#Valsts pārvalde ar nelielu valdības grūdienu beidzot pašoptimizējas un algos mazāk darbinieku, tomēr palicēji – vērtīgākie darbinieki – ceļos dedzīgāk.

Gaisa telpā, kas virzienā no Rīgas uz Briseli, jau izdilis tunelis pasažieru lidmašīnas pretskata šķērsgriezuma formā. Tik bieži mūsu valsts sejas, žaketes, rokasspiedieni un oficiāli smaidi lidinās turp un atpakaļ. Jācer, ka katru reizi no 40, kad Veselības ministrijas delegāti devās uz Eiropas pukstošo sirdi pagājušā gada laikā, tas patiešām bija iztērēto avioizmešu un valsts budžeta līdzekļu vērts.

Magnētiskā Brisele saprotamu iemeslu dēļ ir ministriju ārvalstu komandējumu līdere, tomēr DB apkopotajās ministriju darba braucienu listēs (plašāk DB 01.02.2018.) atrodami arī nepopulārāki, toties krietni dārgāki ierēdnieciskā tūrisma galamērķi, piemēram, eksotiskās Filipīnas, Taizeme un Austrālija. Tikmēr portāls db.lv ziņo, ka Rīgas domes deputātus pērn vilinājis gluži cits pievilkšanas pols (burtiski saskaņots ar to partejisko piederību) un tie pamatā viesojušies tādās Austrumu metropolēs kā Minska, Maskava, Smoļenska un Kazaņa. Neatbildēts paliek jautājums par pienesumu pašvaldības iedzīvotājiem no iztērētās naudas deputātu un viņu koferu pārvadāšanai.

Vai nākamais gads būs labs līgumu slēgšanai? Vai uz biznesa partneriem var paļauties? Vai nauda viegli birs makā un bankas kontā? Vai veselības problēmas un privātās dzīves peripetijas neizjauks biznesa plānus? Dienas bizness piedāvā horoskopus nākamajam, 2011. gadam.

Aunam 2011. gads būs piesātināts dažādiem notikumiem – gaidāmi gan jauni notikumi, jauns darbs, pārvākšanās, nav izslēgta arī jauna mīlestība. Negaidīti darba priekšlikumi varētu tikt izteikti februāra beigās, marta sākumā, bet pret tiem jāizturas maksimāli piesardzīgi, īpaši, ja tie izskatās neticami pievilcīgi. Martā, aprīlī var saasināties attiecības ar partneriem. Šajā periodā nepieciešama liela savaldība un takta sajūta, lai gan Aunam tā nav pati izteiktākā rakstura īpašība, bet ko darīsi – būs jāiemācās. Vasarā īpaši noderēs senākas iemaņas un zināšanas, lai gan nav izslēgta pārkvalifikācija un jaunas specializācijas apgūšana. Gada otrajā pusē atkal parādīsies jaunas perspektīvas un jauni biznesa partneri. Finanšu ziņā gads būs pietiekami pozitīvs, gada otrajā pusē beidzot gaidāma stabilizācija materiālā sfērā. No jūnija līdz augustam iespējamas nelielas problēmas ar veselību – dzīvi var traucēt sāpes galvā un sirds apvidū. Gada laikā nepieciešams pievērst uzmanību arī vēderam, mazāk lietot pārtikā asus un sāļus ēdienus.

Valdības ministri pagājušajā gadā visbiežāk komandējumos devušies uz Beļģiju, taču nav laista garām iespēja paviesoties arī gana tālās un eksotiskās valstīs, piemēram, Indonēzijā, Laosā vai Brunejā.

Ja pagājušā gada beigās un šā gada sākumā lielu rezonansi sabiedrībā guva kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes (VL-TB/LNNK) komandējums uz saulaino un karsto Austrāliju pērnā gada nogalē, tomēr viņa nav starp ministriem, kas pagājušā gada laikā daudz devušies komandējumos uz dažādām pasaules valstīm.

Jaunzemes-Grendes komandējumu galamērķi gan arī bijuši dažādi - gan Latvijai tuvāki, gan arī pāri Atlantijas okeānam, viesojoties ASV un Kanādā. Ministre pagājušā gada laikā bijusi arī komandējumos uz Maltu, Vāciju, Beļģiju, gan arī uz Armēniju, gan arī uz Itāliju un Ķīnu, tāpat viņa darba pienākumu pildīšanas laikā paviesojusies abās kaimiņvalstīs - Lietuvā un Igaunijā.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) līdz 7. aprīlim saņemti pieteikumi par darbinieku nosūtīšanu komandējumos no 253 uzņēmumiem par 1317 darbiniekiem.

Visvairāk pieteikumu ir būvniecībā, bet vēl komandējumus pieteikuši metālapstrādes un konsultāciju pakalpojumu nozarēs strādājošie. Pieprasītākās valstis, uz kurām mūsu uzņēmēji vēlas doties komandējumos, ir Zviedrija, Vācija, Norvēģija, mazāk pieprasītas ir Dānija, Somija un Francija.

Jau vēstīts, ka lai izpildītu iepriekš noslēgtos līgumus un turpinātu strādāt eksporta tirgos, Latvijas uzņēmumiem ir būtiski nosūtīt savus darbiniekus komandējumos, tādēļ tika veikti grozījumi 2020. gada 12. marta Ministru kabineta rīkojumā Nr. 103 par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, pilnvarojot satiksmes ministru piešķirt atļaujas izpildīt starptautiskos pasažieru pārvadājumus ārkārtējās situācijas laikā.

Vadošie valsts resori savus darbiniekus aizvadītajā gadā komandējumos sūtījuši gan uz Ludzu, gan otru pasaules malu; kopējās izmaksas pārsniedza 8 miljonus eiro, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lai gan visbiežāk apmeklēta Eiropas sirds Brisele, tomēr vairāku iestāžu komandējumu sarakstos eksotisku galamērķu nosaukumu netrūkst. Darba braucienos apgūta arī franču valoda Vidusjūras krastā divu nedēļu garumā, apmeklētas teātra izrādes, tai skaitā «Īsa pamācība mīlēšanā» un iepazītas eksotikas valstis, piemēram, Dienvidamerika, liecina DB apsekotā informācija. 2014. gadā darba ceļojumu apjoms ievērojami audzis, iemesls – ierēdņi komandējumos gatavojās Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē. Visi braucieni tikuši skrupulozi izvērtēti, DB uzsvēra vadošie valsts resori – Valsts prezidenta kanceleja, ministrijas, Saeima un Valsts kanceleja.

Bērza izstrādājumu ražošanas SIA Klintwood īpašnieku konfliktā taisnību meklē ar policijas palīdzību. Uzņēmuma īpašnieks Igors Mašals, kuram pieder 47.5 % no SIA kapitāldaļām, ir vērsies policijā ar lūgumu uzsākt kriminālprocesu par viņam piederošo kapitāldaldaļu «nozagšanu» viltojot parakstus.

«Esmu nodevis savu paraksta paraugu un tagad eksperti to salīdzinās ar to parakstu, ar kuru attiecīgi dokumenti tika iesniegti Uzņēmumu reģistrā, jo es tos neesmu parakstījis,» sašutis I. Mašals.

Uzņēmuma ilggadējo lielāko īpašnieku Igora Mašala un Austrijas pilsoņa Heinza Knolla (Heinz Knoll) domstarpības pāraugušas «karadarbībā», kā rezultātā SIA Klintwood darbība uz laiku ir bijusi paralizēta, turklāt daļas sadarbības partneru acīs zaudēta uzticība.

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!

Pašmāju IT nozares koncerns Draugiem Group paziņojis, ka atklās pirmo Latvijas reģionālo atzaru - filiāli Cēsīs.

Draugiem Group runasvīrs Jānis Palkavnieks paziņojumu par filiāles atklāšanu Cēsīs veica Cēsu pirmajā IT nozares tikšanās pasākumā Cēsis IT meetup, ko organizēja Rīgas Tehniskās universitātes Cēsu filiāle (RTU CF) un koprades māja Skola6, vienlaikus izziņojot vairākas amatu kategorijas, kurās pieejamas vakances.

Kā nākamie Draugiem Group Cēsu darbinieki tiek meklēti programmētāji, klientu atbalsta speciālisti ar lieliskām angļu valodas zināšanām un grafiku apstrādes speciālisti. Informācija par vakancēm pieejama mājaslapā draugiemgroup.com/work

Pēc Palkavnieka teiktā, izšķirties par Cēsu filiāles atklāšanu nav bijis grūti, jo teju puse grupas darbinieku esot no Vidzemes, un vairāki - tieši no Cēsīm. Turklāt sadarbībā ar RTU CF pērn tieši Cēsīs sākta aplikāciju izstrādes apmācības programma.

IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite” tīkla dati liecina, ka šobrīd mobilo datu patēriņš viesabonēšanā EEZ valstīs ir sasniedzis pirmspandēmijas laika apjomu, līdz ar to var secināt, ka cilvēki ievērojami aktīvāk dodas atpūtas un darba braucienos, sevišķi Eiropas robežās.

2022. gada jūnijā Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ) cilvēki visvairāk datus patērējuši Vācijā un Zviedrijā, bet ārpus tās – Turcijā.

Salīdzinot mobilo datu patēriņa apjomu 2022. gada un 2019. gada otrajā ceturksnī, tas pārsniedz 200 000 MB. Lai gan 2022. gada otrajā ceturksnī patērētais mobilā interneta apjoms ir par 2% mazāks nekā identiskā laika periodā 2019. gadā, atšķirība ir maznozīmīga un datu patēriņš viesabonēšanā EEZ robežās kopumā ir atgriezies pirmspandēmijas līmenī.

Savukārt ārpus EEZ valstīm datu patēriņš pieaug lēzenāk. Proti, 2019. gada otrajā ceturksnī ārpus EEZ patērēti 65 448 MB mobilā interneta, bet līdzīgā periodā 2022. gadā – 45 520 MB, kas ir par 30% mazāk nekā pirmspandēmijas laikā.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) samazinājuši savu autoparku par 6 vienībām, atteikušie no nomātajām stāvvietām un apsver otrreizēji pārstrādāta papīra lietošanu.

Tas izriet no VAS Valsts nekustamie īpašumi valdībai sniegtā ziņojuma par veiktajiem taupības pasākumiem. Piemēram, atsakoties no nomātajām stāvvietām un ierīkojot savu stāvvietu uz sabiedrībai piederoša zemes gabala, VNĪ gadā ietaupīs 25.9 tūkst. Ls. Pieņemts arī lēmums par ekonomiski neizdevīgā autotransporta pārdošanu, liekas izrādījušās 6 automašīnas.

Uz direktoru atalgojumu izdevies ietaupīt 14.8 tūkst. Ls, bet uz citu darbinieku atalgojumu- vēl 50 tūkst. Ls. Vislielākais ietaupījums izdevies, atsakoties no darbinieku uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas- vairāk nekā 70 tūkst. Ls. Sadaļā komandējumi ietaupījums ir 24.9 tūkst. Ls, bet par apmācībām tiks ietaupīti 9.1 tūkst. Ls. VNĪ sola līdz 2009.gada 1.novembrim pārskatīt biroju tehnikas apkalpošanas izmaksas, kā arī izvērtēs otrreizēji pārstrādāta papīra un vairākkārt uzpildāmu datoru drukas iekārtu kārtridžu izmantošanas iespējas. Kopumā VNĪ atzinis, ka varētu ietaupīt ap 195 tūkst. Ls.

Vieglprātība un skopums liedz ieguldīt eksportā saskaņā ar riska izvērtējumu; apdrošināšana risinātu virkni problēmu

Sākot ar pilnīgi liekiem un pat muļķīgiem uzņēmējdarbības riskiem un beidzot ar Latvijas tirdzniecības bilances izkļūšanu no hroniski negatīvajiem rādītājiem – tik plaša spektra risinājumu spēj dot eksporta kredītrisku vadības instrumenti. Neinformētība par tiem Latvijā ir kritiski augsta. Tā secināts attīstības finanšu institūcijas Altum un DB rīkotajā ekspertu diskusijā Riski eksporta tirgos un priekšizpētē.

Priekšapmaksas bremze

Jau pēc gadiem ilgušiem valsts atbalsta pasākumiem eksportētājiem no jaunu tirgu meklējumiem, biznesa sākšanas līdz apjomīgām kredītgarantijām uzņēmēju neinformētība par to, kā arī neticīga attieksme pret šādiem finanšu instrumentiem Latvijā ir ļoti augsta. Dažādās auditorijās tā ir atšķirīga. DB aptaujas rezultāti ir redzami grafikā, un Altum dati ir līdzīgi.

