Jelgavas tiesa šodien noraidīja vairāku privātpersonu un uzņēmumu prasību atzīt Jelgavas autobusu ražotāja a/s «AMO Plant» maksātnespēju un izbeidza ierosināto maksātnespējas procesa lietu. Tiesas sprieduma pilnais teksts būs pieejams 20. janvārī, bet tiesas lēmums nav pārsūdzams. Prasītāju pārstāvis Nauris Durevskis pauda, ka tiesas lēmumu varēs komentēt pēc iepazīšanās ar pilnu sprieduma tekstu, raksta Zemgales Ziņas.

Lietas izskatīšanu vairākkārt atlika, jo lietā tika saņemti gan jauni prasību pieteikumi par «AMO Plant» maksātnespējas atzīšanu, gan papildu pierādījumi.

«Ziņas» jau vēstīja, ka pirmā «AMO Plant» maksātnespējas procesa pieteicēja bija privātpersona A.Zvejniece, iepriekšējā «AMO Plant» valdes priekšsēdētāja biroja vadītāja. Pēc tam tiesā ar tādu pašu prasību vērsās arī «AMO Plant» mazākuma akcionārs a/s «Ferrus», kā arī SIA «VDL Bus & Coach B.V.», a/s «AMO Bus», kā arī privātpersonas, tajā skaitā arī uzņēmuma darbinieki, Svetlana Tseype, Jānis Dambītis, Nataļja Korola, Bella Murina, Marina Zubrika, Mamedhasans Asadullajevs, Dzintra Krūze, Aleksandrs Bogačkins, Kims Kudrjavcevs, Eduards Ogurcovs, Ruslans Kļimovs un Vsevolods Kleninsky.

Izsolē iegādājoties maksātnespējīgās Jelgavas autobusu ražotājas AS AMO Plant īpašuma vērtīgāko daļu, valstij piederošās finanšu institūcijas Altum mērķis ir to nākotnē pārdot, lai atgūtu darījumā savulaik ieguldītos līdzekļus, aģentūru LETA informēja AS Attīstības finanšu institūcija Altum sabiedrisko attiecību speciāliste Sandra Eglīte.

Finanšu institūcija Altum kā nodrošinātais kreditors piedalījusies maksātnespējas administratora Alekseja Panasina 15.oktobrī rīkotajā uzņēmuma Amo Plant īpašumu izsolē un par 2,4 miljoniem eiro nosolījusi Altum ieķīlātos īpašumus Jelgavā, Aviācijas ielā 42 un Aviācijas ielā 42A, - administrācijas ēku un ražošanas cehu, apstiprināja Eglīte.

Altum šos īpašumus apsaimniekos un uzturēs labā kārtībā ar mērķi pārdot, lai atgūtu darījumā savulaik ieguldītos līdzekļus, skaidroja Eglīte.

Altum pieteiktais kreditoru prasījums maksātnespējas administratoram ir 3,6 miljoni eiro.

Maksātnespējas administratora Alekseja Panasina birojā aģentūrai nesniedza informāciju par 15.oktobrī notikušo izsoļu rezultātiem, norādot, ka ar administratoru viņa aizņemtības dēļ neesot iespējams sazināties un viņš arī nesniegšot nekādu informāciju līdz izsoles rezultātu apstiprināšanai.

Apstrādes rūpniecība pēdējos gados demonstrējusi labu izaugsmi, un viena no nozarēm, kas to sekmējusi, ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Vēl vairāk - autobūves nozare šogad augusi visstraujāk, un līdzšinējie investīciju plāni liek cerēt uz strauju izaugsmi arī nākotnē, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Šī ziņa daudzos skeptiķos izraisa vismaz smīnu, ja ne skaļus smieklus, – kopš kura laika Latvija ražo automobiļus? Šķiet, vidējam latvietim pašmāju automobiļu ražošana asociējas tikai ar padomju laikā ražotajiem mikroautobusiem «Latvija» un pastāv uzskats, ka nedz pirms tam, nedz pēc nozare nav eksistējusi un vairs neeksistē. Tomēr tā nebūt nav, viņa uzsver.

Latvijai un latviešiem (dažu interesantu faktu dēļ paplašināšu stāstu arī izcelsmes virzienā) ir saistība ar automobiļu ražošanu teju kopš autobūves pirmsākumiem, tādēļ, pirms aplūkojam nozares sniegumu pēdējās desmitgadēs, nedaudz ielūkosimies vēsturē. To palīdzēs atklāt Rīgas Motormuzeja informācija, Edvīna Liepiņa un Andra Biedriņa grāmata «Rīgas auto» un citi avoti, saka eksperte.

Šobrīd reģistrēti 302 uzņēmumi, kuros vismaz 50% kapitāldaļu pieder kādai no pašvaldībām vai to iestādēm, liecina Lursoft pētījuma dati. Pēdējo piecu gadu laikā šādu uzņēmumu skaits samazinājies par 42, liecina Lursoft dati.

Kopējais skaits ar uzņēmumiem, kuros reģistrēta pašvaldību līdzdalība, ir nedaudz lielāks. Pēc Lursoft datiem, šobrīd Latvijā reģistrēti kopskaitā 359 uzņēmumi, kuros līdzdalību pamatkapitālā reģistrējušas pašvaldības vai tām piederoši uzņēmumi.

Savulaik bieži no uzņēmumiem un uzņēmumus pārstāvošām organizācijām izskanējuši pārmetumi par konkurences kropļošanu un brīvas konkurences principu nodrošināšanu apstākļos, kad pašvaldības, radot labvēlīgākus nosacījumus tām piederošajām kapitālsabiedrībām, no tirgus izstūmušas privātos uzņēmumus.

Kā savās vadlīnijās norāda Konkurences padome, visām kapitālsabiedrībām jādarbojas vienlīdzīgas konkurences apstākļos, kas nozīmē, ka kapitālsabiedrības piederība publiskai personai vai publiskas personas iesaiste nedrīkst sniegt nepamatotas konkurences priekšrocības konkrētam uzņēmumam. Turklāt, ja konkrētajā administratīvajā teritorijā pašvaldībai nav konkurentu, nepieciešams arī izvērtēt, vai citās tuvākajās administratīvajās teritorijās nav potenciālo konkurentu, kas varētu nodrošināt konkrētā pakalpojuma vai preces pieejamību. To regulē arī Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.pants, nosakot, ka pašvaldībai, dibinot kapitālsabiedrību komercdarbības veikšanai, jāizvērtē, vai konkrētajā jomā un teritorijā patiesi ir konstatējama tirgus nepilnība. Gadījumā, ja pašvaldības dibināta kapitālsabiedrība jau darbojas, būtu regulāri un rūpīgi jāizvērtē, vai situācija tirgū nav mainījusies.

Autobusu ražotāja a/s Amo Plant pērn apgrozīja 3,24 miljonus eiro, kas ir krietni mazāk nekā 2012. gadā. Zaudējumu apjoms gan pagājušajā gadā saglabājās iepriekšējā gada līmenī – 2,95 miljonu eiro apjomā, liecina Lursoft dati.

Salīdzinājumam 2012. gadā kompānijas apgrozījums veidoja 5,76 miljonus eiro.

Savukārt zaudējumi 2013. gadā Amo Plant izveidojušies piespiedu dīkstāves dēļ, kas saistīta ar pamatakcionāru lēmumu par tai piederošo akciju paketes nodošanu, skaidrots kompānijas vadības ziņojumā.

Kopumā pērn būtiskas izmaiņas uzņēmuma darbībā nav notikušas. Uzņēmuma resursi tika novirzīti pasūtījumu izpildīšanai, sagatavošanai pamatakcionāru nomaiņai un jaunu tirgu apgūšanai. Amo Plant 2013. gadā ieguva sertifikātus transportlīdzekļa tipa apstiprināšanai Eiropas Savienībā un Krievijā, kas ļaus reģistrēt saliktos Amo Plant autobusus norādītajās teritorijā, teikts Amo Plant vadības ziņojumā.

Krievija ierobežojusi Ukrainas pilsoņu ieceļošanu valstī no Eiropas Savienības (ES) līdz divām robežšķērsošanas vietām, tikai vienai no tām esot uz sauszemes, informē ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) birojā.

Trešdien Krievija informējusi Ārlietu ministriju, ka tā ierobežo Ukrainas pasu turētāju ieceļošanu Krievijā no trešajām valstīm tikai līdz divām robežšķērsošanas vietām.

No 16.oktobra visi Ukrainas pasu turētāji, kas vecāki par 14 gadiem, drīkstēs ieceļot Krievijā no trešām valstīm tikai divās robežšķērsošanas vietās - Šeremetjevo lidostā, kas atrodas Maskavā, un mazākajā robežkontroles punktā uz Latvijas-Krievijas robežas - Vientuļos.

Kariņš akcentē, ka Krievija turpina savu taktiku, cenšoties šķelt Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, kam ir robeža ar Krieviju. "Šāda rīcība lemta neveiksmei," solīja politiķis, uzsverot, ka Latvija saskaņos vienotu nostāju ar ES un NATO partneriem un attiecīgi rīkosies.

Autobusu ražotājam AS Amo Plant vakar izbeigts tiesiskās aizsardzības process, kas tika uzsākts šā gada 30. jūnijā, norāda Lursoft maksātnespējas datu bāzē esošā informācija.

Uzņēmuma tiesiskās aizsardzības process tika ierosināts, jo aktīvu struktūras un realizētās komercdarbības, kā arī likvīdo apgrozāmo līdzekļu trūkumu rezultātā izveidojās situācija, kurā Amo Plant nonāca īslaicīgās finansiālās grūtībās, ko apstiprināja arī Valsts ieņēmumu dienesta lēmums, ar kuru tika nolemts no uzņēmuma piedzīt nokavētos nodokļu maksājumus 300,654 tūkstošu eiro apmērā.

Amo Plant iesniegtajā pārskatā par 2013.gadu uzrādīts, ka uzņēmuma neto apgrozījums, kas sasniedza 3,24 miljonus eiro, salīdzinot ar 2012. gada apgrozījumu, pērn kritās par 43,79%, savukārt, aplūkojot uzņēmuma peļņas radītājus vērojams, ka tas turpināja darboties ar zaudējumiem. Aizvadītajā gadā tie mērojami ar 2,94 miljoniem eiro. Amo Plant pērn nodrošināja 56 darbavietas.

Sadarbojoties Drošas braukšanas skolai (DBS) un autobusu salicējkompānijai AMO Plant, izveidota jauna auto un moto skola Jelgavā, informē reģionālais portāls zz.lv.

AMO Plant telpās un izmēģinājumu poligonā DBS speciālisti apmācīs A, B, C, D, E kategoriju transportlīdzekļu vadītājus, vadīs profesionālu autovadītāju kvalifikācijas paaugstināšanas kursus atbilstoši 95. koda prasībām, kā arī organizēs drošas un ekonomiskas braukšanas apmācības.

DBS valdes loceklis Artūrs Priednieks skaidrojis: «Līdz šim praktiskās apmācības ar autobusiem un smago transportu Latvijā nebija iespējamas, jo trūka atbilstoša poligona. Tagad šāds poligons ir Jelgavā.»

Abu uzņēmumu sadarbības gaitā notiks arī AMO Plant vietējo un citvalstu klientu apmācība, kas autobusu vadītājiem ļaus apgūt ekonomiskas braukšanas prasmes, kā arī praktiskas zināšanas par transportlīdzekļu pareizu ekspluatāciju.

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite parakstījusi tā dēvēto Magņitska likumu, kas aizliedz iebraukt Lietuvā ārvalstniekiem, kuri saistīti ar liela apmēra korupciju, naudas atmazgāšanu vai cilvēktiesību pārkāpumiem, vēsta prezidentes kanceleja..

«Pieņemot šo likumu, Lietuva pievienojas starptautiskajai sabiedrībai, sakot stingru «nē» cilvēktiesību pazemošanai, netīrajai naudai un tiesiskuma graušanai,» uzsvērusi Grībauskaite.

«Likuma vara un cieņa pret cilvēktiesībām tiesiskas sabiedrības neatņemama sastāvdaļa. Tiem, kas mīda kājām vispāratzītās cilvēka tiesības un brīvības ir jāzina, ka viņus negrib demokrātiskajā pasaulē,» uzsvērusi Lietuvas prezidente.

Jau ziņots, ka Seims šo likumu pieņēma 16.novembrī. Par likuma pieņemšanu balsoja 91 deputāts, kas piedalījās sēdē, neviens nebija pret un neatturējās.

Lietuva ir ceturtā valsts pasaulē, kas pieņēmusi šādu likumdošanas aktu. «Magņitska likumi» jau darbojas Amerikas Savienotajās Valstīs, Igaunijā un Kanādā.

Ņemot vērā piepūšamo atrakciju popularitāti, kā arī sākoties vasaras sezonai, būtiski, lai pakalpojumu sniedzēji, piedāvājot publiskos piepūšamo atrakciju pakalpojumus, veiktu nepieciešamos drošības pasākumus, kā arī vecāki būtu vērīgi, tādējādi mazinot traumu gūšanas riskus atrakciju lietotājiem – bērniem, informē Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC).

PTAC pārbaužu rezultāti rāda, ka no 11 veiktajām pārbaudēm visās pakalpojuma sniegšanas vietās konstatētas neatbilstības, kas var ietekmēt bērnu drošību.

2014. gada pārbaužu 11 pārbaužu ietvaros apsekotas 12 piepūšamo atrakciju iekārtas, kur visos gadījumos konstatētas neatbilstības, savukārt 4 gadījumos pat apturēta piepūšamo atrakciju pakalpojumu sniegšana (2 gadījumos iekārtas bijušas ar lielu nolietojumu un 2 gadījumos iekārtu lietota neatbilstoši to konstrukcijai).

Pārbaužu laikā konstatēts, ka pakalpojumi tiek sniegti ar nezināmas izcelsmes iekārtām – astoņām iekārtām nebija norādīts ražotājs, identifikācija un ražošanas gads. Visās pakalpojuma sniegšanas vietās patērētāji netiek pienācīgi informēti par pareizu iekārtu lietošanu un trūkst brīdinājumi, piemēram, nemest kūleņus, nekarāties konstrukcijas saturošajās sienās. Trūka informācijas par iekārtas uzstādīšanu, pārbaudi un apkopi, pareizas ekspluatācijas nosacījumiem, rīcību avārijas vai nelaimes gadījumos. Tāpat trūkst informācijas par iekārtas uzstādīšanu un pareizu lietošanu. Piepūšamās atrakcijas mēdz būt novietotas blakus dažāda veida šķēršļiem, (kokiem, žogiem un betona konstrukcijām), tādējādi apdraudot lietotājus.

Gan autobusu ražošanas uzņēmuma «AMO Plant», gan vagonbūves rūpnīcas «Baltic Railway Holding» finanšu grūtības plānots atrisināt šā gada laikā, vēsta portāls zz.lv.

Uz šādas optimistiskas nots ceturtdien noslēdzās Jelgavas domes priekšsēdētāja Andra Rāviņa un Krievijas vēstnieka Latvijā Aleksandra Vešņakova tikšanās vēstnieka oficiālās vizītes laikā Jelgavā, kad viņš apmeklēja arī abus uzņēmumus.

«Neskatoties uz grūtībām, kas mums radās ES noteikto sankciju dēļ Krievijai, esam atraduši risinājumus, un jau tuvākajā laikā tiks parakstīti dokumenti, kas situāciju stabilizēs,» preses brīfingā uzsvēra «Baltic Railway Holding» vadītājs Andrejs Sačiks. Viņš uzsvēra, ka ir panākta vienošanās ar bankām par papildu finansējuma piešķiršanu rūpnīcas būvniecībai, kā arī šodien ar kreditoriem panākta vienošanās par saistību nokārtošanu un attiecīgi dokumenti tiks parakstīti jau tuvākajā laikā. Viņš prognozēja, ka jūnijā vai jūlijā jau atsāksies «aktīva būvniecības fāze» un rūpnīca darbu varētu atklāt jau šā gada beigās.

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Krievija aizliegusi iebraukt tās teritorijā Rīgas mēram Mārtiņam Staķim (PP), paziņojusi Krievijas Ārlietu ministrijas preses pārstāve Marija Zaharova.

Par iemeslu aizliegumam iebraukt kļuvis tas, ka Rīgas pašvaldība pasaules čempionāta hokejā laikā noņēmusi Krievijas karogu, kas ar citu valstu karogiem bija izvietoti Rīgas centrā, un nomainījusi to pret karogu ar Krievijas Olimpiskās komitejas simboliku.

Pašvaldībā skaidroja, ka pilsētvides noformējums, tostarp karogi, tika izvietoti, vadoties pēc Starptautiskās Hokeja federācijas (IIHF) norādījumiem.

"Vienlaikus pašvaldība, izvērtējot kopējo koncepciju, tostarp vides noformējumu čempionāta norises vietās, kā arī, lai izslēgtu noformējuma dažādo interpretāciju, pieņēma lēmumu, ka kopīgai noskaņai atbilstošāk lietot Krievijas Olimpiskās komitejas komandas karogu, jo šis ir oficiālais čempionātā spēlējošās komandas nosaukums," skaidroja Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentā.

Igaunijā trešdien plkst.10 stājies spēkā aizliegums valstī iebraukt transportlīdzekļiem ar Krievijas reģistrācijas numura zīmēm.

Tādējādi Igaunija izpilda Eiropas Komisijas (EK) papildu interpretāciju par 8. septembrī paziņotajām sankcijām Krievijai, saskaņā ar kuru Krievijā reģistrētiem transportlīdzekļiem nav atļauts iebraukt Eiropas Savienībā (ES) teritorijā.

Latvija turpmāk neielaidīs automašīnas ar Krievijas numura zīmēm 

Atbilstoši Eiropas Komisijas skaidrojumiem un Ārlietu ministrijas sniegtajam viedoklim no šodienas...

"Sankcijām Krievijai ir viens mērķis - likt agresorvalstij atkāpties savas valsts robežās. Tā kā Eiropas Komisija nupat sniedza papildu skaidrojumu par pašreizējām sankcijām un Igaunija uzskata, ka ir jāizmanto visi līdzekļi, lai paaugstinātu agresijas cenu Krievijai, mēs, konsultējoties ar Latvijas un Lietuvas iestādēm, esam nolēmuši, ka ierobežojumi ir visefektīvākie, ja sankcijas tiek piemērotas kopā," paziņoja Igaunijas iekšlietu ministrs Lauri Lēnemetss.

Iebraukššanas aizliegums ir spēkā neatkarīgi no tā, kādu iemeslu dēļ transportlīdzekļa īpašnieks vai lietotājs uzturas Igaunijā vai ES.

Transportlīdzekļi ar Krievijas reģistrācijas numura zīmēm var izbraukt no Igaunijas, šķērsojot ārējo robežu, vai šķērsot ES iekšējās robežas.

Transportlīdzeklim ar Krievijas reģistrācijas numura zīmēm ierodoties robežšķērsošanas vietā, Igaunijas Nodokļu un muitas departaments veiks attiecīgās procedūras. Lietotājam vai īpašniekam būs vai nu jāatgriežas Krievijā kopā ar transportlīdzekli, vai jāšķērso robeža bez tā.

Jau vēstīts, ka no otrdienas plkst.18 personām ar Krievijā reģistrētiem transportlīdzekļiem liegts iebraukt ES caur Latvijas-Krievijas un Latvijas-Baltkrievijas robežšķērsošanas vietām.

Arī Lietuva otrdien paziņoja, ka caur robežkontroles punktiem valstī vairs netiks ielaistas automašīnas ar Krievijas numura zīmēm.

Eiropas Komisija 8.septembrī publicēja skaidrojumus par importu un preču ievešanu no Krievijas. Tajos teikts, ka ir aizliegts ievest personīgās automašīnas un personīgās mantas. Vēlāk Eiropas Komisija paziņoja, ka šim sarakstam ir konsultatīvs raksturs un ES valstīm individuāli jāizlemj, vai noteikt aizliegumus.

Pagājušajā nedēļā reģistrēta AS «K-1 Liepaja Metallurgical Plant» ar 35 000 eiro pamatkapitālu, liecina «Firmas.lv» informācija.

Aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka «K-1 Liepaja Metallurgical Plant» ir juridiska persona, kas nodibināta, lai pārņemtu maksātnespējīgās AS «KVV Liepājas metalurgs» mantu.

Tā kā «K-1 Liepaja Metallurgical Plant» ir akciju sabiedrība, un tai nav obligāti Uzņēmumu reģistram jāsniedz ziņas par tās īpašniekiem, šī informācija arī nav sniegta. Vienlaikus «K-1 Liepaja Metallurgical Plant» vienīgais valdes loceklis ir Izraēlas pilsonis Igors Šamiss, kurš, pēc aģentūras LETA rīcībā esošas neoficiālas informācijas, ir «KVV Liepājas metalurga» ražotnes pircējs.

Uzņēmuma padomes priekšsēdētājs ir Krievijas pilsonis Iļja Trifonovs, bet viņa vietnieks - Krievijas pilsonis Dmitrijs Baranovs. Padomes locekļi ir Šveices pilsonis Džanfranko Lauro Karlo Imperato un Latvijas pilsones Iveta Tīle un Gunta Zīverte.

Sniedzot atbalstu atbildīgajām nozarēm - Satiksmes un Iekšlietu ministrijām - Tieslietu ministrija (TM) iesniegs Saeimā likumprojektu tiesiskā regulējuma izmaiņām, kas liegtu Latvijā uzturēties Krievijā un Baltkrievijā reģistrētiem transportlīdzekļiem, aģentūru LETA informēja TM.

Plānotās izmaiņas paredzētu Latvijas teritorijā iebraukušo transportlīdzekļu ar Krievijas un Baltkrievijas reģistrācijas numuriem īpašniekiem uzlikt pienākumu noteiktā laikā šos transportlīdzekļus pārreģistrēt Latvijā, noteiktu sekas un transportlīdzekļu īpašnieku atbildību šo pienākumu nepildīšanas gadījumā, kā arī novērstu šo personu izvairīšanos no atbildības par ceļu satiksmes noteikumu neievērošanu.

Gadījumā, ja trīs mēnešu laikā netiktu veikta transportlīdzekļa pārreģistrācija vai izbraukšana no Latvijas, sekotu sankcijas, tostarp transportlīdzekļa konfiskācija.

"Jebkuram ciemiņam, kas ierodas Latvijā, ir jāciena mūsu valsts likumi un kārtība. Eiropas Savienības (ES) robežas šķērsošana ar Krievijā reģistrētu transportlīdzekli, līdz ar to arī atrašanās Latvijā, ir sankciju pārkāpums. Ja transportlīdzekļi ar Krievijas un Baltkrievijas numurzīmēm laicīgi netiktu pārreģistrēti, iespējams, tos varētu konfiscēt par labu Ukrainai, atbalstot tās armiju frontes līnijā," uzsvērusi ministre.

Nedrīkst pret visiem cilvēkiem, kuri Krievijā ir veiksmīgi attīstījuši biznesu, attiekties kā pret noziedzniekiem (iekļaut sankciju sarakstos), kuri veicinājuši, atbalstījuši pašreizējo režīmu un tā iebrukumu Ukrainā, jo tas neatbilst patiesībai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Krievijas opozīcijas (Sojuz pravih sil) politiķis Leonīds Gozmans, kurš bija apcietināts par savu pozīciju – iestāšanos pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas ilgst jau gadu.

Kāpēc Krievijas biznesa elites vidū nav vienprātības, daži atbalsta vai klusē, bet citi neatbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā, bet nenosoda to? Vai tie, kas nosoda karu Krievijā, vienkārši nezaudēs savu biznesu?

Jautājums ir ne tikai par to, vai uzņēmējiem, kuri kritizē karu, netiks atņemti uzņēmumi (aktīvi), kurus viņi daudzus gadus ir lolojuši, bet arī tas, vai tie netiks iznīcināti. Tāpat kā uzņēmējiem citās pasaules valstīs, arī Krievijas uzņēmējiem ir atbildības apziņa par saviem darbiniekiem, par viņu radīto rūpnīcu, veikalu. Es nedomāju, ka ir daudz uzņēmēju, kas apzināti atbalstītu karu. Gluži pretēji - bizness mīl mieru, nevis karu. Jā, varbūt ir cilvēki, kas gūst labumu no kara, jo karš viņiem ir izdevīgs, bet es nedomāju, ka šī kategorija veido ievērojamu uzņēmēju daļu. Daudzi uzņēmēji šādā situācijā dod priekšroku klusēšanai un vienkārši publiski neizpauž savu negatīvo attieksmi pret karu. Galu galā aktīva pretkara nostājas izpaušana var novest pie īpašuma konfiskācijas vai gadu gaitā radītā iznīcināšanas.

Uz Latvijas un Krievijas biznesa attiecībām vajadzētu skatīties cerīgi, neskatoties uz "ledus laikmetu" Latvijas un Krievijas politiskajās attiecībās. Līdz ar pandēmijas neparedzamo attīstību, ilgtermiņa ekonomiskā attīstība lielā mērā atkarīga no spējas vest sarunas ar kaimiņiem.

Dzīve uz kredīta, kad ir iespējams nopelnīt, tranzīta pakalpojumu sniegšana, nenozīmē neko citu, kā pakļaut ekonomiku jaunam riskam un dažādu nozaru speciālistu ekonomiskās migrācijas vilnim. Lai izprastu radušos situāciju tirdzniecības un ekonomiskās attiecībās ar Krieviju, "Dienas Bizness" uzdeva dažus jautājumus Krievijas - Latvijas Biznesa padomes (RLDS) izpilddirektoram Vladimiram Van Žanam.

RLDS birojs atrodas Pleskavā, kura ir viena no Jaunā laika Hanzas savienības dalībniecēm. Šobrīd Hanzas savienība apvieno 192 pilsētas no 16 Eiropas valstīm.

Ne tikai politika negatīvi ietekmē Latvijas un Krievijas biznesa sadarbību. Saskaņā ar Krievijas Federālā muitas dienesta statistiku, sakarā ar pandēmiju 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, preču eksports samazinājās par 21% (338,2 miljardiem ASV dolāru), atgriežot eksporta nozari pie 2015. – 2017. gada rādītājiem. Lielākais Krievijas eksporta apjoma samazinājums bija ogļu rūpniecībā (-30,6%), mašīnbūvē (-23,2%), transporta un loģistikas nozarē (-23,1%), naftas un gāzes rūpniecībā (-14,2%). Kāda ir Krievijas preču eksporta dinamika uz Latviju?

Prakse pierāda, ka nereti klienti, plānojot jaunu pieslēgumu, aprēķina nepieciešamo jaudu ar zināmu rezervi

Tā rezultātā tiek pieteikta divas vai līdz pat trīs reizes lielāka jauda, nekā tas nepieciešams, intervijā DB saka a/s Sadales tīkls (ST) klientu vadības direktors Imants Krūmiņš.

Uzņēmumam ir savs attīstības skatījums, taču kā jūs noskaidrojat to, ko no jums sagaida klienti?

Lai noskaidrotu klientu viedokli par ST sniegtajiem pakalpojumiem, apmierinātību un iespējamām vajadzībām nākotnē, jau trešo gadu pēc kārtas mēs veicam padziļinātu klientu apmierinātības indeksa pētījumu. Arī agrāk esam veikuši kvalitātes kontroles aptaujas. Pētījuma ietvaros uzdodam klientam jautājumus par viņam svarīgākajiem aspektiem, lai saprastu, kāda ir šī brīža apmierinātība un kas mums nākotnē ir jāuzlabo, pie kā jāpiestrādā. Tāpat ikdienā, nodrošinot individuālu korporatīvo klientu apkalpošanu, klientu vadītāji izzina klientu vēlmes un vajadzības, risina problēmas un konsultē par energoapgādes jautājumiem.

Satiksmes ministrija (SM) ar Jēkabpils pilsētas domi parakstīja vienošanos par sadarbību jauna tilta pār Daugavu būvniecībā.

«Vienošanās būs kā darba dokuments, kura mērķis ir sekmēt jaunā tilta izbūvi. Ir būtiski apzināties, ka šis tilts ir nepieciešams ne tikai jēkabpiliešiem, bet arī visam reģionam kopumā,» pauda satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

Viņš norādīja, ka «pašreizējais tilts pār Daugavu, kas būvēts 1961. gadā, nenodrošina mūsdienu standartiem nepieciešamo satiksmes drošību un komfortablu pārvietošanos apkārtnes iedzīvotājiem».

SM apņēmusies veikt tās kompetencē esošos pasākumus, plānojot nepieciešamo finansējumu Eiropas Savienības fondu projekta īstenošanai aktivitātē pilsētu savienošanai ar TEN-T (Eiropas Transporta tīkls) autoceļu tīklu, ieskaitot projektu ietvaros nepieciešamo zemju atsavināšanas izmaksu iekļaušanu projektu attiecināmajās izmaksās.

Atbilstoši Eiropas Komisijas skaidrojumiem un Ārlietu ministrijas sniegtajam viedoklim no šodienas plkst.18 personām ar Krievijā reģistrētiem transportlīdzekļiem liegts iebraukt Eiropas Savienībā caur Latvijas-Krievijas un Latvijas-Baltkrievijas robežšķērsošanas vietām, informēja Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Līdz šim jau bija spēkā aizliegums Eiropas Savienības robežu šķērsot kravu pārvadātājiem, proti, Krievijā reģistrētiem vilcējiem un piekabēm. Aizliegums neattiecas uz Krievijā reģistrētajiem autopārvadājumu uzņēmumiem, kuri pārvadā kravas ar autotransportu tranzītā caur Eiropas Savienību starp Kaļiņingradas apgabalu un Krieviju.

Turpmāk transportlīdzekļu, kas reģistrēti Krievijā, iebraukšana Eiropas Savienībā caur Latvijas robežšķērsošanas vietām ir aizliegta. Personām, kuras pārvietojas ar Krievijā reģistrētu transportlīdzekli, nebūs iespēja iebraukt ar to Eiropas Savienībā, šķērsojot Latvijas robežu. Personām ar šādiem transportlīdzekļiem no robežšķērsošanas vietas būs jāatgriežas atpakaļ Krievijā vai Baltkrievijā.

Latvija kā Eiropas Savienības (ES) pierobežas teritorija un Krievijas kaimiņvalsts asāk par pārējām ES dalībvalstīm izjūt pret Krieviju ieviesto ekonomisko sankciju sekas

Taču par spīti grūtajai politisko notikumu paredzamībai un pastāvošajiem tirdzniecības ierobežojumiem, ekonomiskā sadarbība starp Latviju un Krieviju nav apstājusies, bet gan pretēji – attīstās.

Dienas Bizness tikās ar Krievijas Federācijas (KF) ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Jevgeņiju Lukjanovu, lai uzklausītu viņa viedokli par aktuālajiem Latvijas-Krievijas sadarbības jautājumiem, kā arī par Krievijas ekonomikas prioritāšu maiņu sankciju ietekmē.

Jevgeņijs Lukjanovs ir pieredzējis diplomāts, kurš pārliecināti orientējas ne vien politikā, bet ir arī kompetents enerģētikas jautājumos. Vēstnieks uzsver, ka ES ekonomikas ir kā savienotie trauki-sankciju karš neizbēgami ietekmē arī Latvijas ekonomiku.

Brent naftas cenu pēdējā laikā uz leju velk pesimistiskais skats uz pasaules ekonomiku. ASV naftas krājumi turpina kristies, bet Ķīnas krājumi ir sezonāli zemā līmenī. Tikmēr strauji tuvojas ES finanšu pakalpojumu aizliegums Krievijas jūras naftas pārvadāšanai 5. decembrī.

Pastāv risks, ka tiks traucēta Krievijas naftas plūsma līdz 3,2 milj. barelu apjomā. Pagaidām decembrim ir rezervēts ļoti maz Krievijas naftas kravu un sāk pieaugt ne-Krievijas naftas prēmijas.

Pagājušās nedēļas pirmajā pusē Brent naftas cena pieauga līdz ar plašu riska noskaņojuma pieaugumu, taču nedēļas beigās cenas samazinājās. Brent slēgšanas cena piektdien bija 95,77 USD. Šorīt tā atkāpās par 1.3% līdz USD 94.5 USD kopsolī ar Ķīnas akciju un industriālo metālu cenu samazināšanos.

Brent naftas tirdzniecība šajās dienās varētu atspoguļot plaša mēroga riska apetītes samazināšanos, kas pēc laika atkal atgriezīsies, dzenot cenas uz augšu. Naftas tirgus pamatā ir saspringts. ASV krājumi turpina rukt, kas apstiprina globālā deficīta priekšnosacījumu. Priekšā mums ir ES sankcijas attiecībā uz jūru piegādājamo Krievijas naftu un naftas produktiem, kas stāsies spēkā attiecīgi 5. decembrī un 5. februārī. Tāpat drīzumā jānoslēdzas ASV SPR (Strategic Petroleum Reserves) nonākšana tirgū, kas ir radījis nedaudz maldīgu priekšstatu par patieso situāciju tirgū.

Iespējamie maksātnespējīgās AS «KVV Liepājas metalurgs» mantas pircēji - AS «K-1 Liepaja Metallurgical Plant» - šonedēļ palielinājuši uzņēmuma pamatkapitālu no 35 000 eiro līdz 7,535 miljoniem eiro, liecina «Firmas.lv» informācija.

Pamatkapitāls palielināts, izlaižot 7 500 000 uzrādītāja akciju ar nominālvērtību viens eiro. Tostarp Luksemburgā reģistrētais uzņēmums «Kalior Invest SA» parakstījies uz 6 000 000 akciju jeb 80%, bet Šveicē reģistrētais uzņēmums «Trasteel Trading Holding SA» - uz 1 500 000 akciju jeb 20%. Pamatkapitāla apmaksas termiņš noteikts 16.oktobris.

Aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka «K-1 Liepaja Metallurgical Plant» ir juridiska persona, kas nodibināta, lai pārņemtu maksātnespējīgās AS «KVV Liepājas metalurgs» mantu.

«K-1 Liepaja Metallurgical Plant» vienīgais valdes loceklis ir Izraēlas pilsonis Igors Šamiss, kurš, pēc aģentūras LETA rīcībā esošas neoficiālas informācijas, ir «KVV Liepājas metalurga» ražotnes pircējs. Uzņēmuma padomes priekšsēdētājs ir Krievijas pilsonis Iļja Trifonovs, bet viņa vietnieks - Krievijas pilsonis Dmitrijs Baranovs. Padomes locekļi ir Šveices pilsonis Džanfranko Lauro Karlo Imperato un Latvijas pilsones Iveta Tīle un Gunta Zīverte.

Krievijas uzkrātais ieguldījumu apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos 2021.gadā sarucis par nepilniem 11 milj. eiro, bet šī gada pirmajos divos mēnešos - vēl par teju 3 milj. eiro, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Šobrīd Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ieguldīti 434,87 milj. eiro.

Pēc uzkrāto ieguldījumu apjoma Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos Krievija ierindojas 7.vietā. Lielāki ieguldījumi reģistrēti vien no Zviedrijas, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Nīderlandes, kā arī Kipras kā izcelsmes valsts. Vienlaikus jānorāda, ka gan pēc uzņēmumu, kuros Krievijas pārstāvji veikuši ieguldījumus, gan arī pēc ieguldītāju skaita Krievija ierindojas pirmajā vietā.

Šobrīd Krievijas pārstāvji savus līdzekļus ieguldījuši 4424 Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos. To kopējais apgrozījums 2020.gadā sasniedza 4,4 miljardus eiro, kas veido aptuveni 7% no visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma aizpērn.