Jaunākais izdevums

Tiešās ārvalstu investīcijas pasaulē šogad palielināsies par 10%-15% pēc būtiskā krituma pērn, ko izraisīja koronavīrusa pandēmija, prognozē ANO Tirdzniecības un attīstības konference (UNCTAD).

Šogad prognozētais salīdzinoši mērenais kāpums skaidrojams ar neskaidrībām par piekļuvi vakcīnām, vīrusa paveidu parādīšanos un ekonomikas nozaru darbības atjaunošanos, norāda UNCTAD.

Neskatoties uz šo kāpumu, tiešo ārvalstu investīciju apjoms pasaulē šogad joprojām būs par aptuveni 25% zemāks salīdzinājumā ar 2019.gadu.

Pašreizējās prognozes liecina par investīciju turpmāku kāpumu arī 2022.gadā, kas palīdzēs to apjomam sasniegt 2019.gada līmeni, vēsta UNCTAD.

Tiešās ārvalstu investīcijas pasaulē pērn saruka no 1,5 triljoniem dolāru līdz vienam triljonam dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot galvenos ekonomikas konkurētspējas virzītājus 2020. gadā, ārvalstu investori Latvijā vislēnāko progresu saskata nenoteiktības mazināšanas, nodokļu sistēmas, kā arī demogrāfijas jomās, secināts jaunākajā FICIL Ārvalstu investīciju vides indeksa pētījumā.

Investori joprojām norāda uz būtiskiem trūkumiem neētiskas vai nelikumīgas rīcības novēršanā, kā arī uzņēmējdarbības likumdošanas kvalitātē. Savukārt daudz pozitīvāk tiek vērtēts progress attiecībā uz finanšu sektora stabilitāti, valdības atbalstu un komunikāciju ar politikas veidotājiem.

Nedaudz vairāk kā puse no 44 lielāko ārvalstu uzņēmumu pārstāvjiem, kas piedalījās pētījumā, vismaz daļēju progresu atzina arī darbaspēka pieejamības, izglītības un zinātnes kvalitātes, veselības aprūpes un tieslietu sistēmas jomās.

“Šis ir pirmais gads, kad salīdzinoši pozitīvāk tiek vērtēta tieši darbaspēka pieejamība. Tomēr tas, visticamāk, ir Covid-19 pandēmijas ietekmes rezultāts: lai arī skaitliski darbaspēka pieejamība ir uzlabojusies, darbaspēka efektivitāte ir novērtēta zemāk kā iepriekšējā gadā. Arī uzlabojumi izglītības un zinātnes kvalitātes, veselības un tieslietu jomās vairāk ir saistīti ar iesāktajām reformām, kā arī ar jau izdarīto, tomēr labu rezultātu sasniegšanai te vēl ir daudz darāmā. Piemēram, tieslietu sistēmas jomā investori liek lielas cerības uz ekonomisko lietu tiesas izveidi, uzsverot, ka vēl praktiski jāredz, kā šī tiesa strādās,” uzsver pētījuma autors, Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmumi, kas nerisina ilgtspējas jautājumus, riskē zaudēt investoru interesi

Db.lv, 10.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides, sociālie un pārvaldības (ESG) faktori arvien vairāk tiek iekļauti investīciju stratēģijās. PwC pētījumā secināts, ka aptaujātajiem investoriem ESG šobrīd ir kļuvis par izšķirošu faktoru.

Gandrīz puse aptaujāto investoru (49%) pauž gatavību aiziet no uzņēmumiem, kas neveic pietiekamus pasākumus ESG jomās, savukārt lielākais vairums aptaujāto investoru (79%) uzskata uzņēmuma attieksmi pret ESG riskiem un iespējām kā būtisku faktoru investīciju lēmumu pieņemšanai šajos uzņēmumos.

Aptaujā PwC 2021 Global Investor ESG Survey ir apkopoti viedokļi, ko izteikuši 325 investori no visas pasaules, tajā skaitā ieguldījumu pārvaldnieki un analītiķi no investīciju un brokeru kompānijām, kā arī investīciju bankām. Pētījuma ietvaros, globālā mērogā tika veiktas arī 40 padziļinātās intervijas ar investoriem un analītiķiem, kuru pārvaldībā esošie aktīvi kopā pārsniedz 11,6 triljonus ASV dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ārvalstu investori iesaka Latvijai definēt transporta nozares skaidru ilgtermiņa stratēģiju

LETA, 17.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investori iesaka Latvijai definēt transporta nozares skaidru ilgtermiņa stratēģiju, lai veicamās darbības saskaņotu ar plāniem, nodrošinātu koncentrēšanos uz gala mērķi, atbalstītu jaunu uzņēmējdarbības virzienu izstrādes iespējas, kā arī palīdzētu Latvijas ekonomikai.

Tas pausts Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) nostājā par transporta un infrastruktūras jautājumiem.

Lai īstenotu stratēģiju, jānosaka skaidri mērķi un prioritātes, kā arī nepieciešams definēt izmērāmas darbības un regulārus starpmērķus, iesaka FICIL. Iznākumam, ieguldījumiem un ieguvumiem jānosaka galvenie darbības rādītāji (KPI), lai nodrošinātu visaptverošu plānošanu. Ieteicams KPI noteikt katram gadam, lai biežāk varētu novērtēt progresu attiecībā uz svarīgākajiem mērķiem.

