Lai gan Anna Andrea veikali ir aizvērti, zīmola attīstība notiek citā līmenī – sadarbībā ar Ergolain Design piedāvājot tekstila izstrādājumus viesmīlības jomas uzņēmumiem.

Vairākus gadus Antra Stare realizēja savu dizaineres un uzņēmējas potenciālu, ražojot un tirgojot tekstilizstrādājumus ar zīmolu Anna Andrea. Viņas firmas zīme bija un joprojām ir aromātiskie spilventiņi. «Aromātiskos laimes spilventiņus es nekur citur neesmu redzējusi. Es tos izdomāju pati, nenokopēju ne no viena. Lielākā pievienotā vērtība ir unikāli produkti ar stāstu, kuri atšķiras no citiem,» viņa uzskata.

Citāda sadarbība

Krīzes laikā Antra veikalus aizvēra, viņa vēlējās iepauzēt Anna Andrea attīstībā – personīgie mērķi bija realizēti un bija nepieciešams atpūsties un gūt atelpu. Tiesa, paralēli mazākos apjomos viņa turpināja izgatavot tekstilizstrādājumus, tirgoja tos gan Latvijā, gan ārvalstīs. Taču process vairs nebija tik dinamisks.

Winiveria Vinoteca ir vinotēka, kurā tirgo vienīgi Gruzijas vīnu; šo vietu mēdz saukt arī par gruzīnu kultūras namu.

Latvijā rudenī ir aktuālas kartupeļu talkas, Gruzijā tā ir vīnogu ievākšana un vīna darīšana. Iespējams, tas, ka mentalitātes ziņā latvieši uzskatāmi par vēsiem, bet gruzīni par karstiem, ir iemesls draudzīgajām un siltajām attiecībām valstu starpā. Lai iegūtu draugus, jā, draugus nevis paziņas, uz Gruziju pietiekot aizbraukt vienu reizi. Winiveria Vinoteca līdzīpašniece Antra Leimane ar draugiem vairākkārt apciemoja Gruziju. Tā kā ikviens ceļojums agri vai vēlu ved uz vīna darītavu, Antrai radās ideja dalīties ar Gruziju arī Latvijā. Lai gan vīns Antrai nešķita vienkāršs produkts, ko tirgot Latvijā, viņa tomēr nolēma riskēt. Iedvesmoja arī jauniegūtais paziņa - erudīts un cienīts gruzīnu vīndaris, kuram pieder Winiveria Gruzijā. Lai vīnu izplatītu, pirmo pusgadu Antra ar domubiedriem meklēja vairumtirdzniecības partnerus, tomēr lielie alkohola tirgotāji nemaz nav bijuši tik pretimnākoši. «Ielauzties ir tik grūti, lielākoties viss notiek uz personīgu kontaktu pamata. Nebijām gatavi savu vīnu kaut kur «piespert» klāt, tas ir pārāk kvalitatīvs,» uzskata Antra. Patlaban Winiveria vīns tomēr ir baudāms viesnīcā Gutenbergs, Vīna studijā, kā arī pašu veidotajā gruzīnu vinotēkā Rīgas klusajā centrā.

«Es vienkārši gribēju būt mājās,» tā par savu lēmumu pamest darbu starptautiskā uzņēmumā Rolls-Royce Marine Norvēģijā, lai ar ģimeni pārceltos atpakaļ uz Latviju, teic Antra Bula

Pirms deviņiem gadiem Antra sakravāja ceļasomas, lai dotos dzīvot pie mīļotā cilvēka, kura dzimtene ir Norvēģija. Viņa nebūt nebija plānojusi tur kļūt par mājsaimnieci, bet aktīvi sāka mācīties norvēģu valodu, lai integrētos sabiedrībā un valodas barjera netraucētu atrast viņas izglītībai un iepriekšējai darba pieredzei atbilstošu darbu. «Darbu atrast bija sarežģīti. Dzīvoju Norvēģijas rietumu krastā, nelielā salā Ulsteinvika, kur ir krietni mazāk darba vietu nekā Oslo. Apmēram gadu sūtīju savu CV, bet atgriezenisko saiti tā arī nesaņēmu. Secināju, ka norvēģiem, visticamāk, šķiet nesaprotams mans vārds un uzvārds, tādēļ manu darba pieteikumu tie pabīdīja maliņā,» atminas Antra.

Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) balvas «Platīna pele» 2012 apbalvošanas ceremonija norisināsies LIKTA 14. gadskārtējā konferencē «Elektroniskā identitāte – iespēju brīvība», kas notiks 30. novembrī. Konferences laikā tiks pasniegtas «Platīna pele» balvas četrās nominācijās, kā arī fināla pretendentus apbalvos ar skatītāju simpātijas balvām. Balsošana tiks uzsākta nākamās nedēļas laikā biznesa portālā www.db.lv.

Balvai šogad kopumā tika iesniegts 51 pieteikumus. Balvas «E-pakalpojumi» pozīcijā kā finālisti ir izvēlēti trīs pretendenti: Mobilly autostāvvietu apmaksas lietotnes (sistēmas īpašnieks un izstrādātājs: CityCredit); Swedbank mobilā aplikācija (sistēmas īpašnieks un izstrādātājs: Swedbank), kā arī VSAA elektronisko pakalpojumu izstrāde, ieviešana un uzturēšana projekta «E-pakalpojumi un to infrastruktūras attīstība» ietvaros. (pasūtītājs: Valsts reģionālās attīstības aģentūra; izstrādātājs: Exigen Services Latvia)

Pozīcijā «E-biznesa risinājumi un pakalpojumi uzņēmumiem» finālam izraudzīti trīs pretendenti: e-pasta mārketinga serviss Mailigen (sistēmas īpašnieks un izstrādātājs: iMedia); interneta reklāmas kampaņu administrēšanas sistēma JungleExpert (pasūtītājs: Planners; izstrādātājs: Cube), kā arī LetsMT (sistēmas īpašnieks un izstrādātājs: Tilde)

Latvijas filmas turpina krāt skatītāju apmeklējuma rekordskaitļus - pašmāju filmu «Jelgava «94», kura kinoteātros visā Latvijā skatāma kopš 20. septembra, noskatījušies jau 23 530 skatītāji.

Filma saņēmusi arī deviņas nominācijas Nacionālajai Kino balvai «Lielais Kristaps», tai skaitā kā Labākā filma, Labākais režisors, Labākais mākslinieks.

Db.lv jau vēstīja, ka filmas budžets kopā ir 672 tūkstoši eiro. Tās stāsta centrā ir nupat četrpadsmit gadu dzimšanas dienu nosvinējušais Jānis, Jelgavas puika ar «zubra» līmeņa mācību sasniegumiem, kurš cenšas būt neviena nemanīts. Tomēr iemīlēšanās klasesbiedrenē Kristīnē un nejauši iegūtie draugi Nāve un Zombis neatgriežami aizsāk jaunu lappusi Jelgavas pusaudža dzīvē – ir jāspēlē mūzikas grupā, jāklausās metāls, vajadzīgas īstās drēbes un galu galā līdz asarām jānoved skolotāji un vecāki. Tas ir laiks, par kuru pieaugot, ļoti iespējams, būs kauns, bet tikpat iespējams, ka tas izrādīsies pats labākais dzīves periods.

Noslēgusies sabiedriskā apspriešana SIA Bātas avots pieteikumam par Lielbātas avota ūdens izmantošanu pildīšanai pudelēs.

Par to liecina Valsts Vides dienesta paziņojums.

Valsts Vides dienestā SIA Bātas avots lūgusi ūdens resursu izmantošanas atļauju avota ūdens pildīšanai pudelēs. Plānotais ūdens patēriņš ir 7 m3 diennaktī. SIA Bātas avots dibināta šā gada jūnijā ar 2000 latu pamatkapitālu, tās vienīgā valdes locekle ir Antra Griģe.

DB rakstīja, ka Liepājas uzņēmēja Andra Griģa sieva Antra Griģe šā gada jūnijā bija izsludinājusi iepirkumu par avota ūdens pildīšanas iekārtu līnijas piegādi.

Iepirkumā uzvarēja Čehijas uzņēmums NATE - napojova technika a.s., kas piedāvājis iekārtas par 97,7 tūkstošiem eiro. Iekārtas pasūtītas Vaiņodes novada Vaiņodes pagastā, Vaiņodes pilī. Uzņēmējs Andris Griģis iegādājās bijušo tuberkulozes sanatoriju - Vaiņodes jeb Lielbātas pili pirms aptuveni desmit gadiem, lai attīstītu tūrismu. Viena no uzņēmēja idejām bija lauku fermas vai mini safari izveide Vaiņodē. Viņš arī jau bija sācis iegādāties zirgus, retākas sugas aitas un citus mājdzīvniekus. Vaiņodes novads ir pazīstams arī ar Lielbātas avotu, kas iztek no pazemes netālu no pils.

Tirdzniecības centru "Rietumu centrs" Liepājā, Jaunajā ostmalā 3/5, īpašumā ieguvusi miljonāra Argoda Lūsiņa ģimenei piederošā SIA "SC Liepāja", liecina publiski pieejamo datubāžu informācija.

Nekustamā īpašuma konsultāciju uzņēmuma "Newsec" pārstāvji informēja, ka investīciju fonds "Lords LB Baltic Fund III" ar "Newsec" starpniecību pārdevis tirdzniecības centru "Rietumu centrs" Liepājā, tomēr ne darījuma summa, ne jaunais īpašnieks atklāti netiek.

Pārdots Lords LB Baltic Fund III piederošais tirdzniecības centrs Liepājā 

Starptautiskais nekustamā īpašuma konsultāciju uzņēmums "Newsec" darbojies kā starpnieks "Lords...

Informācija Zemesgrāmatā liecina, ka "Rietumu centra" īpašniece ir "SC Liepāja". Savukārt "Firmas.lv" informācija liecina, ka par "SC Liepāja" īpašnieku šogad jūlijā kļuvusi SIA "Baltrade", kas pieder Lūsiņu ģimenes uzņēmumam SIA "Alhold".

"Newsec" pārstāvji informēja, ka tirdzniecības centrā ir 25 nomnieki, no kuriem lielākais ir mazumtirdzniecības tīkls "Rimi" un saimniecības preču veikals "JYSK", ar kopējo iznomāto platību aptuveni 6300 kvadrātmetru.

"Newsec Latvija" valdes priekšsēdētājs Ģirts Grīnbergs norādīja, ka šādu objektu segments joprojām ir pievilcīgs gan patērētāju, gan investoru vidū. "Covid-19 pandēmijas laikā kļuva skaidrs, ka lielveikali, kur lielāko daļu nomāto vietu aizņem pārtikas mazumtirgotāji, joprojām ir pievilcīgi investoriem kā ieguldījums, kas rada stabilu finanšu plūsmu, jo tie ir izturīgi pret tirgus lejupslīdi vai citiem tirgus satricinājumiem," pauda Grīnbergs.

Tiek lēsts, ka katru gadu "Rietumu centru" apmeklē gandrīz 2,5 miljoni cilvēku

Pēc Grīnberga teiktā, veiksmīga tirdzniecības centra darbība tiks turpināta, un nebūs nepieciešamas papildu investīcijas. Klients, kurš iegādājies objektu, neplāno mainīt tirdzniecības centra mērķi, tostarp arī esošie nomnieki paliks tie paši.

"Lords LB Asset Management" nekustamo īpašumu investīciju fonds "Lords LB Baltic Fund III" "Rietumu centru" iegādājās 2013.gadā.

Fonda "Lords LB Special Fund V" meitasuzņēmuma Latvijā "PN Project" patiesā labuma guvēji ir tie paši, kas "SC Liepāja" bijušā īpašnieka SIA "BFIII Latvia" - Mindaugs Marcinkevičs un Andrjus Stonkus. "PN Project" pašreiz Latvijā īsteno Preses nama kvartāla būvniecību.

FOTO: Uzsāk Preses Nama kvartāla pirmās kārtas būvniecību  

Jau jūlijā tiks uzsākti Preses Nama kvartāla rekonstrukcijas darbi, kam drīzumā sekos...

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, SIA "Alhold" īpašnieki ir Argods Lūsiņš (49,9%), Antra Lūsiņa (49,8%) un Jānis Lūsiņš (0,3%).

"Alhold", kam pieder "Baltrade", SIA "Also", SIA "Altrade", SIA "Jāņa centrs", SIA "Kauguru centrs", SIA "TC projekts", SIA "Jaltrade" SIA "Altrans", SIA "Kurzemes degvielas tirdzniecības serviss", SIA "Jūrmalas sporta un atpūtas centrs" un SIA "Kurzemes degviela Liepāja", pērn strādājis ar 60,588 miljonu eiro peļņu.

Kā "SC Liepāja" patiesajiem labuma guvējiem norādīti Argods Lūsiņš un Antra Lūsiņa.

Modes dizainere Antra Hanna Pujēna Francijā radījusi savu parfīma līniju ar Latvijas zīmolu Cinnamons atelier.

Pirmā smaržu «iziešana tautās» bija Latvijas modes festivāla Riga Fashion Mood Ventspils sesijā. Parfīmu kolekcijā iekļauti 12 aromāti sievietēm un četri aromāti vīriešiem.

Kopš maija vidus Cinnamons atelier parfīms atradis vietu Latvijas modes veikalā Taste Latvia, kā arī Galerijā Rīga. Šī līnija tapusi sadarbībā ar franču parfimēriem. «Mērķis ir radīt savu smaržu autorkolekciju, taču tam man vēl jāpamācās,» atklāj zīmola radītāja Antra Hanna Pujēna.

Izjūt tēlu smaržās

Antras mājas ir gan Rīgā, gan saulainajā Dienvidfrancijā, no kurienes ir viņas dzīvesbiedrs Marsels. Tur netrūkst ziedu un smaržu, tāpēc līdz domai par parfīma līnijas izstrādi viņa nonākusi gluži dabiski. «Esmu diezgan sensitīva būtne. Nevaru, piemēram, apģērbu vai apavus nopirkt internetā– man vajag visu pataustīt, sajust, apdomāt, kā tas iet kopā ar manu būtību, ar manu formu galu galā. Kad skatos ļoti labu filmu vai lasu labu grāmatu, tad bieži ir tā, ka jūtu – tā man sāk smaržot. Un tad es saprotu, ka izlasītais vai redzētais mani ir dziļi aizkustinājis,» stāsta dizainere. Smarža, viņa uzsver, ir viena no maņām, kas māk- sliniekiem ir ārkārtīgi svarīga. «Sākumā man likās, ka būtiskākais ir krāsa, krāsu kombinācija, tad seko kompozīcija, forma, un rodas dizains. Tā es veidoju savas tērpu kolekcijas. Taču arī garša, tauste un smarža ir ļoti lielas baudas, tās visas ir svarīgas, un ne tikai sievietēm,» apgalvo māksliniece. Francijā izstādē viņa iepazinusies ar vairākiem parfimēriem no smaržu dzimtenes Grasas Francijā, ieinteresējusies par šīs industrijas «virtuvi».

SIA Bātas avots sācis avota ūdens pildīšanu pudelēs un tirdzniecību.

Pirmā potenciālo pircēju iepazīstināšana ar jauno produktu notika izstādē Ražots Liepājā. Avota ūdeni, kas ņemts no Lielbātas muižas avota Vaiņodes novadā, pilda puslitra, litra un pusotra litra tilpuma pudelēs. Pagaidām cita veida iepakojumu nav plānots izmantot, izstādē db.lv informēja uzņēmuma pārstāve Jana Kreidere.

Plānotais ūdens patēriņš, saskaņā ar pieteikumu Valsts Vides dienestā, ir 7 m3 diennaktī. SIA Bātas avots dibināta 2012.gada jūnijā ar 2000 latu pamatkapitālu, tās vienīgā valdes locekle ir Antra Griģe.

DB rakstīja, ka Liepājas uzņēmēja Andra Griģa sieva Antra Griģe pērn jūnijā bija izsludinājusi iepirkumu par avota ūdens pildīšanas iekārtu līnijas piegādi.

Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) speciālisti pēc februārī veiktās apskates secinājuši, ka Pāvilostas «māja-kuģis» ir atzīstama par būvi, aģentūru LETA informēja BVKB pārstāve Elīna Korba.

BVKB gan norāda, ka objekta uzraudzība neietilpst BVKB un tās būvinspektoru kompetencē, līdz ar ko BVKB pašvaldībai sniegtais viedoklis nav saistošs un pašvaldība to var izmantot pēc saviem ieskatiem.

BVKB, saņemot lūgumu no Pāvilostas novada pašvaldības, 12.februārī apsekoja objektu, lai sniegtu savu atzinumu par to, vai dzelzsbetona grodu akas, uz kurām novietots objekts, uzskatāmas par būvēm Būvniecības likuma izpratnē. Apskates laikā BVKB konstatēja, ka uz astoņiem dzelzsbetona aku grodiem, kas ir piepildīti ar betonu, ir novietots debarkaders «Antra». Grodi ir novietoti uz dabīgās pamatnes un to iedziļinājums gruntī ir aptuveni 10-15 centimetri.

Darba roku arvien trūkst, konkurence pieaug, un efektivitāte ir jāpaaugstina – tas viss mudina rasties dažādiem tehnoloģiskiem risinājumiem personālvadībā, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Personālvadības jomas jaunuzņēmumi parādās biežāk, to nosaka tirgus vajadzība – darba tirgus kļūst aizvien karstāks, brīvo darba vietu skaits katru gadu aug, tāpat palielinās darbinieku brīvprātīgā rotācija – tas viss uzņēmumiem palielina izmaksas. Tāpēc loģiski, ka uzņēmumi raugās pēc risinājumiem, kā šīs izmaksas samazināt, – palielināt darbinieku nodarbinātības periodu, ātrāk aizpildīt tukšās vakances, vairāk iesaistīt darbiniekus un celt produktivitāti,» saka Ansis Līpenītis, Motivio līdzdibinātājs.

Enme līdzīpašniece Antra Asare novērojusi, ka personālvadība ilgi tehnoloģiskā ziņā ir bijusi atpalikusi no citām funkcijām, bet šī joma atgūstas. «Tieši pēdējā laikā uzņēmuma un personāla vadītāji aktīvāk sāk pievērst uzmanību darbiniekiem, to labsajūtai, izglītošanai. Attiecīgi arī parādās dažādi iesaistes un motivācijas rīki. Personāla daļa mazāk līdzinās pieņemšanas un atlaišanas departamentam, uzņēmumu un personāla vadītāji ir kļuvuši gudrāki,» saka Norberts Erts, CakeHR līdzīpašnieks. Atsevišķos lielajos uzņēmumos Latvijā ir normāli strādāt no mājām, pat vēl vairāk – darbinieks pats izvēlas laiku, kad un no kurienes strādāt. Darbinieks var būt uzņēmuma liekākais aktīvs, ja tam ļaus tādam būt, un tehnoloģijas šajā ziņā var palīdzēt. Viņš zina teikt, ka personālvadības tehnoloģiju jaunuzņēmumi šogad jau paspējuši piesaistīt rekordaugstus investīciju apjomus – šī gada pirmajā ceturksnī 33 darījumos tika piesaistīti 642 miljoni ASV dolāru.

Prakses iespēju sniegšana studentiem, uzņēmumiem ir lielisks veids, lai atrastu nākotnes talantus, norāda Sandra Daukšiene, Philip Morris Baltic cilvēku un kultūras menedžere.

Raugoties no uzņēmuma perspektīvas, efektīvākas ir ilgāka termiņa prakses – tās ir jēgpilnākas gan studentam, gan uzņēmumam, jo tad praktikants var ne tikai virspusēji iepazīties ar darbu organizācijā, bet arī izmēģināt praktiskākas lietas, teic S.Daukšiene. Mūsuprāt, prakses laikā jauniešiem jāgūst reāla izpratne un priekšstati par to, kā uzņēmums darbojas, kā arī kāda ir katras konkrētās profesijas specifika, atzīmē S.Daukšiene, piebilstot, ka vienlaikus uzņēmumiem ir arī jāapzinās, ka prakses vietu nodrošināšana ir viņu iespēja tuvākajā nākotnē piesaistīt kvalitatīvus un motivētus darbiniekus. Faktiski jau prakses laikā lielā mērā var redzēt, kurš no praktikantiem būs piemērots, bet kurš uzņēmumam īsti nederēs, norāda Philip Morris Baltic cilvēku un kultūras menedžere.

Gada beigās, tuvojoties svētku laikam, novērojams straujš uzņēmumu rīkoto banketu skaita pieaugums. Pēc uzņēmuma Lage Ko datiem decembrī, salīdzinot, piemēram, ar citiem mēnešiem banketu skaita pieaugums sasniedz pat 300%. Savukārt no visiem rīkotajiem banketiem lielākā daļā jeb 60-70% ir nelielas svinības - mājas svinības nelielam viesu skaitam , vai korporatīvās kafijas pauzes kādiem svētkiem par godu, informē uzņēmumā.

«Ja runājam par banketiem kopumā, tad tikai 30 - 40% varam pieskaitīt pie lielajiem banketiem. Tas nav atkarīgs no cilvēku skaita, bet gan no tā, cik liels ir pasūtījums, proti, vai ir nepieciešams arī karstais galds, vai ir nepieciešami trauki, galdi, galdauti, viesmīļu pakalpojumi pasākuma laikā utt. Pārējie pasākumi lielākoties ir furšeti - kopā ar pasūtītāju sastādam ēdienkarti un piegādājam attiecīgos ēdienus. Parasti tās ir dažāda veida uzkodas. Savukārt, ja runājam par uzkodām, tad Latvijā arī ir sava specifika. Eiropa nelielās uzkodas, kuras pasniedz pasākumos, tik tiešām ir nelielas, ļoti simboliskas. Latvijā, savukārt, pasūtītājs pieprasa, lai šīs uzkodas būtu pietiekami lielas, lai viesis varētu no šīm uzkodām arī paēst,» stāsta Lage Ko mārketinga direktore Antra Ozoliņa.

Vairāk nekā 100 ekonomikas skolotāji no visas Latvijas otrdien, 21.augustā apmeklēja izglītojošu semināru Latvijas Bankā Aktualitātes ekonomikā 2018, informē Latvijas Bankas preses dienestā.

Šāda pasākuma rīkošana neilgi pirms jaunā mācību gada sākuma notika jau piekto gadu pēc kārtas.

Seminārā vispārējās vidējās izglītības, profesionālās vidējās izglītības, arodizglītības mācību priekšmetu Ekonomika, Komerczinības, Biznesa pamati skolotāji tika iepazīstināti ar jaunākajām norisēm Latvijas un globālajā tautsaimniecībā, kā arī saņēma praktisku atbalstu sekmīgākai mācību priekšmeta Ekonomika pasniegšanai.

Prezentācijas sniedza un uz skolotāju jautājumiem atbildēja Latvijas Bankas ekonomisti Mārtiņš Bitāns (aktuālais eiro zonas monetārajā politikā), Inese Allika (ekonomiskās sadarbības aktualitātes Eiropā), Oļegs Tkačevs un Guntis Kalniņš (pensiju sistēmas ilgtspēja), Kristaps Svīķis (nodokļu reformas ietekme uz darba spēku). Tika sniegta informācija par nacionālās centrālās bankas iesaisti kompetencēs balstīta izglītības satura projektā.

Vairāk nekā pusei (55%) darbinieku uzņēmumos ar ļoti zemu digitalizācijas līmeni vismaz vairākkārt mēneša laikā ir sajūta, ka viņi strādā pārāk daudz, un aptuveni trešdaļa (28%) to izjūt katru dienu.

Aptauja par darba ņēmēju labbūtību skaidri apliecina ciešo saikni starp apmierinātību ar darbavietu, veicamo darbu un digitalizāciju.

Eiropas Komisijas Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksā (DESI) Latvija digitālās attīstības jomā jau vairākus gadus turpina lejupslīdi. Viens no veidiem, kā šo situāciju būtiski mainīt, ir uzņēmumu procesu digitalizācija ar Eiropas Savienības (ES) līdzekļu atbalstu.

Tikai 5% Latvijas darba ņēmēju vērtē automatizācijas līmeni savās darbavietās kā ļoti augstu, kur gandrīz visi iespējamie procesi ir digitalizēti. 23% uzskata, ka digitalizācijas līmenis ir augsts, jo lielākā daļa procesu ir automatizēti. 35% novērtē to kā vidēju, 26% - kā zemu, un 11% apgalvo, ka digitalizācijas līmenis ir ļoti zems, jo gandrīz visus darbus ir nepieciešams veikt manuāli.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvalde (FPP) nosūtījusi prokuratūrai tā dēvēto restorānu tīkla Gan Bei lietu, lūdzot sākt kriminālvajāšanu.

Restorānu tīkla Gan Bei pārvaldītājas SIA Lage Ko mārketinga vadītāja Antra Ozoliņa aģentūru LETA informēja, ka līdz šim uzņēmums nav saņēmis informāciju par lietas nodošanu prokuratūrai un kriminālvajāšanas sākšanu. Līdz ar to uzņēmumā nav informācijas par to, pret kurām no aizdomās turētajām personām tiks sākta kriminālvajāšana.

«Šobrīd varam teikt, ka turpinām sadarboties ar izmeklēšanu, bet plašākus komentārus par procesa virzību normatīvo aktu robežās, iespējams, drīkst sniegt procesa virzītājs,» norāda Ozoliņa.

Kā aģentūru LETA informēja VID, rīt notiks preses brīfings par kriminālvajāšanas sākšanai nosūtīto kriminālprocesu. Saskaņā ar VID sniegto informāciju preses brīfingā VID ģenerāldirektores vietnieks noziedzības apkarošanas jautājumos Kaspars Čerņeckis sniegs informāciju par kriminālvajāšanas sākšanai nosūtītu kriminālprocesu par kāda sabiedrībā pazīstama uzņēmuma, kas sniedz sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus, izvairīšanos no nodokļu nomaksas lielā apmērā.

Pirmajā Latvijas notariāta hakatonā Go2SmartNotary uzvarējusi ideja par personas ātru identificēšanu, informē pasākuma rīkotāji.

Hakatonā 48 stundu intensīvā darbā komanda, kurā bija notāri un IT speciālisti, izstrādāja programmu, kas tiešsaistes konsultācijā 10 sekunžu laikā pēc identifikācijas dokumenta fiksēšanas kamerā veic datu apkopošanu par personu no visiem iespējamiem reģistriem un datu bāzēm.

«Pašlaik zvērināts notārs klienta identitātes noteikšanai on-line konsultācijā velta gandrīz 2 minūtes laika. WILLI 4.0. risinājums paredz, ka tas varēs notikt 10 sekundēs. Līdz ar to tehniskām darbībām veltītais laiks samazinātos, lai, tiekoties on-line konsultācijā, gan zvērināts notārs, gan klients laiku varētu veltīt pašam darījumam,» prezentējot ideju un hakatonā paveikto, uzsvēra WILLI 4.0. komandas kapteinis zvērināts notārs Agris Jaunpujēns.

Norvēģijas izcelsmes informācijas tehnoloģiju kompānija SIA "Visma Latvia Holding" paziņojusi par Latvijas grāmatvedības sistēmas "Tildes Jumis" ražotāja SIA "Jumis Pro" iegādi.

Darījuma summa netiek atklāta. Šī darījuma rezultātā SIA "Jumis Pro" pievienojas "Visma" grupai un kļūst par ceturto šīs kompānijas uzņēmumu Latvijā. SIA "Visma Latvia Holding" līdz darījuma noslēgšanai ietilpa trīs uzņēmumi - SIA "Visma Enterprise", SIA "Visma Consulting" un SIA "Visma Labs".

SIA "Jumis Pro" iepriekšējais dalībnieks un SIA "Tilde" valdes loceklis Uldis Dzenis skaidro, ka "Tilde" gūst arvien plašākus starptautiskus panākumus valodu tehnoloģiju jomā. Šajā virzienā ir milzīgas attīstības iespējas un "Tilde" vēlas uz to fokusēties pilnībā. "Grāmatvedības programmatūras biznesu esam veiksmīgi attīstījuši jau 26 gadus un ir pienācis brīdis, kad "Tildes Jumis" ir kļuvis par nobriedušu produktu, kas var pastāvēt neatkarīgi no "Tilde" pamatdarbības – lokalizācijas un valodas tehnoloģijām," viņš norāda. Savukārt SIA "Jumis Pro" valdes priekšsēdētājs Viesturs Slaidiņš spriež, ka pievienošanās "Visma" grupai dos iespēju Latvijā izstrādātās inovācijas nest tālāk pasaulē. "Jau šobrīd strādājam pie vairākiem risinājumiem, ko novērtēs kā finansisti, tā uzņēmuma vadītāji. Ļoti nopietni darbojamies pie grāmatvedības procesu automatizācijas, iesaistot mākslīgā intelekta risinājumus, kā arī padarām programmu vēl piemērotāku attālinātā darba vajadzībām. Uzņēmuma darbības stūrakmens joprojām būs ciešas saiknes uzturēšana ar klientiem, tajā skaitā izglītojošo pasākumu organizēšana un dalība mūsu produktu tapšanā," viņš saka.

Bez ilūzijām par jaunradīta zīmola iespējām provincē uzņēmēja Antra Hanna Pujēna izlēma pārcelties uz galvaspilsētu un tagad apgūst Itālijas un Francijas tirgu.

Zīmols Cinnamons radās jau pirms pieciem gadiem Liepājā, kad A.H. Pujēna kopā ar RTU studenti Lindu Birzi nodibināja uzņēmumu cinn.designe, lai uzsāktu modes biznesu ar dizaina kolekcijām. A.Pujēna jau strādāja kā dizainere un stiliste iepriekš dibinātajā SIA WWWin. Abi uzņēmumi cieši sadarbojās. Šobrīd zīmols Cinnamons turpina savu ceļu ar SIA WWWin. Kā dizainere A.H. Pujēna jau ceturto sezonu ar savām kolekcijām piedalās Rīgas Modes palātas organizētajā latviešu modes festivālā Rīga Fashion Mood. Oktobra sakumā tika veiksmīgi prezentēta jaunākā kolekcija La vie en rose. Zīmola devīzei izmantots franču teiciens femme femme jeb sievišķīgā sieviete.

Nolūkā informēt patērētājus par mājražotājiem tos apvieno atbalsta biedrībā .

Latvijas Mājražotāju un mazo ražotāju informācijas un atbalsta biedrības valdes loceklis Agris Locs stāsta, ka sākums biedrības izveidei bijis pavisam prozaisks. Pirms vairākiem mēnešiem idejas autoram nācies smagi vilties, nopērkot vistu lielveikalā, pēc kuras termiskas apstrādes tā esot garšojusi pēc balinātāja. Tad arī sākušies pašmāju zemnieku un mazo uzņēmumu saražotā meklējumi. «Vienuviet nekā nebija,» atceras Agris Locs. Viņš sācis ar meklējumiem internetā, bet, nezinot konkrētas saimniecības nosaukumu, rezultātu neizdevās iegūt. Izpētīta un izmēģināta arī PVD mājaslapa, kur norādīta saimniecību adrese un novads, taču kontakti nebija uzrādīti.

«Es vienmēr esmu darījusi to, kas man patīk, un tam arī ļaujos,» saka keramiķe Antra Mazika, kura šajā profesijā atgriezusies pēc vairāk nekā 20 gadu pārtraukuma. A. Mazikas vārds saistās ar viņas izveidoto mākslas telpu Tējas istaba un tajā mītošo kafejnīcu Kursas Putni. Abas pērn savu darbību beidza, raksta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

A. Mazika tagad atgriezusies savā pamatprofesijā un veido keramikas traukus, kā arī atradusi jaunu nišu, kur pilnvērtīgi izpausties kā māksliniecei, darinot gaismas ziedus.

«Kad atgriezos keramikā, bija diezgan grūti, jo pēc tik ilga laika vairs nezini, kas sanāks,» rokās turot vienu no krūžu sagatavēm, nosaka A. Mazika. «Keramikā atgriezos pagājušā gada maijā un visu pērno vasaru nodzīvojos pa tirgiem. Cilvēki tagad meklē māla traukus, īpaši pieprasa interesantos veidojumus – tad pircēju acīs cenai nav nozīmes.»

A. Mazika no māla taisa visu ko, īpaši viņai patīkot liela izmēra trauki, piemēram, bļodas. Mālu viņa iepērk Lietuvā, kur tas esot lētāks, arī speciālo keramikas glazūru iegādājas vietās, kur tā ir lētāka un kvalitatīvāka.

Labdarība prasa iedziļināšanos sabiedrības vajadzībās, tā nedrīkst būt formāla, aprobežojoties ar kārtējo saldumu paciņu

Tā uzskata aģentūras Digg Deep MGMT vadītājs, pirmais grupas Prāta Vētra menedžeris Aldis Hofmanis, kurš kopā ar kultūras biedrību Spektrs organizē populārās Ziemassvētku dziesmas Klusa nakts, svēta nakts 200 gadu jubilejas koncertu tūri Latvijas baznīcās.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. decembra laikrakstā Dienas Bizness:

Ar ko tu šobrīd nodarbojies?

Man ir uzņēmums Digg Deep MGMT, kas nodrošina visa veida menedžmenta pakalpojumus mūziķiem, kā arī stratēģisko plānošanu un tehnisko menedžmentu dažādiem projektiem un pasākumiem. Šobrīd strādāju ar vienu no talantīgākajiem šī brīža pianistiem Andreju Osokinu. Piedāvāju arī pakalpojumus mūzikas noskaņas radīšanai veikalos un restorānos. Manu klientu vidū ir, piemēram, Vīna studija, kurai jau sešus gadus veidoju muzikālo fonu. Tā nu ir sagadījies, ka šogad ir Latvijas valsts simtgade, grupai Putni – 25 gadu, bet dziesmai Klusa nakts, svēta nakts – 200 gadu jubileja. Pirms gada vokālās grupas Putni vadītāja Antra Dreģe mani uzrunāja un izstāstīja par ideju organizēt populārās Ziemassvētku dziesmas Klusa nakts, svēta nakts 200 gadu jubilejas koncertu tūri Latvijas baznīcās. Man šķita interesanti salikt kopā klasiskās Ziemassvētku dziesmas un Matīsa Čudara un Jēkaba Nīmaņa mūsdienīgo izpratni par to izpildījumu. Ir radīti gan jaundarbi, gan šīs dziesmas aranžējumi, izmantojot gan viduslaiku mūziku, gan agrīno latviešu komponistu darbus. Piemēram, Matīss Čudars speciāli šiem koncertiem ir radījis muzikālu triloģiju Es nomodā par Tevi palecos ar Ivetas Šimkus, Arvīda Ulmes un Aivara Neibarta vārdiem. Ir tapusi ļoti skaista – reizē akadēmiska un mūsdienīga – Ziemassvētku programma, koncerti notiks septiņās Latvijas baznīcās, uz tiem bez maksas tiks aicināti arī maznodrošinātie un daudzbērnu ģimenes. Pirmssvētku laikā, kad visapkārt valda iepirkšanās bums, starp mums ir cilvēki, kuriem nepietiek naudas savām primārajām vajadzībām, nemaz nerunājot par iespēju garīgi bagātināties. Tāpēc mēs vēlamies iespēju robežās uz šiem koncertiem aicināt tos cilvēkus, kuri paši to nevarētu atļauties. Plānojam, ka 20–30% no visiem koncertu apmeklētājiem būs trūcīgie Latvijas iedzīvotāji. Mēs aicinām uzņēmējus atbalstīt mūsu iniciatīvu, iegādājoties biļetes, kuras tiks nogādātas adresātiem. Šobrīd ir atsaukušies divi uzņēmēji, kuri ir vēlējušies palikt anonīmi. Priecāsimies, ja mūsu iniciatīvai pievienosies vēl kāds.

Ņemot vērā cilvēkresursu trūkumu, pastāv iespēja, ka būs jāizsludina ārkārtas situācijā veselības aprūpes jomā, otrdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē pauda Veselības ministrijas (VM) Veselības aprūpes departamenta direktore Antra Valdmane.

Uz jautājumu, vai nevajadzētu ieviest stingrākus Covid-19 ierobežojumus, VM pārstāve atbildēja, ka "iespējams, mums būs jāievieš lielāki ierobežojumi". Tomēr par šo ir paredzēts spriest 10.decembra Valsts operatīvās medicīniskās komisijas sēdē.

Valdmane tostarp piebilda, ka ceturtdien, lemjot par ierobežojumiem, "tas viss būs atkarīgs no slimnīcās ievietoto dinamikas".

"Mēs izskatām varbūtību (..), ka, iespējams, mums būs jāpasludina ārkārtas situācija veselības aprūpes jomā, tieši saistībā ar to, ka mums pietrūkst ārstniecības personas, kas strādā," atklāja Valdmane.

Kā vēstīts, visa plānveida palīdzība slimnīcās tiks pārtraukta, kad Covid-19 pacientu gultu noslogojums būs lielāks par 90%, pieņemot, ka vairs nebūs iespējams palielināt šo skaitu, otrdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē teica Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta Ārstniecības kvalitātes nodaļas vadītāja Sanita Janka.

Decembris allaž ir aktīvākais tematisko pasākumu laiks, baļļuki notiek arī janvārī un februārī, tieši tad augstu vilni sit arī tērpu nomas bizness, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Specializēto tērpu nomas uzņēmumu klienti ir gan korporatīvo pasākumu rīkotāji, gan to apmeklētāji. Arī privātpersonas nereti rīkojot tematiskas balles.

«Tērpu nomu izveidoju pirms pieciem gadiem. Nepiedāvāju nedz karnevāla kostīmus, nedz maskas, bet gan īstus XX gadsimta tērpus vai kvalitatīvus to atdarinājumus. Diezgan bieži tērpus nomā vēsturisku filmu veidotāji,» stāsta tērpu nomas Uzvalks un kleita īpašniece un tērpu darinātāja Rūta Kuplā. Konkurence šajā nišā neesot liela, jo īstus vintidža tērpus tikpat kā neviens nepiedāvājot, savukārt pieprasījums ar katru gadu tikai pieaugot.

Savukārt SIA Ammari specializācija kopš 2005. gada – maskas un tērpi bērniem, karnevāla apģērbs. Tērpu pieaugušajiem esot maz. Vienlīdz aktīvs darbības laiks uzņēmumam ir ne tikai Ziemassvētki un gadu mija, bet arī Lieldienas, Mārtiņi un rudens ražas laiks. Ziemassvētkos un gadu mijas laikā visbiežāk tiek meklēti tērpi sniegpārsliņām, sniegbaltītēm un vilkiem, stāsta SIA Ammari direktore Antra Rozīte. Pieprasījums, salīdzinot ar pirmskrīzes gadiem, ir aptuveni vienā līmenī, savukārt krīzes gados Ammari jūtami esot samazinājušies masku pārdošanas rādītāji.

25. janvārī Jūrmalā sāksies režisora Dāvja Sīmaņa jaunās filmas Puika ar suni uzņemšana; filma top studijā Mistrus Media un ietilpst Nacionālā Kino centra filmu programmā Latvijas filmas Latvijas simtgadei.

«Filmas pirmizrāde notiks 2018. gada maijā. Tātad - ejams vēl garš ceļš līdz tās pabeigšanai. Kopējās filmas izmaksas producents apkopo tikai pēc tam, kad viss producēšanas process ir pabeigts, tāpēc šobrīd varam runāt par provizorisku filmas tāmi. Un provizoriskā filmas Puika ar suni tāme ir 963 350 EUR, valsts līdzfinansējums filmas tapšanai (Nacionālā Kino centra piešķīrums) ir 737 000 EUR,» biznesa portālam db.lv skaidroja Zanda Dūdiņa, Nacionālā Kino centra pārstāve.

Filma vēsta par rīdzinieka Žaņa Lipkes dzīvi un notikumiem, kas vācu okupācijas laikā risinājās Rīgā.