes priekšlikumus par iespējamajiem regulētajiem tirgiem AS “Ventspils nafta” akciju turpmākajai kotācijai, kā arī AS “Ventspils nafta” apliecinājumu par pieteikuma iesniegšanu citam regulētā tirgus organizētājam par akciju kotācijas uzsākšanu un attiecīgā regulētā tirgus organizētāja piekrišanu izskatīt AS “Ventspils nafta” akciju kotācijas pieteikumu. Ja pieprasītā informācija līdz š.g. 11.aprīlim netiks iesniegta, biržas valde izskatīs jautājumu par tirdzniecības apturēšanu ar AS “Ventspils nafta” akcijām. Saskaņā ar Noteikumu 32.5.3. punktu, ja emitents nebūs veicis pasākumus, lai novērstu apstākļus, pamatojoties uz kuriem tirdzniecība tika apturēta un tirdzniecības apturēšana ilgs vairāk kā sešus mēnešus, biržas valde lems par AS “Ventspils nafta” akciju izslēgšanu no Rīgas Fondu biržas Oficiālā saraksta. Rīgas Fondu birža noliedz visus līdz šim izskanējušos AS “Ventspils nafta” apgalvojumus par nevienlīdzīgu attieksmi pret emitentiem. Guntars Kokorevičs, Rīgas Fondu biržas valdes priekšsēdētājs: ”Mēs vienmēr esam izturējušies pret visiem emitentiem vienādi un tas vien, ka kopš 1995.gada nav saņemta neviena sūdzība par biržas attieksmi vai uzraudzību ir apliecinājums mūsu neitralitātei un vienlīdzīgai attieksmei pret visiem tirgus dalībniekiem. Nekur pasaulē nav iespējama situācija, kad emitents ir neapmierināts ar biržas stingru uzraudzību, jo tieši tā veido drošu tirgu un pasargā uzņēmumus no nepamatotām cenu svārstībām, kā arī palielina investoru uzticību tirgum. Tikai uzņēmumi, kuriem nav izpratnes par kapitāla tirgu un uzņēmuma lomu tajā, var atļauties izteikt nepamatotus pārmetumus regulēto tirgu operatoriem. Ņemot vērā, ka valstij pieder 38% “Ventspils Nafta” akciju, tad šāds uzņēmuma vadības paziņojums ietekmē arī valstij piederošo akciju vērtību. Visbeidzot, neviena uzņēmuma vadība, kas patiešām rūpējas par uzņēmuma vērtību, nesniegtu tik vieglprātīgi paziņojumus par iešanu uz ārvalstu tirgu, nepaliekot mājas tirgū, jo nav nekā sliktāka priekš akciju cenas un likviditātes kā atrasties ārvalstu tirgū bez cenas arbitrāžas iespējām ar vietējo tirgu.”.

Lai arī izskatās, ka Latvija ar Covid19 pandēmiju no šodienas perspektīvas tiek galā labāk kā kaimiņvalstis, nesen kā Latvijas Republikas Satiksmes ministrs Tālis Linkaits norādīja, ka ekonomiskās situācijas "atkausēšanai" nākamgad būtu nepieciešami papildu līdzekļi ceļu projektiem ap attīstības centriem, minot, ka par ekonomikas atkopšanos un tautsaimniecībai nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem pēc vīrusa izraisītās krīzes beigām ir jādomā jau tagad.

Pilnībā piekrītu! Šajā kontekstā vēlos padalīties, kā, veicinot konkurenci ceļu satiksmes iepirkumos, panākt ietaupījumu valsts budžetā.

Piedaloties dažādos projektos esam strādājuši ar partneriem visā pasaulē, pielāgojoties ceļu kvalitātes standartiem Baltijas valstīs, Rietumeiropā, kā arī pat Saūda Arābijā. Dalība vairākos iepirkuma konkursos dažādās valstīs ļauj uzņēmumam iepazīt dažādus apstākļus un tirgus prasības. Minot piemērus, Lietuvā ceļu stāvoklis, kā arī laikapstākļi ir ļoti līdzīgi kā Latvijā, kas sniedz iespēju novērtēt uzņēmuma iespējas nodrošināt augstas kvalitātes ceļu apzīmējumu darbus par zemāku cenu kā to pašlaik piedāvā vietējie tirgus spēlētāji. Nīderlandē pasūtītājs norāda, kādas kvalitātes ceļa atjaunošanas darbi nepieciešami, atkarībā no ceļa nozīmes un satiksmes intensitātes. Pašlaik Saūda Arābijā notiek aktīvi infrastruktūras atjaunošanas darbi un veidoti vairāki jauni ceļi, ievērojot ļoti augstas kvalitātes prasības. Šajā tirgū pirms līguma noslēgšanas tiek veikti kvalitātes testi, katram ceļa posmam pirms darbu uzsākšanas. Arī ceļu infrastruktūras nozarē globāla pieredze ir uzņēmuma priekšrocība, kas veicina augstākas kvalitātes pakalpojumu sniegšanu.

