AS "APF Holdings" (APF) uzņēmumu grupas uzņēmums SIA "Alūksnes putnu ferma" pilnībā pārgājis uz atjaunojamo elektroenerģiju, informē "APF Holdings" pārstāvji.

Uzņēmuma pārstāvji skaidro, ka no vasaras vidus "Alūksnes putnu ferma" tirgū piedāvās tikai olas, kas ražotas izmantojot videi draudzīgu elektroenerģiju. Lēmums pieņemts, lai apmierinātu pieaugošo patērētāju pieprasījumu pēc ilgtspējīgi ražotām olām Baltijā un Eiropā.

Lai īstenotu pārmaiņas, APF drīzumā nodos ekspluatācijā saules enerģijas parku, kurā investēti vairāk nekā 240 000 eiro. Parka jauda ir 250 kilovatstundas pīķa stundā (kWp), ko nodrošina 384 saules paneļi. Saules enerģijas parks, kas patlaban strādā testa režīmā, izvietots putnu fermas teritorijā un vasaras mēnešos nodrošinās visu esošo "APF Holdings" vistu novietņu elektrības patēriņu un aptuveni 25% no kopējā uzņēmuma elektrības patēriņa gada laikā. Projekts īstenots sadarbībā ar SIA "Ignitis Latvija".

Rūpējoties par Pukšu purvā ligzdojošajām dzērvēm, zivju ērgļiem un kuitalām, AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) uzstādījis putnu novirzīšanas zīmes uz pārbūvētās 330kV elektrolīnijas no Valmieras uz Tsirgulinu (Igaunija).

Atbilstoši ornitologu izpētes rezultātiem, īpašās zīmes uzstādītas kopumā 5,1 kilometru garā posmā gar purvu Valmieras novadā.

"Vides aizsardzība un savas darbības ietekmes mazināšana AST ir svarīga, ko vērtējam arī pirms infrastruktūras projektu izbūvēm. Sadarbībā ar Valsts vides dienestu ornitologi pusgadu ilgajā izpētē par savvaļas putnu populāciju un to dzīvotnēm Pukšu purvā jaunās elektrolīnijas tuvumā secināja, ka atsevišķu putnu sugu aizsardzībai nepieciešams noteiktā posmā uzstādīt speciālus putnu novirzītājus, kamēr pārējās purvā ligzdojošo putnu sugas elektrolīnija neietekmēs, jo nekrustojas līniju un putnu ceļi, " par putnu aizsardzības pasākumiem komentēja AST valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

SIA Alūksnes putnu ferma, kas ir AS APF Holdings (APF) uzņēmumu grupas uzņēmums, ir parakstījusi līgumu ar būvniecības uzņēmumu SIA Aimasa un investēs 2,728 miljonus eiro divu jaunu dējējvistu novietņu būvniecībā, kurās vistas tiks turētas ārpus sprostiem, nodrošinot augstākos labturības apstākļus.

SIA Aimasa tika izraudzīts konkursa kārtībā ar saimnieciski labāko piedāvājumu. Paredzams, ka pirmā no jaunajām dējējvistu novietnēm tiks nodota ekspluatācijā šī gada beigās, bet otra – nākamā gada aprīlī.

Kopējā jaunu dējējvistu novietņu platība būs aptuveni 4 700 m2 un pēc jaunu novietņu nodošanas ekspluatācijā APF kopumā būs 5 vistu novietnes jeb kūtis. Līdz ar jauno dējējvistu novietņu izbūvi, APF ražotais olu apjoms gadā pieaugs par 73 miljoniem olu un gadā kopā būs 180 miljoni olu.

“Līdz ar jauno vistu novietņu būvniecību mēs būtiski palielināsim APF ražošanas jaudu. Mēs strauji virzāmies uz mūsu investīciju plānu ieviešanu, kurus pieteicām mūsu pagājušajā gadā īstenotajā sākotnējā akciju piedāvājumā, kad investoriem stāstījām par savu attīstības stratēģiju. Jaunās dējējvistu kūtis būs vienas no modernākajām Eiropā, kas mums ļaus nostiprināt APF kā modernu, ilgtspējīgu ražotāju, kas gan Baltijā, gan eksporta tirgos piedāvā ārpus sprostiem turētu vistu ražotas olas. Eiropas un arī Baltijas tirgū ir ārpus sprostiem turētu vistu olu iztrūkums un APF šo iespēju izmantos,” saka Jurijs Adamovičs, AS APF Holdings valdes priekšsēdētājs.

APF Holdings (APF vai Grupa), kurā ietilpst viens no lielākajiem Baltijas olu ražotājiem SIA Alūksnes putnu ferma, auditētais konsolidētais pārskats par 2023. gadu liecina, ka Grupa pērn sasniegusi vēsturiski augstākos ieņēmumus 13,3 miljonu eiro apmērā, kas ir par 19% vairāk kā gadu iepriekš, bet uzņēmuma neto peļņa bija 527 108 eiro, kas ir par gandrīz 200 tūkstošiem eiro vairāk kā 2022. gadā.

“Pagājušais gads APF grupai bija svarīgākais uzņēmuma vēsturē, jo mēs ne tikai sasniedzām izcilus darbības rezultātus, bet arī pieņēmām svarīgus attīstības un investīciju lēmumus, kas ietekmēs uzņēmuma izaugsmi daudzus gadus uz priekšu. Proti, mēs tuvākā gada laikā palielināsim APF ražošanas jaudu ar divu jaunu, modernu vistu novietņu izbūvi, kurās dējējvistas tiks turētas ārpus sprostiem, augstos labturības apstākļos, kā arī tiks celtas jaunas noliktavas un olu pārstrādes cehs. Pagājušajā gadā un šī gada sākumā mēs veiksmīgi piesaistījām arī finansējumu šo plānu izpildei – gan no mūsu sākotnējā publiskā akciju piedāvājuma, gan Lauku atbalsta dienesta un Polijas investīciju fonda CVI, kas iegādājās mūsu obligācijas. Tāpat mēs esam gandrīz pabeiguši sava saules enerģijas parka izveidi un strādājam pie biogāzes enerģijas rūpnīcas projekta,” stāsta Jurijs Adamovičs, AS APF Holdings valdes priekšsēdētājs.

No šodienas paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Savukārt par alkoholiskajiem dzērieniem par vien litru stiprā alkoholiskā dzēriena (degvīns, brendijs u.tml. ar spirta saturu 40%) cena varētu pieaugt par 0,67 eiro, sidra ar alkohola saturu līdz 6% cena varētu pieaugt par 0,07 eiro, vīna vai raudzētā dzēriena virs 6% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro un starpproduktu (vermuti) līdz 15% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro.

Foto: facebook.com/DinoZooLV

Neatkarīgi no mājdzīvnieka sugas, ikvienam mājas mīlulim nepieciešama kvalitatīva barība un aprūpe. Plašākais zoo preču interneta veikals Dinozoo.lv jau kopš 2018. gada mājdzīvnieku saimniekiem nodrošina iespēju visu mīluļiem nepieciešamo iegādāties ne tikai ērtāk un ātrāk, bet arī izdevīgāk. Dinozoo.lv interneta zoo veikals piedāvā preces gan suņu un kaķu, gan grauzēju, putnu un zivtiņu, gan arī eksotisko mājdzīvnieku īpašniekiem.

Kā atzīst uzticīgie Dinozoo.lv pircēji – plašais preču klāsts, daudzveidīgā izvēle, izdevīgie akciju un atlaižu piedāvājumi, kā arī ērtā iepirkšanās pieredze, ir tas, kas vilina iepirkties tieši Dinozoo.lv. Taču, kādas tad ir bijušas Dinozoo.lv pircēju un viņu mīluļu iecienītākās pērnā gada izvēles? Par populārākajām 2023. gada precēm un preču grupām stāsta Dinozoo.lv E-komercijas projektu vadītāja Jekaterina Kļučerova.

Vietējā investīciju banka, Signet Bank, šajā gadā turpina īstenot 2023. gadā veiksmīgi uzsākto ilgtermiņa sabiedrisko projektu – pirmo “Kapitāla tirgus akadēmiju” Latvijā, un paplašina tās mērogu, uzsākot akadēmiju īstenošanu arī Latvijas lielākajās reģionālajās pilsētās. Signet Bank “Kapitāla tirgus akadēmija” ir bezmaksas izglītojošs projekts, kas piemērots Latvijas uzņēmumu īpašniekiem un uzņēmumu vadītājiem, kuri interesējas par finansējuma piesaisti ar kapitāla tirgus instrumentiem.

“Kapitāla tirgus akadēmijas” mērķis ir sniegt iespēju vietējiem uzņēmējiem vairot savas zināšanas un gūt atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem par finansējuma piesaisti kapitāla tirgū, vienlaikus iedrošinot izmantot kapitāla tirgus piedāvātās iespējas.

Aicinām Vidzemes reģiona uzņēmējus un uzņēmuma vadītājus uz vienas dienas “Kapitāla tirgu akadēmiju”, 22. martā no plkst. 9:00 līdz 14:30 Vidzemes koncertzālē “Cēsis”, kurā nozares profesionāļi un Latvijas uzņēmēji dalīsies teorētiskās un praktiskās zināšanās par finansējuma piesaisti, izmantojot kapitāla tirgus finanšu instrumentus – akciju un obligāciju emisijas:

Jēkabpils novadā strādājošais uzņēmums AmberBirch šī gada jūnijā uzsācis jaunās finiera ražotnes būvniecību. Trešdien, 24.jūlijā, tās pamatos iemūrēta laika kapsulu ar vēstījumu nākotnes paaudzēm.

Svinīgajā kapsulas iemūrēšanas pasākumā piedalījās AmberBirch valdes priekšsēdētājs Raimonds Spūls-Vilcāns, Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis un Pillar Contractor valdes priekšsēdētājs Jānis Lāčaunieks.

AmberBirch līdz 2025. gada vidum investēs vairāk nekā 40 miljonus eiro, lai dubultotu bērza finiera ražošanas jaudas un uzsāktu augstākas kvalitātes finiera produkcijas ražošanu un dažādotu tā klāstu. Plānots, ka jau 2025. gada otrajā pusē AmberBirch, SIA spēs saražot līdz pat 90 000 kubikmetrus finiera gadā. Ražošanas jaudas kāpināšana un jaunu tehnoloģiju uzstādīšana nozīmē arī papildu darba vietu izveidi, palielinot darbinieku skaitu ražotnē no 85 līdz 130.

Lauku tūrismā Covid-19 pandēmija bija labs laiks no biznesa viedokļa, kaut arī nebija ārvalstu tūristu; pašlaik pašmāju uzņēmējiem par viesiem ir jākonkurē ar visu pasauli, vienlaikus daudzi ārvalstu potenciālie ceļotāji tieši ģeopolitiskās situācijas dēļ Latviju nevēlas apmeklēt.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Lauku tūrisma asociācijas Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele. Viņa atzīst, ka Latvijā dabas, arī putnu un zvēru ir daudz, bet diemžēl šis produkts ir ļoti slikti iesaiņots, tāpēc grūti pārdodams.

Fragments no intervijas

Kas mainīsies lauku tūrismā pavasarī?

Pavasaris atnāk ar siltumu, un cilvēki daudz labprātāk brīvdienas pavada ārpus mājām. Arī ārvalstu, jo īpaši tālāku zemju tūristi maijā – jūnijā sāk savu aktīvo sezonu. 2024. gadā ir vairāk rezervāciju, nekā bija 2023. un 2022. gadā. Un tas nozīmē, ka tālāko ārvalstu tūristi sāk atkal atgriezties. Protams, lēmums un arī rezervācijas tiek veiktas daudz vēlāk. Tas nenotiek tāpēc, ka cilvēkiem nebūtu naudas, par ko ceļot, bet gan tāpēc, ka nav skaidrs, kāda būs tālākā ģeopolitiskās situācijas attīstība. Vēl viens faktors, kas ietekmē visa veida tūrismu, ir ekonomiskās situācijas perspektīva, jo īpaši, ja pašlaik daudzviet tiek novērota stagnācija vai pat recesija. Piemēram, nesen runāju ar tūrisma organizatoru no Austrālijas, kurš skaidroja, ka šajā valstī, kas ir ļoti tālu no militārā konflikta zonām Tuvajos Austrumos un Ukrainā, cilvēki ir piesardzīgi un nogaidoši. Līdzīga aina novērojama arī Amerikā un Eiropā, jo cilvēki ir piebremzējuši ar izklaidēm, jo īpaši luksusa izklaidēm, taču par laimi lauku tūrisms nebūt nav luksusa izklaide.

Zaļā reforma radīs desmitiem miljardu eiro lielus zaudējumus mežsaimniecībai un valsts bagātībai.

Pēdējā laikā Latvijā, neņemot vērā ievērojamo kopējo meža platību pieaugumu, ir raksturīga izteikta tendence strauji palielināt mežu platības, kurās tiek aizliegta mežsaimnieciskā darbība. 2021. gadā 107,9 tūkstošu hektāru lielās meža platībās bija pilnībā aizliegta mežsaimnieciskā darbība, bet 2022. gadā – jau 143,1 tūkstoša hektāru lielā platībā.

Šogad 5. martā Rīgā notika otrie vērienīgākie protesti pēc 2023. gada 24. aprīļa skolotāju streika gājiena. Latvijas mežsaimnieki protestēja pret valdības iecerēm liegt saimniecisko darbību simtos tūkstošu hektāru lielās meža platībās. Turklāt šie aizliegumi iecerēti bez jebkādām ieplānotām kompensācijām mežu īpašniekiem un nozarē nodarbinātajiem. Marta beigās tikai nedaudzi mediji un visai pieklusinātos toņos atainoja viena no Latvijas ietekmīgākajiem eksportējošajiem uzņēmumiem AS Latvijas finieris padomes priekšsēdētāja Ulda Biķa viedokli par centieniem izmantot valsts rīcībā esošos instrumentus, lai Latvijā iznīcinātu mežsaimniecību un kokrūpniecību gan kā saimniecības, gan kā eksporta nozari.

Pašvaldības ar to īpašumā esošajiem meža resursiem nerīkojas saimnieciski, negūstot iespējami lielāko labumu no šo vērtīgo publisko aktīvu pārvaldības, lietderības revīzijā par pašvaldību rīcību ar meža resursiem secinājusi Valsts kontrole.

Revīzijā gūtie pierādījumi liecina, ka revidētajās Alūksnes, Jelgavas, Krāslavas, Saldus un Siguldas novada pašvaldībās kopumā nav informācijas par 63% jeb 5451 hektāru (ha) meža resursiem - nav veiktas meža inventarizācijas. Taču arī inventarizētajās meža platībās 5072 ha netiek pienācīgi veiktas visas meža apsaimniekošanas ciklā paredzētās darbības, piemēram, meža atjaunošana pēc cirsmu izstrādes, jaunaudžu un krājas kopšana, aizsardzība pret kaitēkļu un dzīvnieku bojājumiem, meliorācijas un meža infrastruktūras uzturēšana. Neveicot šīs darbības, pašvaldības samazina meža nākotnes vērtību un iespēju ik gadu gūt ieņēmumus līdz pat 3 438 400 eiro.

Olu un olu produktu ražotājs “Balticovo” uzsācis ražot biometānu nesen pabeigtajā biometāna rūpnīcā “Bovogas”, kurā biogāze tiek attīrīta līdz biometānam – dabasgāzes ekvivalentam. Turklāt sadarbībā ar dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoru Latvijā AS “Conexus Baltic Grid” un dabasgāzes sadales sistēmas operatoru “GASO” ir izveidots pirmais pieslēgums Latvijā, pa kuru “Bovogas” saražotais biometāns tiek ievadīts savstarpēji savienotā gāzes sistēmā.

“Balticovo” vistu novietnēs Iecavā mīt apmēram 3,5 miljoni putnu. Ik gadus kā blakusprodukts izveidojas apmēram 80 000 tonnu kūtsmēslu, kas tiek izmantoti kā izejviela biogāzes ražošanai.

“Līdz šim biogāzi pašpatēriņam ražoja “Balticovo” meitas uzņēmums “EggEnergy”, taču, ņemot vērā pieejamos apjomus, kā arī izejvielas videi draudzīgo izcelsmi, 2023. gadā tika uzsākta biometāna ražošanas rūpnīcas “Bovogas” būvniecība, kas nu ir pabeigta. Biogāze tiek saražota “EggEnergy”, tad novadīta līdz “Bovogas”, kur tiek attīrīta līdz biometānam. Iekārtas un attīrīšanas tehnoloģijas pārbaudītas, un attīrītais biometāns tiek ievadīts savstarpēji savienotā gāzes sistēmā,” par jauno biometāna ražošanas rūpnīcu stāsta “Balticovo” valdes priekšsēdētājs Vladmirs Mkhitarjans.

Nodokļu ieņēmumos šogad janvārī iekasēti 1,292 miljardi eiro, kas ir par 29,3 miljoniem eiro jeb 2,2% mazāk, nekā plānots, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus salīdzinājumā ar 2023.gada janvāri nodokļu ieņēmumi šogad janvārī pieauguši par 24,2 miljoniem eiro jeb 1,9%.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi 2024.gada janvārī veidoja 1,225 miljardus eiro, kas ir par 27,3 miljoniem eiro jeb 2,2% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 1,013 miljardus eiro, kas ir par 37,5 miljoniem eiro jeb 3,6% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 211,9 miljonu eiro apmērā, kas ir par 10,3 miljoniem eiro jeb 5,1% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi šogad janvārī bija 66,6 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,9 miljoniem eiro jeb 2,8% mazāk, nekā plānots.

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos četros mēnešos iekasēti 4,54 miljardi eiro, kas ir par 31,8 miljoniem eiro jeb 0,7% mazāk, nekā plānots, informē Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2024.gada pirmajos četros mēnešos bija par 213,7 miljoniem eiro jeb 4,9% lielāki nekā 2023.gada pirmajos četros mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos četros mēnešos veidoja 4,27 miljardus eiro, kas ir par 30,4 miljoniem eiro jeb 0,7% mazāk, nekā plānots. Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem četriem mēnešiem kopbudžetā nodokļu ieņēmumi ir pieauguši par 190,5 miljoniem eiro jeb 4,7%.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 3,552 miljardus eiro, kas ir par 77,9 miljoniem eiro jeb 2,1% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 718,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 47,6 miljoniem eiro jeb 7,1% vairāk, nekā plānots.

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos trijos mēnešos iekasēti 3,325 miljardi eiro, kas ir par 40,7 miljoniem eiro jeb 1,2% mazāk, nekā plānots, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2024.gada pirmajos trijos mēnešos bija par 109,2 miljoniem eiro jeb 3,4% lielāki nekā 2023.gada pirmajos trijos mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos trijos mēnešos veidoja 3,126 miljardus eiro, kas ir par 35,6 miljoniem eiro jeb 1,1% mazāk, nekā plānots. Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem trim mēnešiem kopbudžetā nodokļu ieņēmumi ir pieauguši par 91,4 miljoniem eiro jeb 3%.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 2,58 miljardus eiro, kas ir par 65,4 miljoniem eiro jeb 2,5% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 545,3 miljonu eiro apmērā, kas ir par 29,8 miljoniem eiro jeb 5,8% vairāk, nekā plānots.

Latvenergo koncerna ieņēmumi 2023. gadā sasniedza 2 034,4 miljonus eiro, kas ir par 192,6 miljoniem eiro jeb 10 % vairāk nekā gadu iepriekš, liecina kompānijas publiskotie finanšu rezultāti par 2023. gadu.

Latvenergo koncerna EBITDA ir par 241,6 miljoniem eiro jeb 67% lielāka nekā 2022. gadā, un tā sasniedza 601,8 miljonus eiro. Koncerna peļņa sasniedza 350,9 miljonus eiro, kas nodrošinās aptuveni 200 miljonus eiro dividendēs un aptuveni 50 miljonus eiro kā uzņēmumu ienākuma nodokli.

Latvenergo koncernā 2023. gads ir bijis izcils elektroenerģijas ražošanas un tirdzniecības gads. Pērn saražota 5,1 TWh elektroenerģijas, kas ir par trešdaļu vairāk nekā gadu iepriekš un kas ir 75 % no Latvijas patēriņa. Atjaunīgās enerģijas jomā 2023. gadā Daugavas HES izstrādāts lielākais elektroenerģijas apjoms kopš 2017. gada, kas ir arī otrs lielākais apjoms pēdējo 25 gadu laikā – 3,7 TWh. Tas ir par 39 % vairāk nekā 2022. gadā un vienlaikus veido 54 % no Latvijas patēriņa. 2023. gads izcēlās ar augstu pieteci Daugavā – vidēji 789 m3/s, bet gadu iepriekš tā bija 506 m3/s (LVĢMC dati).

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tehnoloģiju biznesa centra programmā "Prototech" atbalstu prototipa izstrādei saņēmuši 30 uzņēmēji un ideju autori.

Trīs no tiem izstrādāti viedo materiālu jomā, radot īpašu kamanu prototipu, stiklašķiedras armatūras ražošanas iekārtas 3D modeli un iepakojuma plēvi no biodegradējama brūnaļģes materiāla.

"Viedie materiāli klasiskajā izpratnē ietver dažādus funkcionālus elektronikas materiālus un kompozītmateriālus. Jebkādu jaunu materiālu izstrāde šajā jomā ir ļoti dārga. Atšķirībā no informācijas tehnoloģijām, kur inovācijas var radīt teju jebkurš, kam ir dators, viedo materiālu jomā ar jaunu risinājumu izstrādi nodarbojas augstskolas. Taču inovācijas šajā jomā iespējamas, kad augstskolas licencē savus izgudrojumus uzņēmumiem, kuri ir gatavi tos attīstīt tālāk," saka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tehnoloģiju biznesa centra vadītājs Andrejs Berdņikovs.

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos divos mēnešos iekasēti 2,389 miljardi eiro, kas ir par 40,5 miljoniem eiro jeb 1,7% mazāk, nekā plānots, informē Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2024.gada pirmajos divos mēnešos bija par 85,5 miljoniem eiro jeb 3,7% lielāki nekā 2023.gada pirmajos divos mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos divos mēnešos veidoja 2,257 miljardus eiro, kas ir par 34,5 miljoniem eiro jeb 1,5% mazāk, nekā plānots. Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem diviem mēnešiem kopbudžetā nodokļu ieņēmumi ir pieauguši par 73,5 miljoniem eiro jeb 3,4%.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 1,82 miljardus eiro, kas ir par 63,5 miljoniem eiro jeb 3,4% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 436,9 miljonu eiro apmērā, kas ir par 29 miljoniem eiro jeb 7,1% vairāk, nekā plānots.

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos sešos mēnešos iekasēti 7,024 miljardu eiro, kas ir par 32,7 miljoniem eiro jeb 0,5% mazāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2024.gada pirmajā pusgadā bija par 443 miljoniem eiro jeb 6,7% lielāki nekā 2023.gada pirmajos sešos mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajā pusgadā veidoja 6,615 miljardus eiro, kas ir par 29,5 miljoniem eiro jeb 0,4% mazāk, nekā plānots. Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem sešiem mēnešiem kopbudžetā nodokļu ieņēmumi ir pieauguši par 406 miljoniem eiro jeb 6,5%.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajā pusgadā veidoja 5,517 miljardus eiro, kas ir par 98,8 miljoniem eiro jeb 1,8% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,098 miljardu eiro apmērā, kas ir par 69,3 miljoniem eiro jeb 6,7% vairāk, nekā plānots.

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos piecos mēnešos iekasēti 5,741 miljards eiro, kas ir par 14,4 miljoniem eiro jeb 0,2% mazāk, nekā plānots, informē Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2024.gada pirmajos piecos mēnešos bija par 353,8 miljoniem eiro jeb 6,6% lielāki nekā 2023.gada pirmajos piecos mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos piecos mēnešos veidoja 5,401 miljardu eiro, kas ir par 6,1 miljonu eiro jeb 0,1% mazāk, nekā plānots. Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem pieciem mēnešiem kopbudžetā nodokļu ieņēmumi ir pieauguši par 322,9 miljoniem eiro jeb 6,4%.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 4,486 miljardus eiro, kas ir par 72,9 miljoniem eiro jeb 1,6% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 915 miljonu eiro apmērā, kas ir par 66,8 miljoniem eiro jeb 7,9% vairāk, nekā plānots.

Valdība otrdien atbalstīja papildu piecu miljonu eiro piešķiršanu saules paneļu, siltumsūkņu un citu enerģiju ražojošo iekārtu iegādei.

Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM) norāda, ka finansējumu nepieciešams palielināt, ņemot vērā iedzīvotāju aktīvo interesi iegādāties atjaunīgās enerģijas ražošanas iekārtas un elektroenerģijas uzkrāšanas iekārtas.

Kopējais finansējums tādējādi būs 45 miljoni eiro.

KEM akcentē, ka mājsaimniecības varēs turpināt pieteikties valsts sniegtajam atbalstam, lai iegādātos un uzstādītu savā īpašumā saules paneļus, vēja ģeneratorus, kā arī siltumsūkņus, saules kolektorus, koksnes biomasas katlus vai pieslēgties centralizētajai siltumapgādes sistēmai.

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) norāda, ka atjaunīgās enerģijas ražošana un efektīva tās ir izmantošana ir nozīmīgs elements enerģētiskajai drošībai valsts mērogā. Ņemot vērā iedzīvotāju augsto interesi, iesaistoties enerģētiskās neatkarības stiprināšanā, palielināts gan kopējais finansējuma apjoms, gan paplašināts atbalstāmo projekta aktivitāšu loks, lai veicinātu dabai draudzīgu energoresursu iekārtu izmantošanu mājsaimniecībās.

Informācijas tehnoloģiju uzņēmums SIA “Datakom” sadarbībā ar “LSG Sky Chefs”, kas nodrošina ēdināšanas un produktu tirdzniecības pakalpojumus aviokompānijām visā pasaulē, uzsācis mobilo kases aparātu “Tika-Taka PAY” eksportu uz Serbiju.

Šobrīd iekārtas jau tiek aktīvi izmantotas “Air Serbia” avioreisos uz visdažādākajiem pasaules galamērķiem. Avio nozare ir kļuvusi par vienu no uzņēmuma radītā produkta virzīšanas eksporta prioritātēm. Līdz šim “Tiki-Taka PAY” bija pieejams “airBaltic” reisos no Rīgas un Tallinas, taču šogad īstenojusies ilgi lolotā iecere piedāvāt mobilo kases aparātu ārpus Baltijas.

“Pērn vienojāmies ar “LSG Sky Chefs” par jaunu biznesa sadarbības modeli, kura pamatā bija piedāvājums piegādāt mūsu mobilās kases iekārtas visās aviokompānijās, kurās viņi nodrošina ēdināšanu un tirdzniecību. Šīs iekārtas un sistēmas izmantošana viņiem ir ļoti izdevīga, jo tā ļauj ne tikai ātri un vienkārši apkalpot klientus gaisā, bet arī nodrošina pārdošanas uzskaiti, kas palīdz veikt detalizētu ieņēmumu analīzi par tirdzniecību katra lidojuma laikā. Skaidrs, ka avio industrijā viss notiek lēnu un uzreiz lielu pieprasījumu panākt ir grūti, taču pirmais solis – iekļūšana Serbijā – ir paveikts sekmīgi. Tam sekoja arī kopīga dalība vairākās starptautiskās izstādēs, kā rezultātā šobrīd par mūsu inovāciju jau interesējas aviokompānijas no Ukrainas, Somijas, Norvēģijas, Spānijas, Bulgārijas un Nīderlandes,” sadarbību ar “LSG Sky Chefs” ieskicē Edijs Tanons, SIA “Datakom” inovāciju direktors.

SIA “WTM Solutions” zinātnieki sadarbībā ar Rīgas brīvostas pārvaldes meitas kompāniju LVR Flote īsteno pētniecības projektu ar mērķi izstrādāt inovatīvu kuģu dīzeļdzinēju izplūdes gāzu attīrīšanas tehnoloģiju un gāzes attīrīšanas iekārtas prototipu, kā arī veikt tā testēšanu reālā darbības vidē uz LVR Flote kuģiem.

Projekts tiek realizēts ar ES Atveseļošanas fonda atbalstu projekta “Mašīnbūves kompetences centrs” ietvaros.

Latvijas zinātnieku mērķis ir, izmantojot savu unikālo know-how, radīt kuģu izplūdes gāzu attīrīšanas iekārtu, kas ir videi draudzīgāka, efektīvāka un vienlaikus lētāka par tām, ko jūras pārvadātāji izmanto pašreiz. Stāsta SIA “WTM Solutions” vadošais pētnieks Dmitrijs Uspenskis: “Lai izpildītu prasības par sēra emisiju samazināšanu izplūdes gāzēs, pašreiz uz kuģiem tiek izmantotas attīrīšanas iekārtas - tā saucamie skruberi, kas atdala sēru no pārējās degvielas sadegšanas laikā. Rezultātā sērs kopā ar sodrējiem un nesadegušajām degvielas atliekām skruberos pārvēršas par bīstamajiem atkritumiem. Mūsu izstrādātā tehnoloģija ļauj atdalīt slāpekļa oksīdus, visas aromātiskās un ogļūdeņraža daļiņas (metānus), izdalīt sēru tīrā formā un savākt to tālākai izmantošanai. Pašlaik mēs strādājam pie risinājuma, lai neitralizētu atlikušo CO2. Ceram, ka nākamajā etapā izdosies īstenot arī šo ieceri ar akadēmiķa, Latvijas zinātņu akadēmijas prezidenta Ivara Kalviņa tiešu līdzdalību.”