Makroekonomika

Ansips neizpratnē par latviešu neapmierinātību ar panākumiem ES budžetā

Dienas Bizness, 01.03.2013

Jaunākais izdevums

Latvijas sniegums diskusijās par Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu bijis viens no iespaidīgākajiem un ir grūti saprast, kāpēc Latvijas iedzīvotāji sūdzas, kamēr igauņi un lietuvieši ir vairāk nekā apmierināti, sacīja Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips.

Sarunā ar Latvijas Radio A. Ansips norādīja, ka lielākie ieguvēji no nākamā Eiropas Savienības budžeti ir tieši Latvija, Lietuva un Igaunija. «Mēs panācām atvieglojumus kohēzijas finansējuma griestiem. Mūsu valstis saņems 2.59% no Nacionālā kopprodukta, bet citām valstīm šie griesti ir 2,35%. Šī ir patiešām milzīga Baltijas valstīm piešķirta nauda,» sacīja Igaunijas premjers.

Viņš uzsvēra, ka lielākais pieaugums tiešmaksājumos lauksaimniekiem ir tieši Latvijā un līdz 2020. gadam visas Baltijas valstis sasniegs 75% līmeni no vidējā ES rādītāja. «Protams, mēs cerējām iegūt vēl vairāk, taču es atkal gribu atgādināt, ka lielākais pieaugums bija tieši Latvijai,» sacīja A. Ansips.

Igaunijas premjers arī norādīja, ka pēdējā Baltijas valstu sadarbība Briselē, runājot par ES daudzgadu budžetu, visām trijām valstīm bija ļoti auglīga un ļoti labi veicies izvirzīto mērķu sasniegšanā.

Runājot par Baltijas valstu vienotību citos jautājumos, Igaunijas premjers atzina, ka ir nelieli sarežģījumi ar Lietuvā plānoto atomelektrostacijas projektu. «Mēs Igaunijā spējam saražot savam patēriņam nepieciešamo enerģiju un pat eksportēt daļu no tās uz kaimiņvalstīm. Mēs gan nezinām, cik lielas CO2 emisiju kvotas mums būs jāpērk nākotnē. Tāpēc esam piekrituši iesaistīties Visaginas projektā. Taču laiks skrien. Pēdējo sešu gadu laikā esam ieguldījuši milzu līdzekļus atjaunojamajā enerģijā, vēja ģeneratoros un koģenerācijas stacijās. Kā zināms, Lietuvas iedzīvotāji ir pateikuši nē Visaginai, un tas ir tikai viņu rokās, turpināt šo projektu vai apturēt,» sacīja A. Ansips.

Db.lv jau vēstīja, ka iepriekš zemkopības ministre Laimdota Straujuma atzina, ka cīnoties par ES budžetu, Baltijas valstis nebija vienotas, un Latvija palika viena pati. «Lietuva un Igaunija pateica, ka tās apmierina šāds budžets un faktiski mūsu premjers cīnījās viens pats,» izteicās L. Straujuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips otrdien prezidentam Tomasam Hendrikam Ilvesam iesniedzis demisijas rakstu, vēsta Igaunijas nacionālā raidsabiedrība ERR.

Ansips ar Ilvesu tikās plkst.11.

Ilvess pieņēmis Ansipa demisiju, norādot, ka neredz iemeslu to nedarīt.

Valdošajā koalīcijā ietilpstošā Tēvzemes un ResPublica apvienība (IRL) saistībā ar notikumiem Ukrainā bija aicinājusi Ilvesu nepieņemt Ansipa demisiju.

Pēc Ansipa demisijas pieņemšanas Ilvess preses konferencē uzsvēra, ka pašreizējā valdība saglabās visas pilnvaras.

«Tādēļ es nesaskatu šeit loģiku. Ko mēs tad darīsim? Teiksim, ka, lai gan valdībai joprojām ir visas pilnvaras, valdība nedemisionēs? Šāds signāls drīzāk izraisītu paniku,» skaidroja Igaunijas prezidents.

Otrdien Ansips par savu nolūku rakstiski informēja arī parlamentu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas bijušais premjerministrs un pašreizējais Eiropas Komisijas viceprezidents Andruss Ansips neplāno nākotnē kandidēt uz Igaunijas premjera vai prezidenta amatu, viņš teicis intervijā laikrakstam Eesti Paevaleht.

«Man nav tāda sapņa vai vēlmes, un es izslēdzu abus scenārijus,» Ansips sacīja. Viņš piebilda, ka ir pilnībā piepildījis savas ambīcijas Igaunijas premjerministra amatā un nevēlas vēlreiz atrasties šajā amatā.

Ansips intervijā uzstāja, ka plāno visu savu enerģiju ielikt Eiropas Savienības komisāra amata pienākumu izpildē.

Bijušais Igaunijas Reformu partijas līderis atzina, ka nav domājis par to, kas notiks nākotnē.

«Es nezināju pirms diviem gadiem, ka notiks šādi, un es nesaku, ka tāda attieksme ir pareiza vai ka ar to esmu labs piemērs jauniem cilvēkiem,» viņš teica. «Jaunam cilvēkam ir jāplāno dzīve daudz rūpīgāk, bet mana dzīve pašlaik ir kā Forestam Gampam - lietas vienkārši notiek,» Igaunijas bijušais premjers salīdzināja savu dzīvi ar Vinstona Grūma romāna galveno varoni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Demisionējušais Ansips nākamā premjera amatā vēlas redzēt Kallasu

Gunta Kursiša, 05.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips, kurš šonedēļ iesniedza prezidentam Tomasam Hendrikam Ilvesam demisijas rakstu, pauda, ka labākais premjera amata kandidāts ir Sīms Kallass (Siim Kallas), ziņo BBN.

A. Ansips pauda, ka S. Kallass, kurš pašlaik ir Eiropas Transporta lietu komisāra amatā, ir labākais viņa pēctecis. Viņš norādīja, ka Igaunijas kā ES prezidējošās valsts tituls 2018. gadā tikai vēlreiz pastiprina to, ka S. Kallass ir labākā izvēlē premjera amatam. Pēc viņa vārdiem, S. Kallasam darbā noderēs desmit gadu pieredze darbā Briselē.

Jau vēstīts, ka Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips otrdien prezidentam Tomasam Hendrikam Ilvesam iesniedzis demisijas rakstu. T. H. Ilvess pieņēmis Ansipa demisiju, norādot, ka neredz iemeslu to nedarīt. Pēc A. Ansipa demisijas pieņemšanas T. H. Ilvess preses konferencē uzsvēra, ka pašreizējā valdība saglabās visas pilnvaras. Saskaņā ar Igaunijas likumiem demisionējusī valdība turpina darbu līdz jaunas valdības apstiprināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Andruss Ansips aizvada pēdējo dienu kā Eiropā visilgāk strādājošais premjers

Lelde Petrāne, 26.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien ir pēdējā diena, kad 57 gadus vecais Andruss Ansips atrodas Igaunijas premjera amatā. Viņš bija premjerministrs gandrīz deviņus gadus, konkrēti - 8 gadus, 11 mēnešus un divas nedēļas, raksta Postimees.

Intervijā Ansips sacījis, ka viņš ir ļoti pateicīgs Igaunijas iedzīvotājiem par viņam veltīto uzticību.

«Pagājušajā nedēļā Turu-uuringute AS publicēja savu pētījumu par sabiedrības uzticību. Valdībai uzticas 46% iedzīvotāju. Tas ir ļoti augsts rādītājs, īpaši salīdzinot ar pārējo Eiropu, kur valdības parasti atbalsta aptuveni 25% iedzīvotāju. Kad Juhana Pārta valdība atkāpās, tai bija 31% atbalsts, un Marta Lāra valdībai bija 25%. Es esmu ļoti pateicīgs, ka man ir tik daudz spēcīgu atbalstītāju un tik daudz spēcīgu ienaidnieku,» skaidrojis Ansips.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas nacionālajai lidsabiedrībai Estonian Air draud bankrots, ja Eiropas Komisija (EK) neļaus Igaunijas valdībai sniegt valsts palīdzību finanšu grūtībās nonākušajai aviokompānijai, ceturtdien paziņoja Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips un ekonomikas ministrs Juhans Partss.

Igaunijas valdība vēl nav pieņēmusi lēmumu attiecībā uz Estonian Air un Ministru kabinets pie šī jautājuma atgriezīsies pēc trim nedēļām, preses konferencē paziņoja Partss.

Ministrs skaidroja, ka Estonian Air valstij kā lidsabiedrības īpašniekam piedāvājusi divas iespējas.

«Pirmā ir izbeigt aktivitātes caur maksātnespēju. Otra iespēja ir valdības finansējums Estonian Air darbības turpināšanai,» sacīja Partss.

Ministrs skaidroja, ka pirmajā gadījumā valsts interesēs ir aizsargāt lidojumu savienojumus, kas nepieciešami valsts attīstībai. Tas nozīmē, ka valsts iegādātos savienojumus, kas ir sabiedrības interesēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Igaunijas premjers kļūs par visilgāk amatā esošo ES valdības vadītāju

Dienas Bizness, 28.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips drīzumā varētu kļūt par amatā ilgāk esošo valdības vadītāju Eiropas Savienības (ES) valstīs, jo drīzumā amatu zaudēs līdzšinējais rekordists Luksemburgas premjers un bijušais Eiropgrupas vadītājs Žans Klods Junkers.

Luksemburgas premjers šajā amatā atradies jau 18 gadus. Tomēr pēc Luksemburgā notikušajām vēlēšanām oktobra sākumā, jaunās valdības veidošana uzticēta Liberālās partijas līderim Ksavjē Betelam (Xavier Bettel).

Ž. Klods Junkers izcēlies ne tikai ar savas politiskās karjeras ilgmūžību, bet arī bijis dedzīgs Eiropas vienotās valūtas aizstāvis un spējis nogludināt diplomātiskās nesaskaņas starp Vāciju un Franciju.

Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips savu amatu ieņem jau kopš 2005. gada 13. aprīļa. Sākotnēji, līdz 2007. gadam viņš vadīja Reformu Parijas, Centra Partijas un Tautas Savienības izveidoto koalīciju, pēc tam, līdz 2009. gadam – Reformu Partijas, apvienības Pro Patria un Res Publica (PRU) un Sociāldemokrātu valdību, bet kopš 2009. gada Igaunijas valdošo koalīciju veido Reformu Partija un PRU.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Galvenais faktors, kādēļ cilvēki izvēlas dzīvot ārzemēs, ir algas apmērs. Īstais reemigrācijas plāns, ir valsts izaugsmes plāns,» intervijā laikrakstam Latvijas Avīze sacījis Igaunijas valdības vadītājs Andruss Ansips.

«Ja mūsu ekonomikai būs labi izaugsmes rādītāji, varēsim maksāt lielākas algas. Tā ir lielākā motivācija, lai atgrieztos Igaunijā,» viņš uzsvēris, vaicāts par daudzu igauņu izvēli strādāt kaimiņvalstī Somijā.

«Mums ir konkrēti pasākumi attiecībā uz augsti izglītotiem cilvēkiem un labākajiem zinātniekiem. Šiem cilvēkiem ir svarīga ne tikai alga, bet arī darba apstākļi, lai radītu jaunas idejas. Mēs ieguldām daudz līdzekļu izglītības jomā, pētniecībā un attīstībā,» teicis Igaunijas premjers.

«Bezdarba līmenis Igaunijā strauji samazinās. Tikai viens iemesls – iestāšanās eirozonā – padarīja Igauniju interesantu jaunām ārvalstu investīcijām, radās jaunas darba vietas. Bezdarba līmenis visstraujāk krītas Igaunijā, otrajā vietā ir Latvija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lietuvas atomelektrostacijas būvniecība krietni apdraudēta

Lelde Petrāne, 18.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Riski Lietuvas jaunās atomelektrostacijas būvniecībai, kur Latvija un Igaunija varētu kļūt par partnerēm, ir būtiski pieauguši. Tas saistīts ar Lietuvas vēlētāju pagājušajā nedēļas nogalē izdarīto izvēli, atzinis Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips, ziņo bbn.ee.

Lietuvā notikušajā referendumā vairāk nekā 60 procenti vēlētāju bija pret stacijas celtniecību.

Pēc padomju laika Ignalinas reaktora slēgšanas 2009. gadā, Lietuva importē apmēram 70 procentus no elektroenerģijas. Ar šo apstākli arī skaidrojama valsts vēlme būvet jauno atomelektrostaciju.

Visagino Atomine Elektrine UAB, projekta attīstītājs, vakar paziņoja, ka turpinās sagatavošanās darbus.

«Mums ir nepieciešams segt aptuveni 300 megavatu elektroenerģijas pieprasījumu no dažiem citiem resursiem, jauniem resursiem,» teicis Ansips. «Mēs esam plānojuši piedalīties jaunajā Visaginas atomelektrostacijā un mēs gribētu iegūt 300 megavatus no turienes. Mēs ceram, ka šis projekts tomēr tiks īstenots, lai gan, ņemot vērā Lietuvas referendumu, riski, kas saistīti ar šo projektu, ir būtiski pieauguši,» skaidrojis Igaunijas premjerministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Ansips: Eiropas regulas apceļ mazās valstis

Didzis Meļķis, 04.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Regulējumi ir itin labi Rietumeiropas valstīm, bet tie nav tik labi mazākām valstīm perifērijā. Runājot par valsts atbalstu nacionālajai lidsabiedrībai, tā situāciju raksturo Igaunijas ministru prezidents Andruss Ansips.

«Kā visiem zināms, viņi [Estonian Air] cieš zaudējumus gadiem ilgi. Tagad valdība ir devusi dažus kredītus, lai palīdzētu šai kompānijai pārstrukturēties, un es ceru, ka EK šo mūsu palīdzību pieņems kā likumīgu. Sprieduma aizvien nav,» sarunā ar DB sacīja A. Ansips.

«Tomēr mums visiem jau tagad ir skaidrs, ka pastāvošie ES regulējumi ir itin labi Rietumeiropas valstīm, bet tie nav tik labi mazākām valstīm perifērijā. Šajos regulējumos kaut kas ir jāmaina, lai dotu pamatu palīdzības sniegšanai mūsu nacionālajām kompānijām. Daudzām Eiropas mazāko valstu lidkompānijām ir grūtības,» atzina Igaunijas premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Igaunijas budžeta pārpalikums palielinājies līdz 1,1% no IKP

Gunta Kursiša, 24.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas budžeta pārpalikums 2011. gadā bija 1,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), un to lielākoties veidoja Eiropas Savienības struktūfondu atbalsts, raksta Bloomberg.

Iepriekš, šā gada martā, Tallinā bāzētais statistikas birojs izteica prognozes, ka Igaunijas budžeta pārpalikums 2011. gadā veidojis 1% no IKP. 2010. gadā budžeta pārpalikums bija 0,2% apmērā no IKP.

Lielāko daļu budžeta pārpalikuma veido ES subsīdijas, piemēram, sociālie fondi, raksta medijs.

Igaunija ir vienīgā eirozonas valsts, kas pēdējos divus gadus noslēgusi ar budžeta pārpalikumu.

Bloomberg raksta, ka pagājušajā nedēļā Igaunijas premjers Andruss Ansips (Andrus Ansip) atbalstījis lēmumu palielināt algas valsts sektorā strādājošajiem par 4,4%. Šāds lēmums tika pieņemts pēc tam, kad opozīcijas deputāti kritizēja Igaunijas dalību parādu krīzē nonākušo valstu glābšanā, kamēr pašā Igaunijā netiek nedz palielinātas algas, nedz atbalsts bērniem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlaments tikko apstiprināja jauno Eiropas Savienības 27 komisāru Komisiju, ar kuras sastāvu trešdienas rītā deputātus oficiāli iepazīstināja nākamais Eiropas Komisijas prezidents Žans-Klods Junkers.

Deputāti nākamo komisāru komandu atbalstīja ar 423 balsīm par, 209 pret un 67 atturoties.

Jaunā Komisija oficiāli jāieceļ arī ES dalībvalstu un valdību vadītājiem, lai 1. novembrī tā varētu sākt pildīt sava piecu gadu pilnvaru termiņa pienākumus.

Iepriekšējo, Žozē Manuela Barrozu vadīto Eiropas Komisiju Eiropas Parlaments apstiprināja 2010. gada 9. februārī ar 488 balsīm par, 137 pret un 72 atturoties. Savukārt aizpērnā ES Komisija, ko arī vadīja Barrozu, 2004. gada novembrī guva 449 deputātu atbalstu, 149 balsojot pret un 82 atturoties.

Jaunajā EK apstiprināti

EK prezidents Žans Klods Junkers (Luksemburga),

Pirmais viceprezidents, pārvaldes un starpinstitūciju attiecību veicināšanas, likuma varas un pamattiesību komisārs Franss Timmermanss (Nīderlande);

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Estonian Air atteiksies no pasūtītajām lidmašīnām

Jānis Rancāns, 20.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas nacionālā lidsabiedrība Estonian Air atteikusies no divām iepriekš pasūtītajām, bet vēl nesaņemtajām Embraer E190 lidmašīnām, kas, saskaņā ar jauniem apstākļiem aviokompānijai vairs nav vajadzīgas.

Kaimiņvalsts aviokompānija atklājusi arī, ka samaksājusi soda naudu par līguma laušanu, tomēr nav nosaukusi tās apmērus, vēsta Igaunijas raidsabiedrība ERR. Marta sākumā Estonian Air valdes priekšsēdētājs Erki Rāsuke izteicās, ka, lai pārtrauktu dažādu iepriekš noslēgtu līgumu darbību, lidsabiedrība paredzējusi tērēt aptuveni astoņus miljonus eiro no valdības piešķirtā kredīta.

Februārī Igaunijas valdība pieņēma lēmumu Estonian Air piešķirt papildus kredītu 16,6 miljonu eiro apmērā. Iepriekš Igaunijas valdība problēmu nomocītajai lidsabiedrībai bija piešķīrusi aizdevumu 8,3 miljonu eiro apmērā. Kopumā Igaunija plānot lidsabiedrībai piešķirt 37 miljonus eiro. Igaunijas veikto Estonian Air glābšanu izmeklē Eiropas Komisija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

«Nomelnošanas kampaņas» dēļ Kallass atsauc kandidatūru premjera amatam

Gunta Kursiša, 12.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no Igaunijas premjera amata kandidātiem Sīms Kallass (Siim Kallas) atsaucis savu kandidatūru šim amatam. Viņš norādījis, ka nevēlas veidot nākamo valdību «nomelnošanas kampaņas» dēļ, ziņo ERR.

«Līdz ko parādījās doma, ka es varētu būt nākamais Igaunijas premjers, sekoja mediju kampaņa, kas tagad kļuvusi īpaši izteikta. Nav pamata domāt, ka šī kampaņa neturpināsies,» teikts S. Kallasa paziņojumā medijiem.

Tādējādi ir radusies situācija, ka tā vietā, lai pieņemtu lēmumus, kuri svarīgi Igaunijai, S. Kallass un viņam lojālie asistentiem nācies pavadīt laiku, atvairot apvainojumus, aizdomas, dažādus jautājumus. Turklāt rezultātā izrādījies, ka paskaidrojumi nav bijuši pietiekami, savu motivāciju atsaukt kandidatūru skaidroja S. Kallass.

«Premjers šādā situācijā nevar efektīvi strādāt,» piebilda bijušais premjera amata kandidāts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Laikraksts: Estonian Air varētu dibināt aviokompāniju kopā ar FlyBe

Jānis Rancāns, 08.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finansiālu problēmu māktā Igaunijas nacionālā lidsabiedrība Estonian Air meklē iespējas veidot kopīgu aviokompāniju ar Lielbritānijas FlyBe.

Kopuzņēmumā 51% daļu varētu piederēt Estonian Air, bet 49% - FlyBe, atsaucoties uz laikraksta Postimees rakstīto, vēsta kaimiņvalsts raidsabiedrība ERR. Šādā situācijā lidsabiedrībai būtu iespējams vieglāk saņemt Eiropas Komisijas atbalstu valsts palīdzības piešķiršanai.

Saskaņā ar izskanējušo informāciju, Estonian Air vadītājs Erki Rāsuke kopā ar Igaunijas Ekonomikas ministriju patlaban nodarbojoties ar šī jautājuma izpēti. Estonian Air līdzīgas partnerattiecības iespējas izskatot arī ar citām aviokompānijām, tomēr FlyBe esot reālākais kandidāts.

Tikmēr Igaunijas valdība nolēmusi nacionālajai aviokompānijai piešķirt valsts palīdzības otro daļu 4,5 miljonu eiro apmērā. Kopumā Estonian Air no Igaunijas valdības saņēmusi 8,3 miljonus eiro lielu aizdevumu. Pirmā daļa naudas aviokompānijai tika piešķirta janvārī. Aizdevums piešķirts, lai nodrošinātu, ka Estonian Air spēj veikt lidojumus Igaunijai svarīgos maršrutos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Baltijas lauksaimnieku «protesta traktors» ieradies Briselē

Jānis Rancāns, 22.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas lauksaimnieku protesta traktors šodien sasniedzis savu galamērķi – Briseli, lai kopīgi ar vairāk nekā 100 lauksaimniekiem piedalītos protesta akcijā pie Šūmaņa apļa, kur notiks Eiropas Savienības (ES) valstu vadītāju sanāksme par ES daudzgadu budžetu 2014. – 2020. gadam.

Kā norāda Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA), lai pasākums būtu pamanāmāks, padomju laika traktors MTZ – 80 tiks izgaismots, kā arī ar īpašas skaņu sistēmas palīdzību, atskaņos Baltijas lauksaimnieku viedokļus par ES tiešmaksājumu politiku.

Savukārt paši lauksaimnieki būs tērpušies spilgtas krāsas vestēs ar protesta kampaņas logo. Protesta akcija iecerēta laika posmā no plkst. 13:00 līdz 17:00.

Sagaidāms, ka uz brīdi protestētājiem varētu pievienoties Latvijas premjerministrs Valdis Dombrovskis un Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips (Andrus Ansip), kā arī Latvijas zemkopības ministre Laimdota Straujuma, kuri šodien devušies uz Briseli, lai piedalītos nozīmīgajā ES samitā. Kopā ar protestētājiem, līdzīgi kā iepriekšējos protestos, būs arī Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunais Eiropas Savienības komisārs liek saprast, ka ģenētiski modificētie organismi Eiropā tiks regulēti stingrāk

Lietuvas kandidāts uz Eiropas Savienības (ES) veselības un pārtikas drošības komisāra posteni Vītenis Povils Andrjukaitis visai sekmīgajā noklausīšanās reizē Eiropas Parlamentam cita starpā paudis stingru nostāju par pārtikas drošību un ģenētiski modificētās (ĢM) pārtikas izplatību Eiropā, liecina Eiropas Parlamenta (EP) audiovizuālie materiāli.

Varu valstīm

Lietuvas kandidātam vēl jāsaņem galīgais EP apstiprinājums kopā ar visu Eiropas Komisijas (EK) sastāvu, kam vajadzētu notikt nākamnedēļ. Pēc profesijas būdams ārsts un politiķa karjerā arī līdzšinējais Lietuvas veselības ministrs, V. P. Andrjukaitis ir viens no visprecīzāk «tēmētajiem» dalībvalstu kandidātiem uz ES vadošajiem amatiem, jo pārsvarā valstu izteiktās intereses par vēlamajiem EK portfeļiem bija diezgan plašas. Pēc «grilēšanas» EP kaimiņu eksministrs bija visnotaļ pārliecināts par savas kandidatūras akceptu. Par prioritāti amatā viņš deklarēja pašreizējā pārtikas drošības līmeņa nodrošināšanu Eiropā, tomēr izteiktie komentāri par politikas niansēm ļauj domāt, ka gan sevišķi importētās pārtikas kvalitātes, gan ĢMO jautājumā nākamajos piecos gados skrūves tiks pievilktas. Arī telefonsarunā ar DB V.P. Andrjukaitis apstiprināja, ka viņa pārraudzītajā sfērā tieši ĢMO jomā paredzama lielākas teikšanas piešķiršana ES dalībvalstu līmenī. Viņa šefs Žans Klods Junkers devis «ļoti skaidru mandātu sešu mēnešu laikā izvērtēt situāciju pašreizējos regulējumos», lai noteiktu to vājās vietas salīdzinājumā ar dalībvalstu pašnoteikšanās politikas pozīcijām. Par spīti tam, ka tie tika pasniegti kā stingrākie pasaulē, sevišķi Eiropas dabas aizsardzības organizācijas ir kritizējušas šogad jūnijā ES Padomes apstiprinātos noteikumus par ĢMO statusu ES. Vienošanās paredz deleģēt dalībvalstīm teikšanu, vai tās savās teritorijās aizliedz vai ierobežo ĢMO. Nevalstiskās organizācijas Zemes draugi padomes loceklis Jānis Ulme DB komentē, ka tā gan ir patiesības viena puse, jo no otras puses pašreizējā ES likumdošanas ietvarā dalībvalstīm ir vien pilnvaras uz atteikšanās iespēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Igaunijā valsts uzņēmumu vadītāju algas plāno noteikt zemākas par prezidenta

