Neraugoties uz to, ka svētku brīvdienās slēpošanas kalnu trases bija slēgtas un sezonas kopējā budžetā paredzams pamatīgs robs, kalnu īpašnieki ir optimistiski.

Ziema šajā nedēļas nogalē būšot, cer aptaujātie uzņēmēji.

Visiem viena bēda

Labākais laiks slēpošanas kalniem ik gadus parasti ir no 20. decembra līdz 10. janvārim, kad visi iegūst lauvas tiesu no sezonas ienākumiem. Šogad tā ir izpalikusi. «Domāju, ka vienu trešo daļu sezonas ieņēmumu vairs neiegūsim. Šajā periodā bija skolēnu brīvlaiks, janvārī un februārī liela daļa slēpošanas entuziastu brauc uz lielajiem kalniem citviet Eiropā,» stāsta Milzkalna valdes priekšsēdētājs Viesturs Košnieks.

«Šajā sezonā visus Latvijas slēpošanas kalnus piemeklējusi vienāda liksta. Decembrī mēģinājām atvērt vienu trasi un nedēļu nostrādājām,» stāsta kalna Golgāts īpašnieks Juris Stradiņš. Īsais darbības periods ieguldīto neļāva atpelnīt – sniega pūšana izmaksājusi apmēram tūkstošs latu, bet ieņēmumi no apmeklētājiem bijuši 200 latu. Visticamāk, cilvēkiem nebija apziņas, ka iespējams slēpot, jo pilsētās sniega bija maz. «Tās trases, kuras īpašnieki paspēja atvērt, nebija pārpildītas. Arī konkurentiem situācija bija līdzīga. Šogad nebija tas efekts: kurš pirmais atver kalnu slēpotājiem, tas ēd krējumu, pārējiem – paniņas,» norāda J. Stradiņš. Arī uz gadu mijas svinībām bijis daudz rezervāciju Golgāta naktsmm, bet lielākā daļa galu galā tika atsauktas. Cilvēki naktsmājas kā ierasts rezervējot savlaicīgi – rudenī. Lielākā daļa saņēmuši atpakaļ iemaksāto naudu, bet bijuši klienti, kas rezervāciju nav atsaukuši, cerot, ka ziema tomēr būs un pakalpojumu varēs izmantot vēlāk.

Piekrastes pārgājienu maršruts Jūrtaka kļuvis pieejamāks ar sabiedrisko transportu, informē Latvijas Lauku tūrisma asociācija Lauku ceļotājs.

Jūrtaka ir garākais pārgājienu maršruts Baltijā, kas stiepjas gar Latvijas un Igaunijas piekrasti 1200 km garumā, no kuriem 580 km ir Latvijā un 620 km Igaunijas teritorijā. Takas maršruts ir sadalīts 8 daļās – vienas dienas posmos. Katrai dienai ir pieejams detalizēts apraksts ar informāciju par apskates objektiem, posma ceļa segumiem, attālumiem, šķēršļiem un pieejamajiem pakalpojumiem (ēdināšanas vietām, naktsmītnēm u.c.). Maršrutiem ir dažādas grūtības pakāpes. Brīžiem taka ved pa smilšainu liedagu, brīžiem – pa akmeņiem un sīkiem oļiem nokaisītu pludmali. Reizēm tā līkumo cauri piejūras mežiem, piekrastes pļavām, vai piestāj zvejnieku ciematiņos.

Globālā sasilšana var iznīcināt nozīmīgu daļu no Eiropas kalnu kūrortiem, informēja Newsru.com.

Anomāli siltā ziema Eiropā nopietni apdraud Vācijas, Austrijas, Itālijas, Francijas un Šveices kalnainos apgabalus. Dēļ temperatūras paaugstināšanās kalnu slēpošanas sezona kļuvusi īsāka, sniega sega plānāka un finases, lai uzpūstu mākslīgo sniegu, lielākas. Turklāt, palielinās lavīnu risks.

Pēc klimatu pētnieku slēdziena Alpu reģionos vidējā temperatūra paaugstinās gandrīz trīs reizes augstāk nekā citur pasaulē. "1994, 2000, 2002, un 2003 gads bijuši paši siltākie pēdējo 500 gadu Alpu vēsturē", informē klimata pētnieki.

Šobrīd uz 90% lielāko kalnu kūrortiem Alpos pietiekami liela sniega sega turas vidēji 100 dienas gadā. Tālāka temperatūras sasilšana var novest līdz sezonas saīsināšanai, kūrotu skaitu un drošības aspektu tajos samazināšanos.

