Lai nodrošinātu veiksmīgu investīciju projekta īstenošanu, Luminor banka piešķīrusi 950 000 eiro finansējumu kokapstrādes uzņēmumam SIA Latvāņi. Projekta kopējais finansējums ir 6,99 miljoni eiro, un tā laikā paredzēts uzsākt jauna līmētās koksnes produkta — konstrukciju brusas no radiāliem piemizas dēļiem — ražošanu.

Projektu jaunu produktu ieviešanai ražošanā SIA Latvāņi uzsāka jau 2018. gadā, un tas tiek realizēts vairākās kārtās. To plānots pabeigt šī gada beigās. Projekta ietvaros notiek divu eksperimentālu ražošanas līniju izstrāde, ražošana un uzstādīšana ar mērķi padarīt ražošanu ātrāku un sākt ražot jaunu līmētās koksnes produktu ar uzlabotām lietošanas īpašībām — konstrukciju brusas no radiāliem piemizas dēļiem. Iegūtais finansējums ļaus uzņēmumam paaugstināt produktivitāti un integrēt ražošanas līnijā tādas eksperimentālas tehnoloģijas, kuru tehniskie parametri atbilst jaunākajiem zinātniskajiem sasniegumiem.

SIA Latvāņi valdes locekle Linda Grīnberga stāsta: “Šobrīd uzņēmuma galvenais izaicinājums ir kāpināt ražošanas efektivitāti, gan ieviešot inovācijas ražošanas procesā, gan investējot rītdienas tehnoloģijās. Rūpnīcā jau šodien tiek izmantoti augstas izšķirtspējas skeneri un ciparvadības darbgaldi, bet šis projekts ļaus vēl vairāk attīstīt rūpnīcas tehnoloģijas, lai mēs varētu strādāt efektīvāk un ražot mūsdienīgākus produktus, izmantojot mākslīgo intelektu.”

Investējot aptuveni 3,8 milj. eiro, SIA Latvāņi veido zema enerģijas patēriņa ēku fasāžu siltināšanas paneļu ražotni; kopā ar celtniekiem cer startēt māju siltināšanas konkursos

Divos gados, kopš idejas par ēku fasāžu siltināšanas paneļu ražošanu, SIA Latvāņi ir nonākuši līdz to prototipu testēšanai Meža nozares kompetences centra projekta Paaugstinātas ekoloģiskās vērtības koksnes materiālu izpēte ietvaros sadarbībā ar SIA Meža un koksnes produktu pētniecības institūts. Šīs ieceres īstenošanai uzņēmums ir ieguvis arī ES struktūrfondu līdzfinansējumu nepieciešamo iekārtu iegādei. Tiesa gan, projekta kopējās izmaksas ir nedaudz virs 3,8 milj. eiro, no kuriem 2,8 milj. eiro bija nepieciešami tieši attiecīgo iekārtu iegādei.

Noslēdzies SIA Latvāņi izsludinātais iepirkums par divu smalcināšanas iekārtu iegādi, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Konkursā tika saņemti divu pretendentu pieteikumi un par uzvarētāju atzīts SIA Markuss&Co. Uzvarētāja piedāvātā līgumcena ir 66,7 tūkstoši eiro.

Iepirkums tiek īstenots ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras finansējuma palīdzību.

Laikraksts Dienas Bizness maijā rakstīja, ka, investējot aptuveni 3,8 milj. eiro, SIA Latvāņi veido zema enerģijas patēriņa ēku fasāžu siltināšanas paneļu ražotni. Divos gados, kopš idejas par ēku fasāžu siltināšanas paneļu ražošanu, SIA Latvāņi ir nonākuši līdz to prototipu testēšanai Meža nozares kompetences centra projekta Paaugstinātas ekoloģiskās vērtības koksnes materiālu izpēteietvaros sadarbībā ar SIA Meža un koksnes produktu pētniecības institūts. Šīs ieceres īstenošanai uzņēmums ir ieguvis arī ES struktūrfondu līdzfinansējumu nepieciešamo iekārtu iegādei. Tiesa gan, projekta kopējās izmaksas ir nedaudz virs 3,8 milj. eiro, no kuriem 2,8 milj. eiro bija nepieciešami tieši attiecīgo iekārtu iegādei.

Investējot aptuveni 4,2 milj. eiro, SIA Latvāņi izveidojusi jaunu līmēto koka konstrukciju ražotni, kas ļauj paplašināt izstrādājumu sortimentu un ceļ uzņēmuma konkurētspēju, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Finiša spurts,» lakoniski uzņēmuma apjomīgāko investīciju projekta stadiju raksturo SIA Latvāņi līdzīpašnieks Laimonis Onzuls. Viņš norāda, ka ražotnes ēka uzbūvēta, jaunās, efektīvās kokapstrādes iekārtas uzstādītas. Investīciju projekts realizēts ar ES struktūrfondu augstas pievienotās vērtības programmas atbalstu – nedaudz vairāk par vienu miljonu eiro. «Iekārtas strādā, tomēr vēl ir nepieciešama ne tikai to darbības slīpēšana, bet arī darbiniekiem jāapgūst pieredze, tāpēc jaunās ražotnes «iekļaušanās» ražošanas procesā notiks pakāpeniski tuvāko mēnešu laikā,» plānu atklāj L. Onzuls. Viņš uzsver, ka tik strauja jaunas ražotnes projekta realizācija bez LIAA administrētās ES struktūrfondu programmas atbalsta iekārtu iegādē nebūtu iespējama. «Vispirms pašam uzņēmumam jāiegulda nauda, pilnībā jāīsteno projekts, un tikai tad varēsim pretendēt uz vairāk nekā viena miljona eiro ES struktūrfondu atbalsta saņemšanu,» vērtē L. Onzuls. Viņš norāda, ka bez ES struktūrfondu līdzfinansējuma būtu bijis grūti pārliecināt Nordea banku aizdot naudu kompānijai. «Šādu iespēju palaist garām nebūtu bijis prātīgi,» tā uz jautājumu, vai ražotnes izveides projekts būtu vispār iespējams bez ES atbalsta, atbild L. Onzuls. «Situācijā, kad esošās jaudas bija noslogotas 99% apmērā, tik un tā būtu jāmeklē risinājumi, kas ļautu ne tikai palielināt ražošanas apjomus, bet arī paaugstināt darba efektivitāti,» jaunas ražotnes nepieciešamību pamato L. Onzuls. Viņaprāt, iecerētā projekta īstenošana ļauj Latvāņiem sākt spēlēt līmēto koksnes izstrādājumu augstākajā līgā.

Noslēdzies SIA Latvāņi izsludinātais zāģēšanas iekārtas kokmateriālu šķērszāģēšanai garumā iepirkums, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkumā piedāvājumu iesniedza viens pretendents, kas arī atzīts par uzvarētāju – UAB Infleks. Kopējā iepirkuma līgumcena ir 54 tūkstoši eiro.

Iepirkums tiek īstenots ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras finansējuma atbalstu.

Laikraksts Dienas Bizness jau septembrī rakstīja, ka, investējot aptuveni 4,2 miljonus eiro, SIA Latvāņi izveidojusi jaunu līmēto koka konstrukciju ražotni, kas ļauj paplašināt izstrādājumu sortimentu un ceļ uzņēmuma konkurētspēju.

«Finiša spurts,» lakoniski uzņēmuma apjomīgāko investīciju projekta stadiju raksturo SIA Latvāņi līdzīpašnieks Laimonis Onzuls. Viņš norāda, ka ražotnes ēka uzbūvēta, jaunās, efektīvās kokapstrādes iekārtas uzstādītas. Investīciju projekts realizēts ar ES struktūrfondu augstas pievienotās vērtības programmas atbalstu – nedaudz vairāk par vienu miljonu eiro. «Iekārtas strādā, tomēr vēl ir nepieciešama ne tikai to darbības slīpēšana, bet arī darbiniekiem jāapgūst pieredze, tāpēc jaunās ražotnes «iekļaušanās» ražošanas procesā notiks pakāpeniski tuvāko mēnešu laikā,» plānu atklāj L. Onzuls.

Vasaras sezonas laikā VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) veic dažādus valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbus, kuri nodrošina drošākus braukšanas apstākļus, uzlabo pārredzamību ceļu krustojumos, kā arī novērš tālāku ceļa seguma stāvokļa pasliktināšanos, informē LAU.

Kopumā šogad ir saremontētas bedres uz melnā seguma 351 949 m2 platībā. Bedres, kuras rodas no jauna, tiek labotas visa gada garumā.

Lai uzlabotu ūdens atvadi no ceļa seguma, visā Latvijas teritorijā 98 744 m3 apmērā LAU ir veicis autoceļu nomaļu uzauguma noņemšanu.

Ceļa nomalēs izcirsti krūmi 84 ha platībā, tādējādi uzlabojot autovadītājiem pārredzamību ceļa krustojumos.

Lai ierobežotu latvāņu izplatību autoceļa nodalījuma joslā, ir nopļauti latvāņi 326 ha platībā. Vislielākā latvāņu izplatība ir Latgales reģionā – tie ir nopļauti 134 ha platībā (Jēkabpils, Preiļu, Daugavpils, Dagdas, Ludzas un Balvu nodaļās), 88 ha Vidzemē (Limbažu, Smiltenes, Valmieras, Cēsu, Madonas, Alūksnes un Gulbenes nodaļās), Kurzemē 75 ha (Dobeles, Saldus, Talsu, Tukuma, Ventspils, Kuldīgas un Liepājas nodaļās), bet centra reģionā (Rīgas, Jelgavas, Bauskas, Aizkraukles un Ogres nodaļās) latvāņi nopļauti 29 ha platībā.

Saulaines ciemā Rundāles novada pašvaldībai piederošo zemi nedēļas nogalē tīrīja no grūti iznīcināmām latvāņu audzēm, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Pašvaldības izpilddirektors Aigars Sietiņš stāstījis, ka jūlija pirmajā pusē novada dome devās izbraukumā un apsekoja vietas ar latvāņiem ne tikai Saulainē, bet visā novada teritorijā. Tagad pašvaldības policija zemes īpašniekiem gatavo un izsūta brīdinājumus par latvāņu audžu likvidēšanu noteiktā termiņā. Rundāles novada teritorijā vienīgi Svitenes pagastu neesot apsēduši latvāņi, secinājis A. Sietiņš.

Domei kā vienai no zemes īpašniecēm ir noslēgts līgums ar uzņēmēju Arkādiju Makruzovu no Ozolnieku novada par latvāņu audžu nopļaušanu pašvaldībai piederošajās zemēs. Iepriekšējos gados šo uzdevumu uzticēja vietējai zemnieku saimniecībai «Sējas», kurā saimnieko Burkānu ģimene. Taču A. Makruzova piedāvājums šogad bijis ekonomiski izdevīgāks. Pašvaldība komersantam maksā 14,8 eiro par divu metru platumā un kilometra garumā iztīrītu audzi, Bauskas Dzīvei skaidrojis A. Sietiņš.

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) vasaras sezonā saremontējis bedres uz melnā seguma vairāk nekā 414 300 kvadrātmetru platībā, informē LAU sabiedrisko attiecību speciāliste Sigita Audere.

Viņa skaidro, ka vasaras sezonas laikā LAU veic dažādus valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbus, kuri nodrošina drošākus braukšanas apstākļus, uzlabo pārredzamību ceļu krustojumos, kā arī novērš tālāku ceļa seguma stāvokļa pasliktināšanos.

Savukārt bedres, kuras rodas no jauna, tiek labotas visa gada garumā.

Lai uzlabotu ūdens atvadi no ceļa seguma, visā Latvijas teritorijā vairāk nekā 65 730 m3 apmērā LAU ir veicis autoceļu nomaļu uzauguma noņemšanu. Ceļa nomalēs izcirsti krūmi 44 ha platībā, tādējādi uzlabojot autovadītājiem pārredzamību ceļa krustojumos.

S. Audere norāda, ka šogad LAU darbinieki vairāk nekā 3600 km garumā ir sakopuši piegružotās ceļmalas. Lai ierobežotu latvāņu izplatību autoceļa nodalījuma joslā, ir nopļauti latvāņi 360 ha platībā. Vislielākā latvāņu izplatība ir Latgales reģionā – tie ir nopļauti 170 ha platībā, 85 ha Vidzemē, Kurzemē 58 ha un centra reģionā – 47 ha.

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja ceturtdien, 10. martā, akceptēja latvāņu izplatības ierobežošanas pasākumu organizatorisko plānu, kas paredz no 2016. līdz 2020.gadam Rīgas teritorijā apkarot šo invazīvo augu sugu.

Plāns paredz, ka katru gadu līdz 15. maijam tiks izsūtīti paziņojumi tām juridiskajām un fiziskajām personām, kuru īpašumā aug latvāņi, lai informētu par nepieciešamību veikt to apkarošanu. Lai iznīcinātu latvāņus pašvaldībai piederošajās teritorijās, atbilstoši Publisko iepirkumu likumam katru gadu līdz 30. maijam tiks izvēlēts darbu veicējs, kas sakops pašvaldības īpašumus. Savukārt Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes Vides uzraudzības nodaļa katru gadu no 1. jūnijam līdz 30. septembrim apsekos ar latvāņiem invadētās zemes, lai konstatētu, ir vai nav veikti latvāņu ierobežošanas pasākumi. Ja darbi netiks veikti, tiks piesaistīta Rīgas domes Administratīvā inspekcija.