Jaunākais izdevums

AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") šogad pirmajā pusgadā guvusi 12,808 miljonu eiro peļņu, kas ir par 61,3% vairāk nekā gadu iepriekš, teikts "Altum" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

"Altum" bruto portfelis 2024.gada 30.jūnijā bija 1,123 miljardi eiro, no kura finanšu instrumentu portfelis bija 1,12 miljardu eiro apmērā, ko veido 36 814 projekti.

Tostarp garantiju portfelis jūnija beigās bija 496 miljonu eiro apmērā ar kopumā 28 709 līgumiem, aizdevumu portfelis - 416 miljonu eiro apmērā ar kopumā 6748 līgumiem, ieguldījumi riska kapitāla fondos bija 92 miljoni eiro ar kopumā 209 fondu finansētiem projektiem, bet Zemes fonds bija 116 miljonu eiro apmērā ar kopumā 1148 darījumiem.

Šogad pirmajā pusgadā "Altum" finanšu instrumentu portfelis pieaudzis par 89 miljoniem eiro pēc apmēra un par 4,3% jeb 1503 projektiem pēc projektu skaita.

"Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš norāda, ka pirmajā pusgadā "Altum" veica aktīvu kreditēšanu, kas atspoguļojas arī sešu mēnešu darbības rezultātos. Šajā periodā uzņēmumu finansēšanas temps audzis gan Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda programmās, gan lielo investīciju aizdevumu programmā ar kapitāla atlaidi.

Bērziņš informē, ka atbalsts šādiem ilgtspējas projektiem palīdz uzņēmumu konkurētspējai un tālākai izaugsmei. Tāpat apstiprināti jauni, vērienīgi darījumi Atveseļošanas fonda programmā zemas īres izmaksu namu būvniecībai.

Joprojām saglabājas augsts pieprasījums pēc aizdevumiem uzņēmumiem apmērā līdz 100 000 eiro, pateicoties būtiski samazinātajām prasībām nodrošinājumam, veicinot kreditēšanu reģionos, informē Bērziņš. Šogad pirmajos sešos mēnešos ir apstiprināti 488 pieteikumi 16 miljonu eiro apmērā, kas ir divkāršs apjoms salīdzinājumā ar pirmo ceturksni. Kopumā jauno darījumu apmērs šogad pirmajos sešos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo periodu gadu iepriekš, ir palielinājies par 53%.

Bērziņš uzsver, ka uzņēmēji ir gatavi investēt, izmantojot "Altum" programmu atbalsta mehānismus, un kas ir būtiski, lai investīcijas turpinātos arī augstas naudas resursu cenas un inflācijas apstākļos.

"Altum" 2023.gada pirmajā pusgadā guva 7,94 miljonu eiro peļņu.

"Altum" ir valsts kapitālsabiedrība, kas ar valsts atbalsta finanšu instrumentu palīdzību sniedz atbalstu noteiktām mērķa grupām finanšu instrumentu veidā (aizdevumi, garantijas, ieguldījumi riska kapitāla fondos u.c.), konkrētu programmu ietvaros, papildinot to arī ar nefinanšu atbalstu (konsultācijas, mentorings), kā arī realizējot citas valsts deleģētas funkcijas.

"Altum" kapitālā 40% akciju turētāja ir Finanšu ministrija, 30% akciju turētāja ir Ekonomikas ministrija un 30% akciju turētāja ir Zemkopības ministrija. "Altum" obligācijas ir iekļautas biržas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Altum ceturkšņa peļņa sasniegusi 5,808 miljonus eiro

Db.lv,30.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") šogad pirmajā ceturksnī guvusi 5,808 miljonu eiro peļņu, kas ir par 49,3% vairāk nekā gadu iepriekš, teikts "Altum" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

"Altum" bruto portfelis 2024.gada 31.martā bija 1,141 miljards eiro, no kura finanšu instrumentu portfelis bija 1,074 miljardu eiro apmērā, ko veido 35 933 projekti.

Tostarp garantiju portfelis marta beigās bija 483 miljoni eiro ar kopumā 28 063 līgumiem, aizdevumu portfelis - 384 miljonu eiro apmērā ar kopumā 6547 līgumiem, ieguldījumi riska kapitāla fondos bija 97 miljoni eiro ar kopumā 208 fonda finansētiem projektiem, bet Zemes fonds bija 110 miljonu eiro apmērā ar kopumā 1115 darījumiem.

Šogad pirmajā ceturksnī "Altum" finanšu instrumentu portfelis pieaudzis par 41 miljonu eiro pēc apjoma un par 1,8% jeb 622 projektiem pēc projektu skaita.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") atbalsta instrumentu jaunie darījumi pirmajā pusgadā veidoja 190 miljonus eiro, kas ir par 51% vairāk nekā 2023.gada pirmajā pusgadā, teikts "Altum" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Tostarp finanšu instrumentu jauno darījumu apmērs pirmajā pusgadā bija 188 miljoni eiro, kas ir par 52,8% vairāk. Pirmajā pusgadā atbalstīti 3976 jauni projekti.

Tostarp aizdevumi pirmajā pusgadā izsniegti 100 miljonu eiro apmērā, kas ir par 82% vairāk, garantijas izsniegtas 59 miljonu eiro apmērā, kas ir par 10% vairāk, bet ieguldījumi riska kapitāla fondos bija septiņu miljonu eiro apmērā, kas ir samazinājums par 23%. Zemes fonda darījumi veikti 22 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums 3,8 reizes.

Paziņojumā biržai teikts, ka "Altum" atbalsta instrumentu portfelis 2024.gada 30.jūnijā bija 1,126 miljardi eiro, kas ir pieaugums par 2% salīdzinājumā ar 2023.gada 31.decembri. Tostarp finanšu instrument bruto portfelis bija 1,123 miljardi eiro, kas ir pieaugums par 9% salīdzinājumā ar 2023.gada beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar līguma noslēgšanu ar AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") darbu sācis publiskā iepirkumā izvēlētais iespējkapitāla fonda pārvaldnieks "Flycap", informē "Altum".

Fonda kopējais kapitāls būs 41,3 miljoni eiro, ko veido publiskais finansējums 24,8 miljoni eiro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un "Altum" resursiem, un privāto investoru piesaistīts kapitāls 16,5 miljoni eiro, ko piecu gadu periodā ieguldīs perspektīvos uzņēmumos.

Kā norāda "Altum", "Flycap" investīciju stratēģija paredz investīcijas izaugsmes stadijas uzņēmumos mezanīna aizdevuma veidā, vienā uzņēmumā investējot līdz pat četriem miljoniem eiro. Fonds uzsāks investēšanu uzņēmumos, tiklīdz būs piesaistījis vismaz 50% no nepieciešamā privāto investoru finansējuma, kam jānotiek ne vēlāk kā desmit mēnešu laikā pēc līguma ar "Altum" parakstīšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") plāno izsniegt hipotekāros kredītus reģionos, piektdien Latvijas Bankas rīkotajā ekspertu diskusijā sacīja "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Viņš skaidroja, ka "Altum" mērķis nav konkurēt ar bankām, bet hipotekārie kredīti tiks piedāvāti vietās, kur bankas kredītus neizsniedz.