FICIL ieskatā reformām jābūt rūpīgi pārdomātām un izsvērtām, lai tās iekļautos plašākos valsts plānos un atbalstītu ilgtermiņa valsts stratēģiju, nevis otrādi. Ieinteresētās puses jāiesaista jau no paša reformu izstrādes sākuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā pērn tika uzsākti 5 578 jauni tiešo investīciju projekti, kas ir par 13% mazāk kā 2019. gadā, kad reģionā tika uzsākti 6 412 jauni investīciju projekti, liecina jaunākais EY (iepriekš - Ernst & Young) Eiropas investīciju pievilcības pētījums EY Attractiveness Survey Europe, kas analizē investīciju datus un apkopo investoru viedokļus.

“Pandēmijas kontekstā šis ir vērtējams kā ļoti labs investīciju piesaistes sniegums, ņemot vērā, ka daudzās Rietumeiropas valstīs pērn IKP samazinājums bija 7 - 11% robežās. Pagājušā gada jauno projektu skaits ir zemākais pēdējo piecu gada laikā, taču tas joprojām ir augstāks kā jebkurā gadā laikā no 2005 – 2015 gadam. Eiropas pozīcijas investīciju piesaistē patiesībā ir īpaši spēcīgas tieši krīzes laikā, jo tieši starptautisku satricinājumu laikā investori it sevišķi meklē politiski stabilu, lielu un turīgu tirgu ar izglītotu un prasmīgu darba spēku, un attīstītu infrastruktūru,” saka Guntars Krols, EY Partneris, Stratēģijas un Darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ārvalstu investori uzsver Darba likuma neatbilstību mūsdienu tirgus prasībām

LETA, 20.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) savā ikgadējā ziņojumā par darbaspēka jautājumiem Latvijā uzsvērusi Darba likuma neatbilstību mūsdienu tirgus prasībām.

FICIL rekomendē Darba likuma tekstā ieviest skaidrību par nepilnā summētā darba laika piemērošanu, kā arī izsaka priekšlikumus attiecībā uz pagarinātu darbinieka uzteikuma termiņu un nulles darba stundu līgumu.

Saistībā ar nepilna summētā darba laika ieviešanu ārvalstu investori norāda, ka pašlaik pastāv dažādas valsts iestāžu interpretācijas un publiski paustās pozīcijas attiecībā uz nepilnā summētā darba laika piemērošanu. Pēc FICIL biedru domām, šī neskaidrība būtiski ierobežo darba devēju un darbinieku iespējas vienoties par savstarpēji pieņemamu darba laika plānošanas modeli.

Ņemot vērā pretrunīgo tiesu praksi šajā jautājumā un atšķirīgos juristu viedokļus, būtu nepieciešams precizēt Darba likumu, nosakot, ka summētā darba laika organizācija ir pieļaujama arī nepilna laika darbiniekiem. Lai garantētu darbinieku tiesību aizsardzību, varētu paredzēt, ka nepilna summētā darba laika gadījumā ir nepieciešams noteikt darbiniekam minimāli garantēto stundu skaitu, kas nevar būt mazāks par, piemēram, piecām stundām nedēļā, pauž FICIL.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paredzams, trešdien, 30. jūnijā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes sēdē izskatīs pirmpirkuma tiesības uz "Liepājas metalurga" nekustamās mantas - zeme un ēkas iegādi Liepājas SEZ vajadzībām.

Principā tas nozīmē darījuma starp valsti un turku investoriem izgāšanu, jo pārdošanas darījums noslēgts gan par kustamo, gan nekustamo mantu.

Darījuma fons

Šā gada 30. aprīlī SIA "FeLM", kas procesā pārstāv Latvijas valsts intereses, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas iegādi un izteica gatavību uzsākt darbību teritorijā, iepriekš pauda Turcijas uzņēmuma "Aslanli Metalurji" pārstāvji. Ir pilnībā izpildītas finanšu saistības atbilstoši līgumam. Proti, ir iemaksāta nauda un izteikta gatavība investēt 200 miljonus piecu gadu laikā. Investori pavasarī bija noslēguši rūpnīcas inventarizāciju kopīgi ar SIA "FeLM" un īpašums ir gatavs nodošanai. Tik tālu viss ir skaisti, atliek vien Liepājas SEZ pirmpirkuma tiesības uz zemi, kuras var izmantot un viss liecina, ka tās tiks izmantotas. Plašāk par darījumu db.lv rakstīja iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas dēļ investīcijas nav apstājušās, bet tās šajā laikā ir grūtāk realizēt, atzina Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) valdes priekšsēdētājs un būvmateriālu ražotāja SIA "Schwenk Latvija" valdes loceklis Māris Gruzniņš.

Viņš pauda, ka pēdējie divi gadi saistībā ar Covid-19 pandēmiju ir bijuši izaicinājumiem pilni, taču tas, kāds šis gads bija ārvalstu investoriem, ir atkarīgs no nozares, kurā investors strādā. "Gads kopumā ir bijis atkarīgs no tā, kādā industrijā konkrētais investors ir strādājis. Taču arī tām nozarēm, kurām pandēmijas laikā ir gājis veiksmīgi, gads ir bijis izaicinājumu pilns saistībā ar dažādajiem ierobežojumiem un prasībām, lai nodrošinātu ražošanu," sacīja Gruzniņš.

Jāizmanto pandēmijas dotās iespējas piesaistīt investīcijas 

Pandēmija ir sadārdzinājusi starpkontinetālos pārvadājumus, un to piegādes kļuvušas garākas,...

