Fin-tech

Altero izpleš spārnus Lietuvā

Anda Asere, 17.06.2019

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan biežāk ierasts redzēt darbojamies Lietuvas uzņēmumus Latvijā, nevis otrādi, Altero ar nopietniem nolūkiem sāk darbu kaimiņvalstī.

Latvijā no jauna izsniegto patēriņa kredītu tirgus privātpersonām ir aptuveni 300 miljoni eiro gadā, bet Lietuvā – 450 miljoni eiro. SIA Altero vadītājs Artūrs Kostins stāsta, ka kaimiņvalsts tirgus apgūšana atšķiras no tā, kā tas notika Latvijā, jo Altero ieiet tirgū, sadarbojoties ar uzņēmumiem, ar ko strādā jau Latvijā. Šobrīd tam ir septiņi partneri, un paredzēts palielināt to skaitu līdz 14. «Ir daudz, daudz vienkāršāk, jo Latvijā sākām biznesu, nezinot, ko darām un kāpēc. Bija skaidrs plāns, bet tam nebija nekāda apstiprinājuma. Šobrīd Latvijā esam guvuši tam apstiprinājumu, mums ir trīs gadu pieredze, tāpēc nav šaubu par mērķu sasniegšanu Lietuvā. Mums nav tik lielas šaubas, kādas bija pašā sākumā Latvijā. Attiecīgi zinām, konkrēti varam solīt saviem sadarbības partneriem un esam pārliecināti par šādas platformas vietu tirgū. Domāju, ka cilvēki izmantos šo pakalpojumu tāpat kā Latvijā. Parasti lietuvieši ienāk Latvijas tirgū, piemēram, Maxima, Caffeine, Čili pica, tagad arī tirdzniecības centri. Savukārt latviešu uzņēmumu Lietuvas tirgū ir diezgan maz. Tas ir retums, tāpēc tur ir liels respekts pret mums,» apgalvo Artūrs.

Viņš ievērojis, ka algu līmenis Lietuvā ir par aptuveni 10% zemāks un darbaspēks šķiet pieejamāks. «Mūsu sludinājumi Lietuvā ir vismaz divreiz biežāk apmeklēti nekā Latvijā un «savāc» divreiz vairāk CV. Arī interesentu atbilstība amatam ir augstāka,» viņš klāsta.

Citi izskatīšanas principi

Artūrs spriež, ka Lietuvā noteikumi šāda biznesa darbībai ir līdzīgi kā Latvijā. Tāpat īpaši neatšķiras biznesa ētika. «Viss ir līdzīgi, izņemot kreditēšanas nianses, kas ir krasi atšķirīgas. Lielākā atšķirība ir aizdevēju licencēšana – lai varētu izsniegt kredītus, licenci izsniedz Lietuvas Banka, bet pie mums to dara Finanšu un kapitāla tirgus komisija un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Līdz ar to, ja ir viens regulators, visiem viss ir daudz skaidrāks un noteikumi tiek ievēroti 100%, piemēram, ja ir noteikts, ka klients par kredītu drīkst maksāt ne vairāk kā 30% no saviem oficiālajiem ienākumiem, tad to tas arī nozīmē,» viņš teic.

Atšķiras arī kredītu izvērtēšanas process. Latvijā privātpersonu patēriņa kredītu izvērtēšana balstās gan uz informāciju dažādos reģistros, gan konta pārskatu – faktiskajiem ieņēmumiem un izdevumiem un apgrozījuma ātrumu. «Cilvēks var saņemt tūkstoš eiro algu un tērēt to pakāpeniski visu mēnesi vai arī pāris dienās atdot visu naudu parādos. Šīs ir divas dažādas klientu kategorijas,» saka Artūrs. Taču Lietuvā klientu izvērtēšana balstās tikai uz reģistros pieejamo informāciju. Tā ir apmierinoša, konta pārskatus klientiem pieprasa tikai 5% gadījumu. Viņa skatījumā, Lietuvā ir mazāk reģistru, bet tie biežāk tiekot atjaunoti un ir ērtāki lietošanā.

Visu rakstu lasiet 17. jūnija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru