“Tele2” padome paziņo par Žana Marka Ariona aiziešanu un Nikolasa Hēgberga iecelšanu prezidenta un izpilddirektora amatā no 2026. gada 30. jūnija.

“Tele2” AB grupas izpilddirektors Žans Marks Arions (Jean Marc Harion) personīgu iemeslu dēļ pieņēmis lēmumu atstāt amatu no 2026. gada 30. jūnija. Padome ir aktivizējusi pēctecības plānu un iecēlusi Nikolasu Hēgbergu (Nicholas Högberg) prezidenta un izpilddirektora amatā no 2026. gada 1. jūlija.

Pašlaik Nikolass Hēgbergs ieņem “Tele2” izpilddirektora vietnieka, izpildviceprezidenta un B2C komercdirektora amatu, kā arī iepriekš ir bijis uzņēmuma padomes loceklis.

Žans Marks Arions plāno saglabāt vietu “Tele2” padomē, ja akcionāri to apstiprinās ikgadējā akcionāru sapulcē, kas notiks 2026. gada 18. maijā.

“Padomes vārdā vēlos izteikt pateicību Žanam Markam par visu, ko viņš šo gadu laikā devis organizācijai kā tās izpilddirektors. Viņa redzējums un līderība palīdzēja virzīt “Tele2” uz priekšu, stiprinot uzņēmuma pozīcijas un ieliekot pamatus nākamajam attīstības posmam. Ceram arī turpmāk izmantot viņa pieredzi un zināšanas padomes locekļa statusā,” saka “Tele2” padomes priekšsēdētājs Tomas Rejno (Thomas Reynaud).

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” investējis aptuveni 120 000 eiro klientu centra izveidē Liepājā, kas atradīsies tirdzniecības centrā “Ostmala”.

Kā atzīmē “Tele2”, jaunais klientu centrs ir tikai trešais visā Latvijā, kas veidots pēc jaunā koncepta un vizuāli atšķiras no pārējiem “Tele2” centriem.

Jaunajā klientu centrā, kura platība ir 67 m2, tiks apkalpotas gan privātpersonas, gan biznesa klienti. Līdzšinējie klientu centri Liepājā, kas atradās tirdzniecības centrā “XL Sala” un Lielajā ielā 13, kas apkalpoja tikai biznesa klientus, pārtraukuši darbu.

“Līdzīgi kā Daugavpilī, arī Liepājā mēs apvienojam divus klientu centrus, lai vienuviet apkalpotu gan privātpersonas, gan biznesa klientus. Biznesa klientiem paredzēta atsevišķa telpa tikšanām un aktuālo jautājumu pārrunāšanai ar “Tele2” biznesa klientu konsultantiem. Turklāt esam padomājuši par darbinieku labbūtību, jo ir plašāka un modernāka atpūtas telpa,” stāsta “Tele2” mazumtirdzniecības departamenta vadītājs Aivars Maļinovskis. “Tā kā jaunais klientu centrs atrodas plašākās telpās, tas ļauj arī dažādas ierīces izvietot atklātā veidā – tās ir brīvi pieejamas apskatei un testēšanai.”

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” visas savas mobilo sakaru bāzes stacijas, kas atrodas pie autoceļa “Via Baltica” un tā tuvumā, ir aprīkojis ar 5G tehnoloģiju.

Kopējās šī projekta investīcijas ir vairāk nekā 900 000 eiro, no kurām aptuveni viena trešdaļa ir Eiropas Savienības līdzfinansējums*.

“Šis faktiski ir pirmais solis, lai autoceļš “Via Baltica” tiktu “noklāts” ar 5G tehnoloģiju. Sākotnējā posmā bāzes stacijās 5G tehnoloģija pamatā darbosies zemajās frekvencēs, kas ļauj aptvert plašāku teritoriju. Vienlaikus mēs pakāpeniski šīs stacijas pielāgojam arī darbam 1,5 GHz un 3,5 GHz frekvencēs, kas nodrošina ļoti ātru datu plūsmu,” stāsta “Tele2” tehniskā direktore Līga Krūmiņa.

Jau iepriekš ziņots, ka šogad “Tele2” plāno uzstādīt aptuveni 35 jaunas 5G bāzes stacijas visā Latvijas teritorijā un modernizēt 135 esošās bāzes stacijas. Tas nozīmē, ka līdz gada beigām “Tele2” tīklā darbosies jau vairāk nekā 1250 5G bāzes stacijas.

