Citas ziņas

Amatniekus aicina pieteikties festivālam Līvas ciems

Vēsma Lēvalde, 11.03.2011

Jaunākais izdevums

Amatniecības un etnomūzikas festivāla Līvas ciems organizētāji aicina amatniekus no visas Latvijas un arī citām valstīm piedalīties ikgadējā gadatirgū, kas Liepājas promenādē notiks 20., 21. un 22. maijā.

Ik gadu šajā pasākumā piedalās vairāk nekā 100 amatnieku un dažādu arodu pratēju. Īpaši tiek aicināti amatu demonstrētāji, kuriem tiks piedāvātas atlaides maksai par tirdzniecības vietu. Pieteikuma anketa un papildu informācija atrodama mājas lapā www.liepajaskultura.lv.

Līvas tirgus iepriekšējos gados bijis visvairāk apmeklētais sarīkojums Liepājā, liecina Kultūras pārvaldes dati. Tāpēc šogad tradiconālo tirgu nolemts paplašināt par amatniecības un etnomūzikas festivālu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tūrisma sezona Liepājā plūks pirmos augļus Muzeju naktī

Vēsma Lēvalde, 07.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar amatnieku un kultūras festivālu Līvas ciems un muzeju nakts akciju Akti naktī 18.maijā Liepājā sāksies aktīvā tūrisma sezona.

Oficiālā tūrisma sezonas atklāšana gan paredzēta 11.maijā, kad Liepājā notiks velobrauciens ar devīzi Tērpies tvīdā, brauc uz kino!, tomēr tradicionāli lielāka tūristu plūsma pilsētā manāma ar Līvas ciema norisi.

18. un 19. maijā jau 11. reizi Liepājas ostas promenādē norisināsies amatniecības un tradicionālās kultūras festivāls Līvas ciems, kurā apvienota amatniecība, folklora, radošums, vēsture un mūsdienīga tās interpretācija. Tajā piedalīsies vairāk nekā 200 amatnieku, kuri gan tirgosies ar saviem darinājumiem, gan demonstrēs amata prasmes, iesaistot apmeklētājus.

Līvas ciema tirgū šogad izcelta kokamatniecība. Dažādās kokapstrādes meistardarbnīcās būs iespējams izmēģināt roku koka grebšanā, virpošanā un gravēšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2011. gada 20., 21. un 22. maijā Liepājā jau 9. reizi notiks viens no vērienīgākajiem sarīkojumiem Latvijā – Līvas tirgus. Šogad to plānots veidot kā starptautisku tradicionālās kultūras un etnomūzikas festivālu, akcentējot latviešu kultūrai raksturīgo amatu prasmju popularizēšanu un pārmantojamības veicināšanu.

Līvas tirgus ir apmeklētākais sarīkojums Liepājā, liecina pašvaldības organizētās aptaujas rezultāti. Ik gadus to apmeklē vairāki desmiti tūkstoši cilvēku, tajā piedalās vairāk nekā 50 amatnieki un dažādu arodu pratēji no visas Latvijas.

Starptautiskā etno mūzikas festivālā savu dalību jau apstiprinājusi folkmetāla grupa Skyforger(LV), tradicionālās mūzikas - džezroka grupa Vagilased (EST) un folkroka - metāla grupa Zalvaris (LT).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šī gada 1. maijam dažādu amatu pratēji un amatniecības darinājumu tirgotāji var pieteikt savu dalību amatniecības un etnomūzikas festivālā Līvas ciems, kas notiks 26. un 27. maijā Liepājas promenādē.

Festivāls savulaik tika iedibināts kā Līvas tirgus ar mērķi popularizēt latviešu nemateriālo kultūras mantojumu un tam raksturīgās amatu prasmes.

Viens no vērienīgākajiem latviešu nemateriālā kultūras mantojuma popularizējošiem pasākumiem Latvijā – festivāls Līvas ciems - apvieno amatnieku tirgu, dažādu arodu un prasmju demonstrēšanu, kā arī etnomūziku. Ik gadu pasākumā piedalās vairāk nekā 200 amatnieku, kas ne tikai piedāvā iegādāties savus darinājumus, bet arī apmeklētājus iesaista dažādu arodu apguvē.

Šā gada īpašais piedāvājums būs podniecība, cepļa kurināšana un desmitgades draudzības rokassprādžu gobelēna darināšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Amatnieki, kas savu produkciju tirgo Vecrīgā, ir nobažījušies, ka Rīgas pilsētas būvvalde varētu nepagarināt tirdzniecības licenci netālu no Rīgas domes esošajā teritorijā, kas atrodas Tirgoņu un Kaļķu ielas stūrī, teikts Rīgas domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam (S) nosūtītajā vēstulē, ko parakstījuši 40 amatnieki.

Par to, ka Rīgas pilsētas būvvalde varētu nepagarināt tirdzniecības licenci, amatnieki ir uzzinājuši no tirdzniecības vietu iznomātājas SIA Možums PRO. Pēc amatnieku domām, saistībā ar Rīgas būvvaldes nevēlēšanos pieļaut viņu turpmāku darbību šajā vietā ir izveidojusies absurda situācija.

Līdz šim 44 amatnieki, kam bija atļauts tirgoties šajā vietā, izmantojuši divas tirdzniecības teltis, kurās ziemas mēnešos viņi ir uzturējušies siltumā, bet pa nakti savas preces varēja atstāt apsargātās telpās.

«Taču tagad no tirdzniecības vietu iznomātājas SIA Možums PRO esam saņēmuši ziņu, ka Rīgas būvvalde draud nepagarināt licenci tirdzniecībai. Cik var saprast, tad būvvaldi neapmierina telšu dizains. Esam līdzīgas teltis redzējuši vairākās Eiropas lielajās pilsētās, kur prasības acīmredzot nav tik snobiskas kā Rīgā,» norādīts amatnieku vēstulē Ušakovam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdziņu organizatoru mērķis nav gūt milzu peļņu

Mājražotāji un amatnieki, kas gadu gadiem piedalījušies gadatirgos, aizvien biežāk norāda, ka izvēlas citu produkcijas realizēšanas veidu. Izmaksas, lai piedalītos šādos pasākumos, ar katru gadu aug, bet atdeve sarūk. Ienākumus nekad nevar prognozēt, tie ir atkarīgi no daudziem apstākļiem.

Cenas būtiski atšķiras

Divi gada lielākie pasākumi, pēc amatnieku teiktā, ir Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja gadatirgus Rīgā un Līvas ciema svētki Liepājā. Par divu dienu piedalīšanos muzeja rīkotajā sarīkojumā jāmaksā nepilni simt eiro, plus vēl jāpierēķina ceļa un uzturēšanās izdevumi, stāsta dalībnieki. Savukārt Līvas ciema svētkos par divu dienu pasākumu lielākā daļa maksā gandrīz 40 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Liepāju vēlas redzēt kā kūrortu

Vēsma Lēvalde, 16.05.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas vides mākslas un funkcionālā dizaina specialitātes studenti sagatavojuši priekšlikumus Liepājai ar devīzi Klusais kūrorts.

Izstādē Klusais kūrorts, kura būs apskatāma no 19. līdz 22.jūnijam Liepājā Vecajā ostmalā 55 - kanālmalas noliktavas telpā, iekļauti septiņi dizaina darbi Liepājas pludmalei — no skicēm un maketiem līdz modelim dabiskā izmērā, kas tapuši un izlikti apskatei ar Liepājas pašvaldības atbalstu.

Izstāde Klusais kūrorts ievadīs jauna Liepājas festivāla Līvas ciems aktivitātes. Tradicionālais amatnieku saiets Līvas tirgus šogad pāraudzis festivālā, kurā apvienos etnomūziku, tradicionālo kultūru, mākslu un amatniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Nevēlas amatniecību kā atsevišķu tautsaimniecības nozari

Egons Mudulis, 27.09.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav nepieciešams definēt amatniecību kā atsevišķu tautsaimniecības nozari, savu nostāju informatīvajā ziņojumā Par iespējām un nepieciešamo rīcību, lai amatniecību noteiktu kā atsevišķu tautsaimniecības nozari Latvijā pauž Ekonomikas ministrija (EM).

Nevēlēšanos definēt amatniecību kā atsevišķu tautsaimniecības nozari Latvijas amatniecības kameras (LAK) prezidents Vilnis Kazāks uzskata par nekompetenci. Pēc LAK lūguma ziņojuma izskatīšana valdībā atlikta uz nedēļu, jo LAK neesot bijusi laicīgi informēta par jautājuma iekļaušanu valdības darba kārtībā un nav varējusi sagatavoties.

V. Kazāks jau iepriekš norādījis, ka, tāpat kā visā pasaulē, amatniecības nozarē nodarbinātie, izmantojot pašizglītības, paškvalifikācijas un pašuzraudzības mehānismus, sakārtotu individuāli, ģimenēs un mazos uzņēmumos praktizējošo ražotāju jautājumus, nodokļu maksāšanu ieskaitot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas sadraudzības pilsēta Darmštate aicinājusi Liepājas amatniekus un uzņēmējus pieteikties Ziemassvētku tirdziņam, kurš šogad Darmštatē notiek no 21. novembra līdz 23. decembrim.

Kā Db.lv apliecināja Liepājas domes Ārējo sakaru organizatore Nataļja Vecvagare, tad līdzīgi pasākumi Darmštatē ir notikuši jau agrāk. Arī iepriekš Vācijas pilsēta ir aicinājusi Liepājas uzņēmējus piedalīties tirdziņā.

Atsaucība vienmēr ir bijusi liela, Db.lv uzsvēra N. Vecvagare. No Liepājas tirdziņā piedalās vietējie amatnieki, dzintara, sudraba un linu izstrādājumu ražotāji. Gaidāms, ka arī šogad pilsētas amatnieki aktīvi pieteiks savu dalību Darmštates tirdziņam, piemēram, pagājušajā gadā Liepājnieki aizņēmuši atvēlētās tirdzniecības būdiņas visas četras nedēļas, stāstīja Liepājas domes Ārējo sakaru organizatore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Liepājā prasmes izrāda amatnieki un mājražotāji

Vēsma Lēvalde, 20.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no vērienīgākajiem tradicionālās kultūras un amtniecības sarīkojumiem Latvijā aizvadītās nedēļas nogalē pulcēja ap 200 amatnieku un tūkstošiem apmeklētāju.

Amatniecības un tradicionālās kultūras festivāls Līvas ciems Liepājas Vecās ostmalas promenādē notika jau 11.reizi. Līvas ciemā apvienota tradicionālā kultūra, amatniecība, etnomūzika, folklora, radošums, vēsture un mūsdienīga tās interpretācija. Amatnieki gan tirgojas ar saviem darinājumiem, gan demonstrē amata prasmes, iesaistot festivāla apmeklētājus dažādu arodu apguvē improvizētās darbnīcās. Tirgū bija manāmi amatnieki gan no Latvijas, gan kaimiņiem - Lietuvas. Savas prasmes demonstrēja arī topošie amatnieki no profesionālās izglītības iestādēm. Līvas ciema priekšrocība ir tā, ka tirgū nav sastopami importa mantu vai rūpniecisku darinājumu tirgotāji, atzina db.lv aptaujātie tirdzinieki. Savus ražojumus tirgoja linu, adījumu, ādas, metāla mākslinieki, kā arī tradicionālo produktu mājražotāji. Īpaši šogad tika izcelti kokamatnieki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krāsaini, garšās netipiski maizes un kliņģeru kukulīši, leļļu pasaule un vēlme Āgenskalna apkaimes iedzīvotājus apvienot kopienā, kurā cits citu atbalsta un iedrošina

Tā dažos vārdos varētu raksturot Zaļās maizes īpašnieci un Facebook kustības Labi dzīvot Āgenskalnā aizsācēju Santu Liepu, kura nesapņo kļūt par lielas maizes ceptuves īpašnieci, kurā mīklu mīca un maizi cep vairāki darbinieki un pēc tam produkcija bezpersoniski guļ veikala plauktā. Viņai ir svarīga kaimiņu būšana un cilvēcīgā saskarsme. Santa līdz saknēm ir pārliecināta, ka mazais bizness ir dzīvotspējīgs un tas nav tikai šarmants hobijs, ar kuru reizēm kavēt laiku. Veidojot biznesu, viņa neapzināti izkāpj no rāmjiem, jo savā būtībā ir kā brīvs putns. Visticamāk, mākslinieces kods ir tas, kas viņu mudina, cepot maizi, savienot šķietami nesavienojamas garšas un sastāvdaļas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu laikā par aptuveni 25 % palielinājies izsniegto aizdevumu skaits koka māju būvniecībai.

Tā liecina Luminor bankas apkopotā informācija. Visbiežāk šādas mājas izvēlas būvēt Rīgā un Pierīgā, tomēr interese pieaug arī citos Latvijas reģionos.

Luminor izsniegto hipotekāro kredītu skaits pandēmijas laikā audzis par trešdaļu, un līdz ar kopējo tirgus palielināšanos pieaudzis pieprasījums arī pēc aizdevumiem koka karkasa māju būvniecībai.

Pēdējo mēnešu laikā piešķirtais finansējums koka māju būvniecībai sasniedzis līdz pat 45 % no visiem bankas finansētajiem būvniecības darījumiem privātpersonām. Tendence ir pieaugoša, jo vēl pirms pāris gadiem tikai katrs piektais aizdevums tika piešķirts koka māju būvniecībai.

“Visbiežāk, domājot par mājas būvniecību, tiek apsvērta mūra ēkas celtniecība, tomēr arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju izvēlas arī koka ēkas, kas ir mūsdienīgs risinājums. Pieaugošā interese par koka karkasa mājām skaidrojama ar to, ka to būvniecības izmaksas ir prognozējamākas, arī uzstādīšana notiek īsākā laikā, ja salīdzina ar klasisko būvniecības procesu. Luminor dati rāda, ka klienti priekšroku dod uzņēmumiem, kuriem ir ilggadīga pieredze šajā jomā un kas strādā pēc augstākās kvalitātes standartiem – un arī tādu Latvijā parādās arvien vairāk,” norāda Luminor bankas mājokļu kreditēšanas eksperts Kaspars Sausais.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau tradicionāli saviem apmeklētājiem durvis vēris Ziemassvētku veikals, kur tirgo Latvijā ražotas dāvanas.

«Laika gaitā Ziemassvētku veikala zīmols ir kļuvis atpazīstams, un jau no aptuveni oktobra cilvēki sāk interesēties, kur šogad būsim atvērti un ko piedāvāsim. Daudzi no pircējiem regulāri nāk uz mūsu veikalu jau pēc konkrētām precēm, kas nopērkamas no pašiem pirmsākumiem, gan arī aplūkot pašu jaunāko, ko radījuši mūsmāju amatnieki vai ražotāji,» stāsta Liena Kalna, Ziemassvētku veikala idejas autore.

«Šogad veikalā ir pārstāvēti 134 pašmāju ražotāji un amatnieki. Prieks, ka katru gadu preču sortiments aug,» viņa piebilst.

Ziemassvētku veikals darbojas pēc tā saucamā pop up store principa – veikals ir gadā atvērts tikai noteiktu laiku un piedāvā tematiskas preces. Šogad līdz 31.decembrim tas darbosies i/c Olimpia 2.stāvā un 10.janvārim t/c Galleria Riga 3.stāvā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Brīvdabas muzeja Mūsdienu Amatniecības festivālam rekordliels apmeklētāju skaits

Ilze Žaime, 05.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļas nogalē Latvijas Etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejā aizvadīts 9. Mūsdienu Amatniecības festivāls, kas norisinājās vienlaicīgi ar 5. Latvijas mazpilsētu un pagastu amatierteātru svētkiem.

Festivāls piedāvāja apmeklētājiem iepazīt jaunākās tendences Latvijas amatniecībā. 2017.gadā tajā piedalījās vairāk nekā 120 amatnieku un 30 mājražotāju, 2018.gadā - 140 dažādu amatu meistari, 30 pārtikas mājražotāji, kā arī viesi no kaimiņzemēm, taču šogad tas izaudzis, pulcinot līdz 150 dažādu amatu meistarus (no kuriem 54 piedalījās festivālā pirmo reizi) un 35 pārtikas mājražotājus, kā arī meistarus no ārvalstīm – Azerbaidžānas, Gruzijas, Ķīnas un Lietuvas.

Atšķirībā no gadatirgus, kas norisinās jūnijā, augusta festivālā tiek aicināti piedalīties Latvijas amatnieki, kas strādā ar visdažādākajām metodēm un materiāliem, savos darinājumos apvienojot amata prasmes, tehnoloģiju attīstības un mūsdienu dizaina elementus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Spieķu biznesā vairāk nekā 30 gadus

Laura Mazbērziņa, 20.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spieķu darināšanai Siguldas apkārtnē ir vairāk nekā divsimt gadus sena vēsture. Spieķu darinātāja Antra Plavgo šajā jomā darbojas aptuveni 30 gadus.

A. Plavgo stāsta, ka Siguldā spieķi ir atpazīstamākais un senākais simbols. Gadu laikā spieķu darināšanas tehnoloģija nav mainījusies. Vienīgais, kas mainījis, ir tas, ka kādreiz tos karsēja karstos pelnos, vēlāk sāka vārīt. Pirmie spieķi bija ar visu mizu, un tad bija jākarsē tikai roktura daļa.

Spieķu stāsts aizsākās, kad Siguldā nogāžu vietās un takās vēl nebija labiekārtota teritorija un uzbūvētas trepes. Tā kā nogāzes bija stāvas, vietējie amatnieki tūristiem sāka piedāvāt iegādāties spieķus, lai varētu atspiesties un vieglāk uzkāpt kalnu nogāzēs. Ar laiku amatnieku skaits ap Siguldu un Turaidu būtiski pieauga, visi centās viens otru pārspēt. Lai cits no cita atšķirtos, viens spieķus sāka vārīt visā garumā, cits spieķos dedzināja ornamentus un tos krāsoja. Spieķu krāsošanai sākotnēji izmantoja zaļo un sarkano tušu, jo citu krāsu nebija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja rīkotais ikgadējais gadatirgus šogad atzīmētu 50. jubilejas sezonu, taču pulcēšanās ierobežojumu dēļ gadatirgus norise tika pārcelta uz 2021. gadu. Lai nodrošinātu pircējiem no Latvijas un ārzemēm iespēju iegādāties vietējo amatnieku un mājražotāju preces un tirgotājiem pārdot jau saražoto, izveidots tirgošanās portāls egadatirgus.lv.

Šobrīd egadatirgus.lv reģistrējušies vairāk nekā 130 amatnieki un mājražotāji no visas Latvijas.

Produkti ir izvietoti vairākās kategorijās – keramika; koks un tāss, tekstils; rotaļlietas; metāls; rotas; āda; stikls un pārtika un dzērieni, no kurām pārstāvētākās šobrīd ir tekstils, rotas un koka izstrādājumi.

Visvairāk tirgotāju pieteikušies no Rīgas un apkārtnes (50 %), Vidzemes (17 %), Zemgales (12 %), Latgales (11 %) un Kurzemes (10 %).

"Atskārstot, ka šogad lielie amatnieku svētki nevar noritēt kā ierasts, vēlējāmies tomēr šo gadu Latvijas amatniecības vēsturē atzīmēt kā būtisku, jo rūpes par savējiem un nepieciešamība izcelt un lolot vietējos darinājumus ir tikai augusi. Arī šajā on-line Gadatirgū piedalīsies amatnieki un mājražotāji, kuri sevi ir pierādījuši. Esam ļoti priecīgi par amatnieku un mājražotāju atsaucību un interesi pircējus sastapt arī virtuāli. Pateicoties viņiem, Latvijas amatniecība un mājražošanas tradīcijas tiek uzturētas dzīvas, jo tikai tā varam saglabāt šo nozīmīgo kultūras mantojumu. Mēs atšķirībā no daudzām tautām varam būt lepni, ka mums patiešām ir izdevies saglabāt to, kas daudziem jau zudis," stāsta Kristīne Kūla, Brīvdabas muzeja direktora vietniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Straupes tirdziņš iekļaujas starptautiskajā Slow Food kustībā

Dienas Bizness, 16.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šosvētdien, 21. jūnijā, tradicionālajā Straupes lauku labumu tirdziņā, Plācī, Straupes pagastā, Pārgaujas novadā, tiks atvērts Slow Food loks. Vieta, kurā savu produkciju tirgos zemnieki, mājražotāji un amatnieki, kas apvienojušies tikko dibinātajā biedrībā Slow Food Straupe.

Straupes lauku labumu tirdziņš jau septīto gadu divas reizes mēnesī pulcē gan labākos vietējos zemniekus un mājražotājus, gan prasīgākos pircējus un ir ieguvis atzinību visā Latvijā. Tirdziņā tiek piedāvāta tradicionāla, sezonāla un pašu audzēta un gatavota pārtika, kā arī mājai un sētai vajadzīgas lietas.

Šīsnedēļas tirdziņš būs īpašs ar to, ka te tiks atklāts Slow Food loks, kurā stāsies tikai tie zemnieki, mājražotāji un amatnieki, kas audzē un ražo produkciju saskaņā ar Slow Food kritērijiem.

Slow Food Straupe ir biedrība, kas iekļāvusies starptautiskā asociācijā Slow Food International un kuras pirmsākumi meklējami Itālijā. Šobrīd šajā organizācijā piedalās 150 valstis no visas pasaules. Latvijā ir divas šādas biedrības: Slow Food Riga, kuras dibinātājs ir pazīstamais šefpavārs Mārtiņš Rītiņš, un nu arī Slow Food Straupe (salīdzinājumam – Lietuvā šāda biedrība ir tikai viena, Igaunijā divas).

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sekojot idejai: Līdzsvarā starp ģimeni un uzņēmumu

Anda Asere
, 07.10.2014

Skaistumkopšanas salona un veikaliņa Mademoiselle īpašniece Evija Kerija Erta.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākumā biznesā ir iestrādāšanās un mācīšanās posms, kam ar laiku seko stabilitāte un sistēma.

Tā otrdienas laikrakstā Dienas Bizness (DB) secina Evija Kerija Erta, skaistumkopšanas salona un veikaliņa Mademoiselle (SIA Smart Concept) īpašniece. «Es varētu strādāt frizētavā, pelnīt, bet esmu izvēlējusies citu ceļu,» viņa saka.

Šobrīd uzņēmējdarbībā veicoties labāk nekā biznesa sākumposmā, jo darbība ir nostabilizējusies – ir viss nepieciešamais aprīkojums, ir pastāvīgie klienti un atliek vien strādāt. «Sākumā ir taustīšanās, mācīšanās, bet ar laiku sāc saprast, ko klienti vēlas. Tagad strādāt vieglāk, jo ir sava sistēma, ritms, pie kura pieturos. Ir lielāka kārtība – gan galvā, gan uzņēmumā,» viņa saka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Spilves lidostas ziedu laiki un noriets

Laura Mazbērziņa, 20.09.2018

Spilves lidlauks darbojās jau no 1916. gada, kad te izvietojās Krievu Cara armijas 12. iznīcinātāju nodaļa.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz lidostas Rīga atklāšanai 1975. gadā Rīgā galvenā bija Spilves lidosta.

Tā agrāk dēvēta gan par Spilves gaisa ostu, gan Rīgas gaisa ostu un Rīgas Centrālo lidostu. Tagad Spilves lidlaukā tiek nodrošināti privātie lidojumi un pilotu skolu treniņlidojumi, bet attīstības plāni ir miglā tīti, biznesa portālam db.lv pastāstīja Aivars Graholskis, bijušais Spilves aviācijas muzeja vadītājs.

Spilves lidostu sāka būvēt kara gūstekņi 1954. gadā, lidostas iekšdarbus veica latviešu amatnieki. «Amatnieki esot sacījuši, ka šī būs mazā Rundāle Rīgā,» stāstīja A. Graholskis.

Lidosta tika atklāta 1975. gadā. Spilvē 51 hektāru lielā teritorijā iekārtoja lidostu, ko trīsdesmitajos gados pārdēvēja par Spilves gaisa ostu. Tās īpašnieks bija Rīgas pilsēta, nomnieks - Pasta un telegrāfa departaments. Tika uzceltas divas būves. Viena no tām bija Rīgas – Liepājas reisa apkalpojošo lidmašīnu un privāto lidmašīnu novietošanai. Savukārt, gaisa satiksmes kārtības regulēšanai uzbūvēja stacijas ēku ar pasažieru uzgaidāmajām telpām, pastu, muitu, policiju, komandantūru, meteoroloģisko staciju, restorānu u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Veidos jaunu pārstāvniecības modeli amatniekiem

Egons Mudulis, 04.10.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tautsaimniecības padomes Mazo un vidējo uzņēmumu un amatniecības padome nefunkcionē un ir Ekonomikas ministrijai trīs mēnešu laikā ir jāatrod jauns modelis, kā amatnieki var nodrošināt savu pārstāvniecību valsts politikas veidošanas līmenī, lēmis Ministru kabinets.

Tāpat Valsts Kancelejai uzdots noskaidrot atbildīgo institūciju, kāpēc netiek īstenots tas valdības deklarācijas punkts, kas paredz izveidot 10 nozaru ekspertu padomes profesionālajā izglītībā, no kurām viena būtu Latvijas Amatniecības kameras (LAK) ekspertu padome atbilstoši nozares profesijām.

Valdība pieņēma zināšanai Ekonomikas ministrijas sagatavoto ziņojumu, kur secināts, ka nav nepieciešams definēt amatniecību kā atsevišķu nozari. Atbilstošas pārstāvniecības iespēju trūkums bija viena no problēmām, ko valdība sēdē uzsvēra LAK vadītājs Vilnis Kazāks, skaidrojot, ka starp amatniekiem un politikas veidotājiem starpā nostājas konkurējošā rūpnieciskā ražošana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Pēc manā rīcībā esošās informācijas šis ir pārpratums, un atļauja ir piešķirta,» db.lv elektroniski informēja Rīgas domes priekšsēdētāja biroja vadītāja Anna Kononova.

Savukārt SIA Latvijas Tekstils īpašnieks Oskars Polmanis telefonsarunā ar db.lv apgalvoja, ka neviens viņu par piešķirto atļauju neesot informējis. «Es to pirmo reizi dzirdu no jums,» viņš sacīja. 3.augustā viņš saņēmis elektronisku vēstuli no Rīgas svētku rīkotājiem, kurā teikts, ka uzņēmums neatbilst kritērijiem, lai piedalītos amatnieku tirgū Doma laukumā. Tā kā viņš vēlējies sīkāku paskaidrojumu, viņam ieteikts vērsties ar rakstisku iesniegumu pie svētku organizatoriem.

Db.lv rakstīja, ka uzņēmums Latvijas Tekstils, kurš šuj Latvijas karogus, izgatavo ar Latvijas karoga tematiku saistītus suvenīrus un dažādus lina un kokvilnas tekstilizstrādājumus, tika saņēmis attiekumu no Rīgas svētku amatnieku tirgus organizatoriem. Svētku organizatoru - koncertorganizācijas Ave sol! direktora pienākumu izpildītāja Kitija Riekstiņa db.lv norādīja, ka svētku tirgus tematika ir Hanzas savienības amatnieki Viduslaikos. Lēmumu par to, kurš pretendents atbilst šādam statusam un kurš - ne, pieņēmusi piecu cilvēku komisija. Komisijas vadītāja ir Rīgas domes Kultūras iestāžu un amatierkolektīvu nodaļas vadītāja Ilona Vanadziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēsturiskajā ostas noliktavā Liepājā izveidots zivju apstrādes cehs, mikro alus darītava un drīzumā durvis vērs arī zivju restorāns-gastrobārs.

Pirms vairāk nekā 20 gadiem ēku iegādājās Ervils Laugalis, lai izveidotu remonta bāzi un piestātni saviem zvejas kuģiem. "Iepriekš ēkas pirmajā stāvā atradās kuģu remonta bāze ar dīzeļdegvielu, motoriem, eļļām, gultņiem un virzuļiem," stāsta E.Laugaļa dēls Aigars, kurš senajā ēkā attīsta projektu "Spīķeris 53".

Ar Eiropas Jūrlietu un Zivsaimniecības fonda, Lauku Atbalsta dienesta un vietējās rīcības grupas "Liepājas Rajona partnerība" atbalstu četrstāvu ēkas pirmajā stāvā tika realizēti trīs projekti - izveidots zivju apstrādes cehs, mikro alus darītava un zivju restorāns. Kopējās investīcijas ir aptuveni 85 000 eiro.

A.Laugalis stāsta, ka doma attīstīt seno spīķeri kā sabiedrisku vietu lolota gandrīz 10 gadus. Tika saņemti vairāki mājieni, ka tā ir vieta, kur būtu jābūt zivju restorānam. Ne velti ģimene jau vairāk nekā 25 gadus nodarbojas ar zvejniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Ziemassvētku tirdziņi - no diviem līdz 50 latiem par reizi

Anda Asere, 19.12.2011

Ziemassvētku veikala, kas atrodas t/c Galleria Riga, idejas autore un realizētāja Liena Kalna neatklāj, cik maksā dalība šajā veikalā, taču teic, ka tas esot lētāk, nekā pašam piedalīties tirdziņos, maksāt par vietu, tērēt savu laiku, maksāt pārdevējiem utt.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dalības maksa tirdziņos atkarīga no tā, kur pasākums notiek un cik daudz apmeklētāju gaidāmi.

Pašnodarbinātā Rūta Bendika, kas pazīstama ar RŪ rokdarbiem, no savas pieredzes zina teikt, ka summa variē no 30 latiem par divām nedēļām līdz desmit latiem par dienu. SIA Daba Laba, kas ražo mežacūku saru ķemmes WildGood, lielākoties piedalās Berga Bazāra un Kalnciema ielas tirdziņos un uzņēmuma īpašniece Loreta Pižika saka, ka dalības maksas šajos tirdziņos ir no pieciem līdz vienpadsmit latiem par reizi. Klanciema kvartāla pārstāve Una Meiberga norāda, ka dalības maksa tirdziņā ir no vienpadsmit līdz 50 latiem.

Anita Hanzena, bērnu aksesuāru zīmola Aksel radītāja, stāsta, ka dalības maksa variē no diviem līdz pieciem latiem reģionos līdz 10-40 latiem Rīgas tirdziņos. «Protams, ir piedāvājumi arī par krietni lielākām summām, kas mērāmi pārsimts latos, piemēram, Doma laukuma tirdziņš, bet, tā kā mums ir salīdzinoši neliels sortiments, tad šādos tirdziņos nepiedalāmies,» teic A. Hanzena. Arī Skrīveru mājas saldējums tik dārgos tirdziņos nepiedalās. Doma laukuma Ziemassvētku tirdziņa organizatora SIA Vecrīgas Ziemassvētku tirdziņš izpilddirektore Ingūna Vucena atklāj, ka cenas ir atšķirīgas un jārēķinās ar vismaz 15 latiem dienā. Ja kādam amatniekam ir tikai viens produkts, viņi mēdz apvienoties – tas esot izdevīgāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Ulmaņa tirgus cer sagaidīt ap 3000 apmeklētāju dienā un grasās kļūt tikpat populārs kā Lido

Gunta Kursiša, 29.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kādreizējā tirdzniecības centra Centrex telpās, kas jau gadiem stāv tukšas, beidzot atgriezīsies dzīvība. Izstāžu Ražots Latvijā un Ražots Baltijā organizētājas SIA Baltic Expo Centre komanda izveidojusi tirdzniecības centru Latvijas ražotājiem – Ulmaņa tirgu, kurā paredz sagaidīt vismaz 2000 – 4000 apmeklētāju dienā, kā arī iegūt tikpat lielu interesi kādu patlaban iemantojis, piemēram, Atpūtas centrs Lido, Db.lv stāsta Ulmaņa tirgus mārketinga speciālists Oskars Mazulis.

Ulmaņa tirgus būs vienīgais centrs Latvijā, kur cilvēki varēs gan klātienē iepazīties ar Latvijas ražotāju produkciju, kā arī uz vietas to iegādāties. «Centra koncepcija ir vienlaikus gan izstāde, gan tirdzniecības vieta, kas būs atvērta cauru gadu,» stāsta O. Mazulis. Ulmaņa tirgū savus produktus piedāvās Latvijas lauksaimnieki, amatnieki, lielražotāji, mājražotāji, pakalpojumu sniedzēji u.c., bet nākotnē paredzams piesaistīt arī restorānus un kafejnīcas, mazākus veikaliņus un pašmāju un ārvalstu vairumpircējus un pārpircējus.

Ulmaņa tirgū, kas nosaukumu guvis no tā atrašanās vietas Kārļa Ulmaņa gatvē, kā arī, lai radītu asociāciju ar īsteni latvisku preci, vietējie ražotāji piedāvās preces par ražotāja cenu, norāda O. Mazulis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsolē izdevies pārdot nekustamo īpašumu Liepājā, Kungu ielā 26. Nekustamais īpašums izsolīts Dmitrijam Zolotarevam par 29,6 tūkst. Ls, paziņojusi valsts a/s Privatizācijas aģentūra (PA).

Liepājas amatnieki pameta šo namu 2011. gada sākumā, jo viņu rīcībā nebija 87 tūkst. Ls, lai izmantotu pirmpirkuma tiesības

Šo nekustamo īpašumu PA centusies izsolīt jau vairākkārt, piemēram, sā gada februārī izsoles sākumcena bija 38 tūkstoši latu, tomēr pircējs ēkai netika atrasts. Savukārt pagājušā gada maija izsolē par īpašuma sākumcenu tika noteikti 49,5 tūkst. Ls. Kā norāda PA pārstāvji, iepriekšējās izsolēs nav bijis pretendentu, kas vēlētos namu iegādāties.

«Nekustamais īpašums Kungu ielā 26 ir piemērs tam, kā attīstījusies nekustamā īpašuma tirgus situācija Latvijā. Lai arī nekustamais īpašums ir vēsturiski interesants un atrodas lieliskā vietā, tomēr pircēju gatavība ieguldīt līdzekļus nekustamajos īpašumos līdz šim ir bijusi zema,» stāsta PA zemes un nekustamā īpašuma dienesta vadītāja Līga Āboliņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Izstādē Uzņēmēju dienas Zemgalē pulcēsies Jelgavas, Šauļu un Šin-jingai ražotāji un tirgotāji

Gunta Kursiša, 20.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada aprīlī Jelgavā notiks izstāde «Uzņēmēju dienas Zemgalē 2014». Tās galvenais mērķis ir veicināt Latvijas ražotāju, pakalpojumu sniedzēju un tirgotāju atpazīstamību un palīdzēt uzņēmējiem veidot savstarpējus kontaktus.

Izstādē aicinātas piedalīties arī Jelgavas sadraudzības pilsētas – Šauļi (Lietuva) un Šin-jingai (Taivāna).

Divās izstādes dienās dalībnieki varēs izrādīt apmeklētājiem savu preci, tikties ar vairumtirgotājiem, meklēt jaunus sadarbības partnerus līdz šim neapgūtu tirgu iepazīšanai, teikts Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pārstāvju izplatītajā paziņojumā .

Tāpat izstādes dalībnieki varēs arī piedalīties konkursā un pretendēt uzvaru dažādās nominācijās, piemēram, «Inovatīvākais stends» un «Ģimenei draudzīgākais stends». Konkursa dalībniekus vērtēs žūrija, kurā būs Jelgavas pilsētas domes, Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācijas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru