Migrācija, imigrācija, kā ari imigranti tās ir tēmas, kuras Latvijas sabiedrība pēdējā laikā uztver

saasināti un arvien negatīvāk. Ar katru gadu migrācijas tēma kļūst aktuālāka un dažreiz

sabiedrība saskaras ar to, ka informācija, kas izskan plašsaziņas līdzekļos, nav pārbaudīta, ir

neprecīza vai pat sagrozīta. Rodas pārpratumi, neizpratne un maldīgi priekšstati. Plašsaziņas

līdzekļi Latvijā bieži pauž negatīvo, steriotipisku viedokli par migrāciju un imigrantiem. Visai

bieži, lai saasinātu tēmu, tiek izrautas frāzes no intervijām, diskusijām un apjomīgiem

rakstiem, tādejādi zūd to sākotnējā nozīme un vēstījuma mērķis. Izveidojas nepareizais

priekšstats par migrācijas tēmu.

Viena no aktuālākajam tēmām, kas pēdējos mēnešus ir bijusi Eiropas un visas pasaules

Vairāk nekā divi miljoni Sīrijas iedzīvotāju ir devušies bēgļu gaitās, lai izvairītos no šo valsti pārņēmušā pilsoņu kara, atklājusi ANO bēgļu aģentūra.

Sīrijas bēgļi devušies uz kaimiņvalstīm un lielākais to īpatsvars ir Jordānijā, Libānā un Turcijā. Gandrīz miljons Sīrijas bēgļu – 700 tūkstoši devušies uz Libānu, saistībā ar ko šajā valstī pieaugusi sociālā un politiskā spriedze. Saskaņā ar ANO datiem – bēgļu gaitās devušies Sīrijas iedzīvotāji pārsniedz jebkuras citas nācijas bēgļu skaitu.

Aptuveni puse Sīrijas bēgļu ir bērni, no kuriem trīs ceturtdaļas ir vecumā līdz 11 gadiem. Tikai nedaudz vairāk par 100 tūkstošiem bēgļu gaitās esošajiem bērniem turpina izglītību un ANO brīdina, ka Sīriju pēc kara beigām sagaida «zaudētās paaudzes» rašanās.

Tuvāko nedēļu laikā Apvienoto Nāciju organizācijas (ANO) Bēgļu aģentūrai var pietrūkt esošo līdzekļu, lai uzturētu gandrīz miljonu Sīrijas bēgļu, kas apmetušies Libānā.

Līdzīgas problēmas pastāvot arī citās Sīrijas kaimiņvalstīs, kurās patvērumu meklējuši no pilsoņkara plosītās valsts aizbēgušie. Gan Turcijas, gan Jordānijas un Irākas varasiestādes norāda, ka lielais bēgļu pieplūdums rada problēmas.

Paredzams, ka, situācijai paliekot nemainīgai, sākot ar 1. oktobri Libānā esošajiem vairāk nekā 720 tūkstošiem Sīrijas bēgļu sāks pietrūkt pārtikas. Iepriekš ANO bēgļu uzturēšanai vienojās piešķirt aptuveni 1,3 miljardus eiro, tomēr no šīs summas šobrīd saņemti tikai 27%.

Db.lv jau vēstīja, ka vairāk nekā divi miljoni Sīrijas iedzīvotāju devušies bēgļu gaitās, lai izvairītos no šo valsti pārņēmušā pilsoņu kara, atklājusi ANO Bēgļu aģentūra. Sīrijas bēgļu lielākais īpatsvars ir Jordānijā, Libānā un Turcijā. Saistībā ar ievērojamo bēgļu pieplūdumu šajās valstīs pieaugusi sociālā un politiskā spriedze. Saskaņā ar ANO datiem – bēgļu gaitās devušies Sīrijas iedzīvotāji pārsniedz jebkuras citas nācijas bēgļu skaitu.

Valdība šodien ārkārtas sēdē vienojusies par Latvijas nostāju bēgļu jautājumā, plānojot, ka divu gadu laikā valsts varētu uzņemt 250 šādu cilvēku.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) pēc slēgtās valdības sēdes žurnālistiem sacīja: «Valdība pieņēma lēmumu, ka Latvija brīvprātīgi ir gatava uzņemt bēgļus un šis ir vienreizējs pasākums.» Valdības sēdē pārrunāti «visi kompleksie jautājumi», kas saistīt ar migrācijas problēmām Eiropas Savienības (ES) dienvidos. Vienošanās esot par solidaritāti ne tikai bēgļu uzņemšanā, bet arī robežapsardzē un attīstības programmu pilnveidošanā Āfrikā un citās bēgļu izcelsmes zemēs.

Vēl nepieciešams vienoties, kā Latvija organizēs šo bēgļu uzņemšanu un integrāciju, piebilda valdības vadītāja. Viņa paskaidroja, ka uzņemamo bēgļu skaits saistīts arī ar valsts iekšzemes kopproduktu un iedzīvotāju skaitu.

Tas, ka bēgļi ir nopietns izaicinājums ES, bija nojaušams jau sen, un galvas slēpšana smiltīs viennozīmīgi nav problēmas risinājums

Saistībā ar bēgļu problēmu un iespējamām bēgļu kvotām ES dalībvalstīs pašlaik valda liela demagoģija, demagogiem sadaloties divās nometnēs. Vieni principā uzstājas pret jebkādiem cittautiešiem Latvijā, otri norāda, ka 200 vai cik tur bēgļu ir pilnīgs sīkums, par ko nav vērts vispār galvu lauzīt. Taču, lai saprastu, kā ir patiesībā, ir jāvērtē objektīvie fakti, nevis emocijas. Turklāt līdzīgi, kā ar citiem jautājumiem, Latvija arī šajā diskusijā ir iesaistījusies samērā vēlu.

DB jau 01.12.2014. rakstīja, ka tās Eiropas valstis, kurām nācies uzņemt visvairāk bēgļu, ir aktualizējušas jautājumu par to, ka bēgļu straumes ES ietvaros būtu jāsadala proporcionāli, un tādā gadījumā zināmu daļu nāktos uzņemt arī Latvijai. Visvairāk bēgļu dēļ ir skarta Itālija, Spānija un Grieķija, taču arī Zviedrija un Vācija. Vācija vien pērnā gada laikā ir uzņēmusi ap 200 tūkstošiem bēgļu, kas ir vairāk nekā ASV, kura tradicionāli ir populāra imigrantu valsts. Šogad Vācija jau ir saņēmusi 450 tūkstošus patvērumu meklētāju pieteikumu un ir skaidrs, ka visus tā apmierināt nespēs. Ik dienu pie ES durvīm klauvē vidēji tūkstotis bēgļu. Šie skaitļi liek stipri šaubīties par to, cik realitātei atbilstoši ir Eiropas Komisijas vadītāja Žana Kloda Junkera minētie 20 tūkstoši bēgļu, ko pagaidām ar kvotu palīdzību ir piedāvāts sadalīt starp ES dalībvalstīm. Problēma šķiet daudz nopietnāka. Turklāt ne visi, kas mēģina apmesties uz dzīvi ES, vērtējami vienādi. Ir bēgļi no Āfrikas un Sīrijas – arī izglītoti cilvēki, jo, kā liecina mūsu pašu vēsture, iespēju dzīvot labākos apstākļos parasti meklē aktīvākā un darbīgākā sabiedrības daļa. Taču liela daļa no tā dēvētajiem bēgļiem Vācijā nāk no Kosovas un citām Balkānu valstīm, un Vācijā ir novērotas problēmas ar bēgļu ieinteresētību mācīties vācu valodu un līdz ar to – ar integrēšanos sabiedrībā. Vai kvotu jautājums problēmu atrisina? Visticamāk, nē. Būtībā izveidojusies situācija tikai liecina par to, ka Eiropas Savienības līdzšinējā uz attīstības valstīm orientētā politika ir izgāzusies – sveiciens bijušajam ES attīstības komisāram Andrim Piebalgam! ES vajadzētu aktīvāk gādāt par dzīves apstākļu uzlabošanu tajās valstīs, no kurām bēgļu straumes plūst, jo tikai tā var mazināt bēgļu radīto slogu uz ES dalībvalstīm.

Nemieri Tuvajos Austrumos turpinās - turklāt situācija šā brīža nemieru epicentrā - Lībijā - tikai saasinājusies.

Lībijas vadonim Muamaram Gadafi uzticīgie kareivji veikuši plašus uzbrukumus valsts nemiernieku kontrolētajām pilsētām un bombardējuši teritorijas ap zaudētajām naftas atradnēm. Valdot šādam fonam, arvien mazākas kļūst tās cerības, ka konfliktam šajā valstī varētu būt kāds vienkāršs atrisinājums (piemēram, kā Tunisijā vai Ēģiptē, kur valstu vadoņi atkāpās), un ir iespējams ilgstošs un asiņains pilsoņu karš.

Šobrīd tiek ziņots, ka M. Gadafi lojālie militāristi pārspēj nemierniekus gan bruņojuma, gan skaitliskajā ziņā. Tiesa gan, militāristiem ievērojamas grūtības sagādājot nemiernieku atrašanās vietu noteikšana (tie slēpjas blīvi apdzīvotos pilsētu rajonos vai grūti pieejamā tuksnesī). DažasLībijas augsti stāvošas amatpersonas ziņojušas, ka to spēkos esot sakaut sacelšanos, tomēr tām ir dotas pavēles izvairīties no konfliktiem urbānos rajonos, jo šāds solis rezultētos ar milzīgu skaitu civiliedzīvotāju upuriem, raksta Reuters. Tiesa gan, nav īsti skaidrs, vai konfliktiem ievelkoties, no plašāka mēroga asiņainiem slaktiņiem izvairīties izdosies.

Valdību veidojošo partiju koalīcija šodien nespēja panākt vienošanos jautājumā par papildu bēgļu uzņemšanu.

Kā žurnālistiem pastāstīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V), uz 14.septembrī gaidāmo Eiropas Savienības (ES) iekšlietu ministru sanāksmi iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) brauks ar iepriekš pieņemto Latvijas pozīciju bēgļu uzņemšanas jautājumā.

«Nav vienošanās, strādāsim tālāk,» norādīja Straujuma, vienlaikus piebilstot, ka aicinās jautājuma risināšanā iesaistīties arī Valsts prezidentu Raimondu Vējoni.

«Šodien ļoti nopietni diskutējām. Vienošanos koalīcija nav panākusi. Acīmredzot pirmdien Kozlovskis brauks ar to pašu pozīciju, kas Latvijai ir, proti, iepriekšējo pozīciju,» sacīja Ministru prezidente.

Latvija iemaksās 4,3 miljonus eiro atbalstam Turcijai bēgļu problēmu risināšanai un atbalstīs Turcijas iestāšanās sarunu sākšanu ar Eiropas Savienību (ES), šodien nolēma valdība, atbalstot Ārlietu ministrijas sagatavoto Latvijas pozīciju ES-Turcijas samitam.

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers bija aicinājis ES dalībvalstis divu gadu laikā kopīgi piešķirt 2,5 miljardus eiro, lai sniegtu Turcijai palīdzību uzturēt tās teritorijā esošos vairāk nekā divus miljonus patvēruma meklētāju. Neilgi pēc šī aicinājuma parādījās neoficiāla informācija, ka Latvijai 2016. un 2017.gadā varētu būt jāmaksā 4 381 071 eiro, lai palīdzētu Turcijai uzturēt tās teritorijā esošos bēgļus.

Sākotnēji Latvijas amatpersonas apgalvoja, ka par atbalsta summām Turcijai nav runāts un nekādi lēmumi nav pieņemti, tomēr vēlāk atzina, ka šāds atbalsts, visticamāk, būs jāsniedz.

Šodien valdošā koalīcija vienprātīgi tika atbalstījusi 4,3 miljonu eiro atvēlēšanu Turcijai bēgļu jautājuma risināšanā. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) skaidroja, ka lēmums par atbalstu pieņemts, jo Latvijai ir jābūt solidārai kopā ar citām ES valstīm, jo Turcijai ir būtiska loma bēgļu jautājuma risināšanā.

Lībijas kaujinieki ir uzbrukuši naftas atradnei, kas daļēji pieder Francijas naftas kompānijai Total, un šajā uzbrukumā nogalinājuši 13 cilvēkus, paziņoja apsardzes dienesta vadītājs.

Uzbrukums Mabrukas atradnei notika trešdien, un tajā nogalināti astoņi Lībijas, trīs Filipīnu un divi Ganas pilsoņi. Viens Lībijas pilsonis tika nošauts, bet pārējiem 12 uzbrukuma upuriem tika pārgrieztas rīkles.

Lībijas valsts naftas kompānija National Oil Company (NOC) sākotnēji bija apgalvojusi, ka tās personāls esot savlaicīgi evakuēts no šīs atradnes.

Uzbrukuma rīkošanā tika apsūdzēti kaujinieki, kas ir lojāli džihādistu grupējumam Islāma valsts.

Total paziņoja, ka jau pirms šī uzbrukuma esot aizvedusi visu savu personālu no Mabrukas atradnes.

«Total nav [šīs atradnes] operators. Šīs atradnes operators ir [uzņēmums] Mabruk Oil Operation, kuru pārvalda NOC,» piebilda Total preses sekretāre.

Pāris stundas pēc tam, kad, uzstājoties televīzijā, Lībijas diktators Muamars Kadafi nikni solīja, ka viņam lojālie spēki, atbildot uz Rietumvalstu militārajiem triecieniem, izvērsīs karadarbību Vidusjūrā, valsts pēkšņi ir piekritusi pieņemt ANO rezolūciju un paziņojusi par uguns pārtraukšanu un visu militāro operāciju apturēšanu.

Tomēr ANO un Rietumvalstu līderi Lībijas paziņojumu uzņem atturīgi un turpina plānot lidojumiem slēgtās zonas ieviešanai nepieciešamās militāras akcijas.

Lielbritānijas Ēnu kabineta Ārlietu sekretārs Duglass Aleksandrs skaidroja, ka «Kadafi režīms ir jāvērtē pēc tā darbiem, nevis vārdiem». Savukārt ANO ģenerālsekretārs Pans Kimuns izteicās, ka Lībijas režīms tiks «saukts pie atbildības», par saviem uzbrukumiem neapbruņotiem civiliedzīvotājiem. Arī Lībijas nemiernieki ir paziņojuši, ka M. Kadafi uguns pārtraukšana ir blefs un viņiem nesaistoša.

Vairāki analītiķi norāda, ka M. Kadafi režīms, kuram Japānas zemestrīce bija kā Allaha dāvana, jo novērsa pasaules uzmanību no Lībijā notiekošā, ir pārsteigts un dziļi šokēts par tik mērķtiecīgām starptautiskās sabiedrības darbībām, tāpēc vēlas iegūt vairāk laika, radot iespaidu, ka piekrīt ANO nosacījumiem.

Francija ir kļuvusi par pirmo pasaules valsti, kas ir atzinusi Lībijas nemiernieku izveidoto Lībijas nacionālo padomi (NLC) kā vienīgo Lībijas leģitīmo valdību.

Par Francijas lēmumu paziņoja valsts prezidents Nikolā Sarkozī dienu pēc Eiropas premjeru izplatītā aicinājuma Eiropas Savienībai atzīt nemierniekus kā vienīgo Lībijas valdību. ES diplomāti norādīja, ka ar nemierniekiem ir jāsadarbojas kopīgi ar Arābu Līgu.

Pēc ilgākām sarunām arī Eiropas Savienība ir vienojusies noteikt arī plašas sankcijas pret Lībiju – tās ieguldījumu fondu un centrālo banku. ASV jau ir iesaldējusi Lībijas Ieguldījumu pārvaldes aktīvus vismaz 30 miljardu ASV dolāru vērtībā.

Līdz šim ES bija iesaldējusi Lībijas līdera un dažu tā ģimenes locekļu kapitālus, tomēr par plašāku sankciju noteikšanu tā nespēja vienoties galvenokārt Maltas iebildumu dēļ.

Katara ir piekritusi noslēgt ar Lībijas nemierniekiem darījumu, kura ietvaros tie saņems naudu ieročiem apmaiņā pret to kontrolē esošo naftu, vēsta Associated Press.

Katara iegādāsies uzkrāto naftu, kas atrodas Lībijas nemiernieku kontrolētajās teritorijās. Kad uzsāksies naftas piegādes vēl nav zināms, norāda nemiernieku līderi. Par naudu, kas tiks iegūta no naftas pārdošanas ir iecerēts iegādāties ieročus.

Tikmēr Lībijas nemiernieki ir paziņojuši, ka piekristu uguns pārtraukšanai, ja vien Muamara Kadafi bruņotie spēki pamestu Lībijas pilsētas un atļautu norisināties miermīlīgiem protestiem pret tā varu. «Kadafi brigādēm ir jāpamet Lībijas pilsētas un jādot tiesības Lībijas iedzīvotājiem izvēlēties, kādā pasaulē tie grib dzīvot,» skaidro nemiernieku pārstāvji.

Lībijas austrumos starp nemierniekiem un M. Kadafi lojālistiem joprojām turpinās niknas kaujas, nemiernieki ir apturējuši valdības spēku uzbrukumu un pārgājuši kārtējā pretuzbrukumā. Sabiedroto gaisa uzlidojumu rezultātā ir bojā gājuši arī septiņi civiliedzīvotāji, kad, bombardējot armijas konvoju, tika sašauts kāds benzīnvedējs, kurš uzsprāgstot iznīcināja divas blakus esošās mājas, vēsta BBC.

Apvienoto Nāciju organizācijas Drošības (ANO) padome sestdien vienbalsīgi ieviesa sankcijas pret Lībijas līderi Muammaru Kadafi un viņa tuvākajiem līdzgaitniekiem, nosakot iebraukšanas un aktīvu ierobežojumus, tādā veidā palielinot spiedienu uz Kadafi atkāpties, lai pārtrauktu asinspirti, kas pavada tautas sacelšanos.

ANO Drošības padomes pieņemtajā dokumentā noteikts ieroču embargo, Kadafi un vairāku citu Lībijas amatpersonu iebraukšanu citās valstīs un Lībijas aktīvu iesaldēšanu ārvalstīs.

Izteikts aicinājumus vardarbīgo pret Kadafi demonstrējoši cilvēku apspiešanu izvērtēt Starptautiskajā krimināltiesā. ANO Drošības padome aicināja tiesāt visus, kas ir atbildīgi par civiliedzīvotāju nogalināšanu.

Rietumvalstu līderi skaidri paziņoja, ka Kadafi 41 gadu ilgušajai valdīšanai ir jābeidzas.

«Kad līdera vienīgais veids, kā saglabāt varu, ir spēka izmatošana pret savu tautu, viņš ir zaudējis tiesības valdīt un, šobrīd atkāpjoties, rīkoties, kā būtu labāk viņa valstij,» ASV prezidenta Baraka Obamas palīgs teica telefonsarunā ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli.

Eiropas Savienības (ES) valstu un valdību vadītāji vienojušies, ka ES dalībvalstis nākamajos gados varētu uzņemt 60 000 bēgļu, tomēr par konkrētu risinājumu bēgļu uzņemšanai un sadalīšanai pa valstīm diskusijas vēl turpināsies.

Paredzēts, ka ES valstu iekšlietu ministri līdz jūlija beigām vienosies par konkrētu piedāvājumu bēgļu uzņemšanai dalībvalstīs.

Tiek plānots, ka ES valstis nākamajos divos gados uzņems 40 000 patvēruma meklētāju no Sīrijas un Eritrejas, kuri atrodas Itālijā un Grieķijā. Tāpat paredzēts nodrošināt mītnesvietu 20 000 cilvēku no trešajām valstīm, kuriem nepārprotami nepieciešama starptautiska aizsardzība.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) žurnālistiem pēc sanāksmes norādīja, ka ES līderi vienojušies, ka tiks «sadalīti, balstoties uz Padomes aprīļa secinājumiem, 60 000 ieceļotāju», tomēr konkrēts mehānisms apspriests vēl netika.

Pastāv iespēja, ka Francija, kas palīdzēja Lībijas nemiernieku Nacionālajai pārejas padomei (NPP) pārņemt varu savās rokās, ir vienojusies par Lībijas naftas rezervju apguvi, ceturtdien, atsaucoties uz Francijas laikraksta Liberation rakstīto, vēsta pasaules mediji.

Ar 3. aprīli datētajā vēstulē teikts, ka Lībijas nemiernieki ļauj Francijai piekļūt 35% no valsts naftas atradnēm apmaiņā pret tās pilnīgu un pastāvīgu atbalstu NPP, tomēr Francijas ārlietu ministrs Alans Žipē (Alain Juppe) norādījis, ka viņs nav informēts par oficiālu vienošanos. «Neesmu informēts par oficiālu vienošanos, tomēr NPP ir oficiāli norādījusi, ka valstīm, kas palīdzējušas NPP pārņemt varu savās rokās, vajadzētu piedalīties arī Lībijas atjaunošanā,» viņš pavēstījis medijiem.

Krievija un Ķīna – valstis, kas bija kritiski noskaņotas NATO iejaukšanās Lībijas nemieru risināšanā – cīnīsies par savu ekonomisko ietekmju saglabāšanu Lībijā. Šīm valstīm būs jāiestaistās konkurences cīņā ar Lielbritāniju un Franciju. «Mēs vēlamies arī turpmāk aizstāvēt Krievijas ekonomiskās intereses Lībijā. Es nedomāju, ka jaunā Lībijas valdība vērtēs līgumus ar Krieviju no politiskā, nevis tehniskā un ekonomiskā skatupunkta,» norādīja Mihails Margelovs (Mikhail Margelov), Krievijas sūtnis Āfrikā.

Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Drošības padome pabeigusi vienu no vērienīgākajām pēdējo gadu izmeklēšanām par nelikumīgām ieroču piegādēm Rietumāfrikas bagātākajai valstij – Kotdivuārai. Tajā norādīts, ka galvenie aizdomās turētie ieroču piegādātāji sadarbojušies ar diviem Latvijas juristiem, kas šeit viņiem reģistrēja 14 firmas un iegādājās nekustamos īpašumus, ziņo TV3 raidījums Nekā Personīga.

350 lappušu biezajā ANO ziņojumā aprakstīta kara lidmašīnu, smagās militārās tehnikas, granātu, pistoļu un cita militārā bruņojuma piegāde bijušā Kotdivuāras prezidenta Lorāna Gbagbo atbalstītājiem. 2010. gada novembrī Kotdivuāras jeb Ziloņkaula krasta republikas prezidents Gbagbo zaudēja prezidenta vēlēšanās, taču neatzina oponenta uzvaru. Gbagbo abalstītāji ķērās pie ieročiem un sākās asiņains pilsoņu karš. Daļā valsts - Kotdivuāras dienvidrietumos, konflikti turpinās vēl šodien.

Pērn pēc Gbagbo sagūstīšanas, ANO ekspertiem bija iespēja piekļūt iepriekšējā prezidenta dokumentiem. Tie atklāja pierādījumus diviem kontrabandistu tīkliem Kotdivuārā, kas cieši saistīti ar gāztā prezidenta atbalstītājiem. Vienas grupas organizēšanā iesaistīts komandieris Anselme Seka Yapo. Otra grupējuma galvgalī atradies Roberts Montoija. Tieši Montoija darbības ANO izmeklētājus atveda arī uz Latviju.

Gāztais Lībijas diktators Muammars Kadafi sava režīma pēdējās aktīvajās dienās pārdeva vairāk nekā 20% Lībijas zelta rezervju, kuru vērtība pārsniedz 700 miljonus latu, ceturtdien paziņoja Lībijas centrālās bankas prezidents Kasems Azozs.

Azozs paziņoja, ka apmēram 29 tonnas zelta 1,7 miljardu dināru (704 miljoni latu) vērtībā tika pārdodas vietējiem tirgotājiem, jo režīmam sāka pietrūkt naudas.

«Zelts tika pārdots, lai samaksātu algas un saglabātu likviditāti, jo īpaši Tripolē,» skaidroja Lībijas Bankas prezidents.

Centrālās bankas amatpersonu sniegtā informācija liecina, ka zelts, visticamāk, ir izvests no valsts uz kaimiņzemi Tunisiju, no kurienes aizvests vēl tālāk.

Azozs piebilda, ka Lībijas Bankas aktīvi pašlaik ir apmēram 115 miljardi ASV dolāru (57,5 miljardi latu), no kuriem 90 miljardi dolāru (45 miljardi latu) - ārvalstīs.

Jau vēstīts, ka Kadafi ceturtdien jaunā audiorunā noliedza ziņas, ka viņš esot aizbēdzis uz kaimiņvalsti Nigēru, un nosauca tās par viņa ienaidnieku «psiholoģisku karu un meliem».

Vācijas reģionālo vēlēšanu rezultāti ir nopietns brīdinājuma signāls pie varas esošajiem politiķiem – konkrēts rīcības plāns ir akūti nepieciešams

Trijās no Vācijas federālajām zemēm nule noslēgušās reģionālās vēlēšanas. To iznākums vairākiem ārvalstu medijiem licis zvanīt trauksmes zvanus par ekstrēmi labējās partijas – AfD – spēku pieaugumu. Apsverot vēlēšanu rezultātus bez emocijām, šā brīža Vācijas kancleres Angelas Merkeles politika tik ļauni vēl neizskatās: AfD guvusi vairāk nekā 20% lielu atbalstu tikai vienā no trim federālajām zemēm, proti, Saksijā-Anhaltē, bet ap 70% vāciešu joprojām ir pret AfD labēji populistisko politiku.

Labējo politisko partiju spēku pieaugums jau iepriekš bijis vērojams arī citās Eiropas valstīs, piemēram, Francijā, Ungārijā un Polijā, taču nevar noliegt, ka Eiropas ekonomikas dzinēja – Vācijas – reģionālo vēlēšanu rezultāti izraisa pastiprinātu interesi, jo vairāk tāpēc, ka nākamā gada rudenī Vācijā ir gaidāmas arī parlamenta vēlēšanas. Protams, trīs federālo zemju vēlēšanu rezultātus nevar automātiski pārnest uz visu Vāciju, tomēr vairāki secinājumi ir izdarāmi. Bēgļu krīze ir pamatīgi sašūpojusi Vācijas sabiedrības noskaņojumu. Te pat nav runas par to, vai vairākums vāciešu ir par vai pret bēgļu uzņemšanu, robežu slēgšanu vai neslēgšanu. Tas, kas mulsina, ir saprotama plāna neesamība, ko ar uzņemtajiem bēgļiem darīt, kā viņus integrēt un kā vispār tālāk dzīvot. Salīdzinājumam austriešiem ir 50 punktu bēgļu uzņemšanas plāns, bet Vācijai, ja plāns vispār ir, tad Angela Merkele to tur stingri apslēptu. Līdz ar to iedzīvotāji vēlēšanās reaģē likumsakarīgi, jo cik var noskatīties uz to, kā politiķi turpina sevi slavēt, slēgt Austrumu bazāra cienīgus darījumus kā gadījumā ar Turciju, vienlaikus pieprasot no sabiedrības aklu uzticēšanos tam, ka viņu īstenotā politika ir vienīgā pareizā, pat ja ikdienā novērojamā situācija būtiski atšķiras? Nevar arī aizmirst, ka bēgļu uzņemšanas politika ir gana dārgs pasākums – Vācijas deklarētā gatavība uzņemt vienu miljonu bēgļu gadā pēc publiski pieejamās informācijas izmaksās ap 20 miljardiem eiro.

Eiropas lielvaras Francija un Vācija pirmdien aicinājušas Eiropas Savienību (ES) pārskatīt plānu uzņemt Eiropā nokļuvušos patvēruma meklētājus.

«Nepieciešamas dziļas diskusijas Eiropas līmenī», lai panāktu līdzsvaru starp «atbildību» un «solidaritāti», teikts Vācijas un Francijas iekšlietu ministru kopīgajā paziņojumā.

Tajā arī norādīts, ka vajadzētu vairāk ņemt vērā valstu jau paveikto patvēruma meklētāju uzņemšanā.

Eiropas Komisija trešdien, 27.maijā, pieņēmusi pirmos priekšlikumus par bēgļu sadali starp Eiropas Savienības dalībvalstīm.

EK lūgusi ES dalībvalstīm uzņemt 20 000 sīriešu bēgļu un vēl 40 000 bēgļu, kas pašreiz jau atrodas Grieķijā un Itālijā.

Ņemot vērā dažādus rādītājus, tostarp valsts iedzīvotāju skaitu un bezdarba līmeni, plānots, ka vislielākais skaits bēgļu būs jāuzņem Vācijai un Francijai.

Divi svarīgākie valsts varai risināmie jautājumi šoruden - Valsts budžets un bēgļu krīze.

Par abiem jautājumiem gan valdībā, gan sabiedrībā ir jau ticis spriests. Un saņemts daudz kritikas par to, kā tie tiek risināti. Svarīgi ir ieraudzīt notiekošā cēloņsakarības. Ja saistībā ar budžeta veidošanu valdība ir jau iemācījusies veikli visu apspēlēt, bet kur nevar apspēlēt, tur visu tā samudžināt, ka nevienam vairs nav iespējams pierādīt ko citu, kā tikai to, ka valdībai atkal ir izdevies sagatavot pašu labāko, pašu pareizāko risinājumu, un vispār esošā valdība ir labākais iespējamais risinājums, kas Latvijai var būt – lai kāds jautājums tai būtu jārisina, tad nu bēgļu krīze, kur valdībai nav iespējams neko apslēpt un samudžināt pēc saviem ieskatiem, uzskatāmi parāda kaut ko citu – cik patiesībā nekompetenta, mazspējīga un bezatbildīga ir valdības rīcība. Patiesībā tā ir ar ļoti daudziem valdības lēmumiem, lai neteiktu, ka viscauri - vienkārši citos gadījumos valdībai ir iespējams lietu patieso kārtību pasniegt no sava viedokļa, un, ja tomēr tas nesanāk, tad vienmēr ir pēdējais arguments kā lauznis – «tas ir ģeopolitiski svarīgi!».

Strukturāli pamainot pieeju imigrācijas plūdiem uz Eiropu, pat jau iesīkstējušos dalībvalstu savstarpējos pārmetumus un apvainošanos, piemēram, starp Grieķiju un Vāciju, var pārvērst par sakarīgu sadarbību

Turcijas attiecības ar ES pēdējos gados kļuva aizvien problemātiskākas, līdz pēkšņi tām atvērās otrā elpa. Kādēļ? Tuvo Austrumu bēgļu dēļ, par kuru izmitināšanu nometnēs turpat Turcijā un nekontrolētu nelaišanu tālāk Brisele ir ar mieru piemaksāt trīs miljardus eiro un vēl izrādīt dažādas politiskās laipnības Ankarai. Šī pati paradoksālā situācija, kad velnu izdzen ar Belcebulu, ir nobriedusi īstenošanai arī migrācijas lielceļa nākamajā pieturas punktā – Grieķijā.

Nupat iet spalvas pa gaisu, migrantu mērķa valstīm draudot Grieķijai ar izslēgšanu no Šengenas zonas un grieķiem atbildot, ka pārējie eiropieši melo, ka, piemēram, Atēnas neņemot pretī krasta apsardzes pastiprinājumu. Lai tur vai kā, bet pēc ANO datiem šogad līdz pagājušajai svētdienai, 24. janvārim, Grieķijā ir nonākuši jau 46 240 bēgļi – apmēram 1927 dienā. Ja ņem vērā, ka laivošanai pa jūru šis nav tas labākais gadalaiks un līdz ar siltāku laiku bēgļu daudzums varētu pieaugt, ir visas iespējas, ka šogad caur Grieķiju uz Vāciju u.c. nokļūt gribētāju skaits atkal būs virs miljona. Plašsaziņā jau ierasts kļuvis salīdzinājums, ka šī ir lielākā bēgļu krīze Eiropā kopš 2. pasaules kara, un šai vērtējumā ir vērts ieklausīties nopietni, jo tajā, droši vien sākotnēji pat neapzinoties, ir ietverts problēmas risinājums. Tā Gideons Rahmans Financial Times vērtē, ka Grieķijā vajagot izveidot bēgļu nometnes pēc arī latviešiem zināmā DP nometņu parauga, kas nozīmē iespēju daudzmaz cilvēcīgi izdzīvot tur, kur nu tu esi nokļuvis, lai caur drošībnieku, starptautisko organizāciju un NVO sietu tad jau sijātos tālāk, kur nu esi iecerējis vai kur sanāks.

ANO izjūt finansiālas grūtības, jo virkne valstu nav tās budžetā samaksājušas dalības maksu, paziņojis ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs.

Pēc viņa teiktā, jūnija beigās ANO budžetā trūka 139 miljoni dolāru. «Mūsu naudas rezerves tik agrā gada posmā nekad nav bijušas tik zemas,» sacīja Gutērrešs, norādot, ka tāda līmeņa organizācija kā ANO nedrīkst nonākt uz bankrota sliekšņa.

No ANO 193 dalībvalstīm līdz jūlijam savas dalības maksas bija samaksājušas tikai 112, turklāt naudu nav pārskaitījusi ASV, kas ir lielākais donors un kuras maksājumi veido 22% ANO budžeta.

ANO budžetu 2018.-2019.gadam 5,4 miljardu dolāru apmērā 2017.gada decembrī apstiprināja ANO Ģenerālā asambleja. Šajā summa neietilpst nauda, kuru ANO tērē miera uzturēšanas operācijām, kas ir aptuveni 6,7 miljardi dolāru 2018.-2019.gadam.

Otro nakti pēc kārtas turpinoties starptautisko spēku uzlidojumiem Muamara Kadāfi vadītajām militārajām vienībām, Lībijas līderis apsolījis «ilgu karu». ASV norāda, ka starptautiskie militārie spēki tiks vērsti pret visiem Kadāfi spēkiem, kas uzbruks opozīcijai, ziņo Associated Press.

Pēdējo desmit dienu laikā Kadāfi karaspēks veicis vairākus uzbrukumus opozīcijas atbalstītāju vienībām, izmantojot tankus, kā arī kara lidmašīnas un kuģus. Taču tagad Lībijas līdera militārās vienības ir potenciāli ASV un Eiropas spēku mērķi, jo ANO rezolūcija paredz ne tikai lidojumu aizlieguma zonas ieviešanu, bet arī «visus nepieciešamos pasākumus» civiliedzīvotāju aizsardzībai.

Līdz ar starptautisko militāro spēku iejaukšanos Lībijas opozīcijas vienības kļuvušas drošākas un nākušas klajā ar jauniem solījumiem gāzt no amata Kadāfi. «Es jūtu, ka maksimāli divu dienu laikā mēs iznīcināsim Kadāfi,» norādījis kāds opozīcijas pārstāvis.

Eiropas Savienībai (ES) jāgatavojas jaunam migrantu vilnim, ko izraisīs Ukrainas kara saasinātās pārtikas krīzes, brīdinājusi Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras "Frontex" direktora pienākumu izpildītāja Aija Kalnāja.

Viņa norādīja, ka bēgļi no Ukrainas tiek labi uzņemti, bet jāgatavojas bēgļiem arī no citiem apgabaliem.

Kalnāja sacīja, ka kara dēļ ievērojami traucēts graudu eksports no Ukrainas, kas radīs jaunus migrācijas viļņus.

Kalnāja šodien ieradās Prāgā uz ES dalībvalstu iekšlietu ministru tikšanos, kurā šoreiz piedalīsies arī ministri no Ukrainas un Moldovas.

Ukraina ir viena no lielākajām graudu eksportētājām pasaulē, bet kara dēļ aptuveni 20 miljoni tonnu graudu no pērnā gada ražas ir nobloķēti Ukrainas Melnās jūras ostās.

Šī situācija izraisījusi vairāku pārtikas produktu un cepamo eļļu cenu strauju kāpumu pasaules tirgos, no kā sevišķi cieš daļa no Āfrikas un Tuvajiem Austrumiem.

Nav iespējas atbalstīt demokrātiju un ar izpratni skatīties uz diktatoru Muamaru Kadāfi, tā par tiem, kas skeptiski noskaņoti pret atbalsta paušanu rezolūcijai, kas paredz uzlidojumus Lībijas diktatora militārajām vienībām, raidījumā 900 sekundes norādīja ārlietu ministrs Artis Pabriks.

Viņš sacīja, ka Latvija ir paudusi savu politisko nostāju un atbalstu, kas patlaban ir simbolisks un morāls. Ja Latvija sāks šaubīties par vienoto Eiropas virzību, tad tās ceļš ved tikai uz austrumiem. Arī tie, kas norāda, ka šis uzlidojumi Lībijai sākušies tikai naftas dēļ, kuru izmanto arī Eiropa, mēģinot diskreditēt ES un rietumu valstis. Latvija Lībijas konflikta risināšanā varēs iesaistīties kā NATO dalībvalsts pēc tam, kad tiks pieņemts vienots lēmuma.

Runājot par militāro darbību, kas notiek Lībijā, ministrs norāda, ka rezolūcija atļauj arī pret M.Kadafi sauszemes spēkiem vērsties no gaisa, taču ievest karaspēku šajā valstī atļauts neesot. A.Pabriks skaidro, ka tiks darīts viss, kas ir nepieciešams, taču nepietikšot tikai ar militāru spēku vien. Viņš piebilda, ka tuvākā pusgada laikā Vidusjūras reģionam būšot jāpievērš pastiprināta uzmanība.