Iegādes un apvienošanās darījumi (M&A) ir nozīmīgs posms biznesa attīstībā, kas vieniem nozīmē sekmīgas investīcijas, citiem būtisku izaugsmes potenciālu, bet vēl kādam – biznesa (vai tā daļas) pārdošanu, lai ieguldītu jaunās idejās un projektos. Katrai no šādu darījumu pusēm ir savas intereses un vajadzības, taču ir arī kas vienojošs visiem: jo pamatīgāka un rūpīgāka būs sagatavošanās M&A darījumam, jo lielāki būs ieguvumi gan pircēju, gan pārdevēju pusē.

Starp daudzām lietām, kam jāpievērš uzmanība M&A darījumu kontekstā, šajā rakstā īpaši akcentēju nozīmīgākos nodokļu un uzņēmuma struktūras jautājumus.

Nodokļu padziļinātā izpēte (due diligence)

Padziļinātā izpēte ir detalizēta uzņēmuma un tā finanšu uzskaites pārbaude, kas veikta pirms pirkšanas–pārdošanas darījuma. Mērķa uzņēmuma padziļinātā izpēte ietver vairākus aspektus, t.sk. arī nodokļu padziļinātu izpēti ar mērķi identificēt nodokļu riskus un sniegt rekomendācijas, kā tos novērst, vai nodrošināt cenas pārskatīšanu darījumā (nodokļu risks rada iespēju pārskatīt cenu, ko gatavs maksāt pārdevējs).

Nodokļu izpēte parasti tiek veikta par pēdējiem trim gadiem vai no uzņēmuma reģistrēšanas brīža, galvenokārt, pārbaudot pievienotās vērtības nodokļa (PVN), uzņēmumu ienākuma nodokļa ( UIN), iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) piemērošanas un nomaksas atbilstību normatīvajos aktos noteiktajam. Katrā izpētē tiek noteikts risku līmenis (slieksnis), pēc kura nodokļu izpēte koncentrējas uz tam atbilstošiem darījumiem un būtiskajiem konkrētā uzņēmuma darbības aspektiem, veicot datu un dokumentu analīzi, kā arī intervējot uzņēmuma pārstāvjus.

Papildu maksa par dzīvokli, māju vai zemi sāpīgi atsauksies gan uz uzņēmumiem, gan uz iedzīvotāju finansiālo «veselību».

«Nespējot apturēt ēnu ekonomikas īpatsvara pieaugumu Latvijā un līdz ar to arī iekasēt IIN, socnodokli, PVN un pat akcīzes nodokli, vienīgā iespēja ir palielināt to nodokļu likmes vai maksājumus, no kuriem nav iespējams izvairīties un NĪN ir tieši tāds nodoklis,» secina zvērinātu advokātu biroja BDO Zelmenis & Liberte partneris Jānis Zelmenis.

«Sociāli NĪN maksājumu palielināšana ir sāpīga, jo tā nenodala turīgos (maksātspējīgos) no trūcīgajiem (maksātnespējīgajiem jau pašlaik), un šis pieaugums skars visus sociālos slāņus vienādi,» tā J. Zelmenis. Viņaprāt tieši tāpēc šāda ideja par NĪN maksājumu palielināšanu tiks slēpta līdz šoruden paredzamajām Saeimas vēlēšanām, bet pēc tam varētu tikt ieviesta ar atrunu — sak to prasa starptautiskie aizdevēji.

#Krietni dārgāk izmaksājis VARAM brauciens uz Keniju. Šim braucienam ministrija tika atvēlējusi teju piecus tūkstošus eiro.

Šogad komandējumiem ministrijas kopumā atvēlējušas par 400 tūkstošiem eiro vairāk nekā pērn

DB apkopotā informācija liecina, ka visvairāk komandējumiem pērn tērējusi Ārlietu ministrija (827 tūkstoši eiro), Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrija (715 tūkstoši eiro) un Finanšu ministrija (407 tūkstoši eiro), bet vismazāk – Iekšlietu ministrija (113 tūkstoši eiro), Tieslietu ministrija (111 tūkstoši eiro) un Veselības ministrija (101 tūkstotis eiro).

2017. gadā ministriju darbinieki visbiežāk devušies uz Briseli, populāri galamērķi bijuši arī Igaunija, Lietuva, Vācija, Francija, Malta un Luksemburga.

Atsevišķi darbinieki pērn ceļojuši arī uz eksotiskākām valstīm. Apmeklējot starptautiskus tūrisma nozares pasākumus, Ekonomikas ministrijas darbinieki, piemēram, devušies uz Malaiziju un Taivānu. EM gan norāda, ka šajā gadījumā pašai ministrijai komandējumi izmaksājuši vien 258 eiro, jo lielāko daļu izdevumu sedza pasākuma organizatori.