"Nasdaq" Baltijas biržas ievieš jaunu pakalpojumu - "First North" Ārvalstu akciju tirdzniecības sarakstu, teikts biržas paziņojumā.

Jaunais pakalpojums ļauj investoriem tirgot akcijas, kas kotētas citos Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) regulētos tirgos vai tiek tirgotas daudzpusējās tirdzniecības sistēmās.

"Nasdaq Riga" valdes priekšsēdētāja un "Nasdaq" Baltijas tirgus vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne skaidro, ka jaunais pakalpojums ievērojami paplašinās akciju tirdzniecības un investīciju iespējas Baltijas reģionā.

Sākot ar pirmdienu, 6.decembri, divu Polijas tirgū kotēto uzņēmumu - "City Service" un "AB Inter RAO Lietuva" - akciju tirdzniecība tiks sākta "First North" Ārvalstu akciju tirdzniecības sarakstā.

"First North" Ārvalstu akciju tirdzniecības saraksts ir daudzpusēja tirdzniecības sistēma bez regulēta tirgus statusa, kurā birža nodrošina akciju tirdzniecību. Tirdzniecības sākšana "First North" Ārvalstu akciju tirdzniecības sarakstā nav uzskatāma par akciju kotāciju.

Latvijas finanšu tehnoloģiju kompānija Mintos ievieš jaunu pamatproduktu - ar aizdevumiem nodrošinātus vērtspapīrus jeb parādzīmes.

Parādzīmes ļaus privātajiem investoriem investēt aizdevumos pilnībā regulētā vidē ar lielāku investoru aizsardzību un pārredzamību. Kā pilnvarota ieguldījumu brokeru sabiedrība saskaņā ar MiFID II, Mintos šogad plāno pieteikties tā sauktajai ES pasei, lai varētu veikt darbību visā ES, līdztekus piesakoties arī parādzīmju pasei.

2022. gada 25. maijā Mintos investīciju platformā tika ieviestas parādzīmes, tādējādi noslēdzoties mēnešiem ilgam darbam, kāds lielākoties līdz šim Eiropā nebija realizēts. Pagājušajā gadā Mintos ieguva ieguldījumu brokeru sabiedrības licenci, pēc kā sekoja pāreja no aizdevumu investīciju produkta uz ar aizdevumiem nodrošinātiem vērtspapīriem, ko sauc par parādzīmēm. Parādzīmes ļauj privātajiem investoriem investēt aizdevumos regulētā vidē, nodrošinot lielāku investoru aizsardzību un vēl nebijušu pārskatāmības līmeni.

Velosipēdisti ir pilntiesīgi ceļu satiksmes dalībnieki, kuriem, tāpat, kā autobraucējiem un gājējiem, stigri jāievēro ceļu satiksmes noteikumi.

Statistika liecina, ka daudzi velobraucēji nav pietiekami apguvuši Ceļu satiksmes noteikumus, tādēļ viņu dalība ceļu satiksmē var apdraudēt gan viņu pašu, gan citu braucēju drošību. Pat, ja ceļu satiksmes noteikumos definētie velobraucēju pienākumi ir apgūti, drošs paliek nedrošs – katras jaunas velosezonas sākumā tos tomēr der atkārtot.

Piedāvājam apkopojošu ieskatu Ceļu satiksmes noteikumos definētajos velobraucēju pienākumos.

• Pa ceļu atļauts braukt tikai no 12 gadu vecuma. Jābūt klāt velosipēda apliecībai vai jebkura mehāniskā transportlīdzekļa vadītāja apliecībai.

• Jābrauc vienā rindā, iespējami tuvāk brauktuves labajai malai. Netraucējot gājējus, atļauts braukt pa nomali un pa ietvi.

Jau gadiem meklējam risinājumu Latvijā sasāpējušai problēmai - kā uzlabot ceļu satiksmes drošību! Regulāri tiek tērētas ievērojamas summas, veidojot sociālās kampaņas, pieņemti bargāki soda mēri noteikumu pārkāpējiem un veiktas neskaitāmas policijas patruļas ielās. Tomēr joprojām Latvijā ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaits ir viens no augstākajiem Eiropā.

