Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs Jānis Grīnbergs rīkojies nepareizi, taču viņa nestā ideja bijusi atbalstāma.

Padomes pārstāvis Saulvedis Vārpiņš Db.lv pastāstīja LZAP biedri paši Amnestijas likuma ierosmi atbalstījuši, taču viņiem nepieņemami šķituši likumprojekta iesniegšanas apstākļi.

S. Vārpiņš arī norādīja, ka šādu likumu vajadzētu izstrādāt, taču bez tik tiešas advokātu līdzdalības. "Advokāti varētu tikt piesaistīti kā eksperti, taču tiem nevajadzētu spēlēt noteicošo lomu, lai nevienam nebūtu iemesls teikt, ka advokāts darbojas kāda sava klienta interesēs," teica S. Vārpiņš.

Db.lv jau vēstīja, ka nesaskaņas advokātu vidū izcēlās pēc tam, kad J. Grīnbergs it kā visas padomes vārdā iesniedza amnestijas likumprojektu. Vēlāk izrādījās, ka J. Grinbergs šo savu iniciatīvu apspriedis tikai ar dažiem padomes locekļiem. Tiem, kas nebija šo J. Grīnberga kolēģu vidū šķita nepieņemami, ka viņu priekšsēdis balstoties uz visu padomes locekļu vārdiem mēģinājis iedzīvināt likumu, kas pievērsis milzīgu sabiedrības uzmanību.

Nodokļu amnestija Itālijas valsts budžetā ienesīs aptuveni 5 miljardus eiro, no kuriem aptuveni 20 % var tikt novirzīti nekustamo īpašumu biznesa reanimācijai, ziņo dv.ee.

Itālijas iedzīvotāji ārzemēs glabā aptuveni 300 miljardu eiro, un nodokļu amnestijas apstākļos nodokļus nesamaksājušie var legalizēt savus slēptos ienākumus, samaksājot vien 5 % no noslēptā, piedevām izvairoties arī no kriminālatbildības.

Pēc portāla Property-Abroad.com datiem 2001. un 2003 gadā līdzīgu pasākumu — amnestijas — rezultātā valstī atgriezās 80 miljardi eiro. Kā uzskata vairāki eksperti, tad valdība daļu — 20 % — no iegūtajiem līdzekļiem no amnestijas varētu ieguldīt premium-lukss klases nekustamo īpašumu iegādē.

Labāk zīle rokā nekā mednis kokā - tā vēsta sena tautas paruna, un šo teicienu ļoti lielā mērā var attiecināt uz Saeimas lēmumu veikt tā dēvēto nodokļu parādu sodu amnestiju.

Proti, nodokļu parādos iekūlušies uzņēmumi varēs samaksāt valstij uzkrājušos nodokļu parādu, pretī saņemot 100% kavējuma naudas un 90% soda naudas atlaidi. Iespējams, var teikt, ka tādējādi valsts atsakās no zināmas daļas naudas, kas tai pēc visas godības pienāktos, tomēr nav arī nekāds noslēpums, ka vairumā gadījumu šī nauda ir iluzora.

Teorētiski uzņēmēji soda un kavējuma naudas veidā valstij šobrīd parādā ir daudzus miljonus latu. Liela daļa no šīs summas ir uzkrājusies ekonomiskās krīzes gados, kad daudziem uzņēmumiem katastrofāli trūka apgrozāmo līdzekļu un tie nespēja pildīt savas saistības pret valsti. Bija uzņēmēji, kuriem nācās izšķirties - maksāt nodokļus valstij vai uzreiz pārtraukt savas gaitas uzņēmējdarbībā. Taču praktiski, šo soda naudu neatlaižot, valsts nedabūtu neko, ieskaitot pamatsummu. Vienkārši ļoti lielai daļai to uzņēmumu, kuriem ir šādi parādi, nemaz nav un, iespējams, nekad arī nebūs tik lielas naudas, cik Valsts ieņēmumu dienests (VID) līdz šim ir uzrēķinājis. Tāpat jau nevajadzētu būt naiviem un uzskatīt, ka minēto soda naudas amnestijas iespēju izmantos visi 110 tūkstoši uzņēmumu, kam teorētiski šāda iespēja pienāktos. Pirmkārt, daļai šo uzņēmumu joprojām nav iespēju segt arī parāda pamatsummu. Otrkārt, domājams, ka daļas uzņēmumu eksistence šobrīd ir vairs tikai «uz papīra». Tādējādi šobrīd sākt rēķināt, cik miljonus latu valsts varētu iegūt šā soļa rezultātā, būtu visai utopiski.

Finanšu ministrija (FM) ir pieteikusi apspriešanai vērienīgus grozījumus Azartspēļu un izložu likumā, piedāvājot noteikt, ka azartspēļu spēlēšana Latvijā būtu atļauta personām no 21 gada vecuma, nevis no pilngadības, kā tas ir pašlaik.

Pašlaik likums aizliedz azartspēlēs, interaktīvajās azartspēlēs un interaktīvajās izlozēs piedalīties personām, kuras nav sasniegušas 18 gadu vecumu. FM atzīmē, ka pāris gadus vecā Veselības ministrijas (VM) pētījumā tika secināts, ka azartspēles un loterijas Latvijā spēlē galvenokārt 25-34 gadus veci cilvēki. Ar katru nākamo vecuma grupu azartspēļu spēlējušo respondentu īpatsvars samazinās. Ja 55-64 gadu vecu respondentu vidū tādu, kas pēdējā gada laikā spēlējuši vismaz reizi mēnesī, ir 7%, tad 45-54 gadu vecuma grupā - 10%, 35-44 grupā - 12%, 25-34 gadu grupā - 18%, bet 15-24 gadus veco respondentu grupā - 12%. Vienlaikus esot vērojama tendence ar katru vecuma grupu spēlēšanu uzsākt arvien agrākā vecumā.

Ekonomikas ministrija izstrādājusi grozījumus Konkurences likumā ar mērķi efektivizēt konkurences lietu izskatīšanu, preventīvi veicināt konkurences tiesību ievērošanu, piemērotā naudas soda samaksu, tiesisko pienākumu izpildi, konkurences tiesību pārkāpuma rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzību un apvienošanās kontroli, tādejādi sekmējot godīgu konkurenci, informē EM.

Ar grozījumiem likumā iestrādāti uzlabojumi, kas novērš līdz šim konstatētas nepilnības, tāpat, tos izstrādājot, ņemtas vērā Eiropas Savienības (ES) Tiesas atziņas un citu ES dalībvalstu labā prakse.

Viens no būtiskākajiem jaunā likumprojekta grozījumiem paredz Konkurences Padomei (KP) tiesības ierosināt lietas par likuma pārkāpumiem tikai pēc savas iniciatīvas, kā arī iespēju prioritizēt izskatāmās lietas, tādējādi nodrošinot, ka iestāde savus resursus veltīs tieši smagāko Konkurences likuma pārkāpumu (karteļi), kā arī tādu pārkāpumu, kas būtiski ietekmē konkurenci vai patērētāju intereses, izpētei. Vienlaicīgi likumprojekts saglabā arī tirgus dalībniekiem iespēju ziņot par likuma pārkāpumiem.

Šā gada 25. maijā visā Eiropas Savienībā (ES), arī Latvijā, stāsies spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula. Turpmāk – par Latvijas gatavību regulas ieviešanai, tās ietekmi uz uzņēmējdarbību un to, kā uzņēmumiem sagatavoties 25. maijam.

Cik gatava Latvija ir regulas ieviešanai no likumdošanas viedokļa?

Aigars Klaucāns, Datu valsts inspekcijas (DVI) Eiropas Savienības un starptautiskās sadarbības nodaļas juriskonsults: Šobrīd aktīvi izstrādājam nacionālo normatīvo aktu, to dara Tieslietu ministrija, kas nodarbojas ar politikas veidošanu datu aizsardzības jomā. Saeimā jau ir nonācis likumprojekts – Personas datu apstrādes likums, kas aizstās šobrīd spēkā esošo Fizisko personu datu aizsardzības likumu. Arī DVI, manuprāt, ir pietiekami gatava jaunajai situācijai, arī tādēļ, ka attiecībā uz tiesiskajiem pamatprincipiem nav nekādu būtisku izmaiņu, tie paliek būtībā nemainīgi. Protams, ir arī izaicinājumi, ietekmes novērtējums, rīcības kodekss, sertifikācija, ar to visu vēl notiek darbs, tomēr mēs nešaubāmies, ka 25. maijā DVI būs gatava. Ievērojot Personas datu apstrādes likumprojekta anotācijā norādīto informāciju, iespējams, 2019. gadā par 15 amata vietām tiks palielināts DVI darbinieku skaits.

Ministru kabinets ceturtdien atbalstīja Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem saistībā ar jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatību, kurā vienuviet ietverts plašu valsts atbalsta pasākumu klāsts slimības seku novēršanai.

Gala lēmums par likumprojektu būs jāpieņem Saeimai.

Likumprojekta mērķis ir noteikt pasākumus valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai un pārvarēšanai (pasākumus), īpašos atbalsta mehānismus, kā arī krīzes izdevumus, kas tieši saistīti ar Covid-19 izplatības ierobežošanas finansēšanu.

Paredzams, ka Ministru kabinets noteiks nozares, kurām saistībā ar Covid-19 izplatību ir radušies krīzes izdevumi un kurām ir piemērojami likumā noteiktie pasākumi un īpašie atbalsta mehānismi.

No likumprojekta arī izriet, ka gadījumā, ja krīzes skarto nozaru darba devējs darbinieku nenodarbina vai arī neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības, šādā gadījumā tiek kompensēta darbinieka atlīdzība, kas ir līdz 75% no darbiniekam noteiktās atlīdzības, bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāro mēnesi. Šis tiek formulēts kā dīkstāves pabalsts, kas netiks aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātam iemaksām (VSAOI).

Nākamgad fiziskas personas, kuras nokļūs riskanto personu reģistrā, nevarēs kļūt par jaundibinātu uzņēmumu īpašniekiem un amatpersonām, paredz Saeimas apstiprinātie grozījumi likumā «Par nodokļiem un nodevām». Tomēr vienlaikus rodas citi riski.

Vairāki DB aptaujātie uzņēmēji pauda atbalstu idejai izslēgt no spēles visu veidu «pseidoīpašniekus» un «pseidopriekšsēdētājus», kuri savu parakstu uz dokumentiem uzšņāpj par dažiem latiem vai vienu aliņu. Tomēr vienlaikus viņi norāda uz vairākiem riskiem, kad tā dēvētajā melnajā sarakstā var nokļūt arī normāli cilvēki, kuru uzņēmējdarbība bijusi neveiksmīga un kuru adrese būs riskanto adrešu reģistrā. Proti, šajā reģistrā varot būt arī tāds uzņēmējs, kura juridiskajā adresē konkrēto uzņēmējdarbību neesot iespējams veikt. «Labticīgam nodokļu maksātājam nav pamata satraukumam, jo ne tā amatpersonas, ne viņš pats tajā nokļūt nevar,» skaidro Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone. Viņa uzsver, ka melnajā sarakstā iekļautie neko nevarēs reģistrēt Uzņēmumu reģistrā.

Ceturtdien, 16. oktobrī, Saeima galīgajā lasījumā skatīs Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likumprojektu, kā arī grozījumus vēl vairākos saistītajos likumos, kas izstrādāti ar mērķi nodrošināt profesionālu un caurskatāmu valsts un pašvaldību uzņēmumu pārvaldību, kā arī uzlabot šo uzņēmumu darbības rādītājus, informē Ekonomikas ministrijas (EM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.

Darbs pie valsts un pašvaldību uzņēmumu pārvaldības reformas tika sākts jau 2010. gadā, lai nodrošinātu labāku un atbildīgāku valsts un pašvaldību uzņēmumu pārvaldību, lielākus ienākumus no šo uzņēmumu dividendēm, visiem pieejamu informāciju par to sasniegtajiem darba rezultātiem, kā arī profesionālāku uzņēmumu vadītāju iecelšanu. Vienlaikus reformas īstenošana uzlabos Latvijas uzņēmējdarbības vidi, valsts un pašvaldību uzņēmumu pārvaldībā ieviešot tādus darbības kritērijus, kādi jau pastāv privātajā sektorā, jo īpaši biržas kotētajos uzņēmumos.

EM uzsver, ka valsts un pašvaldību uzņēmumu pārvaldības reformas īstenošana Latvijā ir vitāli svarīga uzņemšanai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (Organisation for Economic Co-operation and Development (OECD)). Valsts un pašvaldību uzņēmumu efektīva pārvaldība ir viens no kritērijiem, kuru izpildi regulāri uzrauga OECD.

Itālijas valdība gatavo nodokļu amnestiju, kuras mērķis ir atgriezt valstī naudu, kuru Itālijas pilsoņi glabā valstīs, kur ir zemāki nodokļi, raksta Reuters.

Lai varētu ieviest plānoto nodokļu amnestiju Itālijai ir jāsagaida atļauja no Eiropas Komisijas (EK).

Itālijas premjerministra Silvio Berluskoni laikā jau bijušas divas nodokļu amnestijas – 2001. un 2003. gadā. Abas šīs amnestijas nodrošināja valstij papildus apgrozījumu 2.1 miljarda eiro apmērā.

Itālijas laikraksti aprēķinājuši, ka šī nodokļu amnestija Itālijai varētu nodrošināt papildus apgrozījumu 5 miljardu eiro apmērā, taču tik pat labi šis apjoms varētu būt mazāks.

Latvijas Zvērinātu advokātu padome šodien vērtēs sava priekšsēdētāja Jāņa Grīnberga rīcību, jo tas bez saskaņošanas ar visiem padomes locekļiem Valsts prezidentam un Saeimai iesniedza amnestijas likumprojektu.

Zvērinātu advokātu padomes pārstāvis Saulvedis Vārpiņš neņēmās spriest kāds būs padomes lēmums. Viņš Db arī nespēja prognozēt, cikos lēmums par J. Grīnberga rīcību varētu tapt zināms, jo padomei tas ir tikai viens no daudzajiem šodien apspriežamajiem jautājumiem, bet sēde sākas 16.00.

Nesaskaņas advokātu vidū izcēlās pēc tam, kad J. Grīnbergs it kā visas padomes vārdā iesniedza amnestijas likumprojektu. Vēlāk izrādījās, ka J. Grinbergs šo savu iniciatīvu apspriedis tikai ar dažiem padomes locekļiem. Tiem, kas nebija šo J. Grīnberga kolēģu vidū šķita nepieņemami, ka viņu priekšsēdis balstoties uz visu padomes locekļu vārdiem mēģinājis iedzīvināt likumu, kas pievērsis milzīgu sabiedrības uzmanību.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Nelija Jezdakova atzīst, ka, ieviešot tā dēvēto nodokļu amnestiju, ļaujot nepiedzīt nokavējuma naudu apmaiņā pret apņemšanos samaksāt nodokļa parāda pamatsummu, jāuzmanās, lai tas neveicinātu nihilismu pret nodokļu maksāšanu. Šādu viedokli viņa paudusi sestdien publicētajā intervijā reģionālajā laikrakstā "Auseklis".

"Cik man zināms, Finanšu ministrija ir sagatavojusi koncepciju, taču jāatzīst, ka ne viss tajā iekļautais mani apmierina. Jāatzīst, ka nereti grūtībās nonākušam uzņēmumam nav naudas arī tam, lai nomaksātu nodokļu parāda pamatsummu. Jābūt arī kaut kādai sapratnei par to, cik mums ir tādu nodokļu maksātāju, kuri visu ir maksājuši godīgi, aizņēmušies naudu, lai nokārtotu gan pamatsummas, gan arī soda naudas maksājumu. Vai tad viņi ir muļķāki par tiem, kam mēs tagad esam gatavi šo sodu norakstīt? Ir jāraugās, lai nodokļu amnestija neveicinātu nihilismu pret nodokļu maksāšanu. Svarīgi, lai neveidojas uzskats - nemaksāšu, cik vien ilgi gribēšu, jo soda naudu man vienalga norakstīs...," pauda Jezdakova.

Valsts ieņēmumu dienests saņēmis pirmos uzņēmēju iesniegumus ekonomiskās krīzes laikā uzkrāto nodokļu parādu nokavējuma naudu un soda naudu dzēšanai, vēsta laikraksts Bizness un Baltija.

Pirmdien, 1.oktobrī, Valsts ieņēmumu dienestā jau saņemti 28 iesniegumi nodokļu amnestijai, no kuriem 27 bija no juridiskām personām. Kopējais skaits atbalsta programmas pretendentu varētu sasniegt 110 000 nodokļu maksātāju, sākotnēji plānoja Finanšu ministrija.

Pašvaldības, iesniedzot īpaši sagatavotus noteikumus nodokļa atbalsta pasākumu veikšanai, no amnestijas gūs zināmu labumu. Rīga, kas noteikumus iesniedza pirmā, cer papildināt kasi par 3,5 miljoniem latu. Kopumā nepieciešamos normatīvo aktus pieņēma tikai 27 no 118 pašvaldībām, stāsta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas preses sekretāre Linda Tilta.

Krievijā augstā līmenī atzīst tiesu prakses negodīgumu pret biznesu – tā nākas secināt pēc valdības pilnvarotā pārstāvja un biznesa tiesībsarga iniciatīvas atbrīvot visus uzņēmējus, kas «notiesāti pēc ekonomiskajiem pantiem», raksta Kommersant. Un tādu varētu būt veseli 110 tūkstoši.

Īpaši biznesa aizstāvībai izveidotā tiesībsarga institūcijas vadītājs Boriss Titovs šādu amnestiju ir ierosinājis jau agrāk, un viņš norāda, ka arī šoreiz nāksies «peldēt pret straumi».

Amnestijas koncepcijas izstrādātāji, ieskaitot Konstitucionālās tiesas un Tiesību un ekonomisko pētījumu centra ekspertus, gribējuši prasīt vēl plašāka mēroga apžēlošanu, raksta laikraksts, tomēr tiesībsargs iznākumā aprobežojies vien ar tiem notiesājošajiem spriedumiem, kas attiecas tieši uz uzņēmējdarbību. Viņš to skaidro ar pārliecību, ka tieši uzņēmēju kriminālvajāšana ir galvenā pasūtīto tiesvedību forma, kuras mērķis ir īpašuma atņemšana un paša īpašnieka «iesēdināšana».

85% no visiem ārzemniekiem, kuri pameta Latviju pēdējo četru gadu laikā, bija Krievijas pilsoņi.

Vērtējot 50 lielāko Latvijas iedzīvotāju valstspiederības grupu skaitliskā lieluma izmaiņas pēdējo četru gadu laikā, var secināt, ka skaitliski visvairāk samazinās Latvijas pilsoņu un Latvijas nepilsoņu skaits.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datu apkopojums par Fizisko personu reģistrā iekļauto informāciju liecina, ka 2019. gada 1. janvārī reģistrā bija iekļauti 1775,8 tūkstoši Latvijas pilsoņu, bet 2023. gada 1. janvārī Fizisko personu reģistrā iekļauto Latvijas pilsoņu skaits bija samazinājies par 41,3 tūkstošiem (-2,3%), nokrītot līdz 1734,6 tūkstošiem. Vēl straujāk samazinājās Latvijas nepilsoņu skaits. 2019. gada sākumā reģistrā bija 224,7 tūkstoši Latvijas nepilsoņu.

Parlaments šodien lēma noraidīt grozījumus Azartspēļu un izložu likumā, kas būtiski ierobežotu azartspēļu organizēšanas vietu izplatību Latvijā.

Šos grozījumus izstrādāja vairāki Jaunās konservatīvās partijas un "KPV LV" deputāti.

Deputāts Juris Jurašs (JKP) aicināja atbalstīt likumprojektu, atzīmējot, ka no azartspēļu atkarības Latvijā cieš ap 80 000 personu, savukārt vairāk nekā 15 000 iedzīvotāju šī problēma ir smagākajā pakāpē.

Viņaprāt, šis likumprojekts būtu neliels solis veselīgas sabiedrības veidošanā. "Spēļu zāles Latvijā ir kā ielaista slimība, kas daudzus padara bagātus, tāpēc nav jāierobežo," teica parlamentārietis.

Jurašs uzsvēra, ka situācija ar azartspēlēm ir kritiska un tām "jāierāda vieta".

Problēmas novērsīs skaidri noteikumi 

Par saprotamu un loģisku azartspēļu nozares regulējumu intervijā laikrakstam Diena stāstījusi...

Tikmēr opozīcijas deputāts Nikolajs Kabanovs (S) teica, ka azartspēļu vietas ir slēgtas, kopš valstī ir ārkārtējā situācija, un, viņaprāt, likumprojekta iesniedzēji ar šo vēlas "novērst uzmanību no valdības nespējas izpildīt savas pilnvaras, organizēt Iekšlietu un Tieslietu ministriju darbību tā, lai pandēmijas laikā izslēgtu iespēju noziedzīgiem elementiem ārdīties Latvijā".

"Par" likumprojekta nodošanu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai balsoja 35 deputāti, "pret" bija 15, bet atturējās 27. Attiecīgi šis likumprojekts tika noraidīts.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka grozījumu mērķis ir būtiski ierobežot azartspēļu organizēšanas vietu izplatību Latvijā un mazināt azartspēļu kaitīgo ietekmi uz sabiedrības veselību un sabiedrību kopumā.

Likumprojektā skaidrots, ka personas, kas piedalās azartspēlēs un izlozēs, ir pakļautas pārmērīgas aizraušanās riskam. Azartspēļu atkarība jeb patoloģiska tieksme uz azartspēlēm, saskaņā ar Starptautisko slimību klasifikāciju, raksturojas ar biežām un atkārtotām azartspēļu epizodēm, kas ieņem galveno vietu cilvēka dzīvē un atstāj kaitīgu ietekmi uz viņa sociālās, profesionālās un ģimenes dzīves vērtībām un saistībām, kā arī viņa materiālo stāvokli.

Atbilstoši SKDS 2016.gada veiktajai aptaujai, 26% respondentu, kuri pēdējo 12 mēnešu laikā bija spēlējuši azartspēles, atzina, ka ir saskārušies ar situācijām, kad spēle tik lielā mērā pārņem savā varā, ka apkārtējā pasaule uz brīdi pārstāj eksistēt.

Likumprojekts paredzēja noteikt, ka azartspēles būs pieejamas tikai kazino, kas ierīkoti četru vai piecu zvaigžņu viesnīcās.

Anotācijā teikts, ka saskaņā ar pētījumu datiem spēļu zāļu vai kazino pieejamības lokalizācijas ierobežošana ir viens no līdzekļiem azartspēļu problemātisku spēlēšanas paradumu ierobežošanā.

Azartspēļu norises vietu ierobežojumu ieviešanas mērķis ir mazināt problemātisku spēlēšanas paradumu attīstības riskus sabiedrībā.

Tāpat likumprojekts paredzēja noteikt vecuma ierobežojumu dalībai azartspēlēs un izlozēs. Ar projektu paredzēts mainīt vecuma ierobežojumu, no kura ir atļauts piedalīties azartspēlēs, derībās, totalizatoros un interaktīvajās izlozēs. Šobrīd likums nosaka 18 gadu vecuma robežu, ko projekts paredz mainīt uz 21 gadu vecumu.

Attiecībā uz dalību izlozēs Latvijā šobrīd nav noteikts vecuma ierobežojums, tādēļ likumprojekts plānoja ieviest 18 gadu vecuma slieksni.

Likumprojekts arī paredzēja ieviest spēļu zāļu darba laika ierobežojumu. Grozījumi paredz azartspēles klātienē aizliegt laikā no plkst.2 līdz 8, ar mērķi atturēt personas no nepārtrauktas spēlēšanas.

Deputāti arī piedāvāja likumā noteikt aizliegumu uzturlīdzekļu nemaksātajiem piedalīties azartspēlēs. Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā jau šobrīd paredzēti vairāki ierobežojumi parādniekiem, kas noteikti, lai motivētu tos pildīt ar likumu noteikto pienākumu - nodrošināt bērnu ar uzturlīdzekļiem. Šo normu plānots iestrādāt arī Azartspēļu un izložu likumā.

Taču izskatīšanai Saeimas Juridiskajā komisijā tika nodoti JKP un "KPV LV" deputātu virzītie grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas paredz alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības aizliegumu azartspēļu organizēšanas vietās.

Saeima šodien pieņēma lēmumu atlaist Rīgas domi.

Dome gan vēl darbu turpina, jo Rīgas domes atlaišanas likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, par ko lēmumu desmit dienu laikā jāpieņem Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Lai arī pirmajā lasījumā par likumprojektu balsoja tikai četras koalīcijas partijas un knapi tika savākts nepieciešamo balsu skaits, piektdien par Rīgas domes atlaišanu balsoja visi valdībā pārstāvētie politiskie spēki - par nobalsoja 62 deputāti, bet pret bija 22 tautas kalpi.

Balsojumā nepiedalījās četri Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāti, savukārt pret likumprojektu balsoja partijas "Saskaņa" frakcijas deputāti, kā arī vairāki pie frakcijām nepiederošie deputāti.

Ekonomikas ministrijas izstrādātais Ārpustiesas parādu piedziņas likumprojekts ir netaisnīgs pret citiem nozares dalībniekiem, kas savas darbības ietvaros, veic parādu piedziņu klientu interešu aizstāvības ietvaros, savu viedokli pauž zvērināts advokāts Aldis Gobzems.

Viņš uzskata ka lēmums ar likuma palīdzību regulēt atsevišķas indivīdu grupas biznesa intereses nav pieļaujams. Jaunais likumprojekts regulēšot parādnieka un piedzinēja attiecība, taču neefektīvi. Šāds parādu piedziņas regulējums bijis nepieciešams jau sen, taču, izstrādājot likumprojektu, jāņem vērā visu iesaistīto pušu intereses un jāievēro taisnīguma princips.

«Lai gan ārpustiesas parādu piedziņas likumprojekta mērķis ir aizsargāt patērētājus, šobrīd vislielākie ieguvēji ir tikai paši parādu piedzinēji. Līdz šim parādu piedzinējiem nebija nekādu likumīgu tiesību prasīt papildus samaksu par parādu piedziņu no paša parādnieka. Tas tika darīts nelegāli. Arī šobrīd likums nerisina šo jautājumu, jo parādniekam par 5 Ls lielu parādu var prasīt papildus segt minimālo parādu piedziņas izmaksu 12 Ls apmērā, kas vairāk nekā divas reizes pārsniedz pašu parādu.»

«Bija konkrēts brīdis, kad Juraša kungs pieteicās uz vizīti pie «donnas Danas». Viņš atnāca ar diezgan biezu mapīti. Tas bija tad, kad Finanšu policijā sākās reorganizācija.»

To intervijā DB saka bijusī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece un Izmeklēšanas daļas priekšniece Ļubova Švecova.

Advokāts Aldis Gobzems intervijā Dienas Biznesam runāja par «vilkačiem», kas tiesībsargājošajās iestādēs piesedz būtībā organizēto noziedzību. Viņš minēja tādu «zelta trijstūri», ko nozarē visi zinot, - Jurašs, Čerņeckis un Bunkus. Juris Jurašs ir bijušais augsta ranga KNAB darbinieks, Kaspars Čerņeckis un Kaspars Bunkus - augstas VID amatpersonas. Jūs ilgus gadus strādājāt VID Finanšu policijā, varat par to kaut ko teikt. Vai jūs lasījāt šo interviju?

Lasīju šo interviju ar interesi un apbrīnu par to, ka cilvēks tik drosmīgi stāsta objektīvi pastāvošas lietas. Varu teikt, ka 99,9% no Gobzema intervijā teiktā ir patiesība. Tikai tas drīzāk nav trijstūris, bet četrstūris vai patiesībā vēl sarežģītāka figūra. Varbūt tā drīzāk ir piramīda, kuras augšgalā ir viena figūra, bet pamatus stiprina vēl dažas. Un notiek aktīvs menedžments šīs trijstūra piramīdas ietvaros starp tajā ietilpstošajiem darboņiem.

Negodīgus ārvalstu investorus atrast būs grūtāk, jo Latvijā uzņēmumu dalībnieku – fizisku personu adreses vairs nereģistrē un tās ir izslēgtas no visiem Uzņēmumu reģistra reģistriem.

Ar 1. aprīli Uzņēmumu reģistrs (UR), pamatojoties uz Komerclikuma pārejas noteikumu prasībām, no visiem reģistriem savā pārziņā izslēdza ziņas par personas dzīvesvietas adresi. Proti, uzņēmuma dalībniekiem – fiziskām personām – UR sasniedzamības adresi – nereģistrē, un šāda informācija nav pieejama ne UR atkalizmantotājiem, ne uzņēmējiem, ne valsts un pašvaldību iestādēm. Tas nozīmē to, ka Latvijas iedzīvotājus – uzņēmumu kapitāldaļu turētājus visi interesenti varētu atrast, ar pamatotu lūgumu vēršoties Iedzīvotāju reģistrā, tomēr problemātiska varētu būt tieši ārvalstu fizisku personu – uzņēmumu kapitāldaļu īpašnieku atrašana un informēšana, piemēram, kādas tiesvedības vai izmeklēšanas gadījumā. Tāpēc tiek pieļauts, ka šāda pārspīlēta personas datu aizsardzības prasības iedzīvināšana var vilkt līdzi sev dalībnieka – fiziskas personas nesasniedzamību, kas paver iespējas ārvalstu blēžiem, vienlaicīgi galvassāpes tiesībaizsardzības iestādēm.

Pēc 1.oktobra darba devējam būs tiesības atlaist Covid-19 sertifikātu neieguvušu darbinieku, paredz trešdien Ministru kabineta sēdē atbalstītais projekts grozījumiem Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā.

Likumprojekta autori norādīja, ka grozījumi likumā paredz jaunu pieeju Covid-19 infekcijas izplatības mazināšanai un katra indivīda veselības aizsardzībai, nosakot pienākumu valsts institūcijām sniegt epidemioloģiski drošus pakalpojumus, darba devēja pienākumu nodrošināt epidemioloģiski drošu darba vidi.

Likumprojekts paredz, ka darba devējam būs jānosaka amatu un darbinieku kategorijas, kurām jābūt ar Covid-19 sertifikātu, un jāinformē par to darbinieki, lai tie zinātu, vai to darba vai amata pienākumi ir saistīti ar prasību par sadarbspējīga vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta esamību.

Tāpat likumprojekts paredz obligātu Covid-19 sertifikāta prasību veselības aprūpes, ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās un izglītības jomā strādājošajiem.

Ministru kabineta komiteja šodien pabeidza skatīt Finanšu ministrijas (FM) izstrādāto jauno Publisko iepirkumu likumu, kas paredz, ka iepirkuma procedūra nav jāpiemēro pakalpojumiem un precēm līdz 10 000 eiro vērtībā, tomēr pirms tā skatīšanas valdības sēdē vēl tiks rīkota starpinstitūciju sanāksme.

Kā tika norādīts valdības komitejas sēdē, sanāksme tiks rīkota, jo likumprojektu vēl ir nepieciešams precizēt.

Tā kā likumprojekts ir apjomīgs, tas iepriekšējās valdības komitejas sēdēs tika skatīts pa daļām.

Pašlaik spēkā esošā likuma redakcija paredz, ka iepirkumi nav jārīko, ja šī summa nepārsniedz 4000 eiro.

Likumprojekts tika izstrādāts, lai nodrošinātu Eiropas Savienības (ES) iepirkumu direktīvu pakotnes normu pārņemšanu nacionālajā tiesiskajā regulējumā. FM piebilst, ka laikā līdz likuma pieņemšanai neviena iepirkuma veikšana nav apdraudēta vai aizliegta.

Papildus FM ir atradusi risinājumu direktīvu būtisko normu pārņemšanas ātrākai virzībai un pieņemšanai. Jau šobrīd ir izstrādāti grozījumi Publisko iepirkumu likumā un grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā ar mērķi nodrošināt direktīvās noteikto obligāto normu pārņemšanu, tādējādi dodot iespēju jauno likumprojektu virzību turpmāk nesaistīt ar direktīvās noteikto obligāto normu pārņemšanu.

Saeima 4.augustā nodeva izskatīšanai atbildīgajā komisijā Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma grozījumu projektu, kas paredz noteikt, ka pēc 1.oktobra darba devējam būs tiesības atlaist darbiniekus, kas nebūs ieguvuši Covid-19 drošības sertifikātu, kas apliecina vai nu vakcinēšanās vai izslimošanas faktu.

Likuma grozījumi nodoti skatīšanai parlamenta Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, kuras sēde paredzēta jau šodien.

Jau vēstīts, ka koalīciju veidojošās partijas plāno likumprojektu šodien atbalstīt arī konceptuāli pirmajā lasījumā.

Ja vēlāk likums tiks pieņemts arī galīgajā lasījumā, tad savukārt opozīcijas pārstāvji plāno vākt 34 deputātu parakstus, lai uz laiku apturētu likuma izsludināšanu un mēģinātu panākt tā nodošanu izlemšanai referendumā.

Jau vēstīts, ka autori norādīja, ka grozījumi likumā paredz jaunu pieeju Covid-19 infekcijas izplatības mazināšanai un katra indivīda veselības aizsardzībai, nosakot pienākumu valsts institūcijām sniegt epidemioloģiski drošus pakalpojumus, darba devēja pienākumu nodrošināt epidemioloģiski drošu darba vidi.

Ministru kabinets šodien akceptēja jaunā Publiskā iepirkuma likuma projektu, kas paredz nepiemērot iepirkuma procedūru iepirkumiem līdz 10 000 eiro.

Pašlaik spēkā esošā likuma redakcija paredz, ka iepirkumi nav jārīko, ja šī summa nepārsniedz 4000 eiro.

Patlaban Publisko iepirkumu likumā vienošanās vēl nav panākta par diviem jautājumiem - depozīta regulējumu, jo Tieslietu ministrijai vēl ir iebildumi pret Finanšu ministrijas (FM) piedāvāto formulējumu, kā arī par grozījumu apmēru līgumos. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) piedāvā noteikt, ka grozījumu apmērs nedrīkst pārsniegt 50% no līguma summas, vienlaikus KNAB vērsies pēc skaidrojuma Eiropas Komisijā (EK).

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) norādīja, ka patlaban likumprojektā iekļautais formulējums ir tāds, kā FM saprot Eiropas Savienības (ES) direktīvu. «Ja EK skaidrojums no tā atšķirsies, tad apņemamies šo formulējumu grozīt saskaņā ar EK atbildi,» sacīja Reizniece-Ozola.

Komersanta, kura darbība izbeigta, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, izslēgšanai no komercreģistra nebūs nepieciešams veikt likvidācijas procesu, lēmis Ministru kabinets.

Šobrīd Komerclikumā ir vairākas nepilnības, kas komersanta darbības izbeigšanu un tam sekojošo likvidācijas procesu padara neefektīvu un nelietderīgi sadārdzina, norādīts Tieslietu ministrijas sagatavotajā anotācijā likumprojektam «Grozījumi Komerclikumā». Lai novērstu situāciju, kad sabiedrības darbība ir izbeigta, taču likvidācija netiek uzsākta, jo nav iecelts likvidators, likumprojekts noteic, ka likvidatoru var ieteikt ikviena persona, kura ir ieinteresēta sabiedrības likvidācijā, piemēram, likvidatoru tiesai var ieteikt persona, kura cēlusi prasību tiesā par sabiedrības darbības izbeigšanu, vai sabiedrības dalībnieks vai kreditors.