Tūrisma profesionāļu žurnāls Tūrisms un tūrisma profesionāļu portāls Eiropa.lv apkopojis nozares pārstāvju viedokļus par izskanējušajām runām par iespējamu Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) pievienošanu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA) it kā taupības nolūkos.

Asociācijas Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele:

"Nedomāju, ka LIAA un TAVA apvienošana tiek virzīta taupības nolūkos, tai ir politiska aizmugure. Visas pārmaiņas parasti ir politiskas, nevis ekonomiskas, un šīs, manuprāt, vērstas uz to, lai palielinātu LIAA ietekmi un budžetu. Mēs tam kategoriski iebilstu un industrija taisītu lielu skandālu.

Šāda rīcība būtu ļoti negodīga laikā, kad TAVA beidzot uzsākusi aktivitātes, kādas tai vajadzēja veikt jau 15 gadus. Kopš TAVA vada Uldis Vītloņš, ir pavisam cita kustība, aktivitāte un profesionalitāte no TAVA puses. Esmu pārliecināta, ka tūrisms noteikti nebūs ieguvējs. Jau tā tūrisms politiķiem nav bijusi prioritāte, un apvienojot TAVA ar LIAA, tūrisms vienkārši noslīktu tajā struktūrā, uzmanība tūrismam vairs nebūtu tik liela, turklāt ir LIAA ir citi uzdevumi. Idejas virzītājiem, šķiet, interesē tikai avionozare un varbūt kāda lielā viesn��cu ķēde, bet TAVA darbība ir daudz plašāka.

Slovākijā naktī no sestdienas uz svētdienu Tatros gājušas bojā divas sievietes no Latvijas, atsaucoties uz Slovākijas Kalnu glābšanas dienestu (HZS), ziņo vietējie mediji.

Sievietes, domājams, nosalušas.

Viņas bija 50 cilvēku grupā, kas no kalnu kūrorta devās pārgājienā, bet ceļā pazuda un neatgriezās kopā ar pārējiem.

Glābēji sāka viņas meklēt sestdienas naktī un atrada kāda kalna pakājē jau mirušas.

Ceļojumu aģentūras Impro valdes priekšsēdētājs Vilnis Klinovičs aģentūrai LETA apstiprināja, ka bojāgājušās sievietes ir no Latvijas un ceļojumā devušās Impro grupā.

Oficiālajā paziņojumā Impro profilā sociālajā tīklā Facebook publicēts grupas vadītājas ziņojums par šīs nelaimes apstākļiem.

«26.septembrī plkst.9.30 ar kalnu tramvaju no Starijsmokovecas uzbraucām kalnā. Laika apstākļi piemēroti kāpšanai, nedaudz apmācies, bet nelīst. Aizgājām ar grupu līdz ūdenskritumiem, pēc tam nonācām vietā, kur trases sadalās zilajā un zaļajā. Tā kā jau autobusā biju izstāstījusi, ka zaļā trase ir stāvāka, tad norunājām, ka pa to kopā ar mani ies tikai tie, kuriem spēki atļauj. Pārējie paiesies pa zilo līdz kalnu būdiņai, paēdīs un nāks atpakaļ. Lielākā daļa grupas, īpaši seniori, tā arī darīja,» teikts paziņojumā.

Klajā nācis izdevuma tūrisma nozares profesionāļiem Tūrisms otrais numurs. Salīdzinājumā ar Tūrisms iepriekšējo un nulto numuru, kuri iezīmēja jaunā izdevuma pamatvirzienus, otrais numurs pretendē uz žurnāla statusu, Db.lv infomēja Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) sabiedrisko attiecību speciālists Normunds Ķietis.

Žurnāla tirāža – 3000 eksemplāri, kuri bez maksas tiek izsūtīti tūrisma nozares pārstāvjiem un interesentiem. Tūrisms pdf versiju iespējams lejuplādēt internetā: www.corpmedia.lv/turisms_200706.pdf (2.15 Mb)

Tūrisms izdevējs ir TAVA, un tā redaktore ir NRA žurnāliste Baiba Lulle. Izdevums reģistrēts arī LR UR kā masu informācijas līdzeklis. Tūrisms veidošanā piesaistīts arī korporatīvo mediju centrs CorpMedia, kas specializējas nozaru un organizāciju laikrakstu un žurnālu veidošanā. Tūrisms auditorija: tūrisma firmas, tūrisma objekti, tūrisma informācijas centri, transporta kompānijas, restorāni, kā arī valsts un pašvaldības organizācijas u.c.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Latvijas bērniem un jauniešiem nedēļu pēc Līgo svētkiem sākas īstais vasaras nometņu laiks, un šogad pieaugusi interese tieši par nometnēm ārzemēs. Jauniešu vecāki ir sākuši noskaidrot iespējas un rezervēt daudz laicīgāk kā iepriekšējos gados, neatliekot izvēli uz pēcjāņu nedēļām, kā bija agrāk.

Vēl viena šīs vasaras īpatnība - ka ārvalstu nometnes vairs nav rīdzinieku privilēģija, nometņotāji (nometņu dalībnieki) ir pieteikušies gan no Daugavpils rajona, gan Rēzeknes un Ventspils.

Visbeidzot, ja iepriekšējos gados vecāki un jaunieši interesējās par tradicionālajām lietām - pirmie par drošību un ēdināšanu, otrie par jautrību un aktivitātēm, šogad patīkami redzēt tētu un mammu tālredzīgo attieksmi, izvēloties tās nometnes, kurās var apgūt noderīgas lietas - iemācīties brīvi komunicēties ar ārvalstu vienaudžiem, apgūt ārvalstu sarunvalodu pamatus, darboties komandā.

Mundus Travels vasaras nometņu speciālisti šogad piedāvā pašu veidotas Nezināmās Planētas nometnes, kuras var raksturot kā autobusa ceļojumu ar ilgāku uzturēšanos kādā vienā vietā - vai starptautiskā nometnē pie Vidusjūras, vai interesantā kalnu pilsētiņā. Šā gada trijām Nezināmās Planētas nometnēm pieteikti jau 56 bērni un jaunieši, ievērojami vairāk, nekā gaidīts līdz jūnija vidum. Tāpat nosūtām Latvijas dalībniekus uz mūsu starptautisko partneru veidotajām nometnēm, no svešvalodu nometnes tepat kaimiņos - Druskininkos līdz pat Tauru kalnu nometnei pie Antālijas Turcijā.

Vācijā izgudrots perfekts mājas trenažieris kalnu slēpošanai, ko sauc par Skigym.

Pēc ekspertu domām, tas ir piemērots gan iesācējiem, gan profesionāliem kalnu slēpošanas sportistiem. To ir radījuši slēpošanas speciālisti kopā ar zinātniekiem un rada trenažiera lietotājam ļoti pietuvinātus apstākļus kā īstā kalnu trasē. Trenažieris ar USB pieslēgumu tiek pievienots datoram un pie datora pievieno liela ekrāna televizoru vai projektoru. Ar programmas Ski Alpin Racing 2007 palīdzību var trenēties 32 kalnu trasēs, kas atrodas Alpu kalnu 18 dažādās vietās.

Trenažiera lietotājs var norādīt savu sagatavotības pakāpi un pēc veiksmīgiem nobraucieniem pāriet uz augstāku klasi. Trenažieris ir 23 kg smags un tā aptuvenā cena ir 1 650 eiro.

Savs bizness daudziem šķiet vilinoša iespēja, kā pelnīt iztiku, vienlaikus esot noteicējam par savu laiku.

Netrūkst to, kuri izvēlas biznesu uzsākt lielās pilsētās, un tas ir saprotams – vieglāk sasniedzami klienti, lielāks apgrozījums utt. Uzņēmējdarbība reģionos nenoliedzami prasa gan misijas apziņu, gan patriotismu, jo līdz šim reģioni ir bijusi izaicinoša vide uzņēmējiem, kur tikai ar lielu entuziasmu apveltīti cilvēki ir gatavi īstenot savas idejas.

Lielākā daļa izvēlas vieglāko ceļu – pārcelties uz Rīgu un veidot uzņēmumu tur vai atstāt Latviju un sākt uzņēmējdarbību citā valstī. Taču reģionos biznesa potenciāls ir pietiekams, par ko liecina arī “Narvesen” franšīzes ņēmēju pieredze. Cits jautājums – vai ir pieejama atbilstoša infrastruktūra un vietējo pašvaldību atbalsts.

Ārzemju ceļojums pēc šogad piedzīvotās globālās pandēmijas šķita maz ticama iespēja, kas tomēr piepildījās īstajā brīdī. Esmu atgriezusies un vesela, piedzīvojuma izjūtas noķēru, taču atmiņā spēcīgi guļ sajūta, kad visu dienu esi pavadījis ar masku uz sejas.

Vasaru biju gatavojusies pavadīt, apceļojot Latviju, tieši tā, kā to aicināja darīt vietējie uzņēmēji un politiķi. Tomēr, savstarpējām robežām lielākajai daļai Eiropas Savienības valstu vidū atveroties, šie plāni mainījās, un 1.jūlijā es devos nedēļu garā ceļojumā uz Austriju. Ceļojuma mērķis bija ģimenes atkalredzēšanās.

Prieks par ceļojumu sākās līdz ar avio biļešu iegādi. Diemžēl smieklīga pārpratuma dēļ rezervējām lidojumu nepareizajos datumos. Pēc zvana "airBaltic" tika saņemta tūlītēja, laipna atbilde, ka ne par ko nav jāuztraucas. Pēc tam lidojuma datums tika mainīts dažu minūšu laikā. Arī biļešu cenas vasaras vidū labākas būt nevarēja - 108 eiro turp un atpakaļ.

Portugālē, Eiropas tūrisma forumā, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Ginters Ferhoigens pasniedza Eiropas izcilāko tūrisma galamērķu (European Destinations of Excellence [EDEN]) balvu desmit jaunām izcilākajām tūrisma vietām.

"EDEN projekts atbalsta Eiropas tūrisma nozari un veicina vairāku netradicionālu tūrisma vietu pamanāmību. Šī balva ir ne tikai iespēja dalīties ar labāko praksi Eiropas mērogā, bet arī atzinība par ilgtspējīgu tūrisma vietu un panākumiem vainagotu atpūtas veidu nodrošināšanu. Tā veicinās jaunu darba vietu radīšanu un pastāvošo uzlabošanu," norādīja Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Ginters Ferhoigens.

Desmit izcilākie tūrisma galamērķi, kas apbalvoti 2007. gadā ir šādi:

Latvija: Kuldīga — Latvijas Venēcija.

Kuldīga — Kurzemes pilsēta ar ievērības cienīgu vēsturisko centru un Ventas ieleju; Kuldīga pazīstama arī ar nosaukumu „Latvijas Venēcija”. Tūristiem piedāvātās apskates vietas ir vēsturiskais un kultūras mantojums, kā arī Ventas upe, kas ir lielākā un gleznainākā visā reģionā. „Ventas Rumba” ir visplatākais ūdenskritums Eiropā (240 metri).

Šveices valdība trešdien ieviesusi jaunus noteikumus, lai aizsargātu produktus no Alpu reģiona. No nākamā gada sākuma apzīmējumu «Alpu» varēs izmantot tikai produktiem, kas atbilst reģiona noteikumiem, vēsta thelocal.ch.

Tiklīdz jaunie noteikumi nākamā gada janvārī stāsies spēkā, terminu «Alpu» varēs izmantot tikai piena un gaļas produktiem, kas atbilst īpašiem nosacījumiem un tos apstiprinājusi sertifikācijas iestāde.

Netiks pieļauti arī termini, kas mēģina izvairīties no šiem noteikumiem, piemēram, Kalnu tēja, informējis ekonomikas lietu departaments.

Federālā Padome ieviesusi arī jaunus noteikumus, kas saistīti ar neseno dioksīna skandālu un bailēm par apstarotas pārtikas importu no Japānas.

Nākotnē lauksaimniecības departamentam būs tiesības pieprasīt sertifikātu, lai garantētu, ka sēklas, stādi, mēslojums, pesticīdi un dzīvnieku barība nav piesārņoti vai apstaroti.

Pieprasījums pēc mājokļa iegādes reģionos ir nemainīgi augsts, liecina Swedbank dati.

Tā pērn 30% no visiem izsniegtajiem hipotekārajiem kredītiem bija mājokļu iegādei vai būvniecībai reģionos, kas ir par pieciem procentpunktiem vairāk, nekā 2022.gadā. Visvairāk kredītu izsniegti Jelgavas, Ogres, Liepājas un Valmieras novados, kamēr viszemākā aktivitāte vērojama Latgalē. Kopumā mājokļu iegādei reģionos pērn izsniegti 80 miljoni eiro, un vidējā aizdevuma summa sasniedz 65 tūkstošus eiro.

Lielākās aizdevumu summas vērojamas Vidzemē, kur tās sasniedz 79 tūkstošus eiro, kas ir pielīdzināma vidējai aizdevuma summai par dzīvokļa iegādi Rīgā. Tam seko Zemgale, kur vidējā aizdevuma summa mājokļa iegādei pērn bija 60 tūkstoši eiro, un Kurzeme ar 58 tūkstošiem eiro. Savukārt Latgalē mājokļa iegāde bijusi vislētākā – iedzīvotāji aizņēmušies vidēji 42 tūkstošus eiro.

Reorganizācijas rezultātā Specializētā kalnu slēpošanas skola tiks pārveidota par valsts aģentūru Kalnu slēpošanas sporta centrs, taču tās uzdevumi paliks nemainīgi, informēja Izglītības un zinātnes ministrija.

Viens no tās galvenajiem uzdevumiem būs gatavot Latvijas Nacionālās izlases dalībniekus startiem Olimpiskajās spēlēs, pasaules un Eiropas čempionātos un citās starptautiskajās sacensībās kalnu slēpošanas sportā.