Tostarp viņš minēja, ka, piemēram, tiem, kas nodarbojas ar Covid-19 testu ražošanu vai vakcinācijas procesu, visticamāk, šis gads bija ļoti veiksmīgs, taču pretī ir tādas nozares kā sabiedriskā ēdināšana, kur noteikumi mainās pa mēnešiem un valda ļoti liela neziņa.

"Tas ir bijis gads, kurā vienam ir labi, otram slikti, bet kopumā jāsaka, ka iekšzemes kopprodukts (IKP) ir audzis un gads izrādījies ne tik ļauns, kā gaidīts. Jāatzīst, ka valdības pieņemtie lēmumi par palīdzību uzņēmējdarbībā, kā dīkstāves pabalsti un apgrozāmo līdzekļu daļēja segšana, ir bijis pareizs solis un noturējis lielu daļu uzņēmumu virs ūdens," teica Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes priekšsēdētājs.

Gruzniņš atzīmēja, ka investīcijas pandēmijas dēļ nav apstājušās. "Es nāku no "Schwenk Latvija", kura pēdējo divu gadu laikā ir veikusi lielākās investīcijas, kopš tika uzbūvēta Brocēnu cementa rūpnīca. Šo divu gadu laikā kopējās investīcijas ir vairāk nekā 40 miljoni eiro. Tas ne tik daudz ir saistīts ar to, ka redzējām kādus ieguvumus no pandēmijas laika, bet mēs esam nosprauduši skaidru mērķi attiecībā uz "zaļo kursu". Ar to es gribu teikt, ka investīcijas pandēmijas situācijas dēļ nav apstājušās. Tās gan šajā laikā ir grūtāk realizēt dažādo ierobežojumu dēļ, piemēram, ir ceļošanas ierobežojumi, problēmas ar speciālistu piesaisti no ārvalstīm," viņš teica.

Tāpat Gruzniņš piebilda, ka padome sadarbībā ar Rīgas Ekonomikas augstskolu katru gadu veic investoru aptauju, un jaunākās aptaujas dati par par kopējo investoru noskaņojumu un tendencēm tiks prezentēti nākamā gada aprīlī. Taču pirmās intervijas laikā viens no biedriem atklāja, ka turpinās investēt - tuvāko divu gadu laikā vismaz 10 miljonus eiro. "Investori nav beiguši ticēt, cerēt un investēt," uzsvēra Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes priekšsēdētājs.

Jautāts, kādas ir prognozes par ārvalstu investoru interesi par Latviju pēc pandēmijas, Gruzniņš atzīmēja, ka tas noteikti būs atkarīgs no nozares. "Domāju, ka atkopšanās nozarēs, kas saistītas ar tūrismu, aizņems vairākus gadus. Savukārt ražošanas vai pārstrādes uzņēmumiem, ja būs pieprasījums, būs piedāvājums. Ja šīm nozarēm ir bijis kāds samazinājums, tad tās atkopsies daudz ātrāk. (..) Domāju, ka investoriem vienmēr būs interese, paturot prātā, ka investors ir tas, kas no ieguldījumiem gaida peļņu. Un arī mēs, protams, Latvijā esam ieinteresēti, lai mums būtu vairāk tādu uzņēmumu, kas pelna un maksā nodokļus," viņš teica.

Vienlaikus viņš pauda, ka nepiekrīt viedoklim, ka investori atturas no ieguldījumiem. "Teikt, ka šajā laikā investori turas pie naudas un neinvestē… Tam es negribētu piekrist. Domāju, ka šis ir mirklis, kad nauda ir jāiegulda, un to mēs redzam no vairākiem investoru piemēriem. Redzam, ka pēdējo gadu laikā mūsu pašu biedrs "Orkla" ir veicis milzīgas investīcijas. Tas tikai norāda uz to, ka, par spīti pandēmijai, viņu plāni netiek atcelti. Taču no otras puses mēs, protams, tuvākajos gados neredzam lielas investīcijas, piemēram, viesnīcu būvniecībā. Pandēmija ir ieviesusi savas korekcijas, taču kopumā jāsaka - cilvēki ir piesardzīgi, taču biznesā tas nav tik jūtams," sacīja Gruzniņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investori tirgus atjaunošanās iespējas 2021. gadā lielākoties vērtē optimistiski. Gada otrā pusē rosība ieguldījumu tirgū pieaugs par 50%, un, ņemot vērā vakcīnas izveidi un valdības tiekšanos veicināt ekonomisko izaugsmi, investori līdzekļus ieguldīs galvenokārt nekustamajos īpašumos.

Tā secināts nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas "Colliers International" ("Colliers") jaunākajā "Global Capital Markets 2021 Investor Outlook" pētījumā.

Colliers eksperti uzskata, ka iespējas būs gan tiem, kuri vēlēsies veikt ieguldījumus piesardzīgi, gan tiem, kuri vēlas izmantot situāciju, lai iegūtu divkāršu peļņu. "Balstoties uz Colliers veikto pētījumu un analīzi, jāsecina, ka stratēģiskie plāni nekustamā īpašuma nozarē nemainīsies. Tā kā visā pasaulē tiek piesaistīts milzīgs kapitāla apjoms un ir pieaugusi vajadzība pēc nekustamajiem aktīviem, starptautiskie investori aktīvi vēlas izmantot globālo kapitāla trūkumu un gada laikā atrast veidus, kā gūt no tā labumu,” sacīja Angela Koļesņikova Colliers Baltics Investīciju departamenta vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cena dažās pēdējās nedēļas turpinājusi pieaugt. Tam labvēlīgu fonu uzturējuši pasaules ietekmīgāko valdību stimuli, sabiedrību vakcinēšana pret Covid-19 vīrusu, makroekonomisko rādītāju uzlabošanās un daudzsološi uzņēmumu peļņas rādītāji.

