Foto

Anglija fotogrāfijās: pirms un pēc plūdiem

Gunta Kursiša, 09.04.2014

Foto: REUTERS/SCANPIX

Jaunākais izdevums

Šoziem Angliju piemeklēja vērienīgi plūdi, radot zaudējumus kā pašvaldībām, tā privātpersonām. Patlaban vietas, kuras vēl pirms dažiem mēnešiem klāja ūdens, atkal vairāk vai mazāk ir atguvušas savu sākotnējo izskatu, tomēr ne visur atgūta arī kādreizējā kārtība. Fotogalerijā skatiet Angliju plūdu laikā un pēc tiem.

Aizvadītais gads plūdiem bagāts bija ne vien Anglijā, bet arī citviet Eiropā. Vidēji gadā Eiropai upju pārplūšana izmaksā aptuveni 4,9 miljardus eiro, savukārt 2013. gada jūnijā Centrāleiropu mocīja plūdi, kas kopumā radīja zaudējumus 12 miljardu eiro apjomā.

Klimata speciālisti paredz, ka turpmākajos gados plaša mēroga plūdi būs aizvien biežāka parādība, un līdz 2050. gadam plūdu radītie zaudējumi gadā Eiropā sasniegs 23,5 miljardus eiro, kas ir četras reizes vairāk nekā patlaban.

Gaisa temperatūras paaugstināšanās nodrošinās biežākas un stiprākas lietavas, taču tā ir tikai viena no plūdu izmaksu kāpuma monētas pusēm. Otra ir fakts, ka laika gaitā pieaugs potenciālo plūdu reģionu ekonomiskā vērtība. «Arvien vairāk cilvēku dzīvo iespējamu plūdu zonās, tāpat pieaug ienākumu līmenis uz iedzīvotāju bīstamās vietās,» BBC pauda Brendens Jongmens (Brenden Jongman), viens no pētījuma par plūdiem autors.

Spēcīgi plūdi 2013. gada pavasarī plosījās arī Latvijā, liekot vairākās pilsētās un pagastos izsludināt ārkārtas stāvokli. Šogad spēcīgi plūdi gan Latvijā nav sagaidāmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Carnikavas novadā rekonstruēts aizsargdambis sešu kilometru garumā

Lelde Petrāne, 08.01.2015

Autors: Sandra Baltruka

Jaunākais izdevums

2014. gada nogalē noslēdzās Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansētā projekta Plūdu risku samazināšana Carnikavas novadā pirmais posms, kura ietvaros ir veikta esošo pretplūdu aizsargbūvju rekonstrukcija, lai no Gaujas upes izraisītajiem plūdiem aizsargātu Carnikavas ciema un Gaujas ciema daļas - dārzkopības sabiedrības Zvejnieks - 1 - iedzīvotājus un īpašumus, informēja Carnikavas novada domes pārstāve Sandra Baltruka.

«Plūdu jautājums ir aktuāls daudzviet Latvijā, un Carnikavas novadā ir paveikts liels darbs, lai pasargātu novada iedzīvotājus un viņu mājvietas no plūdiem. To nebūtu iespējams paveikt bez daudzu institūciju sadarbības, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības atbalsta, piešķirot ERAF finansējumu 100% apmērā,» saka Carnikavas novada Attīstības un plānošanas nodaļas vadītājs Edgars Pudzis.

Projekta pirmajā posmā ir veikta Carnikavas ciema pretplūdu aizsargdambju rekonstrukcija 6,2 km garumā, bet Gaujas ciemā - 285 metru garumā. Esošās dambja būves ir paaugstinātas nepieciešamajā līmenī, tajās ir iebūvēti bentonīta mālu paklāji, kas ūdens līmeņa paaugstināšanās gadījumos būtiski uzlabo dambju noturību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lētākais, taču nepopulārākais risinājums

www.daugavasbalss.lv, 29.01.2015

Dambis pār Ogres upi pie Ogres HES

Foto: Indulis Burka

Jaunākais izdevums

Plūdi Ogres upē laiku pa laikam ogrēniešiem liek pārdomāt pašu drošību, pašvaldības spēju rūpēties par šo drošību un lieku reizi pārbauda arī operatīvo dienestu gatavību ārkārtas situācijām. Kā uz visiem laikiem pasargāt Ogres lejteces iedzīvotājus no nepatīkamām situācijām, kad pie mājas palodzes klauvē ledi? To, sarunā ar pieredzējušu hidroenerģētiķi un upju «rakstura» pazinēju Hariju Jaunzemu no Ķeguma novada, skaidroja portāls www.daugavasbalss. Izrādās, risinājums šai problēmai noformulēts jau Rīgas HES nodošanas aktā. Tas ir salīdzinoši lēts, taču nepopulārs.

— Interneta vietnēs lasāmi satrauktu iedzīvotāji viedokļi par to, ka Ogres upē aizsprostam pie hidroelektrostacijas saliktas atpakaļ slūžas un pacelts ūdenslīmenis. Vai šāda rīcība, zinot, ka pavasarī atkal gaidāmi plūdi, ir pamatota?

— Ja upē ir aizsprosts, tad labāk, lai ledus izveidojas pie augstāka ūdenslīmeņa. Biezāks ūdens slānis neizsals cauri un, ja būs nepieciešams, plūdu laikā upē varēs nodrošināt pietiekamu ūdens caurplūdi. Ledus nav nosēdies uz upes gultnes un, operatīvi rīkojoties, cilvēkus var pasargāt.

Protams, ir dzirdēti arī viedokļi, ka dambi vajadzētu nojaukt pavisam. Mēs, cerot uz labāku iznākumu, jau daudz ko esam Latvijā nojaukuši un cerētā ieguvuma vietā ir tikai papildu problēmas. Līdzīgi būtu arī ar spēkstacijas dambi. Tā tomēr ir iespēja kaut nedaudz, tomēr ietekmēt upes plūdumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

«Ugunsgrēka režīmā» uzbūvētais aizsargdambis no plūdiem pasargās 6000 ogrēniešu

Raivis Bahšteins, 23.02.2015

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

«Ugunsgrēka režīmā» tikpat kā no jauna uzbūvētais aizsargdambis no plūdiem pasargās vairākus tūkstošus Ogres iedzīvotāju, taču ilgtermiņā plūdu riskus mazinātu sanesumu izsūknēšana upes lejtecē un mola izbūve pie ietekas Daugavā; pašvaldībai atkal jāsteidz meklēt apjomīgs finansējums.

Dambja pilnīga rekonstrukcija plūdu draudus novērsīs 6000 iedzīvotāju, kuri dzīvo plūdu apdraudētajā aizsargdambja teritorijā. Rekonstrukcijas darbi jāpabeidz līdz 31. decembrim. Pašvaldībā atzīst, ka visas problēmas, kas saistītas ar plūdiem, aizsargdambja rekonstrukcija nenovērsīs. Darbu veicējas SIA Valkas meliorācija vadītājs un atbildīgais būvdarbu vadītājs šajā projektā Jānis Biezais atzīst, ka visam vajadzētu tikt pilnībā pabeigtiem līdz gada vidum, bet projekta gaitā lielākais izaicinājums bijis «ugunsgrēka režīms» – projektēšana un būvniecība gājusi roku rokā. «Dambis būtībā bija pārrauts, un vajadzēja rīkoties nekavējoties – variantu nebija,» papildina Ogres novada pašvaldības preses sekretāre Baiba Trumekalne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FM aicina piedalīties fotoakcijā, parādot ES fondu investīciju sasniegtos rezultātus

Dienas Bizness, 29.09.2015

Jaunākais izdevums

Kopš iestāšanās ES 2004. gadā Kohēzijas politika un Eiropas Savienības (ES) fondi ir Latvijas ekonomiskās attīstības stratēģijas neatņemama sastāvdaļa. Pamanīt un parādīt ieguvumus, sniegtās iespējas un pozitīvās pārmaiņas, kuras ES fondu investīciju ieguldīšanas rezultātā redzamas mums apkārt, – tāds ir Finanšu ministrijas (FM) rīkotās fotoakcijas sociālajos tīklos ES fondi. Toreiz un tagad mērķis. Ikviens Latvijas iedzīvotājs ir aicināts iesaistīties akcijā un dalīties ar fotogrāfijām, kas atspoguļo ES fondu investīciju rezultātus, informē ministrijā.

FM izsludinātās fotoakcijas ietvaros tiks apkopotas un plašākai publikai demonstrētas pārmaiņas, kas ES fondu investīciju ieguldīšanas rezultātā redzamas mums apkārt. Latvijas iedzīvotāji aicināti piedalīties konkursā, savos sociālo tīklu kontos daloties ar fotogrāfijām, kas ilustrē situāciju pirms un pēc šādām pārmaiņām. Tā var būt ar ES fondu atbalstu uzlabota infrastruktūra, realizēti vides projekti, veicināta uzņēmējdarbības attīstība, izglītība, ieviestas inovācijas, veicināta iedzīvotāju nodarbinātība u.c. ieguldījumi.

Fotoakcija ES fondi. Toreiz un tagad norisināsies no 2015. gada 29. septembra līdz 9. oktobrim. Tajā var piedalīties ikviens Latvijas iedzīvotājs, kuram ir vismaz 16 gadu, kā arī ikviena organizācija, pašvaldība, biedrība, nodibinājums u.c. Uzņemtie attēli jāpublicē dalībnieka personīgajā sociālo tīklu Twitter, Facebook, Draugiem.lv vai Instagram kontā, ierakstam pievienojot tēmturus #esfondi un #toreizuntagad. Tie, kuri neizmanto nevienu no sociālajiem tīkliem, bet tomēr vēlas piedalīties konkursā, var sūtīt fotogrāfijas uz e-pasta adresi [email protected] Iesūtītās fotogrāfijas tiks publicētas FM sociālo tīklu kontos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Biznesa ideju noskata Anglijā

Dienas Bizness, 29.09.2015

Uzņēmuma īpašniece Aiga Dreimane personīgi nogādās pārtikas kasti līdz katra klienta namdurvīm.

Foto: Ginta Grincēviča

Jaunākais izdevums

Divi čakli Kurmenes jaunieši — Aiga Dreimane un Aivis Siliņš — izstrādājuši biznesa ideju, kas cilvēkiem ļauj ietaupīt laiku un naudu. Uzņēmums Gatavo pats piedāvā produktu piegādi mājās kopā ar gardas maltītes recepti, otrdien vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Fragments no intervijas

Kā radās uzņēmuma Gatavo pats ideja?

Mūsu uzņēmuma idejas pamats radies Zviedrijā 2007. gadā. Kāda kompānija sāka ēdiena piegādi mājās, un zviedru paraugam sekoja vairākas citas valstis. Kad ar Aivi dzīvojām Anglijā, Londonā, izmantojām līdzīgu servisu. Kompānija Hello fresh ir labi zināma arī Vācijā, Francijā un Nīderlandē. Šis pakalpojums pieejams plašā teritorijā, tomēr domāju, ka Latvijas virzienā tik liels uzņēmums neraugās. Anglijā šis pakalpojums mums ļoti patika, tādēļ atgriežoties nolēmām ko līdzīgu ieviest pie mums. Izmantojot pārtikas piegādi mājās, sapratām, ka ietaupām ne tikai laiku, bet arī naudu. Šādi iepērkoties, cilvēks izvairās no kārdinājuma, kas pircējus sagaida veikalā, un nerodas lieki tēriņi. Patērētājs nespēj atturēties pirkt akcijas preces, piemēram, četras rīsu pakas par vienas cenu. Pirkšanas brīdī tas šķiet ekonomiski izdevīgi, tomēr, atgriežoties mājās, viņš saprot, ka nu būs «jāsēž» uz rīsu diētas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Anglijā atgūst mīlestību pret Latviju

, 30.11.2015

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Baušķenieks Elans Ozoliņš savulaik, nepabeidzis vidusskolu, devies uz Angliju meklēt laimi. Vienistabas dzīvokļa šaurība nomainīta pret divstāvu mājas plašumiem, strādnieka darbs fabrikā aizstāts ar slavenas kafejnīcas darba organizatora amatu. Dzīve Anglijā mainījusi Elana domāšanu, attieksmi pret apkārt notiekošo, un galvenais – viņš ir atguvis mīlestību pret Latviju, vēsta reģionālais laikraksts Bauskas Dzīve.

Sarunas sākumā 24 gadus vecais puisis atzīstas: «Vidusskolas gados bezrūpīgi dzīvoju vienai dienai, nedomāju par nākotni. Pamatīgi apdedzinājos, bet ārzemēs gūtā pieredze mainīja manu pasaules uztveri un atvēra acis. Esmu sapratis – Latvijā ir viss, lai būtu laimīgs.»

Baušķenieks devies uz Plimutu Anglijā, kur strādājis viņa brālēns. Pirmie iespaidi bijuši labi – pilsēta skaista, cilvēki laipni un smaidīgi, bet drīz vien ilūzija par sapņu zemi izgaisusi. Puisis kopā ar četriem cilvēkiem dzīvojis vienistabas dzīvoklī. Vietas pieticis vien četriem matračiem. Devies uz aģentūru lūkot darbu.

Sākumā puisis pie līnijas pārbaudījis pīrāgu kvalitāti. Darbs ritējis naktīs, 12 stundas aizvadītas stāvot, mugura svilusi kā ugunīs. «Aģentūras piedāvā sliktāko darbu, ko paši angļi nedarīs,» atmiņās kavējas baušķenieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Carnikavas novadā par vairāk nekā 4 miljoniem eiro uzbūvētas pretplūdu aizsargbūves

Dienas Bizness, 16.12.2015

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Lai pasargātu no applūšanas aptuveni 5140 iedzīvotāju un viņu īpašumus 437 ha lielā platībā, Carnikavas novadā Gaujas abos krastos ir rekonstruēti četri dambji, kā arī uzbūvēti trīs jauni aizsargdambji, informē Carnikavas novada domes pārstāve Ilze Cerbule.

«Ir paveikts ārkārtīgi liels darbs, lai Carnikavas novada iedzīvotājus un viņu mājvietas pasargātu no plūdiem. Bija nepieciešams rekonstruēt esošo dambi, kā arī izbūvēt jaunas hidrobūves, lai vismaz nākamos 50 gadus novadā nevajadzētu satraukties par plūdiem,» saka Carnikavas novada domes Attīstības un plānošanas nodaļas vadītājs Edgars Pudzis. Pateicoties aizsargdambja rekonstrukcijai, jau šī gada pavasarī bija vērojams, ka ūdens palu laikā Līdums-2 teritorijā Carnikavā vairs neieplūst, un arī Garupe ir pasargāta no Gaujas upes plūdiem.

Gaujas labajā krastā izbūvētās un rekonstruētās hidrobūves – Siguļu, Zvejnieka un Saules aizsargdambji – stiepjas 3,93 km garumā. Kopumā ir izbūvēti trīs dažāda tipa dambji – atkarībā no novietojuma, attāluma līdz upei un apdzīvotai teritorijai, tie veidoti ar nogāzēm abās pusēs vai arī rievsienu gar vienu vai abiem sāniem. Savukārt Dzirnezerā ūdens līmenis vairs nevar būtiski paaugstināties, jo uz Dzirnupes izbūvētas slūžas, norāda E.Pudzis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Tirgo gravētas fotogrāfijas

Lelde Petrāne, 16.05.2016

Foto: Publicitātes

Jaunākais izdevums

Jauns dizaina uzņēmums DABA sācis piedāvāt gravētas fotogrāfijas. Fotogrāfijas izgatavotas, izmantojot CNC frēzes tehnoloģijas.

Gravētās fotogrāfijas esot atkāpe no ierastā. Pateicoties bildes dažādajai faktūrai, atkarībā no gaismas krišanas leņķa, tā vienmēr izskatīsies nedaudz citādi. Gravētas personalizētas fotogrāfijas pieejamas trijos dažādos izmēros.

Šobrīd DABA produktu klāstā pastāvīgi pieejami ozolkoka sienas pulksteņi un gravētas fotogrāfijas, taču uzņēmums izpilda arī individuālos pasūtījumus.

Uzņēmuma dibinātāji un īpašnieki Krišjānis Sondors un Jānis Urbiņš par prioritāti izvirzījuši dabīgu materiālu izmantošanu un vienkāršu, tajā pašā laikā mūsdienīgu, skandināvisku dizainu.

Produkcija tiek tirgota interneta vietnē Etsy.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Ražo produkciju, ko izķer pat Anglijā

Dienas Bizness, 06.10.2016

Kazimirs Riepša

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

Jaunākais izdevums

Nīcas novada Otaņķos esošajam konservu ceham O Rika ražošanas noliktavās glabājas konservētu gurķu burku grēdas, bet cehā notiek darbs pie ābolu sulu spiešanas. Paralēli, vadoties pēc pieprasījuma, notiek arī citu produktu gatavošana. «Visu saražoto izpirks, kā arī pasūtīs vēl,» ir pārliecināts uzņēmuma vadītājs Kazimirs Riepša, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Konservu cehs ražojumu piegādi un izplatīšanu uzticējis galvaspilsētas Rīgas loģistikas-preču izplatīšanas uzņēmumiem, kas produkciju no Otaņķiem nepieciešamajos apjomos iepērk un tālāk nogādā veikalos.

Firmas zīmes Almas tante produkciju zina ne tikai Latvijā, bet arī Igaunijā, Lietuvā un Anglijā. Pārsvarā O Rikas preci var atrast mazos veikaliņos. Ja nu vienīgi kādam piegādātājam, izplatītājam ir sadarbība ar lielveikalu.

Īpaši priecējot, ka Anglijā Otaņķu ražojumi atrodami izveidotajos Baltijas preču veikalos. «Tur ļoti labs noiets ir mūsu gurķiem. Lietuvā ļoti patīk mūsu sulas. Tāpat garšo zupu maisījumi, tomāti želejā. Taču, piemēram, Latvijā labi garšo pelēkie zirņi, bet Lietuvā šim ražojumam nav lielas piekrišanas,» produkcijas noieta tendences skaidro ražošanas vadītājs Gatis Skudiķis un sarunas noslēgumā rezumē: «Mums jāprot pielāgoties situācijai. Klients piezvana un paprasa, vai mēs varam tādā un tādā apjomā saražot tādus salātus. Cenšamies varēt.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Saredz perspektīvu un labu atdevi no studentu tipa mitekļu attīstīšanas Latvijā

Lelde Petrāne, 15.11.2016

K. Cerbulis

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Investora un projektu attīstītāja NCH pieredze, realizējot studentu mitekļu (student housing) projektus ārvalstīs, kur šis nekustamā īpašuma alternatīvo ieguldījumu segments pēdējo gadu laikā audzis ļoti strauji, liek secināt, ka arī Latvijā (pirmkārt Rīgā) studentu tipa – mazu, ekonomisku (13-25 m² platībā) dzīvokļu projekti varētu būt ļoti perspektīvs ieguldījumu veids, sasniedzot 8-12 % investīciju atdevi.

Kārļa Cerbuļa vadītais uzņēmums Nordic House ražotnē Latvijā ražo koka moduļus ēkām, kuri tiek nogādāti Anglijā un no tiem NCH būvē studentu mitekļus, kuri pieder uzņēmumam un kurus apsaimnieko sadarbībā ar lielāko operatoru Lielbritānijā – kompāniju CRM.

NCH šos ieguldījumus Lielbritānijā sāka pirms trim gadiem, kad 2013. gadā Plimutā studentiem tika uzbūvēts sešu stāvu nams ar 89 istabiņām gandrīz 3000 m² kopējā platībā. Liverpūlē ir tapušas gandrīz 400 istabiņas vairāk nekā 7000 m² kopplatībā. NCH kopā četros student housing projektos izveidojis 550 istabiņas, bet jaunākajā projektā, kas top Belfāstā, ir paredzēta 14 stāvu ēka ar vairāk nekā 700 studentu istabiņām.

Komentāri

Pievienot komentāru