Bērziņš sacīja, ka šīs programmas sākšanai ir atbalsts no Ekonomikas ministrijas, bet tā vēl ir jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju (EK), jo pagaidām "Altum" nav mandāta hipotekārajai kreditēšanai. Dokumenti saskaņošanai EK jau esot iesniegti.

"Alum" vadītājs stāstīja, ka šāda iniciatīva radīta, redzot lielo atsaucību kopš pavasara piedāvātajām 30-50% garantijām mājokļu kredītiem jaunajām ģimenēm. Bērziņš uzsvēra, ka reģionos, kur šīs garantijas pieejamas, pusgada laikā novērots kreditēšanas apjomu kāpums par vienu procentpunktu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Paplašinās atbalsts elektroauto iegādei uzņēmējiem

Ilona Noriete, speciāli Dienas Biznesam,19.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados visā Eiropā novērojams diezgan straujš elektroauto popularitātes pieaugums. To veicina dažādu Eiropas Savienības (ES) valstu īstenotās atbalsta programmas. Piemēram, Eiropā kopumā aizvadītajā gadā jaunu elektrisko automašīnu skaita pieaugums salīdzinājumā ar 2022. gadu sasniedza gandrīz 20%.

Arī Latvijā, pateicoties dažādiem atbalsta pasākumiem jaunu elektroauto iegādei iedzīvotājiem, e-auto pieprasījums šajā laikā ir krietni pieaudzis.

Turpretī, ja runājam par uzņēmējiem, ilgu laiku viņiem nekāda ievērības cienīga atbalsta mehānisma nebija. Tikai pērnā gada maijā valdība apstiprināja grozījumus ES Atveseļošanas fonda atbalsta programmā energoefektivitātei, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanai un elektroauto iegādei. Šis solis beidzot deva iespēju arī uzņēmējiem pretendēt uz atbalstu elektroauto iegādei. Savukārt šī gada 11. jūnijā tika izsludināta jau 7. atlases kārta finanšu attīstības institūcijas ALTUM sniegtajam atbalstam līdz 5000 vai 10 000 eiro apjomā programmas „Elektroauto iegādes garantija ar kapitāla atlaidi” ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Atceļ finansējuma ierobežojumus energoefektivitātes projektiem uzņēmējdarbībā

LETA,03.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien nolēma atcelt finansējuma ierobežojumus energoefektivitātes projektiem uzņēmējdarbībā.

Ekonomikas ministrija (EM) skaidro, ka tādējādi tiks nodrošināts, ka finansējums ir pieejams, vadoties no pieprasījuma. Tiks paredzēts viens kopīgs finansējums visām atbalstāmām aktivitātēm - energoefektivitātes paaugstināšana, atjaunojam energoresursu tehnoloģiju izmantošanas, bezemisiju transporta iegāde - attiecīgi neizdalot katrai aktivitātei atsevišķu finansējumu.

"Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") pieejamais finansējums atbalsta sniegšanai kombinētā finanšu instrumenta veidā komersantu energoefektivitātes paaugstināšanai, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanai un bezemisiju transporta iegādei ir 75,75 miljoni eiro, tostarp energoefektivitātes paaugstināšanai - līdz 25,75 miljoniem eiro, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanai - līdz 45 miljoniem eiro, bet bezemisiju transporta iegādei - līdz pieciem miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Zemas īres mājokļi reģionos sildīs būvniecības tirgu

Māris Ķirsons,19.07.2024

Pirmās divas ēkas Valmierā, kas tiek realizētas programmas ietvaros, atbilstoši Ministru kabineta noteikumu prasībām būs gandrīz nulles enerģijas, piecu stāvu augstumā ar 120 dzīvokļiem.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemas īres maksas mājokļu būvniecība Latvijā varētu sildīt ne tikai būvniecības pakalpojumu sniedzējus, bet arī būvmateriālu ražotājus.

Finanšu institūcija ALTUM noslēgusi trīs jaunus līgumus par zemas īres maksas mājokļu būvniecību Bauskā, Tukumā un Jelgavā par kopējo summu 22 miljoni eiro.

„Patlaban vairākās pašvaldībās apstiprināti jau četri projekti par zemas īres maksas ēkām ar 314 dzīvokļiem, kur kopējā projektu summa pārsniedz 34 miljonus eiro, tostarp ALTUM finansējums 26,76 miljoni eiro,” skaidro ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš. Viņš atzīst, ka interese par zemas īres maksas dzīvokļu mājām ir arī no Ventspils, Alūksnes, Cēsīm.

Valmierā sāk būvēt

Pirmās divas ēkas Valmierā, kas tiek realizētas programmas ietvaros, atbilstoši Ministru kabineta noteikumu prasībām būs gandrīz nulles enerģijas, piecu stāvu augstumā ar 120 dzīvokļiem, ar kopējo dzīvojamo platību 7189,7 kvadrātmetri, no kuriem lietderīgā platība ir 87% jeb 6266 kvadrātmetri. Viena dzīvokļa vidējā platība ir 52 kvadrātmetri, savukārt īres maksa būs nedaudz vairāk kā pieci eiro kvadrātmetrā. Visi dzīvokļi būs ar pabeigtu iekšējo apdari. Projektu attīsta SIA Valmieras Namsaimnieks, savukārt būvēs SIA Monum, un to paredzēts realizēt līdz 2026.gada 31.martam. Kopējās projekta izmaksas ir 12,1 miljons eiro, no kuriem ALTUM aizdevums abām ēkām ir 11,61 miljons eiro, no kura pēc projekta īstenošanas iespējams atgūt līdz 30% no projekta attiecināmajām izmaksām kā valsts atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Atjaunots kriminālprocess Kurzemes finiera pārņemšanas lietā

Jānis Goldbergs,28.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teju 10 gadus pēc Kurzemes finiera pārņemšanas tā bijušajam valdes priekšsēdētājam Dzintaram Odiņam ir izdevies panākt kriminālprocesa atjaunošanu. Viņš savā iesniegumā policijai apsūdz Stiga RM īpašnieku Andri Ramoliņu reiderismā, bet Dienas Biznesa pamatinterese šajā lietā ir par iespējamu PVN shēmu, maksātnespējas administratora, Hipotēku un zemes bankas (ALTUM) un VID amatpersonu iesaisti pasākumā, kas, iespējams, noved pie valsts līdzekļu zaudēšanas.

Vairāk nekā gads Dz. Odiņa dzīvē ir aizvadīts gaidot uz izmeklētāju rīcību, tomēr šī gada sākumā izrādās, ka process tiek izbeigts un tiek pasludināts par nepārsūdzamu. Odiņam to izdodas pārsūdzēt un kriminālprocesu lietā atjauno, tomēr tas patiesībā ir stāsta noslēgums. Stāsts par to, kādēļ izmeklēšana notiek sākas pirms 10 gadiem.

