Alternatīvas finansējuma piesaistei – kur lūkoties mūsu uzņēmumiem 

Kopš pagājušā gada varam sacīt, ka biznesa pirkšanas un pārdošanas tirgus atkal ir sasniedzis pilnbriedu. M&A (uzņēmumu iegādes un apvienošanās) darījumu skaita dinamika Eiropā ir augstākajā punktā kopš 2008. gada. Tas, ka uzņēmumi atkal tiek pirkti, apvienoti un pārdoti, nozīmē vienu – ir laiks perspektīvām biznesa idejām, jaunām iniciatīvām, kas noteiks to, kāda būs mūsu uzņēmējdarbības vides nākotne. Taču turpmāka attīstība prasa papildu ieguldījumus.

Anna Aile - Oaklins M&A vadošā direktore, 2018. gada 29. augusts plkst. 8:58

Publicitātes foto

Šobrīd redzam lielu ieguldītāju interesi par Latvijas uzņēmumiem dažādās nozarēs, turklāt, ja agrāk relatīvi lielāka interese par uzņēmumu iegādi bija vērojama no stratēģisko investoru puses jeb līdzīgu jomu uzņēmumiem, kas meklē iespējas paplašināties, tad tagad pircēji biežāk ir finanšu fondi. Tomēr tipiskais Latvijas uzņēmumu trūkums ir tāds, ka tie ir pārāk mazi, lai piesaistītu starptautisko investoru interesi.

Tāpēc uzņēmējiem jāskatās uz jaunu iniciatīvu realizēšanas iespējām, lai veicinātu nepieciešamo izaugsmi, un tam, protams, vajadzīgs finansējums. Tā meklējumos pirmās divas alternatīvas gandrīz vienmēr ir Eiropas Savienības fondi un banku finansējums. Tomēr bieži uzņēmēji atduras pret to, ka gadījumā, ja ideja ir relatīvi augstāka riska, banka to nespēj tolerēt, un tādā gadījumā uzņēmējiem bieži trūkst ideju - kur vēl meklēt līdzekļus.

Pēdējā laikā arvien biežāk izmantots investīciju avots ir kapitāla tirgus piedāvāto obligāciju emisiju vai akciju kotēšana biržā. Attīstīts kapitāla tirgus ir zināma ekonomikas brieduma pazīme – attīstītās Rietumeiropas un Ziemeļamerikas valstis ir ar likvīdiem un aktīviem kapitāla tirgiem, tomēr redzam, ka Latvijas uzņēmumu vadītāju vidū šī vēl nav plaši izplatīta prakse, un saskatām to kā ļoti lielu potenciālu turpmākajai attīstībai.

Tieši obligāciju izlaišana ir uzņēmēju iespēja piesaistīt investīcijas idejām, kas, iespējams, neatbilst banku finansējamo darījumu profilam, toties nodrošinās iespēju attīstīt inovācijas un augstāka riska projektus, kas ilgtermiņā rada lielāku pievienoto vērtību. Turklāt obligāciju emisija un banku finansējums noteikti nav divi pretmeti, bet gan viens otru papildinoši elementi kopējā finanšu nozares ekosistēmā.

Gribētu uzsvērt, ka tieši šobrīd mums ir visi priekšnosacījumi vietējā kapitāla tirgus attīstībai: stabila makroekonomiskā situācija, institucionālā un tiesiskā kārtība, kā arī labi funkcionējoša finanšu sistēma un vietējā kapitāla apjoms, ko vērts likt lietā tirgus attīstībai. Turklāt arī valdības līmenī Latvijas finanšu sektora attīstības plānā kapitāla tirgus attīstība izvirzīta kā viena no prioritātēm.

Nenoliedzami - akciju kotēšana biržā ir arī uzņēmuma reputācijas, kvalitātes un ilgtspējas apliecinājums, ārkārtīgi spēcīgs signāls investoriem. Turklāt iespējas startēt ar šādu soli ir ne tikai vietējā Nasdaq, kam pēdējo pāris gadu laikā ar IPO piedāvājumu veicies visai dažādi. Tā, piemēram, Varšavas birža neslēpj, ka gaida Baltijas uzņēmumus, uzsverot savas priekšrocības – tā ir likvīdāka, par to ir lielāka interese, un Polijas apetīte pēc jaunām ieguldījumu iespējām ir tikai augoša. Turklāt process, lai pieteiktos sākotnējam publisko akciju piedāvājumam ārpus Baltijas, nav īpaši smagnējāks vai sarežģītāks.

Ņemot vērā Latvijas ekonomikas izaugsmes tempus pēckrīzes laikā, arī valsts kapitālsabiedrību kotēšana biržā kalpotu kā vajadzīgais grūdiens kopējai kapitāla tirgus izaugsmei. Turklāt tas ierindotu mūs vienā grupā ar citām attīstītām valstīm, tādējādi veicinot tirgus likviditāti un ievērojami uzlabojot starptautisko investoru interesi arī par mazāka apjoma kotācijām, kā arī nodrošinot alternatīvu iespēju finanšu investoriem savu investīciju realizēšanā.

Obligācijas būs piemērots risinājums gan augsta riska projektiem ar relatīvi lielu prognozējamo ienesīgumu, gan uzņēmumu iegādes un apvienošanas darījumiem, gan arī apgrozāmā kapitāla papildināšanai. Tās ne tikai ļaus piesaistīt līdzekļus, bet arī sniegs virkni citu labumu, piemēram, vairos uzņēmuma atpazīstamību un dažādos kapitāla piesaistes avotus. Turklāt nereti tās būs finansiāli izdevīgākas par citiem aizņēmuma veidiem. Pēdējos M&A darījumos esam novērojuši, ka obligācijas kalpo kā vērtīga alternatīva banku finansējumam, piedāvājot daudz elastīgākus nosacījumus un uzliekot mazāku slogu naudas plūsmai tiem, kuri vēlas piesaistīt investīcijas un tai pat laikā saglabāt pilnu kontroli pār savu uzņēmumu.

Kopumā šobrīd redzam ļoti labas iespējas palielināt Latvijas uzņēmēju aktivitāti obligāciju emisijās vai akciju kotēšanai biržā, un šāda aktivitāte sniegtu uzlabojumu visam finansējuma piesaistes tirgum, to ne vien padarot dzīvelīgāku, bet arī nodrošinot vajadzīgu un veselīgu konkurenci ar banku sektoru, rosinot lielāku pielāgošanos un elastīgākus nosacījumus darījuma partneru starpā.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Nepalaid garām

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

Izdevniecība Dienas bizness ar 12.novembri izdod iknedēļas biznesa žurnālu, kas aizstās laikrakstu...

«Man šķiet, ka šobrīd Baltija ir pats caurspīdīgākais finanšu tirgus dalībnieks visā...

Savu eko māju no salmu paneļiem Raiskuma pagastā būvē arī latviešu modele...

100 straujāk augošie uzņēmumi Latvijā pagājušajā gadā apgrozījuši 335,92 milj. eiro, un...

Viena kleita Andele Mandele kustības piekritēju rokās mēdz nomainīt pat piecas saimnieces...

No šīs sadaļas
2018. gada 28. augusts plkst. 10:38

Pēdējo 30 gadu laikā globālie importa tarifi ir pastāvīgi mazinājušies. Tomēr populisma...

2018. gada 27. augusts plkst. 6:41

Savu pretinieku psiholoģiska ietekmēšana un pazemošana ir iecienīta metode Sorosa organizāciju...

2018. gada 24. augusts plkst. 8:10

Produktivitāte bieži tiek izmantota, lai novērtētu valsts ekonomisko sniegumu. Tā ir viena...

2018. gada 22. augusts plkst. 8:07

Pētot un salīdzinot Latvijas, Igaunijas, Nīderlandes un Polijas inovāciju ekosistēmas, nonācu pie...

2018. gada 20. augusts plkst. 13:01

Godātā redakcija, vēlētos pievienot savu balsi atkal uzsāktajai pulksteņu grozīšanas diskusijai....

2018. gada 20. augusts plkst. 11:03

Tūrisma nozare Latvijā turpina augt vienmērīgi, jo īpaši tūristu skaita un to...

2018. gada 20. augusts plkst. 6:55

Katras tautas tiesības ir rūpēties pirmkārt par savām interesēm – savā pirmajā...

2018. gada 17. augusts plkst. 7:10

Globalizācija nav iespējama bez korupcijas. Jo neviena nācija labprātīgi sevi nepiekritīs iznīcināt,...

2018. gada 16. augusts plkst. 10:29

Augstākā tiesa ir pieņēmusi spriedumu par zaudējumu piedziņu no maksātnespējas administratora...

2018. gada 15. augusts plkst. 11:03

Diemžēl t/c Galerija Centrs bieži notiekošās evakuācijas stipri negatīvi ietekmē ne vien...