Lielisks risinājums autovadītāju disciplinēšanai un to radīto risku optimālai izvērtēšanai ir nesen OCTA likumā iestrādātā norma par OCTA apdrošināšanas cenas diferencēšanu atkarībā no transportlīdzekļa īpašnieka nodarītajiem Ceļu satiksmes pārkāpumiem - to skaita un nopietnības pakāpes. Sen zināma patiesība ir, ka jebkuru cilvēku vislabāk disciplinē paša maks, jeb šajā gadījumā fakts, ka par agresīvu braukšanu un Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem var nākties bargi samaksāt, turklāt ilgtermiņā.

Šāda prakse, kad OCTA apdrošinātāji piemēro ievērojami lielākas prēmijas apdrošināšanas ņēmējiem, jau veiksmīgi darbojas un ir sevi attaisnojusi arī citās valstīs Eiropā. Par to esmu vairākkārt pārliecinājies, iepazīstot citu valstu pieredzi - Anglijā, Vācijā, Itālijā, Francijā un citur. Apdrošinātāji ārvalstīs rūpīgi izvērtē katra autovadītāja riska pakāpi, ko tas varētu radīt citiem ceļu satiksmes dalībniekiem.

Kā liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) veiktā aptauja, katrs trešais Latvijas iedzīvotājs par efektīgākajām metodēm agresīvo braucēju pāraudzināšanā uzskata ievērojamas piemaksas agrāk sodīto autoīpašnieku OCTA polišu cenai un piespiedu sabiedriskos darbus, Db.lv informē LTAB.

Jau šobrīd apdrošinātājiem viens no svarīgākajiem aspektiem, nosakot OCTA polises cenu konkrētam transportlīdzeklim, ir autoīpašnieka braukšanas vēsture un iepriekš izraisītie ceļu satiksmes negadījumi.

Jaunie OCTA likuma labojumi paredz, ka apdrošinātājiem būs pieejama visa informācija par administratīvajiem pārkāpumiem ceļu satiksmē (tiesa, tā būs maksas informācija), par kuriem reģistrē pārkāpumu uzskaites punktus. Šo informāciju apdrošinātājs varēs izmantot pēc saviem ieskatiem, nosakot atbilstošu maksājumu par apdrošināšanu. Arī līdz šim OCTA likums paredzēja iespēju apdrošinātājiem saņemt informāciju no Iekšlietu ministrijas par tiem autovadītājiem, kas sodīti par braukšanu dzērumā vai narkotisko vielu iespaidā. Diemžēl, realitātē apdrošinātājiem tā arī netika nodrošināta iespēja saņemt šādus datus.

Dobeles novada pašvaldība nepiekrīt Valsts akciju sabiedrības Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) valdes priekšsēdētāja Vladimira Kononova teiktajam, ka Latvijā būtu par daudz ceļu un ir jādomā, kuri ceļi būtu jālikvidē.

Dobeles novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks Gunārs Kurlovičs pauda, ka ceļu blīvums uz iedzīvotāju, kā to piemēro Kononovs, nav rādītājs, kas liecina par nepieciešamību pēc autoceļiem.

«Ja iedzīvotāju skaits saruks uz pusi, vai tad Latvijā jālikvidē puse ceļu? Ja ceļi būtu lieki, tie nebūtu izbraukti un nebūtu daudz jāremontē,» secināja Kurlovičs.

Viņš uzskata, ka ir tieši otrādi - problēma ir lielajā ekspluatācijas slodzē, jo pietiekami intensīvās lauksaimnieciskās darbības un smagās tehnikas dēļ grantētie lauku ceļi ir ļoti sliktā stāvoklī, jo nepietiek resursu to uzlabošanai.

«Ceļu infrastruktūra ir būtiska tautsaimniecības attīstībā, tikai problēma tā, ka Latvijā tā ir ļoti slikti uzturēta. Lielu daļu meža ceļu uztur Latvijas Valsts meži,» skaidroja Dobeles novada pašvaldības vadības pārstāvis.

Vecrīgā kopš maksas iebraukšanas režīma atcelšanas un satiksmes plūsmas ierobežošanas visbiežākie autovadītāju pārkāpumi ir braukšana pa gājēju un velosipēdu ielām, liecina Rīgas Pašvaldības policijas dati.

"Lielākā daļa autovadītāju pārkāpumu, ko konstatējusi Rīgas Pašvaldības policija, ir braukšana pa gājēju un velosipēdu ielām. Šī gada pirmajās dienās, kad satiksmes organizācijas sistēma Vecrīgā mainījās, pašvaldības policija lielā mērā strādāja, informējot un brīdinot autovadītājus par izmaiņām satiksmes kustībā. Arī šodien atkārtoti aicinām autovadītājus nepārkāpt Ceļu satiksmes noteikumus un ievērot Vecrīgā izvietotās ceļa zīmes," atgādina Rīgas Pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks Māris Lapiņš.

Laikā no 1. līdz 7. janvārim reāls sods par šo pārkāpumu ir piemērots 353 autovadītājiem. Atbilstoši Administratīvo pārkāpumu kodeksam, sods par braukšanu pa gājēju un velosipēdu ielu ir konstants - 40 lati, ko saskaņā ar grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā autovadītājam klāt esot ir tiesīgi pārkāpuma vietā piemērot arī Rīgas Pašvaldības policijas darbinieki.

Satiksmes ministrija šobrīd strādā pie divu daudzmiljonu ceļu būves projektu realizācijas Rīgas apkārtnē par privāto investoru līdzekļiem. Projektu aptuvenās izmaksas šobrīd nav precizētas, tomēr tās būs mērāmas daudzos desmitos miljonu latu. Viens no projektiem būs Ķekavas apvedceļa būvniecības projekts, bet otrs - Rīgas apvedceļa projekts, kuriem būtu jāatvieglo sastrēgumu un transporta plūsmas problēmas šajos posmos.

Abi ceļu būves objekti tiks realizēti pēc t.s. Valsts un privātās partnerības (VPP) modeļa, kas paredz, ka privātais investors par savu naudu sākotnēji uzceļ objektu un apsaimnieko to, bet valsts vairāku gadu garumā naudu atmaksā. Tādējādi valstij tiks dota iespēja realizēt milzu autoceļu projektus, bet maksāt par to vēlāk. Satiksmes ministrijas aptuvenās aplēses liecina, ka 2009. gadā VPP projektu realizētājiem no Valsts autoceļu fonda tiks maksāti 12 miljoni latu, bet 2010. gadā maksājumi jau varētu sasniegt 20 miljonus latu un ar katru gadu arvien pieaugt. "Mēs paši varēsim koriģēt un plānot, cik daudz VPP projektus gribēsim realizēt un kādas summas varēsim atļauties izlietot VPP projektos," norāda SM pārstāvis Lauris Dripe, uzsverot, ka kopumā SM varētu realizēt pat piecus VPP projektus, jo ar katru gadu pieaugšot arī Valsts autoceļu fonda finansiālās iespējas. Db jau vēstīja, ka projektu realizācija pēc VPP principa izmaksā krietni dārgāk nekā tradicionālais iepirkums, tomēr valsts ierobežotie budžeta līdzekļi neļauj realizēt lielus projektus pēc tradicionālā iepirkuma. Ilgtermiņā gan VPP princips noteikti atmaksāšoties, vērtē speciālisti.

Lai gan Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam paredzēta arī iespēja iedzīvotājiem nokļūt nacionālas vai reģionālas nozīmes centrā pa līdzenu un drošu autoceļu, Satiksmes ministrija ir izstrādājusi un īsteno transporta politiku tikai attiecībā uz valsts autoceļiem. Attiecībā uz pašvaldību ielu un ceļu tīklu, kas veido 53% no visa kopējā autoceļu tīkla, vienotas politikas nav, secinājusi Valsts kontrole.

Pašvaldībām ik gadu mērķdotācijas veidā tiek piešķirti valsts budžeta līdzekļi vismaz 42 miljonu eiro apmērā, kas paredzēti ceļu un ielu infrastruktūras darbiem. Veicot revīziju Satiksmes ministrijā un piecās pašvaldībās – Valmieras un Jēkabpils pilsētā, Durbes, Jelgavas un Iecavas novadā -, Valsts kontrole konstatējusi, ka no šiem līdzekļiem tikai neliela daļa tiek novirzīta ceļu infrastruktūras attīstībai.

Būtiski lielākā daļa naudas (visās pašvaldībās, izņemot Rīgas pilsētas pašvaldību, pēdējos gados sasniedzot pat 92% līdzekļu) tiek tērēta pasākumos, kuri nodrošina tikai ceļu tīkla uzturēšanu, ne attīstību. Saskaņā ar prognozēm 2016.gadā ceļu tīkla uzturēšanai atvēlētie līdzekļi pieaugs līdz 96%.