Reiderisms par valsts naudu? 

2021. gada novembrī Dienas Biznesā publicējām interviju Pēc būtības tika realizēts reiderisms!...

Rakstu sērijas vēsture

2021. gada novembrī Dienas Biznesā publicējām interviju “No Gazeles balvas līdz slēgtiem bankas kontiem” ar Kurzemes finiera bijušo īpašnieku Dzintaru Odiņu, kurš tikai pēc 7 gadu pauzes bija apjēdzis uzņēmumā notikušo. Intervijā paustais par Stiga RM veikto Kurzemes finiera pārņemšanu un tā īpašnieka Andra Ramoliņa darbībām bija stāsts par divu uzņēmēju strīdu, kurā no medija viedokļa ir interese par diviem sabiedriski nozīmīgiem jautājumiem. Pirmkārt, bija reiderisma fakts vai nē? Otrkārt, vai aizdomām par nodokļu maksātāju naudas izsaimniekošanu un iespējamu maksātnespējas administratora, VID un Hipotēku un zemes bankas (ALTUM) līdzdalību ir pamats? Trīs gadi kopš intervijas ir pagājuši un skaidrības tik un tā nav. Dienas Biznesa izziņas iespējas bija izsmeltas un visas atbildes saturēja norādi uz kaut kādiem noslēpumiem. Proti, atbildes no visām instancēm nesniedza skaidrību vai lieta ir tīra un pēc būtības norādīja, ka “rakties” jābeidz. Ja pats Dz. Odiņš neturpinātu cīņu par savu taisnību, visticamāk, ka cerības gūt skaidrību tā arī nerastos. Par to pēc Gazeles sāgas.

Gazeles sāga – zudušie kredīti

Mūsu nezūdošās intereses pamats ir fakts, ka Kurzemes finieris saņēma Dienas Biznesa balvu Gazele 2012 pēc darbinieku skaita pieauguma 2011. gadā. Līdz Dz. Odiņa intervijai Dienas Biznesam 2021. gadā, kopš 2014. gada, publiskajā telpā figurēja vien A. Ramoliņa versija par uzņēmuma pārņemšanu, kas vēstīja vien to, ka viss ir likumīgi, pareizi un vēl, ka uzņēmuma darbinieki paglābti no maksātnespējīga saimnieka. Detalizēti šis viedoklis atrodams Kuldīgas pašvaldības interneta vietnē.

Līdz 2014. gadam uzņēmuma īpašnieks bija Dzintara tēvs Dainis Odiņš, bet pats Dzintars bija Kurzemes finiera valdes priekšsēdētājs. 2021. gadā abi bija parādos un Dz. Odiņš apgalvoja Dienas Biznesam, ka viņam ir grūtības atvērt kontu Latvijas bankās, kas pēc viņa domām ir fiktīva parāda izveidošanas sekas pēc uzņēmuma maksātnespējas procesa noslēguma. Kurzemes finieris līdz 2012. gadam ņēma kredītus Zemes un hipotēku bankā (šobrīd Altum), gan iekārtām, gan koku žāvētavai, katlu mājai, utt. “Protams, bijām ambiciozi, gribējām augt strauji, radīt darba vietas, eksportēt. Atskatoties, varbūt jāsaka, ka pārāk ambiciozi, taču īstu kļūdu nebija, viss bija izplānots pareizi,” tā iepriekš intervijā Dz. Odiņš. Pirmais kredīts bijis miljonu vērts, otrs tāpat miljonu, bet noslēgumā uzņēmuma kredītsaistības tuvojās trīs miljoniem. No lobskaidas tirgošanas uzņēmums pārgāja uz finiera līmēšanu, tomēr tas notika 2008. gadā, kas ar šodienas zināšanām visiem sagādāja problēmas. Brīdī, kad Kurzemes finieris saņēma Gazeles balvu, tas jau bija strādājis divus gadus ar pamatīgiem zaudējumiem. Odiņš cerēja uz labākiem laikiem. 2014. gada vidū viņš saprata, ka jāmeklē investors ar “dziļākām kabatām”. Izskatot dažādus piedāvājumus viņš sastapis A. Ramoliņu, kurš esot izrādījis “pretīmnākšanu un sapratni”. Pret STIGA RM 2014. gadā jau bijis neliels parāds – 65 tūkstoši eiro, bet tādu Odiņam nav trūcis.

“Bija arī nelieli parādi pret citiem bērza finierkluču piegādātājiem, taču viņi, apzinoties tirgus situāciju, izturējās ar sapratni,” intervijā stāstīja Dz. Odiņš. Jāpiebilst, ka šis fakts ir būtisks izskatot vēlākos notikumus, lai apzinātos kopējo uzņēmuma kreditoru pulku. Pēc Dz. Odiņa teiktā A. Ramoliņš sākotnēji piedāvājis ienākt Kurzemes finiera daļā ar 60%, 40% atstājot Odiņu ģimenei, līdztekus sarunās izrādījis interesi par procesiem uzņēmumā un kā topošais partneris visu arī uzzinājis. STIGA RM Kurzemes finierim arī piegādājis kokus par 83 tūkstošiem eiro, kas esošo parādu palielināja. Līdztekus abi viesojušies pie jurista Mārtiņa Krūma. Kad visa informācija par uzņēmuma stāvokli bija nodota topošajam partnerim, pienākusi vēstule par parāda atmaksu STIGA RM, bet jau drīzumā arī tiesas paziņojums par maksātnespējas ierosināšanu. “Mans topošais partneris un investors ir ierosinājis pret mani maksātnespēju,” ievadstāstu 2021. gadā noslēdza Dz. Odiņš.

Kurzemes finieris pēc maksātnespējas

Jāteic saistošākā daļa sākas pēc maksātnespējas pasludināšanas un nu jau 10 gadus vecu notikumu pārbaudei ir nepieciešami dokumenti un izmeklēšanas. Fakts, ka pēc vēstules par maksātnespēju 2014. gada oktobra vidū viss notika ļoti ātri, to pasludināja 15. novembrī. Ieradies maksātnespējas administrators - Andris Bērziņš un banka nomainījusi apsardzi. STIGA RM uzreiz kļuvusi par uzņēmuma nomnieku. Uzreiz pēc maksātnespējas, jau 2014. gada novembrī! Jau 2015. gada februārī STIGA RM kļuva par visas uzņēmuma mantas īpašnieku, izpērkot bankas cesijas no Zemes un hipotēku bankas (Altum). Līdz ar maksātnespējas administratora ierašanos Kurzemes finierī ieradies arī STIGA RM pārstāvis, kurš vēlāk kļuvis par ražošanas direktoru. Pēc Kurzemes finiera cesiju pārdošanas STIGA RM Dz. Odiņš tomēr nonācis pamatīgos parādos, kas visticamāk ir galvenais iemesls, kādēļ cilvēks vēl desmit gadus vēlāk turpina cīnīties par savu taisnību. Parāds izrādījies gan bankai, gan juristam Mārtiņam Krūmam. No visa šī saīsinātā stāsta jau 2021. gadā izrietēja vairāki jautājumi. Pirmkārt, vai Ramoliņš Odiņu ir vienkārši piemānījis vai tomēr uzņēmuma pārņemšana būtu uzskatāma par reiderismu, kas tiešā veidā ir gandrīz nepierādāms fakts, jo eksistē tikai mutvārdu vienošanās. Otrkārt, vai Zemes un hipotēku banka pārdodot cesijas bija tiesīga tās tirgot bez izsoles, jo bez STIGA RM eksistēja vēl citi kreditori, kuri neko nesaņēma, bet notika tieši šāds darījums. Kā Dz. Odiņš paliek parādā Mārtiņam Krūmam 200 tūkstošus eiro un kādēļ? Visbeidzot paliek arī viena nepārdota cesija un Odiņš vēl ir parādā bankai. “Prasība ir solidāri arī pret manu tēvu,” par bankas parādu saka Dz. Odiņš, piebilstot, ka šādu summu nopelnīt mūža laikā nevarot, tādēļ cīnīsies par taisnīgu atrisinājumu.

Jācīnās ir pašam

Visi Dienas Biznesa jautājumi gan Altum, gan Finanšu ministrijai kā pārveidotās bankas pārraugam, gan citiem beidzās ar faktisku atrunāšanos, ko piesedza ar komercnoslēpumu un attaisnoja ar tiesībām izvēlēties valstij lētāko risinājumu. Arī atbildes uz jautājumiem Valsts ieņēmumu dienestam par Kurzemes finiera PVN parādiem 2014. gadā un 2015. gadā īpašu skaidrību nevieš un nav skaidrs vai viss pasākums summā Latvijas valstij tiešām bijis izdevīgs, nerunājot par iespējamiem likumpārkāpumiem. Aptuveni gadu pēc intervijas, Dz. Odiņš uzrakstījis iesniegumu Valsts policijas Galvenajai Kriminālpolicijas pārvaldei par uzņēmuma aktīvu izkrāpšanu un izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas. Policija pieņēma izskatīšanai Dz. Odiņa norādītos faktus. Proti, ka Altum ir 100% valsts kapitālsabiedrība un rīkojas ar publiskiem līdzekļiem un pamatprasība pret Kurzemes finieri ir aptuveni 3,35 miljoni eiro. Savukārt, pārdošanas darījumā 2015. gada 13. februārī parādās summas, kas par īpašumiem jāsamaksā ieskaita veidā. Pirmkārt, par virkni nekustamo īpašumu 322 tūkstoši eiro, bet par kustamo mantu pirkuma cena 1,86 miljoni eiro un PVN summa 391 tūkstotis. Vēl ir prasījuma tiesības pret citiem debitoriem. Kopējā pirkuma vērtība ir 2,19 miljoni eiro un PVN 391 tūkstotis eiro, kuru vēlāk atgūst no VID. Faktiski forma – ieskaita veidā nozīmē, ka STIGA RM neveicot pirkuma maksājumus kļūst par publiskas mantas turētāju, turklāt izsole par šādu pārdošanas procesu netika rīkota, ko visticamāk, pēc dokumentiem spriežot, nokārtojis maksātnespējas administrators Andris Bērziņš. Dz. Odiņš iesniegumā policijai norāda, ka uzskata, ka starp A. Bērziņu un VID amatpersonām visticamāk pastāvējusi vienošanās par šādu procesa organizēšanu. Tāpat viņš uzskata, ka Altum vecākais jurists Aivis Brūders ir nepamatoti cedējis vairumu bankas prasību pret Kurzemes finieri, kuru vērtība pārsniedz 3 miljonus eiro. Tas, ka Dz. Odiņš lūdz izmeklēt naudas izcelsmi, kas tērēta prasījuma tiesību iegūšanai jau padara lietu saistošu, jo STIGA RM gada pārskati atbilstošā laika periodā nav tik spīdoši, lai nomaksātu 2,19 miljonus eiro un vēl PVN. Tostarp iesniegums satur informāciju par iespējamu PVN shēmu par jau minēto summu, kur Dz. Odiņš norāda, ka VID kā nodrošinātais kreditors nodokļu parādu piedziņas direktores personā ir atteicies no nodokļu maksājumu ieņēmumiem valsts labā. Kopumā iesniegums policijā lūdz izmeklēt reiderisma gadījumu, publisko līdzekļu izsaimniekošanu un administratora manipulācijas, prasot ierosināt kriminālprocesu pēc virknes Krimināllikuma pantiem un 2023. gada 17. aprīlī tiek ierosināts kriminālprocess. Visi citi Dz. Odiņa centieni vai sūdzības KNAB, Finanšu ministrijā nesasniedza viņa cerēto mērķi atklāt kādus ar lietu saistītus faktus gluži tāpat kā tas neveicās Dienas Biznesam. VID solīja veikt pārbaudi. Pēc procesa ierosināšanas Dienas Bizness pārtrauca saziņu ar Dz. Odiņu, jo norit policijas izmeklēšana un nav jēgas mēģināt uzzināt to, ko nevar uzzināt.

Kriminālprocesu izbeidz un atjauno

Pusotrs gads Dz. Odiņa dzīvē ir pagājis gaidot uz aktīvu izmeklēšanu, kas ir izrādījusies ļoti neaktīva. Proti, līdz 2023. gada 23. novembrim aktīvā lietā faktiski nekas nav darīts un beigās, tā liecina atbildes Odiņam un viņa advokātam, kriminālprocess tiek izbeigts pat īsti nepaskaidrojot kādēļ. Visā sarakstē ar izmeklētājiem un prokuroriem, interesantākā ir Ziemeļkurzemes prokuratūras prokurora E. Kristovska atbilde Dz. Odiņa advokātam par kriminālprocesa izbeigšanu 2024. gada 16. janvārī. Proti, sūdzētājs nemaz nav jāinformē par iemesliem, kādēļ process izbeigts. Turklāt tas viss vairs nav pārsūdzams. Kristovska vēstules galvenā jēga ir uzrakstāma dažos vārdos, kā, piemēram, “process ir izbeigts, Odiņu par to nebija jāinformē, lēmums nav pārsūdzams,” lai arī prokurors bija aprakstījis to divās A4 formāta lapās. Cita starpā minētais prokurors bija pamanījies saputrot par ko īsti runā, vienā vēstulē domājamā Odiņa vietā rakstot Ramoliņš, lai arī pēdējā pieminēšana saziņā, kopsakarībās lūkojot, izskatās absolūti nevietā. Kopumā gadu ilgo izmeklēšanu un uzraugošā prokurora atzinumu var vērtēt kā īpaši paviršu, jo nav nekādu liecību, ka izmeklēšanas darbības vispār būtu veiktas. Dz. Odiņš tomēr ir saņēmies un pārsūdzējis lēmumu Kurzemes tiesu apgabala prokuratūrā un kā izrādās nepārsūdzamais lēmums tomēr tiek atcelts. “Šajā atbildē ietvertais nolēmums, atzīt uzraugošā prokurora atbildi par nepamatotu, kā arī uzdot kriminālprocesa izbeigšanas pamatotības pārbaudi, nav pārsūdzams,” 2024. gada 15. februārī Dz. Odiņa advokātam raksta apgabala prokurore E. Nelma. Jau šā gada 21. martā policijas izmeklētājas Līgas Zemes izbeigtais kriminālprocess ir atjaunots un to turpinās tajā pašā Kurzemes reģiona pārvaldes Ziemeļkurzemes iecirknī, bet cita izmeklētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mierā stāvēt ir iet atpakaļ

Reinis Bērziņš, Attīstības finanšu institūcijas ALTUM valdes priekšsēdētājs,11.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jo straujāk Eiropā un pasaulē uz priekšu brauc ilgtspējas vilciens, jo mazāk uzņēmumiem ir iespējams jēdzienus “ilgtspēja”, “energoefektivitāte”, “zaļā domāšana” neattiecināt uz sevi.

Ilgtspējas ekspertu izmantotais sauklis “mainies vai mirsti” kļūst arvien reālāks. Kāpēc? Piemēram, lielie Eiropas un pasaules uzņēmumi, domājot par klimata neitralitāti, izvēlas piegādātājus, kas mērķtiecīgi samazina CO2 izmešus. Tas ir risks Latvijas uzņēmējiem, kuri ir daļa no piegādes ķēdēm, bet vēl nav veikuši tehnoloģiju vai procesu uzlabojumus. Tie, kas šodien neiegulda ilgtspējā, faktiski kāpjas atpakaļ savā konkurētspējā.

Lai tā nebūtu vien biedēšana ar konkurētspējas zaudēšanu, uzņēmējiem no valsts puses ir pieejamas vairākas valsts atbalsta programmas, lai ielēktu šajā strauji braucošajā vilcienā. Viena no šādām programmām ir Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda līdzfinansēta programma uzņēmumu energoefektivitātei, kurā vesela virkne projektu jau ir pabeigti, un tas ļauj arī ieskatīties, kā dzīvē darbojas šis atbalsts. Pasteidzoties cipariem pa priekšu – viens no klientiem, mēbeļu ražošanas uzņēmuma “Bolderāja serviss” vadītājs Valdis Krauklis mums atzina, ka pirmo mēnesi pēc saules parka projekta realizācijas ieraugot, ka pilna elektroenerģijas pašizmaksa ir 2,6 centi par kilovatu, juties kā pasakā. Saules parks uzņēmumam saražo pusi no pašpatēriņam nepieciešamās elektroenerģijas, turklāt kapitāla atlaide pilnībā nodzēsa ALTUM aizdevumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valsts uzņēmumi kapitāla tirgū – kas, kā un kāpēc

Jānis Goldbergs,01.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstsprieguma tīkla (AST) zaļās obligācijas jau tiek kotētas biržā, Latvenergo jau bijuši vairāki obligāciju laidieni, savukārt valsts finanšu institūcijas Altum obligācijas tirgū ir kopš 2017. gada, uzsākot savu ceļu regulētos kapitāla tirgos ar zaļo obligāciju emisiju. Kopumā šo uzņēmumu pieredze ir labākais piemērs pārējiem, kā strādāt pareizi un veiksmīgi.

Kāda tā ir, un kādi ir galvenie secinājumi, Dienas Bizness jautāja Altum obligāciju emisiju vadītājai Elīnai Salavai, AS Augstsprieguma tīkls valdes priekšsēdētājam Rolandam Irklim un AS Latvenergo valdes loceklim Guntaram Baļčūnam.

Pēdējā laikā aizvien biežāk izskan viedokļi, ka, valsts un pašvaldību kapitāla sabiedrībām ieejot kapitāla tirgū, tās noteikti iegūs papildu attīstības grūdienu, būs lielāks apgrozījums, parādīsies starptautiskie investori u.tml. Esat šīs kustības aizsācēji un insaideri, jau saistīti ar kapitāla tirgu. Vai varat pateikt priekšnoteikumus, pie kādiem valsts kapitāla sabiedrībai ir vērts un ir arī lietderīgi startēt kapitāla tirgū?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valmierā svinīgi uzsākta divu zemas īres maksas mājokļu būvniecība, saņemot atbalstu no finanšu institūcijas ALTUM. Kopējās projekta izmaksas ir 12,1 miljons eiro, no kuriem ALTUM aizdevums abām ēkām ir 11,61 miljons eiro, no kura pēc projekta īstenošanas iespējams atgūt līdz 30% no projekta attiecināmajām izmaksām kā valsts atbalstu.

Zemas īres maksas namu programma Latvijā tiek īstenota pirmo reizi, ņemot par piemēru citās Eiropas valstīs, tostarp Nīderlandē, Vācijā, Austrijā, Polijā un citur, veiksmīgi realizētos projektus jau vairāk nekā 100 gadu garumā. Programmas mērķis ir veicināt reģionos mājokļu pieejamību tām ģimenēm, kas nevar atļauties īrēt dzīvokli par tirgus noteiktajām cenām.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis: “Latvijā ir akūta mājokļu pieejamības problēma, kas būtiski ietekmē tautsaimniecības attīstību un valsts labklājības celšanos. Vislielākais mājokļu trūkums ir reģionos ar pieaugošām un konkurētspējīgām nodarbinātības iespējām. Problēmas risināšanai svarīga ir arī kvalitatīvu un energoefektīvu īres platību piedāvājuma palielināšana par pieejamām cenām. Nepietiekamais piedāvājums traucē uzņēmējdarbībai nodrošināt nepieciešamos darbiniekus un speciālistus, tāpēc, ieviešot programmu, tiek risināts vēl viens būtisks šķērslis reģionu ekonomikas attīstībai. Esam ļoti gandarīti, ka pirmais projekts tiek realizēts tieši Valmierā, kas ar savu piemēru jau pierādījusi, ka šāda pieeja Latvijā labi strādā. Valmierā pašvaldības programmas ietvaros pirms vairākiem gadiem ekspluatācijā jau tika nodotas divas zemas īres maksas ēkas, kurās dzīvokļiem ir milzīgs pieprasījums gan atrašanās vietas, gan kvalitātes dēļ”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Altum noslēgti pirmie darījumi zemes izpirkšanai zem daudzdzīvokļu dzīvojamajām mājām

Db.lv,03.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcija ALTUM noslēgusi pirmos divus līgumus par aizdevuma piešķiršanu valsts atbalsta programmā atsavināmās zemes izpirkšanai zem daudzdzīvokļu dzīvojamajām mājām.

Abas daudzdzīvokļu ēkas atrodas Saulkrastos.

