Finanses

Altum ceturkšņa peļņa sasniegusi 5,808 miljonus eiro

Db.lv, 30.05.2024

Jaunākais izdevums

AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") šogad pirmajā ceturksnī guvusi 5,808 miljonu eiro peļņu, kas ir par 49,3% vairāk nekā gadu iepriekš, teikts "Altum" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

"Altum" bruto portfelis 2024.gada 31.martā bija 1,141 miljards eiro, no kura finanšu instrumentu portfelis bija 1,074 miljardu eiro apmērā, ko veido 35 933 projekti.

Tostarp garantiju portfelis marta beigās bija 483 miljoni eiro ar kopumā 28 063 līgumiem, aizdevumu portfelis - 384 miljonu eiro apmērā ar kopumā 6547 līgumiem, ieguldījumi riska kapitāla fondos bija 97 miljoni eiro ar kopumā 208 fonda finansētiem projektiem, bet Zemes fonds bija 110 miljonu eiro apmērā ar kopumā 1115 darījumiem.

Šogad pirmajā ceturksnī "Altum" finanšu instrumentu portfelis pieaudzis par 41 miljonu eiro pēc apjoma un par 1,8% jeb 622 projektiem pēc projektu skaita.

"Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš norāda, ka 2024.gada pirmo ceturksni raksturo kreditēšanas apmēru kāpums. Šogad pirmajos trīs mēnešos jauno darījumu apjoms bija par 51% lielāks nekā tādā pašā periodā iepriekšējā gadā.

Būtiski aktivizējusies kreditēšana reģionos - šogad pirmajā ceturksnī 31% jauno darījumu notika ārpus Rīgas, kamēr gadu iepriekš tie bija 14%.

Uzņēmumu aktivitāti lielā mērā veicināja "Altum" ieviestie procentu likmju un nodrošinājuma prasību atvieglojumi - lauksaimnieku apgrozāmo līdzekļu programmā ieviesta fiksēta 3,5% likme, savukārt ar mērķi veicināt kreditēšanu reģionos, aizdevumiem kopsummā līdz 100 000 eiro ieviestas atvieglotas nodrošinājuma prasības un pieteikšanās process.

Tāpat šogad pieaudzis pieprasījums pēc "Altum" pārvaldītā Zemes fonda darījumiem, norāda R.Bērziņš, piebilstot, ka šogad februārī fonda kopējais īpašumu portfelis pārsniedza 100 miljonus eiro: "Šogad tupinām fokusēties arī uz kreditēšanu Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanās fonda programmās, kur liela interese ir gan par uzņēmumu energoefektivitātes programmu, gan par digitalizācijas programmu. Savukārt Atveseļošanās fonda programmā daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes veicināšanai ar iesniegtajiem projektiem uz šo brīdi ir rezervēti jau 50% no pieejamā finansējuma".

"Altum" 2023.gada pirmajā ceturksnī guva 3,889 miljonu eiro peļņu.

"Altum" ir valsts kapitālsabiedrība, kas ar valsts atbalsta finanšu instrumentu palīdzību sniedz atbalstu noteiktām mērķa grupām finanšu instrumentu veidā (aizdevumi, garantijas, ieguldījumi riska kapitāla fondos u.c.), konkrētu programmu ietvaros, papildinot to arī ar nefinanšu atbalstu (konsultācijas, mentorings), kā arī realizējot citas valsts deleģētas funkcijas.

"Altum" kapitālā 40% akciju turētāja ir Finanšu ministrija, 30% akciju turētāja ir Ekonomikas ministrija un 30% akciju turētāja ir Zemkopības ministrija. "Altum" obligācijas ir iekļautas biržas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum"") pārveidē par banku būtu nopietni jāpierāda valsts intervences nepieciešamību, intervijā sacīja institūcijas valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.'

Viņš norādīja, ka šobrīd notiek diskusijas par iespējām pārveidot "Altum" par banku, taču ir svarīgi, lai šo diskusiju emocijās nepazūd fokuss uz to, ko gribam sasniegt un kāpēc gribam sasniegt.

"Vai šādu procesu var realizēt? Jā, tas ir iespējams, taču vienlaikus tas nav lēmums nodibināt vienkārši kapitālsabiedrību. Šajā gadījumā nepieciešams nopietni pierādīt, kāpēc ir nepieciešama intervence konkrētajā jomā no valsts puses," uzsvēra Bērziņš, piebilstot, ka valsts intervences nepieciešamību ir jāpierāda gan Eiropas Centrālajai bankai (ECB), gan arī Eiropas Komisijai (EK).

Tāpat viņš atzīmēja, ka gadījumā, ja tiktu pieņemts lēmums par valstij piederošas bankas izveidi, zināmā mērā nāktos dibināt jaunu "Altum" analogu, jo dažādu attīstības programmu finansēšana nav savienojama ar komercdarbību - "Altum" var veiksmīgi strādāt uz komerciāliem nosacījumiem, bet otrai daļai - attīstības daļai - būtu jābūt stingri nodalītai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Garantiju vietā lielāks spiediens uz kredītu izsniegšanu

Māris Ķirsons, 30.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsniegto aizdevumu un garantiju apjomus būtiski mainījusi Covid-19 pandēmija, karš Ukrainā, inflācijas ugunsgrēks un tā slāpēšanai Eiropas Centrālās bankas paaugstinātās procentu likmes, turklāt garantiju vietā arvien lielāks spiediens ir uz kredītu izsniegšanu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Attīstības finanšu institūcija Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš. Viņš norāda, ka pērn atbilstoši situācijai ir veiktas vairākas būtiskas izmaiņas Altum jau administrētajās atbalsta programmās, piemēram, kreditēšanas veicināšanai bankās Altum ieviesa divu veidu atvieglojumus garantiju instrumentiem, nosakot 0% garantijas prēmiju jauniem ilgtspējīgiem projektiem un garantijas prēmijas samazinājumu par aptuveni 50% visām uzņēmumu garantijām, kā arī ieviešot citus atvieglojumus, piemēram, lauksaimniekiem apgrozāmo līdzekļu aizdevumiem nosakot likmi 3,5%.

Fragments no intervijas

Pēdējos mēnešos tiek runāts par Altum pārveidi par valsts attīstības banku. Cik ilgā laikā to varētu paveikt, un vai bankas statusam ir būtiska priekšrocība salīdzinājumā ar to, kāds tas ir pašlaik?

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Atjaunots kriminālprocess Kurzemes finiera pārņemšanas lietā

Jānis Goldbergs, 28.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teju 10 gadus pēc Kurzemes finiera pārņemšanas tā bijušajam valdes priekšsēdētājam Dzintaram Odiņam ir izdevies panākt kriminālprocesa atjaunošanu. Viņš savā iesniegumā policijai apsūdz Stiga RM īpašnieku Andri Ramoliņu reiderismā, bet Dienas Biznesa pamatinterese šajā lietā ir par iespējamu PVN shēmu, maksātnespējas administratora, Hipotēku un zemes bankas (ALTUM) un VID amatpersonu iesaisti pasākumā, kas, iespējams, noved pie valsts līdzekļu zaudēšanas.

Vairāk nekā gads Dz. Odiņa dzīvē ir aizvadīts gaidot uz izmeklētāju rīcību, tomēr šī gada sākumā izrādās, ka process tiek izbeigts un tiek pasludināts par nepārsūdzamu. Odiņam to izdodas pārsūdzēt un kriminālprocesu lietā atjauno, tomēr tas patiesībā ir stāsta noslēgums. Stāsts par to, kādēļ izmeklēšana notiek sākas pirms 10 gadiem.

Reiderisms par valsts naudu? 

2021. gada novembrī Dienas Biznesā publicējām interviju Pēc būtības tika realizēts reiderisms!...

Rakstu sērijas vēsture

2021. gada novembrī Dienas Biznesā publicējām interviju “No Gazeles balvas līdz slēgtiem bankas kontiem” ar Kurzemes finiera bijušo īpašnieku Dzintaru Odiņu, kurš tikai pēc 7 gadu pauzes bija apjēdzis uzņēmumā notikušo. Intervijā paustais par Stiga RM veikto Kurzemes finiera pārņemšanu un tā īpašnieka Andra Ramoliņa darbībām bija stāsts par divu uzņēmēju strīdu, kurā no medija viedokļa ir interese par diviem sabiedriski nozīmīgiem jautājumiem. Pirmkārt, bija reiderisma fakts vai nē? Otrkārt, vai aizdomām par nodokļu maksātāju naudas izsaimniekošanu un iespējamu maksātnespējas administratora, VID un Hipotēku un zemes bankas (ALTUM) līdzdalību ir pamats? Trīs gadi kopš intervijas ir pagājuši un skaidrības tik un tā nav. Dienas Biznesa izziņas iespējas bija izsmeltas un visas atbildes saturēja norādi uz kaut kādiem noslēpumiem. Proti, atbildes no visām instancēm nesniedza skaidrību vai lieta ir tīra un pēc būtības norādīja, ka “rakties” jābeidz. Ja pats Dz. Odiņš neturpinātu cīņu par savu taisnību, visticamāk, ka cerības gūt skaidrību tā arī nerastos. Par to pēc Gazeles sāgas.

Gazeles sāga – zudušie kredīti

Mūsu nezūdošās intereses pamats ir fakts, ka Kurzemes finieris saņēma Dienas Biznesa balvu Gazele 2012 pēc darbinieku skaita pieauguma 2011. gadā. Līdz Dz. Odiņa intervijai Dienas Biznesam 2021. gadā, kopš 2014. gada, publiskajā telpā figurēja vien A. Ramoliņa versija par uzņēmuma pārņemšanu, kas vēstīja vien to, ka viss ir likumīgi, pareizi un vēl, ka uzņēmuma darbinieki paglābti no maksātnespējīga saimnieka. Detalizēti šis viedoklis atrodams Kuldīgas pašvaldības interneta vietnē.

Līdz 2014. gadam uzņēmuma īpašnieks bija Dzintara tēvs Dainis Odiņš, bet pats Dzintars bija Kurzemes finiera valdes priekšsēdētājs. 2021. gadā abi bija parādos un Dz. Odiņš apgalvoja Dienas Biznesam, ka viņam ir grūtības atvērt kontu Latvijas bankās, kas pēc viņa domām ir fiktīva parāda izveidošanas sekas pēc uzņēmuma maksātnespējas procesa noslēguma. Kurzemes finieris līdz 2012. gadam ņēma kredītus Zemes un hipotēku bankā (šobrīd Altum), gan iekārtām, gan koku žāvētavai, katlu mājai, utt. “Protams, bijām ambiciozi, gribējām augt strauji, radīt darba vietas, eksportēt. Atskatoties, varbūt jāsaka, ka pārāk ambiciozi, taču īstu kļūdu nebija, viss bija izplānots pareizi,” tā iepriekš intervijā Dz. Odiņš. Pirmais kredīts bijis miljonu vērts, otrs tāpat miljonu, bet noslēgumā uzņēmuma kredītsaistības tuvojās trīs miljoniem. No lobskaidas tirgošanas uzņēmums pārgāja uz finiera līmēšanu, tomēr tas notika 2008. gadā, kas ar šodienas zināšanām visiem sagādāja problēmas. Brīdī, kad Kurzemes finieris saņēma Gazeles balvu, tas jau bija strādājis divus gadus ar pamatīgiem zaudējumiem. Odiņš cerēja uz labākiem laikiem. 2014. gada vidū viņš saprata, ka jāmeklē investors ar “dziļākām kabatām”. Izskatot dažādus piedāvājumus viņš sastapis A. Ramoliņu, kurš esot izrādījis “pretīmnākšanu un sapratni”. Pret STIGA RM 2014. gadā jau bijis neliels parāds – 65 tūkstoši eiro, bet tādu Odiņam nav trūcis.

“Bija arī nelieli parādi pret citiem bērza finierkluču piegādātājiem, taču viņi, apzinoties tirgus situāciju, izturējās ar sapratni,” intervijā stāstīja Dz. Odiņš. Jāpiebilst, ka šis fakts ir būtisks izskatot vēlākos notikumus, lai apzinātos kopējo uzņēmuma kreditoru pulku. Pēc Dz. Odiņa teiktā A. Ramoliņš sākotnēji piedāvājis ienākt Kurzemes finiera daļā ar 60%, 40% atstājot Odiņu ģimenei, līdztekus sarunās izrādījis interesi par procesiem uzņēmumā un kā topošais partneris visu arī uzzinājis. STIGA RM Kurzemes finierim arī piegādājis kokus par 83 tūkstošiem eiro, kas esošo parādu palielināja. Līdztekus abi viesojušies pie jurista Mārtiņa Krūma. Kad visa informācija par uzņēmuma stāvokli bija nodota topošajam partnerim, pienākusi vēstule par parāda atmaksu STIGA RM, bet jau drīzumā arī tiesas paziņojums par maksātnespējas ierosināšanu. “Mans topošais partneris un investors ir ierosinājis pret mani maksātnespēju,” ievadstāstu 2021. gadā noslēdza Dz. Odiņš.

Kurzemes finieris pēc maksātnespējas

Jāteic saistošākā daļa sākas pēc maksātnespējas pasludināšanas un nu jau 10 gadus vecu notikumu pārbaudei ir nepieciešami dokumenti un izmeklēšanas. Fakts, ka pēc vēstules par maksātnespēju 2014. gada oktobra vidū viss notika ļoti ātri, to pasludināja 15. novembrī. Ieradies maksātnespējas administrators - Andris Bērziņš un banka nomainījusi apsardzi. STIGA RM uzreiz kļuvusi par uzņēmuma nomnieku. Uzreiz pēc maksātnespējas, jau 2014. gada novembrī! Jau 2015. gada februārī STIGA RM kļuva par visas uzņēmuma mantas īpašnieku, izpērkot bankas cesijas no Zemes un hipotēku bankas (Altum). Līdz ar maksātnespējas administratora ierašanos Kurzemes finierī ieradies arī STIGA RM pārstāvis, kurš vēlāk kļuvis par ražošanas direktoru. Pēc Kurzemes finiera cesiju pārdošanas STIGA RM Dz. Odiņš tomēr nonācis pamatīgos parādos, kas visticamāk ir galvenais iemesls, kādēļ cilvēks vēl desmit gadus vēlāk turpina cīnīties par savu taisnību. Parāds izrādījies gan bankai, gan juristam Mārtiņam Krūmam. No visa šī saīsinātā stāsta jau 2021. gadā izrietēja vairāki jautājumi. Pirmkārt, vai Ramoliņš Odiņu ir vienkārši piemānījis vai tomēr uzņēmuma pārņemšana būtu uzskatāma par reiderismu, kas tiešā veidā ir gandrīz nepierādāms fakts, jo eksistē tikai mutvārdu vienošanās. Otrkārt, vai Zemes un hipotēku banka pārdodot cesijas bija tiesīga tās tirgot bez izsoles, jo bez STIGA RM eksistēja vēl citi kreditori, kuri neko nesaņēma, bet notika tieši šāds darījums. Kā Dz. Odiņš paliek parādā Mārtiņam Krūmam 200 tūkstošus eiro un kādēļ? Visbeidzot paliek arī viena nepārdota cesija un Odiņš vēl ir parādā bankai. “Prasība ir solidāri arī pret manu tēvu,” par bankas parādu saka Dz. Odiņš, piebilstot, ka šādu summu nopelnīt mūža laikā nevarot, tādēļ cīnīsies par taisnīgu atrisinājumu.

Jācīnās ir pašam

Visi Dienas Biznesa jautājumi gan Altum, gan Finanšu ministrijai kā pārveidotās bankas pārraugam, gan citiem beidzās ar faktisku atrunāšanos, ko piesedza ar komercnoslēpumu un attaisnoja ar tiesībām izvēlēties valstij lētāko risinājumu. Arī atbildes uz jautājumiem Valsts ieņēmumu dienestam par Kurzemes finiera PVN parādiem 2014. gadā un 2015. gadā īpašu skaidrību nevieš un nav skaidrs vai viss pasākums summā Latvijas valstij tiešām bijis izdevīgs, nerunājot par iespējamiem likumpārkāpumiem. Aptuveni gadu pēc intervijas, Dz. Odiņš uzrakstījis iesniegumu Valsts policijas Galvenajai Kriminālpolicijas pārvaldei par uzņēmuma aktīvu izkrāpšanu un izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas. Policija pieņēma izskatīšanai Dz. Odiņa norādītos faktus. Proti, ka Altum ir 100% valsts kapitālsabiedrība un rīkojas ar publiskiem līdzekļiem un pamatprasība pret Kurzemes finieri ir aptuveni 3,35 miljoni eiro. Savukārt, pārdošanas darījumā 2015. gada 13. februārī parādās summas, kas par īpašumiem jāsamaksā ieskaita veidā. Pirmkārt, par virkni nekustamo īpašumu 322 tūkstoši eiro, bet par kustamo mantu pirkuma cena 1,86 miljoni eiro un PVN summa 391 tūkstotis. Vēl ir prasījuma tiesības pret citiem debitoriem. Kopējā pirkuma vērtība ir 2,19 miljoni eiro un PVN 391 tūkstotis eiro, kuru vēlāk atgūst no VID. Faktiski forma – ieskaita veidā nozīmē, ka STIGA RM neveicot pirkuma maksājumus kļūst par publiskas mantas turētāju, turklāt izsole par šādu pārdošanas procesu netika rīkota, ko visticamāk, pēc dokumentiem spriežot, nokārtojis maksātnespējas administrators Andris Bērziņš. Dz. Odiņš iesniegumā policijai norāda, ka uzskata, ka starp A. Bērziņu un VID amatpersonām visticamāk pastāvējusi vienošanās par šādu procesa organizēšanu. Tāpat viņš uzskata, ka Altum vecākais jurists Aivis Brūders ir nepamatoti cedējis vairumu bankas prasību pret Kurzemes finieri, kuru vērtība pārsniedz 3 miljonus eiro. Tas, ka Dz. Odiņš lūdz izmeklēt naudas izcelsmi, kas tērēta prasījuma tiesību iegūšanai jau padara lietu saistošu, jo STIGA RM gada pārskati atbilstošā laika periodā nav tik spīdoši, lai nomaksātu 2,19 miljonus eiro un vēl PVN. Tostarp iesniegums satur informāciju par iespējamu PVN shēmu par jau minēto summu, kur Dz. Odiņš norāda, ka VID kā nodrošinātais kreditors nodokļu parādu piedziņas direktores personā ir atteicies no nodokļu maksājumu ieņēmumiem valsts labā. Kopumā iesniegums policijā lūdz izmeklēt reiderisma gadījumu, publisko līdzekļu izsaimniekošanu un administratora manipulācijas, prasot ierosināt kriminālprocesu pēc virknes Krimināllikuma pantiem un 2023. gada 17. aprīlī tiek ierosināts kriminālprocess. Visi citi Dz. Odiņa centieni vai sūdzības KNAB, Finanšu ministrijā nesasniedza viņa cerēto mērķi atklāt kādus ar lietu saistītus faktus gluži tāpat kā tas neveicās Dienas Biznesam. VID solīja veikt pārbaudi. Pēc procesa ierosināšanas Dienas Bizness pārtrauca saziņu ar Dz. Odiņu, jo norit policijas izmeklēšana un nav jēgas mēģināt uzzināt to, ko nevar uzzināt.

Kriminālprocesu izbeidz un atjauno

Pusotrs gads Dz. Odiņa dzīvē ir pagājis gaidot uz aktīvu izmeklēšanu, kas ir izrādījusies ļoti neaktīva. Proti, līdz 2023. gada 23. novembrim aktīvā lietā faktiski nekas nav darīts un beigās, tā liecina atbildes Odiņam un viņa advokātam, kriminālprocess tiek izbeigts pat īsti nepaskaidrojot kādēļ. Visā sarakstē ar izmeklētājiem un prokuroriem, interesantākā ir Ziemeļkurzemes prokuratūras prokurora E. Kristovska atbilde Dz. Odiņa advokātam par kriminālprocesa izbeigšanu 2024. gada 16. janvārī. Proti, sūdzētājs nemaz nav jāinformē par iemesliem, kādēļ process izbeigts. Turklāt tas viss vairs nav pārsūdzams. Kristovska vēstules galvenā jēga ir uzrakstāma dažos vārdos, kā, piemēram, “process ir izbeigts, Odiņu par to nebija jāinformē, lēmums nav pārsūdzams,” lai arī prokurors bija aprakstījis to divās A4 formāta lapās. Cita starpā minētais prokurors bija pamanījies saputrot par ko īsti runā, vienā vēstulē domājamā Odiņa vietā rakstot Ramoliņš, lai arī pēdējā pieminēšana saziņā, kopsakarībās lūkojot, izskatās absolūti nevietā. Kopumā gadu ilgo izmeklēšanu un uzraugošā prokurora atzinumu var vērtēt kā īpaši paviršu, jo nav nekādu liecību, ka izmeklēšanas darbības vispār būtu veiktas. Dz. Odiņš tomēr ir saņēmies un pārsūdzējis lēmumu Kurzemes tiesu apgabala prokuratūrā un kā izrādās nepārsūdzamais lēmums tomēr tiek atcelts. “Šajā atbildē ietvertais nolēmums, atzīt uzraugošā prokurora atbildi par nepamatotu, kā arī uzdot kriminālprocesa izbeigšanas pamatotības pārbaudi, nav pārsūdzams,” 2024. gada 15. februārī Dz. Odiņa advokātam raksta apgabala prokurore E. Nelma. Jau šā gada 21. martā policijas izmeklētājas Līgas Zemes izbeigtais kriminālprocess ir atjaunots un to turpinās tajā pašā Kurzemes reģiona pārvaldes Ziemeļkurzemes iecirknī, bet cita izmeklētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mierā stāvēt ir iet atpakaļ

Reinis Bērziņš, Attīstības finanšu institūcijas ALTUM valdes priekšsēdētājs, 11.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jo straujāk Eiropā un pasaulē uz priekšu brauc ilgtspējas vilciens, jo mazāk uzņēmumiem ir iespējams jēdzienus “ilgtspēja”, “energoefektivitāte”, “zaļā domāšana” neattiecināt uz sevi.

Ilgtspējas ekspertu izmantotais sauklis “mainies vai mirsti” kļūst arvien reālāks. Kāpēc? Piemēram, lielie Eiropas un pasaules uzņēmumi, domājot par klimata neitralitāti, izvēlas piegādātājus, kas mērķtiecīgi samazina CO2 izmešus. Tas ir risks Latvijas uzņēmējiem, kuri ir daļa no piegādes ķēdēm, bet vēl nav veikuši tehnoloģiju vai procesu uzlabojumus. Tie, kas šodien neiegulda ilgtspējā, faktiski kāpjas atpakaļ savā konkurētspējā.

Lai tā nebūtu vien biedēšana ar konkurētspējas zaudēšanu, uzņēmējiem no valsts puses ir pieejamas vairākas valsts atbalsta programmas, lai ielēktu šajā strauji braucošajā vilcienā. Viena no šādām programmām ir Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda līdzfinansēta programma uzņēmumu energoefektivitātei, kurā vesela virkne projektu jau ir pabeigti, un tas ļauj arī ieskatīties, kā dzīvē darbojas šis atbalsts. Pasteidzoties cipariem pa priekšu – viens no klientiem, mēbeļu ražošanas uzņēmuma “Bolderāja serviss” vadītājs Valdis Krauklis mums atzina, ka pirmo mēnesi pēc saules parka projekta realizācijas ieraugot, ka pilna elektroenerģijas pašizmaksa ir 2,6 centi par kilovatu, juties kā pasakā. Saules parks uzņēmumam saražo pusi no pašpatēriņam nepieciešamās elektroenerģijas, turklāt kapitāla atlaide pilnībā nodzēsa ALTUM aizdevumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Piešķir papildu 70 miljonus eiro aizdevumiem ar kapitāla atlaidi investīciju projektiem konkurētspējas veicināšanai

LETA, 05.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja grozījumus noteikumos par aizdevumiem ar kapitāla atlaidi investīciju projektiem komersantiem konkurētspējas veicināšanai, kas paredz precizēt aizdevumu programmas īstenošanai pieejamo valsts budžeta finansējumu, piešķirot papildu 70 miljonus eiro.

Tostarp 2024.gadā un 2025.gadā piešķirti papildu pa 30 miljoniem eiro, bet 2026.gadā - 10 miljoni eiro.

Ekonomikas ministrijā (EM) norāda, ka grozījumu mērķis ir nodrošināt finanšu pieejamību lieliem investīciju projektiem, kā arī veicināt jaunas investīcijas uzņēmējdarbības paplašināšanā.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) no 2022.gada 19.janvāra līdz 2022.gada 2.maijam organizēja Aizdevumu programmas pirmās atlases kārtas pieteikumu iesniegšanu, kurā tika saņemts liels pieteikumu skaits. Savukārt 2022.gada 3.novembrī tika izsludināta projektu izvērtēšanas sākšana slēgtā atlases kārtā, kura paredzēta pirmās atlases kārtas komersantiem, kuriem nepietika finansējuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Altum noslēgti pirmie darījumi zemes izpirkšanai zem daudzdzīvokļu dzīvojamajām mājām

Db.lv, 03.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcija ALTUM noslēgusi pirmos divus līgumus par aizdevuma piešķiršanu valsts atbalsta programmā atsavināmās zemes izpirkšanai zem daudzdzīvokļu dzīvojamajām mājām.

Abas daudzdzīvokļu ēkas atrodas Saulkrastos.

Viens no darījumiem paredz zemes izpirkšanu zem astoņu dzīvokļu ēkas, kur visi īpašumi pieder fiziskām personām. Projekta kopējā summa ir 27 tūkstoši eiro, tostarp iedzīvotāju līdzdalība veido aptuveni 14 tūkstošus eiro, savukārt ALTUM aizdevums – nepilni 13 tūkstoši eiro. Ikmēneša maksājums no visiem dzīvokļiem kopumā ir nedaudz virs 70 eiro, kas ir nepini 9 eiro vienam dzīvoklim.

Otrs darījums arī noslēgts par daudzdzīvokļu mājas Saulkrastos zemes izpirkšanu, kurā atrodas 22 dzīvokļi, no kuriem viens pieder pašvaldībai. Projekta kopējās izmaksas ir 34 tūkstoši eiro, un tā izmaksas pilnībā sedz ALTUM aizdevums. Šajā darījumā ikmēneša maksājums visiem dzīvokļiem kopā ir aptuveni 190 eiro, kas ir aptuveni 9 eiro vienam dzīvoklim. Aizdevums piešķirts uz 20 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

2023.gada nozīmīgākā investīcija Latvijā - ieguldījums tehnoloģiju uzņēmumā Digital Mind

Db.lv, 22.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Biznesa eņģeļu tīkla (LatBAN) un Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas (LVCA) pasākumā "Gada investors 2023" par 2023.gada nozīmīgāko gada investīciju atzina Baltijas privātā kapitāla ieguldījumu fonda "Livonia Partners" veikto ieguldījumu Latvijas tehnoloģiju uzņēmumā "Digital Mind", lai atbalstītu stratēģisku Polijas tehnoloģiju kompānijas "EIP Dynamics" iegādi.

Polijas uzņēmums ir viens no lielākajiem "Microsoft" "Dynamics ERP" risinājumu nodrošinātājiem, kas apkalpo lielus uzņēmumus Polijā, Vācijā, Čehijā un Lielbritānijā. Investīciju darījuma mērķis ir palielināt uzņēmuma pakalpojumu piegādes kapacitāti klientu apkalpošanai Baltijas un Centrāleiropas reģionā un izveidot platformu tālāko iegādes un apvienošanas darījumu veikšanai.

"Gada finanšu konsultants" balvas ieguvējs ir "Superia" par dažāda veida finanšu konsultācijām vairākos investīciju darījumos, bet "Gada juridiskais konsultants" ieguvējs ir "Cobalt" par konsultācijām piecos nozares pārdošanas darījumos .

Institucionālo investoru sektorā apbalvojuma "Gada ilgtspējas balva" ieguvējs ir "Merito & Saules Energy" par ieguldījumiem atjaunojamās enerģijas projektos, savukārt, privāto investoru kategorijā apbalvojumu "Gada labākā sindicētā investīcija" ieguva “ASP Asset Management AIFP” par ieguldījumu jaunuzņēmumā “Monetizr”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcijas ALTUM pārvaldītais Zemes fonds, kas veic darījumus ar lauksaimniecības zemi ar mērķi to saglabāt un izmantot lauksaimnieciskā apritē, astoņu darbības gadu laikā iegādājies lauksaimniecības zemes īpašumus 27 300 hektāru platībā kopējam fonda īpašumu portfelim februārī sasniedzot 100 miljonus eiro.

Zemes fonda portfelī šā gada 31.janvārī bija 1386 īpašumi 27.3 tūkstošu hektāru apjomā. Aptuveni trešo daļu fonda portfelī jeb 30 miljonus eiro veido reversās nomas darījumi, kopumā reversajā nomā iegādāti 470 īpašumi. Papildus ar fonda aktīvu iesaisti ir iegādāti, sakopti un atdoti lauksaimniecībā ilgstoši nekopti īpašumi vairāk nekā 670 hektāru platībā.

ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš informē: "Astoņu darbības gadu laikā Zemes fonds piedzīvojis stabilu izaugsmi un tādu to prognozējam arī turpmākajos gados. Efektīvs un sevi pierādījis Zemes fonda pakalpojums ir reversā noma, kad zemnieks zemi pārdod fondam ar garantētām nomas tiesībām un uzreiz arī slēdz atpakaļpirkuma līgumu. Tādējādi lauksaimnieks iegūst akūti nepieciešamos resursus, turpina apsaimniekot savu zemi, to nomājot. Redzam ļoti labu tendenci, ka praktiski visi reversajā nomā pārdotie īpašumi līgumā noteiktajā termiņā tiek atpirkti un atgriežas lauksaimnieku īpašumā, turklāt pat pirms maksimālā piecu gadu termiņa. Prognozējam, ka 2024.gadā pieprasījums pēc reversās nomas būs liels, jo 2023.gads lauksaimniekiem bija viens no pēdējā laikā grūtākajiem gan laikapstākļu, gan produkcijas iepirkuma cenu dēļ. ALTUM instrumentu kopējais portfelis sniedzas jau pāri vienam miljardam eiro un Zemes fonds ir ļoti nozīmīga tā daļa tieši lauksaimniecības segmentā, līdzās lauksaimniekiem paredzētajām kreditēšanas programmām, tai skaitā aizdevumiem līdz 100 tūkstošiem eiro ar būtiski atvieglotām nodrošinājuma prasībām un aizdevumiem apgrozāmajiem līdzekļiem ar fiksētu likmi 3,5%".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Līdz ar saules parka izveidi Sakret plāno iepirkto elektroenerģiju samazināt par 38%

Db.lv, 30.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no būvmaisījumu ražotāja AS “Sakret Holdings” ietilpstošajiem uzņēmumiem SIA “Sakret” izvirzījis mērķi iepirktās elektroenerģijas apjomu samazināt par 38% jau pirmajā saules paneļu darbības gadā. Saules paneļu parks kopš pavasara rūpnīcai nodrošina vidēji pusi no ražošanas procesiem nepieciešamās enerģijas. Līdz ar to jau patlaban tiek plānoti līdzīgi projekti arī pārējās Sakret ražotnēs Igaunijā un Lietuvā.

Lai iepazītos ar AS “Sakret Holdings” attīstības plāniem un īstenotajiem ilgtspējas projektiem, 30. maijā Sakret rūpnīcu Rumbulā apmeklēja ekonomikas ministrs Viktors Valainis un nesen īstenotā saules paneļu parka projekta partneri – attīstības finanšu institūcijas “Altum” un AS “Latvenergo” vadītāji.

“Apsveicami, ka Sakret ir izmantojis “Altum” atbalsta programmu energoefektivitātes paaugstināšanai uzņēmējdarbībā, lai uzlabotu uzņēmuma produktivitāti un konkurētspēju, vienlaikus piedaloties arī Latvijas klimata mērķu sasniegšanā un enerģētiskās neatkarības nostiprināšanā. Tas pilnībā atbilst Ekonomikas ministrijas izstrādātajai Latvijas ekonomiskās izaugsmes stratēģijai, kur būtiski akcenti tiek likti uz produktivitātes paaugstināšanu, inovāciju un jaunāko tehnoloģiju pielietošanu, kā arī izcilību zaļās ekonomikas un atjaunojamās enerģijas jomās,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Biznesa uzsācējiem Latvijā audzis ienākumu līmenis un apmierinātība ar dzīvi

Db.lv, 11.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāji iesaistīšanos uzņēmējdarbībā visbiežāk pamato ar vēlmi strādāt savā, nevis kāda cita pakļautībā, un vairāk kā pusei pēc biznesa sākšanas audzis gan ienākumu līmenis (59%), gan kopējā apmierinātība ar dzīvi (68%), liecina Attīstības finanšu institūcijas ALTUM pētījums.

Analizējot galvenos iemeslus biznesa uzsākšanai, iedzīvotāji kā lielāko motivāciju visbiežāk norāda vēlmi strādāt patstāvīgi, nevis kāda cita pakļautībā - to izceļ 73%. Tieši šī argumenta nozīme pieaug, salīdzinot ar 2019. un 2017.gadu, kad līdzīgos pētījumos šo kā galveno faktoru minējuši 65% respondentu.

Otrais biežāk pieminētais motivācijas elements ir vēlme uzlabot savu finansiālo stāvokli, kas aktuāli 54%, savukārt iespēja netraucēti realizēt savas idejas ir saistoša 42%.

Teju puse jeb 44% biznesa sākšanu saista ar savu līdzšinējo darba pieredzi, 22% - ar hobiju, bet 21% - ar iegūto izglītību.

Salīdzinājumā ar periodu pirms uzņēmējdarbības uzsākšanas 59% ir novērojuši personīgo ienākumu pieaugumu - aptuveni katram piektajam jeb 21% tas ir ievērojami palielinājies, bet 38% palielinājies nedaudz.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Beramkravu pārvadājumu digitalizēšanas un piegādes platforma “Viangoo” piesaistījusi līdzfinansējumu no valsts attīstības finanšu institūcijas ALTUM. Finansējuma tiks izlietots mobilās lietotnes tālākai attīstībai.

Piesaistītā līdzfinansējuma apjoms 57 000 eiro apmērā paredzēts “Viangoo” lietotnes attīstīšanai - programmēšanas darbiem un funkcionalitātes papildināšanai, kā arī apgrozāmo līdzekļu finansēšanai.

Kopš darbības uzsākšanas šī gada martā Latvijas jaunuzņēmums sasniedzis apgrozījumu 1,6 miljonus eiro un paplašinājis platformā reģistrēto transporta vienību skaitu līdz 150. Šajā laikā lietotnē reģistrējušies vairāk kā 2400 lietotāji.

“2024. gadā mūsu apgrozījums Latvijas tirgū varētu pieaugt līdz vismaz 5 miljoniem eiro. Plānojam izvērst uzņēmuma darbību arī Lietuvā un Igaunijā,” nākotnes plānus iezīmē “Viangoo” dibinātājs un izpilddirektors Pēteris Kļaviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pirms 12 gadiem izveidotais tūrisma uzņēmums OsaBus nupat kā ieguldījis 913 633 eiro uzņēmuma attīstībā – iegādāti četri luksusa klases autobusi tūristu grupu pārvadājumiem Eiropā, nodrošinot pakalpojumus Eiropas valstu, un nu arī Latvijas ceļotājiem.

Tuvāko divu trīs gadu laikā uzņēmuma autobusu un minibusu parku plānots paplašināt līdz 20-30 transporta vienībām.

“Pamatā šie autobusi ar augstas klases servisu pārvadās tūristu grupas no Centrālās un Rietumeiropas valstīm kā Vācija, Francija, Spānija, Itālija, Beļģija, Nīderlande utt.. Taču mēs vēlamies arī ceļotājiem no Latvijas nodrošināt iespēju saņemt tādu servisu, kāds tiek nodrošināts jebkuras Rietumvalsts tūristiem – gan autobusu ērtības ziņā, gan šofera kompetences ziņā, kā arī, kas ne mazums svarīgi – katrai tūristu grupai nodrošināt gida pakalpojumus viņu dzimtajā valodā,” stāsta OsaBus izveidotājs un vadītājs Oskars Lūsis, piebilstot, ka vēlas paaugstināt grupu tūrisma latiņu kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Situācija Latvijas ekonomikā varētu būt labāka, piektdien Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedru kopsapulcē sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Viņš uzsvēra, ka uzņēmēji Latvijā pēdējos gados ir saskārušies ar vairākiem lieliem pārbaudījumiem, tostarp Covid-19 pandēmiju, virkni problēmu finanšu sektorā, kā arī Krievijas sākto pilna apmēra iebrukumu Ukrainā.

"Šajos apstākļos mums ir jāspēj pašiem organizēties, kļūt labākiem, konkurētspējīgākiem, un palīdzēt radīt tādu biznesa vidi, kas ir vērsta uz attīstību," uzsvēra Valainis.

Viņš pauda, ka ekonomikas uzlabošanai ministrija strādā pie vairākiem iespējamiem risinājumiem, tostarp ne tikai pie finanšu instrumentu pieejamības, bet arī birokrātiskā sloga mazināšanas. Piemēram, Ekonomikas ministrijā (EM) notiek darbs pie birokrātiskā procesa mazināšanas būvniecības nozarē, ar kuru iecerēts samazināt par aptuveni 70% laiku, kas nepieciešams no idejas līdz būvniecības projekta realizācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Vilvi Group investēs 50 miljonus eiro jaunā siera ražotnē ar palielinātu jaudu

LETA, 03.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas piena pārstrādes grupa "Vilvi Group" investēs 50 miljonus eiro jaunā siera ražotnē ar palielinātu jaudu Bauskā esošās SIA "Baltic Dairy Board" rūpnīcas teritorijā, pauda "Vilvi Group" pārstāvji.

Uzņēmuma pārstāvji atzīmēja, ka jaunajā projektā izmantos daļu no esošās "Baltic Dairy Board" rūpnīcas infrastruktūras, nomainot tās pielietojumu uz siera ražošanu. Projektu plānots pabeigt līdz 2027.gadam, un tā izveide radīs jaunas darba vietas.

Projektu "Vilvi Group" finansē ar saviem resursiem un AS "Citadele" bankas aizdevumiem. Tāpat Latvijas valdība ar "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" starpniecību projektā ieguldīs 8,5 miljonus eiro.

"Vilvi Group" ir piena pārstrādes grupa Baltijā, kuras vēsturiskais eksporta īpatsvars ir aptuveni 90%. Uzņēmuma galvenie eksporta tirgi ir Eiropas Savienības (ES) valstis. Tāpat grupa eksportē produkciju uz Āziju un citiem kontinentiem. Grupā ietilpst "Vilkyškių pienotava", "Modest", "Kelmes pienotava", "Kelmes piens", "Pieno loģistika" un "Baltic Dairy Board" Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #5

DB, 30.01.2024

Dalies ar šo rakstu

Izsniegto aizdevumu un garantiju apjomus būtiski mainījusi Covid-19 pandēmija, karš Ukrainā, inflācijas ugunsgrēks un tā slāpēšanai Eiropas Centrālās bankas paaugstinātās procentu likmes, turklāt garantiju vietā arvien lielāks spiediens ir uz kredītu izsniegšanu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Attīstības finanšu institūcija Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 30.janvāra numurā lasi:

Statistika

Lauksaimniecības preču cenu inflācija Eiropā ir apturēta

Tēma

Gadsimta laikā Latvijas mežu platības ir divkāršojušās

Meža zemes

Juridisko personu zemes darījumos - 22% kritums

Aktuāli

Katra piektā importētā kūdras tonna pasaules tirgū nāk no Latvijas

Enerģētika

Igaunijā darbojas jau septiņas biometāna ražotnes

Atkritumu apsaimniekošana

Atkritumu pārtapšana par resursiem pieņemas spēkā

Izejvielas

Izejvielas nekādu inflāciju vairs nesola

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

LU Biznesa inkubatorā triumfē daudzfunkcionāli sensori un akustiskie paneļi

Db.lv, 27.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzoties Latvijas Universitātes (LU) Biznesa inkubatora pirmsinkubācijas programmai, galveno balvu ieguva divas studentu komandas, kuras 20 nedēļu laikā strādājuši pie savām biznesa idejām un izstrādājuši daudzfunkcionālus sensoru un skaņas izolācijas paneļu prototipus no pārstrādāta tekstila.

Žūrija vērtēja katras komandas izstrādāto biznesa modeli, idejas inovāciju līmeni, tirgus lielumu, idejas validāciju, kā arī komandas atbilstību un par labākajām idejām atzina komanda “ReCyclone”, kuru biznesa ideja ir pārstrādāt tekstila atkritumus skaņu izolējošos akustiskos dizaina paneļos un “Purefy” komanda, kas izstrādā daudzfunkcionālus sensorus, kas mēra tvertņu tilpumu, lai attālināti redzētu datus vai tvertne ir pilna vai tukša.

Abas komandas ieguva 2000 eiro lielu naudas grantu.

Komanda “ReCyclone” pēc naudas balvas saņemšanas, dalījās emocijās, ko guvuši pēdējo divpadsmit nedēļu laikaposmā: ”Biznesa inkubatorā ir atbalstoša un motivējoša vide, kas diezgan ātrā tempā dzen uz priekšu idejas attīstību. Pieaicinātie nodarbību vadītāji dalās ar savām zināšanām un pieredzi, kas attīsta mūsu uzņēmējdarbības spējas un zināšanas. Piedaloties biznesa inkubatorā, esam ieguvuši biznesa idejas validēšanas prasmes, kā arī iedvesmu un motivāciju attīstīt savu biznesa ideju. Tas mūs mudina aktīvi un ar aizrautību strādāt pie mūsu iecerētā produkta izveides, lai jau tuvākajā laikā tirgum varētu piedāvāt mūsu ilgtspējīgi radītos skaņu izolējošos paneļus.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu nozares asociācijas padomes priekšsēdētājas amatā ievēlēta “Luminor Bank” AS Latvijas filiāles vadītāja Kerli Vares, informē asociācija.

Kerli Vares ir Luminor Bank AS Latvijas filiāles vadītāja un kopš 2017. gada arī bankas privātpersonu segmenta vadītāja Baltijā. Kerli Vares ir augstākā līmeņa vadītāja ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi un ekspertīzi stratēģiju izstrādē un īstenošanā, korporatīvajā un uzņēmējdarbības attīstībā, organizāciju pārmaiņu vadībā, finanšu analīzē un komandu vadībā. Kerli Vares ir īstenojusi ievērojamas biznesa transformācijas un izaugsmes stratēģijas, ieviešot nozīmīgus projektus augstas konkurences un mainīgos tirgos.

“Finanšu nozares asociācija ir un arī turpmāk būs ciešs valsts, pašvaldību, sabiedrības un uzņēmumu sabiedrotais. Asociācijai un tās biedriem kopīgi ar Latvijas Banku, Finanšu ministriju, politikas veidotājiem un citām institūcijām ir aktīvi jāstrādā pie savstarpējā dialoga uzlabošanas, kā arī finanšu nozares reputācijas un uzticības stiprināšanas. Stabils un spēcīgs finanšu sektors ir pamats Latvijas ekonomikas izaugsmei un mūsdienīgai, augstas kvalitātes finanšu pakalpojumu pieejamībai mūsu iedzīvotājiem un uzņēmējiem, veicinot viņu labklājību ilgtermiņā. Finanšu nozarei ir būtiska loma, veidojot ilgtspējīgu, uz nākotnes attīstību orientētu un konkurētspējīgu Latvijas ekonomiku, kas ietver arī iedzīvotāju finanšu zināšanu veicināšanu, risku vadību, sociālo atbildību un starptautisko sadarbību,” saka Kerli Vares, Finanšu nozares asociācijas padomes priekšsēdētāja un Luminor Bank AS Latvijas filiāles vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai turpinātu inovatīva metālapstrādes uzņēmuma SIA HQ Chipper Parts attīstību, Luminor banka piešķīrusi pusmiljonu eiro. Uzņēmums plāno iegādāties piecas jaunas ražošanas iekārtas, kas nepieciešamas produkcijas klāsta papildināšanai un produktivitātes palielināšanai.

Kopējās projekta izmaksas ir 886 000 eiro. Uzņēmums saņēmis arī Altum atbalstu no ES Atveseļošanas fonda programmas uzņēmumu digitalizācijai, kas segs līdz 35% no projekta izmaksām.

Uzņēmuma saražotie pamatprodukti ir dažādas detaļas šķeldotājiem, granulu ražotājiem, atkritumu, plastmasas, gumijas pārstrādātājiem, karjeru tehnikai, betona un bruģa ražotājiem, graudu apstrādes uzņēmumiem. Galvenie noieta tirgi ir Latvija, Lietuva, Igaunija, Vācija un Austrija. Uzņēmuma ilggadējā pieredze ļāvusi realizēt vairākus inovatīvus risinājumus, lai uzlabotu jau esošo komponentu un agregātu darbību.

“Jau iepriekš vairākkārt saņemtais finansējums no Luminor mums ir ļāvis kāpināt jaudu un paplašināt produkcijas klāstu. Ar bankas atbalstu esam gan papildinājuši apgrozāmos līdzekļus, gan iegādājušies jaunas iekārtas, strauji palielinot tirgus daļu, pārdošanas kanālus un piedāvāto specializēto detaļu izgatavošanas klāstu. Lielāko daļu uzņēmuma peļņas esam novirzījuši tā tālākajai attīstībai. Šobrīd spējam saražot lielus apjomus ļoti ierobežotā laikā, un trīs līdz sešu darba dienu laikā nodrošinām rezerves daļu piegādi visā Eiropā,” saka uzņēmuma HQ Chipper Parts valdes priekšsēdētājs Andris Melbārdis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Rēķinot pēc ES metodēm, Latvijā valsts budžetā pērn bija deficīts 2,2% apmērā no IKP

LETA, 22.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valsts budžetā pagājušajā gadā, rēķinot atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijai, bija deficīts 893,1 miljona eiro apmērā jeb 2,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie jaunākie dati par valsts budžeta deficīta un valsts parāda notifikācijas rezultātiem.

Salīdzinājumā ar 2022.gadu vispārējās valdības budžeta deficīts pērn samazinājies par 885,7 miljoniem eiro.

Savukārt vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds pagājušajā gadā veidoja 17,581 miljardu eiro jeb 43,6% no IKP. Vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds 2023.gadā, salīdzinot ar 2022.gadu, palielinājies par 1,543 miljardiem eiro jeb 9,6%. Vispārējās valdības parāda pieaugumu 2023.gadā ietekmēja trīs jaunu eiroobligāciju emisijas.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2023.gadā vispārējās valdības sektora izdevumi, salīdzinot ar 2022.gadu, palielinājās par 5,2% un sasniedza 16,5 miljardus eiro, no tiem 400 miljonus eiro veidoja izdevumi atbalsta pasākumiem energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai, kamēr ieņēmumi palielinājās par 12,3% un sasniedza 15,6 miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai iespējams saglabāt eksportspējīgu biznesu, pieverot acis uz ilgtspējas jautājumiem?

Reinis Bērziņš, Attīstības finanšu institūcijas ALTUM valdes priekšsēdētājs, 24.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izpildīt mājas darbus savlaicīgi un saglabāt savu vietu piegādes ķēdēs, papildus tam iegūstot priekšrocības konkurencē ar citiem piegādātājiem, kas mājas darbu izpildē kavējas. Tā ir realitāte, jo jau šodien lielie sadarbības partneri izvēlas piegādātājus, kas mērķtiecīgi iegulda ilgtspējā un samazina savus CO2 izmešus.

Ja vēl salīdzinoši nesen šāda pieeja bija tikai lielo kompāniju dienaskārtībā, tagad tā ir ikdienas realitāte arī mazajam un vidējam biznesam, kas vēlas sadarboties ar Eiropas un pasaules uzņēmumiem. Tāpēc īsā atbilde uz virsrakstā izvirzīto jautājumu, visticamāk, ir – nē, ilgtermiņā tas nav iespējams.

Ne tikai Eiropas Savienība ir noteikusi augstus mērķus klimata neitralitātes rādītāju sasniegšanā, ilgtspējas aspekti sadarbības uzsākšanai tie vērtēti arī citur, tostarp Lielbritānijā, ASV, Kanādā, Austrālijā u.c. Kā tas ietekmē mūsu uzņēmumus ikdienā? Piemēram, Latvijas uzņēmums nodrošina loģistikas pakalpojumus kādam no Eiropas lielajiem uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Uzņēmējdarbības atbalsta programmas Latvijā: nozīmīgs atbalsts, bet vai pietiekami izmantots?!

Līga Sičeva, LTRK ES projektu daļas vadītāja, 22.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbības atbalsta programmas spēlē būtisku lomu uzņēmumu attīstībā, piedāvājot dažāda veida atbalsta instrumentus. Programmu atbalsts sniedz uzņēmumiem iespēju attīstīties un konkurēt globāli.

Jau vairāk nekā 10 gadus strādājot ar Eiropas Savienību (ES) fondu projektiem un cieši sadarbojoties ar Latvijas uzņēmumiem, varu teikt, ka uzņēmumi varētu pilnvērtīgāk izmantot atbalsta programmu piedāvātās iespējas. Ir arī redzams, ka nereti uzņēmumiem nav skaidrs, kā šīs programmas var palīdzēt uzlabot viņu konkurētspēju, attīstīties starptautiski vai veicināt inovāciju ieviešanu.

Mana absolūtā pārliecība ir, ka uzņēmējdarbības atbalsta programmas ir fascinējošs instruments, kas uzņēmumiem piedāvā ļoti plašu atbalsta spektru, tāpēc vēlos dalīties ar savu redzējumu un sniegt dažus ieteikumus, kas, iespējams, varētu pamudināt uzņēmumus aktīvāk izmantot uzņēmējdarbības atbalsta programmu sniegtās priekšrocības. Tas ir tā vērts!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā radītā beramkravu pārvadājumu digitalizēšanas un piegādes platforma “Viangoo” marta mēnesi noslēgusi ar savu līdz šim lielāko ikmēneša apgrozījumu – gandrīz 400 000 eiro.

Tāpat uzņēmums būvniecības darbu starpsezonā investējis vairāk kā 50 000 eiro mobilās lietotnes uzlabošanā, kā arī noslēdzis otro sadarbības līgumu ar Valsts attīstības finanšu institūciju ALTUM, piesaistot finansējumu 100 000 eiro apmērā.

“Lietotnes uzlabojumi realizēti ar mērķi, lai atvieglotu digitālo atskaišu veidošanu juridisko personu vajadzībām. Tas nozīmē, ka turpmāk kravu pasūtīšana digitāli atvieglos grāmatvedības plānošanu un nodrošinās automātiski veidotas pasūtījumu atskaites atbilstoši faktiskajiem piegāžu datumiem,” skaidro “Viangoo” dibinātājs un izpilddirektors Pēteris Kļaviņš.

Šī gada martā “Viangoo” izdevies sasniegt savu līdz šim lielāko ikmēneša apgrozījumu - gandrīz 400 000 eiro, kā arī reģistrēt augstāko kravu skaitu, kas piegādātas vienā dienā – 117. Uzņēmuma tīklā šobrīd reģistrētas 150 transporta vienības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ieguldot 40 miljonus eiro, AmberBirch plāno dubultot finiera ražošanas jaudas

Db.lv, 22.02.2024

SIA "Amberbirch" īpašnieces a/s "AmberStone Group" valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis (no kreisās) un "AmberBirch" valdes loceklis Kārlis Kavass.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jēkabpils novadā strādājošais uzņēmums AmberBirch līdz 2025. gada vidum investēs vairāk nekā 40 miljonus eiro, lai dubultotu bērza finiera ražošanas jaudas, uzsāktu augstākas kvalitātes finiera produkcijas ražošanu un dažādotu tā klāstu.

Plānots, ka jau 2025. gada otrajā pusē AmberBirch, SIA spēs saražot līdz pat 90 000 kubikmetrus finiera gadā. Ražošanas jaudas kāpināšana un jaunu tehnoloģiju uzstādīšana nozīmē arī papildu darba vietu izveidi, palielinot darbinieku skaitu ražotnē no 85 līdz 130.

Investīcijas AmberBirch, SIA ražotnē plānots segt gan no uzņēmuma pašu līdzekļiem, gan piesaistot ārējo finansējumu.

Uzsākot ieguldījumu projektu, šā gada 20. februārī AmberBirch parakstīja 20 miljonu eiro vērtu līgumu ar Somijas uzņēmumu Raute Corporation par tehnoloģijas piegādi ar īpaši augstu ražošanas cikla automatizāciju. Raute Corporation tehnoloģiju pasūtījums ietver visas galvenās finiera ražošanas procesu līnijas: apaļkoku padeves līniju, finiera lobīšanas līniju un finiera žāvēšanas un šķirošanas līniju, vizuālo defektu un mitruma satura analizatorus un MillSIGHTS MIS-programmatūru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piesaistot līdzfinansējumu no bankas Citadele un ALTUM vairāk nekā 800 000 eiro apmērā, Latvijas un Norvēģijas kopuzņēmums SIA “Gripsteel” iegādājies jaunas metālapstrādes iekārtas.

Tās izvietotas uzņēmuma jaunajā rūpnīcā "VGP Park Ķekava", kas atrodas stratēģiski izdevīgā vietā – pie automaģistrāles A7 (Via Baltica) un A5 (Rīgas apvedceļš).

Uzņēmums iegādājies jaunākās paaudzes lāzeriekārtu, metāla locītāju, zāģi un metināšanas iekārtu. Paredzēts, ka lāzeriekārtas tehnoloģija palīdzēs kāpināt “Gripsteel” ražošanas apjomus, jo tā var tikt automatizēta un strādāt 16 stundas bez speciālistu iesaistes.

“Gripsteel” vadītājs Ēriks Miklaševičs: "Šobrīd SIA "Gripsteel" pilnā apmērā nodrošina mūsu lielākā partnera "Griptel" vajadzības telekomunikāciju produktos. Mūsu mērķis ir attīstīties arī tirgos ārpus telekomunikāciju jomas. Šobrīd notiek aktīvs darbs pie saules paneļu stiprinājumu projektēšanas un ražošanas."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās, kad cilvēki aktīvi domā par ilgtspējīgākiem enerģijas risinājumiem, saules paneļu iegāde un uzstādīšana kļūst aizvien pievilcīgāka investīcija mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Tomēr, vai investīcija saules paneļos ir patiešām tik izdevīga, un vai varam balstīt savu lēmumu tikai uz ekoloģiskiem apsvērumiem? Par šo tēmu vairāk stāsta Solarshop valdes loceklis Ivars Millers.

Ieguldījums saules paneļos dod iespēju būt daudz neatkarīgākiem. Privātpersonas var nodrošināt sava elektrības patēriņa daļu ar saules enerģiju, nodrošinoties pret elektroenerģijas cenu kāpumiem un neizdevīgiem elektrības cenu fiksēšanas līgumiem. Ir daudz piemēru kad mājsaimniecības noslēdza ilgtermiņa elektroenerģijas līgumus 2022. gadā vasarā un joprojām maksā 0.30 eur/kwh, jo līguma laušanas gadījumā ir noteiktas soda sankcijas.

Lai gan saules paneļu sistēmas iegādei nepieciešamas sākotnējās investīcijas, tomēr noteiktā laika posmā šis ieguldījums atmaksājas. Ieguldījumu atmaksāšanās periods katrā gadījumā ir atšķirīgs, jo to ietekmē gan elektrības cenas biržā, gan elektroenerģijas pašpatēriņš dienas laikā, gan sistēmas jauda. Īpaši aktuāli tas ir mājsaimniecībām, kur kā apkures avots ir izvēlēts siltumsūknis un ir iegādāts vai plāno iegādāties elekroauto.

Komentāri

Pievienot komentāru