Valsts kontroles (VK) revīzijas rezultātā sniegtie ieteikumi pašvaldību ceļu un ielu attīstīšanai apliecina nepieciešamību celt pašvaldību kapacitāti, tostarp Satiksmes ministrijai un VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) veicot papildu izglītojošo darbu, kas arī tiks darīts, informē Satiksmes ministrijā (SM).

«Pašvaldību autoceļi un ielas veido 53% jeb 38480 km no kopējā ceļu tīkla Latvijā, un to efektīva uzturēšana un attīstība ir nozīmīga nacionālajos attīstības plānošanas dokumentos ietverto mērķu sasniegšanai. Ņemot vērā nepietiekamo ceļu uzturēšanai un attīstībai piešķirto finansējumu, esošā finansējuma efektīva izmantošana ir ļoti būtiska,» atzīts Satiksmes ministrijas (SM) sniegtajā viedoklī par VK revīzijas ziņojumu «Vai īstenotā valsts un pašvaldību politika ir veicinājusi pašvaldību ceļu un ielu attīstību? »

VK, veicot revīziju par laika periodu no 2014.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 30.jūnijam SM un piecās pašvaldībās – Valmieras un Jēkabpils pilsētā, Durbes, Jelgavas un Iecavas novadā, - norāda uz nepieciešamību izstrādāt vienotu transporta politiku gan attiecībā uz valsts, gan pašvaldību autoceļiem un ielām, jo šobrīd pašvaldību ielu un ceļu attīstība praktiski nenotiek. SM atzīst, ka no pašvaldībām maksātās valsts budžeta mērķdotācijas tikai neliela daļa tiek novirzīta ceļu infrastruktūras attīstībai. Būtiski lielākā daļa naudas (visās pašvaldībās, izņemot Rīgu), pēdējos gados sasniedzot pat 92% līdzekļu, tiek tērēta pasākumos, kuri nodrošina tikai ceļu tīkla uzturēšanu, ne attīstību. Taču ierobežotā finansējuma apstākļos kapitālieguldījumu veikšanai nepietiek finansējuma, kā rezultātā ir iespējams izpildīt tikai pašvaldību ceļu uzturēšanas minimālās prasības.

Šonedēļ sākas pārbūves darbi uz autoceļa Ventspils–Kuldīga–Saldus (P108) posmā no Ventspils līdz pagriezienam uz Zirām. Jau šonedēļ tur ir sagaidāmi pieci luksoforu posmi un var būt nepieciešamas 45 minūtes remontposma izbraukšanai, informē Latvijas Valsts ceļi.

Turpinās satiksmes organizācijas pārkārtojumi uz Vidzemes šosejas (A2) posmā no Garkalnes līdz Sēnītes mezglam. Uz brauktuvi Siguldas virzienā jau ir pārslēgts posms no Vangažiem līdz Sēnītes mezglam. Plānots, ka nedēļas vidū satiksmi pārslēgs arī posmā no Garkalnes līdz Vangažiem un no Sēnītes mezgla līdz objekta beigām. Arī pēc satiksmes pārslēgšanas uz Siguldas virziena brauktuvi tā ir organizēta pa vienai joslai katrā virzienā.

Citi patlaban plašākie remontdarbi turpinās uz Jūrmalas šosejas (A10) ar ievērojamiem satiksmes pārkārtojumiem krustojumā ar Rīgas apvedceļu A5. Turpinās arī remontdarbi pie Pāvilostas un posmā no Ēdoles līdz Alsungai. 45 minūtes nepieciešamas lai izbrauktu būvdarbu posmus no Gulbenes Balvu virzienā (P35) līdz Kazupei un no Tērvetes līdz Lietuvas robežai (P95).

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild VAS Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Jānis Lange. VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) pārvalda visu Latvijas valsts autoceļu tīklu, kas ir 20 000 kilometrus garš. LVC nodrošina valsts autoceļu ikdienas uzraudzību, administrē tam piešķirto finansējumu, plāno un vada valsts autoceļu tīkla uzturēšanu un attīstību.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Autoceļi ir valsts vizītkarte, no tiem bieži rodas pirmais un galvenais iespaids par valsti kā tādu. Turklāt ceļinieka darbs ir ļoti pateicīgs tādā ziņā, ka šī darba rezultātus var ieraudzīt un aptaustīt tūlīt, tiklīdz tie ir beigušies. Protams, es vairāk esmu ceļinieks – finansists, administrators. Mans uzdevums ir ierobežota finansējuma apstākļos «izspiest» maksimālu rezultātu – katra gada ietvaros saremontēto ceļu kilometru skaitu. Pirms kļuvu par LVC vadītāju, strādāju par LVC Jelgavas nodaļas vadītāju, pārzinu šo darbu un uzņēmuma specifiku. Uzņēmuma vadītāja amats ir loģiska izaugsme, jaunas iespējas un jauni izaicinājumi.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Uzstājoties ceļinieku gadskārtējā konferencē Attīstība sākas ar ceļu, satiksmes ministrs Uldis Augulis uzsvēra, ka viņa ministra darbības prioritāte ir autoceļu sakārtošana un uzturēšana.

«Ceļu lietotāju samaksātie nodokļi kopējā budžetā pārsniedz 500 miljonus eiro, taču no valsts budžeta finansējums gan pašvaldību ceļu, gan valsts ceļu uzturēšanai un atjaunošanai ik gadu piešķir 190 - 200 miljonu eiro. Tātad tikai 36% no naudas, ko samaksā ceļu lietotāji, ir novirzīta ceļu uzturēšanai un atjaunošanai,» akcentēja U. Augulis.

Ministrs norādīja, ka ir jāmazina šī šķēre starp ceļu lietotāju nomaksātajiem nodokļiem un piešķirto finansējumu ceļu infrastruktūrai.

Nacionālajā attīstības plānā ir noteikti konkrēti rādītāji jeb sasniedzamie procenti ceļu infrastruktūras uzlabošanā, kas sekmētu valsts attīstību un pamatu ekonomiskajai izaugsmei, īpaši reģionos. Šie rādītāji ir labs atskaites punkts, kas palīdz definēt, kāpēc tieši tik finansējuma ieguldām ceļu infrastruktūrā vai kāpēc nosakām autoceļu finansēšanu par vienu no valdības prioritātēm.

Ziemas sporta veidu attīstība Alpos sakarā ar klimatiskajām izmaiņām daudzās vietās ir apdraudēta. Nākošajos gadu desmitos sniega trūkuma dēļ nāksies slēgt vairākus slēpošanas kūrortus. Šādu prognozi ir izteikusi ANO dabas vides programma UNEP, kura prezentēja savus atzinumus Sporta kongresā Turīnā. Vairāki Cīrihes universitātes pētnieki atzīst, ka jau pašlaik vairākiem Šveices kūrortiem līdz 800 metriem virs jūras līmeņa ir problēmas. Līdzīga situācija ir novērota Austrijas un Vācijas Alpos kā arī Švarcvaldē. Pētnieki paredz, ka nākošajos gadu desmitos Šveicē būs jāslēdz katrs otrais slēpošanas kūrorts. Mākslīgā sniega radīšana pie augstākām diennakts temperatūrām nespēs novērst zaudējumus. Sniega līnija nākošajos 30-50 gados pavirzīsies par 200-300 metriem. Arī kalnu ledājs Šveicē samazināsies par 20-70%. Pētnieki paredz, ka 2100 gadā gaisa vidējā temperatūra palielināsies par 1,4 līdz 5,8° C. Avots: Eiropa.lv

Ceļu būves uzņēmuma SIA Matthai Latvija vadītājs Jovits Gurčus intervijā laikrakstā Diena.

Problēma ir milzīgā, pārspīlētā birokrātija

Jūsuprāt, valstij vajadzētu vairāk finansējuma atvēlēt galvenās nozīmes autoceļu pilnveidošanai vai arī nomaļāko ceļu, kas ir ļoti bēdīgā stāvoklī, sakārtošanai?

Situācija ir tāda, ka ir jāizvēlas pēc prioritātēm - pēc satiksmes intensitātes un drošības. Drošu apstākļu kritērijam noteikti neatbildīs ļoti sliktā stāvoklī esošais nomaļais ceļš, bet noslodze šādam ceļam ir niecīga, un pa to brauc pat par daudziem tūkstošiem mazāks skaits auto nekā pa valsts galvenajiem autoceļiem. Pirms dažiem gadiem Latvijā tiešām visa uzmanība bija fokusēta tikai uz A klases ceļiem, bet vairs tā nav, arī B klases jeb reģionālas nozīmes autoceļi ļoti intensīvi tiek uzlaboti, top jauni projekti, tiek izsludināti konkursi. Pieļauju, ka par nozari atbildīgās amatpersonas domā arī par citiem ceļiem, ne tikai A klasi.