Viens no darījumiem paredz zemes izpirkšanu zem astoņu dzīvokļu ēkas, kur visi īpašumi pieder fiziskām personām. Projekta kopējā summa ir 27 tūkstoši eiro, tostarp iedzīvotāju līdzdalība veido aptuveni 14 tūkstošus eiro, savukārt ALTUM aizdevums – nepilni 13 tūkstoši eiro. Ikmēneša maksājums no visiem dzīvokļiem kopumā ir nedaudz virs 70 eiro, kas ir nepini 9 eiro vienam dzīvoklim.

Otrs darījums arī noslēgts par daudzdzīvokļu mājas Saulkrastos zemes izpirkšanu, kurā atrodas 22 dzīvokļi, no kuriem viens pieder pašvaldībai. Projekta kopējās izmaksas ir 34 tūkstoši eiro, un tā izmaksas pilnībā sedz ALTUM aizdevums. Šajā darījumā ikmēneša maksājums visiem dzīvokļiem kopā ir aptuveni 190 eiro, kas ir aptuveni 9 eiro vienam dzīvoklim. Aizdevums piešķirts uz 20 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Altum piešķirs teju 6 miljonu eiro aizdevumu zemas īres mājokļu būvniecībai Ventspilī

Db.lv,27.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju sabiedrība "Attīstības finanšu institūcija Altum" pieņēmusi lēmumu piešķirt finansējumu aizdevuma veidā pašvaldības SIA "Ventspils nekustamie īpašumi" zemas īres maksas mājokļu būvniecībai Saules ielā, Ventspilī.

2024.gada sākumā Ventspils nekustamie īpašumi uzsāka darbu, lai varētu piedalīties ALTUM zemas īres mājokļu būvniecības programmā, kuras ietvaros plāno kopumā uzbūvēt 60 jaunus dzīvokļus.

Vasaras beigās atklāta konkursa rezultātā projektēšanas un būvniecības līguma slēgšanas tiesības ieguva SIA "Pillar Contractor", un, balstoties uz ALTUM pieņemto lēmumu par finansējumu, līgums ar ALTUM un ar būvuzņēmēju plānots noslēgt oktobra sākumā.

Šī iniciatīva ir solis uz priekšu, lai risinātu mājokļu trūkumu Ventspilī un padarītu pilsētu vēl pievilcīgāku jauniem iedzīvotājiem. Pašvaldības SIA "Ventspils nekustamie īpašumi" valdes priekšsēdētājs Armīns Kleinbergs saka: "Ir gandarījums par līdz šim paveikto darbu, jo ir izdevies īsā laika posmā izdarīt visus projekta sagatavošanās darbus, lai realizētu būvniecību atbalsta programmas noteiktajā termiņā. Pēc paziņojuma par būvniecības iepirkuma rezultātiem ir bijušas sarunas ar SIA "Pillar Contractor", kas liecina par savstarpējo sapratni un gatavību veikt kopdarbu projekta īstenošanā. Ventspils iegūs jaunus mājokļus ģimenēm draudzīgā vidē."

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Līdz ar saules parka izveidi Sakret plāno iepirkto elektroenerģiju samazināt par 38%

Db.lv,30.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no būvmaisījumu ražotāja AS “Sakret Holdings” ietilpstošajiem uzņēmumiem SIA “Sakret” izvirzījis mērķi iepirktās elektroenerģijas apjomu samazināt par 38% jau pirmajā saules paneļu darbības gadā. Saules paneļu parks kopš pavasara rūpnīcai nodrošina vidēji pusi no ražošanas procesiem nepieciešamās enerģijas. Līdz ar to jau patlaban tiek plānoti līdzīgi projekti arī pārējās Sakret ražotnēs Igaunijā un Lietuvā.

Lai iepazītos ar AS “Sakret Holdings” attīstības plāniem un īstenotajiem ilgtspējas projektiem, 30. maijā Sakret rūpnīcu Rumbulā apmeklēja ekonomikas ministrs Viktors Valainis un nesen īstenotā saules paneļu parka projekta partneri – attīstības finanšu institūcijas “Altum” un AS “Latvenergo” vadītāji.

“Apsveicami, ka Sakret ir izmantojis “Altum” atbalsta programmu energoefektivitātes paaugstināšanai uzņēmējdarbībā, lai uzlabotu uzņēmuma produktivitāti un konkurētspēju, vienlaikus piedaloties arī Latvijas klimata mērķu sasniegšanā un enerģētiskās neatkarības nostiprināšanā. Tas pilnībā atbilst Ekonomikas ministrijas izstrādātajai Latvijas ekonomiskās izaugsmes stratēģijai, kur būtiski akcenti tiek likti uz produktivitātes paaugstināšanu, inovāciju un jaunāko tehnoloģiju pielietošanu, kā arī izcilību zaļās ekonomikas un atjaunojamās enerģijas jomās,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

2023.gada nozīmīgākā investīcija Latvijā - ieguldījums tehnoloģiju uzņēmumā Digital Mind

Db.lv,22.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Biznesa eņģeļu tīkla (LatBAN) un Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas (LVCA) pasākumā "Gada investors 2023" par 2023.gada nozīmīgāko gada investīciju atzina Baltijas privātā kapitāla ieguldījumu fonda "Livonia Partners" veikto ieguldījumu Latvijas tehnoloģiju uzņēmumā "Digital Mind", lai atbalstītu stratēģisku Polijas tehnoloģiju kompānijas "EIP Dynamics" iegādi.

Polijas uzņēmums ir viens no lielākajiem "Microsoft" "Dynamics ERP" risinājumu nodrošinātājiem, kas apkalpo lielus uzņēmumus Polijā, Vācijā, Čehijā un Lielbritānijā. Investīciju darījuma mērķis ir palielināt uzņēmuma pakalpojumu piegādes kapacitāti klientu apkalpošanai Baltijas un Centrāleiropas reģionā un izveidot platformu tālāko iegādes un apvienošanas darījumu veikšanai.

"Gada finanšu konsultants" balvas ieguvējs ir "Superia" par dažāda veida finanšu konsultācijām vairākos investīciju darījumos, bet "Gada juridiskais konsultants" ieguvējs ir "Cobalt" par konsultācijām piecos nozares pārdošanas darījumos .

Institucionālo investoru sektorā apbalvojuma "Gada ilgtspējas balva" ieguvējs ir "Merito & Saules Energy" par ieguldījumiem atjaunojamās enerģijas projektos, savukārt, privāto investoru kategorijā apbalvojumu "Gada labākā sindicētā investīcija" ieguva “ASP Asset Management AIFP” par ieguldījumu jaunuzņēmumā “Monetizr”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcija Altum un četri dažādi iepirkuma procedūrā atlasīti iespējkapitāla fondu pārvaldnieki jaunuzņēmumu un izaugsmes stadijas uzņēmumu attīstībā ieguldīs vairāk nekā 100 miljonus eiro, kas pielīdzināms visai līdz šim šajās stadijās esošajos uzņēmumos ieguldītajai publiskajai naudai.

Par investīciju plāniem jaunuzņēmumiem līdz 2030. gadam Dienas Bizness izjautāja Altum valdes locekli Ievu Jansoni-Buku.

Fragments no intervijas

Kā radās ideja sadarboties ar iespējkapitāla fondiem? Cik sen valsts nodarbojas ar investīcijām jaunuzņēmumos, un kāds ir mērķis strādāt šajā ļoti riskantajā investīciju segmentā?

Latvija nav unikāla. Gan Baltijā, gan Eiropā kopumā valsts sektors ir galvenais jaunuzņēmumu investors. Latvija to pārliecinoši dara no 2010. gada. Pie mums investīcijas jaunuzņēmumos esam sadalījuši vairākās paaudzēs. Patlaban ir šīs attīstības piektā paaudze, un katru reizi pienesums ir bijis arvien lielāks. Virzība pa paaudzēm ir notikusi no otra gala – iesākumā tika atbalstītas nobriedušākas investīcijas, bet ceturtajā paaudzē mēs sākām investēt jau ļoti agrīnas stadijas jaunuzņēmumos jeb nozarē dēvētajos startapos. Tās ir investīcijas jau idejas stadijā, nevis sagaidot prototipu vai paraugu. Tieši šī iemesla dēļ mēs meklējām iespējkapitāla fondu pārvaldniekus, kas ir profesionāļi savā lauciņā, kuri zina, kā meklēt idejas un kā tās attīstīt, lai tās izaugtu par perspektīviem biznesiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja apropriācijas pārdali 25 miljonu eiro apmērā atbalsta nodrošināšanai lieliem investīciju projektiem, kas paplašinās un attīstīs ražošanu, radīs jaunas darbavietas un veicinās Latvijas eksportspēju.

Finansējumu plānots pārdalīt no gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmā finansējuma programmas "Finansējums Krievijas militārās agresijas ietekmes mazināšanas atbalsta instrumentiem" uz Ekonomikas ministrijas (EM) budžeta programmu "Valsts atbalsta programmas".

EM norāda, ka kopš 2022.gada 19.janvāra ir pieejama aizdevumu ar kapitāla atlaidi programma, kas paredzēta lieliem investīciju projektiem, veicot ieguldījumus ražošanas ēkās un iekārtās, kur iespējams saņemt atbalstu 10 miljonu eiro apmērā jeb kapitāla atlaidi līdz 30% no attiecināmām izmaksām.

Aizdevumu programmā būs pirmā un slēgtā atlases kārta, kurā no 45 projekta pieteikumiem Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) ir apstiprinājusi 37 turpmākam izvērtējumam AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum").

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Biznesa uzsācējiem Latvijā audzis ienākumu līmenis un apmierinātība ar dzīvi

Db.lv,11.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāji iesaistīšanos uzņēmējdarbībā visbiežāk pamato ar vēlmi strādāt savā, nevis kāda cita pakļautībā, un vairāk kā pusei pēc biznesa sākšanas audzis gan ienākumu līmenis (59%), gan kopējā apmierinātība ar dzīvi (68%), liecina Attīstības finanšu institūcijas ALTUM pētījums.

Analizējot galvenos iemeslus biznesa uzsākšanai, iedzīvotāji kā lielāko motivāciju visbiežāk norāda vēlmi strādāt patstāvīgi, nevis kāda cita pakļautībā - to izceļ 73%. Tieši šī argumenta nozīme pieaug, salīdzinot ar 2019. un 2017.gadu, kad līdzīgos pētījumos šo kā galveno faktoru minējuši 65% respondentu.

Otrais biežāk pieminētais motivācijas elements ir vēlme uzlabot savu finansiālo stāvokli, kas aktuāli 54%, savukārt iespēja netraucēti realizēt savas idejas ir saistoša 42%.

Teju puse jeb 44% biznesa sākšanu saista ar savu līdzšinējo darba pieredzi, 22% - ar hobiju, bet 21% - ar iegūto izglītību.

Salīdzinājumā ar periodu pirms uzņēmējdarbības uzsākšanas 59% ir novērojuši personīgo ienākumu pieaugumu - aptuveni katram piektajam jeb 21% tas ir ievērojami palielinājies, bet 38% palielinājies nedaudz.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizkraukles novada Kokneses pagastā zaļās elektroenerģijas ražošanu sākusi līdz šim lielākā saules elektrostacija novadā – Kokneses SES.

Tā ar uzstādīto jaudu 5,3 MW ik gadu saražos vismaz 5200 MWh atjaunīgās enerģijas, kas atbilst 2100 Aizkraukles novada mājsaimniecību gada elektroenerģijas patēriņam. Kokneses SES izveidē ieguldīti vairāk nekā četri miljoni Latvijas investoru līdzekļu.

Jaunatklātā SES attīstīta ar pieslēgumu vietējai sadales infrastruktūrai, tādējādi Koknesē saražoto zaļo elektroenerģiju turpmāk patērēs vietējie iedzīvotāji un uzņēmumi.

"Vēsturiski mūsu novads ar Pļaviņu HES saražoto zaļo elektroenerģiju nodrošinājis patērētājus visā Latvijā. Kokneses SES atklāšana Aizkraukles novadu ierindo starp tām pašvaldībām, kurās lielu daļu pašu patērētās enerģijas saražo tieši ar saules spēkstaciju. Tas īpaši būtiski vasaras mēnešos, kad saules ir daudz, bet ūdens Daugavā maz,” komentē Leons Līdums, Aizkraukles novada pašvaldības domes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Sociālajiem uzņēmējiem pieejami 7 miljoni eiro biznesa ideju attīstīšanai

Db.lv,07.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcija ALTUM un Labklājības ministrija 7.augustā atklāja jauno sociālās uzņēmējdarbības grantu programmu, kuras kopējais finansējums ir septiņi miljoni eiro, lai atbalstītu aptuveni 120 sociālos uzņēmumus.

ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš: “ALTUM ar sociālajiem uzņēmumiem sadarbojas jau vairākus gadus, līdz šim kopīgi ar Labklājības ministriju īstenotajā programmā atbalstot vairāk nekā 200 sociālos uzņēmumus un grantos piešķirot 12 miljonus eiro. Vidējā granta summa bija 60 tūkstoši eiro un prognozējam, ka līdzīgi būs arī šajā jaunajā grantu programmā.”

Uz grantiem programmā var pretendēt tie komersanti, kas saņēmuši Labklājības ministrijā sociālā uzņēmuma statusu. Programmas noteikumi nosaka, ka granta apmēru un atbalsta intensitāti ietekmē tas, vai uzņēmums izmanto grantu pirmo reizi vai atkārtoti, kā arī izvēlētais sociālā uzņēmuma darbības mērķis. Darba integrācijas uzņēmumiem atbalsta intensitāte ir 90% no attiecināmajām izmaksām gan pirmajam grantam, gan arī piesakoties atkārtoti pie nosacījuma, ja granta apmērs nepārsniedz 40 tūkstošus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts vārdā sniegto galvojumu apmērs 2023.gada beigās bija 541,9 miljoni eiro, teikts Valsts kases gada pārskatā.

