Tāpat kā iepriekšējos četrus gadus, arī šogad maijā Rīgā tiks atzīmētas Kaimiņu dienas. Šiem svētkiem veltītie pasākumi notiks visās Rīgas priekšpilsētās un rajonos, informēja Rīgas dome.

Vairākas izpilddirekcijas Kaimiņu dienu pasākumus rīkos 26.maijā.

No 14.00 līdz 18.00 Strazdumuižas parkā Kaimiņu dienu rīkos Vidzemes priekšpilsētas izpilddirekcija. Pasākuma programmā iekļauts koncerts ar Pāles ielas iedzīvotāju sadziedāšanos, apkārtējo skolu skolēnu priekšnesumiem, atrakcijas bērniem, Strazdumuižas Neredzīgo ciemata iedzīvotāju rokdarbu izstāde, ekskursija uz Latvijas Neredzīgo biedrības vēstures muzeju Strazdumuižā.

No 16.00 līdz 21.00 Anniņmuižas bulvārī 31, Reģionālā sporta centra Anniņmuiža apkārtnē, Rīgas Kurzemes rajona izpilddirekcija rīko akciju – šovu Kā aizsargāt kaimiņu, amatniecības izstādi Mūsu rokas, mūsu stils, Labas dzīvošanas performanci Kustība, ritms, mūzika, Kaimiņu ballīti.

Degvielas nozare šo gadu noslēgs ar stabilu 5% tirgus izaugsmi pārdotās degvielas apjomu ziņā. Izaugsmi pamatā sekmējis gan pieaugošais dīzeļdegvielas patēriņš, gan arī labvēlīgā naftas produktu tirgus konjunktūra gada vidū, kas sagādāja arī Latvijas autobraucējiem patīkami zemas degvielas cenas gada vidū iepretim augstākām cenām gada sākumā un tagad – gada nogalē. Svaigākie dati par pārdotās degvielas apjomu liecina, ka šī gada pirmajos deviņos mēnešos, salīdzinot ar pērnā gada to pašu periodu, dīzeļdegvielas patēriņš pieaudzis par 7,7%, kamēr benzīns nokrities par 5%.

(Plašāk par šo tēmu lasi: «Atbrīvos» inflācijas spirāli)

Visievērojamāk izaudzis dīzeļdegvielas patēriņš mazumtirdzniecībā – deviņos mēnešos par 9,37% salīdzinājumā ar to pašu periodu pērn. Tik spēcīgā patēriņa pieaugumā varam teikt aitäh jeb paldies kaimiņiem igauņiem. Igaunijā ir augstāks akcīzes nodoklis degvielai. Dīzeļdegvielas cenu atšķirības starp Latviju un Igauniju ir vismaz 10 centi litrā, kas veicina kaimiņu vīzītes uz Latvijas pierobežu lētākas degvielas meklējumos. Mazāku, bet tomēr vērā ņemamu iespaidu atstāj arī Latvijā reģistrēto vieglo dīzeļdzinēju automašīnu skaita pieaugums. Tendence, ka autobraucēji savus benzīna auto nomaina pret dīzeļauto, turpinās. Tāpat šogad audzis dīzeļdegvielas patēriņš vairumtirdzniecībā un lauksaimniecībā, kas liecina par transporta un lauksaimniecību nozaru izaugsmi līdz ar Latvijas ekonomiku kopumā.

Pagājuši gandrīz desmit gadi kopš tika publicēts pirmais raksts ar tādu pašu nosaukumu (bet bez skaitļa 2, skatīt Bizness&Baltija Nr. 183, 2002). Šajā laikā notikušas pietiekami daudz pārbīdes arī situācijā ar amerikāņu valsts parādu un arī paša autora uzskatos par šo problēmu. Pacentīsimies noformulēt to, kā atbilde uz šo jautājumu skanētu šodien.

Brīdī, kad tika gatavots pirmais raksts, Amerika pēc vairāku gadu budžeta proficīta atgriezās pie ievērojama valsts budžeta deficīta. Valsts parāda līmenis toreiz pārsniedza 6 triljonus ASV dolāru, kas bija 60% no IKP. Tas arī bija pirmais signāls par to, ka ne viss ir kārtībā «pasaulē drošākajam» parādu saistību emitentam. Tomēr 9 gadus atpakaļ, virsrakstā minētais jautājums praktiski neradās nevienam no pasaules finanšu tirgus dalībniekiem. Ja arī radās, tad tūdaļ saņēma atbildē spārnoto frāzi, kas tika citēta pirmā raksta sākumā - «tas nevar būt, jo tas nekad nenotiks». Lai gan pēc pārdomām vairāku lappušu garumā, šī atbilde tomēr transformējās citā ne mazāk pazīstamā frāzē - «nekad nesaki nekad». Runa nebija par atteikšanos izmaksāt parādu, bet par strauju dolāra devalvāciju, kas ārējiem kreditoriem būtu kas līdzīgs defoltam.

No 2015.gada 1.janvāra Latvijas banku plānotās izmaiņas paredz, ka esošais rēķinu automātiskā maksājuma pakalpojums tiks aizstāts ar citu risinājumu. Atsevišķas bankas plāno piedāvāt klientiem e-rēķinu piegādi internetbankā, kur klients varēs izvēlēties rēķina apmaksas veidu (t.sk. automātisku rēķinu apmaksu). Komisijas maksu par plānoto pakalpojumu – papildu e-rēķinu piegādi interneta bankā - turpmāk iekļaus komersanta, pakalpojuma sniedzēja rēķinā klientam.

Komersanti līdz šim ir ieguldījuši līdzekļus IT sistēmu izveidē un attīstībā, lai atbilstoši normatīvo aktu noteikumiem nodrošinātu klientiem iespēju saņemt rēķinu bez papildu maksas vienā rēķina piegādes kanālā. Lai arī pēc 2015.gada 1.janvāra plānotajām izmaiņām komersanti varētu atsevišķu banku klientiem piedāvāt ērtību apskatīt rēķinu internetbankā un veikt rēķinu maksājumus automātiski, paredzamas būtiskas papildu investīcijas IT sistēmās, datu apmaiņas nodrošināšanai ar bankām, norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

Ja šobrīd bankas slēdz vienošanos ar klientu par automātisko rēķinu apmaksu, un komisijas maksu par pakalpojumu klients maksā bankai, jaunajā e-rēķinu piegādes risinājumā atsevišķas bankas komisijas maksu plāno iekasēt no komersanta, kurš pēc bankas klienta pieprasījuma papildu nodrošinās e-rēķina piegādi internetbankā. E-rēķina piegāde nenodrošinās tā apmaksu – to, kādā veidā rēķinu apmaksāt, paliks klienta ziņā. Plānotajai kārtībai komisijas maksu par banku pakalpojumu iekasēt no komersanta nav pamatojuma, jo komersants nav ne pakalpojuma lietotājs, ne labuma guvējs, uzsver biedrība.

Lielās konkuren­ces dēļ, operatori «mazāk audzē tauku slāni» un piedāvā izdevīgākus tarifus.

«Telekomunikāciju izmaksas, tāpat kā visu izmaksu optimizēšana bankas fokusā ir bijusi jau vairākus gadus, tādēļ sarunas ar fiksēto un mobilo telekomunikāciju operatoriem ir notikušas regulāri,» Db paskaidroja AS Swedbank preses sekretāre Kristīne Jakubovska.

«Lielā darbinieku skaita dēļ mums vienmēr ir bijuši labi sadarbības nosacījumi ar sakaru operatoriem, bet šobrīd saistībā ar aso konkurenci mobilo sakaru tirgū mums abonēšanas maksa ir samazinājusies uz pusi, samazinājusies arī numuru noteikšanas maksa,» pozitīvās iezīmes novērojusi AS Rīgas piena kombināts sabiedrisko attiecību vadītāja Līga Rimšēviča.

Katru kalendāro gadu februāra pirmā svētdiena ir amerikāņu futbola finālspēles Super Bowl laiks. Šo pasaulē finansiāli ienesīgāko sporta un arī izklaides pasākumu svētdienas vakarā pie televizoru ekrāniem noskatās aptuveni 100 miljonu cilvēku, turklāt vidēji katrs sestais pēc tam pirmdien nespēj aiziet uz darbu.

Un tas ir saprotams – visu amerikāņu futbolu apvij milzīga jezga un Super Bowl ir sezonas kulminācija. Tas spēj aizraut pat pret sportu visvienaldzīgāko skatītāju. Šova mērogs un pompozitāte ir kā ekskluzīvs klubs, kur jebkuram ir iespēja būt piederīgam kaut vienu vakaru.

Jādomā, ne tikai manu sākotnējo interesi par šo sporta veidu lielā mērā ir ietekmējusi Holivuda. Ikviens zina kādu filmu, kur amerikāņu futbola treneri, visslavenāko Holivudas aktieru atveidoti, ar prātam neaptverami iedvesmojošu runu pilnībā maina spēles ritējumu un uzvar komanda, kuras spēlētāji jau bija atmetuši pēdējās cerības.

Man šīs filmas ir kā mūsdienu vesterni, kur kovbojus ar viskija pudeli rokās ir nomainījuši sportisti ar milzīgām alus reklāmām fonā. Tajās mēs varam aizrautīgi vērot viņu cīņu ar visdažādākajiem mūsdienu vilinājumiem un problēmām, ar kurām tad tiek vēl vairāk kairināta interese par šo sporta veidu. Tā ir neatņemama Amerikas popkultūras sastāvdaļa.

Autobraucēju uzskati par automašīnas apdrošināšanu, attieksme pret drošību kopumā un arī notikušo negadījumu skaits mainās atkarībā no šoferu vecuma un pieredzes, liecina apdrošinātāja Compensa pieredze. Turklāt jānorāda, ka jauniešu vērtības būtiski atšķiras no tās paaudzes, kura dzimusi laikā, kad nebija mobilo sakaru, interneta un par drošību uz ceļiem tika domāts salīdzinoši mazāk.

Jauniešiem svarīgs ātrums, nevis drošība

Pētījums Latvijas paaudžu anatomija atklāj, ka jauniešiem jeb digitālajiem bērniem vecumā no 18 līdz 25 gadiem patīk izjūtas, ko sniedz ātrums. Arī Compensa pieredze liecina, ka, iegādājoties automašīnu, šī grupa izvēlas vecākus, bet salīdzinoši jaudīgākus transportlīdzekļus. Likumsakarīgi, ka automašīnas drošība t.s. «digitālajiem bērniem» ir otršķirīga un, kas ne mazāk būtiski, lielā mērā ir atkarīga no viņu finansiālajām iespējām. Kopējās tendences liecina, ka līdz 20 gadu vecumam jauniešu ienākumus pamatā nodrošina vecāki. Var novērot, ka šo digitālo bērnu vecāki mazāk domā par pretaizdzīšanas iespējām, jo eksistē pieņēmums, ka automobilis ir pārāk vecs, lai uztrauktos par tā nozagšanu.

Automašīnu ražotāja Toyota visā pasaulē atsauc aptuveni 7,4 miljonus automašīnu, ieskaito Yaris, Corolla un Camry modeļus, kas tikuši ražoti laikā no 2006. līdz 2008. gadam, vēsta BBC.

Šis ir lielākais automobiļu atsaukums kopš 1996. gada, kad automašīnas atsauca ražotājs Ford.

Kopumā Eiropā atsaukti 1,39 milj. automašīnu, 2,47 milj. automašīnu ASV un 1,4 milj. braucamrīku, kas nonākuši pie Ķīnas pircējiem. Problēma skar logu slēdžus – tos tīrot slēdži var sāk kust, tomēr Toyota uzsver, ka aizdegšanās risks nepastāv.

Pašlaik nav ziņu, ka bojāto Toyota automašīnu dēļ kāds būtu cietis vai būtu noticis kāds negadījums, norāda kompānija.

«Ar šo paziņojumu vēlamies, lai autobraucēji atsaucas un mēs varam pārbaudīt, vai mašīna ir bojāta un salabot to pēc iespējas ātrāk,» norāda Toyota pārstāvis.

Ja agrāk, stāvot korķī autobraucēji, izmantojot mobilo tālruņu priekšrocības, varēja piezvanīt uz biroju, vai arī izlasīt rīta avīzes, tad šodien, pateicoties modernajam tehnoloģijām un bezvadu ātrgaitas pārraides sistēmām, kļuvis iespējams lietot kvalitatīvu internetu jebkurā vietā, uz ielas, parkā, juras krastā un pat automašīnā, informē A.W.Olsen&Partners.

Kamēr Rīgas dome joprojām nav piedāvājusi konstruktīvu risinājumu sastrēgumu problēmas risināšanai un to novēršanai, autobraucēji meklē jaunus radošus paņēmienus, kā efektīgāk izmantot laiku, ko ir spiesti pavadīt, drūzmējoties automašīnu rindās galvaspilsētas ielās.

Autobraucēju viedokļi

Gints Lazdiņš aģentūras A.W.Olsen & Partner valdes priekšsēdētājs, neslēpj, ka sastrēgumos stāvot, nereti mēdz izmantot mobilo internetu, apskatot jaunākos e-pastus, vai iepazīstoties ar svarīgākajām ziņām. „Uzskatu, ka ceļu policijai, pieķerot autovadītāju pie stūres lietojam internetu, jābūt adekvātai. Ja sods tiek piemērots par mobilā tālruņa vai interneta lietošanu, tad tieši tāpat vajadzētu piemērot sodu arī par smēķēšanu, ēšanu, avīžu lasīšanu, krāsošanos vai deguna urbināšanu pie stūres,” saka G.Lazdiņš.

Pērn mācību tirgus apjoms auga pat par 10% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Par to liecina Latvijas Biznesa konsultantu asociācijas (LBKA) dati.

«Tam par iemeslu ir vērā ņemamais atbalsts no ES struktūrfondiem pieejamajiem līdzekļiem darbinieku apmācībai. Tomēr jāatzīst, ka 2008. gada nogale dramatiski mainīja situāciju tirgū: uzņēmumi arvien vairāk sāka izjust apgrozāmo līdzekļu trūkumu un sākās masveida izdevumu samazināšana, kas pirmkārt skāra investīcijas personāla attīstībā,» situāciju novērtē LBKA izpilddirektors Dainis Locāns.

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!

Biznesa kultūras atšķirības starp Ameriku un Eiropu nav šķērslis, lai ASV investori ieguldītu Latvijā, bet mūsu vadītājiem un darbiniekiem jāspēj pielāgoties citai darba kultūrai.

Tādu ainu DB Uzņēmēju kluba biedriem iezīmēja a/s Citadele banka, kurai daļa akcionāru ir ar amerikāņu izcelsmi, valdes locekle Santa Purgaile. Viņa atzīst, ka Latvijas ekonomika ir salīdzinoši jauna, tāpēc vēsturiski vietējiem uzņēmumiem nav bijusi iespēja uzkrāt kapitālu un sekmīgi attīstīties, lai būtu situācija, ka pašmāju kapitāls dominētu.

Faktiski biznesa vide Latvijā vēsturiski veidojusies, balstoties uz citu valstu kapitāla ieplūšanu. Kopš tūkstošgades mijas ASV investīcijas Latvijā bijušas aptuveni 200 milj. eiro apmērā, bet 2013. gadā investīciju apjoms pakāpās līdz pat 360 milj. eiro. Interesanti, ka, raugoties pēc uzņēmumu skaita, vērojama pretēja tendence: tūkstošgades mijā ASV investīcijas bija 1600 uzņēmumos, bet patlaban – aptuveni 600. Tas nozīmē, ka ir lielākas investīcijas mazākā skaitā uzņēmumu. S. Purgaile uzskata, ka ASV investīciju klātbūtne Latvijā bija, ir un būs. Jautājums ir tikai, vai Latvijas uzņēmējdarbības vide ir atvērta ASV investoriem un investīcijām. Viņa nenoliedz, ir kulturālās un arī dažādu jautājumu izpratnes atšķirības starp eiropiešiem un amerikāņiem. «Latvijā esam pieraduši pie dažādām kultūrām, kaut nevar noliegt, ka biznesa kultūra Latvijā vairāk ir aizgūta no ģeogrāfiski tuvās Skandināvijas, it sevišķi banku sektorā, kurā dominē šī reģiona kapitāls, to apliecina arī investīciju apmērs Latvijā,» skaidro S. Purgaile. Latvijā ir bijuši dažādi laiki un varas, kurām vēsturiski esam pielāgojušies, un tāpēc Latvijas uzņēmēji spēj pielāgoties jebkurai biznesa kultūrai, kura šeit ienāk, un arīdzan rast kopsaucējus.

Astoņi vizītes dalībnieki ieradās Latvijā vakar, 15.jūlijā, pēc piecu dienu ilgas iepazīšanās vizītes Igaunijā. ASV ir tālais tirgus, kurā baltieši strādā kopīgi - šai reizē ciešā sadarbībā ar Igaunijas Tūrisma padomi, pastāstīja Tūrisma attīstības valsts aģentūras pārstāve Inta Briede.

Tūrisma attīstības valsts aģentūras tūrisma tirgus speciāliste Lelde Beņķe stāsta: «Veidojot programmu, aizvien paturējām prātā, ka gandrīz visiem ciemiņiem šī būs pirmā iepazīšanās ar Latviju un Baltiju.»

Pirmo iespaidu par mūsu valsti amerikāņi ieguva lauku mājās Lantus Kocēnu novadā, kur notika nakšņošana, bet jau šodien viņi dodas uz Valmiermuižas alus darītavu, lai apskatītu ražotni un nogaršotu miestiņu.

Piecu dienu ilgo vizītes programmu amerikāņu ciemiņiem TAVA gatavojusi sadarbībā ar Cēsu kultūras un tūrisma centru, Siguldas attīstības aģentūru un Zemgales tūrisma asociāciju.

«Piecas dienas pēc manas pret Rasnaču vērstās runas es tiku arestēts. Nevis demisionēja Rasnačs, bet apcietināja Kaimiņu,» sarunā ar DB rezumē Latvijas Republikas Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš

Jūs aizturēja Saeimas sēdes sākumā. Kas bija tas, ko jūs nepateicāt?

Vispirms es izstāstīšu, ko es pateicu. Iepriekšējā Saeimas sēdē pirms manas aizturēšanas es uzkāpu tribīnē. Galvenā lieta man bija pateikt, ka tie, kas balsos «pret» Rasnača demisiju, atturēsies vai izraus savas kartes no balsošanas mašīnas, tie atbalsta maksātnespējas administratoru mafiju Latvijā. Tas bija ar piemēriem, kāpēc tas tā ir. Tad pēkšņi tajā Saeimas sēdē tika izsludināts pārtraukums līdz nākamās nedēļas trešdienai.

Varbūt tomēr atgādiniet, ko minējāt savā slavenajā runā?

Es pateicu zināmo faktu, ka tieslietu ministrs Rasnačs Facebook mierīgi lielās ar debiju supošanā tās dienas vakarā, kad tika nošauts Mārtiņš Bunkus, un neuzņemas nekādu - ne morālo, ne politisko atbildību. Neveic savus ministra pienākumus. Uzskata, ka viss ir labi. Šo runu jūs varat paskatīties manā Fb laika joslā 14.jūnijā, ja interesē. Taču es pieprasīju vēl vienu demisiju, kas ir, manuprāt, absolūti nepieciešama. Ašeradena kungam. Trīs mēnešus iepriekš, kad es 8.martā uzkāpu tribīnē, toreiz es teicu: Ašeradena kungs, es nebalsošu par jūsu demisiju, jo jūs no šīs tribīnes solījāt, ka OIK ir negodīgs nodoklis, kurš nedrīkst būt, un ka jūs atbildēsiet pēc lietas būtības, un ka šī lieta Latvijā tiks izbeigta. Šis slēptais OIK nodoklis. Ašeradena kungam bija trīs mēneši. Ir rakstīti kopā, ja es nemaldos, 19 pieprasījumi. Bet Saeimas pieprasījumu komisijā tie visi ir noraidīti. Ašeradena kungam nav bijis jāatbild uz šiem jautājumiem. Tā vietā Ašeradena kungs sasauca darba grupu ar 35 cilvēkiem par valsts naudu. Noīrēja ārpakalpojumu par valsts naudu, nedomāju, ka tas bija lētākais. Kas tā bija par firmu? Ernst&Young, man liekas. Tātad 35 cilvēki un Ernst&Young ies un pārbaudīs spēkstacijas. Rezultātā nupat Ašeradens iznāca un pateica: esam secinājuši, ka ar OIK neko nevar izdarīt, to nevar izbeigt, bet, redziet, mēs darba grupā esam baigi strādājuši. Nu mēs redzam arī, kā tika izvēlēts VID ģenerāldirektora amata kandidāts Skujiņš, kur vesela darba grupa, vesela komisija sēdēja. Arī ne par mazu valsts naudu. Bet Aldis Gobzems vienkārši piecpadsmit minūtes pasēdēja internetā. Un saraka visas šīs te shēmas, no kurienes nāk Skujiņš, Martinsona kungs un viss pārējais šajā sakarā.

Zemes robežas, sētas un koplietošanas ceļi bieži kļūst par iemeslu lielākiem un mazākiem kaimiņu strīdiem. Tas šoreiz naidā savedis Krastkalnu un Urgu saimniekus Skrīveru pusē. Viens saimnieks, labiekārtojot savu zemesgabalu, nogriezis ceļu uz otra saimnieka māju, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Līdz 2005. gadam mierīgi līdzās dzīvoja divu māju — Krastkalnu un Bajāru — saimnieki. No lielās šosejas līdz Krastkalnu robežai veda ceļš, kuram bija noteikts servitūts jeb koplietošanas tiesības, un pa to, nezinot bēdu, brauca abu māju iemītnieki. Taču pirms desmit gadiem no Bajāru īpašuma tika atdalīts neliels zemes pleķītis, kam deva nosaukumu Urgas, un nu starp abām mājām iespraucās trešais kaimiņš, kurš lēnām sāka nelielas guļbūves celtniecību un apkārtnes pārveidi, un līdz ar to arī sākās kaimiņu domstarpības.

Pirmā nesaprašanās radusies zemes robežu dēļ. Krastkalnu saimniece Zeltīte Dzene, izrādot mājas apkārtni, norāda uz liepām un ozoliem, kas, reiz stādīti rindā, iezīmē robežu starp abām mājām, bet, uzmērot Urgu gabalu, iemērīti kaimiņam. Šovasar domstarpības radušās tieši piebraucamā ceļa dēļ. Klājot bruģi Urgu piebraucamajam ceļam, līdzās nobērta milzīga zemes kaudze, tieši uz ceļa, pa kuru var piekļūt Krastkalniem un tālāk vēl vienam zemesgabalam, kā arī transformatoram, kam nepieciešams piekļūt, ja kāda iemesla dēļ elektrolīnijā, kas stiepjas cauri visiem šiem īpašumiem, jāatslēdz vai jāpieslēdz strāva. Brīdī, kad Staburags bija uzaicināts apskatīt strīdus vietu, noritēja arī elektrolīnijas balstu maiņa un piekļūšana līnijai bija ļoti būtiska. Pēc skaļākām vārdu pārmaiņām ar kaimiņu Urgu saimnieks zemi nostūma, un Krastkalnu saimnieki mājās varēja nokļūt pa ierasto ceļu, kas pēc kaimiņa zemes uzmērīšanas tagad ved tieši pāri Urgu zemes stūrim. Jauno kaimiņu zemes robežu plānā, kas atrodams Skrīveru novada domē, ceļš uz Krastkalniem ir iezīmēts, taču koplietošanas statuss tam noteikts nav. Jāpiebilst gan — kamēr Dzenes kundze uz savu māju brauc pa Urgu zemi, tikmēr kaimiņa bruģētais piebraucamais ceļš jau vairākus metrus iestiepjas Krastkalnu īpašumā.

Pagājis pusgads pēc grozījumiem Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, kas paredz risināt bezcerīgo parādu problēmu, tomēr likuma normu dažādo interpretāciju dēļ netiek risināta bezcerīgo parādnieku problēma pēc būtības, uzskata dzīvojamo māju apsaimniekošanas un pārvaldīšanas uzņēmums Hausmaster.

Tādējādi uzņēmums uzsver, ka godprātīgie maksātāji joprojām ir spiesti maksāt par kaimiņu nemaksātāju parādiem, lai saglabātu nepārtrauktu pakalpojumu pieejamību un tie netiktu atslēgti.

Hausmaster atzinīgi vērtē likuma grozījumus, kas skaidri pasaka, ka bezcerīgā parāda gadījumā, kad iestājusies fiziskas personas maksātnespēja vai īpašnieka nāve, pakalpojumu sniedzējiem ir jānoraksta bezcerīgie parādi – uzliekot tam par pienākumu samazināt tā uzskaitē esošo parādsaistību apmēru par neatgūstamā parāda summu. Tas faktiski nozīmē to, ka visas iesaistītās puses noraksta savu daļu no parāda kopējā apjoma. Taču realitātē likums šobrīd tiek interpretēts formāli un tā vietā, lai patiešām risinātu parādnieku jautājumu, joprojām tiek īstenota prakse, kad kaimiņš ir spiests maksāt par kaimiņu nemaksātāju, uzsver kompānijas pārstāvji.

Kopš 2010. gada iegādāto mājokļa īpašnieku/īrnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas (CTA) polišu skaits palielinājies gandrīz trīs reizes, liecina SE BTA Insurance Company dati.

Savukārt vidējā cena par polisi samazinājusies - ja 2010. gadā, pērkot polisi, cilvēks šķīrās vidēji no 15 latiem, tad pērn vidēji no 11 latiem.

Cilvēki arvien biežāk izvēlas CTA, lai pasargātu sevi no neparedzētiem izdevumiem gadījumos, kad nejauši sabojāts svešs īpašums, piemēram, applūdināti kaimiņi.

Pērn polišu skaits palielinājās pat par 176 % salīdzinājumā ar 2010. gadu. Krīze bija viens no galvenajiem impulsiem, kas lika cilvēkiem aizdomāties par savu finansiālo drošību un nopietni apsvērt iespēju apdrošināt savu CTA. Lielākoties apdrošināties izvēlas tieši daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji, kam visbiežāk gadās sabojāt kaimiņu dzīvokli.

Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, kas paredz iespēju veikt tiešos norēķinus ar pakalpojumu sniedzēju, apejot namu apsaimniekotāju, vismaz Rīgā diez vai dod gaidīto rezultātu iedzīvotājiem, kas cerēja, ka pēc tiešo norēķinu ieviešanas nenāksies ciest kaimiņu dēļ. Iespējams, kādam likās, ka maksāt bez starpnieka sanāks lētāk, taču patiesība ir gluži cita. Maksa, ko par tiešo rēķinu apstrādi pieprasa pakalpojumu sniedzēji, katras mājsaimniecības budžetā var izgrauzt vismaz 10 eiro robu mēnesī, un iespēja, ka kaimiņu parādu dēļ var atslēgt ūdenspiegādi vai siltumu, var būt pat lielāka, piektdien vēsta laikraksts Diena.

SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) iedzīvotājiem izsūtījis anketas, kas līdz 31. janvārim jāiesniedz domes klientu apkalpošanas centros vai jānosūta pa pastu. Ja dzīvokļa īpašnieks neaizpilda anketu, tiek uzskatīts, ka viņš balsojis pret, kas nozīmē palikšanu pie līdzšinējās sistēmas, kad apsaimniekotājs iekasē maksu arī par siltumenerģiju, ūdeni un atkritumu izvešanu.

Iedzīvotājiem jāpauž attieksme par trim pakalpojumiem. Par siltumenerģijas rēķina apkalpošanu maksa var būt no 3,87 līdz 9,26 eiro mēnesī, SIA Rīgas ūdens par katra rēķina apstrādi iekasēs summu no 3,24 eiro (paša uzņēmuma izplatītajā paziņojumā runa gan ir par 3,19 eiro), savukārt atkritumu apsaimniekotāji par rēķina apstrādi vēlas saņemt ne mazāk kā 3,62 eiro mēnesī. Tātad, ja dzīvokļu īpašnieku kopībā vairāk nekā puse iedzīvotāju nobalso par tiešajiem rēķiniem, katra mājsaimniecība papildus rēķiniem apņemsies samaksāt vismaz 10,73 eiro.

Pēdējās “Sadales tīkla” tarifu izmaiņas, salīdzinājumā ar sākotnēji plānotajiem tarifiem, ir uzlabojušas situāciju uzņēmumiem un zaļās enerģijas ražotājiem, tomēr tas panākts uz privātpersonu rēķina. Elektroenerģijas taupītāji vairs neizjutīs būtiskas priekšrocības.

Jaunie tarifi paredz, ka vislielākais cenu pieaugums ir tieši privātpersonām – maksājumi palielināsies aptuveni par 30 %. Visiem būs jāmaksā daudz vairāk neatkarīgi no patēriņa. Elektroenerģijas taupītāji būtībā vairs nekādus ieguvumus nejutīs. Privātpersonām mēnesī būs jāmaksā aptuveni par 10 līdz 60 eiro vairāk, atkarībā no pieslēguma jaudas.

Šajā situācijā daudziem iedzīvotājiem visai loģisks solis būtu samazināt pieslēguma jaudu, tādējādi izvairoties no fiksēto izmaksu pieauguma. Tomēr pirms tam pamatīgi jāapsver, vai nākotnē šīs jaudas tomēr nebūs nepieciešamas. Svarīgi ir ņemt vērā, ka atteikties no pieslēguma jaudas var bez maksas, bet vēlāk atjaunot to varēs tikai par maksu!

Autobraucēji Lielbritānijā desmit gadus varētu būt krietni pārmaksājuši par benzīnu. «Izkratītas» divas no šīs valsts lielākajām kompānijām aizdomās par manipulēšanu ar naftas cenām, raksta telegraph.co.uk. Eiropas Komisija izplatījusi paziņojumu, kurā apstiprina iepriekš nepieteiktas pārbaudes naftas un biodegvielas nozarēs.

Vācot pierādījumus par manipulācijām ar cenām, pārmeklēti kompāniju BP un Shell biroji.

Šie reidi bijuši daļa no izmeklēšanas visā kontinentā, ko veic Eiropas Komisijas konkurences iestādes. Pārmeklēti arī biroji, kas pieder Platts, cenu ziņošanas aģentūrai, un Statoil, Norvēģijas naftas kompānijai. Šai kompānijai gan nav tieša saistība ar Latviju.

Taču saskaņā ar db.lv rīcībā esošo informāciju, ja Eiropas Komisijas pārbaužu rezultātā aizdomas apstiprināsies, tas varētu pazemināt benzīna cenas arī Latvijā.

Kompānijas tiek turētas aizdomās par naftas cenas izkropļošanu jau kopš 2002. gada, kas nozīmē, ka autobraucēji potenciāli krāpti vairāk nekā desmit gadus, raksta britu medijs. Šajā laikā benzīna cenas pieaugušas ievērojami - par vairāk nekā 80 procentiem.

Autobraucējus visvairāk interesē auto reģistrācijas numurzīmes ar burtu salikumu AA, otrajā vietā ir ciparu kombinācija 777, bet trešajā – skaitlis 1, liecina numuru portāla Numur1.lv apkopotā informācija.

Piecu mēnešu laikā portāla lietotāji veikuši vairāk nekā 60 tūkstošus auto numuru meklēšanas pieprasījumu, ļaujot noskaidrot TOP13 viskārotāko simbolu salikumu, ko autobraucēji vēlētos redzēt uz savas numurzīmes.

1. Aa

2. 777

3. 1

4. 17

5. Ak

6. 7

7. 666

8. 69

9. As

10. Ss

11. 88

12. Mm

13. Rr

Savukārt visretāk meklētākās numuru kombinācijas bijušas ar skaitļiem 595, 710, 1125, 9900 un 5200.

Numuri ar AA sēriju bija pirmie, ko autobraucēji saņēma pagājušā gadsimta 90-to gadu sākumā, pēc neatkarības atjaunošanas un Ceļu satiksmes Drošības departamenta (CSDD) izveides 1991.gada nogalē.

Par drošību uz ceļa ir nepieciešams domāt cauru gadu, taču īpaši aktuāli tas kļūst mainoties gadalaikiem. Parādoties pirmajam sniegam vai apledojumam uz ceļa, braukšanas apstākļi kļūst krietni sarežģītāki. Labu vadāmību arī sliktos laikapstākļos nodrošina kvalitatīvs riepu komplekts, taču, ja šķiet, ka nav iespējams izvēlēties no neskaitāmā ražotāju klāsta, iesakām pievērst uzmanību dažiem zīmoliem, kas daudzu gadu garumā ir pierādījuši savu uzticamību. Raksta turpinājuma apskatīsim, ar ko katrs no šiem zīmoliem izceļas.

Goodyear

Šis riepu zīmols noteikti būs zināms lielākajai daļai autobraucēju. Goodyear ražo premium klases produkciju, kas ir zināma ar savu izturību un ilgmūžību, neatkarīgi no gadalaika un braukšanas apstākļiem. Ne velti tās ir vienas no pirktākajām riepām pasaulē. Šobrīd populārākie ziemas modeļi ir ULTRA GRIP ARCTIC 2 un ULTRA GRIP PERFORMANCE+.

Kā galvenās šī zīmola produkcijas priekšrocības varētu minēt:

● ilgmūžību;

● plašu modeļu un izmēru klāstu;

● augstus testēšanas standartus.

Neskatoties uz to, ka šī zīmola produkcija varētu šķist kā droša izvēle, zīmola riepām ir raksturīga salīdzinoši augsta cena. Visvairāk tas redzams lielāka izmēra riepām, kas paredzētas apvidus vai vieglajām kravas automašīnām.

Ir jau saprotams, ka ekonomiskās lejupslīdes apstākļos visi cenšas pieķerties pie katra «salmiņa», lai tikai izdotos sadabūt vēl kādu ienākumu avotu. Tomēr visam ir

savas robežas.

Katrā ziņā izskanējušo Rīgas domes ieceri daļu galvaspilsētas tiltu, piemēram, Salu un Vanšu tiltu, ļaut šķērsot tikai par maksu, var nosaukt par nepārdomātu, absurdu un nelietīgu pret iedzīvotājiem un pilsētā strādājošajiem uzņēmumiem.

Vispirms jau jāņem vērā, ka pilnīgi visi tilti, kas šobrīd atrodas Rīgā, ir būvēti par nodokļu maksātāju naudu. Tas nozīmē, ka šo tiltu lietotāji par tiesībām tos šķērsot jau sen ir samaksājuši. Tagad prasīt vēl papildus samaksu būtu apmēram tas pats, kas likt cilvēkam, kurš iziet pa veikala durvīm, norēķināties par tām precēm, par kurām viņš jau ir samaksājis pie kases. Taču tāpat attiecīgās iniciatīvas autori acīm redzami nav padomājuši par to, kas notiks jau nākamajā brīdī pēc šādas maksas ieviešanas. Jāņem vērā, ka cilvēka dabā ir skaitīt savu naudu, it īpaši, ja tās nav pārāk daudz.

Neapzinīgi autobraucēji bojā dabas lieguma Liepājas ezers Zirgu salas jauno stāvlaukumu, informē dabas aizsardzības pārvaldē (DAP).

Decembra sākumā DAP nodeva ekspluatācijā ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda atbalstu tapušo jauno dabas tūrisma infrastruktūru dabas lieguma Liepājas ezers Zirgu salā – jaunu stāvlaukumu, gājēju celiņus ar soliņiem un atkritumu urnām, putnu vērošanas torni un informācijas stendu. Pēdējās nedēļās šo objektu pastaigām un brīvā laika pavadīšanai iecienījušas ne tikai liepājnieku ģimenes un tūristi, bet diemžēl arī pārgalvīgi autobraucēji.

DAP konstatējusi, ka jaunais Zirgu salas stāvlaukums regulāri tiek bojāts - no uzbūvēšanas brīža to izvago bremzējošu riepu nospiedumi jeb tā saucamās «saulītes». Arī pēc atkārtotas laukuma izlīdzināšanas neilgā laikā postaža tiek radīta no jauna. Par notikušo informēta policija.

Latvijas Valsts ceļi (LVC) kopīgi ar Satiksmes ministriju sagatavos izmaiņas normatīvajos aktos, kas ļaus ātrāk veikt īpašuma piespiedu atsavināšanu, lai zemes īpašnieki netraucētu sabiedrībai svarīgu ceļu būvniecībai – šāds secinājums radās Satiksmes ministram Uldim Augulim, ceturtdien tiekoties ar LVC un Latvijas Ceļu būvētāju asociācijas (LCBA) pārstāvjiem.

«Ir jāveic izmaiņas likumdošanā, lai paātrinātu lēmumu pieņemšanas procesu tajos gadījumos, kad īpašnieki apzināti kavē svarīgu ceļu infrastruktūras objektu būvniecības gaitu,» norādīja U. Augulis.

Valstij nepieciešmo zemes gabalu iegādes procedūra no privātīpašniekiem pašlaik ir ļoti smagnēja un laikietilpīga un tā būtiski aizkavē ceļu būvniecību, norādīja LVC, pārrunājot jautājumu par valstij nepieciešamo zemes gabalu iegādi ceļu rekonstrukcijas veikšanai.

Nākotnē būtu jāievieš arī kvalitātes kontroles sistēma ceļu projektētājiem, norādīja gan LVC, gan LCBA pārstāvji. Pēc kvalitātes kontroles sistēmas ieviešanas uzlabotos izstrādājamo projektu kvalitāte un neveidotos situācijas, ka to realizācijas gaitā rodas nepamatoti finansiālie izdevumi, kas būtiski sadārdzina ceļu infrastruktūras objekta izmaksas.