Šā gada pirmajā ceturksnī Lielbritānijas bezdarba līmenis sarucis līdz piecu gadu zemākajam līmenim, pastiprinot runas par Anglijas Bankas rīcību, lemjot par likmju paaugstināšanu, raksta Bloomberg.

Bezdarba līmenis saruka līdz 6,8%, salīdzinot ar 6,9% februārī. Trešdienas dati liecināja arī, ka algu kāpums pirmo reizi kopš 2010. gada ir pārspējis inflāciju.

Bezdarbnieku skaits sarucis par 133 tūkstošiem līdz 2,21 miljonam, kas ir zemākais līmenis kopš 2009. gada februāra. Jauniešu bezdarbs sarucis līdz zemākajam līmenim kopš 2009. gada.

Pērn Anglijas Bankas vadītājs Marks Karnijs sacīja, ka Anglijas Banka neapsvērs likmju celšanu, kamēr bezdarbs būs virs 7%, taču banka neprognozēja, ka tas samazināsies tik strauji. Tagad bankas pārstāvji ir paziņojuši, ka necels likmes, kamēr ekonomikas izaugsme nebūs pietiekami strauja.

Pagaidām Anglijas Bankai nav nepieciešamība uzreiz celt aizņemšanās procentu likmes, BBC sacījis Anglijas Centrālās bankas vadītājs Marks Karnijs.

Viņš gan devis signālus, ka ir sākušās sarunas par Anglijas Bankas turpmāko politikas kursu, ņemot vērā, ka bezdarbs Lielbritānijā ir sarucis straujāk nekā gaidīts.

Jautāts, vai banka samazinās bezdarba līmeņa mērķi, kas patlaban noteikts 7% un tiek saistīts ar aizņemšanās likmju paaugstināšanu, viņš norādījis, ka ir plašs klāsts ar lietām, ko banka varētu darīt, tādēļ nevajadzētu pieņemt pārsteidzošus secinājumus. Viņš uzsvēris, ka ikviens lēmums tiks pieņemts, to apstiprinot Monetārās Politikas komitejas deviņiem dalībniekiem, un viņi turpmāko kursu pārskatīs nākamajā mēnesī.

M. Karnijs situāciju komentēja pēc tam, kad ceturtdien jaunākie darba tirgus dati uzrādīja, ka Lielbritānijas bezdarba līmenis negaidīti sarucis līdz 7,1%, kas ir tikai nedaudz virs līmeņa, kuru Anglijas Banka noteikusi kā mērķi, kad tiks pārskatītas rekordzemās bāzes procentu likmes.

Lielbritānijas ekonomikas atveseļošanās trešajā ceturksnī turpinājusies, un jaunas investīcijas un ēku būvniecība palīdzēja segt lielāko eksporta kritumu vairāk nekā divu gadu laikā, raksta Bloomberg.

Lielbritānijas IKP pieaudzis par 0,8%, liecina provizoriskie dati. Biznesa investīciju apjomi pakāpās par 1,4%, bet eksports saruka par 2,4%.

Šomēnes Anglijas Banka paaugstināja savas ekonomikas prognozes, un norādīja, ka, bezdarba līmenim sarūkot līdz 7%, banka mazinās likmes. Tomēr centrālās bankas vadītājs Marks Karnijs apstiprinājis, ka banka nepaaugstinās likmes, kamēr ekonomika vēl nav pilnībā atguvusies.

Kaut arī ekonomika aug, tā aizvien ir par 2,5% mazāka nekā pirms krīzes. Anglijas Banka ir apņēmusies atbalstīt ekonomiku, turot likmes rekordzemā – 0,5% līmenī, kamēr bezdarbs sasniegs vismaz 7% līmeni.

Neskatoties uz to, ka vēsturiski augusts ir slavens kā atvaļinājumu mēnesis, kura laikā šogad galvenā uzmanība ir veltīta Brazīlijā notiekošajām olimpiskajām spēlēm, finanšu tirgi turpina pārsteigt.

Anglijas Banka izziņo vairākas izmaiņas monetārajā politikā, savukārt ASV akciju tirgus indeksi sasniedz jaunas vēsturiski augstākās virsotnes.

Lai mazinātu Brexit referenduma ietekmi uz ekonomiku, Anglijas Banka pagājušajā nedēļā veica vairākas izmaiņas monetārajā politikā. Pirmkārt, no 0,5% līdz 0,25% ir samazināta refinansēšanas likme. Līdz šim vairākus gadus diskusija ir notikusi par to, kad un par cik likmi paaugstinās, jo britu ekonomikas izaugsme pēdējo gadu laikā ir bijusi daudz augstāka salīdzinājumā ar Rietumeiropu, arī bezdarbs ir noslīdējis tuvu dabiskajam līmenim. Banka arī signalizē par vēl vienu iespējamu likmes pazeminājumu šogad. Otrkārt, tiek paplašināti kvantitatīvās stimulēšanas (QE) pasākumi ar papildu valsts vērtspapīru pirkumiem 60 miljardu mārciņu apmērā, kopējo apjomu palielinot līdz 435 miljardiem. Visbeidzot, banka pirks nefinanšu uzņēmumu investīciju reitinga obligācijas par 10 miljardiem. Tātad diezgan visaptverošs pasākumu kopums, taču banka arī signalizē, ka tās iespējas ir ierobežotas, jo Brexit šoks ir strukturāls — tas atšķirīgi ietekmēs dažādas ekonomikas daļas. Procentu likmju samazinājumu gaidīja gandrīz visi aptaujātie ekonomisti, bet izsludinātie QE pasākumi bija brašāki par prognozētajiem, liekot nedaudz samazināties mārciņas vērtībai. Monetārās politikas veidotāji sagaida, ka nākamgad IKP pieaugums samazināsies līdz 0,8 %, tam atkal pakāpjoties līdz 1,8 % 2018. gadā.

Trešdien Lielbritānijas mārciņas vērtība pret eiro pieauga līdz 16 mēnešu augstākajam līmenim, reaģējot uz bezdarba datiem.

Mārciņas vērtība sasniedza 81,27 pensus, kas ir stiprākais līmenis kopš 2013.gada janvāra sākuma.

Savukārt pret dolāru mārciņas kurss pieauga līdz 1,683 dolāriem. 6. maijā mārciņas vērtība sasniedza 1,6996 dolārus, kas ir spēcīgākais līmenis kopš 2009. gada augusta.

Db.lv jau rakstīja, ka Šā gada pirmajā ceturksnī Lielbritānijas bezdarba līmenis sarucis līdz piecu gadu zemākajam līmenim, pastiprinot runas par Anglijas Bankas rīcību, lemjot par likmju paaugstināšanu, raksta Bloomberg.

Bezdarba līmenis saruka līdz 6,8%, salīdzinot ar 6,9% februārī. Trešdienas dati liecināja arī, ka algu kāpums pirmo reizi kopš 2010. gada ir pārspējis inflāciju.

Lielākā daļa valūtu tirgus ekspertu prognozē eiro cenas samazināšanos un ASV dolāra vērtības pieaugumu

Atšķirīgajam eirozonas un ASV ekonomikas veselības stāvoklim joprojām pēc lielākās daļas valūtu tirgus ekspertu domām vajadzētu nozīmēt to, ka nākamo 12 mēnešu laikā eiro/dolāra kurss noslīd zemāk. Šonedēļ ASV ekonomikas dati atklāja, ka ASV bezdarba līmenis pagājušajā mēnesī sarucis līdz 6,1% atzīmei (no 6,3% maijā) un dažādos tautsaimniecības sektoros darbvietu skaita pieaugums bijis samērā straujš. Vēl aptuveni pirms diviem gadiem ASV bezdarba līmenis gozējās nedaudz zem 8,5% atzīmes. Kopumā viss notiekošais tirgus dalībniekiem liek rēķināties, ka pasaules lielākās tautsaimniecības izaugsme būs straujāka, kas ASV Federālo rezervju sistēmai (FRS) var likt domāt par ātrāku ekonomikas stimulēšanas pasākumu izbeigšanu un dolāru procentlikmju palielināšanu.

Tirgus dalībnieki gaida, kad centrālo banku procentu likmju kāpums pierims un iestāsies pamiers. Runājot ģeogrāfijas terminos, tiek gaidīts plato (plakankalne), jeb procentu likmju svārstību pierimšana.

Šonedēļ ASV Federālo Rezervju Sistēma, Anglijas Banka un Eiropas Centrālā Banka (ECB) atkal ķērās pie procentu likmju paaugstināšanas. ASV bija 25 bāzes punktu, bet Lielbritānijā un eiro zonā 50 bāzes punktu paaugstinājumi. Ņemot vērā centrālo banku amatpersonu iepriekš izteiktos komentārus, šāda rīcība tika gaidīta. Pēc ECB sapulces eiro ilgtermiņa procentu likmes nedaudz pazeminājās, bet akciju tirgū pārsvarā bija plusi. Ceturtdienas pēcpusdienā no 1,10 dolāru līmeņa līdz 1,09 dolāru līmenim samazinājās eiro cena dolāros.

Kopā ar pagājušajā gadā veiktajiem procentu likmju paaugstinājumiem ECB savas eiro procentu likmes piecās sapulcēs pēc kārtas ir paaugstinājusi kopā par 300 bāzes punktiem, kas ir lielākais paaugstinājums vienā likmju celšanas ciklā kopš eiro ieviešanas 1999. gadā. Lai arī inflācija eiro zonā pazeminās (gada inflācija eiro zonā janvārī provizoriski 8.5%), Centrālā banka šobrīd paredz vēl vienu likmju paaugstinājumu par 50 bāzes punktiem 16. marta sapulcē. Centrālā banka turpina teikt, ka “jebkurā gadījumā Padomes turpmākie lēmumi par monetārās politikas procentu likmēm arī turpmāk tiks pieņemti atbilstoši datiem katras sanāksmes ietvaros.”