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

7694 lati - tieši tik daudz rīdziniekiem izmaksāja domes pārstāvju viesošanās Krievijas ziemeļu galvaspilsētā, kura ilga no trešdienas līdz piektdienai, noskaidrojis laikraksts Diena.

Uzņēmējiem un abām pilsētām tā ļāva nodibināt ciešākus kontaktus, bet, kādēļ bija nepieciešama tik plaša delegācija, kurā bez amatpersonām bija arī virkne ierindas deputātu un pat viena departamenta preses sekretāre, pašvaldības vadība nespēj argumentēti paskaidrot, norāda laikraksts.

Ceļu un dzīvošanu dome finansēja kopskaitā 13 cilvēkiem, bet biļetes uz Rīgas Dinamo spēli ar vietējo SKA gan visi esot pirkuši par savu naudu.

Šī domes sasaukuma laikā pērn uzskaitīti 55 komandējumi, kuros devušās pašvaldības amatpersonas. To kopējās izmaksas ir ap 37 600 latu. Visdārgākais - 6500 latu - bija delegācijas brauciens uz Maskavas pilsētas svētkiem septembrī, informē Diena.

ERGO sadarbībā ar Eiropas lielākās privātpersonu veselības apdrošināšanas sabiedrības Deutsche Krankenversicherung (DKV) grupas uzņēmumu DKV Globality kļuvusi par pirmo apdrošināšanas sabiedrību Baltijā, kas piedāvās iespēju iegādāties visā pasaulē derīgu veselības apdrošināšanas polisi.

Šāda polise nodrošinās veselības apdrošināšanu tām privātpersonām un juridiskām personām, kas plāno vai jau devušās uz ārvalstīm ar nolūku strādāt, mācīties vai arī apmesties uz dzīvi, Db.lv informēja Ergo.

DKV, kas kopā ar ERGO grupas uzņēmumiem pieder starptautiskai pārapdrošināšanas sabiedrībai Munich Re, ir vairāk nekā 80 gadu pieredze veselības apdrošināšanā un ar tās palīdzīgu ERGO varēs nodrošināt plašu starptautiskās palīdzības un medicīnisko pakalpojumu partneru tīklu vairāk nekā 26 pasaules valstīs.

ERGO ārsti – eksperti norāda, ka Amerikā, Skandināvijā un attīstītajās Eiropas valstīs, tajā skaitā Lielbritānijā un Īrijā medicīnas pakalpojumu izmaksas ir pat 5-10 reizes augstākas nekā Latvijā un šāda polise varētu noderēt daudziem cilvēkiem, kas izbrauc no Latvijas. ERGO attīstības direktore Ingrīda Ķirse skaidro, ka iemesli tik plašam medicīnas pakalpojumu cenu diapazonam ir dažādi, tostarp vispārējais labklājības līmenis valstī, nacionālās valūtas kurss, provinces un galvaspilsētas izmaksu atšķirības. Tāpat medicīnas pakalpojumu cenas paaugstina arī pieaugošs pacientu pieplūdums – šāda tendence īpaši izteikta ir Āzijas valstīs.

Šogad darījumu braucieniem ministrijas kopumā iecerējušas tērēt aptuveni 4,1 miljonu eiro, kas ir par 200 tūkstošiem eiro vairāk nekā 2018. gadā.

Lai gan vairāku ministriju darba braucienu budžets šogad pielīdzināms pērnā gada izmaksām, kopējie izdevumi kļuvuši lielāki – 2018. gadā darbinieku komandējumiem tika tērēti 3,9 miljoni eiro, bet šogad tam plānots atvēlēt 4,1 miljonu eiro. SIA Averoja valdes locekle Sanita Rugina norāda, ka, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, valsts ie-stāžu darījumu braucienu skaits nav būtiski pieaudzis, saglabājoties 2017. gada līmenī. Komandējumu skaitu pieaugumu tūrisma aģentūra neprognozē arī šogad.

Etiopija un Meksika

Svarīgs aspekts valsts sektora klientiem joprojām ir cena, taču vienlaikus novērojama tendence, ka piedāvājumi arvien biežāk tiek izvēlēti arī pēc izdevīguma principa, liecina Averoja novērojumi. «Tāpat nozīmīgs faktors darījumu braucienu laikā vienmēr ir bijusi drošība, taču šis jautājums parasti tiek skatīts plašākā mērogā, ne vienas valsts institūcijas ietvaros,» pauž S. Rugina, uzsverot, ka populārākais valsts sektora komandējumu galamērķis nemainīgi ir Brisele, kas līderpozīcijas saglabā jau vairākus gadus pēc kārtas. To apstiprina arī Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas (ALTA) valdes loceklis un tūrisma aģentūras Carlson Wagonlit Travel vadītājs Pauls Gusts. Bieži tika apmeklēta arī Frankfurte un Londona. Arī ministriju sniegtā informācija liecina, ka Brisele ir viens no iecienītākajiem valsts darbinieku galamērķiem, tāpat bieži apmeklēta Parīze, Vīne, Luksemburga, Viļņa, Tallina un citas Eiropas pilsētas.

«Latvija vēl nebija neatkarīga, kad nopelnīju pirmo miljonu. Savukārt 1991. gadā Vācijas bankā man jau bija 6,5 miljoni. Varu teikt droši, ka toreiz biju bagātākais cilvēks Latvijā,» lepojas Jūlijs Krūmiņš, kura talantu un autoritāti uzņēmējdarbībā nevar noliegt

Pēc sarunas ar biznesmeni Jūliju Krūmiņu šķiet, ka šim cilvēkam patiešām ir viss – gan nauda, gan tas, ko nevar pirkt par naudu. Viņš pats šajā kategorijā ierindo veselību, mīlestību, autoritāti un draugus. Savukārt naudu palīdzējusi nopelnīt galva ar labu degunu. Tiesa, kā pilienu darvas medus mucā uzņēmējs min pāris zīmīgu sastapšanos ar cilvēkiem, kuri draugu lomā iejutušies vien uz laiku, bet vēlāk uzmetuši. Tomēr tāpēc nav zudusi uzticēšanās. Ja kaut kam J. Krūmiņš ar degsmi pieķersies, tad, pēc viņa vārdiem, apmāts kā auns novedīs to līdz galam. Turklāt visaugstākajā kvalitātē. Viņam neder Zaporožecs, vajadzīgs Porsche. Un viņš ir liktenim pateicīgs par interesantu vadāšanu pa dzīvi.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija 2010. gadā izdevumos tērējusi par 445 tūkstošiem latu mazāk nekā sākotnēji plānots. Salīdzinot ar 2009.gadu, izdevumi pērn samazinājušies par 719,9 tūkstošiem latu jeb 17,2% un bija 3,47 miljoni latu.

Banku, apdrošinātāju, aktīvu pārvaldītāju uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) kopējie ieņēmumi 2010. gadā sasniedza 2,83 miljonus latu, kas ir par 945,8 tūkstošiem latu jeb 25% mazāki nekā 2009.gadā. Salīdzinot ar 2010. gada budžetā plānoto, ieņēmumi bijuši par 43 tūkstošiem latu lielāki, liecina FKTK 2010. gada finanšu pārskats.

Tādējādi FKTK ieņēmumu pārsniegums pār izdevumiem 2010. gadā sasniedza 535 tūkstošus latu, kas ir divkārt mazāk nekā 2009.gadā (925,6 tūkstoši latu).

Lielākos ieņēmumus 2,82 miljonu latu apjomā FKTK pērn guva no kredītiestāžu maksājumiem, kas ir par 25% mazāki nekā 2009. gadā, bet par 43 tūkstošiem latu lielāki nekā plānots. Ar apdrošināšanas uzraudzību saistītie ieņēmumi pērn sasniedza 936 tūkstošus latu, kas bija par 11,4% mazāki nekā 2009.gadā.

Valsts kontroles audita laikā Rīgas Tūrisma attīstības biroja (RTAB) darbiniekus nepameta sajūta, ka VK pārstāvji birojā ieradušies jau ar gatavu negatīvu, iespējams, politiski motivētu viedokli par RTAB darbu, kuru diez vai būs iespējams mainīt, atbildot uz VK revīzijas secinājumiem, savā paziņojumā presei norāda RTAB.

«Lai arī revīzija ilga aptuveni gadu, VK revidenti, diemžēl, tā arī nesaprata, kā strādā mūsdienu mārketings tūrisma sekmēšanā un kāda ir RTAB vieta kopējā tūrisma ekosistēmā, jo revidenti apšauba biroja vajadzības eksistenci principā. Mūsu skatījumā, tā ir konceptuāla kļūda. RTAB vienmēr vēlās saglabāt konstruktivitāti sadarbībā ar VK, bet vienlaikus mums ir tiesības arī sagaidīt revidentu profesionālu izpratni par jomu, kurā revīzija tiek veikta,» teikts biroja paziņojumā.

RTAB norāda, ka pašvaldības un tūrisma industrijas kopīgi veidotas struktūras eksistē daudzās pasaules pilsētās un Rīga neesot unikāla savā izvēlē šādu biroju izveidot. «VK apgalvo, ka revīzijas laikā netika gūti pierādījumi, ka šāds lēmums (dibināt RTAB) bija pamatots ar finanšu aprēķiniem, prognozēm par pozitīvu ietekmi uz tūrisma attīstību Rīgā. Diemžēl, pārliecināšanai nelīdzēja skaitļi, ka kopš 2009.gada, kad ekonomiskās krīzes epicentrā tika izveidots RTAB un startēja zīmols »Live Riga«, tūristu skaits ir vairākkārt pieaudzis. Tā 2009.gadā bija 0,7 miljoni tūristu, bet 2018.gadā 3,5 miljoni. Gadā tūrisms ekonomikā ienes gandrīz vienu miljardu eiro,» uzsver RTAB.

Prognozējot, ka šis gads aviācijas nozares dalībniekiem neļaus atslābt, kompānijas mēģinās pelnīt gūt ar papildus ieņēmumiem no dažādiem pakalpojumiem.

«Aviokompānijas sāk līdzināties ceļojumu lielveikaliem un pārdod visu, sākot ar bagāžu un auto nomu un beidzot ar apdrošināšanu, saulesbrillēm un lazanju, tādējādi mainot avionozares biznesa pamatprincipus. Papildu ieņēmumi daudzām pasaules aviokompānijām nodrošina finansiālo dzīvotspēju, jo tie izlīdzina cenu pieaugumu citās jomās,» teikts airBaltic prognozēs par nākamo gadu.

2013. gadā aviokompānijas saviem klientiem piedāvāšot jaunu papildu produktu klāstu, sākot ar individuālu reģistrēšanu lidostā, rokas bagāžu un beidzot ar modernām ierīcēm izklaidei lidojuma laikā.

airBaltic prognozē, ka grūtības Eiropā palielinās spiedienu uz ceļojumu nozari. Draudošo parādu un stingro taupīgas pasākumu dēļ Eiropas ceļojumu nozare visdrīzāk joprojām saskarsies ar grūtībām. Aviācijai tas nozīmē vāju patērētāju pārliecību un nemitīgu korporatīvo braucienu budžetu pārskatīšanu, jo tiek apstiprināti tikai būtiskākie vai kritiski svarīgie komandējumi. Zemo cenu aviokompānijas uzlabos servisu, lai piesaistītu korporatīvos pasažierus (piemēram, sēdvietu rezervēšana, elastīga biļetes maiņa), kamēr tradicionālās, hibrīdaviokompānijas un nišas aviokompānijas turpinās dažādot piedāvājumu un izstrādāt personalizētus pakalpojumus. Turklāt, lai izvairītos no potenciāliem zaudējumiem korporatīvo/ biznesa braucienu jomā, aviokompānijas vasarā lielāku uzsvaru liks uz atpūtas galamērķiem.

Animācijas studija "Panic" dibināta ar globāla uzņēmuma domāšanas veidu un pārliecību, ka tā ir pasaules līmenī.

Jau pirmajā gadā tā izstrādāja mūzikas klipa animāciju Honkongas uzņēmumam un uzsāka pirmās sadarbības ar ārvalstu aģentūrām. Katru gadu sadarbība tika stiprināta un paplašināts kontaktu loks.

"Panic" galvenais eksporta tirgus ir ASV, pārklājot vairākus štatus un pilsētas: Ņujorku, Čikāgu, Portlandu, Sanfrancisko, Losandželosu, Vašingtonu un Hjūstonu.

"Mēs esam apzināti strādājuši, lai veicinātu sadarbību ārvalstīs. Daļa veiksmes ir jebkurā veiksmīgā biznesā, taču mums tas ir bijis arī smags darbs, neatlaidība sadarbības partneru meklējumos, nozīmīgi komandējumi un investēšana komunikācijā, veidojot spēcīgu un uz izaugsmi vērstu komandu. Pats galvenais - nevienā brīdī neļaujam klientam vilties un nožēlot izvēli. Esmu pārliecināta, ka tas ir pats svarīgākais ilgtermiņa panākumu veicināšanai," tā Rita Šteimane, animācijas studijas "Panic" vadītāja.

Darījumu braucienos un komandējumos brauc aktīvāk, bet sarežģītāki kļuvuši iepirkumu konkursi, nozarē nerimst arī vecās «kaites».

Kur lielākas summas, tur lielāks risks, ka konkursa rezultāti tiks apstrīdēti. Līdz ar to pasūtītājs baidās, ka tiks novilcināts līguma slēgšanas brīdis, un mēģina nodrošināties, konkursos izvirzot kompānijām brīžiem pat neloģiskas prasības, tādu novērojumu budžeta iestāžu komandējumu pakalpojumu nodrošināšanas iepirkumos pauž tūrisma eksperti.

Aģentūras FTB Latvia vadītāja Anta Jokste atzīmē, ka aģentūras apgrozījums aug, un tas nozīmē, ka cilvēki sākuši ceļot vairāk. Lai arī vispārējā gan budžeta iestāžu, gan privātu uzņēmumu interese ir ceļot ar iespējami mazākiem izdevumiem, tai pašā laikā neviens negrib pat domāt par zemāka standarta pakalpojumiem, un kvalitāte tiek prasīta ļoti augsta, viņa norāda. Kopumā situāciju komandējumu un darījumu braucienu segmentā uzņēmēja vērtē kā stabilu, aktīvi ceļo gan valsts, gan privātie uzņēmumi, kam ceļošana ir ikdienas vajadzība.

Avots: DB

Laikā, kad biznesa attīstība nav iedomājama bez sadarbības ar pārrobežu partneriem, ceļojumu skaits aug un turpinās pieaugt, vienisprātis ir vadošie pakalpojumu sniedzēji.

"Komandējumi var ilgt no dažām stundām līdz trīs mēnešiem, taču, ja aplūko konkrēti Baltijas valstis un Skandināviju, tad tās vidēji būs viena līdz trīs dienas, Eiropā – trīs līdz piecas dienas, garāki pārlidojumi ilgs piecas dienas vai vairāk," stāsta ceļojumu aģentūras "Baltic Travel Group" darījumu braucienu nodaļas vadītāja Baiba Lūse.

Šajā ziemas sezonā visvairāk pasažieru skaits ir audzis lidojumiem uz Kijevu, Sanktpēterburgu un Stokholmu, attiecīgi šajos maršrutos nācies nodrošināt lielāku lidojumu kapacitāti, norāda "airBaltic" ieņēmumu pārvaldības vecākā viceprezidente Eva Plakane.

Atkarībā no ceļojuma mērķa būtiski atšķirsies gan galamērķis, gan prombūtnes laiks, līdz ar to arī ceļotāju profili.

Lielie uzņēmumi šā gada budžeta plānos paredzējuši investīcijas eiro ieviešanai un sola, ka šīs izmaksas neiekļaus produktu un pakalpojumu cenās.

SEB banka eiro ieviešanas izmaksas lēš apmēram piecu miljonu latu apmērā. Lielākās izmaksu pozīcijas ir sistēmas un tas, kas attiecas uz skaidro naudu, biznesa portāla Nozare.lv diskusijā par eiro ieviešanu informēja SEB bankas eiro projekta vadītāja Inga Krole-Šeninga. SEB banka gatavošanos pārejai uz eiro sāka pērn septembrī. Speciālisti iepazinās arī ar Igaunijas kolēģu pieredzi, taču Latvijā sistēmas atšķiras no igauņiem, līdz ar to diezgan daudz jādomā par sistēmu risinājumiem.

«Izmaksas nevaram atļauties iecenot pakalpojumā, jo tad būsim neatbilstoši tirgus situācijai,» sacīja SEB bankas pārstāve. Piemēram, ja par pārskaitījumu no vienas bankas uz otru ir jāmaksā 20 santīmi, tad šī pakalpojuma cena tiks pārrēķināta atbilstoši matemātikas principiem un saskaņā ar kursu būs 28,46 centi.