Pastāv lielas bažas, ka pēc Finanšu ministrijas izstrādātās iepirkumu procesa reformas ieviešanas, būtiski palielinot slieksni publiskajiem iepirkumiem, netiks veicināta konkurence un būs ierobežotas piegādātāju iespējas savu tiesību aizsardzībā, intervijā sacīja SIA "Tele2" valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

"Ir saprotama vēlme, lai procesi būtu ātrāki, bet tas nevar notikt uz godīgas konkurences rēķina," pauda Vancovičs.

Mobilo sakaru operatori "Tele2" un SIA "Bite Latvija" jau ilgstoši ir sūdzējušies par to, ka valsts un pašvaldību iepirkumos priekšroka tiek dota sakaru uzņēmumiem SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) un SIA "Tet", kuru līdzīpašnieks ir valsts.

"Par to šķēpi tiek lauzti jau ilgstoši, un, godīgi sakot, man jau ir apnicis par to runāt. Brīžiem šķiet, ka, ja valsts grib dārgi maksāt un pirkt to pašu par lielāku naudu nekā tirgū, tad, nu, labi, pērciet, nav ko tur vairs ņemties. Barjeras, kas tiek celtas apkārt, bojā konkurenci," pauda Vancovičs, piebilstot, ja privātajā sektorā tirgus daļas starp sakaru uzņēmumiem sadaloties aptuveni vienādi, tad publiskajā sektorā dominējot LMT ar aptuveni 70% tirgus daļu.

Latvijā pēc četriem pieciem gadiem, visticamāk, tiks slēgts arī 2G sakaru tīkls, līdzīgi kā pašlaik ir noticis ar 3G tīklu, intervijā aģentūrai LETA prognozēja "Tele2" valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

"Mobilajos sakaros ļoti svarīga lieta ir frekvences, kas ir ierobežots resurss. Spektrs ir tik, cik ir, vairāk to nevar "pievienot". Līdz ar to 3G frekvences, kas kļuva arvien mazāk noslogotas, mēs pārcēlām uz 4G un 5G. Tas ļāva būtiski, pat par 50%, palielināt 4G caurlaidību tieši zemo frekvenču diapazonā," lēmumu slēgt 3G tīklu skaidroja Vancovičs, atgādinot, ka "Tele2" 3G tīklu pilnībā slēdza gada sākumā kā pirmais no Latvijas mobilo sakaru operatoriem.

Viņš prognozēja, ka 4G un 5G tīkli tiks izmantoti vismaz līdz 2035. gadam, bet 2G tīkla slēgšana pašlaik ir sākta jau, piemēram, Zviedrijā.nJautāts, kam Latvijā pašlaik tiek izmantots 2G sakaru tīkls, "Tele2" vadītājs atbildēja, ka to joprojām lieto balss sakariem un īsziņām vecākiem "podziņtelefonu" modeļiem. Vienlaikus ir pieejami "podziņtelefoni", kuri strādā 4G tīklā, tādēļ cilvēkiem, kuri tos iecienījuši, no šī veida telefoniem nebūs jāatsakās.

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” sadarbībā ar tehnoloģiju uzņēmumu “Tet” turpmāk saviem klientiem piedāvās optiskā interneta pakalpojumus.

Tas ļaus gan “Tele2”, gan “Tet” stiprināt tirgus pozīcijas kā daudznozaru digitālo pakalpojumu sniedzējiem, aptverot telekomunikāciju un mobilo sakaru, televīzijas, digitālās drošības, apdrošināšanas un e-komercijas risinājumu.

Pagaidām “Tele2” sadarbībā ar “Tet” optisko internetu piedāvās tikai privātpersonām, savukārt nākotnē to plānots nodrošināt arī biznesa klientiem.

“Mēs sekojam līdzi globālajām tendencēm, kur arvien vairāk mobilo sakaru operatoru nodrošina gan mobilo, gan optisko internetu, jo tā ir iespēja sniegt klientiem lielāku pievienoto vērtību. Ir klienti, kuriem atsevišķu iemeslu dēļ svarīgs ir tieši optiskais internets, un mēs arī viņiem to piedāvāsim. Turklāt starptautiski pētījumi un prakse rāda, ka klienti, kuri mobilos un optiskos sakaru pakalpojumus izvēlas pie viena uzņēmuma, ir apmierinātāki ar servisu un pakalpojumu kvalitāti,” stāsta “Tele2” valdes priekšsēdētājs Arnis Priedītis.

Multipakalpojumu uzņēmuma “Tele2” apgrozījums šī gada deviņos mēnešos sasniedzis 135,8 miljonus eiro, kas ir par 2,4 % vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

Apgrozījuma izaugsmes rādītāji saglabājušies stabili, trešajā ceturksnī piedzīvojot nedaudz straujāku apgrozījuma pieaugumu nekā pirmajos divos ceturkšņos.

Apgrozījuma pieaugumu sekmējis ieņēmumu pieaugums no uzņēmuma pamatdarbības, savukārt ierīču pārdošanas segmentā kopā deviņos mēnešos vērojams neliels kritums, jo iedzīvotāji ir piesardzīgi savos pirkumos. Tomēr trešajā ceturksnī apgrozījums no iekārtu tirdzniecības bija par 1,3 % lielāks nekā attiecīgajā ceturksnī pērn, kas var liecināt par ekonomiskās situācijas un iedzīvotāju noskaņojuma uzlabošanos.

Uzņēmums visus deviņus mēnešus strādājis ar augstu efektivitātes rādītāju, kas sasniedza 46,9 %. “Tele2” turpināja nozīmīgus ieguldījumus attīstībā – investīciju apjoms bija par 2,6 % lielāks nekā pērn šajā pašā periodā, sasniedzot 15,3 milj. eiro.

No 2026. gada 1. janvāra par jauno “Tele2” izpilddirektoru Latvijā kļūs Arnis Priedītis, kurš uzņēmumā līdz šim pildīja finanšu direktora pienākumus.

Viņš aizstās līdzšinējo uzņēmuma vadītāju Valdi Vancoviču, kurš nolēmis atstāt valdes locekļa un izpilddirektora amatu.

Valdis Vancovičs savu darbu uzņēmumā beidz 11. novembrī, un līdz gada beigām Arnis Priedītis pildīs pagaidu izpilddirektora pienākumus, lai no 2026. gada 1. janvāra kļūtu par pilntiesīgu uzņēmuma vadītāju.

Arnis Priedītis uzņēmumā “Tele2” strādā jau 18 gadus, šajā laikā būtiski veicinot uzņēmuma izaugsmi un finanšu stabilitāti.

“Uzņemties pienākumu vadīt uzņēmumu, kas ir nozares līderis privātpersonu segmentā un ar ambīcijām iegūt daudz lielāku tirgus daļu korporatīvajā segmentā, ir liels izaicinājums. “Tele2” komanda ir pierādījusi spēju nepārtraukti attīstīties un pielāgoties, un mani mērķi ir turpināt uzņēmuma izaugsmi, stiprinot mūsu līderpozīcijas un nodrošinot vēl labāku pieredzi klientiem,” saka “Tele2” izpilddirektora p.i. Arnis Priedītis.

“Tele2” investējis 50 000 eiro, lai stiprinātu klientu drošību digitālajos apkalpošanas kanālos. Turpmāk pieslēgšanās pašapkalpošanās portālam “MansTele2” un “Tele2” mobilajai lietotnei būs iespējama tikai ar Smart-ID, internetbanku vai eParakstu.

Līdz ar to tiks pārtraukta līdzšinējā iespēja piekļūt digitālajiem kanāliem, izmantojot “Tele2” numuru un paroli.

“Šīs izmaiņas veiktas, lai būtiski samazinātu krāpniecības riskus. Iepriekš krāpnieki mēdza uzdoties par “Tele2” darbiniekiem un telefonsarunu laikā mēģināja izvilināt klientu paroles vai atjaunošanas kodus, lai piekļūtu klientu datiem un tos izmantotu pretlikumīgās darbībās. Ar jaunajiem autentifikācijas risinājumiem šāda iespēja ir būtiski ierobežota,” skaidro “Tele2” digitālās nodaļas vadītāja Linda Velika.

Kā norāda “Tele2”, aptuveni trešdaļa klientu šobrīd tiek apkalpoti tikai digitālajā vidē – pašapkalpošanās portālā, mobilajā lietotnē un mājaslapā. Visbiežāk klienti digitāli veic rēķinu apmaksu – to dara jau gandrīz puse “Tele2” lietotāju –, kā arī pieslēdz televīzijas pakalpojumus un veic izmaiņas tarifu plānos.

Par multipakalpojumu uzņēmuma “Tele2” finanšu direktori un valdes locekli kļuvusi Olga Ļiļajeva. Konkurss uz finanšu direktora amatu tika izsludināts pēc tam, kad iepriekšējais finanšu direktors Arnis Priedītis kļuva par “Tele2” izpilddirektoru un valdes priekšsēdētāju.

Olga Ļiļajeva uzņēmumā “Tele2” strādā jau vairāk nekā astoņus gadus un līdz šim pildīja finanšu analīzes un plānošanas nodaļas vadītājas pienākumus. Pirms pievienošanās “Tele2” viņa strādāja “KPMG Baltics”, ieņemot dažādus amatus revīzijas pakalpojumu jomā.

“Olga Ļiļajeva uzņēmumā strādā jau ilgu laiku. Viņa labi pārzina nozares specifiku, ir pierādījusi sevi kā spēcīgu finansisti un ir uzticama komandas dalībniece. Viņas profesionālās zināšanas un personīgās īpašības ļaus uzreiz veiksmīgi integrēties vadības komandā, kas pašreizējos tirgus apstākļos ir ļoti būtiski,” saka “Tele2” valdes priekšsēdētājs Arnis Priedītis.

Kā ziņots iepriekš, “Tele2” apgrozījums 2025. gadā pieaudzis par 3,3 %, salīdzinot ar 2024. gadu, un sasniedzis 185,6 miljonus eiro.

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” šogad sava tīkla un pakalpojumu attīstībā plāno investēt aptuveni 22 miljonus eiro. Lielākā daļa no investīcijām tiks atvēlēta mobilo sakaru tīkla attīstībai, modernizējot 4G un paplašinot 5G tīklu Latvijas reģionos.

Kā norāda uzņēmumā, šogad plānots uzstādīt aptuveni 35 jaunas 5G bāzes stacijas visā Latvijas teritorijā un modernizēt 135 esošās bāzes stacijas. Tas nozīmē, ka līdz gada beigām “Tele2” tīklā darbosies jau vairāk nekā 1250 5G bāzes stacijas.

“Investīciju apmēru saglabājam augstā līmenī, līdzīgi kā vairākus pēdējos gadus, un arī ieguldījumu mērķis ir nemainīgs. Mūsu prioritāte ir mobilo sakaru tīkla attīstība visā Latvijas teritorijā, un līdz gada beigām plānojam nodrošināt 5G tīkla pārklājumu tādā pašā līmenī kā 4G,” stāsta “Tele2” valdes priekšsēdētājs Arnis Priedītis. “Daļu investīciju virzīsim jaunu pakalpojumu attīstībai, kā arī ieguldīsim procesos, lai nodrošinātu kvalitatīvu klientu apkalpošanu. Piemēram, pavisam nesen klientu apkalpošanā esam ieviesuši mākslīgā intelekta risinājumu “Pitch Patterns”, kas spēj analizēt sarunu saturu, balss toni, intonāciju un citas būtiskas komunikācijas nianses. Tas ļauj mums vēl precīzāk izprast klientu vajadzības, uzlabot sarunu kvalitāti un sniegt vēl cilvēcīgāku klientu pieredzi saziņā ar “Tele2”.”

Multipakalpojumu uzņēmuma “Tele2” apgrozījums 2025. gadā pieaudzis par 3,3 %, salīdzinot ar 2024. gadu, un sasniedzis 185,6 miljonus eiro, liecina uzņēmuma neauditētie finanšu rādītāji.

Apgrozījums audzis, pateicoties ieņēmumu pieaugumam no pamatdarbības.

“Tele2” aizvadītajā gadā turpināja veikt vērienīgas investīcijas uzņēmuma attīstībā, kopumā ieguldot 19,4 miljonus eiro. Tā rezultātā “Tele2” šobrīd ir plašākais 5G tīkla pārklājums Latvijā, kas sasniedzis 90 % valsts teritorijas.

“Aizvadītais gads bija kārtējais gads, kad “Tele2” kļuva par mobilo sakaru operatoru, pie kura ar savu numuru pārnāca visvairāk klientu no citiem mobilo sakaru operatoriem. Salīdzinot ar 2024. gada datiem, pārnākušo klientu skaits ir pieaudzis par 50 %,” stāsta “Tele2” valdes priekšsēdētājs Arnis Priedītis. “Klienti novērtē mūsu pakalpojumu kvalitāti – saskaņā ar starptautiskā uzņēmuma “SpeedChecker” ikgadējiem mobilā interneta ātruma mērījumiem “Tele2” ir līderis mobilā interneta lejupielādes ātrumā Latvijā. Arī 2026. gadā plānojam 22 miljonus eiro lielas investīcijas savā attīstībā, lai turpinātu tīkla, pakalpojumu un klientu servisa pilnveidi.”

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” šī gada pirmajā ceturksnī ir uzstādījis 11 jaunas mobilo sakaru bāzes stacijas. Investīcijas bāzes stacijas uzstādīšanā sasniegušas aptuveni 1 milj. eiro.

Jaunās “Tele2” bāzes stacijas sākušas darbu Mārupē, Liepājā, Babītes pagasta Piņķos, Rīgā un Ķekavas pagasta Vimbukrogā. Tāpat modernizētas 47 esošās bāzes stacijas, kurās uzstādīta arī 5G tehnoloģija.

“Šī gada pirmajā ceturksnī mūsu prioritāte bija stiprināt “Tele2” tīklu Rīgā un Pierīgā, kur ir liels iedzīvotāju skaita blīvums un pieprasījums pēc mobilajiem datiem ir liels. Visās jaunajās stacijās ir uzstādītas 2G, 4G un 5G tehnoloģijas,” stāsta “Tele2” tehniskā departamenta vadītāja Līga Krūmiņa.

Jau iepriekš ziņots, ka šogad “Tele2” plāno uzstādīt aptuveni 35 jaunas 5G bāzes stacijas visā Latvijas teritorijā un modernizēt 135 esošās bāzes stacijas. Tas nozīmē, ka līdz gada beigām “Tele2” tīklā darbosies jau vairāk nekā 1250 5G bāzes stacijas.

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” šī gada pirmajā ceturksnī strādāja ar 45,7 milj. eiro lielu apgrozījumu, kas ir par 5,8 % vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

Investīcijas sasniedza 4 milj. eiro, tās novirzot “Tele2” mobilo sakaru tīkla modernizācijai un paplašināšanai.

Uzņēmums turpinājis strādāt ar augstu efektivitātes rādītāju (47 %), kas sasniegts, pateicoties dažādu iekšējo procesu pārskatīšanai un sinerģijai “Tele2” grupas līmenī.

“Mēs turpinām apliecināt, ka esam efektīvs uzņēmums, kas sarežģītas lietas padara vienkāršākas, procesus ievieš pārdomāti un koncentrējas uz to, kas patiešām ir svarīgs un rada pievienoto vērtību. Uzņēmuma finanšu rādītāji apliecina, ka esam labā formā, lai saglabātu konkurētspēju esošajos tirgus un ekonomikas apstākļos, kas prasa būt elastīgiem savos lēmumos un piedāvājumā,” saka “Tele2” valdes priekšsēdētājs Arnis Priedītis. “Turklāt šis ceturksnis bija kārtējais, kad “Tele2” kļuva par mobilo sakaru operatoru, pie kura ar savu numuru pārnāca visvairāk klientu no citiem mobilo sakaru operatoriem.”

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” sācis sadarbību ar Latvijas jaunuzņēmumu “asya.ai”, klientu apkalpošanā ieviešot mākslīgā intelekta (MI) risinājumu, kas spēj analizēt sarunas saturu.

Jaunais rīks palīdzēs vēl precīzāk izprast klientu vajadzības, uzlabot sarunu kvalitāti un sniegt klientiem vēl cilvēcīgāku pieredzi saziņā ar “Tele2”.

“Mūsu mērķis vienmēr ir bijis padarīt tehnoloģijas cilvēcīgas – tādas, kas palīdz, nevis sarežģī dzīvi. Šis risinājums mums ļaus labāk saprast ne tikai to, ko cilvēks saka, bet arī to, kā viņš to pasaka. Tas palīdzēs ātrāk reaģēt, sniegt precīzākas atbildes un veidot vēl saprotošāku klientu apkalpošanu,” stāsta “Tele2” klientu apkalpošanas departamenta vadītāja Marita Romanovska.

“Tele2” izmantos “asya.ai” izstrādāto sarunu analīzes sistēmu “Pitch Patterns”, kas ar mākslīgā intelekta palīdzību spēj atpazīt sarunas saturu latviešu un citās valodās, kā arī atpazīt balss toni, intonāciju, runas ātrumu un citas izpausmes. Tas ļaus identificēt situācijas, kad zvans nav bijis veiksmīgs, un palīdzēs darbiniekiem uzlabot komunikāciju un pakalpojuma kvalitāti. Risinājums var aizstāt manuālu sarunu klausīšanos zvanu centros pakalpojuma kvalitātes nodrošināšanai, ievērojami ietaupot izmaksas un nodrošinot visu zvanu analīzi, ko cilvēkam nebūtu iespējams paveikt. Risinājums atbilst fizisko personu Vispārīgajai datu aizsardzības regulai (GDPR) un jau tiek izmantots arī vairākās valsts iestādēs, kā piemēram, CSDD un LVRTC.

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” nodrošinās bezmaksas zvanus un īsziņas saviem klientiem, kuri šobrīd atrodas Apvienotajos Arābu Emirātos, Bahreinā, Izraēlā, Jordānijā, Katarā, Kuveitā, Omānā un Saūda Arābijā.

Bezmaksas saziņu minētajās Tuvo Austrumu reģiona valstīs “Tele2” nodrošinās līdz šīs nedēļas beigām.

“Mūsu dati liecina, ka pašlaik Tuvo Austrumu valstīs atrodas ap 800 mūsu klientu. Saprotot, ka šiem klientiem mājupceļš šobrīd ir apgrūtināts, mēs – “Tele2” – sniegsim atbalstu, nodrošinot bezmaksas zvanus un īsziņas, lai saziņa ar tuvajiem būtu droša un bez liekām raizēm,” norāda “Tele2” valdes priekšsēdētājs Arnis Priedītis.

Arī mobilo sakaru operators LMT klientiem, kuri izmanto pēcapmaksas pakalpojumus, nodrošinās bezmaksas zvanus un īsziņas vairākās Tuvo Austrumu reģiona valstīs.

Bezmaksas zvani un SMS būs pieejami klientiem atrodoties Apvienotajos Arābu Emirātos, Bahreinā, Izraēlā, Jordānijā, Katarā, Kuveitā, Omānā un Saūda Arābijā.Bezmaksas saziņa būs pieejama visiem pēcapmaksas klientiem – gan privātajiem, gan biznesa klientiem, kas atrodas šajās valstīs.

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2”, turpinot pilnveidot klientu apkalpošanu digitālajā vidē, jaunas mobilās lietotnes izveidē investējis 200 000 eiro.

Izstrādājot jauno lietotni, īpaši piedomāts par digitālo piekļūstamību un jaunākajiem lietotāju pieredzes standartiem.

Kā norāda “Tele2”, šobrīd klienti mobilo lietotni visbiežāk izmanto, lai iegūtu informāciju par tarifu plāniem, apmaksātu rēķinus, veiktu tarifu plānu maiņu un pieslēgtu lojalitātes programmas “Komplimenti” piedāvājumus. Tieši šīm sadaļām pievērsta vislielākā uzmanība, lai tās būtu ērti lietojamas un ar plašu saturu.

Īpašas rūpes mobilās lietotnes pilnveidošanā veltītas uztveramībai – krāsu kontrastam, dizaina tīrībai, vienkāršai valodai un lielākām dizaina pogām. Tas nodrošina, ka lietotnes dizains un funkcionalitāte atbilst digitālās piekļūstamības prasībām un tā ir ērti lietojama dažāda vecuma klientiem.

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” investējis 400 000 eiro, lai aprīkotu bāzes stacijas ar litija akumulatoriem un uzlabotu elektrobarošanas sistēmu.

Šobrīd uzlabojumi īstenoti aptuveni 10 % bāzes staciju, taču pakāpeniski ar modernākiem akumulatoriem un elektrobarošanas sistēmu tiks aprīkotas arī pārējās bāzes stacijas.

Kā atzīmē “Tele2”, litija akumulatori dažādās krīzes situācijās ir daudz jaudīgāki un efektīvāki, ko pierāda citu valstu mobilo sakaru operatoru pieredze. Jaunie akumulatori tiek uzstādīti pakāpeniski – vispirms visās jaunajās bāzes stacijās, kā arī tajās, kur vecie akumulatori ir sasnieguši kalpošanas laika beigas.

“Mobilo sakaru bāzes stacijas darbojas ar elektrību, un elektroenerģijas padeves traucējumi, ko var izraisīt dažādi apstākļi, var ietekmēt arī sakaru kvalitāti konkrētā reģionā. Tieši tādēļ “Tele2” bāzes stacijas ir aprīkotas ar akumulatoriem un dīzeļģeneratoriem, kas nodrošina to autonomu darbību līdz brīdim, kad elektroenerģijas padeve tiek atjaunota,” stāsta “Tele2” tehniskā direktore Līga Krūmiņa.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likumu, savā paskaidrojumā tostarp uzsverot, ka tiesnešu neatkarība ir saistīta arī ar finansiālās drošības garantijām, un izdienas pensiju kopējo reformu pamatojošie argumenti tiešā veidā nebūtu piemērojami tiesnešu pensijām.

Kā aģentūru LETA informēja prezidenta padomnieks komunikācijas jautājumos Mārtiņš Drēģeris, prezidents norāda, ka, salīdzinot likuma normas ar šobrīd spēkā esošo Tiesnešu izdienas pensiju likumu, konstatējams, ka attiecībā uz tiesnešiem likums paredz izmaiņas vairākos aspektos. Proti, tas palielina speciālās pensijas - šobrīd izdienas pensijas - saņemšanai nepieciešamo stāžu no 20 gadiem uz 25 gadiem. Likums arī pārskata speciālās pensijas aprēķinu, paredzot, ka turpmāk tā tiek aprēķināta, ievērojot saņemto darba samaksu 120 mēnešu periodā, kas beidzas divus mēnešus pirms atbrīvošanas no darba. Tāpat likums paredz ierobežot speciālās pensijas apmēru, samazinot par 5% gan minimālo un maksimālo speciālās pensijas apmēru, gan speciālās pensijas apmēru gadījumā, ja tiesnesis atbrīvots no amata veselības stāvokļa dēļ.

Lielākā daļa Latvijas sabiedrības uzskata, ka ģimenēs nepieciešams samazināt viedierīču lietošanu kopābūšanas laikā, liecina “Tele2” sadarbībā ar “Norstat” veiktās aptaujas dati.

Kopumā 72 % respondentu atzīst, ka ģimenes varētu mazāk izmantot telefonus brīžos, kas paredzēti kopīgām aktivitātēm, piemēram, vakariņojot, spēlējot spēles vai dodoties izbraucienos.

Šie dati iezīmē plašāku problēmu ģimenes komunikācijā un savstarpējās attiecībās. Gandrīz puse jeb 45 % respondentu atzinuši, ka viņu ģimenē ir izcēlušies konflikti viedierīču lietošanas dēļ. Tas norāda, ka pārmērīga telefonu lietošana ne tikai samazina kvalitatīvu kopā pavadīto laiku, bet arī var radīt spriedzi attiecībās.

Aptaujas dati atklāj arī saistību starp viedierīču lietošanu un komunikācijas kvalitāti ģimenē. Tajās ģimenēs, kur kopābūšanas laikā regulāri tiek lietoti telefoni vai rodas konflikti par to izmantošanu, ievērojami retāk notiek sarunas par personiskām tēmām, sajūtām un problēmām.

Partijas Zaļo un Zemnieku savienība un partijas Progresīvie attiecības koalīcijā tikai maigā interpretācijā var dēvēt par ķīviņiem. Publiskajā komunikācijā dažubrīd izskatās, ka šīs partijas ir divās dažādās koalīcijās. Lielisks piemērs ir pēdējais ķīviņš par 30 miljonu aizdošanu nacionālajai lidkompānijai airBaltic.

No vienas puses, ZZS tēloja, ka ir aizvainoti par koku skandālu un visu to slikto, ko Progresīvie bija pamanījušies pateikt par Latvijas Valsts mežu negūto peļņu aptuveni 50 miljonu eiro apmērā, tādēļ, raugi, kredīts nav dodams. Es vismaz tā sapratu, lai gan oficiāli dokumenti ir kārtībā un iemesls cits. Citādi, naudu dos, Zemkopības ministrs Armands Krauze sēž savā krēslā un pat neizskatās iesprindzis par Progresīvo retoriku iepriekš. No otras puses, zemnieki ne reizi vien ir pamanījušies sarunāt šķērsām Progresīvo naratīviem. Var sākt kaut ar Stambulas konvenciju un beigt ar minēto aizdevumu, kur debates krasi noslēdza premjere Evika Siliņa.

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš atkāpies no amata, svētdien vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga", atsaucoties uz raidījuma rīcībā esošo neoficiālo informāciju.

Par atkāpšanos no amata Putniņš esot paziņojis LVM akcionāru sapulcē šogad 16. oktobrī.

Putniņš aģentūrai LETA komentāru šajā jautājumā nesniedza.

Vienlaikus "Nekā personīga" vēsta, ka Putniņš no amata, visticamāk, atkāpies politiska spiediena dēļ - atkāpšanās varētu būt saistīta ar valdības lēmumu izrādīt pretimnākšanu kokrūpniekiem, kuri LVM izsolēs uz trim gadiem nosolījuši līgumus par samērā augstām cenām.

Raidījums norāda, ka Putniņa vadītajai valdei iepriekš prasīja pārskatīt noslēgtās vienošanās un samazināt cenas, taču LVM atteicās to darīt, jo tā būtu līdzekļu izšķērdēšana. Evikas Siliņas (JV) vadītā valdība kokrūpniekiem labvēlīgo lēmumu pieņēma, neskatoties uz to, ka iepriekšējos gados kokrūpnieku nozare bija guvusi rekordlielu peļņu.

No šī gada mājokļa iegādi Latvijā ietekmēs ne tikai cena un atrašanās vieta, bet arī parādi.

Spēkā stājies princips “parāds seko dzīvoklim”, kas nozīmē, ka, pērkot īpašumu, jaunais īpašnieks pārņem arī pēdējo trīs gadu uzturēšanas saistības.

Ko paredz jaunais regulējums?

Saeimā pieņemtie grozījumi paredz, ka jaunais īpašnieks pārņem atbildību par komunālo pakalpojumu parādiem, mājas pārvaldīšanas izdevumiem, iemaksām uzkrājumu fondā, kā arī maksājumiem par zemes likumiskās lietošanas tiesībām, ja tādas ir piemērotas. Savukārt par parādiem, kas ir vecāki par trim gadiem, joprojām būs atbildīgs iepriekšējais īpašnieks, kurš attiecīgos maksājumus nav veicis. Likumdevēja mērķis ar šīm izmaiņām ir uzlabot maksājumu disciplīnu un nodrošināt, ka dzīvojamo māju apsaimniekošana un uzturēšana netiek apdraudēta parādu dēļ, vienlaikus veicinot lielāku skaidrību un atklātību nekustamā īpašuma darījumos.

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” aizvadītajā gadā novērsis 163 miljonus apdraudējumu digitālā vidē. Kā rāda apkopotā informācija, krāpnieki īpaši aktīvi bijuši aizvadītā gada pēdējos trīs mēnešos, kad kopumā novērsti 68 miljoni apdraudējumu.

Uzņēmuma pārstāvji norāda, ka galvenie draudu veidi digitālajā vidē gada laikā nav mainījušies – joprojām vislielākos riskus interneta lietotājiem rada dažādas ļaunatūras un pikšķerēšanas shēmas.

“Drošība digitālajā vidē un zvanu drošība ir viena no mūsu prioritātēm. Decembris bija rekordmēnesis, jo tajā tika novērsti 26,8 miljoni dažāda veida apdraudējumu mūsu klientiem digitālajā vidē. Gada pēdējā mēnesī īpaši strauji pieauga gadījumu skaits, kad tika bloķēta piekļuve inficētām mājaslapām – interneta vietnēm, kas ir īstas, taču uzlauztas un bīstamas apmeklētājiem. Šādu gadījumu skaits sasniedza aptuveni 2,5 miljonus,” stāsta “Tele2” drošības nodaļas vadītājs Aleksandrs Bogdanovs.

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” informē, ka no nākamā gada Latvijas mobilo sakaru lietotājiem, kuri dosies uz Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstīm, būs pieejams lielāks mobilo datu apjoms. Piemēram, “Tele2” standarta bezlimitu tarifu plānam pieejamais datu apjoms ES/EEZ valstīs būs 47 GB līdzšinējo 40 GB vietā.

“Mūsdienās faktiski vairs nav tarifu plānu, kuros nebūtu iekļauts mobilais internets, jo tas ir kļuvis par būtisku ikdienas sastāvdaļu un nepieciešamību – arī dodoties atvaļinājumos vai darba komandējumos. Tieši tādēļ katru gadu, saskaņā ar Viesabonēšanas regulas noteikumiem, tiek palielināts pieejamais datu apjoms, atrodoties kādā no ES vai EEZ valstīm,” stāsta “Tele2” komercdirektora p.i. Raimonds Janševskis.

“Šīs izmaiņas ļaus mobilo sakaru lietotājiem justies vēl drošāk un izmantot mobilos internetu vēl aktīvāk, jo pieejamais datu apjoms palielināsies par aptuveni 20 %, atkarībā no izvēlētā tarifu plāna un ikmēneša maksājuma.”

Lielāks datu apjoms būs pieejams ne tikai privātpersonu, bet arī biznesa klientu tarifu plānos.