Šo summu veidoja izmaksātā, bet vēl neatmaksātā valsts vārdā sniegtā galvojuma daļa 354,6 miljonu eiro apmērā un neizmaksātā, bet vēl pieejamā valsts vārdā sniegtā galvojuma daļa 187,3 miljonu eiro apmērā.

Kopējais valsts vārdā sniegto galvojumu atlikums 2023.gada beigās bija 354,6 miljoni eiro jeb 0,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir par 0,1 procentpunktu mazāk nekā 2022.gadā.

Valsts vārdā sniegto galvojumu portfeli veido galvojumi AS "Attīstības finanšu institūcijai "Altum"" ("Altum") par tās izsniegtajām garantijām kredītiestādēm par lauksaimnieku aizņēmumiem (pārgalvojumi), galvojumi Eiropas Investīciju bankai par "Altum" izsniegtajiem aizdevumiem uzņēmumu konkurētspējas uzlabošanas atbalsta programmas ietvaros un Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu attīstības kreditēšanas ietvaros (230 miljoni eiro), galvojumi studējošo un studiju kreditēšanai (38,4 miljoni eiro), Eiropas Komisijai sniegtais galvojums 57,1 miljona eiro apmērā par Latvijas dalību Eiropas pagaidu atbalsta instrumentā bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE) Covid-19 dēļ, galvojumi Pasaules Bankai un Eiropas Komisijai atbalstam Ukrainai 18,1 miljona eiro apmēra un galvojumi Latvijas Olimpiskajai komitejai 1,2 miljona eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lizumā, Gulbenes novadā atklāta šobrīd lielākā saules elektrostacija (SES) uzņēmuma pašpatēriņam, ko attīstījis kokapstrādes uzņēmums “AVOTI’’ un vietējā uzņēmumu grupa “AJ Power”.

“Avoti SES” atklāšanas brīdī piedalījās pārstāvji no SIA “AVOTI’’, projekta attīstītāju “AJ Power” komandas, Klimata un enerģētikas ministrijas, Gulbenes novada pašvaldības, AS “Attīstības finanšu institūcijas Altum”, AS “Swedbank”.

“AVOTI SES’’ kopējā platība ir vairāk nekā 10 ha, kuros izvietoti 9216 saules paneļi ar kopējo jaudu vairāk kā 5 MW. Gada laikā SES saražos vairāk nekā 5 100 MWh atjaunīgās enerģijas, kas tiks izmantota uzņēmuma “AVOTI’’ ražošanas vajadzībām. Saražotā zaļā enerģija nodrošinās vairāk nekā piekto daļu (21%) no kokapstrādes uzņēmuma “AVOTI’’ elektroenerģijas patēriņa.

“Esam pateicīgi mūsu sadarbības partneriem par atbalstu mērķu sasniegšanā. Saules parks ir kārtējais pierādījums, ka ejam pareizajā virzienā, realizējot ilgtspējīgus risinājumus uzņēmuma attīstībā,” uzsver SIA “AVOTI’’ valdes priekšsēdētājs Uldis Misiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pirms 12 gadiem izveidotais tūrisma uzņēmums OsaBus nupat kā ieguldījis 913 633 eiro uzņēmuma attīstībā – iegādāti četri luksusa klases autobusi tūristu grupu pārvadājumiem Eiropā, nodrošinot pakalpojumus Eiropas valstu, un nu arī Latvijas ceļotājiem.

Tuvāko divu trīs gadu laikā uzņēmuma autobusu un minibusu parku plānots paplašināt līdz 20-30 transporta vienībām.

“Pamatā šie autobusi ar augstas klases servisu pārvadās tūristu grupas no Centrālās un Rietumeiropas valstīm kā Vācija, Francija, Spānija, Itālija, Beļģija, Nīderlande utt.. Taču mēs vēlamies arī ceļotājiem no Latvijas nodrošināt iespēju saņemt tādu servisu, kāds tiek nodrošināts jebkuras Rietumvalsts tūristiem – gan autobusu ērtības ziņā, gan šofera kompetences ziņā, kā arī, kas ne mazums svarīgi – katrai tūristu grupai nodrošināt gida pakalpojumus viņu dzimtajā valodā,” stāsta OsaBus izveidotājs un vadītājs Oskars Lūsis, piebilstot, ka vēlas paaugstināt grupu tūrisma latiņu kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #40

DB,01.10.2024

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcija Altum un četri dažādi iepirkuma procedūrā atlasīti iespējkapitāla fondu pārvaldnieki jaunuzņēmumu un izaugsmes stadijas uzņēmumu attīstībā ieguldīs vairāk nekā 100 miljonus eiro, kas pielīdzināms visai līdz šim šajās stadijās esošajos uzņēmumos ieguldītajai publiskajai naudai.

Par investīciju plāniem jaunuzņēmumiem līdz 2030. gadam Dienas Bizness izjautāja Altum valdes locekli Ievu Jansoni-Buku.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 30.1.oktobra numurā lasi:

Statistika

Kiberdrošības nozīme nav pietiekami novērtēta

Aktuāli

Attālinātais darbs demogrāfijā nav izdevies

Uzņēmējdarbība

Tirdzniecība nopelna vairāk nekā miljardu eiro

Tehnoloģijas

Kibernoziedznieki kļūst arvien radošāki. Kiberdrošības speciālists Miko Kentele

Finanses

Eleving Group – investīcija izaugsmē? Ko domā eksperti?

Zemes nozares

"Saraušanās" politika draud ar nepatīkamām blaknēm

Sports

Latvija – viduvējs parastais sports un pasaules līmeņa paraolimpiskie atlēti

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies atklātais konkurss “Īres mājokļu būvniecība Saules ielā 122, Ventspilī”, kas ietvēra gan projektēšanas, gan būvniecības darbus, informē Ventspils pašvaldība.

Par uzvarētāju konkursā atzīts SIA “Pillar Contractor”. Saskaņā ar iepirkuma nosacījumiem uzņēmums uzprojektēs un uzbūvēs divas piecu stāvu īres daudzdzīvokļu mājas, kurās kopā būs 60 jauni dzīvokļi. Projekta kopējās izmaksas ir ap 5 miljoni eiro.

Jaunajās ēkās kopā plānots šāds dzīvokļu sadalījums: 2 vienistabas dzīvokļi (platība līdz 30 m²);18 divistabu dzīvokļi (platība līdz 45 m²);40 trīs istabu dzīvokļi (platība līdz 60 m²).

Visi dzīvokļi būs ar pabeigtu iekšējo apdari. Pagalma labiekārtojumā paredzēts nodrošināt autostāvvietas ar bruģa segumu – katram dzīvoklim viena autostāvvieta, kā arī papildus stāvvietas viesiem. Tāpat plānots izveidot velo novietnes, pazemes konteineru novietni sadzīves un šķirotiem atkritumiem un daļēju teritorijas nožogojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru