Auto

Amatpersona: Volkswagen pārorientējoties uz elektriskajām automašīnām, tiks likvidēti 10 000 darbvietu

LETA, 31.10.2016

Jaunākais izdevums

Vācijas autobūves uzņēmums Volkswagen turpmākajos gados plāno likvidēt vairāk nekā 10 000 darbvietu, kompānijai pārorientējoties uz elektrisko automašīnu ražošanu pēc kaitīgo izmešu falsificēšanas skandāla, paziņojis autoražotāja Cilvēkresursu nodaļas direktors Karlheincs Blesings.

Runa nav par dažu simtu darbvietu likvidēšanu, intervijā laikrakstam Frankfurter Allgemeine Zeitung norādījis Blesings.

Turpmākajos gados likvidējamo darbvietu skaits visā pasaulē sasniegs piecciparu skaitli.

Volkswagen savu uzmanību pievērsis videi draudzīgajām elektriskajām automašīnām, tādējādi cenšoties attālināties no vērienīgā kaitīgo izmešu falsificēšanas skandāla.

Taču elektriskajām automašīnām nepieciešams mazāks detaļu skaits salīdzinājumā ar iekšdedzes dzinējiem, kas nozīmē, ka ilgtermiņā nepieciešams mazāks darbinieku skaits, uzsver Blesings.

Viņš gan piebilst, ka piespiedu darbinieku atlaišanas netiks īstenotas.

Lai arī pārorientēšanās uz elektriskajām automašīnām būtu notikusi arī bez šī skandāla, Blesings norāda, ka tas šim projektam sniedzis krietni lielāku aktualitāti.

Volkswagen paziņojis, ka līdz 2025.gadam plāno attīstīt un saražot vairāk nekā 30 jaunus elektriskos automobiļus.

Kompānija pasaulē nodarbina vairāk nekā 620 000 cilvēku, tostarp 280 000 Vācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars ir valsts pārvaldē

Dienas Bizness, 20.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada 1. ceturkšņa beigās visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars kopējā darbvietu skaitā nozarē bija valsts pārvaldē – 4,7 %, kam seko izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozare – 2,4 %, ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas, būvniecības, finanšu un apdrošināšanas darbību nozares – 2,2 %, veselības un sociālās aprūpes nozare – 2,1 %, apstrādes rūpniecībasun enerģētikas nozares – 2,0 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie uzņēmumu un iestāžu apsekojuma dati.

Tāpat kā gadu iepriekš arī 2017. gada 1. ceturksnī visvairāk vakanču tika piedāvātas dažādu nozaru speciālistu, pakalpojumu un tirdzniecības darbinieku, vecāko speciālistu un kvalificētu strādnieku un amatnieku profesijās. Salīdzinot ar pērnā gada 1. ceturksni, no minētajām profesiju pamatgrupām pieprasījums visstraujāk audzis pēc pakalpojumu un tirdzniecību darbiniekiem – par 15,6 % un vecākajiem speciālistiem – par 15,1%.

No pārējām profesiju pamatgrupām gada laikā straujāk brīvo darbvietu skaits audzis iekārtu un mašīnu operatoru un izstrādājumu montieru pamatgrupā. Savukārt mazāk vakanču šī gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2016. gada atbilstošo periodu tika piedāvātas kvalificētajiem lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbiniekiem un kalpotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Aizņemto darbvietu skaits palielinājies par 7 tūkstošiem

Žanete Hāka, 17.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada beigās Latvijā bija 884,4 tūkst. aizņemto darbvietu, un salīdzinājumā ar 2015. gada beigām to skaits ir palielinājies par 7,0 tūkst. jeb par 0,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Gada laikā privātajā sektorā aizņemto darbvietu skaits palielinājies par 10,6 tūkst. jeb 1,8 %, sasniedzot 595,6 tūkst. Sabiedriskajā sektorā 2016. gada 4. ceturksnī bija 288,8 tūkst. aizņemto darbvietu, kas ir par 3,6 tūkst. jeb 1,2 % mazāk nekā 2015. gada attiecīgajā periodā.

Aizņemto darbvietu skaits iekārtu un mašīnu operatoru profesiju pamatgrupā palielinājās par 3,7 %, vadītāju pamatgrupā – par 3,3 %, speciālistu – par 2,9 %, vecāko speciālistu un vienkāršo profesiju pārstāvju pamatgrupās par 1,6 %, bet kalpotāju pamatgrupā pieaugums ir 0,9 %. Gada laikā savukārt samazinājās kvalificētu lauksaimniecības darbinieku skaits (-13,9 %), mazāk kļuvis arī kvalificētu strādnieku (-3,7 %) un pakalpojumu un tirdzniecības darbinieku (-1,8 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020.gada 2. ceturkšņa beigās Latvijā bija 20 tūkstoši brīvo darbvietu un, salīdzinot ar 2019.gada 2. ceturksni, to skaits ir samazinājies par 10,4 tūkst. jeb 34,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Sabiedriskajā sektorā bija 8,1 tūkst. brīvo darbvietu, bet privātajā - 11,9 tūkst. Gada laikā privātajā sektorā brīvo darbvietu skaits samazinājās par 10,0 tūkst. jeb 45,7%, bet sabiedriskajā - par 0,4 tūkst. jeb 4,7%.

Salīdzinot ar 2020.gada 1. ceturksni, brīvo darbvietu skaits palielinājās par 8,2% jeb 1,5 tūkst. Privātajā sektorā tas palielinājās par 11,8% jeb 1,3 tūkst., bet sabiedriskajā - par 3,3% jeb 0,3 tūkst. No visām Latvijā pieejamajām darbvietām (aizņemtajām un brīvajām kopā) 2,2% bija brīvas, no tām sabiedriskajā sektorā - 2,8%, bet privātajā sektorā - 1,9%.

Par 4,5% samazinājies aizņemto darbvietu skaits 2020.gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, aizņemto darbvietu skaits samazinājās par 41,6 tūkst. jeb 4,5%. Privātajā sektorā tas samazinājās par 35,7 tūkst. jeb 5,6%, savukārt sabiedriskajā - par 5,9 tūkst. jeb 2,0%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā Latvijā vidēji bija 22,7 tūkst. brīvo darbvietu un, salīdzinot ar 2017. gadu, to skaits ir pieaudzis par 5,7 tūkst. jeb 33,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Sabiedriskajā sektorā bija 6,8 tūkst. brīvo darbvietu, privātajā – 15,9 tūkstoši. Gada laikā privātajā sektorā brīvo darbvietu skaits palielinājies par 5 tūkst. jeb 45,3 %, bet sabiedriskajā – par 0,7 tūkst. jeb 12%.

Saskaņā ar CSP metodoloģiju par brīvu darbvietu tiek uzskatīta no jauna radīta vai esošā algota darbvieta, kas ir atbrīvojusies vai atbrīvosies tuvākajā laikā, un darba devējs veic aktīvus soļus, lai atrastu piemērotu kandidātu ārpus sava uzņēmuma, un gatavs to aizpildīt nekavējoties vai tuvākajā laikā. Aizņemto un brīvo darbvietu aprēķiniem CSP izmanto uzņēmumu iesniegtos statistikas pārskatus un Valsts ieņēmumu dienesta datus. No visām Latvijā pieejamajām darbvietām (aizņemtajām un brīvajām kopā) 2,4% bija brīvas, no tām sabiedriskajā sektorā – 2,3%, bet privātajā sektorā – 2,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada pirmā pusgada beigās Latvijā bija 903,2 tūkst. aizņemto darbvietu, un salīdzinājumā ar 2016. gada pirmā pusgada beigām to skaits ir palielinājies par 9,3 tūkst. jeb par 1,0%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Gada laikā privātajā sektorā aizņemto darbvietu skaits palielinājies par 7,1 tūkst. jeb 1,2 %, sasniedzot 612,2 tūkst. Sabiedriskajā sektorā 2017. gada 2. ceturksnī bija 291,0 tūkst. aizņemto darbvietu, kas ir par 2,3 tūkst. jeb 0,8 % vairāk nekā 2016. gada 2. ceturksnī.2017. gada pirmā pusgada beigās Latvijā bija 17,6 tūkst. brīvo darbvietu un, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo laika periodu, to skaits ir pieaudzis par 2,3 tūkst. 2017. gada pirmā pusgada beigās sabiedriskajā sektorā bija 6,1 tūkst. brīvo darbvietu, privātajā – 11,4 tūkst.

No visām Latvijā pieejamajām darbvietām 1,9 % darbvietu bija brīvas, sabiedriskajā sektorā – 2,1 %, bet privātajā sektorā – 1,8 %. Visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija kvalificētu strādnieku un amatnieku pamatgrupā – 2,7 % un speciālistu pamatgrupā – 2,2 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada 3. ceturkšņa beigās Latvijā bija 17,3 tūkst. brīvo darbvietu un,salīdzinot ar 2016. gada 3. ceturksni,to skaits ir pieaudzis par 3,1 tūkst. jeb 21,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Sabiedriskajā sektorā bija 6,2 tūkst. brīvo darbvietu, privātajā – 11,1 tūkst. No visām Latvijā pieejamajām darbvietām 1,9 % bija brīvas, no tām sabiedriskajā sektorā – 2,1 %, bet privātajā sektorā – 1,8 %. Visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija kvalificētu strādnieku pamatgrupā – 2,7 % un speciālistu pamatgrupā – 2,2 %.

Saskaņā ar CSP metodoloģiju brīva darbvieta ir tā, kurai ceturkšņa beigās pretendents nav izvēlēts un līgums nav noslēgts un darba devējs veic aktīvus pasākumus, lai atrastu tai piemērotu pretendentu, kā arī gatavojas to aizpildīt nekavējoties vai tuvākajā laikā.

CSP dati atklāj, ka 3. ceturkšņa beigās Latvijā bija 898,6 tūkst. aizņemto darbvietu, un salīdzinājumā ar to pašu periodu pērn to skaits ir palielinājies par 3,3 tūkst. jeb par 0,4 %. Gada laikā privātajā sektorā aizņemto darbvietu skaitspalielinājies par 2,2 tūkst. jeb 0,4 %, sasniedzot 611,5 tūkst. Sabiedriskajā sektorā bija287,2 tūkst. aizņemto darbvietu, kas ir par1,1 tūkst. jeb 0,4 % vairāk nekā 2016. gada 3. ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Visstraujāk aizņemto darbvietu skaits samazinājās būvniecībā

Žanete Hāka, 19.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada pirmā pusgada beigās Latvijā bija 891,2 tūkst. aizņemto darbvietu, un salīdzinājumā ar 2015. gada pirmā pusgada beigām to skaits ir samazinājies par 3,2 tūkst. jeb 0,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Gada laikā privātajā sektorā aizņemto darbvietu skaits nokrities par 2,4 tūkst. jeb 0,4 %, samazinoties līdz 601,0 tūkst. Sabiedriskajā sektorā aizņemto darbvietu skaits bija 290,3 tūkst., kas ir par 0,8 tūkst. jeb 0,3 % mazāk nekā 2015. gada attiecīgajā periodā.

Gada laikā visvairāk samazinājies aizņemto darbvietu skaits kvalificētu strādnieku un amatnieku, kā arī vienkāršo profesiju pamatgrupā – attiecīgi par 7,4 % jeb 6,9 tūkst. un 1,6 % un 1,8 tūkst. Mazāk kļuvis arī iekārtu un mašīnu operatoru, kā arī dažādu jomu speciālistu.

Gada laikā visstraujāk aizņemto darbvietu skaits samazinājās būvniecībā – par 10,2 % jeb 6,3 tūkst., ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 9,0 % jeb 0,3 tūkst. un pakalpojumu nozarē – par 2,7 % jeb 0,4 tūkst. Vislielākais aizņemto darbvietu pieaugums bija informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē – par 7,9 % jeb 2,2 tūkst., ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē – par 5,2 % jeb 0,4 tūkst. un administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē – par 4,4 % jeb 1,6 tūkst.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada 2. ceturksnī Latvijā bija 24,5 tūkst. brīvo darbvietu un, salīdzinot ar 2017. gada 2. ceturksni, to skaits ir pieaudzis par 7,8 tūkst. jeb 46,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Sabiedriskajā sektorā bija 7,2 tūkst. brīvo darbvietu, privātajā - 17,3 tūkst. Gada laikā privātajā sektorā brīvo darbvietu skaits palielinājies par 6,7 tūkst. jeb 63,9 %, savukārt sabiedriskajā - par 1,0 tūkst. jeb 16,8 %.

Saskaņā ar apsekojuma metodoloģiju par brīvu darbvietu tiek uzskatīta no jauna radīta vai esošā algota darbvieta, kas ir atbrīvojusies vai atbrīvosies tuvākajā laikā, un darba devējs veic aktīvus soļus, lai atrastu piemērotu kandidātu ārpus sava uzņēmuma, un gatavs to aizpildīt nekavējoties vai tuvākajā laikā. Aizņemto un brīvo darbvietu aprēķiniem CSP izmanto uzņēmumu iesniegtos statistikas pārskatus un Valsts ieņēmumu dienesta datus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Volkswagen pārorientējoties uz elektriskajām automašīnām, tiks likvidēti 10 000 darbvietu

LETA--AFP, 31.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas autobūves uzņēmums Volkswagen turpmākajos gados plāno likvidēt vairāk nekā 10 000 darbvietu, kompānijai pārorientējoties uz elektrisko automašīnu ražošanu pēc kaitīgo izmešu falsificēšanas skandāla, paziņojis autoražotāja Cilvēkresursu nodaļas direktors Karlheincs Blesings.

«Runa nav par dažu simtu darbvietu likvidēšanu,» intervijā laikrakstam Frankfurter Allgemeine Zeitung norādījis Blesings. «Turpmākajos gados likvidējamo darbvietu skaits visā pasaulē sasniegs piecciparu skaitli.»

Volkswagen savu uzmanību pievērsis videi draudzīgajām elektriskajām automašīnām, tādējādi cenšoties attālināties no vērienīgā kaitīgo izmešu falsificēšanas skandāla.

Taču elektriskajām automašīnām nepieciešams mazāks detaļu skaits salīdzinājumā ar iekšdedzes dzinējiem, kas nozīmē, ka ilgtermiņā nepieciešams mazāks darbinieku skaits, uzsver Blesings.

Viņš gan piebilst, ka piespiedu darbinieku atlaišanas netiks īstenotas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Volkswagen bijis labs gads

Ilze Žaime, 21.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Auto ražotāji paredz strauju elektrisko automobiļu ienākšanu Baltijas tirgū. Ja 2019.gadā no "Volkswagen" piegādātajiem automobiļiem Baltijā tikai 1% bijuši elektroauto, tad 2020.gadā tie varētu būt jau 6%. Savukārt, spriežot pēc šobrīd visā Eiropā vērojamām tendencēm, 2021.gadā šis apjoms varētu sasniegt pat 42%.

Šādas nākotnes perspektīvas tika iezīmētas "Moller Baltic Import" rīkotajā preses pasākumā.

Lai panāktu šādu izaugsmi, "Volkswagen" šogad tirgu iepazīstinās ar vairākiem jauniem auto modeļiem un to elektriskajām versijām. Pavasara sākumā tirgū nonāks pilnībā digitāls un arī ar hibrīda dzinēju aprīkots "Golf 8", kuram vasaras vidū sekos elektriskais "ID.3". Rudenī Baltijā būs pieejams atjaunotais "Arteon", tostarp jaunā "Shooting Brake" versija, kurai sekos pieprasītākā "Volkswagen" apvidus automobiļa - "Tiguan" - uzlabotā versija. "Volkswagen" gadu noslēgs ar pirmā pilnībā elektriskā apvidus automobiļa "ID. SUVe" un "Golf 8 Variant" tirdzniecības uzsākšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Programmatūras nepilnības Latvijā novērstas gandrīz 60% Volkswagen automašīnu

LETA, 17.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā "Volkswagen" tā sauktās dīzeļgeitas lietā programmatūras nepilnības apzinātas 7742 automašīnām, no kurām 60% jeb 4627 ir veikta bezmaksas programmatūras atjaunināšana, informēja "Volkswagen" sabiedrisko attiecību vadītāja Baltijas valstīs Aleksandra Kostjukoviča.

Viņa piebilda, ka šajos datos ietilpst tikai pie oficiālā "Volkswagen" pārstāvja Latvijā iegādātās automašīnas vai tādas, kas vismaz vienu reizi bijušas oficiālajā "Volkswagen" servisā.

"Esam izsūtījuši personīgus ielūgumus visiem klientiem mūsu datubāzē, kuru automašīnām tas bija nepieciešams," pauda Kostjukoviča, norādot, ka kopējais automašīnu skaits Latvijā, kuras ietekmējusi šīs programmatūras nepilnība ir 7742 un 4627 no visām šīm automašīnām jau veikta bezmaksas programmatūras atjaunināšana.

Viņa arī atzīmēja, ka lēmums veikt programmas atjauninājumu ir brīvprātīgs un klientiem ir tiesības atteikties no tā. Kā arī, ja klients pēc laika maina viedokli un vēlas veikt atjauninājumu, to ir iespējams īstenot, sazinoties ar jebkuru "Volkswagen" izplatītāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada 2. ceturksnī Latvijā bija 30,5 tūkst. brīvo darbvietu un, salīdzinot ar 2018. gada 2. ceturksni, to skaits ir pieaudzis par 5,9 tūkst. jeb 23,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Sabiedriskajā sektorā bija 8,6 tūkst. brīvo darbvietu, privātajā – 21,9 tūkst. Gada laikā privātajā sektorā brīvo darbvietu skaits palielinājies par 4,5 tūkst. jeb 25,6 %, bet sabiedriskajā – par 1,4 tūkst. jeb 19,3 %.

No visām Latvijā pieejamajām darbvietām (aizņemtajām un brīvajām kopā) 3,2 % bija brīvas, no tām sabiedriskajā sektorā – 2,9 %, bet privātajā sektorā – 3,3 %.

2019. gada 2. ceturksnī aizņemto darbvietu skaits valstī, salīdzinot ar 2018. gada 2. ceturksni, pieauga par 14,0 tūkst. jeb 1,5 %, privātajā sektorā – par 13,7 tūkst. jeb 2,2 %, sabiedriskajā – par 0,4 tūkst. jeb. 0,1 %. Visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija kvalificētu strādnieku un amatnieku pamatgrupā – 5 % no visām darbvietām šajā pamatgrupā, kā arī iekārtu un mašīnu operatoru un izstrādājumu montieru pamatgrupā – 4,1 %. Gada laikā straujāk audzis pieprasījums pēc kvalificētiem lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbiniekiem, kalpotājiem, vienkāršu profesiju darbiniekiem, iekārtu un mašīnu operatoriem un izstrādājumu montieriem un vecākajiem speciālistiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

FOTO: Krūmiņš uz tiesas sēdi ierodas cietumnieka kostīmā ar nogrimētu seju un galvu

LETA, 23.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par kukuļošanu apsūdzētais uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš šodien uz tiesas sēdi Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā ieradās tērpies 20.gadsimta 30.gadu cietumnieka kostīmā, ko papildināja plastmasas rokudzelži, nogrimēta seja un galva.

Tiesas ārpusē Krūmiņš sanākušajiem žurnālistiem atstāstīja sengrieķu teiku par Diogēnu, kurš meklējis taisnību ar lukturi, Krūmiņš sacīja «es esmu ieradies uz šo tiesu meklēt savu taisnību, jo esmu absolūti nevainīgs».

Tiesas sēdi apmeklēja arī bijušais politiķis Jānis Jurkāns, kurš sēdēja blakus Krūmiņam un tiesai norādīja, ka ieradies, lai uzņēmēju atbalstītu.

Bez Krūmiņa šajā lietā apsūdzēta arī viņa meita Maija Krieviņa un Veselības inspekcijas (VI) amatpersona Tatjana Morozova.

Jau vēstīts, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pērn aprīlī presei izplatīja paziņojumu, kurā bija norādīts, ka birojs lūdz Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret VI amatpersonu, Jūrmalas pašvaldības amatpersonu, fizisku personu, kā arī komercsabiedrības valdes locekli. Aģentūrai LETA zināms, ka pašvaldības amatpersona ir Jūrmalas mērs Gatis Truksnis, fiziska persona ir Krūmiņš, bet komercsabiedrības valdes locekle ir Krieviņa, savukārt VI amatpersona ir Morozova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apritējis gads, kopš Rīgā, Uzvaras bulvārī 7, Pulkveža Brieža ielā 12 un Jūrmalā, Jomas ielā 4 darbu sāka Elektrum elektroauto uzlādes stacijas.

Tajās tiek nodrošināta gan ierastās ātrās 50kW līdzstrāvas stacijas, gan pilsētai piemērotās vidēji ātrās jeb 22kW maiņstrāvas uzlādes iespēja. Uzlāde un norēķini šajās stacijās ir iespējami, izmantojot īpaši izveidoto mobilās lietotnes Elektrum uzlādes sadaļu. Pirmo reizi šāda lietotne no pašiem pamatiem tika izstrādāta tieši Latvijas tirgum. AS "Latvenergo" Elektrotransporta uzlādes tīkla attīstības vadītājs Ansis Valdovskis stāsta par to, kā pašlaik attīstās mūsu piedāvājums elektrisko transporta līdzekļu īpašniekiem. Viņš uzsver, ka ir ļoti iespējams – uz elektriskajām automašīnām pārsēdīsimies daudz ātrāk nekā domājam.

Pirms gada prognozējām, ka 2030. gadā Latvijā būs ap 30 000 elektrisko automašīnu. Kādu skaitu jūs prognozētu tagad, redzot, cik strauji notiek attīstība?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gada janvārī Konkurences padome (KP) apsūdzēja Volkswagen markas automašīnu tirgotājus karteļa veidošanā, piemērojot aptuveni 7,6 miljonus eiro lielu naudas sodu.

Tā sauktais e-pastu skandāls šobrīd ir viena no nedaudzām KP lietām, kas tiesā ir zaudēta. Neraugoties uz intensīvu tiesas procesu, skaidrība par to, ko var rakstīt e-pastos un ko nē, līdz galam nav radusies.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Galvenais KP rekordlielā administratīvā soda uzlikšanas pamatojums Volkswagen dīleriem un importētājam ir e-pastu saziņa par iepirkumiem, kuros tie piedalās. Pēc tiesas ir skaidrs, ka, lai arī saziņa starp uzņēmumiem ir bijusi, īsti nav atrastas karteļa pazīmes, sodu nebūs vai būs daudz mazāki. Par klienta aizstāvību lietā Dienas Bizness aicināja pastāstīt advokātu biroja Vilgerts zvērinātas advokātes Deboru Pāvilu un Jūliju Jerņevu, kuras Rīgas Administratīvajā apgabala tiesā pārstāvēja Volkswagen automašīnu importētāju Baltijā SE Moller Baltic Import un tā trīs grupas uzņēmumus – dīlerus – SIA Moller Auto Krasta, SIA Moller Auto Latvia un SIA Moller Auto Ventspils. Vēl divi Volkswagen dīleri – SIA SD Autocentrs un SIA Ripo Autocentrs – ir neatkarīgi, ar Moller grupu nesaistīti uzņēmumi, kurus juristes piemin tikai tādēļ, ka lieta ir saistīta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Prokuratūra par korupciju apsūdz Krūmiņu un viņa meitu

LETA, 08.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģenerālprokuratūra par korupciju nolēmusi sākt kriminālvajāšanu pret uzņēmēju Jūliju Krūmiņu, viņa meitu Maiju Čerņavsku un kādu Veselības inspekcijas (VI) amatpersonu, lai gan pret Jūrmalas domes priekšsēdētāju Gati Truksni (ZZS) pagaidām apsūdzību nolemts necelt un viņa kriminālprocess nodots atpakaļ Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) papildu izmeklēšanai, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

KNAB šodien paziņojumā presei raksta, ka 20.aprīlī lūdzis Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret VI amatpersonu, Jūrmalas pašvaldības amatpersonu, fizisku persona, kā arī komercsabiedrības valdes locekli. Aģentūrai LETA zināms, ka pašvaldības amatpersona ir Truksnis, fiziska persona ir Krūmiņš, bet komercsabiedrības valdes locekle ir Čerņavska.

VI amatpersonu lūgts apsūdzēt par diviem noziegumiem, kas saistīti ar kukuļņemšanu un vienu noziegumu, kas saistīts ar dienesta viltojumu. Jūrmalas pašvaldības amatpersonu bija ierosināts apsūdzēt par diviem noziegumiem, kas saistīti ar kukuļņemšanu.

Tāpat koruptīvā noziegumā lūgts apsūdzēt komercsabiedrības valdes locekli, bet pret viņa radinieku ierosināts sākt kriminālvajāšanu par trīs noziegumiem, kas saistīti ar kukuļdošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Volkswagen" rūpnīcās pakāpeniski tiek atsākta automašīnu ražošana.

20. aprīlī darbu atsāks "Volkswagen" vieglo automašīnu rūpnīcas Cvikavā (Vācija) un Bratislavā (Slovākija), bet pārējās ražotnes Vācijā, Portugālē, Spānijā, Krievijā un ASV – nedēļā no 27. aprīļa.

No 27. aprīļa darbu ar samazinātu ražošanas jaudu atsāks arī "Volkswagen" komercautomobiļu ražotnes Hannoverē (Vācija), kā arī Poznaņā un Vžesņā (Polija).

Pēdējās trīs nedēļas "Volkswagen" ir gatavojies ražošanas atsākšanai. Papildus visaptverošai darbinieku veselības aizsardzības pasākumu izstrādei, uzņēmums ir uzsācis arī piegādes ķēžu atjaunošanu. "Volkswagen" rūpnīcas visā pasaulē atsāks ražošanu atbilstoši pašreizējai rezerves daļu pieejamībai, valdību prasībām, pārdošanas tirgu attīstībai un no tā izrietošajiem rūpnīcu darbības režīmiem. Neatkarīgi no šīm norisēm galvenā prioritāte būs stingra darbinieku veselības aizsardzības pasākumu ievērošana, akcentē autoražotājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā novērojam intereses pieaugumu tieši privāto automašīnu segmentā – ja iepriekš pārliecinošs līderis bija komercklients, tad tagad arvien lielāka interese par jaunu automašīnu iegādi ir privātpersonām, biznesa portālam db.lv stāsta auto tirgotāja Moller Auto (pārstāv Volkswagen un Audi) valdes loceklis Gundars Ruža. Volkswagen flagmanis Touareg šonedēļ uzsācis savu Baltijas tūri, mērķējot uz klientiem, kuri alkst pēc droša un jaudīga pārvietošanās līdzekļa, kas vienlaikus kalpo arī kā statusa apliecinājums.

Volkswagen pārstāve Aleksandra Kostjukoviča stāsta, ka saskaņā ar tirgus datiem SUV ir šā brīža pieprasītākais auto segments gan Latvijā, gan arī citās Baltijas valstīs. 2018. gada pirmajā pusgadā 44,5% no visām jaunajām reģistrētajām pasažieru automašīnām ir SUV segmenta auto. Otrā populārākā izvēle ir hečbeki (23%).

Sekojot līdzi šīm tirgus tendencēm, šogad Volkswagen fokusējas uz attīstību apvidus automobiļu segmentā. 2018. gads iesākās ar jauna pilsētas krosovera T-Roc nonākšanu tirgū strauju izaugsmi piedzīvojošajā A0 segmentā. Drīzumā tirgū būs pieejams Touareg. Līdz 2018. gada beigām tiks prezentēts arī SUV saimes mazākais modelis, kas klientiem Baltijas valstīs būs pieejams no 2019. gada sākuma. Tādējādi līdz 2018. gada beigām tiks piedāvāts visu laiku plašākais Volkswagen SUV produktu portfelis ar kopumā pieciem dažādiem automobiļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Volkswagen" un "Audi" Latvijā prezentē tiešsaistes 360° autosalonu, kas sniegs iespēju iepazīties ar jaunākajiem zīmolu modeļiem, neizejot no savām mājām.

Tiešsaistes autosalonā attālināti var izpētīt nesen klajā laisto 100% elektrisko "Audi e-tron Sportback" apvidus auto, astotās paaudzes "Volkswagen Golf" un jaunāko papildinājumu komercauto segmentā – "Volkswagen Multivan 6.1." busiņu.

VIDEO: Autoserviss dodas uz mājām 

Autoservisu un rezerves daļu veikalu tīkla "Gros Auto" komanda ir pārliecināta, ka...

"Mēs esam pieejami tur, kur mūsu klienti mūs vēlas sastapt. Mājās vai klātienē dīleru centrā – mūsu mērķis ir nodrošināt daudzpusīgu pieredzi. 360 grādu digitālais autosalons ir iespēja virtuāli apmeklēt "Audi" un "Volkswagen" dīlercentrus un iepazīt jaunākos modeļus attālināti.

"Tas papildinās arī mūsu pārstāvēto zīmolu interneta veikalu, kura atklāšana gaidāma drīzumā. Jau šobrīd savu "Volkswagen" automašīnu ir iespējams rezervēt, taču tuvākajās dienās tiks pievienota arī apmaksas iespēja," stāsta "Volkswagen" un "Audi" automašīnu importētāja izpilddirektore Ilze Grase-Ķibilde.

Autotirdzniecības nākotne ir internetā 

Autotirdzniecības darba lielāko daļu iespējams veikt interneta vidē, pēc pirmās uzņēmuma rīkotās...

"Volkswagen" un "Audi" tiešsaistes autosalonā šobrīd iespējams apskatīt trīs modeļus, bet piedāvājums tiks papildināts līdz ar jaunu automašīnu nonākšanu tirgū. Tagad, neizejot no mājām, ir iespējams aplūkot ikvienu automašīnas detaļu – interjera un eksterjera dizainu, kā arī risinājumu funkcionalitāti un augstākās tehnoloģijas, kuras "Volkswagen" un "Audi" piedāvā tirgū.

"Moller Baltic Import SE" ir "Møller Mobility Group" AS (iepriekš pazīstama kā "Møller Group") pilnībā piederošs uzņēmums, kas ir "Audi" automašīnu izplatītājs Latvijā un Lietuvā, bet "Volkswagen" automašīnu izplatītājs Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Vācijas patērētāji tiesā iesniedz kolektīvu prasību pret Volkswagen

LETA/AFP, 01.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas patērētāju grupas ceturtdien tiesā iesniegušas valstī pirmo kolektīvo prasību saistībā ar autobūves koncerna «Volkswagen» tā dēvēto dīzeļgeitas skandālu.

Patērētāju asociācija VZBV norāda, ka šajā prasībā patērētāji apsūdz «Volkswagen» par tīša kaitējuma nodarīšanu klientiem, autoražotājam uzstādot programmatūras, kas sniedz maldīgu informāciju par kaitīgo izmešu apjomu.

VZBV un Vācijas lielākais autoklubs ADAC aizsācis šo ASV stila kolektīvo tiesas prāvu, iesniedzot prasību Braunšveigas augstākajā tiesā. Saskaņā ar juridiskajām vadlīnijām sākotnējā prasība pārstāvēs vien desmit neapmierinātus «Volkswagen» automašīnu īpašniekus.

Ja tiesneši šo tiesa prāvu uzskatīs par ticamu, un šāds lēmums varētu tikt pieņemt ne ilgāk kā divu nedēļu laikā, tad tieslietu varasiestādes ļaus tai pievienoties arī citiem. Šai prāvai drīkstēs pieteikties ikviens, kurš, sākot no 2008.gada novembra, iegādājies «Volkswagen», «Audi», «Škoda» vai «Seat» zīmola automašīnas, kas aprīkotas ar «EA 189» dīzeļdzinēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Nopirkt auto, lai izbēgtu no sabiedriskā transporta

Jānis Šķupelis, 21.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmija milzīgus izaicinājumus atnesusi spēkratu industrijai. Auto ir pietiekami liels pirkums, un tādējādi visai saprotama ir situācija, ja neskaidros laikos tas tiek atlikts.

Britu auto industrijas pētnieki no "AutoAnalysis" aprīlī rēķināja, ka Eiropā pandēmijas iespaidā spēkratu pārdošana varētu samazināties par 2,6 miljoniem vienību un ASV – par diviem miljoniem. Tas novedīšot pie tā, ka Eiropā no jaunu auto pārdošanas netiks gūti ieņēmumi vismaz 66 miljardu ASV dolāru apmērā un ASV – 52 miljardu ASV dolāru apmērā.

Arī lietotas automašīnas pērk internetā 

AS "Longo Group" saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu sākusi piedāvāt attālināto lietotu automašīnu...

Neskatoties uz šādu visai drūmu bildi, šajā tirgū negaisa mākoņiem tomēr tiek saskatīta arī neliela zelta maliņa. Iesmels ir pandēmijas potenciālā ietekme uz patērētāju paradumu maiņu. To apliecina, piemēram, kāda "Financial Times" aptaujāta Ņujorkas iedzīvotāja, kas norāda, ka nupat internetā iegādājusies "Honda" automašīnu: "Man kopš 1999. gada nav bijis personīgā auto. Es to negribēju. Tomēr tagad man ir nepieciešams veids, kā droši pārvietoties."

Vai mainīs tendenci

Milzīgas pārmaiņas auto tirgū pēdējos gados saistītas ar demogrāfiju. Pieņemts, ka izteikta vēlme tikt pie personīgā auto bijusi tā saucamajai Baby Boomers paaudzei (pēckara demogrāfiskais sprādziens), bet jaunieši šādu nepieciešamību neizjūt. Gados jauni pilsētnieki arvien vairāk pēdējos gados lūkojušies dažādu personīgā auto alternatīvu virzienā, kur popularitāti guvusi ideja, piemēram, par mašīnas dalīšanu, kas nāk komplektā ar dažādu mobilo aplikāciju attīstību. Būtībā jauniešu vidū arvien pieņemamākas kļuvušas dažādas pārvietošanās alternatīvas, un personīgā mašīna līdz ar arvien attālākām domām, piemēram, par ģimenes dibināšanu vairs nav bijusi tik aktuāla vajadzība.

Tomēr šo tendenci pa spēkam pašķobīt var būt Covid-19, uz ko uzmanību vērš arī "Financial Times". Turklāt par to liekot domāt, piemēram, notiekošais Ķīnā, kuras ekonomikai pēc pandēmijas viļņa atveroties salīdzinoši ātrāk, vērojams pieprasījuma pieaugums pēc privātajiem spēkratiem. Aprīlī šajā valstī jaunu auto pārdošana, salīdzinot ar attiecīgo periodu pirms gada, negaidīti palielinājusies par veseliem 4,4%, liecina China Association of Automobile Manufacturers pieejamie dati. Martā Ķīnas spēkratu pārdošana saruka par 43% un februārī – par 80%.

"Mēnesi pēc Covid-19 dziļākā punkta Ķīnā bija vērojama interese par iespēju pārslēgties prom no sabiedriskā transporta," novērojuši arī "Volkswagen" pārstāvji.

"Mums ir aizdomas, ka nesenā Ķīnas patērētāju interese par privāto transportu saglabāsies tik ilgi, kamēr vien būs bailes par Covid-19," "Financial Times" klāsta arī "Bernstein" auto analītiķi.

Faktiski, ja agrāk privāto auto pircējus vārēja pievilināt, piemēram, ar dzinēja jaudu vai komfortu, tad tagad to jau var darīt, piesolot labumu veselībai. Protams, jāņem vērā, ka pasaules tautsaimniecība šogad atradīsies asā recesijā, kura sliktākā gadījumā var pārvērsties par ekonomikas depresiju. Šādos brīžos daudz cerību izteikti cikliskiem biznesiem lolot nevajadzētu. Tomēr šādi dati auto industrijai rada nelielu cerību, ka laiki tomēr varētu būt nedaudz mazāk slikti.

"Ir kaut kas tāds, ko jūs gandrīz varētu nosaukt par tādu kā "spītīgu pirkšanas aktivitāti". Cilvēkiem ir apnicis ieslēgtiem sēdēt mājās, un viņi vēlas iet ārā un pirkt," piebildusi arī "Volvo" vadība.

Interese arī britiem

Jautājums, protams, ir par to, vai šāda tendence atbalsosies arī Eiropā un Ziemeļamerikā.

"Financial Times" vēl, piemēram, izceļ, ka Apvienotās Karalistes valdība mudinājusi savus iedzīvotājus pēc iespējas lielākā mērā izvairīties no sabiedriskā transporta. Viens no viediem, kā to var darīt, protams, ir pārvietošanās ar privāto auto.

Valdot šādam fonam, dienā, kad Apvienotās Karalistes premjers Boriss Džonsons nāca klajā ar šādu valdības paziņojumu, piemēram, tiešsaistes spēkratu tirdzniecības "Auto Trader" platformā interesentu aktivitāte esot palēkusies līdz jaunam rekordam. Tiek izcelta arī aptauja, kur aptuveni puse no šīs valsts autovadītāju apliecību ieguvējiem, kuriem spēkrats vēl nepieder, apsverot tā iegādi, lai izvairītos tieši no sabiedriskā transporta lietošanas arī pēc pandēmijas ierobežojumu beigām.

"Tas, kas sākās kā niecīga plūsma, pārvērtās par veselu straumi. Pasaule ir pamodusies dramatiskā veidā," savukārt teic cita auto pārdevēja "Citygate Automotive" pārstāvji.

"Pandēmijai ir potenciāls pretējā virzienā pavērst tendenci, kas pirms tam nozīmēja, ka jauniešiem nav intereses par personīgā auto iegādi. 35% no viņiem nu norāda, ka meklē iespēju, kā to tomēr iegādāties," savukārt piebilst konsultāciju uzņēmuma "Capgemini" analītiķi. Interesanti arī tas, ka no ASV no 15. marta līdz 21. martam, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, internetā meklējumu skaits frāzei "Vai šis ir labs brīdis, lai iegādātos auto" palielinājies septiņas reizes.

Nav gan izslēgts, ka notiekošais būs vien īstermiņa atlēciens. "Nav iedomājams, ka mēs visās lielākajās pilsētās aizstāsim sabiedrisko transportu ar individuālo. Notiekošais gan var veicināt pieprasījumu īsākā laika posmā," klāsta "Volkswagen" pārdošanas daļas vadītājs Kristians Dalhaims.

Gandrīz apstājies

Šonedēļ publicētie Eiropas Automobiļu ražotāju asociācijas (ACEA) dati par spēkratu reģistrāciju vecajā kontinentā (Eiropas Savienības valstīs) bija vairāk nekā vāji. Jaunu auto reģistrācija aprīlī gada skatījumā sarukusi par 76,3%. Savukārt kopumā gada četros pirmajos mēnešos tā noplanējusi gandrīz par 40% zemāk. Jau pirms tam nevarēja teikt, ka šis tirgus atradās uz stabila seguma. 2018. gada skatījumā Eiropas Savienībā šis tirgus stagnēja. Savukārt pagājušajā gadā Eiropā autoražotājiem bija jāspēj pielāgoties stigrākiem izmešu regulējumiem, kas prasījis auto atsaukšanu un nozīmēja papildu izmaksas.

Grafikā: Jaunu auto reģistrācija ES. Avots: ACEA

Auto reģistrācija gada četros mēnešos strauji samazinājās visos lielākajos tirgos – Vācijā par 31%, Apvienotajā Karalistē – par 43,4%, Francijā, Spānijā un Itālijā – aptuveni par 50%. Mūsu valstī tie šajā periodā saplakuši par ceturto daļu.

Neziņa par nākotni skaudri atbalsojas Latvijas auto tirgū 

2020. gada aprīlī Latvijā reģistrēts jaunu auto reģistrācijas skaita kritums 55% apmērā, kas...

Līdzīgi ir arī Igaunijas mērījumi, bet Lietuvā jaunu spēkratu reģistrācija četros mēnešos sarukusi nedaudz mazāk dramatiski - par 17,3%.

Kopumā Eiropā nav tādas valsts, kurā situācija neapliecinātu šī tirgus krahu vai pat pilnīgu apstāšanos. Nosacīta sacensība drīzāk ir par mazākajiem mīnusiem. Aprīļa skatījumā jaunu auto reģistrācija vairāk nekā par 90% samazinājusies, piemēram, Beļģijā, Itālijā, Apvienotajā Karalistē, Spānijā, Īrijā, tie ir attiecīgi 97,6%, 97,3%, 96,5% un 96,1%. Savukārt nupat pieminētie mazākie mīnusi Eiropā aprīlī šajā ziņā bijuši Dānijā (-37%), Zviedrijā (-37,5%) un Somijā (-38,6%).

Var arī salīdzināt, kādas tieši mašīnas eiropieši izvēlējušies vai, ņemot vērā unikālo pandēmijas dabu, tieši pretēji – sevišķi aktīvi neizvēlējušies. ACEA dati liecina, ka "Volkswagen" grupas (pieder arī "Audi", "Škoda", "Seat", "Porsche" zīmoli) automašīnu reģistrācija gada četros mēnešos saplakusi par trešo daļu, kas ir visai "OK", ja ņem vērā, ka daudziem citiem kritums bijis straujāks. Kopumā Eiropā 26,8% no reģistrētajiem auto nākuši no "Volkswagen" grupai piederošajām ražotnēm. Tas gada laikā ir kāpums par veseliem 2,4 procentpunktiem.

Šogad straujāk - par 44,4% - saruksi "PSA" grupas (pieder "Peugeot", "Opel", "Citroen" zīmoli) jaunu auto reģistrācija. Tā par veseliem 47% samazinājusies arī "Renault" grupai un par 48% - "FCA" grupai (pieder "Fiat", "Jeep", "Lancia", "Chrysler", "Alfa Romeo" zīmoli), bet "Ford" – par 47%.

Mazāk slikti klājies "Hyundai", kuras zīmolu auto reģistrācija samazinājusies par 31%, "BMW" grupai (kritums par 27,3%) un "Toyota" grupai (kritums par 24,4%). Jaunu "Daimler" ("Mercedes", "Smart" zīmoli) auto reģistrācija savukārt samazinājusies par 37,2%.

Protams, notiekošais ietekmē arī akciju investoru omu. "Volkswagen" akcijas cena Frankfurtes biržā šogad sarukusi par piekto daļu līdz 138 eiro atzīmei. Tiesa gan, kopš marta vidus tā ir palēkusies par 36%.

Grafikā: Volkswagen akcijas cena

Francijas "Renault" bilde ir bēdīgāka - šī uzņēmuma akcijas vērtība šogad noplanējusi par 60% zemāk. Turklāt šī uzņēmuma akciju nav skārusi "Volkswagen tipa" atveseļošanās. Līdzīgi depresīva ASV Ņujorkas biržā izskatās "Ford" akcijas cenas līkne.

Grafikā: Renault akcijas cena

Savukārt Japānas "Toyota Motor" akcija Tokijas biržā šogad kļuvusi "vien" par 17% lētāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemeļvalstu banku grupa «Nordea» ceturtdien paziņoja par peļņas kritumu šā gada trešajā ceturksnī un plāniem likvidēt 6000 darbvietu, lai uzlabotu konkurētspēju.

Banka trešajā ceturksnī strādāja ar 832 miljonu eiro tīro peļņu, kas ir par 6% mazāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn.

Peļņas kritums galvenokārt tiek skaidrots ar Zviedrijas centrālās bankas lēmumu jau kopš pērnā gada februāra saglabāt bāzes procentlikmi rekordzemā līmenī.

«Nordea» norāda, ka trešajā ceturksnī bijusi vērojama ekonomisko apstākļu uzlabošanās, neskatoties uz ģeopolitisko risku pieaugumu, taču pieprasījums pēc korporatīvajiem aizdevumiem saglabājies zems.

Tikmēr bankas tīrie procentu ienākumi ceturksnī pieauguši par 1% - līdz 1,18 miljardiem eiro.

Vienlaikus «Nordea» pavēstīja, ka trīs līdz četru gadu laikā tiks likvidēti 6000 darbvietu jeb 13% no kopējā darbvietu skaita.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Volkswagen" un "Audi" Latvijā piedāvā pagarināt automašīnu ražotāja sniegto garantiju tiem klientiem, kuru automašīnu garantija beidzas laika periodā no 2020. gada 1. marta līdz 31. maijam.

Šo iniciatīvu "Volkswagen" un "Audi" īsteno ar mērķi sniegt atbalstu klientiem, kuri ārkārtējās situācijas laikā nevar apmeklēt servisu un veikt garantijas remontu savām automašīnām.

"Reaģējot uz pastāvošo situāciju pasaulē un Latvijā un pielāgojoties apstākļiem, esam panākuši vienošanos par ražotāja garantijas pagarinājumu mūsu klientu automašīnām, kurām šajā periodā beidzas to termiņš. Lai arī šajā ārkārtējās situācijas laikā turpinām darbu, ievērojot visus noteiktos un papildu drošības pasākumus, mēs domājam par mūsu klientu vajadzībām ilgtermiņā," skaidro "Volkswagen" un "Audi" automašīnu importētāja izpilddirektore Ilze Grase-Ķibilde.

Šie nosacījumi attiecas uz visām "Audi" un "Volkswagen" automašīnām, kas iegādātas autorizētajos dīlercentros Baltijā un citviet Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS ABLV Bank Likvidācijas komiteja pieņēmusi lēmumu dzēst daļu bankas emitētās parastās un subordinētās obligācijas, kuras atrodas sabiedrības īpašumā, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Obligāciju dzēšana tiek veikta saskaņā ar Obligāciju emisijas prospektu noteikumos paredzētām emitenta tiesībām dzēst pirms termiņa sākotnējā izvietošanā nepārdotu vai otrreizējā tirgū iegādātu obligāciju daļu, kā rezultātā tiek samazināts publiskā apgrozībā esošais likvidējamās sabiedrības emitēto obligāciju skaits.

Obligāciju dzēšanai saņemta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likvidējamajā sabiedrībā iecelto pilnvarnieku atļauja.

Obligāciju dzēšana paredzēta 2018.gada 4.jūlijā.

Dzēstas tiks sekojošas obligācijas:

ISIN

Sērija (Programma)

Valūta

Emisijas kopējais apjoms

Nomināls Likvidējamās sabiedrības portfelī

Emisijas kopējais apjoms pēc dzēšanas, mlj eiro

Subordinētās obligācijas

LV0000801124

ABLV SUB USD 180323

USD

20,000,000

8,826,000

11,174

LV0000801173

ABLV SUB USD 270623

USD

20,000,000

18,247,000

1,753

LV0000801181

ABLV SUB EUR 270623

EUR

20,000,000

7,391,100

12,608

LV0000801223

ABLV SUB USD 231023

USD

15,000,000

8,732,700

6,267

LV0000801520

ABLV SUB EUR 271024

EUR

20,000,000

4,826,900

15,173

Parastās obligācijas

LV0000802080

ABLV FXD EUR 110718

EUR

20,000,000

13,655,000

6,345

LV0000802072

ABLV FXD USD 110718

USD

75,000,000

29,597,000

45,403

LV0000802163

ABLV FXD USD 311018

USD

75,000,000

21,019,000

53,981

LV0000802171

ABLV FXD EUR 311018

EUR

20,000,000

13,602,000

6,398

LV0000802239

ABLV FXD USD 270219

USD

75,000,000

10,031,000

64,969

LV0000802247

ABLV FXD EUR 270219

EUR

20,000,000

13,480,000

6,520

LV0000802270

ABLV FXD USD 030719

USD

75,000,000

3,133,000

71,867

LV0000802288

ABLV FXD EUR 030719

EUR

20,000,000

12,733,000

7,267

LV0000802320

ABLV FXD USD 271019

USD

75,000,000

5,005,000

69,995

LV0000802338

ABLV FXD EUR 271019

EUR

20,000,000

9,362,000

10,638

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vienā no lietām atceļ KP lēmumu par naudas soda piemērošanu Volkswagen tirgotāju kartelim

LETA, 12.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Administratīvā apgabaltiesa 7.aprīlī vienā no izdalītajām lietām atcēla Konkurences padomes (KP) lēmumu daļā par soda piemērošanu automašīnu Volkswagen oficiālo dīleru un importētāju strīdā saistībā ar aizliegtu vienošanos.

Konkrētā lieta tika izdalīta un ierosināta, pamatojoties uz "Harald A.Moller AS", "Moller Auto Baltic AS" un "Heinz Wilke Autohandel GmbH" pieteikumu par KP 2014.gada 15.decembra lēmuma atcelšanu daļā.Minētajā lietā ar Administratīvās apgabaltiesas 7.aprīļa spriedumu apmierināts "Harald A.Moller AS" pieteikums un atcelts ar tā pieņemšanas dienu KP lēmums daļā, ar kuru pieteicējam uzlikts naudas sods 2 079 813 eiro solidāri ar SE "Moller Baltic Import".Tāpat apmierināts "Moller Auto Baltic AS" pieteikums un atcelts ar tā pieņemšanas dienu KP lēmums daļā, ar kuru uzņēmumam uzlikts naudas sods 4825,99 eiro apmērā solidāri ar SIA "Moller Auto Krasta", 1025 eiro solidāri ar SIA "Moller Auto Ventspils" un 1 216 738 eiro solidāri ar SIA "Moller Auto Latvia".Tāpat tiesā apmierināts "Heinz Wilke Autohandel GmbH" pieteikums un atcelts ar tā pieņemšanas dienu KP lēmums daļā, ar kuru "Heinz Wilke Autohandel GmbH" uzlikts naudas sods 960 371 eiro apmērā solidāri ar "Moller Auto Krasta" un 204 078 eiro apmērā solidāri ar "Moller Auto Ventspils".

Komentāri

Pievienot komentāru