Ministru kabineta (MK) 2004.gada 5.marta rīkojums Nr.147 paredz, ka visas Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) padotībā esošās sporta skolas jāpārveido par valsts aģentūrām. IZM trīs gadu laikā šo uzdevumu būs veiksmīgi izpildījusi, un Specializētā kalnu slēpošanas skola ir viena no pēdējām, kura reorganizācijas rezultātā kļūs par valsts aģentūru. Šodien MK apstiprināja rīkojuma projektu Specializētās kalnu slēpošanas skolas reorganizācija un valsts aģentūras Kalnu slēpošanas sporta centrs izveidošana.

«Problēmas ar drošību Latvijas kalnos ir aktuālas. Līdz nākamajai slēpošanas sezonai mēs plānojam veikt slēpošanas trašu sertificēšanu pēc skandināvu shēmas. Tas nozīmē, ka būs izanalizēta trašu pacēlāju un kalnu drošība. Analīzi veiks, ņemot vērā apkopoto slēpotāju traumu daudzumu un veidus,» laikrakstam Neatkarīgā sacījis Latvijas slēpošanas trašu asociācijas valdes priekšsēdētājs un slēpošanas kompleksa Žagarkalns īpašnieks Juris Žagars.

Viņš arī atklājis, ka jau rudenī sāktas sarunas par slēpošanas trašu sertificēšanas iespējām, bet Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) ziņojums par nedrošajiem trošu pacēlājiem ir tikai aktualizējis kalnu sertificēšanas nepieciešamību.

J. Žagars skaidro, ka sertificēs slēpošanas kalnus, kur būs izpildīti noteiktie drošības nosacījumi: «Kā piemēru varu minēt to, ka slēpošanas vietās jābūt drošības nožogojumiem, kā arī uz vietas jāatrodas medicīniskajam personālam. Tie ir tikai daži no risinājumiem, kas novērstu nelaimes gadījumus trasēs.»

PTAC patērētāju informēšanas un komunikāciju daļas vadītāja Ilze Žunde skaidrojusi, ka slēpošanas kalnu trošu pacēlāji klasificējami kā bīstamas iekārtas, tāpēc tagad notiek ikgadējā pārbaude. «Līdz šim pārbaudītas 12 trases, kurās kopā ir 38 trošu ceļi. No pārbaudītajām kalnu trasēm piecās konstatēti pārkāpumi un kopumā 15 trošu pacēlājiem apturēta darbība.»

Katram ir sava Latvija. Viens gūst enerģiju, esot tuvāk dabai, cits – iepazīstot mūsu valstī esošās baznīcas, pilis, mazo pilsētu arhitektūru.

Svarīgākā ir vēlme izzināt un meklēt līdz šim neiepazīto. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, un katram no tiem bija sava formula Latvijas apceļošanai.

Jūras vilināti

Finalmente piedzīvojumu vadītāja Baiba Ābelniece ir pārliecināta, ka Latvijas dabas lielā vērtība ir jūras krasts. Šogad izveidots maršruts Jūrtaka, kas palīdz plānot pārgājienu gar visu Latvijas piekrasti. Jūrtakas mājaslapā var iepazīties ar ieteikumiem un uzzināt, kur labāk iet gar pašu jūras krastu un kur plānot maršrutu pa kāpām, šajās vietās arī izveidota marķēta distance (norādes uz kokiem). Interesanti, ka, vidēji dienā veicot 15–20 km, visu Latvijas jūras piekrasti var noiet 30 dienās. Jūras vilināta tikusi arī reputācijas vadības kompānijas Lejiņa un Šleiers vadītāja Dagnija Lejiņa, kura Latviju apceļo, dodoties pārgājienos, visbiežāk – gar jūru, tos mēro gan viena, gan kopā ar draugiem.

Saskatot Latvijā lielu potenciālu, zviedru brīvdabas apģērbu, apavu un inventāra ražotājs un tirgotājs "Fenix Outdoor Emerging Markets GmbH" (Fenix Outdoor) izveidojis šeit Baltijas pārstāvniecību un kā nākamo attīstības tirgu noskatījis Lietuvu.

Pirms 70 gadiem Zviedrijā dibinātais uzņēmums zīmolu darbību Igaunijā jau ir nostabilizējis, tāpēc nu kārta Latvijai, kurā uzņēmuma turpmākie plāni esot lieli - uzņēmums ir izveidojis savu koncepta tirdzniecības vietu, kā arī plāno dibināt sadarbību arī ar citiem partneriem, pastāstīja uzņēmuma pārdošanas vadītājs Baltijas valstīs un Baltkrievijā Lauris Piņķis.

Lai gan uzņēmuma produkcija pasaulē ir vienāda, Latvijas tirgus klimata apstākļu dēļ vairāk pielīdzināms Ziemeļvalstīm, tādēļ pieprasījums vairāk novērojams attiecībā tieši uz ziemas un mitrumu aizturošu apģērbu. Zīmola pārstāve Sanela Krisat pauž, ka aizvien biežāk "Fjällräven" apģērbus sākušie iecienīt arī pilsētu iedzīvotāji, mainoties jaunāko pircēju vēlmēm un pieaugot pieprasījumam pēc "vintage" stila apģērbiem.

Ir pabeigts un gājējiem sagatavots garās distances pārgājiena maršruta "Mežtaka" Ziemeļu daļas posms Latvijā un šobrīd notiek "Mežtakas" Dienvidu daļas izpēte un apsekojumi Kurzemē un Lietuvā.

"Mežtakas" Ziemeļu daļas posms ir pilnībā marķēts no Rīgas līdz Igaunijas robežai pie Apes un Kornetiem.

"Mežtaka" ir Eiropas garās distances pārgājienu maršruta E11 daļa Baltijas valstīs, kas ved cauri Latvijas, Lietuvas un Igaunijas skaistākajiem mežiem un nacionālajiem parkiem. Tā sākas no Polijas/Lietuvas robežas pie Lazdiju (Lazdijai) pilsētas, ved cauri Latvijai, iegriežoties Rīgā, un nonāk Tallinā.

Kopējais "Mežtakas" Ziemeļu daļas garums ir 1050 km, tā ir sadalīta 50 posmos, katrs no tiem ir veicams vienā vai divās dienās. Latvijas teritorijā Ziemeļu daļas pārgājiena maršruts stiepjas 340 kilometru garumā, to veido 15 posmi, bet Igaunijā takas 720 kilometri ir sadalīti 35 posmos.

Ekspertu dati liecina, ka globālās sasilšanās dēļ 21. gs. beigās 80% Alpu ledāju izzudīs.

Neskatoties uz situācijas traģiskumu, Alpu reģiona iedzīvotāji iemācījās ar to pelnīt naudu.

Šveices iedzīvotājs Hansredi Bergeners katru dienu pieņem līdz 800 tūristiem, kuri brauc uz tālo kalnu rajonu, lai vērotu klimata pārmaiņu „dzīvās” liecības.

Tūristi cer savām acīm ieraudzīt Eigera kalna akmens klints krišanu, kas būtiski pārsniedz Ņujorkas Empire State Building augstumu. Pašlaik klints krīt kūstošā ledus spiediena dēļ.

Ekskursijas ilgums, apmēram, ir vienu stundu. Tās laikā tūristi var baudīt kalnu skatus no 220 metru augstuma krītošās klints pretējā malā. Vienu reizi dažu minūšu laikā kalns izdveš troksni: klints nobīdās uz leju, paceļot gaisā putekļu mākoni; nepārtraukti ir dzirdama stipra sprakšķēšana.

Netālu esošie slēpošanas un atpūtas parki Žagarkalns un Ozolkalns aktīvi strādā pie apvienošanās plāna.

«Esam izstrādājuši plānu, lai drīzumā Žagarkalns ar Ozolkalnu varētu apvienoties. Starp kalniem ir mežs, kurš ietilpst Gaujas nacionālajā parkā, tāpēc nopietni tiek strādāts pie dažādām formalitātēm, lai Dabas Aizsardzības pārvalde piekristu realizēt ideju. Ja mūsu projekts tiks apstiprināts, mums kopā būs lielākā slēpošanas bāze Baltijā. Tas ne tikai kalniem dos spēcīgu ekonomisku grūdienu, bet arī pašām Cēsīm,» uzskata slēpošanas trases Žagarkalns īpašnieks Juris Žagars.

«Līdz ar kalnu apvienošanos, es piepildīšu savu sapni paplašināt Žagarkalna bāzi, piesaistīt vairāk cilvēku. Tā kā starp kalniem ir aptuveni 500 metri, jaunās trases garums arī būs aptuveni 420, 450 metri un augstuma starpība 80 metri. Ceru, ka komunikācija ar Gaujas nacionālo parku turpināsies pozitīvi, jo sabiedrības ieguvums būs ievērojami lielāks nekā zaudējumi dabai. Mēs plānojam kopumā ieguldīt no 100 līdz 150 tūkstošiem eiro gan savus līdzekļus, gan ceram piesaistīt ES fonda atbalstu,» komentē J. Žagars.

Tehnoloģiju vilnis turpina savu attīstības gaitu un automatizācija ir ikdiena daudzās nozarēs, tāpēc aizvien vairāk tiek diskutēts par to, vai mākslīgais intelekts (roboti) aizstās darbiniekus.

Oksfordas universitātes zinātnieku pētījumā par nodarbinātības nākotni secināts, ka radošo un inovatīvo profesiju pārstāvjiem ir mazāka iespēja tikt aizstātiem ar mākslīgo intelektu. Biznesa augstskolas Turība profesore Maija Rozīte skaidro, ka arī tūrisma nozare ir jaunu darba vietu radītāja – pasaulē strauji aug tūristu skaits, attīstās nozare un tās piedāvātie pakalpojumi, līdz ar to pieaug arī darba vietu skaits.

Analizējot, kā pēdējo 20 gadu laikā ir mainījies viesnīcu un citu tūristu mītņu skaits Latvijā, ir vērojamas ievērojams pieaugums. Ja 1998. gadā Latvijā bija 211 naktsmītnes, tad šobrīd to ir 809. Rīgā naktsmītņu skaits šajā pat periodā audzis no 35 līdz 130. Gultasvietu skaits 1998. gadā bija gandrīz 18 tūkstoši, savukārt šobrīd to ir vairāk nekā 40 tūkstoši, Rīgā naktsmītņu kapacitāte ir pieaugusi no 5 tūkstošiem līdz gandrīz 16 tūkstošiem gultasvietu. Un joprojām tiek atvērtas jaunas viesnīcas. Pērn pasaulē starptautisko tūristu skaita pieaugums sasniedza 7%. Tas liecina, ka salīdzinājumā ar kopējiem ekonomikas attīstības tempiem, pieprasījums šajā nozarē aug straujāk. Arī nākotnē tiek prognozēts starptautisko tūristu skaita pieaugums 4-5% vidēji gadā. Tāpēc darba spēks tūrisma un viesmīlības nozarē ir un būs vajadzīgs.

Latvijā pēdējos četros gados sakuplojuši uzņēmumi, kas aicina doties dabā, piedalīties dažādās ekspedīcijās, piedzīvojuma pārgājienos, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tajos cilvēki var pārbaudīt gan fizisko, gan garīgo spēju robežas. Aptaujātie aktīvās atpūtas pasākumu organizatori DB atzīst, ka piedāvājumu klāsts strauji pieaug, bet vieta jauniem, kvalitatīviem tirgus dalībniekiem ir, it īpaši tādiem, kas spētu atpūtai dabā piešķirt kādu īpašu dzirksti, pievienoto vērtību. Piedzīvojumu un ekspedīciju biedrības Baltais kalns dibinātājs Mārtiņš Zvīdriņš atminas, ka pirms pieciem gadiem dažādas aktīvās atpūtas ekspedīcijas organizēja vien daži lielie tirgus dalībnieki, bet pārējā rosība notika entuziastu vidū, kas bija tāda kā pagrīdes kustība. «Latvijā šobrīd augsne ir labvēlīga, un lielais entuziasms no skriešanas pārmeties uz aktīvu atpūtu dabā. Ir pieprasījums, un kā sēnes pēc lietus aug arī dažādu pārgājienu, laivu braucienu, ekspedīciju organizētāji. Domāju, ka popularitāte nenoplaks vēl apmēram divus līdz trīs gadus, un tad būs kādas jaunas modes tendences,» teic M. Zvīdriņš.

Ekonomikas ministrija apņēmusies palielināt ieņēmumus no tūrisma, kā arī nākamajos piecos līdz septiņos gados izveidot aptuveni 1000 inovatīvus un kvalitatīvus tūrisma produktus. Taču ieņēmumu palielināšanai nepieciešami jauni tirgi, ne tikai jauni produkti, turklāt vispirms no ministrijas puses nepieciešama nopietna tūrisma nozares revīzija.

9% no visiem nodarbinātajiem strādā tūrismā

Tūrisma nozares tiešais ieguldījums iekšzemes kopproduktā veido aptuveni miljardu jeb 4,3%. Nozarē strādā 9% no visiem nodarbinātajiem jeb 77 000 cilvēku. Lai saprastu, kā palielināt ieņēmumus, vispirms jāatbild uz jautājumu – no kurām valstīm šobrīd Latvijā ir visvairāk tūristu? 2019. gada 3. ceturkšņa dati liecina, ka visvairāk viesu uzņemts no Vācijas, Krievijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas un Lielbritānijas. Lietuva un Igaunija ir kaimiņvalstis un ciemiņi no tām Latvijā uzturas neilgi, tāpēc ar šīm valstīm ieņēmumus nepaaugstināsim. Atliek Vācija, Lielbritānija, arī Zviedrija un Norvēģija – valstis ar augstu maksātspēju.

Apkārtējās vides aizsardzības nozīmīgumu Polijā apliecina lielais aizsargājamo ainavu, dabas un nacionālo parku skaits, kuros ievērojami stingri dabas aizsardzības likumi. Īpaši aizsargājami ir 23 Polijas Nacionālie parki, kuri aizņem 300 000 hektārus lielu teritoriju. Tie ir gan vienreizēji meži, purvi, ezeru apvidi un kāpas, kas pie reizes ir arī aizsargteritorija augiem un dzīvniekiem. Apmeklētājus, kuri dodas izpētīt speciāli ierīkotās Nacionālo parku takas, sagaida neaizmirstams piedzīvojums. Polijā ir vairāk nekā 1.000 zirgaudzētavu un jāšanas sporta centri, kuri atrodas gan kalnos, gan ielejās. Vairākas zirgaudzētavas ir brīnišķīgu vecu lauku sētu vai piļu sastāvdaļa. Tās piedāvā apmešanās vietu, uzturu, nomu un jāšanas stundas. Līdzās vienmēr atrodas arī privātie jāšanas centri un skolas, kuros var mācīties jāt vai nu pa stundām, vai arī iziet vairāku nedēļu jāšanas apmācību kursu. Daudzi jāšanas sporta organizatori rīko vairāku dienu izjādes pa Poliju. Viena no pazīstamākajām zirgaudzētavām ir Liski zirgu stallis Bartoszyce Masurenā (Masuren), kurā tiek audzēti zirgi, kuri gūst starptautiskus panākumus. Šeit tiek audzēti Traķiešu šķirnes zirgi. Pēdējo gadu laikā Polijā velotūrisms ir piedzīvojis nebijušu uzplaukumu. Daudzos reģionos tiek ierīkoti vai marķēti jauni riteņbraucēju celiņi. To tīmeklis aptver teritoriju vairāku tūkstošu kilometru platībā. Īpaši daudz interesantu maršrutu piedāvā Masurena. Šie maršruti ir piemēroti arī iesācējiem. Iemīļots riteņbraukšanas reģions ir Podlasie, kurā atrodas četri Nacionālie parki, kā arī Voivodšaftena (Woiwodschaften), Vestpommerna (Westpommern) un Lubuskie. Kalnainais reģions Polijas dienvidos piedāvā iespēju nodarboties ar kalnu riteņbraukšanu. Szklarska Poreba/Šreiberhauas (Schreiberhau) rajonā vien atrodas apmēram 300 km gari licenzēti veloceļi, kuru maršrutā iekļauti arī Milžu un Salu kalni. Noteikti ir jāpiemin Eiropas "tālbraucēju" veloceliņš R1 (no Francijas caur Vāciju un Poliju līdz pat Krievijai.) Polijā R1 sākās robežpilsētā Kostrzyn/Küstrin pie Oderas un vijas caur Bydgoszcz un Frombork līdz pat robežai Gronovā. Polija ir arī kanu un kajaku braucēju paradīze. Kanu un airu laivas var izdevīgi iznomāt turpat pie ezeriem. Nomas ir atvērtas no maija līdz septembra beigām. Smailītes īre dienā svārstās no 8 - 10 eiro. Īpaši ideāli priekšnosacījumi ceļošanai pa ūdeni ir Masūrenā, Augustovas un Suwalki reģionā, kā arī Kašubijas Šveicē. Dažas dienvidu kalnu upes pavasaros pārvēršas par mežonīgām šķēršļu joslām, piemēram – Dunejaka (Dunajec) un Bobra. Arī Kamienna augšpus Szklarska Poreb, kā arī Lomnica lejpus Karpacz sagādā nepieciešamo adrenalīna devu. Skaistajā maršrutā pa kalnu upēm, ietverta ir arī Dunajecas upe Pieniny kalnos. Lielos plostus vada gorāli - šī reģiona kalnu iedzīvotāji, tērpušies savos nacionālajos tērpos. Polija ir ievērojama arī ar lielo meža zvēru skaitu. Medību apvidi aizņem 2,5 miljonus hektāru lielu teritoriju. Skaistākie medību apgabali atrodas Bieszczady kalnos, Priekškarpatu rajonā, Augustovas mūžamežos, Bialowieskas parkā un Pisz/ Johannisburgā, kā arī mežos Koszalinā/Köslinā un Zielonā Gora/Grünberg. Īpaši daudz šeit medī aļņus un briežus (nepieciešama speciāla atļauja) kā arī mežacūkas. Par medībām Polijā un ar tām saistītajām formalitātēm, kā arī par dzīvu meža zvēru eksportu un ķeršanu informē Polijas mednieku apvienība.