Jānis Rancāns, 16.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas parlaments trešdien pirmajā lasījumā izskatīs likumprojektu, kura mērķis ir noteikt griestus valsts kompāniju un fondu valdes locekļu algām.

Likumdošanas grozījumus iesniegusi opozīcijā esošā Igaunijas parlamenta Centra partijas frakcija. Saskaņā ar tiem, valsts uzņēmumu un fondu valdes locekļu algas griesti nedrīkstēs pārsniegt Igaunijas prezidenta Tomasa Hendriksa Ilvesa atalgojumu 6060 tūkstošu eiro apmērā, vēsta kaimiņvalsts raidorganizācija ERR.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka esošā situācija, kad prezidents algā saņem mazāk nekā atsevišķu valsts kompāniju vadītāji, Igaunijai nedara godu. Šai problēmai uzmanību esot pievēris arī Igaunijas premjers Andruss Ansips.

Tomēr pret izmaiņām likumdošanā iebilstot Igaunijas finanšu ministrs Jurgens Ligi, kā arī parlamenta finanšu komisija. Saskaņā ar Igaunijas Finanšu ministrijas datiem, vairāk par prezidentu saņem piecu valsts kompāniju vadītāji – Estonian Air, Eesti Energia, Eesti Raudtee un Tallinna Sadam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Elektroniskie sakari: 5G tehnoloģiju ieviešanā Baltijas valstīm nepieciešami sadarbības partneri

LETA, 04.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sīvās konkurences dēļ Latvijai un visām Baltijas valstīm kopumā nav izredžu kļūt par 5G tehnoloģiju līderi, tāpēc nepieciešami sadarbības partneri, preses konferencē par rudenī plānoto Baltijas jūras reģiona 5G ekosistēmas forumu - 5G Techritory un 5G tehnoloģijām žurnālistiem sacīja VAS Elektroniskie sakari valdes priekšsēdētājs Jānis Bārda.

Viņš skaidroja, ka 5G standarts ir «karsta tēma», kas ir aktuāla globālā un nacionālā mērogā. «Patlaban notiek cīņa, kurš būs 5G tehnoloģiju līderis. Konkurences dēļ Latvijai un visām Baltijas valstīm kopumā nav izredžu par tādu kļūt, tāpēc mums ir jāatrod savi partneri,» uzsvēra «Elektroniskie sakari» valdes priekšsēdētājs.

Bārda norādīja, ka septembra Baltijas jūras reģiona 5G ekosistēmas forumā «5G Techritory» plānotie galvenie akcenti būs Baltijas jūras reģiona gatavība un izaicinājumi, nozares, kurām jāsadarbojas, lai gūtu pienesumu no 5G tehnoloģijām un kā pārvērst 5G iespējas biznesa projektos. «Forumā akcentētās nozares, kas būs lielākie ieguvēji un nesīs lielākās pārmaiņas, taču forumā spriedīs arī par »spēles laukumu« jaunu biznesa modeļu veidošanai,» sacīja Bārda. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sekretāra vietnieks informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jautājumos Edmunds Beļskis uzsvēra, ka patlaban 4G tīkla ātrums ir 100 megabiti sekundē, taču 5G tīkls būs simts reizes ātrāks. «Atzīmēšu, ka 5G tīkls nebūs tikai mobilo sakaru operatoru ieguvums - iedzīvotājiem 5G tīkls būs kā platforma, kurā attīstīsies dažādu jomu pakalpojumi. Piemēram, transporta, medicīnas, ražošanas un robotizācijas jomās 5G tehnoloģijas nodrošinās ātrāku datu pārraidi ar robotizētām vienībām, atrodoties pat citā pasaules malā,» skaidroja Beļskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Slaucītāji zem paklāja 
nav tā purinātāji


Didzis Meļķis, DB starptautisko ziņu redaktors, 30.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Principiālā problēma Eiropas Komisijas jauno portfeļu dalīšanā ir dažādā izpratne par to, kas tā Eiropa tāda ir; par labu nenāk arī ieilgušās «pagaidu» problēmas

Britiem Eiropas Savienība ir tirgus un nekas vairāk. Vāciešiem tā ir finansiāli disciplinētu valstu kopa, un kārtības labad vēlama to ciešāka centralizācija. Francūžiem pret centralizāciju principiālu iebilžu nav, tomēr ar to finanšu disciplīnu ir tā kā Sv. Augustīna savulaik formulētajā ironijā par liekulīgas lūgšanas tēmu: «Kungs, dari mani svētu, bet ne vēl šodien.»

Pēdējais apsvērums ir kompromitējošs Francijas pretenzijām uz ES finanšu pārvaldību Eiropas Komisijā (EK). Eiropas visādi citādi godājamā ekonomikas lielvara savu neseno ekonomikas un finanšu ministru Pjēru Moskoviči ir pieteikusi par EK portfeļa kandidātu, un viņa profesionālā kompetence acīmredzami ir attiecīgajā sfērā. Nelaime vien tā, ka Francija nu nekādi neierakstās eirozonas publisko finanšu disciplīnas rāmjos, un mesjē Moskoviči ES finanšu politikas amatā atgādinātu āzi par dārznieku, kas drīzāk būtu ieinteresēts skatīties caur pirkstiem uz Parīzes nespēju tikt galā ar valsts budžetu. Attiecīgi var šaubīties, vai tās izvirzītais kandidāts būs ar degsmi no Briseles augstumiem raudzīties, lai tiktu īstenoti pašu nolīgtie kritēriji, vai tomēr izmantot savu varu dažu pašmāju nesmukumu paslaucīšanai zem paklāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Igaunijas premjera amata kandidāts muļķības pēc parakstījis garantijas 100 miljonu dolāru vērtībā

Dienas Bizness, 11.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pildot Igaunijas Centrālās bankas vadītāja amata pienākumus deviņdesmitajos gados Igaunijas premjera amata kandidāts Sīms Kallass izsniedzis garantiju vēstules 100 miljonu dolāru apjomā. Pats S. Kallass paudis, ka parakstījis šīs garantiju vēstules «muļķības dēļ», raksta Eesti Päevaleht.

Kopumā 1994. un 1995. gadā S. Kallass izdevis desmit garantiju vēstules, kuru kopsumma veidoja aptuveni 100 miljonus ASV dolāru. Šīs garantijas netika atspoguļotas Igaunijas Centrālās bankas gada pārskatā. Tādējādi, līdz šim brīdim valdība par dārgajiem un riskantajiem bankas solījumiem neko nav zinājusi, raksta medijs.

Tikmēr pats S. Kallass pauž, ka viņa sirdsapziņa ir tīra un ka viņš nekad nav «spēlējies» ar Igaunijas Centrālās bankas līdzekļiem. Gluži otrādi – tie viņa uzraudzībā esot allaž bijuši drošībā.

Igaunijas premjera amata kandidāts skaidro, ka iniciatīva neesot nākusi no bankas. Viņš norādīja, ka tiek izveidoti paraugi, kā varētu izskatīties darījums. Viņam lūguši parakstīt garantijas, lai visi redzētu, ka banka pret darījumu izturas nopietni. «Es [..] parakstīju, kas bija muļķīgs un neapdomīgs solis,» S. Kallass pauda intervijā Eesti Päevaleht. Premjera amata kandidāts arī skaidroja, ka, Parakstot dokumentus, esot zinājis, ka nesekos nekādi maksājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Visaugstākais ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā joprojām ir būvniecībā

Db.lv, 16.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2021. gadā ir pieaudzis par 1,1%, sasniedzot 26,6% no iekšzemes kopprodukta. Naudas izteiksmē, kopējie zaudētie nodokļu ieņēmumi no ēnu ekonomikas Latvijā, pārsniedz 2,7 miljardus eiro, liecina publiskotie Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti.

Covid-19 pandēmijas ietekmē ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā ir pieaudzis arī Lietuvā un Igaunijā.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas līmenim Latvijā bija tendence mazināties 2015. un 2016. gadā, kad tas sasniedza, attiecīgi 21,3% un 20,7% no IKP. Savukārt turpmākajos gados, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā vai nu būtiski nemainījās, vai arī pieauga: 2017. gadā ēnu ekonomika Latvijā bija 22,0% no IKP, 2018. gadā - 24,2%, 2019. gadā - 23,9%, 2020. gadā 25,5%, bet 2021 gadā - 26,6% no IKP.

Ēnu ekonomikas pieaugums 2021. gadā ir vērojams arī Lietuvā un Igaunijā. Proti, salīdzinājumā ar 2020. gadu, Igaunijā ēnu ekonomika 2021. gadā palielinājusies par 2,5%, sasniedzot 19,0% no IKP. Igaunijā, šis ir augstākais ēnu ekonomikas rādītājs kopš 2012. gada, kad ēnu ekonomikas apjoms bija 19,2% no IKP. Savukārt Lietuvā ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā palielinājies pat par 2.7%, sasniedzot 23,1% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada. Tādējādi, visticamāk, tieši Covid-19 pandēmijas ietekmē, ēnu ekonomika 2021. gadā ir palielinājusies visās trīs Baltijas valstīs. Lai gan starpība starp ēnu ekonomikas apjomu Latvijā un Lietuvā ir salīdzinošo mazāka kā novērtos iepriekšējos gadus, tomēr tā joprojām ir visaugstākā tieši Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

KP atļauj Igaunijas uzņēmumu grupai iegādāties ziņu aģentūru LETA

Lelde Petrāne, 05.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut OÜ MM Grupp caur holdingkopāniju OÜ UP Invest iegūt izšķirošu ietekmi pār SIA LETA. KP lēmumā secina, ka darījuma rezultātā netiks nodarīts kaitējums konkurencei.

OÜ MM Grupp ir bijusī ziņu aģentūras BNS īpašniece. 2015.gada 31.augustā SIA BNS-Latvija un SIA Mediju Monitorings tika pārdotas citam Igaunijas uzņēmumam, OÜ AMP Investeeringud, tāpēc apvienošanās dalībnieki vairs nav konkurenti ziņu aģentūru pakalpojumu tirgū.

Tāpat KP secināja, ka SIA LETA piederošais maksas interneta ziņu portāls nozare.lv nerada būtisku konkurences spiedienu uz OÜ MM Grupp piederošajiem bezmaksas interneta ziņu portāliem tvnet.lv, apollo.lv, financenet.lv, sejas.lv un spoki.lv.

Apvienošanās būtiski neietekmēs arī Latvijas ziņu portālu darbību kopumā, jo tie varēs turpināt iegādāties ziņas no konkurējošām ziņu aģentūrām SIA LETA un SIA Latvian News Service (iepriekšējais nosaukumus – SIA BNS-Latvija) un iepirkt ziņas no citu valstu ziņu aģentūrām, piemēram, Reuters un Agence-France-Presse. Tāpat portāliem pieejami arī citi avoti, kur iegūt faktu ziņas tālākai oriģinālrakstu sagatavošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2022. gadā saglabājies gandrīz 2021. gada līmenī: 26,5% no IKP, samazinoties tikai par -0,1 procentpunktiem.

Salīdzinoši būtiskāk ēnu ekonomika ir mazinājusies Igaunijā, savukārt Lietuvā vērojams ēnu ekonomikas apjoma pieaugums.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā kopš 2016. gada, ar nelielu izņēmumu 2019. gadā, ir bijis ar pieaugošu tendenci: 20,7% no IKP 2016. gadā, 24,2% no IKP 2018. gadā, 25,5% no IKP 2020. gadā. 2021. gadā ēnu ekonomika Latvijā pieauga līdz 26,6% no IKP, bet 2022. gadā pavisam nedaudz mazinājās, sasniedzot 26,5% no IKP.

Salīdzinoši vairāk ēnu ekonomikas apjoms 2022. gadā ir mazinājies Igaunijā: par 1.0 procentpunktiem, salīdzinot ar 2021. gadu, sasniedzot 18,0% no IKP. Savukārt Lietuvā 2022. gadā ēnu ekonomikas apjoms ir pieaudzis par 2,7 procentpunktiem un sasniedz 25,8% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada, kad tika uzsākts ēnu ekonomikas Baltijas valstīs pētījums. Kopumā, jaunākie pētījuma rezultāti norāda, ka ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir pietuvinājies ēnu ekonomikas līmenim Latvijā, savukārt Igaunijā ēnu ekonomika ir izteikti mazāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā samazinājās par 3,6 procentpunktiem - līdz 22,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), trešdien ēnu ekonomikai Latvijā veltītā konferencē pavēstīja Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktors Arnis Sauka.

Neliels ēnu ekonomikas samazinājums 2023.gadā ir vērojams arī Igaunijā - no 18% no IKP 2022.gadā līdz 17,9% no IKP šogad. Savukārt Lietuvā 2023.gadā ēnu ekonomikas īpatsvars salīdzinājumā ar 2022.gada rādītājiem ir pieaugusi par 0,6 procentpunktiem un sasniedzis 26,4% no IKP.

Ēnu ekonomikas indeksa aprēķini Baltijas valstīs tiek veikti kopš 2009.gada. Atbilstoši jaunākajiem datiem 2023.gadā Lietuvā ir sasniegts augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars kopš ir sākti ēnu ekonomikas mērījumi. Šī ir arī pirmā reize kopš 2009.gada, kad ēnu ekonomikas īpatsvars Lietuvā ir lielāks nekā Latvijā, uzsvēra Sauka.

Viņš skaidroja, ka ēnu ekonomikas īpatsvaru iepriekšējos dažus gadus Latvijā lielā mērā noteica ārējie apstākļi - nenoteiktība, kas bija saistīta ar Covid-19 pandēmiju, Krievijas karu Ukrainā, un citiem apstākļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad pakāpeniski paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās.

To paredz grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas iekļauti 2024.gada budžeta likumprojektu pakotnē.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 2024.gada 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru