Jaunākais izdevums

Gada laikā mobilo sakaru pakalpojumu sniedzēja Amigo klienti telefonsarunās ar tuviniekiem Lielbritānijā pavada 21 361 stundu jeb 890 dienas, jeb 2,4 gadus, aģentūru LETA informēja Amigo sabiedrisko attiecību konsultante Liene Krīvena.

Kopš Lielbritānija atvērta darba tirgum un desmitiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju devušies labākas dzīves meklējumos uz britu salām, mobilais tālrunis pārliecinoši kļuvis par vienu no galvenajiem veidiem, kā palicēji Latvijā sazinās ar aizbraukušajiem, norādīja Krīvena.

«Neraugoties uz dažādu interneta saziņas veidu pieejamību, viens no uzticamākajiem līdzekļiem joprojām ir telefons. Visaktīvākā sazvanīšanās vērojama gada otrajā pusē un īpaši nogalē, tuvojoties gadu mijas svētkiem. Tumšajos vakaros ilgas pēc tuviniekiem kļūst spēcīgākas, un arī ārzemēs dzīvojošie biežāk gaida zvanu no mājām, jo piezvanīt no šejienes ir lētāk,» skaidro Amigo vadītājs Artūrs Freimanis.

Populārāks zvanītāju galamērķis par Lielbritāniju ir tikai Krievija - visi viena gada zvani uz austrumu kaimiņvalsti aizņemtu teju 1500 dienas jeb aptuveni četrus gadus.

Amigo Latvijas tirgū darbojas jau 12 gadus, nodrošinot pēcapmaksas un priekšapmaksas mobilo sakaru pakalpojumus LMT tīklā.

Amigo zīmola turētāja Zetcom 2011.gada peļņa bija 790 123 lati, kas ir par 19,3% mazāk nekā 2010.gadā. Zetcom apgrozījums 2011.gadā pieauga par 24,8%, sasniedzot 7,18 miljonus latu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Lielbritānija šajā situācija nebūs uzvarētāja

Biznesa augstskolas Turība docētāja Zane Driņķe, 04.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd medijos aktīvi tiek apspriests jautājums, vai Lielbritānijas referenduma rezultāts ir Eiropas Savienības (ES) beigu sākums? Vai britu lēmums iezīmē politiskās un ekonomiskās krīzes sākumu? Tā kā Lielbritānijā dzīvo un strādā vislielākais skaits no Latvijas emigrējušo iedzīvotāju, aptuveni 100 tūkstoši, Latviju, protams, satrauc jautājums, kā mainīsies mūsu valstspiederīgo dzīve šajā valstī? Kā Brexit ietekmēs darba iespējas Lielbritānijā, tur esošo latviešu uzņēmumu darbu u.tml. Bažas tiek paustas arī par turpmākajām eksporta iespējām uz Lielbritāniju, tāpēc gribētos mazliet ieskicēt, kāpēc uztraukumam tomēr nav pamata.

Panikai nav pamata

Šobrīd lielākā panika sakņojas tajā, ka ES vienkārši nebija gatava šādam referenduma rezultātam, jo visas provizoriskās aptaujas liecināja, ka to iedzīvotāju īpatsvars, kuri ir pret ES pamešanu, ir lielāks. Bet balsojums ir tāds, kāds ir – taču, jāņem vērā, ka jautājums ir vairāk politisks, nekā ekonomisks. Tuvāko divu gadu laikā būtiskas izmaiņas nebūs jūtamas, pirmkārt, jau britiem jānostabilizē savs politiskais kurss. Šobrīd nav pat īstas skaidrības, kurš būs gatavs stāties pie valsts vadības.

Jāgaida, ko nesīs valūtas kursa svārstības

Nenoliedzami, pavisam bez sekām šī situācija nebūs – samazināsies to mūsu valsts piederīgo ienākumi, kuri strādā Lielbritānijā, attiecīgi samazināsies arī tā naudas masa, kas caur viņu atbalstu tuviniekiem atplūst uz Latviju. Jau kopš 2010. gada ārvalstīs strādājošo uz Latviju sūtītās summas stabili veido ap 2,5% no iekšzemes kopprodukta. Konkrētus samazinājuma apmērus šobrīd būtu pāragri saukt, jo būs jāņem vērā arī valūtas kursa svārstības. Tuvojoties referenduma iznākumam, finanšu tirgos jau bija jūtamas negatīvas svārstības, īpaši Lielbritānijas mārciņas valūtas kursa izmaiņās, kas sākumā uzlidoja līdz gada maksimumam un tad noslīdēja līdz zemākajam līmenim pēdējo 20 gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šīs vasaras beigām vizītē Latvijā plāno ierasties ASV viceprezidents Džo Baidens, informēja Latvijas Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa preses padomnieks Jānis Siksnis.

Par savu nodomu apmeklēt Latviju Baidens trešdien telefonsarunas laikā informējis Vējoni.

ASV viceprezidenta vizītes laikā Rīgā paredzēta viņa tikšanās ar visu trīs Baltijas valstu prezidentiem.

Kā pastāstīja Siksnis, trešdien notikušās telefonsarunas laikā Vējonis un Baidens apsprieda šonedēļ gaidāmo NATO samitu, kurā paredzēts pieņemt lēmumus par alianses spēku palielināšanu Austrumu flanga dalībvalstīs.

«ASV līdzšinējā militārā klātbūtne reģionā ir veicinājusi arvien lielākus sabiedroto ieguldījumus. Pateicoties tai, Varšavā paredzēts lemt par daudznacionālu NATO bataljonu izvietošanu Baltijas valstīs un Polijā,» norādīja Vējonis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Būtiski pieaug Spilvas produkcijas eksports uz Lielbritāniju un Ukrainu

Lelde Petrāne, 21.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada pirmajos sešos mēnešos (janvāris – jūnijs) zīmola Spilva ražojumu eksports uz Ukrainu pieaudzis dubultā, eksports uz Lielbritāniju – par 50%, bet eksports uz Īriju – par 17,3%, informē uzņēmums.

«Iepriekš Ukrainas ārpolitiskās un iekšpolitiskās situācijas dēļ Spilvas produkcijas eksports uz šo valsti bija samazinājies. Taču šī gada pirmajā pusē mūsu pārdošanas apjomi Ukrainā ir normalizējušies un pat uzlabojušies. Pirmajā pusgadā Spilvas produkcijas eksporta apjoms Ukrainā ir dubultojies – pieaudzis par 105,5%, salīdzinot ar iepriekšējā gada to pašu laika posmu. Šogad šīs valsts tirgū esam ieviesuši sešus jaunus produktus – salātu mērces. Ņemot vērā Ukrainas embargo attiecībā uz Krievijā ražoto produkciju, Latvijā ražotie produkti atrod ceļu pie saviem patērētājiem ātrāk,» skaidro zīmola Spilva pārstāve Dana Erciņa-Užāne, Orkla Foods Latvija mārketinga direktore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pēc Lielbritānijas izstāšanās Latvijai pieejamo ES līdzekļu apmērs varētu samazināties par 56 miljoniem eiro

LETA, 24.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija iezīmējusi vairākus iespējamos scenārijus pēc Lielbritānijas iespējamās izstāšanās no Eiropas Savienības (ES), un ticamākais no tiem liecina, ka Latvijai pieejamo ES līdzekļu apmērs varētu samazināties vidēji par 52-56 miljoniem eiro 2019.gadā un 2020.gadā.

Kā šodien Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē norādīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V), Latvija sagatavojusi nacionālo pozīciju par valsts interesēm iespējamās ES un Lielbritānijas sarunās par izstāšanos no ES. Viņš norādīja, ka pozīcija nākamajā gadā, visticamāk, vēl tiks precizēta vismaz trīs līdz četras reizes, attīstoties dialogam ar Lielbritāniju.

Pašlaik gan esot skaidrs, ka sarunās ar Lielbritāniju nedrīkst izturēties augstprātīgi un jebkādas sodīšanas pieejas nav pieņemamas. Tā vietā nepieciešams veidot sarunas ar Lielbritāniju, vadoties pēc Latvijas interesēm, lai attiecības dažādās ziņās paliktu ciešas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijā patlaban par Brexit lielāks satraukums nekā pašā Lielbritānijā

Žanete Hāka, 11.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā patlaban ir lielāks satraukums par Brexit nekā pašā Lielbritānijā, Dienas Bizness sadarbībā ar BDO un BDO LAW rīkotajā konferencē Nodokļi 2017 sacīja BDO Latvia padomes locekle Vita Liberte.

Viņa uzsver, ka nodokļu jomā saistībā ar abu valstu sadarbību pagaidām viss paliek kā ir, izņemot mārciņas svārstības, un visa sadarbība ar Lielbritāniju turpinās kā līdz šim.

Vistiešāk Brexit gadījumā tiks skarti netiešie nodokļi. Tā, piemēram, PVN darbojas visā ES. Tajā pašā laikā tas ir labs nodoklis jebkurā valstī, un neviena valsts nav gatava to atcelt, uzsver eksperte. Līdz ar to Lielbritānija strādā pie tā, lai atvieglotu importa un eksporta procedūras, ja tā izstāsies no ES un zudīs vienotā nodokļu sistēma . Līdz ar to Lielbritānijas PVN visdrīzāk saglabāsies esošajā formā.

Eksperte pieļauj, ka Lielbritānija varētu cīnīties, ka tā paliek vienotajā muitas zonā, jo izstāšanās nozīmētu daudz jaunu ierobežojumu tās uzņēmējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Finanšu infrastruktūrā izmaiņas būs lielas

Sandris Točs, speciāli DB, 16.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas pilsoņi Lielbritānijā var būt mierīgi

Natālija Poriete, 30.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ļoti ceru, ka pārrunās tiks apspriesta ne tikai izstāšanās, bet arī tālākās attiecības starp Lielbritāniju un ES; šie jautājumi ir tik cieši saistīti, ka nav jēgas tos nošķirt

Tā DB saka Lielbritānijas vēstnieks Latvijā Kīts Šenons. Viņš aicina Eiropas Savienības iedzīvotājus, kuri patlaban dzīvo Lielbritānijā, saglabāt mieru. Tiks izstrādāts īpašs mehānisms, lai pēc Brexit viņiem piešķirtu konkrētu rezidenta statusu, sola britu vēstnieks, atsaucoties uz Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas uzrunu 22. septembrī Florencē.

Pēc vēstnieka teiktā, šai runai bija liela nozīme, jo premjere raksturoja, kā viņa redz turpmākās attiecības starp Lielbritāniju un Eiropas Savienību pēc 2019. gada 29. marta, kad Lielbritānija oficiāli izstāsies no ES. Viņš atzīmēja, ka sarunu galvenajos tematos ir panākts progress, tostarp saistībā ar Lielbritānijas iedzīvotāju tiesībām, kuri dzīvo ES, kā arī Eiropas Savienības iedzīvotāju tiesībām, kuri dzīvo Lielbritānijā. Pēc viņa teiktā, uz priekšu virzās arī jautājumi par Ziemeļīriju un Lielbritānijas finansiālajām saistībām, ko tā uzņēmusies vēl pirms Brexit un kuras tai ir jāievēro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Kuras preces uz Lielbritāniju Latvijas uzņēmēji eksportē visvairāk?

Žanete Hāka, 30.10.2017

Koksne un tās izstrādājumi

2016.gada sešos mēnešos: 192 miljoni eiro

2017.gada sešos mēnešos: 171,6 miljoni eiro

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mārciņas vērtības izmaiņas var Latvijas eksporta apjomus ietekmēt pat par vairākiem miljoniem eiro ceturksnī, Lielbritānijā dzīvojošie Latvijas iedzīvotāji tērē mazāk, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

2016. gadā Latvijas kopējais preču un pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums ar Lielbritāniju sasniedza 1,4 miljardus eiro, kas ierindoja Lielbritāniju 7. vietā Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Kopējais preču un pakalpojumu eksports uz Lielbritāniju bija 931,4 miljoni eiro, kas veido 6,2% no Latvijas kopējā eksporta, savukārt preču un pakalpojumu imports – 428,7 miljoni eiro, kas veido 2,9% no Latvijas importa. Salīdzinājumā ar 2015. gadu gan eksports, gan imports ir palielinājies par 8%.

Apvienotajā Karalistē joprojām saglabājas saistībā ar Brexit procesu izveidojies augsts nenoteiktības līmenis, kuru pastiprinājuši Parlamenta vēlēšanu rezultāti, norāda Latvijas Bankas eksperti. Tas atspoguļojās arī ekonomiskās izaugsmes rādītājos, kur šā gada pirmajā pusē bija vērojama kāpuma tempa samazināšanās. Tiesa gan, trešajā ceturksnī ekonomikas dati uzrādīja uzlabošanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Meja: Lielbritānijā dzīvojošajiem ES pilsoņiem nav pamata bažām par savu nākotni

LETA, 14.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trim miljoniem Eiropas Savienības (ES) pilsoņu, kas dzīvo Lielbritānijā, nav pamata bažām par nākotni, atklātā vēstulē ES pilsoņiem atkārtoti apliecinājusi Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja.

Kā aģentūru LETA informēja Lielbritānijas vēstniecībā Latvijā, Meja vēstulē pauž lepnumu par to, ka vairāk nekā trīs miljoni ES pilsoņu ir izvēlējušies apmesties uz dzīvi un pelnīt savu iztiku Lielbritānijā, piebilstot, ka augstu vērtē šo cilvēku lielo ieguldījumu gan valsts ekonomiskajā izaugsmē, gan sabiedriskajā dzīvē, gan kultūrā un valsts dzīvē kopumā. «Es apzinos, ka mūsu valsts daudz zaudētu, ja jūs to pamestu, un es vēlos, lai jūs paliekat,» norādījusi Meja.

«Tāpēc jau kopš paša sarunu sākuma par Lielbritānijas izstāšanos no ES esmu paudusi konsekventu nostāju attiecībā uz jūsu tiesībām – jūsu tiesību aizsardzība līdztekus ES dalībvalstīs dzīvojošo Lielbritānijas pilsoņu tiesībām vienmēr ir bijusi mana galvenā prioritāte,» teica premjere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) «Breksita» sarunu delegācijas vadītājs Mišels Barnjē piektdien paziņojis, ka joprojām pastāv «būtiskas domstarpības» ar Lielbritāniju par pārejas periodu pēc tās izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) un ka šāda pārejas perioda noteikšana vēl nebūt nav garantēta.

«Ja šīs domstarpības saglabāsies, pārejas [periods] nebūs pašsaprotams,» preses konferencē pēc kārtējās «Breksita» sarunu kārtas brīdināja Barnjē.

Viņš norādīja, ka dziļas domstarpības joprojām pastāv jautājumā par to ES pilsoņu tiesībām, kas pārcelsies uz Lielbritāniju aptuveni divus gadus ilgā pārejas perioda laikā, kā arī par Apvienotās Karalistes tiesībām nepakļauties tām ES tiesību normām, kas tiks pieņemtas šajā laika periodā.

Bernjē piebilda, ka viņš «nerunā par draudiem», taču «ja šīs domstarpības saglabāsies, bez šaubām, būs problēmas».

Tajā pašā laikā EK delegācijas vadītājs pauda cerību, ka šīs domstarpības būs iespējams atrisināt sarunu nākamajā kārtā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Zīle: Nodokļu reformas izvērtējums būs jaunās valdības pirmā pusgada uzdevums

Māris Ķirsons, 01.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nākotni ietekmēs ne tikai pašmāju pieņemtie lēmumi, bet arī Eiropas Savienībā notiekošais, kā arī Lielbritānijas aiziešana no ES, tirdznieciskie kari starp ASV un Ķīnu, kā arī starp ASV un ES, to intervijā Dienas Biznesam stāsta Nacionālās apvienības izvirzītais Ministru prezidenta amata kandidāts, Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle. Viņš norāda, ka nākamos gadus valdībai vajadzēs strādāt vairākās frontēs vienlaikus.

Fragments no intervijas

Kas ir trīs svarīgākie problēmjautājumi, kuri nākamajai valdībai obligāti jārisina?

Tie ir jautājumi, kuri Nacionālajai apvienībai bija, ir un būs svarīgi. Pirmkārt, tie ir visi tie jautājumi, kas skar latviešu valodas lietošanu un latviešu kultūru, protams, pāreju uz izglītību valsts valodā. Otrkārt, tie ir jautājumi, kas saistīti ar valsts drošību, gan iekšējo, gan ārējo. Šajā jautājumā ir jāņem vērā domstarpības starp ASV un citām NATO dalībvalstīm. Mūsu mērķis un uzdevums ir neļaut sašķelt Transatlantisko apvienību un arī to vājināt, it īpaši situācijā, kad Eiropas nākotne ir zem lielas jautājuma zīmes. Iekšējās drošības jomā ir jāturpina stiprināt latvisko mediju vide un likt šķēršļus Kremļa informatīvajam karam, kas ir ļoti jūtams ne tikai Baltijā, bet arī visā reģionā, pat Viduseiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada būtiskākais notikums ir Brexit, taču par to, kāds tas būs, īstas skaidrības nav, turklāt Lielbritānijas aiziešana no ES iezīmēs pārmaiņas, jo tā, kā bija, vairs nebūs.

Tādu ainu rāda Latvijas Zinātņu akadēmijas Eiropas politisko pētījumu institūta sadarbībā ar Ārlietu ministriju rīkotā apaļā galda diskusija Eiropas politikas izaicinājumi un Latvijas politika: pētnieku ieteikumi. To, ka pašlaik ir liels neskaidrību laiks, atzina Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica. Viņa norādīja, ka neskaidrības ir ne tikai par to, kāds realitātē būs Brexit, bet arī par ES nākamā perioda daudzgadu – 2021.-2027.g. - budžetu. Jāņem vērā, ka 2019.gadā paredzētas Eiropas Parlamenta vēlēšanas bez britu piedalīšanās un jaunas Eiropas Komisijas izveide. Jārēķinās, ka Brexit ietekmi Latvija izjutīs gan tieši, gan arī netieši, turklāt pašreizējā brīdī pat neesot pilnīgas skaidrības par šis ietekmes apmēru. DB jau 2018. gada 20. decembrī vēstīja par Latvijas Universitātes Ekspertu padomes locekles, Fiskālās disciplīnas padomes locekles, Eiropas Komisijas viceprezidenta Valda Dombrovska padomnieces, profesores Innas Šteinbukas sacīto DB Uzņēmēju kluba biedriem, ka pašlaik izaicinājumi ir ne tikai Latvijai, bet arī ES. Pirmkārt jau tāpēc, ka tiek gaidīts Brexit, bet joprojām īsti neviens nevar prognozēt, kāds tas īsti varētu būt – ar kontrolētu (ratificētu vienošanos starp ES un Lielbritāniju) izstāšanos vai arī ar tā dēvēto cieto – bez nekādiem nosacījumiem un bez vienošanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Brexit var negatīvi ietekmēt Latvijas tautsaimniecību gan tiešā, gan netiešā veidā

Latvijas Banka, 16.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāda būtu Lielbritānijas izstāšanās ietekme uz Latvijas tautsaimniecību? Pēc ekspertu vērtējuma, Brexit ietekme būtu negatīva, gan tiešā veidā kavējot Latvijas un Lielbritānijas sadarbību, gan netiešā veidā - caur to ES valstu tautsaimniecībām, kas ciešāk saistītas ar Lielbritāniju.

Šajā situācijā politikas veidotājiem jāņem vērā makroekonomiskie riski, tostarp plānojot nākamo gadu valsts budžetu, bet uzņēmējiem un patērētājiem rūpīgi jāizvērtē attiecības ar sadarbības partneriem Lielbritānijā.

Latvijas tautsaimniecības saite ar Lielbritāniju vērtējama kā mērena. Lielbritānija veido 6.5% Latvijas kopējā preču un pakalpojumu eksporta, Lielbritānijas investīcijas Latvijā veido 1.5% no IKP, un Latvijas valstspiederīgo naudas pārvedumi uz Latviju ir ap 0,6% no IKP. Taču Brexit var negatīvi ietekmēt Latvijas tautsaimniecību arī netiešā veidā caur to ES valstu tautsaimniecībām, kas ciešāk saistītas ar Lielbritāniju.

Latvijas Bankas vērtējumā Latvijas IKP līmenis 3 gadu laikā kopš Lielbritānijas izstāšanās no ES - ja tā notiktu bez vienošanās uz labvēlīgiem nosacījumiem - varētu būt par 0.8% līdz 1.7% zemāks nekā gadījumā, ja Lielbritānija paliktu ES sastāvā. Šeit gan jāpiebilst, ka Brexit procesā ir daudz nezināmo, tādēļ jebkurš vērtējums par tā iespējamām sekām uz tautsaimniecību ir aptuvens un balstīts uz virkni pieņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ievērojot tuvojošos Lielbritānijas izstāšanās datumu no Eiropas Savienības 2019.gada 29.martā un patlaban pieejamo informāciju par iespējamajiem variantiem pasta sūtījumu piegādē un saņemšanā no šīs valsts, kā reāli tiek izskatīti divi potenciālie scenāriji: bez vienošanās starp Lielbritāniju un Eiropas Savienību (ES) un ar attiecīgu vienošanos, informē Latvijas Pasts.

Bez vienošanās sūtījumu apmaiņai ar Lielbritāniju tiks piemēroti tie paši nosacījumi, kādi ir spēkā ar jebkuru citu valsti ārpus ES, savukārt vienojoties būtu jāfiksē virkne nosacījumu pasta sūtījumu apmaiņā starp ES un Lielbritāniju. Taču patlaban nav skaidrības ne par vienu no minētajiem variantiem.

Ja vienošanās starp Lielbritāniju un ES Brexit sakarā netiek panākta, sūtījumu apmaiņai ar šīs valsts pasta operatoriem tiks piemērotas visas tās pašas procedūras un tarifi, kas attiecas uz jebkuru citu valsti ārpus ES. Pastkartēm, bandrolēm, vēstulēm un sīkpakām uz Lielbritāniju šādā variantā tarifi mainītos, piemērojot tos atbilstoši sūtījumiem uz valstīm ārpus ES.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban saistībā ar gaidāmo Brexit vērojama divu veidu rīcība no uzņēmumu puses – daļa gatavojas sliktākajam scenārijam, bet daļai nav konkrēta rīcības plāna, taču tāds būtu jāizveido, lai uzņēmums neattaptos pie sasistas siles.

Tā intervijā iesaka BDO Nīderlandes Starptautisko nodokļu partneris Nīks de Hāns (Niek De Haan).

Fragments no intervijas

Vai novērojat satraukumu uzņēmumu vidū saistībā ar Brexit? Kā norit gatavošanās tam?

Daudzas Eiropas valstu kompānijas šobrīd gatavojas sliktākajam scenārijam, un es uzskatu, ka šis ir labākais veids, kā rīkoties, jo, pat ja situācija nebūs tik slikta, tad kompānijas būs gatavas. Daudzi mūsu klienti, kas strādā Lielbritānijā, jau pārvieto daļu biznesa vai centrālo mītni uz Eiropas valstu lielpilsētām– pārsvarā uz Amsterdamu, Frankfurti vai Parīzi. Kā zināms, Latvija ievērojamu apjomu kokmateriālu eksportē uz Lielbritāniju, tas ir galvenais partneris, līdz ar to tā ir ļoti nopietna problēma. Ja tiks piemērots muitas nodoklis, tas ievērojami paaugstinās izmaksas, un rodas jautājums, vai Latvija joprojām, neskatoties uz šo izmaksu pieaugumu, spēs eksportēt uz Lielbritāniju kokmateriālu, vai arī tas kļūs pārāk dārgi. Vērojam, ka daudzas kompānijas patlaban cenšas aizvest uz Lielbritāniju pēc iespējas vairāk produkcijas, līdz ar to visas noliktavas ir pārpildītas. Savukārt Lielbritānijas kompānijas pašlaik izvērtē, vai Eiropas struktūrvienību galveno mītni nepārcelt uz citām Eiropas valstīm. Tiesa gan, aizvien pastāv liela nenoteiktība un daudzas kompānijas vēl nav izveidojušas konkrētu rīcības plānu. Tās domā par potenciālajiem scenārijiem, kas varētu notikt, taču lēmumi vēl nav pieņemti. Mans ieteikums tomēr būtu sagatavoties ļaunākajam un izstrādāt stratēģiju, kā rīkoties no likumdošanas, struktūras un nodokļu perspektīvas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Februāra sākumā ar ģimeni aizbraucām noķert vasaras sajūtu brīnišķīgajā Marokā. Brīnišķīga un krāsaina valsts, kurā aizbēgt no pelēkās un drūmās ziemas.

«Daudz laimes dzimšanas dienā,» es pasniedzu tētim aploksni, iedodu buču un nepacietīgi dīdos, kamēr gaidu reakciju no vecākiem, kad tētis būs atvēris aploksni. Iekšā ir lidmašīnas biļešu dāvanu kartes.

Lielāko dzīves daļu mani vecāki ir pavadījuši, lai izaudzinātu mani un māsu par labiem cilvēkiem un nav aizrāvušies ar ceļošanu. Igaunija, Lietuva, Vācija - tāds standartiņš. Tagad, kad, cerams, esmu izaugusi par labu cilvēku un varu pateikt vecākiem paldies par visu, ko man devuši, kā vienu no variantiem sava «paldies» pateikšanai izvēlējos uzdāvināt tēva apaļajā jubilejā vecākiem iespēju kaut kur aizlidot. Atpūsties. Tajā brīdī vecāki vēl nenojauš, ka deviņus mēnešus vēlāk lidos uz Maroku, bet smejoties saka, ka aizlidos kaut kur tepat, kur viss pazīstams – Ukrainu, Baltkrieviju..

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Telefonsarunas atšifrējums apstiprina, ka Tramps lūdzis Zelenski veikt izmeklēšanu par Baidenu

LETA--DPA/AFP, 25.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltais nams trešdien nodevis atklātībai ASV un Ukrainas prezidentu Donalda Trampa un Volodimira Zelenska jūlijā notikušās telefonsarunas atšifrējumu, kas apstiprina, ka Tramps lūdzis Zelenski veikt izmeklēšanu par savu politisko konkurentu, bijušo viceprezidentu Džo Baidenu.

Saruna izklāstīta uz piecām lapām.

«Ir daudz runu par Baidena dēlu, ka Baidens apturējis kriminālprocesu, un daudz cilvēku vēlas par to zināt, tāpēc būtu lieliski jebkas, ko jūs varat izdarīt ar ģenerālprokuroru,» Zelenskim 25.jūlija sarunā pavēstījis Tramps.

«Baidens lielījās, ka viņš apturējis kriminālprocesu, tāpēc vai jūs varētu to apskatīt (..) tas man šķiet šausmīgi,» mudinājis Tramps.

Sarunā pieminēta arī ārvalstu palīdzība, un Tramps sacījis Zelenskim, ka ASV dara daudz vairāk nekā Eiropas valstis, lai palīdzētu Ukrainai.

Kā trešdien sacīja Tramps, telefonsarunas atšifrējumā redzams, ka pret Zelenski nav vērsts spiediens centienos panākt, lai Ukraina veic izmeklēšanu saistībā ar viņa politisko sāncensi Baidenu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Biznesa aviācijas priekšrocības Latvijā - klienti, konkurence un perspektīvas

Olga Kņazeva, Egons Mudulis (tulkojusi Žanete Hāka), 09.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Capital Handling stratēģiskās plānošanas un attīstības direktors Romāns Krupjaņko intervijā stāsta par biznesa aviācijas iezīmēm, par to, kādus pakalpojumus tā patlaban piedāvā klientiem visā pasaulē un kādas ir Latvijas nozares spēlētāju priekšrocības Eiropas kontekstā.

Kā tika izveidota Jūsu kompānija, ar ko viss sākās?

Šā gada aprīlī mūsu kompānija svinēja 7 gadu jubileju. Capital Handling pārvaldītā bāze bija pirmā šāda veida bāze Rīgā un Baltijas valstīs. Tā tika atvērta vēl agrāk, jau 2010.gadā. Mēs sākām gandrīz no nulles un šajā laikā esam jau paspējuši daudz paveikt. Īsā laikā uzņēmums Latvijā ir spējis kļūt par vienu no šīs nozares līderiem.

Kompānijas pirmsākumi meklējami 2008.gadā, kad tika nopirkta ēka lidostas teritorijā, ko iepriekš izmantoja DHL. 2010.gadā tika atvērts pirmais termināls Baltijas valstīs un biznesa aviācijas angārs.

2012.gadā tika izveidota kompānija Capital Handling, kas nodarbojās ar biznesa aviācijas pakalpojumu sniegšanu. 2013.gadā tika uzbūvēts papildu apsildāms angārs biznesa lidmašīnu uzglabāšanai un apkalpošanai. 2016.gadā Capital Handling pievienojās Latvijas Aviācijas asociācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmajā gadā elektrisko skrejriteņu koplietošanas platformas "Fiqsy" lietotāji ceļā ar tiem pavadījuši divus miljonus minūšu.

Elektrisko skrejriteņu koplietošanas platformas "Fiqsy" vadītāja un līdzīpašnieka Māra Avotiņa vērtējumā pirmā gada sasniegumi ir vērā ņemami: mobilā lietotne lejupielādēta vairāk nekā 50 tūkstošus reižu, klienti apbraukuši apkārt zemeslodei septiņas reizes un kopējais klientu vērtējums ir 4,7 no pieci ar tendenci uzlaboties. Vidēji klienti brauc 1,5 līdz 2,5 km un arvien vairāk cilvēku elektriskos skrejriteņus izmanto, lai nokļūtu darbā vai paspētu laikā uz tikšanos.

"Ir izdevies iekustināt vairākus desmitus tūkstošu cilvēku, lai viņi ikdienā lietotu kaut ko jaunu, ekoloģisku, foršu un īpašs gandarījums par vairākiem tūkstošiem klientu, kuri turpina lietot "Fiqsy" skrejriteņus arī sākoties rudenim un ziemai," tā viņš. Ziemā braucieni ir kļuvuši īsāki, tomēr uzņēmumam ir svarīgi, lai klienti paļautos uz to un lai "Fiqsy" ir pieejams katru dienu, kad laika apstākļi ļauj ar tiem droši pārvietoties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Par aizejošā gada norisēm nekustamā īpašuma tirgū ir nopelnītas gan dāvanas, gan arī žagari

"Latio", 27.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gads tuvojas izskaņai, un šajā laikā parasti atskatāmies uz paveikto, sasniegto, un iezīmējam jaunā gada aprises. Nekustamo īpašumu uzņēmums "Latio" apkopojis būtiskākās šā gada norises Latvijas nekustamā īpašuma tirgū un ielūkojies, kas sagaidāms nākamgad. Lai palīdzētu Ziemassvētku vecītim sarūpēt dāvanas, "Latio" nāca talkā un dāvanu maisam pievienoja savu artavu, jo par aizejošā gada norisēm ir nopelnītas gan dāvanas, gan arī žagari.

2019. gadā bijuši īpaši atzīmējami notikumi gan nekustamā īpašuma (NĪ) nozarē, gan arī politikā, kas to veido.

Šis gads atnesa ierobežojumus darījumos ar skaidru naudu. Kopš 2019. gada 1. maija nodokļu maksātāji, tajā skaitā – fiziskas personas, kuras neveic saimniecisko darbību, vairs nedrīkstēja veikt atsavināšanas darījumus ar nekustamo īpašumu skaidrā naudā neatkarīgi no darījuma summas. Likuma "Par nodokļiem un nodevām" pārejas noteikumi paredz, ka uz tādiem nekustamo īpašumu atsavināšanas darījumiem, kuri noslēgti pirms 2019. gada 1. maija un kuru darbība turpinās pēc šā datuma, un kuru pilnīga vai daļēja izpilde paredzēta skaidras naudas norēķinu veidā, aizliegums norēķināties skaidrā naudā būs spēkā no 2020. gada 1. janvāra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Norāda uz nepieciešamību vienoties ar Lielbritāniju par iegūto kvalifikāciju atzīšanu

LETA, 21.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Brexit Latvijas vai Eiropas Savienības (ES) līmenī būs jāstrādā pie vienošanās ar Lielbritāniju par iegūto kvalifikāciju atzīšanu, šodien Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē norādīja Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (V).

Diskusija par to raisījās, arī deputātam Aleksandram Kiršteinam (VL-TB/LNNK) aktualizējot Latvijas ieinteresētību tautiešiem atgriezties atpakaļ Latvijā. Latvijas vēstniece Lielbritānijā Baiba Braže norādīja, ka, lai iedzīvotāji no Lielbritānijas remigrētu atpakaļ uz Latviju, ir jāsakārto arī jautājums par viņu kvalifikāciju un diplomu atzīšanu. Vēstniece vērsa uzmanību, ka pašlaik viņa nevar sniegt skaidrojumu Lielbritānijā medicīnas jomā strādājošajiem Latvijas valsts piederīgajiem, kā viņu kvalifikācija tiktu atzīta Latvijā, ja tautieši nolemtu atgriezties.

Uz nepieciešamību risināt jautājumu par kvalifikāciju atzīšanu norādīja arī deputāti Rihards Kols (VL-TB/LNNK), Reinis Znotiņš (JKP) un Marija Golubeva (AP).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ogrē, Brīvības ielā topošās bibliotēkas ēkas pamatos ierakta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Vienlaikus ar kapsulas ielikšanu tiek uzsākti līmētā koka konstrukciju izbūves darbi, kas ir viens no pirmajiem šāda materiāla un metodes pielietojumiem sabiedrisko ēku būvniecībā Latvijā.

Daudzfunkcionālajā kultūrizglītības centrā atradīsies ne tikai Ogres Centrālā bibliotēka, bet arī Ogres novada Dzimtsarakstu nodaļa. Divstāvu celtne būs tā dēvētā pasīvā ēka ar maksimāli zemu resursu patēriņu. Gan ēkas fasādē, gan iekštelpās daudzviet būs redzamas atklātas koka konstrukcijas, kas ir galvenais izmantotais konstrukciju materiāls. Ēku nesošās konstrukcijas tiks izgatavotas no līmētiem masīvkoka paneļiem, kas tiek līmēti krusteniski un gareniski, tādējādi iegūstot augstu tā strukturālo izturību un stabilitāti, kas nepieciešama nesošajām konstrukcijām.

FOTO: Atvērts viens no vērienīgākajiem investīciju projektiem 

Jaunajā "Origo" ēkā, kas atrodas Rīgā, Satekles ielā 2b, apmeklētājiem atvērta tirdzniecības...

Jaunajā ēkā būs apgaismojums ar viedo vadību, izmantojot pat līdz 80 procentiem dabiskā apgaismojuma, rekuperācijas ventilācijas sistēma, kas izvadīs gaisu, saglabājot tā siltumu. Ēkai tiks izbūvēta unikāla apkures sistēma ar kanalizācijas notekūdeņu siltummaiņu. Ātrijā tiks veidota zaļā augu siena, tās apūdeņošanai paredzēts izmantot savākto nokrišņu ūdeni no ēkas jumta, bet uz tērauda konstrukcijām virs autostāvvietas ir plānots uzstādīt saules paneļus elektroenerģijas ražošanai.

Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Egils Helmanis norāda, ka tas ir viens no vērienīgākajiem kultūrizglītības infrastruktūras projektiem valstī: "Virzība no ieceres līdz tās pārtapšanai realitātē ir bijusi strauja – trīs gadi, vēl pēc gada jaunā būve sāks pildīt tai paredzētās funkcijas."

Ogres Centrālās bibliotēkas vadītāja Jautrīte Mežjāne atzīst, ka topošā bibliotēkas ēka jau ir nodēvēta par Ogres Gaismas pili.

2019. gada janvārī starp LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Latvijas vides investīciju fondu un Ogres novada pašvaldību tika parakstīts līgums par finansējuma piešķiršanu 5 miljonu eiro apmērā Ogres Centrālās bibliotēkas rekonstrukcijai no Emisiju kvotu izsolīšanas instrumenta.

Projekta kopējās izmaksas plānotas 8 890 339,94 eiro apmērā. Pašvaldība ir uzņēmusies saistības, nodrošinot projekta īstenošanai līdzfinansējumu 3 890 339,94 eiro.

Publiskā iepirkuma konkursa rezultātā pašvaldība 2019. gada martā noslēdza līgumu ar SIA "RERE Būve" par Ogres Centrālās bibliotēkas būvprojekta izstrādi, būvniecību un autoruzraudzību. Līgumcena veido 7,8 miljonus eiro (bez PVN), jaunās ēkas būvniecības darbus plānots pabeigt līdz 2021. gada pavasarim. Būvdarbu uzraudzību veic SIA "Firma L4".

Komentāri

Pievienot komentāru