Jaunākais izdevums

Amsterdamā jau patlaban ir viens no augstākajiem tūristu nodokļiem Eiropā, taču, sākot no nākamā gada, šī pilsēta ieņems līderpozīcijas kontitentā, raksta CNN Travel.

Patlaban Amsterdamā tiek piemēroti 7% no viesnīcas numuriņa, taču, sākot no nākamā gada šai maksai tiks pievienoti vēl papildus 3 eiro.

Tādējādi nodoklis par nakti vienas zvaigznes viesnīcā Amsterdamā būs tikpat liels, cik dažās citu lielāko Eiropas galvaspilsētu pieczvaigžņu viesnīcās.

Tā, piemēram, Rembrandt Square Hotel, kam piešķirta viena zvaigzne, dubultais numuriņš maksā 132,46 eiro. Tūristu nodoklis to sadārzina par 15,97 eiro - 9,97 eiro ir nodoklis no viesnīcas numura, kam pieskaitīs vēl 3 eiro par personu.

Berlīnē tūristu nodoklis ir 5%, bet Romā ir patlaban augstākā fiksētā nodokļa maksa Eiropā - 7 eiro personai par nakti pieczvaigžņu viesnīcā.

Savukārt Dortmundē, Vācijā, ir augstākais procentuālais tūristu nodoklis - 7,5% no viesnīcas numuriņa maksas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Rindā uz samazinātu PVN gaida maize, gaļa, piens, olas, grāmatas un prese

Māris Ķirsons, 24.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz samazināto pievienotas vērtības nodokļa likmi 5% cer maize, gaļa, piens, olas, grāmatas un preses izdevumi.

To rāda Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēde. Jāatgādina, ka no 2018. gada Latvijā tika ieviesta PVN likme 5% apmērā. Tā tika ieviesta Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem, kam līdz tam bija 21% likme.

Jāņem gan vērā, ka Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem 5% PVN likme darbosies tikai līdz 2020. gada 31. decembrim, bet par tās tālāko likteni lēmums ir jāpieņem valdību veidojošajiem politiķiem. Turklāt līdz šim ir bijuši vairāki neveiksmīgi mēģinājumi arī piena produktiem, maizei, gaļai, vistu un paipalu olām samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi no pašreizējiem 21% līdz 5%. Cerību uz to, ka šāda ideja varētu materializēties, rada Krišjāņa Kariņa vadītās valdības deklarācijā rakstītais: Izvērtēsim iespējas samazināt PVN svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām un piena produktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir samazinājies par 8,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Pirmajā pusgadā IKP ir samazinājies par 5,4 %.

Faktiskajās cenās IKP 2. ceturksnī bija 6,9 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP samazinājās par 6,5 %.

2020. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada 2. ceturksni lauksaimniecības nozares produkcijas pieaugums novērtēts 2,1 % apmērā (pieaugums par 4,9 % augkopībā, bet kritums par 3,7 % lopkopībā), savukārt mežsaimniecībā un zivsaimniecībā vērojams apjomu samazinājums.

Apstrādes rūpniecības apjomi samazinājušies par 6,9 % (samazinājums bija vērojams 16 no 22 apstrādes rūpniecības nozarēm). Lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs vērojams samazinājums – kokrūpniecībā – par 1,7 %, pārtikas produktu ražošanā – par 3,8 %, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 6,5 %, gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 7,8 %. Ražošanas pieaugums vērojams datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē – par 4,9 %, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 18,6 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 3. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem ir samazinājies par 2,6 %, bet deviņu mēnešu laikā IKP ir samazinājies par 4,3 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

Faktiskajās cenās IKP 3. ceturksnī bija 7,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem IKP palielinājās par 7,1 %.

2020. gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu viena no veiksmīgākajām nozarēm bija lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība – pieaugums par 6,3 %. Lauksaimniecībā produkcijas pieaugums novērtēts 5,5 % apmērā – labvēlīgo klimatisko apstākļu ietekmē augkopībā kāpums par 7,9 %, bet lopkopībā kritums par 0,9 %. Mežsaimniecībā savukārt pieaugums par 5,9 %, bet zivsaimniecībā – par 2,1 %.

Apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība palielinājusies par 0,1 % – pieaugums bija vērojams 11 no 22 apstrādes rūpniecības nozarēm. Būtiskākie pieaugumi vērojami datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē (par 16,1 %) un koksnes un koka izstrādājumu ražošanā (par 8,2 %). Pārtikas produktu ražošana palielinājās par 0,2 %. Savukārt ražošanas apjomu kritums vērojams nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 4,0 %, gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 4,8 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar jauno un plaši kritizēto kadastrālo vērtību stāšanos spēkā NĪN Latvijā pieaugs vēl vairāk un starpība ar kaimiņvalstu galvaspilsētās esošajām viesnīcām palielināsies teju astronomiski.

Šogad Covid-19 vīrusa noteikto ierobežojumu dēļ tūrisma sezona Rīgā beidzās, īsti nemaz nesākusies. Šādos apstākļos arī nekustamā īpašuma nodokļa apmērs var kļūt par sava veida katalizatoru viesnīcu nākotnes nogremdēšanai.

“Ar kadastrālās vērtības izmaiņām – vairākkārtīgu pieaugumu – faktiski tiks nogremdēts Latvijas viesnīcu bizness, kas grimst jau šobrīd,” secina BDO Law zvērināts advokāts Rolands Valdemārs. Zvērinātu advokātu birojs BDO Law apkopojis datus par Baltijas valstu vairākām viesnīcu ķēdēm. R. Valdemārs secinājumus pamato ar to, ka jau tā augstais nekustamā īpašuma nodokļa maksājums ar jauno kadastrālo vērtību stāšanos spēkā pieaugs divas līdz pat piecas reizes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa pandēmija atņēmusi Latvijai ārvalstu tūristus, tādējādi slēgtas daudzas viesnīcas, restorāni, bāri, to trūkumu izjutusi transporta nozare, starptautisko izstāžu, kultūras pasākumu, konferenču rīkotāji, kā arī veselības aprūpe, kas strādāja tieši uz ārzemnieku apkalpošanu

Tiek lēsts, ka ārvalstu tūristi pirms koronavīrusa pandēmijas uz Latviju atveda apmēram vienu miljardu eiro, tomēr šis cipars varot būt arī citāds. Vienlaikus ir grūti novērtēt ārvalstu tūristu pienesuma kumulatīvo efektu, jo precīzas uzskaites par to, cik tad katrs ārvalstu tūrists iztērē Latvijā, nav.

Turklāt neesot izslēgts, ka, piemēram, Lielbritānijas tūristu vidū ir arī mūsu pašu tautieši, kuri ieradušies apciemot savu tēvzemi vai šeit pieteikušies uz veselības aprūpi, piemēram, zobārstniecību u.tml.

Vēl viens jautājums ir par Latvijā ieradušos tūristu skaitu no Lietuvas un Igaunijas, jo uz sauszemes robežām jau nekādas uzskaites nav. Covid-19 pandēmija radījusi smagas sekas visai tūrisma un ar to saistītajām nozarēm, it īpaši viesnīcu sektorā, viesnīcu īpašniekiem sagādājot ne tikai lielus zaudējumus, bet pat dažiem liekot aizdomāties par šī biznesa nišas eksistenciālās dabas jautājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 5,1%, salīdzinot ar 2020.gada attiecīgo periodu.

Tostarp otrajā ceturksnī pieaugums ekonomikā bijis straujāks, nekā sākotnēji lēsts - pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP audzis par 11,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Iepriekš tika vēstīts, ka, pēc ātrā novērtējuma datiem, Latvijas IKP otrajā ceturksnī palielinājies par 10,3%.

Vienlaikus, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada pirmo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP palielinājies par 4,4%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad pirmajā pusgadā bija 14,8 miljardu eiro apmērā, tostarp otrajā ceturksnī - 8,1 miljards eiro.

2021.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu lauksaimniecībā bija samazinājums par 3,1%, savukārt mežsaimniecībā un zivsaimniecībā bija pieaugums attiecīgi par 0,1% un 7,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vietējam vīnam izdodas iekļūt lidostas Rīga Duty-Free zonā

Anita Kantāne, 24.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Kā Jums izdevās iekļūt lidostas «Rīga» Duty-Free zonā?» šāds jautājums tika uzdots Līgatnes vīna darītavas saimniekam Ainaram Vanagam, šodien, 24. maijā, tiekoties Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrības projekta «Latvijas vīna tūres» sezonas atklāšanā.

A. Vanags pasākuma viesiem uz jautājumu atbildēja ar vīndara humoru, ka viņa stāsts ir vienkāršs: «Nekas nav vienkāršs. Tā bija sagadīšanās.»

Uz Dienas Biznesa jautājumu, kāds varētu būt nākamais izaicinājums A. Vanags atbildēja, ka tā būtu nokļūšana nacionālās lidsabiedrības «Air Baltic» lidmašīnās un viesnīcu minibāros. «Mēs to varētu,» pārliecināts A. Vanags. Tas nozīmētu ieguldījumus dizainā un iepakojumā, taču tas būtu iespējams. Lidostā «Rīga» Līgatnes vīni nopērkami jau piecus gadus.

Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrībā ir 35 juridiskas personas un 12 vīna darītavas piedalās Lauku atbalsta dienesta atbalstītā projektā «Latvijas vīna tūrisma attīstība», kura mērķis ir iepazīstināt ar Latvijā tapušu vīnu gan Latvijas iedzīvotājus, gan tūristus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Covid-19 iznīcinās aplokšņu algas

Nodokļu eksperte, Biznesa augstskolas "Turība" docētāja Anna Medne, 23.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

COVID-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem valdība paredzējusi atbalsta pasākumus. Kamēr vieni kritizē valdību par nepārdomātajiem nosacījumiem, kas jāizpilda uzņēmumam, lai saņemtu atbalstu, jāatzīmē, ka kritiskajā periodā ir ņemta vērā 2008. gada krīzes laikā gūtā mācība, turklāt situācija kopumā krietni samazinās aplokšņu algu maksāšanas apmērus.

Pozitīvi, ka pēc pagājušās krīzes atbildīgās amatpersonas ir sapratušas, ka ar iztikas līdzekļiem jānodrošina arī mājsaimniecības. Tas ir ļoti atbalstāms un pārdomāts solis, jo tieši mājsaimniecības nodrošina iekšējo tirgu, kas šobrīd ir spēcīgāks par ārējo tirgu.

Raugoties no valsts budžeta viedokļa, esam arī bagātāki nekā 2008. gada krīzes laikā. Tas, protams, sniedz lielākas iespējas atbalstīt uzņēmējus. Pozitīvi vērtējams arī fakts, ka jomas, kurām tiek piešķirts atbalsts, tiek pārskatītas un papildinātas. Noteikti būtu vērts atvērt diskusijai arī nosacījumus atbalsta piešķiršanai, īpaši sezonālajiem biznesiem, piemēram, tūrisma un viesmīlības sektorā, kur nodokļu parādi janvārī un februārī ir neizbēgami nozares specifikas dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Tā nav nozares kaprīze

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Pinnis, 20.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ divas reizes tika noraidīts tūrisma un viesmīlības nozares lūgums glābt vienu no visvairāk COVID-19 krīzē cietušajām nozarēm, piemērojot samazināto PVN likmi izmitināšanas un sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem 5% apmērā.

Tā nav nozares kaprīze. Tā ir starptautiska prakse un atbalsts nozarei izdzīvot un atsperties. Par šādu soli tieši šajā laikā ir izšķīrušās arī Grieķija, Vācija, Norvēģija, ceļā uz to ir Dānija, Lietuva, Igaunija.

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija izsaka pateicību ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam par atbalstu, pārstāvot nozares intereses. Paldies par ieceri piešķirt grantu sistēmu vai vaučeru programmu, taču situācija ir pārāk nopietna, tāpēc, mūsuprāt, šoreiz atbalsta pasākumi ir jāskata kompleksi, sekojot arī citu valstu piemēram un pieņemot drosmīgus lēmumus, lai Latviju nepamestu tūkstošiem nozares speciālistu un uzņēmumu.

Kāpēc mēs uzskatām, ka nepieciešams piemērot ēdināšanas un izmitināšanas pakalpojumiem samazināto PVN likmi?

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Valmiermuižas alus uzsāk piegādes uz jebkuru adresi Eiropas Savienībā

Lelde Petrāne, 03.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar iespēju Latvijas mazajām alus darītavām tirgot alu internetā SIA "Valmiermuižas alus" uzsāk alus piegādi uz jebkuru adresi Eiropas Savienībā, tādējādi gribot sasniegt daudzos ārvalstīs mītošos latviešus, kuri šajos Jāņos varēs stiprināt saikni ar dzimteni, baudot Latvijā darītu alu.

Šādi alus darītava plāno pasaulē popularizēt Latvijas amata alus garšas, tirdzniecībai internetā šogad sasniedzot 6 % no kopējā apgrozījuma.

"Mans sen lolots sapnis piepildās. Tagad latvieši var svinēt Jāņus visā Eiropā ar Latvijā darītu alu. Alus ir mūsu nacionālais dzēriens, bez kura Līgo vakars nav iedomājams nevienā pasaules vietā, kur svin šos svētkus. "Valmiermuižas alus" ir Latvijas garša, tāpēc mūsu alum būtu jābūt svētku galdā visur, kur godā celtas Latvijas tradīcijas!" teic "Valmiermuižas alus" saimnieks Aigars Ruņģis.

Līdz šim "Valmiermuižas alus" savus brūvējumus piegādāja pircējiem internetā uz jebkuru adresi Latvijā. Kā stāsta saimnieks, vislielākā interese vietnē tirgotava.valmiermuiza.lv novērojama par dažādām garšu izlasēm un jaunām garšām, kas tiek brūvētas mazos apjomos un nav pieejamas lielveikalos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Saredz problēmu darbaspēka nodokļa slogā

Jānis Goldbergs, 20.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministra maiņa Latvijā notika Covid dīkstāves laikā. Jānis Vitenbergs ir aizvadījis pirmās 100 dienas ministra amatā.

Žurnāls "Dienas Bizness" izjautāja ekonomikas ministru par Latvijas ekonomikas attīstības plāniem.

"Mēs kā ministrija esam nākuši klajā ar samazināto PVN likmi tūrisma industrijai, konkrēti – ēdinātājiem. Šādu pasākumu efektivitāti labi parāda arī citu valstu pieredze, kad krīzes laikā terminēti tiek samazinātas PVN likmes. Vācijā un Austrijā ir šādi piemēri. Mēs kā valsts esam pirmajā trijniekā ar lielākajām PVN likmēm ēdināšanai. Ar šo priekšlikumu nācu klajā jau saistībā ar Covid, tomēr tika pieņemts lēmums šo jautājumu skatīt kopējās nodokļu politikas kontekstā. Visticamāk, tas notiks līdz ar budžeta izskatīšanu nākamajam gadam.

Ir skaidrs, ka uzņēmējiem būtisks slogs ir darbaspēka nodoklis. Piemēram, lai uzturētu darbinieku, kuram maksā 1000 eiro uz rokas, ir būtiskas atšķirības uzņēmēja maksājumu pusē, salīdzinot ar Rietumeiropas valstīm. Es gribētu šo dialogu uzturēt," intervijā pauž ekonomikas ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā samazinājās par 3,6%, salīdzinot ar 2019.gadu, informē Centrālā statistikas pārvalde.

2020.gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 29,334 miljardi eiro.

2020.gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, saruka par 1,5%, savukārt pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar trešo ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem palielinājās par 1,1%.

Pēc statistikas pārvaldē vēstītā, ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2020.gada laikā pieauga par 0,4%, savukārt pakalpojumu nozaru samazinājās par 4,8%.

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē 2020.gadā bija pieaugums par 1,8%, ko galvenokārt ietekmēja produkcijas pieaugums augkopībā un lopkopībā - par 2,8%, mežsaimniecībā un mežizstrādē - par 1,1%, bet samazinājums par 5,8% bija zivsaimniecības nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2020. gada 1. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem ir samazinājies par 1,3 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

Faktiskajās cenās IKP 1. ceturksnī bija 6,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem IKP samazinājās par 1,7 %.

2021. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu lauksaimniecības nozares samazinājums novērtēts 3,9 % apmērā, mežsaimniecībā – par 3,3 %, bet zivsaimniecībā vērojams pieaugums par 40,6 %.

Pozitīvas attīstības tendences vērojamas visās galvenajās rūpniecības nozarēs – ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde pieauga par 1,4 %, apstrādes rūpniecība – par 1,6 %, bet elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana – par 11,2 %.

Apstrādes rūpniecības pievienotās vērtības palielinājumu par 1,6 % būtiski veicināja datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas un farmaceitisko vielu un farmaceitisko preparātu ražošanas nozares. Lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs vērojamas atšķirīgas tendences: koksnes un koka izstrādājumu ražošanā pieaugums par 2,5 %, bet pārtikas produktu ražošana samazinājās par 6,0 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Kronis lēnām kāpina apgrozījumu – par aptuveni 10% gadā.

Uzņēmuma valdes loceklis Aivars Svarenieks uzsver, ka SIA Kronis ir neliels pārtikas ražotājs, kas nepārtraukti attīstās, bet ne strauji un lēcienveidīgi. Tas notiek lēnām un pakāpeniski iespēju robežās no pašu iegūtiem līdzekļiem vai piesaistītajiem no dažādiem projektiem un fondiem.

Apbalvotās stāvpakas

Tā pēc aptuveni pusotra gada darba šovasar izdevās prezentēt slāvu ēdienu kolekciju jeb trīs zupas – rasoļņiku, zirņu zupu ar gaļu un sēņu zupu – mīkstajās stāvpakās. Inovatīvais iepakojums ir Latvijas Pārtikas kompetences centra atbalstīta projekta rezultāts, piesaistot ES struktūrfondu līdzfinansējumu jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei pārtikas nozarē. Tajā ieguldīti aptuveni 280 tūkst. eiro, un uzņēmums var lepoties ar iegūto sudraba godalgu septembrī notikušajā starptautiskajā pārtikas ražotāju izstādē Riga Food 2019 rīkotajā konkursā Iepakojums Nr. 1, piekāpjoties vien igauņu kolēģiem. Tie piedāvā līdzīgu produktu, bet A. Svarenieks skaidro: «Atšķiramies ar to, ka zupas koncentrāts tiek iepildīts 4–5 slāņu (polimērs un alumīnijs) iepakojumā un tad termiski apstrādāts 121 grāda vai vēl augstākā temperatūrā.» Pēc tam produkts ir droši izmantojams, pie kam ar divu gadu realizācijas termiņu, kas daudziem ir ļoti svarīgi. Latvijā šobrīd SIA Kronis ir vienīgais, kas strādā ar šādu iepakojumu, un arī pasaulē tas dienasgaismu ieraudzījis salīdzinoši nesen. Vizuāli atšķirības nav manāmas, bet apstrādes procesā pret materiālu ir krietni augstākas prasības. Tur arī slēpjas sarežģītība. Vienlaikus nav atmests ar roku arī vecajām labajām burkām. Jaunajam iepakojumam ir lielāks dabas resursu nodoklis, bet, ņemot vērā, ka to rēķina no materiāla svara, tad mīkstā stāvpaka ir uzņēmējam izdevīga.

Komentāri

Pievienot komentāru