Eksperti gan norāda, ka, neskatoties uz šādu kāpumu, pārlieks optimisms var būt nevietā.

Stimuli un optimisms

"Pieņēmusi 1,9 triljonu ASV dolāru vērtu programmu ekonomikas atveseļošanai no Covid-19 krīzes un izziņojusi plānu 10 gadu laikā ieguldīt infrastruktūras attīstībā 2,3 triljonus ASV dolārus, Baidena administrācija neapstājās un nāca klajā ar paziņojumu par vēl vienu valdības finansētu programmu, kas paredzēta ģimeņu atbalstam un kuras īstenošanai turpmāko 10 gadu laikā tiks iztērēti 1,8 triljoni ASV dolāri. Līdz ar to kopš gada sākuma ASV Demokrāti ir jau izplānojuši fiskālos stimulus aptuveni 6 triljonu ASV dolāru apmērā, kas nosacīti atbilst aptuveni 30% no ASV iekšzemes kopprodukta. Objektīvi jaunajām programmām, kuras plānots īstenot 10 gadu garumā, gan nevajadzētu viest investoros pārlieku optimismu. Valsts izdevumu palielinājums tiks gandrīz pilnībā segts nevis uzņemoties jaunu valsts parādu, bet gan paaugstinot nodokļus uzņēmumiem un īpaši turīgām privātpersonām. Piemēram, aprīlī tika paziņots, ka kapitāla pieauguma nodoklis noteiktām bagātnieku grupām nākotnē teju dubultosies un tiks palielināts no 20% līdz aptuveni 40%," stāsta Luminor Ieguldījumu stratēģis Vitālijs Siļvestrovs un piebilst, ka pagaidām investori gan izvēlas ignorēt gaidāmās negatīvās sekas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar lielu investoru aktivitāti ir noslēdzies pašmāju degvielas un alternatīvo enerģijas avotu tirgotāja AS “Virši-A” (“Virši”) akciju sākotnējais publiskais piedāvājums (IPO), kam sekos plānotā akciju iekļaušana biržas Nasdaq Riga alternatīvajā tirgū First North.

IPO ietvaros kopumā 9 979 investori pieteicās 1 735 489 jaunām “Virši” akcijām, pieprasījumam teju divas reizes pārsniedzot bāzes piedāvājumu. Interese par uzņēmuma akcijām bija gan institucionālo, gan privāto investoru vidū, rezultātā piesaistot kapitālu 7,8 miljonu eiro apmērā (ieskaitot papildus piedāvājuma akcijas).

Teju puse jeb 4 732 investoru, kuri parakstījušies “Virši” akcijām, ir no Latvijas, 5 128 investori no Igaunijas un 97 investori no Lietuvas. No kopumā 9 979 investoru 15 ir institucionālie.

No kopējā pieteikuma skaita lielākā daļa – 60 % saņems tādu akciju skaitu, uz kādu parakstījās. “Esam gandarīti par rezultātu un investoru lielo aktivitāti. Viens no uzņēmuma IPO mērķiem bija panākt pēc iespējas lielāku investoru skaitu, un ir liels prieks redzēt, ka uzņēmumam šīs nedēļas laikā pievienosies teju 10 000 jauno akcionāru. Esam droši, ka tas nodrošinās pozitīvu uzņēmuma tirgus daļas tālāko attīstību. Piesaistītais kapitāls veicinās uzņēmuma attīstību jaunā līmenī, sekmējot alternatīvo degvielu veidu infrastruktūras pilnveidošanu Latvijas tirgū, un palīdzēs īstenot “Virši” mērķi kļūt par vadošo tirgus spēlētāju tuvāko 3–5 gadu laikā,” uzsver Jānis Vība, “Virši” valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ārvalstu investoru ieskatā Latvijas ekonomika salīdzinoši sekmīgi pārvarējusi pandēmijas sekas

LETA, 16.09.2021

FICIL paredz, ka situācija stabilizēsies arī visvairāk cietušajās - ēdināšanas un izmitināšanas, kā arī izklaides un atpūtas nozarēs.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomika salīdzinoši sekmīgi ir pārvarējusi līdzšinējās Covid-19 pandēmijas radītās sekas, un pēc krituma pirmajā ceturksnī ir vērojamas pārliecinošas ekonomikas atjaunošanās pazīmes, pausts Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) nostājā par makroekonomikas politikas jautājumiem.

FICIL pauž, ka jūnijā ekonomikas noskaņojums ir uzlēcis līdz augstākajam līmenim pēdējo četru gadu laikā. Pateicoties labvēlīgajai ārējai konjunktūrai, eksports būs viens no izaugsmes virzītājiem, - tas uzturēs labu dzinuli apstrādes rūpniecības attīstībai.

Tāpat ārvalstu investori atzīmē, ka arī patēriņš turpinās atdzīvoties, tādēļ tirdzniecības izaugsme paātrināsies, bet pakalpojumos atjaunosies izaugsme.

FICIL paredz, ka situācija stabilizēsies arī visvairāk cietušajās - ēdināšanas un izmitināšanas, kā arī izklaides un atpūtas nozarēs. Tomēr, lai šīs nozares atkoptos pilnībā, būs nepieciešams ilgāks laiks, nekā prognozēts iepriekš, kā arī prognozējamāka epidemioloģiskā situācija. Pēc gada sākumā novērotā apjoma samazinājuma būvniecībā aktivitāte nozarē turpmāk atkal strauji atjaunosies. Transporta un uzglabāšanas nozarē gan turpināsies lejupslīde.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) 11. februārī pasniedza “Gada investors 2020” apbalvojumus par aizvadītā gada nozīmīgākajām investīcijām Latvijā.

Balvu “Gada investīcija” privāto investoru sektorā saņēma Kārlis Cerbulis par investīciju digitālajā rehabilitācijas programmā pēc insulta “Vigo Health”. Par “Gada investīciju” investīciju fondu un korporatīvo investoru sektorā atzīta “INVL Baltic Sea Growth Fund” investīcija vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupā “Eco Baltia”.

LVCA un LatBAN gada investora noteikšanas iniciatīva kopš 2015. gada veicina investīciju nozares attīstību, apkopo investoru paveikto un izceļ tos nozares atbalstītājus, kuri snieguši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas investīciju vides un uzņēmējdarbības attīstībā. “Gada investors” ietvaros tiek apbalvoti gan privātie investori jeb biznesa eņģeļi, gan investīciju fondu un korporatīvā sektora investori.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Investori aicina par prioritāti izvirzīt Latvijā izdarītos noziegumos iegūtu līdzekļu iesaldēšanu

LETA, 17.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investori aicina valdību par tiesībsargājošo iestāžu prioritāti nekavējoties izvirzīt tādu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu un līdzekļu iesaldēšanu, kas ir radušies Latvijā izdarītu noziegumu rezultātā.

Šādu nostāju pauž Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL), vērtējot finanšu un ekonomisko noziegumu apkarošanu.

Patreizējam fokusam atrodoties uz ārvalstīs izdarītu noziedzīgi iegūtu līdzekļu rezultātā iegūto līdzekļu konfiskāciju un resursu trūkuma dēļ nespējot vispusīgi koncentrēties uz Latvijas predikatīvajiem noziegumiem, cieš Latvijas godprātīgo uzņēmumu intereses, uzskata padome.

FICIL ieskatā, labvēlīgas investīciju vides veicināšanā nepieciešams nodrošināt, ka gadījumos, kad tiek iesaldēti un arestēti uzņēmuma līdzekļi, tie pēc iespējas ātrāk tiek atdoti uzņēmumam, ja tiek konstatēta līdzekļu likumīga izcelsme.

Padome norāda, ka ēnu ekonomikas un "aplokšņu" algu problēmai nav viena risinājuma. Raugoties uz uzņēmēju un cilvēku dažādo motivāciju maksāt "aplokšņu" algu, nepieciešams veikt cēloņu analīzi. Tāpat jāveic uzņēmumu un cilvēku profilēšana, lai noskaidrotu, kur rodas skaidrās naudas aprite, kam standarta situācijās uzņēmumā nevajadzētu parādīties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Līdz DelfinGroup IPO akciju parakstīšanās perioda beigām vēl nedēļa

Db.lv, 04.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgumam tuvojas pierakstīšanās uz šī gada pirmā sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) akcijām biržā Nasdaq Riga – pieteikties Latvijas finanšu koncerna AS DelfinGroup IPO akcijām iespējams vēl tikai septiņas dienas, līdz 11. oktobrim (ieskaitot).

Vienas akcijas cena ir 1,52 eiro. Minimālais akciju parakstīšanās apjoms vienam investoram: sākot no 1 akcijas. Maksimālais akciju parakstīšanās apjoms nav ierobežots.

“Pirmajā nedēļā investoru interese bija ļoti daudzsološa – sagaidām, ka IPO rezultātā par uzņēmuma akcionāriem kļūs dažādi institucionālie, kā arī privātie investori no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Ir novērojama ļoti liela aktivitāte privātpersonu un mazo investoru vidū. . Ceram, ka arī otrajā parakstīšanās nedēļā interese nemazināsies un visi interesenti, kas vēl nav paspējuši iegādāties akcijas, to veiksmīgi izdarīs. Ar nepacietību gaidām, lai, tūlīt pēc IPO noslēgšanās, ķertos klāt nākamo uzņēmuma stratēģisko mērķu realizēšanai,” saka AS DelfinGroup valdes priekšsēdētājs Didzis Ādmīdiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biržas "Nasdaq Riga" alternatīvajā tirgū "First North" šodien līdzās jau tirgotajām degvielas mazumtirgotāja AS "Virši-A" akcijām tiks iekļautas vēl papildus 1 735 489 akcijas, teikts biržas paziņojumā.

Kopā ar papildus akcijām tirdzniecībai būs pieejamas 15 091 209 "Virši-A" akcijas.

Šīs akcijas ir vienīgi un tieši saistītas ar neseno veiksmīgo IPO procesu, skaidro uzņēmumā. Kā iepriekš bija rakstīts Virši-A prospektā (107. lpp, 17.9. punkts), lai nodrošinātu sekmīgu norēķinu par piedāvājuma (jeb IPO laikā piedāvātajām) akcijām, un akcijas veiksmīgi nonāktu jauno akcionāru kontos, IPO ietvaros piedāvāto akciju skaits, tas ir, 1 735 489 akcijas, tika aizņemtas no esošajiem (pirms IPO) akcionāriem. "Tagad, kad pamatkapitāls ir palielināts un atmaksāts, tas ir, formalitātes ir sakārtotas (t.sk., pirmā kalendārā mēneša akciju cenas stabilizācijas periods ir beidzies), jaunās akcijas 1 735 489 apmērā tiek atgrieztas aizdevējiem un paralēli tās tiek iekļautas tirdzniecībā Nasdaq Riga biržā. Tātad kopā 15 091 209 Virši-A akcijas no šodienas tiek iekļautas Nasdaq Riga First North," informē uzņēmuma pārstāve Undīne Priekule.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules ekonomikas atveseļošanās procesa gaitā, ko daļēji noteikusi sabiedrību vakcinēšanās pret Covid-19 vīrusu un dažādu ierobežojumu mazināšana, investoru nauda lielā mērā plūdusi tieši ASV aktīvu virzienā.

Pieejamie Refinitiv Lipper dati liecina, ka investori visā pasaulē šā gada pirmajā pusē ASV vērtspapīru fondos un biržā tirgotajos fondos ieplūdinājuši līdzekļus 900 miljardu ASV dolāru apmērā, kas ir jauns rekords. Turklāt tas ir vairāk nekā investori naudu izvietojuši visā pārējā pasaulē kopā, kur neto ieplūdes rezultāts fondos bijis 840 miljardu eiro apmērā, ziņo The Wall Street Journal.

Piemēram, visā pagājušajā gadā kopā ASV fondos ieplūda par 800 miljardiem vairāk naudas, nekā noplūda. Pārējai pasaulei šī neto summa bija 1,2 triljonu ASV dolāru apmērā. Var spriest, ka šādi dati liecina par to, ka investori mēģina uzticēties tieši ASV ekonomikas atveseļošanās stāstam, kurš, iespējams, izskatās labāk nekā tas ir pārējais pasaulei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Investori vēršas pret krāpniecisku pūļa finansējuma platformu ar saknēm Latvijā

LETA--BNS, 15.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 2000 investoru Igaunijā ar tiesas palīdzību vēlas piedzīt miljoniem eiro no krāpnieciskās pūļa finansējuma platformas "Envestio", kuras saknes ir Latvijā, ziņo Igaunijas laikraksts "Postimees".

Tas vēsta, ka pagājušā gada beigās investori iemaksājuši vienu no lielākajiem depozītiem Igaunijas tiesu vēsturē - 200 000 eiro - lai nepieļautu, ka tiktu izbeigts "Envestio" bankrota process.

"Lai novērstu, ka tiek pārvietoti aktīvi no shēmā izmantotajām kompānijām," "Postimees" sacīja apkrāptos investorus pārstāvošās juridiskās firmas "Magnusson" partneris Deniss Piskunovs.

Uzņēmums ar nosaukumu "Envestio" vispirms tika reģistrēts Latvijā 2014.gadā, un pūļa finansējuma platforma sāka darbu 2017.gadā. Antons Kaļetins 2018.gadā Igaunijā reģistrēja uzņēmumu "Envestio SI". Pūļa finansējuma platforma investoriem solīja augstus procentus no projektiem vairākās valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

11. novembrī uzsākta pašmāju degvielas un alternatīvo enerģijas avotu tirgotāja AS “Virši-A” (“Virši”) akciju tirdzniecība biržas Nasdaq Riga alternatīvajā tirgū First North.

Uzņēmuma akciju iekļaušanu biržā iezīmēja simboliska tirdzniecības zvana iezvanīšana pie vienas no “Virši” uzpildes stacijām Lubānas ielā, Rīgā.

“Veiksmīgs starts biržā ir vienlaikus gan liela sagatavošanās perioda noslēgums, gan jauna darbības posma sākums, nu jau oficiāli publiska uzņēmuma statusā. Esam pateicīgi ikvienam investoram par lielo interesi mūsu akciju sākotnējā publiskajā piedāvājumā. Gandrīz 7 500 investoru jeb teju 75 % no visiem investoriem iegādājušies simts un vairāk akciju un, pateicībā par izrādīto uzticību, jau šodien šiem investoriem ir iespēja pieteikties “Virši” akcionāru lojalitātes programmai, turpmāk saņemot praktiskus un ikdienā noderīgus labumus visā “Virši” staciju tīklā. Investoru aktīvā līdzdalība ļaus mums vēl vairāk paātrināt uzņēmuma attīstību, kā arī pilnveidot alternatīvo degvielas veidu piedāvājumu Latvijas tirgū,” uzsver Jānis Vība, “Virši” valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar lielu investoru aktivitāti ir noslēdzies nekustamā īpašuma attīstītāja "Hepsor" sākotnējais publiskais piedāvājums (IPO), kam sekos plānotā akciju iekļaušana “Nasdaq Tallinn” biržas galvenajā sarakstā.

IPO ietvaros 19,621 investori pieteicās kopumā 6 745 135 akcijām, pieprasījumam vairāk nekā 8,7 reizes pārsniedzot sākotnējo piedāvājumu. Publiskā piedāvājuma ietvaros uzņēmumam tika piesaistīti 10 miljoni eiro.

Reaģējot uz lielo investoru pieprasījumu, “Hepsor” palielināja piedāvāto akciju skaitu no 777 001 uz 854 701. Pēc pamatkapitāla palielināšanas parakstītās akcijas veido 22,17% no uzņēmuma akciju kapitāla. Akcijas netiks sadalītas uzraudzības padomes un valdes locekļiem vai viņu uzņēmumiem - 77% IPO akciju tiks izplatīti publiskajā piedāvājumā un 23 % – institucionālajā un privātajā piedāvājumā.

Visi investori, kuri parakstījušies uz ne mazāk kā 8548 akcijām, neatkarīgi no parakstīšanās laika, saņems 100% no parakstītajām akcijām, nepārsniedzot 20 akcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pūļa finansējums - aizvien pieprasītāks

Jānis Šķupelis, 20.05.2021

EstateGuru uzņēmuma vadītājs Latvijā Aleksandrs Mežapuķe teic, ka šajā industrijā pašlaik notiek tirgus stabilizēšanās. Vienlaikus pieprasījums pēc pūļa finansēšanas arvien pieaugot.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās investoriem ir daudz iespēju balsot ar savu naudu. Aizvien populārākas kļuvušas, piemēram, pūļa finansēšanas piedāvātās iespējas, ko arvien lielākā mērā var izmanot arī nekustamā īpašuma projektu attīstīšanai Latvijā.

Tradicionālajā izpratnē šāda ideja paredz, ka nauda kāda objekta būvniecībai vai modernizēšanai tiek savākta no liela skaita cilvēku, un parasti tas notiek ar interneta starpniecību, izmantojot attiecīgu platformu. Ierasti šādu ieguldītāju mērķis ir peļņa, lai gan tā var būt arī dažādu projektu atbalstīšana un pat labdarība. Gūtie finansiālie labumi jau savukārt var būt atkarīgi no katra konkrēta projekta un uzņemtā riska.

Bija mežonīgie Rietumi

Jomas eksperti izceļ, ka kopumā nekustamā īpašuma pūļa finansēšana mūsu reģionā ir piedzīvojusi lielas pārmaiņas. Vēl pirms dažiem gadiem situācija šajā jomā drīzāk esot līdzinājusies mežonīgajiem Rietumiem, kur līdz ar strauju tirgus izaugsmi rosījies arī liels skaits tirgus spēlētāju, kuri ne vienmēr bijuši pietiekami profesionāli un ar krietniem nodomiem. EstateGuru uzņēmuma vadītājs Latvijā Aleksandrs Mežapuķe teic, ka šajā industrijā pašlaik notiek tirgus stabilizēšanās. Vienlaikus pieprasījums pēc pūļa finansēšanas arvien pieaugot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Sonarworks piesaista 6 miljonus dolāru investīcijas

Db.lv, 14.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas audio tehnoloģiju inovators, profesionālas skaņas digitālās kalibrēšanas uzņēmums Sonarworks noslēdzis papildus finansējuma raundu, investīciju fonda Almaz Capital (ASV) vadībā piesaistot 6 miljonus dolāru.

Raunda noslēgšanā piedalījās arī līdzšinējie investori Karma Ventures un Proks Capital, kā arī jaunie investori Trind Ventures, Smart Growth VC, LLC., Wiser Financial Advisors OÜ, un biznesa eņģeļi Cesar Lamschtein un Victor Yun. Papildus finansējums ļaus Sonarworks paplašināt SoundID mašīnmācīšanās tehnoloģiju integrāciju patērētāju elektroierīcēs visā pasaulē.

2020. gada sākumā Sonarworks prezentēja savu jaunāko tehnoloģijas sasniegumu - SoundID - tā tika izziņota lielākajā tehnoloģiju izstādē pasaulē CES 2020, kas katru gadu norisinās Lasvegasā, ASV.

SoundID ļauj izveidot katram lietotājam personalizētu skaņas profilu, balstoties uz klausītāja dzirdi un individuālajām skaņas vēlmēm. Šī tehnoloģija strauji guva starptautisku industrijas interesi un atzinību. Nepilna gada laikā tirgū jau parādījās pirmie produkti ar SoundID integrāciju. Sonarworks uzsāka sadarbību ar ikonisko amerikāņu zīmolu Gateway, integrējot skaņas tehnoloģiju jaunākajos uzņēmuma planšetdatoros. Tāpat SoundID tehnoloģija jau atrodama austiņu ražotāja Monoprice premium zīmola Monolith bezvadu austiņās, kā arī pirmajās bluetooth bezvadu Drop Panda audiofīlu kategorijas austiņās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investoru interese par Latviju palielinās Kopš deviņdesmitajiem gadiem Latvija ir piedzīvojusi milzīgu progresu, kā rezultātā mūsu biznesa vide ir kļuvusi pārskatāmāka, paredzamāka un investoriem pievilcīgāka.

Tā intervijā DB norāda Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā (AmCham) prezidents un SIA Mikrotīkls valdes priekšsēdētājs Džons Martins Tallijs (John Martin Tully).

Viņš uzsver, ka galvenais iemesls, kāpēc ārvalstu investori nevēlas ieguldīt mūsu valstī, ir tas, ka viņi vēl nepazīst Latviju. Lai to mainītu, nepieciešami papildu pasākumi, izceļot mūsu veiksmes stāstus un sniedzot informāciju par labajām lietām, kas šeit notiek, pauž Dž. M. Tallijs.

Fragments no intervijas

Oktobra beigās kļuvāt par AmCham valdes priekšsēdētāju un prezidentu. Kāpēc izlēmāt pieņemt šo izaicinājumu?

AmCham misija ir sekmēt sadarbību starp Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV) un Latviju, kā arī veicināt labākās prakses ieviešanu biznesa vidē. Es ticu šai AmCham misijai un vēlos sniegt ieguldījumu Latvijā, veicinot investīcijas augsto tehnoloģiju jomā un radot labi apmaksātas darba vietas. Jāatgādina, ka AmCham dažādos veidos atbalsta Latviju kā valsti, tāpēc tā ir ļoti nozīmīga organizācija dažādu nozaru attīstības sekmēšanai. Jāpiebilst, ka AmCham iesaistās arī daudzos citos pasākumos, par kuriem nereti cilvēki nav dzirdējuši, piemēram, atbalsta dažādas labdarības organizācijas, tajā skaitā Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas labdarības fondu, un daudzas citas. Arī es vēlos sniegt savu ieguldījumu gan sabiedrībā, gan uzņēmējdarbības vidē, tieši tāpēc pieņēmu šo izaicinājumu un izlēmu kļūt par AmCham prezidentu. Esmu ļoti priecīgs un pagodināts par šo iespēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Riska kapitāla un izaugsmes fondu investīcijas sarukušas par 17 miljoniem eiro

LETA, 11.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Latvijā reģistrētie riska kapitāla un izaugsmes fondi veikuši investīcijas 6,3 miljonu eiro apmērā, ceturtdien konkursa "Gada investors 2020" apbalvošanas pasākumā sacīja Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas valdes priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa.

Pērn investīciju apjoms ir sarucis, jo, piemēram, 2019.gadā tika veiktas investīcijas 23,9 miljonu eiro apmērā, bet 2018.gadā - 18 miljonu eiro apmērā.

Tomēr Bērziņa atzina, ka lielo atšķirību kopējā summā veido viena vai divas lielas investīcijas, tāpēc nebūtu jāuztraucas par it kā lielo kritumu. Pērn investīcijas veiktas 36 projektos un tas ir tikai nedaudz mazāk nekā 2019.gadā veiktās investīcijas 45 projektos, bet 2018.gadā - 24 projektos.

"Protams, bija jūtama arī Covid-19 ietekme, jo, piemēram, pavasarī visi fondi uz mēnesi vai diviem apturēja visas investīcijas. Latvijas uzņēmumos investē arī citi Baltijas un citu ārvalstu fondi, tāpēc nav problēmu piesaistīt investīcijas," sacīja Bērziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"EfTEN Capital" nodibinājis jaunu komerciālā nekustamā īpašuma fondu, kas ievēros zaļo investīciju principus. Jaunizveidotā fonda pirmais pirkums ir "Danske Bank" biroju ēka Viļņā.

"EfTEN Capital" kopējā pārvaldīto fondu portfelī ir virkne nekustamo īpašumu arī Latvijā, to vidū tirdzniecības centrs "Domina", Berģu loģistikas centrs, airBaltic galvenā mītne un citi biroju un loģistikas kompleksi.

Jaundibinātais "EfTEN Real Estate Fund 5" nekustāmā īpašuma fonds ir alternatīvs, slēgts fonds, kura mērķis ir ikgadējais GRESB (Global Real Estate Sustainability Benchmark) reitings. Šis fonds ir "EfTEN Real Estate Fund 4" pēctecis, kas savukārt šobrīd ir noslēdzis savu ieguldījumu fāzi un kam ir augstākais GRESB ilgtspējas reitings starp īpašumu fondiem Baltijā - četras no piecām zvaigznēm.

Divi lielākie fonda investori ir "EfTEN United Property Fund" un LHV pensiju fondi, kā arī vairāki privāti un profesionālie investori. Privātie investori var ieguldīt "EfTEN Real Estate Fund 5", izmantojot "EfTEN United Property Fund", kas šobrīd veic savas līdz šim lielākās investīcijas un iegulda lielāko daļu neieguldītā kapitāla "EfTEN" piektajā fondā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Jaunas investīcijas no Šveices un Tuvajiem Austrumiem

Jānis Šķupelis, 30.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Baltijas pusi ik pa laikam paraugās jauni investori. Viens no tiem ir investors no Šveices Tomass Šaetti (Thomas A. Schaetti).

Proti, veicot akciju emisiju, Baltic International Bank nupat piesaistījusi trīs jaunus akcionārus, ieskaitot T. Šaetti, kurš ieņēmis vadošus amatus bankās Cīrihē – Privatbank Maerki Baumann & Co. AG, Coutts Bank & Co. AG, Euro Invest Bank AG un SVRB Schweizer Verband der Raiffeisen Banken.

Darījuma rezultātā bankas pamatkapitālam piesaistīti 12 miljoni eiro, kur nu minētās finanšu iestādes kapitāls pārsniegs 48 miljonus eiro.

Intervijā DB T. Šaetti norāda, ka viņam Latvija šķiet ļoti pievilcīga zeme. Investors arī apspriež globālo akciju burbuli.

Fragments no intervijas

Varbūt vispirms pastāstiet par sevi!

Tas nav nemaz tik viegli – aprakstīt sevi. Es uzaugu Šveicē. Tur ir ierasts, ka daudzu cilvēku dzīve saistīta ar bankām. Bankas, govis un šokolāde (smejas). Tas ir tas, kas mums ir! Uzaugu Cīrihē, kur biju praksē privātbankā Maerki Baumann. Pirmos gadus bankā pavadīju, darbojoties ar vērtspapīriem biržā. Mani vienmēr tas ir fascinējis. Tad Šveicē nāca obligātais militārais dienests. Pēc tam arī nākamos trīs gadus strādāju kā akciju brokeris. Strādāju arī citās bankās, lai gan vienmēr tas bija saistīts ar finanšu tirgiem. Tagad esmu nonācis Rīgā un investēju privātā bankā, lai gan līdzīgā bankā pirms 30 gadiem strādāju.

Komentāri

Pievienot komentāru